52006PC0636

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.10.2006

COM(2006) 636 galīgā redakcija

2006/0206 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(iesniegusi Komisija){SEC(2006)1369}{SEC(2006)1370}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Mērķi

Regulas priekšlikums vērsts uz metāliska dzīvsudraba eksporta aizlieguma noteikšanu Kopienā un nodrošināšanu, lai šis dzīvsudrabs neatgrieztos tirgū un lai tiktu garantēta tā droša glabāšana saskaņā ar Kopienas stratēģijā attiecībā uz dzīvsudrabu noteikto 5. un 9. darbību. Tās galvenais nolūks ir apritē jau esošā dzīvsudraba kopējā daudzuma – „pasaules dzīvsudraba ezera” papildināšanās ierobežošana.

1.2. Vispārīgais konteksts

Komisija 2005. gada 28. janvārī pieņēmusi ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu[1]. Stratēģijā pievērsta uzmanība visiem dzīvsudraba aprites cikla aspektiem. Tajā ierosināts veikt divdesmit darbības, no kurām divas īsteno ar šo priekšlikumu.

Stratēģijas 5. darbība paredz „ proaktīvu ieguldījumu ieteikto pasaules mēroga pasākumu īstenošanā, lai pakāpeniski atteiktos no dzīvsudraba primārās ražošanas un izvairītos no pārpalikumu atkārtotas nonākšanas tirgū [..] Komisija paredzējusi ierosināt grozījumus Regulā (EK) Nr. 304/2003, lai Kopiena pakāpeniski pārtrauktu dzīvsudraba eksportu līdz 2011. gadam.”

Saskaņā ar 9. darbību „ Komisija veiks pasākumus dzīvsudraba, kas radies hlora–sārmu rūpniecībā, pagaidu uzglabāšanai, ņemot vērā grafiku plānotajai dzīvsudraba eksporta pārtraukšanai līdz 2011. gadam. Vispirms Komisija izpētīs iespējas noslēgt nolīgumu ar rūpniecības nozari.”

Padome 2005. gada 24.jūnijā pieņēma secinājumus par Dzīvsudraba stratēģiju. Tā atzinīgi novērtēja Komisijas ziņojumu, īpaši atzīmējot „ svarīgo nozīmi, kāda ir priekšlikumam pakāpeniski pārtraukt dzīvsudraba eksportu no Kopienas”. T ā Komisiju aicināja arī „ iespējami drīz veikt pasākumus [..] attiecīgu priekšlikumu iesniegšanai ”, lai „ pakāpeniski pārtrauktu dzīvsudraba eksportu no Kopienas un veiktu pasākumus dzīvsudraba, kas inter alia radies hlora–sārmu rūpniecībā, glabāšanas drošības vai apglabāšanas garantēšanai termiņos, ko nosaka, ņemot vērā grafiku plānotajai dzīvsudraba eksporta pārtraukšanai”.

Eiropas Parlaments 2006. gada 14. martā pieņēma rezolūciju, kurā stratēģija novērtēta atzinīgi, uzsverot „ svarīgo nozīmi, kāda ir Komisijas proaktīvajam priekšlikumam pakāpeniski pārtraukt dzīvsudraba eksportu [..] no Kopienas” un aicinot Komisiju „veikt pasākumus dzīvsudraba, kas radies hlora–sārmu rūpniecībā, drošas glabāšanas garantēšanai”.

Īpaši jāatzīmē, ka šim priekšlikumam ir plašāks konteksts, lai gan tajā paredzēts īstenot tikai stratēģijā noteikto 5. un 9. darbību. Lai sasniegtu galveno mērķi samazināt dzīvsudraba kaitīgo iedarbību pasaules mērogā, papildus jāveic starptautiski pasākumi. Pirmais pasaules mēroga pamatdokuments par rīcību attiecībā uz dzīvsudrabu ir Dzīvsudraba programma[2], ko 2003. gadā pieņēma ANO Vides programmas ( UNEP ) Padome. Šī Padome 2005. gada lēmumā par ķīmisko vielu pārvaldību aicināja valstu valdības, privāto sektoru un starptautiskās organizācijas „ pasaules mērogā veikt neatliekamus pasākumus, lai panāktu vispārēju tās dzīvsudraba radītās kaitīgās iedarbības riska samazināšanos cilvēka organismam un videi, ko rada dzīvsudrabu saturoši ražojumi un ražošanas procesi ”, un inter alia „ apsverot iespējas samazināt dzīvsudraba ražošanu un ierobežojot dzīvsudraba laišanu tirgū ”[3]. Priekšlikums pilnībā atsaucas šim aicinājumam.

