21.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/1

I.–IX.

1.–7.

1.–3.

4.–5.

6.–7.

8.–11.

8.

9.–10.

11.

12.–44.

12.–21.

12.–15.

16.–17.

18.

19.–21.

22.–26.

22.–23.

24.–26.

27.–39.

27.–33.

34.

35.

36.–39.

40.–44.

40.–43.

44.

45.–49.

50.–54.

ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija

CIK

Cunami izvērtēšanas koalīcija

DIPECHO

ECHO ĢD sagatavotība katastrofām (Disaster preparedness in DG ECHO)

ECHO

Eiropas Kopienu Humānās palīdzības birojs (European Community Humanitarian Aid Office)

ECHO ĢD

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts

ERP

Eiropas Revīzijas palāta

ES

Eiropas Savienība

NVO

Nevalstiskās organizācijas

MIC

Civilās aizsardzības mehānisma Monitoringa un informācijas centrs

OCHA

ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs [Office for the Coordination of Humanitarian Affairs]

PVO

ANO Pasaules Veselības organizācija

UNICEF

ANO Bērnu fonds

I.

Zemestrīce pie Ziemeļsumatras rietumu krasta 2004. gada 26. decembrī izraisīja milzīgus cunami viļņus, kas sapostīja daudzas Indijas okeāna valstis un nogalināja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Starptautiskā sabiedrība reaģēja devīgi, sniedzot humāno palīdzību vairāk nekā 5 miljardu euro apmērā (sk. 1.–3. punktu).

II.

Eiropas Komisijā šādu krīžu risināšanai ir izveidots atsevišķs ģenerāldirektorāts — Humānās palīdzības ĢD (ECHO). Šis ģenerāldirektorāts katastrofu seku likvidēšanas darbības neveic tieši, bet gan ar partneru — NVO, un starptautisko organizāciju, tostarp ANO un Sarkanā Krusta– starpniecību. Pēc cunami ECHO ĢD finansēja humāno palīdzību 123 miljonu euro apmērā (sk. 4.–6. punktu).

III.

Pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, intervijām, apmeklējumiem uz vietas un citu revīziju un vērtējumu analīzi, Palāta revidēja Komisijas sniegto humāno palīdzību pēc cunami. Revīzija aptvēra neatliekamo palīdzību, kā arī noteiktus īstermiņa rehabilitācijas darbus, kas atbilst ECHO ĢD mandātam, taču neaptvēra ilgāka termiņa atjaunošanas darbus. Galvenie šajā ziņojumā aplūkotie jautājumi ir šādi (sk. 8.–11. punktu):

IV.

Komisijas procedūras pēc cunami nodrošināja ātru reakciju: jau katastrofas dienā tika piešķirti 3 miljoni euro, nākamajās piecās dienās — vēl 20 miljoni euro. Papildu 80 miljonus euro piešķīra 2005. gada februārī, pēc tam 2005. gada decembrī — vēl 20 miljonus euro; tātad pavisam kopā – 123 miljonus euro. Tik liels finansējums bija vajadzīgs, ņemot vērā, jo īpaši, ieilgušo pāreju no seku likvidēšanas fāzes uz atjaunošanas fāzi (sk. 12.–15. punktu).

V.

Šrilankā ECHO ĢD darbojās jau pirms cunami, realizējot projektus konflikta skartajiem iedzīvotājiem. Pēc cunami ECHO ĢD turpināja darbu ar tiem pašiem partneriem, kuri labi pārzināja stāvokli un palīdzēja izraudzīties atbilstīgus projektus, neskatoties uz finansējuma un palīdzības sniedzēju pārsātinātību, ko izraisīja lielais skaits sabraukušo NVO. Ačehā ECHO ĢD pirms cunami nedarbojās. Tā kā bija grūtības piekļūt katastrofas skartajai zonai un trūka ticamas informācijas, daži sākotnējie projektu priekšlikumi bija vien standarta reakcija uz ārkārtas stāvokli. Vēlāk, sākot no 2005. gada februāra, projektu priekšlikumi balstījās uz reālāku vajadzību novērtējumu (sk. 16.–21. punktu).

VI.

ECHO ĢD atbalstīja ANO koordinēšanas funkciju un finansēja pasākumus ar mērķi ticami un precīzi apzināt vajadzības. Daudzu humānās palīdzības organizāciju ierašanās ar lielu privāto finansējumu koordināciju apgrūtināja, kā rezultātā sniegtās palīdzības apmērs un kvalitāte nebija viendabīga. Koordinācija ar citiem Komisijas dienestiem bija laba, nodrošinot raitu pāreju no īstermiņa seku likvidēšanas uz ilgāka termiņa atjaunošanas darbiem. Tomēr gan Indonēzijā, gan Šrilankā bija problemātiska koordinācija starp ECHO ĢD un Civilās aizsardzības mehānismu, kurš ir daļa no Vides ģenerāldirektorāta un koordinē dalībvalstu civilās aizsardzības palīdzību (sk. 22.–26. punktu).

VII.

ECHO ĢD ieviestā projektu uzraudzības un kontroles sistēma ietver uz vietas norīkoto un pārvaldes iestāžu ekspertu uzraudzības apmeklējumus, partneru ziņojumus, ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļas darbinieku apmeklējumus uz vietas, pārbaudes pirms galīgajiem maksājumiem un vēlākas ārējās revīzijas. Kopumā šī sistēma nodrošināja projektu pielāgošanu mainīgajām vajadzībām. Tomēr noderētu salīdzinoša informācija par izmaksām, kas ļautu sīkāk analizēt organizatorisko kārtību un projektu iznākumus izteikt skaitļos (sk. 27.–39. punktu).

VIII.

Komisijas finansētie projekti tika īstenoti līdz galam, lai gan dažos gadījumos projektu rezultāti nesasniedza plānotos, kam par iemeslu bija inflācija un grūtības iegādāties preces un piesaistīt kvalificētu personālu. ECHO ĢD partneru pārvaldītie projekti palīdzēja rūpēties par iedzīvotāju pamatvajadzībām: pajumti, pārtiku, ūdeni, higiēnu, veselību, psihosociālo atbalstu, bērnu un ģimeņu aprūpi un telekomunikācijām. Komisija finansē arī tādus projektus, kuru mērķis ir attīstīt sagatavotību katastrofām. Palātas revīzijā apstiprinājās konstatējumi, ko savos vērtējumos jau bija iekļāvušas citas puses, proti, ka seku likvidēšana bija efektīva, bet vāji koordinēta. Lielais finansējums ECHO ĢD ļāva nodrošināt raitu pāreju no ieilgušās seku likvidēšanas fāzes uz rehabilitācijas fāzi, veicot kvalitatīvus pasākumus, kā arī finansēt rehabilitācijas projektus ar attīstības ievirzi. Tomēr, kas attiecas uz palīdzības saņēmējiem, Komisijas projekti reizēm nebija tik sekmīgi kā plānots, kam par galveno iemeslu bija neprecīzs vajadzību novērtējums. Jo īpaši tas sakāms par ANO aģentūras projekta ūdens un higiēnas komponentu Ačehā, kur palīdzību saņēma 100 000 iedzīvotāju, kas bija tikai 5 % no sākotnēji plānotiem 2 miljoniem saņēmēju (sk. 40.–44. punktu).

IX.

Pamatojoties uz saviem apsvērumiem un secinājumiem, Palāta iesaka šādus pasākumus:

1.

Zemestrīce pie Ziemeļsumatras rietumu krasta 2004. gada 26. decembrī izraisīja milzīgus cunami viļņus, kas sapostīja daudzas Indijas okeāna valstis un nogalināja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Visvairāk cieta Indonēzijas province Ačeha: tur gāja bojā vai pazuda vairāk nekā 160 000 cilvēku, un vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju zaudēja mājas. Otra visvairāk skartā zona bija Šrilanka, kur gāja bojā vai pazuda aptuveni 35 000 cilvēku, un pusmiljons iedzīvotāju zaudēja mājas. Cunami ietekmi var redzēt pielikumā pievienotajā kartē.

