52006PC0473

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.9.2006

COM(2006) 473 galīgā redakcija

2004/0172 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību

(iesniegusi Komisija saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu)

PASKAIDROJUMA MEMORANDS RAKSTS

1. PRIEKšVēSTURE

1. Komisija 2004. gada 20. jūlijā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību[1].

2. Eiropas Parlaments sniedza atzinumu savā pirmajā lasījumā 2005. gada 25. maijā[2].

3. Eiropas Revīzijas palāta sniedza atzinumu 2005. gada 27. oktobrī[3].

2. PRIEKšLIKUMA GROZīšANAS MēRķIS

Kompetences jomu par cīņu pret krāpšanu, kura skar Kopienas finanšu intereses, dala Kopiena un dalībvalstis. Organizētā noziedzība, izmantojot brīvības, ko sniedz Eiropas integrācija, jo īpaši izmanto sarežģītas starptautiskas krāpšanas sistēmas PVN krāpšanas jomā attiecībā uz tiem ieņēmumiem, kas gūti no EK krāpšanas un struktūrfondu krāpšanas. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt vispārējas savstarpējās administratīvās palīdzības sistēmu, kas vajadzīga, lai pastiprinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija sadarbosies, veiks koordināciju, savstarpēji palīdzēs un apmainīsies ar informāciju, lai varētu ātri veikt izmeklēšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

Šajā grozītajā priekšlikumā ir ietverti grozījumi, ko veica Eiropas Parlaments, un dalībvalstu ierosinājumi, kuras atsaucās uz priekšlikumu. Arī Revīzijas palātas atzinums tika pienācīgi ņemts vērā, tomēr tas nelika veikt priekšlikuma tekstā nekādas īpašas izmaiņas. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja[4] sniegtajā atzinumā netika ierosināts veikt izmaiņas, kas attiektos uz datu aizsardzības jautājumiem.

Atbilstoši šai regulai Komisija pati neiegūst nekādas izmeklēšanas pilnvaras, bet tā sniedz atbalstu, nododot dalībvalstu rīcībā „pakalpojumu platformu”.

Priekšlikuma mērķis nav kontrolēt dalībvalstu dienestus attiecībā uz to īpašo darbības kompetenci, ne arī ieviest obligātu vispārēju ziņošanas pienākumu, kas pārsniegtu apmaiņu ar informāciju attiecībā uz lietām, kas konkrēti atbilst Kopienas līmenim. Dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem izvēlas, tieši kādā veidā un ar kādām metodēm tās izmantos operatīvo OLAF pakalpojumu platformu cīņā pret krāpšanu, kas skar Eiropas Kopienas finanšu intereses (skat. jauno 5. pantu). Tomēr šis priekšlikums sniedz viennozīmīgu tiesisko pamatu OLAF pakalpojumu platformas izmantošanai, lai atbalstītu sadarbību ar citiem iesaistītajiem dalībvalstu dienestiem. Attiecībā uz Komisijas operatīvo un izlūkošanas atbalstu tās loma ir veicinoša, t.i., tā ir pakalpojumu platforma dalībvalstu dienestiem.

3. IZMAIņAS PēC ATZINUMA PAR GROZīJUMIEM, KO PIEņēMA EIROPAS PARLAMENTS

Eiropas Parlaments 2005. gada 23. maijā pieņēma 12 grozījumus. Komisija uzskata, ka daudzi Eiropas Parlamenta grozījumi ir pieņemami pilnībā, principā vai daļēji, jo tie uzlabo priekšlikumu un saglabā priekšlikuma mērķus un politisko dzīvotspēju. Turklāt Komisija ņem vērā arī to pārrunu rezultātus, kurās priekšlikums tika apspriests Padomes darba grupā krāpšanas apkarošanas jautājumos, kā arī Eiropas Revīzijas palātas atzinumu, ar kuru apspriešanās notika saskaņā ar EK Līguma 280. panta 4. punktu.