Komisija paplašinās savu darbību starptautiskajā arēnā, Briselē 2006. gada 26.-27. oktobrī organizējot pasaules mēroga starptautisku konferenci par piedāvājuma un pieprasījuma jautājumiem saistībā ar dzīvsudrabu, kas notiks labu laiku pirms ANO Vides programmas ( UNEP ) Padomes sanāksmes 2007. gadā. Šajā pasākumā būtu jānoskaidro virzības iespējas pasaules mērogā un jāprecizē ar trešām valstīm kopīgās intereses, ko apspriest sarunās ANO Vides programmas Padomē.

Par līdztekus ES jau veiktajiem līdztekus pasākumiem attiecībā uz dzīvsudrabu saturošiem ražojumiem sk. turpmāk 1.3. iedaļā. Tiks veikti papildu pasākumi, lai atrisinātu sarežģīto jautājumu par dzīvsudraba lietošanu nelielā apjomā zelta raktuvēs, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Iespējams, ka šajā jomā vajadzīgi citi politikas pasākumi, nevis Parlamenta un Padomes regula.

Par pasaules mērogā juridiski saistoša dokumenta nepieciešamību attiecībā uz dzīvsudrabu ES jau izteikusies ANO Vides programmas Padomes 23. sesijā 2005. gadā. Jautājums paliek dienaskārtībā, un tas tiks atkārtoti izskatīts ANO Vides programmas Padomes 24. sesijā 2007. gada februārī. Komisija aktīvi iesaistīsies saskaņotas Kopienas nostājas izstrādāšanā.

Šis priekšlikums ir būtisks ieguldījums , lai sasniegtu vispārējo mērķi samazināt dzīvsudraba kaitīgo iedarbību, tomēr tam nevajadzētu palikt vienīgajam. Lai pilnībā izmantotu radītās priekšrocības, tas vēl jāpapildina ar starptautiska līmeņa pasākumiem.

1.3. Spēkā esošie Kopienas noteikumi

Pilnīgs pārskats par pašlaik spēkā esošajiem un turpmāk gaidāmajiem Kopienas tiesību aktiem un politiku attiecībā uz dzīvsudrabu un tā savienojumiem dots paplašinātā ietekmes novērtējumā, kas ir pielikums Komisijas ziņojumam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (116. lpp.). Šim sarakstam jāpievieno divi nesen pieņemti tiesību akti:

- Direktīva 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē[4], kas attiecas uz dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem;

- Komisijas 2006. gada 21. februārī pieņemtais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK, kas attiecas uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem[5]. Šis tiesību akta priekšlikums jau dod ieguldījumu Dzīvsudraba stratēģijas īstenošanā (7. rīcība).

Pilnīgs pārskats par Kopienas tiesību aktiem, ar kuriem noteikti ierobežojumi par dzīvsudrabu saturošiem produktiem, dots šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 5.3. iedaļā.

Patlaban nav ne tiesību normu, kas reglamentē dzīvsudraba eksportu no Kopienas, ne tiesību normu par tā glabāšanu. Regulā (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu[6] V pielikumā, kurā uzskaitītas ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kuriem noteikts eksporta aizliegums, iekļautas kosmētiskās ziepes, kas satur dzīvsudrabu.

Priekšnosacījums iekļaušanai šajā pielikumā ir konkrētās vielas vai izstrādājuma lietošanas aizliegums cilvēku veselības un vides aizsardzības dēļ (14. panta 2. punkts). Dzīvsudraba lietošana Kopienā ir stingri ierobežota , taču nav aizliegta , un nelielā daudzumā daži lietojumi tam saglabāsies arī turpmāk. Nebūtu vēlama minētās regulas 14. panta 2. punkta „atvēršana”, tajā iekļaujot ķīmiskās vielas un izstrādājumus, kuriem noteikti stingri ierobežojumi, jo tādējādi varētu noteikt eksporta aizliegumu neierobežoti lielam skaitam vielu. Nolūks ir paredzēto eksporta aizliegumu noteikt tikai par metālisko dzīvsudrabu, neradot precedentu citām vielām. Šā iemesla dēļ Regula (EK) Nr. 304/2003 nav piemērots juridiskais pamats dzīvsudraba eksporta aizlieguma noteikšanai, un tāpēc Komisija izvēlējās iespēju izveidot atsevišķu juridisku instrumentu.