2.

Gan valdības, gan privātpersonas atsaucās ar lielu devību. Kopējā humānā palīdzība 2006. gada janvārī sasniedza 5,1 miljardu euro, no kuriem 3,4 miljardi euro (67 %) nāca no privātiem donoriem (1). Ieskaitot ilgāka termiņa atjaunošanas darbus, palīdzībai kopā ir apsolīti vairāk nekā 11 miljardi euro (2).

3.

Kā Šrilanku, tā Ačehu cunami piemeklēja laikā, kad tās bija novājinājuši ilgstoši konflikti starp valdību un separātistu organizācijām. Ačehā 30 gadus ilgušais konflikts starp Indonēzijas valdību un Brīvās Ačehas kustību bija prasījis 15 000 cilvēku dzīvību. Šrilankā pilsoņu karš, kas starp valdību un Tamilu atbrīvošanas tīģeriem ar mainīgu intensitāti risinās kopš 1983. gada, ir paņēmis 60 000 cilvēku dzīvības. Pēc trīs gadus ilgušā pamiera 400 000 iedzīvotāju ir atgriezušies mājās, taču tikpat liels skaits to vēl nav izdarījuši.

4.

Eiropas Komisijā krīžu risināšanai ir izveidots atsevišķs ģenerāldirektorāts — ECHO. Šā ģenerāldirektorāta mandāts ir aprakstīts Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību (3), un ģenerāldirektorāta mērķi, cita starpā, ir glābt un saglabāt dzīvības ārkārtas gadījumos, veikt īstermiņa rehabilitācijas darbus, palīdzēt cietušajiem atgūt noteiktu pašpietiekamības līmeni, pēc iespējas ņemt vērā ilgtermiņa attīstības mērķus un nodrošināt sagatavotību dabas katastrofu riskam.

5.

Katru gadu ES humānajai palīdzībai caurmērā atvēl aptuveni 600 miljonus euro. Lai gan Regula Nr. 1257/96 par humāno palīdzību Komisiju pilnvaro palīdzību sniegt arī tieši, praksē ECHO ĢD palīdzības īstenošanu uztic partneriem: NVO un starptautiskām organizācijas (piem., Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai) un ANO organizācijām. To NVO un starptautisko organizāciju, kas neietilpst ANO, funkcijas un atbildības jomas, kas novērtētas kā piemēroti partneri, ir definētas sadarbības pamatnolīgumos. Savukārt ECHO ĢD attiecības ar ANO organizācijām ir vispārīgi regulētas Finanšu un administrācijas pamatnolīgumā.

6.

ECHO ĢD darbu cunami seku likvidēšanā papildināja arī citi Komisijas instrumenti, tostarp — sākumposmā — Civilās aizsardzības mehānisms, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu 2001/792/EK (4), un ir daļa no Vides ģenerāldirektorāta. Civilās aizsardzības mehānisma Monitoringa un informācijas centrs uz cunami skarto zonu iecēla un nosūtīja ekspertu grupas, lai tās palīdzētu novērtēt stāvokli un koordinētu dalībvalstu piedāvātās civilās aizsardzības palīdzības saņemšanu un sadalīšanu.

7.

Par ilgtermiņa rehabilitāciju un atjaunošanas darbiem atbild Ārējo sakaru (RELEX) un EuropeAid (AIDCO) ģenerāldirektorāti, savukārt ECHO ĢD atbild par neatliekamo palīdzību un īstermiņa rehabilitāciju. Vienmērīgu pāreju no īstermiņa seku likvidēšanas uz ilgāka termiņa attīstību nodrošina seku likvidēšanas, rehabilitācijas un attīstības sasaistes process (5). Šajā procesā ir iesaistīts Ātrās reaģēšanas mehānisms, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 381/2001 (6) un ir daļa no RELEX ĢD. Ātrās reaģēšanas mehānisms ļauj Komisijai ātri un elastīgi reaģēt uz krīzēm, palīdzot radīt apstākļus, kuros iespējama ilgāka termiņa attīstība.

8.

Palāta nolēma revidēt ES sniegto humāno palīdzību tādēļ, ka tajā bija iesaistītas lielas naudas summas, ko piešķīra gan iestādes, gan privātpersonas, kā arī interesi par to izrādīja Eiropas Parlaments un Padome.

9.

Palāta revidēja Komisijas sniegto humāno palīdzību, kas ietver neatliekamo palīdzību, kā arī noteiktus īstermiņa atjaunošanas darbus, kuri atbilst ECHO ĢD mandātam, taču nerevidēja ilgāka termiņa atjaunošanas darbus. Revīzijas tvērumam atbilstošie finansēšanas lēmumi ir parādīti 1. tabulā. Revīzijā tika skatītas arī tādas struktūrvienības, kuras pilnībā neietilpst ECHO ĢD, piemēram, Civilās aizsardzības mehānisms, bet kuras ietekmēja ECHO ĢD sniegto palīdzību.

10.

Galvenie šajā ziņojumā aplūkotie jautājumi, no kuriem varētu gūt mācību liela mēroga katastrofu novēršanai nākotnē, ir šādi:

11.

Revīzija balstījās uz dokumentu analīzi, intervijām, apmeklējumiem uz vietas un citu revīziju un izvērtējumu analīzi. ECHO ĢD vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas tika vērtētas kā centrālajos dienestos, tā arī ģenerāldirektorāta posteņos uz vietas un pie partneriem Šrilankā un Indonēzijā. Uz vietas apmeklētie partneri un projekti ir uzskaitīti 2. tabulā. Projekti apmeklējumiem uz vietas tika izraudzīti pēc tēmām, izvietojuma, iesaistītajām summām, īstenošanas stadijas un partneru veida tā, lai gūtu pietiekami visaptverošu priekšstatu. Projektus, kurus uz vietas jau bija pārbaudījusi ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļa, Palāta otrreiz neapmeklēja.

12.

Komisija 2001. gadā pieņēma procedūras humānās palīdzības lēmumu racionalizēšanai (7), piešķirot ECHO ģenerāldirektoram pilnvaras lemt par primāro neatliekamo palīdzību līdz pat trīs miljoniem euro darbībām, ko paredzēts veikt trīs mēnešos. Par humāno palīdzību atbildīgajam komisāram tika piešķirtas pilnvaras pieņemt tiešus ārkārtas lēmumus par summām 30 miljonu euro apmērā darbībām, ko paredzēts veikt sešos mēnešos. Šīs procedūras, kopā ar ECHO ĢD sistēmu, kas nodrošina pilnīgas reakcijas iespējas arī brīvdienās, nodrošināja ātru Komisijas reakciju uz cunami. Lēmums par primāro neatliekamo palīdzību trīs miljonu euro apmērā darbībām, ko paredzēts veikt trīs mēnešos, tika pieņemts 2004. gada 26. decembrī — tajā pašā dienā, kad notika katastrofa. Šis lēmums attiecās uz neatliekamo palīdzību pajumtes nodrošināšanai un nepārtikas un medicīnas preču piegādei, ko vajadzēja veikt Starptautiskajai Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijai. Sekoja vēl divi lēmumi par palīdzību uz sešiem mēnešiem: 2004. gada 30. decembra lēmums piešķirt 10 miljonus euro Šrilankai un Maldīvu salām un 2004. gada 31. decembra lēmums piešķirt 10 miljonus euro Indonēzijai. Tātad kopā palīdzībai tika atvēlēti 23 miljoni euro.

13.