Priekšlikuma izmaiņām ir šādi uzdevumi:

4. vēlreiz pārliecināt dalībvalstis, ka priekšlikums neparedz Komisijai nekādas jaunas izmeklēšanas pilnvaras;

5. noteikt, ka dalībvalstis var pašas lemt par sadarbības veidiem un metodēm;

6. norādīt uz Komisijas lomu kalpot par pakalpojumu platformu atšķirībā no tās izmeklēšanas uzdevumiem;

7. noskaidrot savstarpējās administratīvās palīdzības jomu saskaņā ar priekšlikumu attiecībā uz Kopienas netiešajiem un tiešajiem izdevumiem;

8. turpināt ieviest skaidrību nodalīšanas jautājumā attiecībā uz krimināltiesībām un citiem administratīvās sadarbības instrumentiem (Regula EK 1798/2003);

9. uzsvērt koordinēšanas funkciju, kas piemīt centrālajiem koordinācijas birojiem valstu līmenī (skat. atsauces par kompetentajām izpildiestādēm dzēsumu);

10. (noteiktāk uzsvērt to, kādu pievienoto operatīvo vērtību var sniegt Komisija (OLAF);

11. norādīt uz dalībvalstīm paredzētās pakalpojumu platformas elementiem attiecībā uz tūlītēju palīdzību un riska analīzes darbību, ko veic Komisija;

12. svītrot noteikumu punktus par „īpašo uzraudzību”, kas pēc pieprasījuma vai bez tā paredzēja uzraudzību pēc tam, kad radušās aizdomas par pārkāpumiem;

13. aprakstīt šīs regulas darbības jomu un Komisijas koordinējošo lomu attiecībā uz trešām valstīm;

14. noskaidrot, ciktāl dalībvalstis var piemērot elastību, īstenojot saskaņā ar šo regulu paredzētos pienākumus;

15. apvienot to, ka dalībvalstis ieceļ kompetentas iestādes, un to, ka Komisija izveido šo iestāžu sarakstu;

16. nostiprināt iespēju atgūt nelikumīgi gūtu peļņu un pienākumu sniegt ar to saistītu informāciju;

17. ieviest attiecībā uz atgūšanu efektīvus proporcionālus noteikumus ar preventīvu iedarbību;

18. kliedēt dalībvalstu bažas, ka to dienestiem varētu uzlikt par pienākumu veikt darbības, ko tie nav tiesīgi veikt saskaņā ar valstu tiesību aktiem (īpašās uzraudzības instrumenta svītrošana no priekšlikuma, t.i., dalībvalstu ziņā ir lemt, vai tās izmantos šo konkrēto instrumentu);

19. uzsvērt, ka informācija par aizdomīgiem darījumiem, ko ieguvušas dalībvalstu finanšu noziegumu izlūkošanas vienības atbilstoši ziņošanas mehānismam, kas noteikts saskaņā ar direktīvām attiecībā uz negodīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav jāizmanto šajā ierosinātajā regulā tāda nolūkā, lai izsekotu negodīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet gan nolūkā vākt faktu elementus izlūkošanas rādītājam, lai norādītu uz iespējamu EK krāpšanas pastāvēšanu, kādēļ varētu būt nepieciešamība uzsākt savstarpējās administratīvās palīdzības darbību;

20. apstiprināt izņēmumu attiecībā uz sadarbošanās pienākumu sabiedriskās kārtības nolūkos (skat. jauno 22. pantu).

4. KOMISIJAS ATZINUMS PAR GROZīJUMIEM, KO PIEņēMA EIROPAS PARLAMENTS

Konkrētāk Komisijai ir šāda nostāja par katru no grozījumiem:

Grozījumu Nr. 1 , kas attiecas uz atsauci uz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu[5], pieņēma ar nelielām izmaiņām

Ievada atsauces „ņemot vērā" attiecas tikai uz primāro tiesību aktu noteikumiem par likumdošanas procedūru. Attiecībā uz apsvērumiem atsauce uz datu aizsardzības noteikumiem jau ir izdarīta EK Līguma 286. pantā un Regulā 45/2001.