Apjomā, kādā dzīvsudrabs uzskatāms par atkritumiem, uz to attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti par atkritumiem: Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, Regula (EK) Nr. 259/93 par atkritumu pārvadājumiem, un Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, ņemot vērā jēdziena „poligons” plašo definīciju tās 2. panta g) punktā. Šie paši tiesību akti attiecas arī uz atkritumiem, kas satur dzīvsudrabu. Tā kā ar šo regulu paredzēts noteikt dažas papildu prasības par darbībām ar dzīvsudrabu neatkarīgi no tā, vai tas tiek vai netiek uzskatīts par atkritumiem, izņemot noteikumus par metāliska dzīvsudraba glabāšanu, šī vides acquis daļa ir spēkā arī turpmāk.

Metāliskais dzīvsudrabs parastos apstākļos pie atmosfēras spiediena un temperatūras ir šķidrums. Padomes Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[7] noteikts, ka poligonos nedrīkst pieņemt šķidros atkritumus (5. panta 3. punkta a) apakšpunkts). Bez tam Padomes Lēmumā 2003/33/EK ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos, noteiktas izskalošanās robežvērtības, kuras nevar attiecināt uz metāliska dzīvsudraba noglabāšanu poligonos. Regulā tāpēc precizēts, ka tajā paredzētais glabāšanas pienākums nav pretrunā ar šo aizliegumu un robežvērtībām gadījumos, kad glabājamais metāliskais dzīvsudrabs tiek uzskatīts par atkritumiem.

1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un noteikumiem

Ierosinātā regula papildina esošās Kopienas politikas jomas un tiesību aktus, kas attiecas uz rūpnieciskā piesārņojuma kontroli, ķīmiskajām vielām (tostarp arī REACH priekšlikumu), strādājošo veselības aizsardzību un darba drošību, un uz atkritumiem. Tā saskan arī ar pasaules līmeņa politikas virzienu mērķiem, konkrēti, ar ANO Vides programmas ( UNEP ) izstrādāto Dzīvsudraba programmu.

Īpašu uzmanību pelna apstāklis, ka, piemērojot Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli[8], pakāpeniski tiks izbeigta dzīvsudraba šūnu tehnoloģijas izmantošana hlora–sārmu rūpniecībā, kur tā vairs netiek uzskatīta par labāko pieejamo paņēmienu. Ražošanā pārejot uz citu procesu izmantošanu, kļūs nevajadzīgs ievērojams daudzums metāliskā dzīvsudraba. Šā dzīvsudraba izplatīšana citur pasaulē dažādiem daļēji aizliegtiem lietojumiem vienkārši pārvietotu Kopienā jau atrisinātu vides problēmu ārpus ES robežām. Ierosinātā regula tāpēc ir svarīgs IPNK direktīvas papildinājums, kas kopumā novērš lietojuma izbeigšanas nevēlamo blakusefektu.

Īpaša uzmanība pievērsta eksporta aizlieguma saderīgumam ar PTO noteikumiem . Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XI pantā noteikts aizliegums ierobežot importu, eksportu un pārdošanu eksportam. Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XX pantā paredzētas atkāpes no vienošanās vispārīgajiem noteikumiem, lai sasniegtu konkrētus politiskus mērķus. Tas, vai ierosinātie pasākumi atbilst VVTT noteikumiem par vispārīgajiem izņēmumiem tās XX pantā, sīkāk analizēts ietekmes novērtējumā (6.11. iedaļa).

Papildus stingrai juridiskai analīzei ir jāatzīmē, ka Komisija sistemātiski nostiprina kontaktus ar tām valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā un kuras ir vērā ņemamas dzīvsudraba ražotājas, lietotājas un eksportētājas un/vai saskaras ar dzīvsudraba piesārņojuma radītajām problēmām. Briselē 26.-27. oktobrī starptautiskajā konferencē par dzīvsudrabu piedalīsies daudzas valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, un tā dos papildu impulsu starptautiskām sarunām, tostarp arī ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, vēl pirms ANO Vides programmas Padomes 24. sesijas 2007. gadā. Šī sesija būs notikums, kas veicinās ANO Vides programmas izstrādātās Dzīvsudraba programmas plašāku īstenošanu.