Džakartas 2005. gada 6. janvāra konferencē, kas bija veltīta palīdzībai cunami upuriem, Komisija apņēmās humānajai palīdzībai atvēlēt vēl 100 miljonus euro un lūdza šo summu apstiprināt budžeta lēmējinstitūcijai (Parlamentam un Padomei). Apstiprinājums tika dots 2005. gada 19. janvārī, un tas ļāva tā paša gada 9. februārī pieņemt lēmumu par 80 miljoniem euro, savukārt 15. decembrī — par atlikušajiem 20 miljoniem euro. Abas minētās summas bija paredzētas izlietošanai pusotra gada laikā.

14.

Sākotnēji piešķirtie 23 miljoni euro tika izmantoti, lai finansētu neatliekamas darbības, tostarp, veselības aprūpi, medicīnas preču piegādi, pajumti, epidēmiju agrīnās brīdināšanas sistēmas, tīru ūdeni, higiēnas aprīkojumu, pamata pārtiku, psihosociālo palīdzību, bērnu aizsardzību, kā arī loģistisku atbalstu, piemēram, satelīta tālruņu sakarus. Vēlāk piešķirtie 80 miljoni un 20 miljoni euro paredzēti īstermiņa rehabilitācijai, tostarp, neatliekamam un pārejas laika pajumtes nodrošinājumam, valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanai mājās, iztikas līdzekļu atguvei, pārtikas drošībai, ūdens un higiēnas aprīkojumam, loģistiskai un tehniskai palīdzībai, kā arī krīžu novēršanai. Šajā ziņojumā iekļautajās fotogrāfijās redzama dažāda veida palīdzība, ko finansēja ECHO ĢD.

15.

Saskaņā ar Humānās palīdzības principiem, kas pieņemti 2003. gada jūnijā Stokholmā, palīdzība finansējama proporcionāli vajadzībām un atbilstoši vajadzību novērtējumam. Taču pēc cunami pieejamā informācija nesniedza skaidru priekšstatu par reālajām vajadzībām, tādēļ bija būtiski svarīgi līdzsvarot vēlamību reaģēt informēti un vajadzību palīdzēt ātri. Ņemot vērā šo neskaidrību, Komisijas apņemšanās piešķirt finansējumu apliecināja tās gribu palīdzēt, un lielais finansējums bija adekvāts, cita starpā šādu faktoru dēļ:

1. izcēlumsLiels finansējums ļauj ņemt vērā arī konflikta esamībuBruņotais konflikts Šrilankā no 1983. līdz 2002. gadam izraisīja 800 000 iedzīvotāju pārvietošanu. Pēc pamiera 2002. gada februārī iedzīvotāji masveidā sāka atgriezties mājās, un cunami laikā 2004. gada beigās tādējādi mājās bija atgriezušies gandrīz 400 000 iedzīvotāji. Taču cunami tieši ietekmēja tikai kādus 15 % no konflikta skartajiem iedzīvotājiem, kuriem tad arī pienācās donoru ziedojumi. Palīdzība cunami skartajiem iedzīvotājiem bija daudz lielāka nekā konflikta skartajiem iedzīvotājiem vienā un tajā pašā zonā. Piemēram, izmaksas par cunami rezultātā vajadzīgo pagaidu izmitināšanu bija aptuveni 450 euro uz vienu pajumti, bet izmaksas par konflikta rezultātā vajadzīgo pagaidu izmitināšanu — tikai 125 euro uz pajumti. Mēneša pabalsts pārtikai cunami skartai ģimenei bija 70 euro, bet konflikta skartai ģimenei — tikai 10 euro. Šāda šķirošana vietējās kopienās viesa nepatiku un radīja saspīlējumu.Lai nediskriminētu mazaizsargātos iedzīvotājus, kas bija zaudējuši mājas jau pirms cunami, Komisija 2005. gada augustā laboja lēmumu par 80 miljonu euro piešķiršanu, lai tas attiektos arī uz konflikta skartajiem iedzīvotājiem cunami zonās.

16.

Apspriedies ar ANO un citiem donoriem, ECHO ĢD nolēma strādāt ar saviem līdzšinējiem partneriem galvenokārt Šrilankas ziemeļos un austrumos, kur ģenerāldirektorāts bija darbojies ar konflikta skartajiem iedzīvotājiem jau pirms cunami — kopš 1994. gada. Šī kārtība ļāva ECHO ĢD finansēt atbilstīgus projektus, neskatoties uz finansējuma un palīdzības sniedzēju pārsātinātību, ko izraisīja lielais skaits sabraukušo NVO, kas ar privāto finansējumu bija gatavi sākt projektus vietās, kurās jau tā bija par daudz palīdzības.

17.

Ačehā ECHO ĢD pirms cunami nedarbojās, jo humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem (izņemot dažus ANO un Sarkanā Krusta pārstāvjus) Indonēzijas valdības ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ bija liegta iebraukšana valstī. Pēc cunami brīva piekļuve Ačehai tika nodrošināta no 2004. gada 28. decembra. ECHO ĢD izraudzījās partnerus, kas varēja tūlīt sākt darbu uz vietas un kam bija pieredze attiecīgās jomās, piemēram, ANO aģentūras — bērnu aizsardzībā, ūdens apgādē, higiēnā un veselības jomā. Visi nolīgumi ar partneriem, kas bija vajadzīgi, lai īstenotu abus ārkārtas lēmumus par 10 miljoniem euro, bija parakstīti līdz 2005. gada 18. janvārim attiecībā uz Šrilanku un līdz 2005. gada 27. janvārim attiecībā uz Indonēziju.

18.

Lielais starptautiskā finansējuma apjoms pēc cunami pārsniedza dažu partneru finanšu absorbēšanas spējas (sk. 2. izcēlumu). Šrilankā ar privāto finansējumu ieradās vairāk nekā 360 palīdzības organizācijas, Indonēzijā – 450. Pieprasījums pēc resursiem veicināja inflāciju un apgrūtināja preču iegādi un kvalificētu darbinieku piesaisti. Rehabilitācijas un atjaunošanas biroja (8) ziņojumā gadu pēc cunami tika secināts, ka cenas un algas Ačehā 2005. gadā cēlās par 30-40 %.

2. izcēlumsPapildinformācija par to, kā finansējums pārsniedza partneru finansiālās vajadzībasŠrilankā lielā privātā finansējuma dēļ daži no Komisijas agrākajiem partneriem nespēja absorbēt ģenerāldirektorāta piedāvājumu. Piemēram, ar vienu NVO tika noslēgta vienošanās par projektu tikai 570 000 euro apmērā, lai gan ECHO ĢD šai organizācijai sākotnēji bija paredzējis 1 miljonu euro no 10 miljonu euro piešķīruma. Neskatoties uz šīs NVO jaudu palielināšanu Šrilankā pēc cunami, organizācija nav iesniegusi nevienu priekšlikumu, lai saņemtu finansējumu no 80 miljonu euro piešķīruma. Tādēļ kopš 2005. gada oktobra ECHO ĢD Šrilankā sadarbojas vēl ar četriem jauniem partneriem (kopā tagad ģenerāldirektorātam ir 21 partneris).Indonēzijā ANO aģentūra nespēja izlietot visu Komisijas finansējumu ārkārtas lēmuma īstenošanai atvēlētajos sešos mēnešos. Daudzi ierastie ģenerāldirektorāta partneri Indonēzijā neiesniedza projektu priekšlikumus, jo viņu jaudas pārsniedza jau no citiem donoriem saņemtie līdzekļi.Šo analīzi par nepietiekamām absorbcijas jaudām apstiprina vienas NVO nostāja, saskaņā ar kuru šīs organizācijas programmas īstenojamas vienīgi tad, ja pastāv reāla vajadzība, nevis tikai vēlme iztērēt līdzekļu pārpalikumu. Lai gan tas ierobežoja līdzekļu nonākšanu pie cunami upuriem nepilnu nedēļu pēc katastrofas, “Ārsti bez robežām” tomēr saņēma 110 miljonus euro, kaut arī 2005. gada programmu īstenošanai bija vajadzīgi 25 miljoni euro. Donoriem tika lūgta atļauja atcelt mērķziedojumu ierobežojumus, lai ziedojumus varētu izmantot citai ārkārtas palīdzībai, un 99 % gadījumu tika saņemta piekrišana. Līdz 2005. gada beigām 65 miljoni euro, kas sākotnēji bija saziedoti cunami upuriem, bija izmantoti citur, piemēram, bada novēršanai Nigērā, kā arī Dārfūras konflikta un Pakistānas zemestrīces sekām.