Apsvērumu Nr. 13 groza šādi:

(…) Izstrādājot šīs regulas projektu , pienācīgi tika apsvērts Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums [6] .

Grozījumu Nr. 2 iekļāva 3. panta 1. punktā kā papildu skaidrojumu grozītā redakcijā.

Komisijas un dalībvalstu uzdevums aizsargāt Kopienas finanšu intereses neaprobežojas tikai ar Kopienas teritoriju:

"1. (...)

(a) ar pārkāpumu saprot krāpšanu (...), ieskaitot tādus pārkāpumus, kas izdarīti daļēji vai pilnībā trešās valstīs ."

Grozījumu Nr. 3 attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu pieņēma ar nelielam izmaiņām, jo tas sniedz lietderīgu skaidrojumu.

Tika pārskatīta redakcija, aizstājot vārdu „finansējums” ar vārdu „izdevumi”, jo tie ir nevis pašu resursi, bet gan Kopienas izdevumi:

„pārkāpumi attiecībā uz ieņēmumu un izdevumu jomām, kuras var centralizēti pārvaldīt institūcijas vai kurām var tikt praktizēta dalīta, decentralizēta vai kopīga pārvaldība (…)”.

Grozījumu Nr. 4 attiecībā uz 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļu pieņēma ar izmaiņām, jo tas veidos pamatu savstarpējai administratīvajai palīdzībai tiešo izdevumu jomā arī gadījumos, kuriem nav starptautiska rakstura, kas šobrīd ir iztrūkstošs elements tiesiskajā sistēmā. Tādēļ tas būs nevis vienkāršs skaidrojums, bet gan priekšlikuma grozījums.

Komisija pielāgoja tekstu šādā redakcijā

(i)(a) kuriem – ja tie ir pārkāpumi ieņēmumu jomā vai ir minēti šā punkta a) apakšpunkta ii) daļā un neskar pārkāpumus, kas ir minēti šā punkta a) apakšpunkta iii) daļā – varētu būt sazarojums citās dalībvalstīs, vai ja pastāv reālas saiknes ar darbībām, ko veic citās dalībvalstīs; un

Grozījumu Nr. 5 attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu pieņēma.

(b) „Pārkāpumi, (…) kas ir īpaši būtiski Kopienas līmenī" ir pārkāpumi:

(i) kuri neatkarīgi no tā, vai tie ir atklāti vienā vai vairākās savstarpēji saistītās darbībās , rada (…)”.

Grozījumu Nr. 6 attiecība uz 4. pantu pieņēma mainītā redakcijā, jomu aprobežojot ar starptautisko krāpšanu attiecībā uz PVN un to aprobežojot ar kompetentām amatpersonām, lai saglabātu saskanību ar Regulas 1798/2003 noteikumiem, un tā rezultātā tika iekļauts 4. panta 4. punkts.

„Pārkāpumu jomā, uz ko attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa, Komisija un ieceltās kompetentās amatpersonas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1798/2003 var savstarpēji kontaktēties, sadarboties un apmainīties ar informāciju.

Ja tāda kompetentā amatpersona vai kompetentā iestāde, kas nav uzskaitīta Regulā (EK) Nr. 1798/2003 un kas nav centrālais koordinācijas birojs, saņem vai nosūta pieprasījumu vai atbildi uz pieprasījumu sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu, tā informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju.”

Grozījumu Nr. 7 izmainītā veidā iekļāva 4. panta 3. punktā.

Visaptverošs kompetento iestāžu reģistrs atbilstoši ierosinātajai regulai būtu ļoti vērtīgs. Tomēr šādu reģistru nevar izveidot Komisija viena pati, tā var to paveikt tikai sadarbībā ar dalībvalstīm, kam jāsniedz Komisijai nepieciešamā informācija. Tas ļauj dalībvalstīm labāk apzināt attiecīgās iestādes, ievērojot pilnīgu pārskatāmību. Tā praktiskā izmantošana internetā nav apzināta. Ir vajadzīga sistemātiska atjaunināšana, un dalībvalstīm ir jāsniedz vajadzīgā informācija.

„Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par savām kompetentajām iestādēm šīs regulas nozīmē. Tās informē Komisiju par jebkādam šo iestāžu izmaiņām. Komisija, balstoties uz sniegtajām ziņām, publicē reģistru, ko var lietot dalībvalstu iestādes un Komisija. Komisija šo reģistru regulāri atjaunina.”

Grozījumu Nr. 8 attiecībā uz 11. pantu nepieņēma.

Eiropas Parlamenta piedāvātais grozījums attiecība uz dalībvalstu pienākumiem sniegt informāciju Komisijai, balstoties uz šo ierosinājumu attiecībā uz preču piegādi saskaņā ar PVN informācijas apmaiņas sistēmu atbilstoši Regulai 1798/2003 pārsniegtu regulējuma ietvarus, kas noteikti minētajā regulā.

Grozījumu Nr. 9 attiecībā uz 18. pantu pieņēma grozītā redakcijā.

Tā kā sadarbības koordinēšanai ar trešām valstīm Komisija ( OLAF ) atrodas visizdevīgākajā pozīcijā, šis grozījums izmainītā redakcijā tiek iekļauts priekšlikumā. Koordinējošo lomu var piešķirt tikai Komisijai kā tādai, nevis OLAF , balstoties uz EP un Padomes pieņemtu regulu, jo pretējā gadījumā tas neatbilstu Komisijas organizatoriskajai autonomijai.

„Dalībvalstu vai Komisijas iegūto informāciju no trešās valsts, uz ko attiecas šī regula, dara zināmu dalībvalsts kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas ļauj tām novērst pārkāpumus vai tos apkarot. Attiecībā uz apmaiņu ar šādu informāciju Komisijai ir koordinējošā loma.”

Grozījumu Nr. 10 attiecībā uz jauna panta iekļaušanu par esošo juridisko saistību grozīšanu nepieņēma.

Ierosinātā regula neskar Regulu 1798/2003 un neaptver krimināltiesības. Tādējādi ierosinātā regula nevar atsaukties uz „grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1798/2003 un Lēmumā 2000/642/TI.

Grozījumu Nr. 11 attiecībā uz jauna noteikumu punkta iekļaušanu par piedziņu pieņēma grozītā redakcijā.

Šā grozījuma mērķis ir sniegt iespēju izmantot finanšu informāciju, kas iegūta no nozares cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai veicinātu piedziņas procesa turpmāku virzību. Tādējādi tas – ciktāl to aptver šā priekšlikuma joma – papildina noteikumus par piedziņu saskaņā ar Direktīvu 76/308/EEK[7], kas grozīta ar Direktīvu 2001/44/EK[8].

Ierosinātais 11. un 12. grozījums jāskata kontekstā, ko veido Eiropas Parlamenta Rezolūcija par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (Nr. 9, 11, 12, 24, 25 un 28)[9]. Šie noteikumu punkti papildina un ņem par pamatu dalībvalstīs esošos noteikumus par piedziņu muitas nodokļu, lauksaimniecības maksājumu un PVN jomā, bet neietekmē minētos noteikumus (Direktīva 76/308, kas grozīta ar Direktīvu 2001/44). Tiem jāatbilst attiecīgajiem trešā pīlāra tiesību aktiem, un tie nedrīkst ietekmēt pamattiesības, tostarp tiesības uz īpašumu.

Priekšlikuma teksts tika grozīts šādi:

„3. NODAļA

PIEDZIņAS ATVIEGLOšANA

20. pants

Pienākums sniegt informāciju

1. Lai atvieglotu tādu ieņēmumu piedziņu, kas gūti pārkāpumu rezultātā, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem iegūst no iestādēm un personām, kas minētas Direktīvas 2005/60/EK 2. panta 1. punktā, visu attiecīgo finanšu informāciju, kas atvieglo šīs regulas 20. pantā minēto pasākumu piemērošanu. Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo regulu neskar noteikumus sadarbībai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/642/JHA.