2. APSPRIEšANAS REZULTāTI AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Apspriešanās

Kopienas Dzīvsudraba stratēģijas izstrādāšanas laikā pastāvīgi notika plašas konsultācijas ar ieinteresētajām personām. Pārskatu par to sk. 11. iedaļā paplašinātā ietekmes novērtējuma 61. lpp. stratēģijas papildinājumā.

Bez tam 2005. gada 8. septembrī notika ieinteresēto personu sanāksme Briselē. Ielūgumi uz to tika nosūtīti visdažādāko ieinteresēto personu pārstāvjiem no dalībvalstīm, nozares, vides un veselības nevalstiskajām organizācijām. Interesentu devums bija šāds[9].

- Informācija par juridisko situāciju visā Eiropas Savienībā, informācija par dzīvsudraba atkritumu plūsmām, par dzīvsudrabu saturošu produktu pārstrādi un dzīvsudraba reģenerāciju (iegūta no dalībvalstīm). Šis pienesums deva lietderīgu informāciju par dzīvsudraba plūsmām un dzīvsudraba pieejamību Eiropas Savienībā pirms paredzētā eksporta aizlieguma noteikšanas un pēc tā.

- Ieinteresēto pušu sanāksmē Komisija iepazīstināja ar plānotā tiesību akta priekšlikuma pamatprincipiem un lūdza sniegt atsauksmes par eksporta aizlieguma konkrēto darbības jomu (metālisks dzīvsudrabs, dzīvsudraba savienojumi), glabāšanas pienākumu (dzīvsudrabs tikai no hlora–sārmu rūpniecības vai arī no citiem avotiem), kā arī par Poligonu direktīvā un citos tiesību aktos par atkritumiem nepieciešamajiem grozījumiem. Komisija lūdza sniegt arī papildu informāciju par dzīvsudraba reģenerāciju/pārstrādi. Papildus tika sarīkotas sanāksmes ar Spāniju — dalībvalsti, kuru pasākums skar visvairāk,— un Eurochlor , lai sīkāk apspriestu paredzēto juridisko instrumentu un brīvprātīgo vienošanos ar hlora–sārmu ražošanas nozari.

Apspriešanas procesā iegūtā informācija iekļauta ietekmes novērtējumā.

2.2. Ietekmes novērtējums

Ziņojums par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu jau papildināts ar paplašinātu ietekmes novērtējumu, kas publicēts kā šā ziņojuma pielikums[10]. Šā paplašinātā ietekmes novērtējuma 6. iedaļa (20. lpp. un tālāk) attiecas arī uz šo priekšlikumu. Bez tam ir veikts ietekmes uz vidi papildu novērtējums. Tas pievienots šim priekšlikumam.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Juridiskais pamats

Priekšlikumā ir divi pamatelementi: pirmkārt, metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegums un, otrkārt, pienākums glabāt dzīvsudrabu tā, lai tas neapdraudētu cilvēka veselību un vidi. Eksporta aizlieguma elements norāda uz EK Līguma 133. pantu kā tam piemērotāko juridisko pamatu arī gadījumā, ja pasākums tiek pamatots nevis ar tirdzniecības politikas apsvērumiem, bet ar tādiem mērķiem kā vides saglabāšana, aizsardzība un kvalitātes paaugstināšana, kā arī cilvēka veselības aizsardzība. Otrs elements — glabāšanas pienākums, kas ietver pienākumu pēc tam sniegt informāciju un pārskatus, neapšaubāmi ir pamatojams ar EK Līguma 175. pantā noteiktajiem apsvērumiem, kas saistīti ar vides politiku. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nesenajiem spriedumiem lietās Nr. C-94/03 un Nr. C-178/03 attiecīgi par Roterdamas konvencijas apstiprināšanu un Regulu (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu priekšlikums pamatojas gan uz EK Līguma 133. pantu, gan 175. pantu. Kā Roterdamas konvencijas, tā Regulas (EK) Nr. 304/2003 raksturīga īpatnība ir vides politikas un tirdzniecības politikas elementu kopums, kas šajā priekšlikumā ir ļoti līdzīgs.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Dzīvsudrabs ir viela, uz kuru attiecas noteikumi par iekšējo tirgu, bet gadījumos, kad to uzskata par atkritumproduktu, uz to attiecas Kopienas tiesību akti par atkritumiem. Šajā juridiskajā instrumentā paredzētie pasākumi arī tāpēc jāpieņem Kopienas līmenī, un tos nevar atstāt dalībvalstu ziņā.