19.

ECHO ĢD ir ieviests projektu ciklu pārvaldības princips, saskaņā ar kuru liela uzmanība pievēršama projektu plānošanai, izstrādei un vajadzību analīzei tā, lai projekts atbilstu mērķgrupas vajadzībām. Partneru iesniegtos projektu priekšlikumus pirms to apstiprināšanas analizēja gan ECHO ĢD eksperts uz vietas (9), gan pārvaldes darbinieks Briselē. ECHO ĢD lēmums sadarboties ar agrākajiem partneriem Šrilankā nozīmēja to, ka projektu priekšlikumus sagatavoja organizācijas, kuras pārzināja šo valsti un varēja atbilstoši novērtēt vajadzības (sk. 3. izcēlumu). Daži partneri vajadzību novērtēšanu iekļāva projektos kā to atsevišķu daļu.

3. izcēlumsŠrilankas partneri bija labi sagatavoti projektu priekšlikumu izstrādeiSarkanā Krusta organizācija bija vispiemērotākā organizācija psihosociālā atbalsta projekta izstrādei, jo kopš 2003. gada kopā ar Šrilankas Sarkanā Krusta biedrību tas bija īstenojis psihosociālā atbalsta programmu ziemeļu provincē Džafnā. Šo iepriekšējo programmu bija atbalstījusi arī Komisija; tās mērķgrupa bija konflikta dēļ valsts iekšienē pārvietotās personas.Cita NVO uz vietas Šrilankā jau darbojās spēcīga komanda ar labām zināšanām, kas bija gūtas, darbojusies šajā valstī vairāk nekā 20 gadu ilgušā konflikta laikā.Vēl viena cita NVO jau darbojās Austrumšrilankā, īstenojot ECHO ĢD finansētu projektu saistībā ar konfliktu.

20.

Indonēzijā uzreiz pēc cunami precīzu vajadzību novērtēšanu apgrūtināja vispārējais apjukums un ticamas informācijas trūkums. Grūtā piekļuve katastrofas skartajām zonām — to radīja galvenokārt postījumu milzīgais apmērs, bet daļēji arī drošības stāvoklis — palēnināja humānās palīdzības organizāciju izvietošanos. Tikai janvāra beigās vairums organizāciju bija pastāvīgi izvietojušās Sumatras rietumu krastā. Tas ietekmēja vajadzību novērtēšanas kvalitāti un ātrumu. Daži projektu priekšlikumi, ko finansēja saskaņā ar ārkārtas lēmumu par 10 miljoniem euro,, bija standarta reakcija uz ārkārtas stāvokli, nevis reakcija uz konkrētiem konstatējumiem, kas balstītos uz precīzu vajadzību novērtējumu. ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs 2005. gada jūnijā rīkoja reģionālu semināru par pieredzi, kas gūta pēc cunami, kurā tika secināts, ka humānās palīdzības organizācijas nebija pietiekamā mērā apspriedušās ar vietējām kopienām par seku likvidēšanas un atjaunošanas darbiem.

21.

Vajadzību novērtējumi projektiem, kurus parakstīja, sākot no 2005. gada februāra, bija uzticamāki, jo bija pieejama plašāka informācija un varēja atļauties vairāk laika priekšlikumu sagatavošanai. Piemēram, gatavojot laivu būvēšanas projektu Ačehā, NVO cieši sadarbojās ar vietējo kopienu un izstrādāja projektu, kas precīzi atbilda palīdzības saņēmēju vajadzībām.

22.

Palīdzības aģentūru koordinatora lomu uzņēmās ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), konkrētās jomās saņemot atbalstu no citām ANO aģentūrām. Efektīvu koordinēšanu ANO traucēja šādi šķēršļi:

4. izcēlums ECHO  ĢD apzinājās un centās risināt koordinācijas problēmasECHO ĢD stratēģija Indonēzijā un Šrilankā bija atbalstīt ANO koordinācijas funkcijas. Šim nolūkam ECHO ĢD piešķīra 1 miljonu euro ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) Informācijas centram, lai tas nodrošinātu informāciju humānās palīdzības plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai. 2005. gada aprīlī OCHA un ECHO izstrādāja kopīgu vērtējumu par Informācijas centru, šajā vērtējumā iekļaujot ieteikumus, kā Centrs varētu sagatavot visaptverošu pārskatu par humāno palīdzību un apzināt trūkumus vajadzību apmierināšanā.ECHO ĢD finansēja arī NVO Ačehā, lai tā vāktu datus par valsts iekšienē pārvietotām personām un tos integrētu OCHA Informācijas centra datu bāzē.Šrilankā ECHO ĢD finansēja starptautiskas organizācijas īstenotu projektu, kura mērķis bija izveidot centrālo saņēmēju datu bāzi, tādējādi novēršot precīzas informācijas trūkumu. Taču, lai gan sākumā šo projektu atbalstīja Valsts rīcības centrs — Šrilankas valdības izveidota struktūra ar uzdevumu pārvaldīt darbības pēc cunami — vēlāk šis projekts neguva atbalstu no valdības aģentūru puses, kuras no 2005. gada februāra pārņēma atbildību par seku likvidēšanu un atjaunošanas darbiem. Datu bāzes darbība tika apturēta līdz 2005. gada septembrim, kad reģistrācijas process atsākās Šrilankas valdības pārziņā.

23.

Koordinācijas grūtību dēļ starptautiskās sabiedrības sniegtās palīdzības apmērs un kvalitāte bija ļoti neviendabīga. Sarkanā Krusta 2005. gada ziņojumā par katastrofām pasaulē ir aprakstīts, kā dažas vietējās kopienas Ačehā saņēma pārmērīgu palīdzību, kamēr par citām bija aizmirsts. Indonēzijā tika sniegts pārāk daudz palīdzības veselības jomā, savukārt Šrilankā sabūvēts pārāk daudz laivu. Reizēm palīdzība netika īstenota līdz galam, piemēram, tika uzbūvētas zvejas laivas, kas netika aprīkotas ar tīkliem. Jāatzīmē arī tas, ka 2005. gada decembrī — gadu pēc nelaimes — Ačehā joprojām aptuveni 67 000 cilvēku dzīvoja teltīs.

24.

Civilās aizsardzības mehānisms uz cunami visvairāk skartajām zonām nosūtīja ekspertu grupas, lai eksperti palīdzētu novērtēt stāvokli un koordinētu dalībvalstu piedāvātās civilās aizsardzības palīdzības saņemšanu un sadali. Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta un Vides ģenerāldirektorāta 2003. gada 16. martā parakstītajā Saprašanās memorandā ir minēts, ka ES civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumu pastiprināta koordinēšana gan pārvaldes dienestos, gan uz vietas ir būtiski svarīga, lai panāktu Kopienas rīcības loģisku saistību. Attiecīgām procedūrām būtu jānodrošina informācijas apmaiņa visos krīzes posmos, un uz vietas rīkotām apspriedēm starp ECHO ĢD un Civilās aizsardzības koordinācijas grupu būtu jānodrošina tas, ka pasākumi viens otru papildina. Taču kā Šrilankā, tā Indonēzijā Civilās aizsardzības mehānisma sasaiste ar humāno palīdzību bija nepietiekami koordinēta.