2. Iesniedzēja iestāde sniedz attiecīgo faktu izklāstu, ieskaitot pamatojumu nopietnajām aizdomām par pārkāpumu. Ja pie Direktīvas 2005/60/EK 2. panta 1. punktā minētajām iestādēm un personām vēršas viņu dalībvalsts iestādes, lai iegūtu attiecīgo informāciju, šīs iestādes un personas nodrošina šādas informācijas konfidencialitāti.”

Grozījumu Nr. 12 attiecībā uz jauna noteikumu punkta iekļaušanu par piedziņu pieņēma grozītā redakcijā. Pēc nopietna krāpšanas gadījuma jēdziena definēšanas Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[10], kas minēta Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai[11], dalībvalstis pret krāpšanu un nelikumīgu līdzekļu legalizēšanu piemēro īpašus pasākumus, ieskaitot piemērotus administratīvos pasākumus, piemēram, vismaz tādas summas piedziņu, kas pārsniedz EUR 50 000.

Priekšlikuma teksts tika grozīts šādi:

„21. pants

Piedziņas līdzekļi

1. Lai nodrošinātu piedziņas efektivitāti, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu pieprasījuma veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem iesaldētu, bloķētu un konfiscētu jebkādus nelikumīgus ieņēmumus, kas gūti pārkāpumu rezultātā. Šo noteikumu piemēro tādiem ieņēmumiem, kur iesaistītās summas pārsniedz EUR 50 000 no jebkādiem pārkāpumiem, vai īpašumam, kas minēts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā un kura vērtība atbilst šādam ieņēmumu apjomam.

2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var piemērot fiziskai vai juridiskai personai, kas ir izdarījusi pārkāpumu vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, vai kas to ir veicinājusi, vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā ir veicinājusi pārkāpumu. Šos pasākumus var piemērot arī fiziskām vai juridiskām personām, kas gūst labumu no pārkāpuma ieņēmumiem.

5. SECINāJUMS

Ņemot vērā EK Līguma 250. panta 2. punktu, Komisija savu priekšlikumu groza šādi:

2004/0172 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 280. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[12],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[13],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Kopiena un dalībvalstis piešķir lielu nozīmi Kopienas finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses.

(2) Kopienas savstarpējās palīdzības regulējumam jāpieļaujjānodrošina cieša un pastāvīga sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses visās Kopienas finanšu resursu un izdevumu jomās.

(3) Regulas noteikumi nedrīkst ietekmēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanu, izmantojot izmeklēšanas pilnvaras un saskaņā ar garantijām, kas paredzētas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF)[14]. Šīs regulas darbības joma ir jāierobežo līdz konkrētiem palīdzības veidiem, informācijas apmaiņai un koordinēšanai, kas var notikt pirms vai pēc OLAF izmeklēšanas vai paralēli tai. Komisijai ir jāsniedz atbalsts dalībvalstu iestādēm, veicinot to sadarbību un apmaiņu ar informāciju un dodot brīdinājumus, lai analizētu un novērstu krāpšanas un jebkādu citu pārkāpumu riskus, kas kaitētu Eiropas Kopienas finanšu interesēm. Dalībvalstu iestādēm jādod zināma izvēles brīvība lemt par Kopienas finanšu interešu aizsardzībā veicamajiem pasākumiem atkarībā no tā, kas Kopienas tiesību aktu efektivitātes nolūkos ir vajadzīgs attiecīgajā jomā.

(4) Jauno Kopienas pasākumu ieviešana nedrīkst ietekmēt attiecīgās valsts krimināllikuma un noteikumu par savstarpēju palīdzību krimināllietās piemērošanu vai tiesvedību attiecīgajā valstī.