Atkarībā no vietējiem vides apstākļiem, dažādās valstīs var būt atšķirīgas glabāšanas/noglabāšanas iespējas. Tāpēc jāievēro daži vispārīgi standarti, sīkākas prasības par glabāšanu vai noglabāšanu atstājot dalībvalstu ziņā.

Šajā regulā paredzētie pasākumi nepieciešami arī, lai sasniegtu Atkritumu stratēģijā noteiktos mērķus. Tie neparedz nekādus ar ikdienas vadību saistītus jautājumus, kas saistībā ar proporcionalitāti varētu tikt uzskatīti par problemātiskiem.

3.3. Juridisko instrumentu izvēle

Ņemot vērā, ka tiek noteiktas tikai dažas tiešas saistības — eksporta aizliegums, glabāšanas pienākums, pienākums sniegt pārskatu un veikt informācijas apmaiņu, nav nepieciešami nekādi īstenošanas pasākumi dalībvalstu līmenī. Tāpēc kā juridiskais instruments ir izraudzīta Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Sīkāki noteikumi par glabāšanu atstāti nozares ziņā kā tās brīvprātīgas saistības.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. SīKāKS PRIEKšLIKUMA SKAIDROJUMS

Priekšlikums atbilst tiesiskā regulējama uzlabošanas principiem. Tas ir iespējami īss un skaidrs, un tajā nav gandrīz nekādu pretrunīgi interpretējamu jautājumu. Lietotā terminoloģija ir iespējami saskaņota ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Priekšlikumā ir deviņi panti.

1. pantā noteiktas eksporta aizlieguma saistības, definēta tā darbības joma un atbilstoši stratēģijai attiecībā uz dzīvsudrabu noteikts spēkā stāšanās termiņš. Aizliegums attiecas uz metālisku dzīvsudrabu kā daudzuma ziņā nozīmīgāko vielu salīdzinājumā ar dzīvsudraba savienojumiem un dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

Eksporta aizlieguma spēkā stāšanās termiņš jau ir izraisījis būtiskas domstarpības Eiropas Parlamentā un Padomē laikā, kad šajās institūcijās notika Dzīvsudraba stratēģijas apspriešana. Šim priekšlikumam Komisija nolēma izraudzīties termiņu, kas varētu būt pieņemams lielākajai daļai dalībvalstu un ko varētu atbalstīt arī citas ieinteresētās puses.

2. pantā noteikts glabāšanas pienākums un definēta tā darbības joma. Šis pienākums attiecas uz trijiem Kopienā izplatītākajiem metāliskā dzīvsudraba avotiem. Tiek lietots termins „glabāšana”, jo termins „noglabāšana” tiek īpašā nozīmē lietots Kopienas tiesību aktos par atkritumiem (sk. 1. panta e) punktu Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem (ar grozījumiem)). Glabāšanas pienākums attiecas uz dzīvsudrabu neatkarīgi no tā, vai viela ir vai nav klasificēta kā atkritumi. Šajā kontekstā glabāšana attiecas uz īstermiņa vai vidēja ilguma glabāšanu, bet ietver arī ilgtermiņa glabāšanu (ko var uzskatīt arī par noglabāšanu). Laika ziņā šīs elements ir saistīts ar metāliska dzīvsudraba eksporta aizlieguma spēkā stāšanos.

Formulējums „vairs netiek izmantots hlora–sārmu rūpniecībā” nozīmē, ka Kopienā tiek saglabātas iespējas nodod dzīvsudrabu no vienas hlora–sārmu ražotnes citai.

Šo noteikumu papildina hlora–sārmu rūpniecības nozares brīvprātīgas saistības. Saskaņā ar šīm saistībām nevajadzīgais dzīvsudrabs jānodod glabāšanā tikai attiecīgiem augsti kvalificētiem operatoriem, jānodrošina pienācīga lokalizācija un jāiesniedz Komisijai dati par dzīvsudraba plūsmām. Tāpēc pants ir attiecīgi sastādīts, neparedzot sīkākus noteikumus. Tomēr papildu prasības par glabātavām noteiktas 4. pantā.

3. pantā precīzi noteikta saistība ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par atkritumiem. Konkrētajā juridiskajā situācijā metāliska dzīvsudraba (kas ir šķidrums) glabāšana jebkāda veida poligonā ir pretrunā ar Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc ir nepieciešami izņēmumi. Attiecībā uz šķidru metālisku dzīvsudrabu nevar piemērot izskalošanās robežvērtības un citus kritērijus, kas granulētiem atkritumiem noteikti pielikuma 2.4 iedaļā Padomes Lēmumā 2003/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos.