25.

Humānās palīdzības komiteja, kas sanāca kopā 2005. gada 27. janvārī, galveno uzmanību pievērsa vājajiem punktiem koordinācijā starp ECHO ĢD un Civilās aizsardzības Monitoringa un informācijas centru (MIC) un secināja, ka MIC nebija aprobežojies tikai ar civilās aizsardzības pasākumiem, bet savā darbība pārklājās humānās palīdzības jomā ārpus tā uzdevuma un radījis priekšstatu, ka koordinē visu ES palīdzību (11).

26.

Saistībā ar pāreju uz atjaunošanas darbiem ECHO ĢD sadarbojas ar citiem Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu raitu un efektīvu pāreju no īstermiņa seku likvidēšanas uz ilgāka termiņa atjaunošanu. ECHO ĢD sniegtais lielais finansējums palīdzēja segt izdevumus ieilgušajā pārejas posmā no seku likvidēšanas uz atjaunošanas darbiem (sk. 15. punkta a) apakšpunktu). Atbilstīgi šai stratēģijai — saiknes nodrošināšanai starp seku likvidēšanu, rehabilitāciju un attīstību — Indonēzijā un Šrilankā tika izmantots Ātrās reaģēšanas mehānisms, lai uzņemtu satelītattēlus par cunami postījumiem, kas varētu noderēt atjaunošanas darbu plānošanai un gatavībai katastrofām. Ātrās reaģēšanas mehānisms arī palīdzēja finansēt starpniecību starp Indonēzijas valdību un Brīvo Ačehas kustību, kā iznākumā starp abām minētajām pusēm 2005. gada augustā tika panākts miera nolīgums, kas nostiprināja pamatu atjaunošanas darbiem.

27.

Nolūkā uzraudzīt un kontrolēt projektu īstenošanu ECHO ĢD izmanto šādus mehānismus:

28.

ECHO ĢD eksperti uz vietas veica partneru īstenoto projektu uzraudzības apmeklējumus, lai nodrošinātu projektu īstenošanas atbilstīgumu, savlaicīgumu un efektivitāti. Pamatojoties uz uzraudzības apmeklējumiem, var attiecīgi rīkoties vai nu vietējā līmenī, vai centrālo dienestu līmenī. Piemēram, 2005. gada aprīļa uzraudzības ziņojumā par psihosociālā atbalsta programmu Šrilankā bija minētas problēmas ar vietējo darbinieku komplektēšanu. Tādēļ ECHO ĢD pārvaldes darbinieks Briselē sazinājās ar attiecīgā Sarkanā Krusta galveno biroju, lai pārliecinātos par to, ka ar Šrilankas Sarkano Krustu tiks parakstīts saprašanās memorands, kas projekta nākamajam posmam ļaus piesaistīt vietējos darbiniekus.

29.

Pēc cunami 2004. gada 26. decembrīECHO ĢD darbinieki Šrilankā ieradās 27. decembrī, Džakartā, Indonēzijā – 28. decembrī., Ačehā pirmie ECHO ĢD eksperti ieradās 2005. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu tūlītēju reakciju, ECHO ĢD atsauca darbiniekus no citiem reģioniem, piemēram, no Dienvidamerikas, Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. 2005. gada janvārī kļuva skaidrs, ka skartajās zonās ekspertus uz vietas vajadzēs nodrošināt pastāvīgi, un Ačehā ekspertus nokomplektēja līdz 2005. gada aprīlim. Pēc cunami Komisija apņēmās palielināt ECHO ĢD ekspertu skaitu uz vietas no 69 līdz 150 ekspertiem (12). Šrilankā deviņiem projektiem, ko finansēja atbilstīgi ārkārtas lēmumam par 10 miljoniem euro, tika veikti 23 uzraudzības apmeklējumi. Indonēzijā desmit projektiem, ko finansēja atbilstīgi ārkārtas lēmumam par 10 miljoniem euro, tika veikti 13 uzraudzības apmeklējumi, galvenokārt pēc tam, kad 2005. gada aprīlī darbu bija uzsākuši pastāvīgie eksperti uz vietas. Pēc katra uzraudzības apmeklējuma ECHO ĢD eksperti uz vietas sagatavoja uzraudzības ziņojumu.

30.

ECHO ĢD ekspertiem uz vietas nav konkrētu vadlīniju, pēc kurām apkopot uzraudzības apmeklējumu rezultātus. Pēc katra uzraudzības apmeklējuma ECHO ĢD eksperti uz vietas rīko noslēguma sanāksmi ar partneru vietējiem darbiniekiem. Taču ģenerāldirektorāts partneriem sistemātiski nesniedz rakstiskus ziņojumus, kuros apkopotu apmeklējumā konstatētās problēmas un pārrunāto rīcību. Rakstiski ziņojumi partneriem ļautu labāk izmantot ģenerāldirektorāta apmeklējuma iznākumā dotos padomus un atbalstu, kā arī palīdzētu risināt apzinātās problēmas.

31.

Informāciju, ko uzraudzības apmeklējumos guva ECHO ĢD eksperti uz vietas, papildina informācija, kas iekļauta partneru ziņojumos. Par projektiem, kas ilgst sešus mēnešus, partneriem ziņojuma projekts ģenerāldirektorātam jāiesniedz mēnesi pirms projekta beigām, bet galīgais ziņojums — sešās nedēļās pēc projekta beigām (trīs mēnešos — ANO projektiem). Par sešu mēnešu projektiem, ko Šrilankā un Indonēzijā finansēja atbilstīgi ārkārtas lēmumiem par 10 miljoniem euro, vairums partneru ziņojumu projektus iesniedza laikā, bet vairums galīgo ziņojumu aizkavējās par mēnesi vai diviem.

32.

Papildus uzraudzības apmeklējumiem, ko veic ECHO ĢD eksperti uz vietas un pārvaldes darbinieki, kā arī partneru ziņojumiem, projektu īstenošanu uzrauga arī ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļa, kas arī uz vietas pārbauda atlasītus projektus. ECHO ĢD pārbaudēs uz vietas 2005. gadā galvenokārt tika skatīta tūlītējā reakcija uz cunami, un Šrilankā un Indonēzijā pārbaudīto projektu kopējā vērtība bija 19 miljoni euro jeb 18 % no 103 miljonu euro vērtajiem projektiem, par ko tūlītējās reakcijas nodrošināšanai ECHO ĢD bija slēdzis līgumus līdz 2005. gada beigām. Projektu pārbaudēs uz vietas, ko Indonēzijā veica ANO aģentūra, tika konstatētas problēmas saistībā ar piekļuvi dokumentiem; šīs problēmas tika novērstas, bet tās vēl paredzēts apspriest darba sanāksmēs saistībā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (sk. 5. izcēlumu).

5. izcēlumsPiekļuve ANO dokumentācijaiECHO ĢD sastapās ar problēmām, vēloties piekļūt svarīgai finanšu informācijai, kas bija vajadzīga, lai 2005. gada jūnijā uz vietas pārbaudītu ANO aģentūras projektu 500 000 euro vērtībā, kura mērķis bija ārkārtas veselības pasākumi Indonēzijā. Tas bija pretrunā Finanšu un administratīvajam pamatnolīgumam. Pēc apspriedēm ar šo ANO aģentūru šo jautājumu atrisināja, un 2005. gada novembrī ECHO ĢD vajadzīgos dokumentus saņēma.

33.