Tāpēc 3. pantā paredzēta atkāpe no šiem noteikumiem attiecībā uz divām metāliskā dzīvsudraba glabāšanas iespējām, proti, glabāšanu pazemē šim nolūkam pielāgotās sāls raktuvēs un pagaidu glabāšanu minētajam nolūkam īpaši paredzētās glabātavās, kuras, ievērojot attiecīgus noteikumus, var uzskatīt par cilvēka veselībai un videi drošām un nekaitīgām. Izņēmums par labu glabātavām, kas „īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai pirms tā galīgas noglabāšanas” veicinās tehnoloģiju attīstību, kura vērsta uz tādu inovatīvu risinājumu meklējumiem, kas rada dzīvsudraba noglabāšanas iespējas formā, kas nav šķidrums. „Parastu” poligonu izmantošana šķidram metāliskam dzīvsudrabam joprojām ir pretlikumīga.

Tā kā Padomes Lēmuma 2003/33/EK pielikuma 2.4. iedaļas noteikumi neattiecas uz glabāšanu pazemē (sk. 2.5. iedaļu), pantā noteiktas šīs abas iespējas.

Tā kā šis noteikums neattiecas uz metālisku dzīvsudrabu tikai no kādiem konkrētiem izcelsmes avotiem, dalībvalstis, kas vēlētos pazemē vai citās īpaši aprīkotās speciālās glabātavās glabāt no citiem avotiem nākušu metālisku dzīvsudrabu, to varētu darīt.

Īpaši jāuzsver, ka arī gadījumos, kad metālisks dzīvsudrabs uzskatāms par atkritumproduktu, uz to attiecas vispārīgie noteikumi Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un — ciktāl ir runa par pārrobežu pārvadājumiem Kopienas teritorijā — Regula 259/93/EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās.

Ņemot vērā metāliskā dzīvsudraba īpašības un to, ka tikai ļoti neliels skaits glabātavu varētu būt piemērotas metāliska dzīvsudraba glabāšanai, kā arī augošo neapmierinātību ar tā dzīvsudraba pārvadājumiem, kas tiek uzskatīts par atkritumiem, neliela attāluma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principa piemērošana nav attaisnojusies. Jāuzsver, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka nenotiek dzīvsudraba atkārtota laišana tirgū, un tāpēc tā reģenerācija jāuzskata par nevēlamu risinājumu. Tāpēc jaunās atkritumu pārvadājumu regulas noteikumiem ir paredzēti izņēmumi.

4. pantā papildināti 2. panta noteikumi ar sīkākām prasībām par abu minēto glabāšanas iespēju izmantošanu. Tajā uzsvērta nepieciešamība veikt atbilstošu drošības novērtējumu, ņemot vērā šīs vielas īpašības. Tajā noteiktas arī minimālās prasības atļaujas saņemšanai. Tādējādi tiek garantēta dzīvsudraba glabāšanas drošība arī gadījumā, ja nozare neuzņemas brīvprātīgas saistības.

5. pantā noteikta Komisijas organizētās informācijas apmaiņas kārtība starp ieinteresētajām pusēm. Tā dod iespēju savlaicīgi atklāt un elastīgi reaģēt uz norisēm un attīstību jomā, kas saistīta ar dzīvsudraba lietojumu un tā plūsmām. Informācijas apmaiņa neattiecas tikai uz metālisko dzīvsudrabu, tajā iekļauti arī dzīvsudraba savienojumi un dzīvsudrabu saturoši produkti.

6. pantā dalībvalstīm noteikts konkrētas informācijas sniegšanas pienākums. Tajā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosūta dzīvsudraba glabātavām izdoto atļauju kopijas. Dalībvalstīm vēlākais triju gadu un piecu mēnešu laikā pēc eksporta aizlieguma spēkā stāšanās jāsniedz Komisijai informācija par šā juridiskā instrumenta ietekmi. Komisija var pieprasīt dalībvalstīm sniegt šo informāciju drīzāk. Tādējādi tiek nodrošinātas iespējas ātri un efektīvi reaģēt uz iespējami negaidītām tirgus norisēm. Jāatzīmē, ka netiek paredzēts dalībvalstīm noteikt periodisku, regulāri izpildāmu ziņošanas pienākumu.

7. pantā noteikts, ka Komisija novērtē šīs regulas piemērošanas rezultātus, tās ietekmi uz tirgu un sniedz ziņojumu vēlākais pēc četriem gadiem pēc eksporta aizlieguma stāšanās spēkā. Novērtējumu sagatavo, izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju. Var izmantot arī citus iespējamos informācijas avotus.

8. pantā noteikts, ka Komisijai jāsniedz pārskats par starptautiskajām norisēm ar dzīvsudrabu saistītajā jomā, jo īpaši daudzpusējām sarunām par piedāvājuma un pieprasījuma jautājumiem, kas varētu sākties turpmākajos gados. Tādējādi tiek radītas iespējas saskaņot pasaules mēroga un Kopienas pasākumus, lai to labvēlīgā ietekme uz vidi būtu iespējami lielāka.

9. pantā ir standarta teksts par šā juridiskā instrumenta spēkā stāšanos.

2006/0206 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[11],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[14],

tā kā:

(1) Dzīvsudraba emisijas ir vispāratzīts apdraudējums, pret kuru jāvēršas ar valsts, reģionāla un pasaules līmeņa pasākumiem.

(2) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu”[15] ir nepieciešams mazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku cilvēkam un videi.

(3) Kopienas līmeņa pasākumi, jo īpaši pasākumi, ko veic saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādāto Dzīvsudraba programmu, ir jāuzskata par daļu no pasaules kopējiem centieniem samazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku.

(4) Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegums no Kopienas.

(5) Nosakot eksporta aizliegumu, Kopienā radīsies dzīvsudraba ievērojama pārprodukcija, un ir jānovērš tā atkārtota nokļūšana tirgū. Tāpēc Kopienā jāgarantē droša dzīvsudraba glabāšana.

(6) Lai radītu drošas glabāšanas iespējas dzīvsudrabam, kas vairs netiek izmantots hlora–sārmu rūpniecībā, ir ieteicams attiecībā uz dažiem atkritumu poligonu veidiem pieļaut izņēmumu noteikumos, kuri paredzēti 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 1999. gada 26.aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[16], un noteikt, ka uz glabāšanas veidiem, kas nav glabāšana pazemē, neattiecas kritēriji, kuri noteikti pielikuma 2.4 iedaļā Padomes Lēmumā 2003/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar 16. pantu un II pielikumu Direktīvā 1999/31/EK[17].

(7) Lai nodrošinātu cilvēka veselībai un videi drošu glabāšanu, pazemes krātuvēm veicamais drošības novērtējums saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāpapildina ar īpašām prasībām, un tās jāattiecina ne tikai uz pazemes krātuvēm, bet arī uz citiem glabāšanas veidiem.

(8) Lai novērtētu iespējamo vajadzību veikt papildu pasākumus, kas saistīti ar dzīvsudraba eksportu un glabāšanu, neskarot Līgumā paredzētos noteikumus par konkurenci un jo īpaši tā 81. pantu, ir ieteicams organizēt informācijas apmaiņu.

(9) Dalībvalstīm jāsniedz informācija gan par glabātavām izdotajām atļaujām, gan arī par šā juridiskā instrumenta piemērošanu un tā ietekmi uz tirgu, lai laikus varētu veikt minētā instrumenta novērtējumu.

(10) Komisijai šī informācija jāņem vērā, sagatavojot novērtējuma ziņojumu, lai identificētu iespējamo vajadzību veikt šā dokumenta grozījumus.

(11) Komisijai jāseko arī starptautiskajām norisēm attiecībā uz dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, jo īpaši daudzpusējām sarunām, un jāsniedz par tām ziņojumi, lai varētu novērtēt vispārējās pieejas saskaņotību.

(12) Regulā ir ar tirgu saistīts elements, kā arī ar vides politikas apsvērumiem saistīti elementi. Tās 1. pants attiecas uz tirgu, un tāpēc tā pamatā ir Līguma 133. pants, bet visu pārējo pantu pamatā ir Līguma 175. panta 1. punkts.

(13) Mērķi samazināt dzīvsudraba kaitīgo iedarbību, nosakot eksporta aizliegumu un glabāšanas pienākumu, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, ņemot vērā preču plūsmas un kopējā tirgus ietekmi, kā arī dzīvsudraba radītajam piesārņojumam raksturīgās pārrobežu iezīmes, un tāpēc tas var būt sasniedzams tikai Kopienas līmenī. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

No 2011. gada 1. jūlija ir aizliegts metāliska dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6) eksports no Kopienas.