Galīgo pārbaudi pirms galīgajiem maksājumiem veic ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļa. Šajā pārbaudē ņem vērā komentārus, ko ECHO ĢD eksperti uz vietas un pārvaldes darbinieki izteikuši par partneru galīgajiem ziņojumiem, kā arī ģenerāldirektorāta darbinieku ieteikumus par to, vai maksājumu veikt vai ne. Tāpat arī maksājumu pārbaudē vajadzības gadījumā ņem vērā izdevumu sarakstu, inventāra datus, iepirkuma procedūras, štatu sarakstus un rēķinu kopijas. ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļa turklāt organizē neatkarīgu ārējo revīziju partneru galvenajos birojos, lai revidētu atlasītu projektu dokumentāciju. Ir pierādījies, ka šīs ārējās revīzijas ir efektīvs līdzeklis neatbilstīgu un tātad atgūstamu izdevumu atklāšanā; galvenais neatbilstības iemesls bijis apliecinošu dokumentu neesamība. Tomēr laiks no projekta beigām līdz ārējai revīzijai ir diezgan ilgs, un ECHO ĢD to cenšas saīsināt tā, lai katros divos gados tiktu revidēti visi partneri.

34.

ECHO ĢD procedūrās ir paredzēta elastība, un Partnerattiecību pamatnolīguma 10. pantā ir aprakstītas vienkāršas procedūras projektu mainīšanai tā, lai, mainoties vajadzībām, nemazinātos projektu atbilstīgums. Procedūru elastīgums nodrošina projektu izmaiņas līdz ar vajadzību izmaiņām, kā arī īstenošanas atbilstīgumu (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlumsProjektu izmaiņas līdz ar vajadzību izmaiņāmŠrilankā 2005. gada jūnijā ANO aģentūra brīdināja, ka nodrošināts par daudz mazo zvejas laivu, kas varētu izraisīt pārzveju un nodarīt ilgtermiņa kaitējumu piekrastes zivsaimniecības resursiem. Šīs organizācijas projekts 2005. gada augustā tika mainīts, lai labotu un būvētu mazāk laivu, tā vietā piedāvājot 15 000 zvejas rīku.Mēnesi pēc cunami kļuva skaidrs, ka Šrilankas valdība bija saņēmusi pietiekami daudz medikamentu, lai apmierinātu visas vajadzības. Tādēļ ECHO ĢD finansētais NVO projekts tika mainīts, finansējumu pārvirzot psihosociālajam atbalstam un vietējo veselības struktūru atbalstam.Vēl viens cits projekts Šrilankā ietvēra rezerves plānu, saskaņā ar kuru bērniem vecumā līdz pieciem gadiem bija paredzētas 21 500 pakas augstas uzturvērtības cepumu. Šie cepumi nebija vajadzīgi, un sākotnēji pārtikas nodrošināšanai plānotie 28 000 euro tika novirzīti uzturlīdzekļu atgūšanai.Viens partneris, ņemot vērā saņēmēju vajadzību izmaiņas Indonēzijā, telšu vietā piegādāja virtuves.Pēc tam, kad starptautiskā palīdzība bija novērsusi pārtikas krīzi, NVO mainīja savu projektu Indonēzijā. Ārkārtas pārtikas programma vairs nebija vajadzīga, tādēļ to aizstāja ar mācībām par ēdināšanu un piebarošanas programmu.

35.

Kas attiecas uz projektu īstenošanas savlaicīgumu, ECHO ĢD palīdzēja novērst vairākus uzraudzības ziņojumos konstatētus ierobežojumus. Piemēram, 2005. gada maija uzraudzības ziņojumā par ANO aģentūras projektu Indonēzijā bija minēts ekspertu trūkums. ECHO ĢD un ANO aģentūras centrālie dienesti veica attiecīgus pasākumus, kā rezultātā tika piesaistīti vajadzīgie darbinieki. Tomēr citus uzraudzības ziņojumos konstatētus kavējumus partneri projektu īstenošanas laikā nerisināja (sk. 7. izcēlumu). Partneru projektu īstenošana aizkavējās, jo lielais skaits sabraukušo palīdzības organizāciju radīja resursu ieguves konkurenci. Šrilankā kavējumus izraisīja arī citi ārēji ierobežojumi, piemēram, nodokļu atlaižu atcelšana humānās palīdzības precēm 2005. gada februārī un celtniecības ierobežojumu atcelšana valdības noteiktajā buferzonā 2005. gada nogalē, kas padarīja par nederīgiem vairumu novērtējumu un daudzus projektus.

7. izcēlumsPiemēri par kavējumiem partneru īstenotos projektosŪdens attīrīšanas iekārtas Pramukā, Džanto, Indonēzijā, varēja sākt darboties tikai 2005. gada jūnijā, t. i. četrus mēnešus pēc to piegādes, jo lēno iepirkuma procedūru dēļ trūka hlora tablešu.Mājokļus nodrošināja ar kavēšanos, jo trūka piemērotas zemes, kurp pārvietot iedzīvotājus, kuri nevarēja atgriezties piekrastes zonā. Zemi, kas sākotnēji tika atvēlēta starptautiskas organizācijas veicamiem būvniecības darbiem, vietējās pašvaldības vēlāk piešķīra citiem.Šrilankā aizkavējās partnera plānotā zvejas tīklu izdalīšana, jo laiku novilcināja izdales komplektu definēšana un iepirkuma problēmas. Kad NVO komplektu izplatīšanai beidzot bija gatava, daļu vajadzību, piemēram, zvejas aprīkojuma trūkumu, jau bija atrisinājušas citas organizācijas. Tas radīja jaunus kavējumus, jo šai NVO nācās no jauna vērtēt pieprasījumu.

36.

Lai uzraudzītu īstenošanas efektivitāti, vajadzīga informācija par izmaksām, organizatorisko kārtību un rezultātu reālu pastāvēšanu. Kas attiecas uz izmaksām, nodrošinot ātru reakciju, partneru priekšlikumi netiek atlasīti konkursos. ECHO ĢD partneru iepirkuma procedūras tiek vērtētas partneru ārējās revīzijās to galvenajos birojos, kā arī ECHO ĢD Finanšu un revīzijas nodaļas pārbaudēs uz vietas. Turklāt projektu priekšlikumu analīze, ko veic ECHO ĢD eksperti uz vietas, ietver arī analīzi par vienības izmaksām, pamatojoties uz kuru lemj, vai partneri preces un pakalpojumus piedāvā par objektīvām cenām. Taču šī analīze nesniedz pilnīgu pārliecību par efektivitāti, un to varētu uzlabot, iekļaujot salīdzinošu informāciju, kā arī veicot sistemātisku vēlāku uzraudzību. Ir iespējams uzlabot salīdzinošo informāciju par izmaksām un uzraudzīt vienības izmaksas projektu īstenošanas gaitā. Jo īpaši pēc negaidītas katastrofas šāda informācija stiprina pārliecību par to, ka preces un pakalpojumi tiek iegūti par objektīvu cenu. Pašlaik ECHO ĢD pilnveido savu uzraudzības sistēmu tā, lai būtu paredzēta automātiskai vienības izmaksu aprēķinam un koeficentu noteikšanai starp tiešajām izmaksām un papildizmaksām.

37.

Dažos uzraudzības ziņojumos pietiekami sīki nav aprakstīta reizēm sarežģītā organizatoriskā kārtība, proti, nav zināms, vai partneris projekta uzdevumus īsteno pats vai tas ir slēdzis apakšlīgumus ar citām NVO vai privātiem uzņēmumiem (sk. 8. izcēlumu). Tā kā par piemērotiem partneriem ir atzīti tikai tie, kuri ir parakstījuši sadarbības pamatnolīgumus un Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu, tad ir svarīgi apzināt organizācijas, kas īsteno ECHO ĢD finansētos projektus, bet kas šādā veidā nav atzītas.