2. pants

No 1. pantā noteiktās dienas metālisko dzīvsudrabu, ko vairs neizmanto hlora–sārmu rūpniecībā, dabasgāzes attīrīšanas procesā iegūto dzīvsudrabu un dzīvsudrabu, kas kā blakusprodukts iegūts krāsaino metālu kalnrūpniecībā un metalurģijā, esošajā stāvoklī un koncentrācijā jāglabā cilvēka veselībai un videi drošā veidā.

3. pants

1. Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, metālisku dzīvsudrabu, kas uzskatāms par atkritumproduktu, piemērotā ietvērumā var glabāt

a) atkritumu noglabāšanai iekārtotās pazemes sāls raktuvēs;

b) glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai pirms tā galīgas noglabāšanas.

Uz šā panta pirmā punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu neattiecas kritēriji, kas noteikti pielikuma 2.4 iedaļā Padomes Lēmumā 2003/33/EK.

2. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/2006 [18], kompetentās galamērķa un nosūtīšanas valsts iestādes nevar celt iebildumus par tāda metāliska dzīvsudraba sūtījumiem, kas uzskatāms par atkritumproduktu, iebildes pamatojot ar to, ka plānotais sūtījums vai apglabāšana nav saskaņā ar pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu.

4. pants

1. Drošības novērtējumā, kas saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāveic par glabāšanu pazemes sāls raktuvēs, kuras iekārtotas atkritumu noglabāšanai, jo īpaši jāņem vērā papildu riska faktori, kas saistīti ar metāliskā dzīvsudraba un tā ietvēruma īpašībām un to izmaiņām ilgtermiņā.

2. Attiecībā uz pagaidu glabāšanu glabātavās, kuras ir īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba glabāšanai, jāveic un kompetentajai iestādei jāiesniedz drošības novērtējums, kas garantē vides aizsardzības līmeni, kurš ir ekvivalents līmenim, ko garantē ar Lēmumu 2003/33/EK.

3. Poligona turēšanas atļaujā, kas minēta 8. un 9. pantā Direktīvā 1999/31/EK, pazemes sāls raktuvēs vai glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai, jāiekļauj prasības par konteineru regulārām vizuālām inspekcijām un piemērotu dzīvsudraba tvaika detektoru uzstādīšanu iespējamo noplūžu noteikšanai.

5. pants

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un attiecīgajiem uzņēmumiem.

Šajā informācijas apmaiņā jo īpaši noskaidro iespējamo vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem un produktiem, kas satur dzīvsudrabu, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

6. pants

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai dzīvsudraba glabāšanai paredzētajām glabātavām izdoto atļauju kopijas.

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2014. gada 30. novembrī sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm šī informācija jāsniedz drīzāk par šā punkta pirmajā daļā noteikto termiņu.

3. Šā panta 2. punktā minētajā informācijā jābūt vismaz šādiem datiem:

a) Kopienā ievestā un no tās izvestā metāliskā dzīvsudraba daudzumi, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums;

b) metāliskā dzīvsudraba pārrobežu tirdzniecības apjoms Kopienas iekšienē, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums.

7. pants

1. Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 6. pantā minēto informāciju.

2. Ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

8. pants

Vismaz vienu gadu pirms 1. pantā noteiktā termiņa Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto termiņu un pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs[pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] COM(2005) 20, galīgā redakcija

[2] ANO Vides programmas ( UNEP ) Padomes Lēmums 22/4, 7.2.2003.

[3] ANO Vides programmas ( UNEP ) Padomes Lēmums 23/9, 25.2.2005.

[4] OV L 64, 4.3.2006., 52. lpp.

[5] COM(2006) 69, galīgā redakcija

[6] OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp.

[7] OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

[8] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[9] Ar visiem apspriešanās gaitā paustajiem viedokļiem var iepazīties http://www.ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/

[10] http://www.europa.eu.int/comm/environment/chemicals/mercury/pdf/extended_impact_assessment.pdf

[11] OV C . lpp.

[12] OV C […], […], […]. lpp.

[13] OV C […], […], […]. lpp.

[14] Eiropas Parlamenta xxx atzinums un Padomes xxx lēmums.

[15] COM(2005) 20, galīgā redakcija, 28.1.2005.

[16] OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 1.10.2003., 1. lpp.).

[17] OV L 11, 16. 1. 2003., 27. lpp.

[18] OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.