8. izcēlumsUzraudzības ziņojumos labāk jāizskaidro organizatoriskā kārtībaŠrilankā laivu remontu, ko organizēja ANO aģentūras, praksē veica privātuzņēmumi, savukārt ECHO partneru organizētos pasākumus ūdens un higiēnas jomā īstenoja vietējās NVO.Indonēzijā, lai gan uzraudzības ziņojumos bija minēts, ka viena ANO aģentūra projektu īstenošanu uztic NVO, attiecīgās NVO nebija iespējams identificēt.Uzraudzības ziņojumos nebija aprakstīti šie īpašie pasākumi.

38.

ECHO ĢD uzraudzības galvenais mērķis ir uzsvērt gala rezultātu, nevis praktisko devumu (t. i., mājokļu skaitu, kuros ievākušās ģimenes, nevis uzbūvēto mājokļu skaitu). Uzraudzības ziņojumos projektu sasniegumi sistemātiski netiek aprēķināti, nav datu par pabeigtu darbu, piemēram, uzbūvētu mājokļu, tualešu vai laivu, oficiālu pieņemšanu. Taču skaidra informācija par to, kas tieši un kurā vietā ir paveikts, ir priekšnosacījums ziņošanai par gala rezultātu. Informācija par praktiskā devuma reālu pastāvēšanu ir vajadzīga, lai pārliecinātos, vai preces un pakalpojumi tiešām ir piegādāti un vai tas darīts atbilstoši prasītajam standartam (sk. 9. izcēlumu).

9. izcēlumsJāuzlabo informācija par praktisko devumuSaistībā ar projektu Indonēzijā ECHO ĢD ekspertiem uz vietas bija grūti noteikt, kuras darbības bija finansētas tieši no ECHO ĢD ieguldījuma. Darbinieki bieži mainījās, un viņi nevarēja precīzi pateikt, kā bija izlietots ģenerāldirektorāta finansējums. Neskatoties uz ģenerāldirektorāta ekspertu lūgumiem, attiecīgā ANO aģentūra līdz pat projekta beigām nesniedza sīkāku informāciju par veiktajām darbībām.Starpposma finanšu ziņojumā par projektu Šrilankā 1,45 miljoni euro jeb 85 % izdevumu bija iekļauti budžeta pozīcijā “Zivsaimniecība”, neko neizdalot sīkāk. Sīkāka finanšu informācija atvieglotu projekta īstenošanas efektīvu uzraudzību.

39.

Palātas revīzijā apstiprinājās ECHO ĢD uzraudzības ziņojumos secinātais, ka ECHO ĢD finansēto darbību pamanāmība kopumā bija apmierinoša, lai gan reizēm bija iespējami uzlabojumi. Piemēram, ECHO ĢD pamanāmība nebija pietiekama bērnu aprūpes centrā Džanto, Ačehā, kā arī ANO aģentūras piegādātajās ūdens attīrīšanas iekārtās. Analizējot kopumā sniegto starptautisko atbalstu, Cunami izvērtēšanas koalīcijas sākotnējos konstatējumos ir izteikta kritiska attieksme pret humānās palīdzības aģentūrām, kas pārlieku uzsver savu vārdu un publicitāti uzskata par svarīgāku nekā saņēmēju reālās vajadzības. Tomēr jāatzīst, ka publicitāte ļauj mazināt dubultas finansēšanas risku, skaidri norādot, kas finansējis ko.

40.

Kopumā ECHO ĢD finansēto projektu rezultāti ir sasniegti, kaut arī dažos gadījumos inflācijas dēļ praktiskais devums nesasniedza plānoto un daži pasākumi netika veikti projekta termiņā, jo bija grūti iegūt preces un piesaistīt kvalificētus darbiniekus (sk. 10. izcēlumu).

10. izcēlumsDaži projektu rezultāti nesasniedza plānotosŠrilankā materiālu un darba izmaksu sadārdzināšanās dēļ ECHO ĢD finansētajā projektā plānoto 2 500 mājokļu vietā tika uzbūvēti 2 018 mājokļi.Indonēzijā iepirkuma problēmu dēļ NVO nevarēja pabeigt izplatīt 1 500 000 pudeles ar ķīmisko preparātu ūdens attīrīšanai. Lai gan projektu pagarināja par trīs mēnešiem, tā beigās 2005. gada jūlijā 900 000 pudeles vēl nebija izplatītas. Galu galā partneris pudeles izdalīja par saviem līdzekļiem.

41.

Kas attiecas uz praktisko devumu, Komisijas finansētie projekti galvenokārt deva lielu ieguldījumu, apmierinot iedzīvotāju pamatvajadzības pēc mājokļiem, pārtikas, ūdens, higiēnas, veselības, psihosociālā atbalsta, bērnu un ģimeņu aprūpes un telekomunikācijām (sk. 11. izcēlumu). Komisija finansēja arī projektus iztikas līdzekļu atjaunošanai, piemēram, ar mērķi nodrošināt zvejas laivas un zvejas aprīkojumu vai atjaunot laivu piestātnes. Taču, kas attiecas uz sasniegtajiem saņēmējiem, to izrādījās mazāk nekā sākumā plānots, kam galvenais iemesls bija pārlieku lielas vajadzību aplēses, ko izraisīja nepieciešamība reaģēt operatīvi (sk. 20. punktu). Tā tas bija ar ūdens un higiēnas projektu Šrilankā, kad sākotnēji plānoto 50 000 saņēmēju vietā palīdzība sasniedza 37 000 iedzīvotājus. Jo īpaši jāatzīmē, ka Ačehā ANO aģentūras projekta ūdens un higiēnas komponents sasniedza tikai 100 000 iedzīvotāju, kas bija 5 % no sākotnēji plānotajiem 2 miljoniem saņēmēju. Ņemot vērā šo zemo rādītāju, kā arī grūtības identificēt projekta devumu tā īstenošanas gaitā, ECHO ĢD bija bažas par šā partnera darbības resursu pietiekamību, lai uzņemtos koordinēšanas funkcijas ūdens un higiēnas jomā.

11. izcēlumsKomisijas humānās palīdzības rezultātiSaskaņā ar Komisijas datiem ģenerāldirektorāta humānā palīdzība Indonēzijai, Šrilankai, Maldīvu salām un Taizemei palīdzēja nodrošināt:

42.

Liela nozīme reakcijas vērtēšanā ir Cunami izvērtēšanas koalīcijai (CIK), kurā piedalās arī ECHO ĢD. Tā ir palīdzības aģentūru kopīga iniciatīva ar mērķi apkopot gūto pieredzi. Koalīcija ir sagatavojusi piecus tematiskus vērtējumus: par donoru reakciju, par koordināciju, par vajadzību novērtēšanu, par ietekmi uz vietējiem un valsts resursiem, par pāreju no seku likvidēšanas uz rehabilitāciju un ilgtermiņa attīstību. CIK sākotnējos konstatējumos secināts, ka, lai arī vāji koordinēta un ne visai produktīva, seku likvidēšana kopumā efektīvi ierobežoja turpmākas ciešanas, tika nodrošināta pārtika, ūdens un pajumte. Arī Sarkanā Krusta 2005. gada ziņojumā par katastrofām pasaulē secināts, ka, neskatoties uz nepieciešamību uzlabot koordināciju, dāsnā reakcija nodrošināja palīdzību vairumam izdzīvotāju un novērsa bada un slimību izplatīšanos. Palātas revīzijas gaitā veiktie projektu apmeklējumi un intervijas ar visām uz vietas iesaistītajām pusēm, tostarp palīdzības saņēmējiem, lielā mērā apstiprināja minētos secinājumus.

43.

Runājot par nākotni, ECHO ĢD no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar lēmumu par 80 miljonu euro piešķīrumu, finansē 2 miljonus euro vērtu projektu, lai atbalstītu ANO projektu ar mērķi nostiprināt sagatavotību katastrofām, proti, lai uzlabotu agrīnās brīdināšanas sistēmas Indijas okeānā. DIPECHO  (13) rīcības plānu ieguvēji ir kā Dienvidāzija, tā Dienvidaustrumāzija, kurām jau piešķirti aptuveni 11 miljoni euro, lai 2005.–2006. gadā realizētu projektus vietējo kopienu sagatavošanai katastrofām. ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2005. gada jūnijā rīkotajā seminārā par gūto pieredzi tika apzināta vajadzība vērā ņemami uzlabot sagatavotības mehānismus.

44.

ECHO ĢD atbild tikai par daļu humānās palīdzības, t. i., par ārkārtas palīdzību un īstermiņa rehabilitāciju, savukārt par ilgāka termiņa rehabilitāciju un atjaunošanu atbild ĢD RELEX un ĢD AIDCO. Tā kā ir iesaistīti vairāki ģenerāldirektorāti, ir īpaši svarīgi definēt procedūras un mandātus šiem diviem posmiem, nodrošināt palīdzību arī pārejas posmā un savstarpēji saistīt seku likvidēšanu, rehabilitāciju un attīstību. ECHO ĢD finansējuma lielais apmērs pēc cunami šim ģenerāldirektorātam ļāva ne tikai likvidēt pamatsekas, gādājot par pārtiku, ūdeni, higiēnu, veselību un pajumti, bet arī kvalitatīvi aizpildīt ieilgušo pārejas posmu un dažos gadījumos pat finansēt rehabilitācijas projektus ar attīstības ievirzi (sk. 12. izcēlumu).

12. izcēlumsKvalitatīvi pasākumi ar attīstības ievirzi, kas nodrošināja rezultātu noturībuŠrilankā būvēto tualešu kvalitāte liecina, ka tās kalpos ilgu laiku. Organizētās higiēnas komitejas nometnēs ir ilgtspējīga metode higiēnas veicināšanai.Indonēzijā projekts, saskaņā ar kuru tika būvētas laivas un laivu piestātne, ir ar spēcīgu attīstības ievirzi un ilgtspējīgs. Tāpat arī Šrilankā ANO aģentūras projekta mērķis bija uzlabot Šrilankas flotes efektivitāti, būvējot kvalitatīvas laivas un rīkojot mācības par labākiem zvejas paņēmieniem.NVO projektam Indonēzijā, kura mērķis bija ūdens attīrīšana ar ķīmiskiem preparātiem un kuru finansēja atbilstīgi ārkārtas lēmumam par 10 miljoniem euro, sekoja cits Komisijas projekts, kuru finansēja atbilstīgi lēmumam par 80 miljonu euro piešķīrumu un kura mērķis bija jau ilgtspējīgākas ūdens apgādes sistēmas.NVO projekts Indonēzijā ir ilgtspējīgs, pateicoties tam, ka vairumu pasākumu nometnēs brīvprātīgi rīko komisijas locekļi.

45.

Pēc 2004. gada 26. decembra cunami bija jālīdzsvaro vēlamība rīkoties plānoti un vajadzība reaģēt ātri. ECHO ĢD procedūras nodrošināja ātru reakciju, un lielais finansējums 123 miljonu euro apmērā bija adekvāts, ļaujot ECHO ĢD risināt arī konflikta skarto iedzīvotāju vajadzības un sniegt palīdzību ieilgušajā pārejas posmā no seku likvidēšanas uz atjaunošanas darbiem (sk. 12.–15. punktu).

46.

Lēmums sadarboties ar jau esošajiem partneriem Šrilankā Komisijai ļāva finansēt projektus, neskatoties uz lielo skaitu sabraukušo palīdzības organizāciju, kuru finansējums pārsniedza vajadzības. Ačehā ECHO ĢD pirms cunami nebija darbojies, un tur trūka ticamas informācijas, tādēļ daži projekti, ko ģenerāldirektorāts uzņēmās mēnesī uzreiz pēc cunami, bija vairāk standarta priekšlikumi ārkārtas stāvoklī, nevis balstīti uz precīzu vajadzību novērtējumu. Vajadzību novērtējumi projektiem, kurus parakstīja, sākot no 2005. gada februāra, bija uzticamāki, jo bija pieejama plašāka informācija un varēja atļauties vairāk laika priekšlikumu sagatavošanai (sk. 16.–21. punktu).

47.

ANO koordinēšanas funkcijas apgrūtināja tas, ka trūka ticamas informācijas par vajadzībām, ieradās liels skaits humānās palīdzības organizāciju un vietējām pašvaldībām trūka resursu, kā iznākumā sniegtās palīdzības apmērs un kvalitāte nebija viendabīga. Iekšējā koordinācija starp ECHO ĢD un citiem Komisijas dienestiem pārejas posmā uz atjaunošanas darbiem bija laba. Taču palīdzības sākumposmā uzreiz pēc cunami bija problēmas koordinācijā ar Civilās aizsardzības mehānismu (sk. 22.–26. punktu).

48.

ECHO ĢD ir visaptveroša sistēma projektu uzraudzībai un kontrolei, kas kopumā nodrošināja projektu izmaiņas līdz ar vajadzību izmaiņām. Taču pēc uzraudzības apmeklējumiem varētu partneriem iesniegt rakstiskus ziņojumus, sagatavot salīdzinošus datus par izmaksām un sīkāk aprakstīt reizēm sarežģīto organizatorisko kārtību. Uzraudzības ziņojumos sistemātiski netiek aprēķināts, kādā mērā sasniegti projektu mērķi; jo īpaši par ANO aģentūras projektu Indonēzijā ECHO ĢD bija grūtības gūt skaidru informāciju par veiktajām darbībām (sk. 27.–39. punktu).

49.

Komisijas finansētie projekti palīdzēja apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības pēc pajumtes, pārtikas, ūdens, higiēnas, veselības, psihosociālā atbalsta, bērnu un ģimeņu aprūpes un telekomunikācijām. Komisija finansē arī projektus ar mērķi uzlabot sagatavotību katastrofām. Tomēr dažu projektu rezultāti nesasniedza plānotos, jo cēlās izmaksas un bija problemātiski iegūt preces un piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Daži projekti, jo īpaši ANO aģentūras Indonēzijas projekta ūdens un higiēnas komponents, sasniedza mazāk saņēmēju nekā plānots, kam galvenais iemesls bija pārāk lielas vajadzību aplēses. Projektu noturību veicina finansējuma lielais apmērs, kas ļāvis sniegt kvalitatīvu palīdzību reizēm ar attīstības ievirzi (sk. 40.–44. punktu).

50.

Komisijai būtu jāapsver, ko tā varētu darīt, lai palīdzētu valdībām katastrofu zonās efektīvāk pārvaldīt donoru koordināciju tā, lai nodrošinātu vajadzību apmierināšanu (sk. 22. punktu).

51.

Būtu jāprecizē ECHO ĢD un Vides ĢD (Civilās aizsardzības mehānisma) funkcijas, lai nodrošinātu konsekventus risinājumus (sk. 24. un 25. punktu).

52.

Būtu jāapsver ilgāki termiņi ārkārtas darbībām (piemēram, deviņi mēneši pašreizējo sešu vietā), lai dotu pietiekami daudz laika to īstenošanai (sk. 35. punktu).

53.

ECHO ĢD būtu jāpilnveido uzraudzības sistēma, lai paredzētu šādus elementus, ko varētu iestrādāt uzraudzības vadlīnijās:

54.

Piekļuves grūtības to projektu dokumentācijai, kurus īsteno ANO aģentūras, būtu jāņem vērā saistībā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (sk. 32.–41. punktu).