(5) Ciktāl apmainīšanās ar informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kā minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai [15] , ko papildina 2005. gada 26. oktobra Regula (EK) 1889/2005 [16] par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, var palīdzēt atklāt krāpšanu, kas kaitētu Kopienas finanšu interesēm, jāpiemēro šie noteikumi par savstarpēju administratīvo palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(6) (5) Cīņa pret starptautisko krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, prasa pastiprinātu koordinēšanu Kopienas līmenī, kā arī daudzdisciplīnudažādās jomās sadarbību ar dalībvalstu iestādēm krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības jomā, kas daudzos gadījumos ir saistīta ar organizētās noziedzības struktūrām un kaitē Kopienas finanšu interesēm. Šai regulai ir jāatbalsta tālāk jāļauj sadarbība starp visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju.

(7) Cīņā pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā koordinējošā loma sadarbībā ir dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem, kā minēts Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulā Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu[17]. Ciktāl palīdzībai pārkāpumu atklāšanā un novēršanā var būt nepieciešama tieša sadarbība ar reģionālām un vietējām krāpšanas apkarošanas iestādēm un amatpersonām, visa paziņotā informācija paralēli jādara zināma centrālajiem koordinācijas birojiem.

(8) (6) Šīs regulas noteikumi nedrīkst ietekmēt Kopienas tiesību aktus, kas paredz konkrētāku vai plašāku sadarbību starp dalībvalstīm un starp tām un Komisiju kā, piemēram, Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu[18], vai 2003. gada 7. oktobra Regulu (EK) Nr.1798/2003. par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu[19].

(9) (7) Informācijas apmaiņa ir galvenais elementslīdzeklis cīņā pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses. Komisijai ir jāizmanto dalībvalstu sniegtā informācija, lai veidotu visaptverošu visvisas Eiropas krāpšanas un citu nelikumīgu rīcību pārkstu un darītu to pieejamu zināmu dalībvalstīm.

(10) (8) Krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, jo īpaši starptautiskajos gadījumos, kas bieži ietver organizētas starptautiskas krāpšanas shēmas divās vai vairākās dalībvalstīs, var visefektīvāk novērst un apkarot, ja operatīva, statistikas vai vispārēja rakstura informācija ir analizēta un pakļauta riska analīzei Kopienas līmenī, izmantojot Komisijas vispār un jo īpaši OLAF , ieskaitot OLAF , ziņu vākšanas un riska analīzes kapacitātijaudu.

(11) (9) Cīņāai pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, arī rada nepieciešamiību pēc saskaņotiem turpmākiem pasākumiem. Tāpēc Komisijas savāktajai vai nodotajai informācijai ir jābūt pieņemamai par pierādījumu administratīvos un tiesas procesos.

(12) (10)Dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas veiksmīgas sadarbības interesēs, ja uz informāciju attiecas dienesta noslēpums, informācijas apmaiņa jāorganizē saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, tai pašā laikāvienlaikus nodrošinot, ka saskaņā ar jauniem noteikumiem apstrādātoie personas datui bauda pienācīgu datu aizsardzību.

(13) (11) Pienācīgi jāņem vērā datu aizsardzības noteikumi, kas ir piemērojami Kopienas iestādēm, kuri izklāstīti Līguma 286. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[20], kā arī un arī tie noteikumi, kas piemērojami dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[21]. Izstrādājot šīs regulas projektu, pienācīgi tika apsvērts Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums [22] .

(14) (12)Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[23].

(15) (13)Tā kā dalībvalstis, rīkojoties katra atsevišķi, nespēj pilnībā sasniegt tādas darbības mērķus, kas irproti, cīņu pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, un ja darbību apjoma un rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, t.i., sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula ir samērīga ar minētajiem mērķiem.

(16) (14)Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAļA VISPāRīGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

Šajā regulā noteikts tiesiskais regulējums savstarpējai administratīvajai palīdzībai sadarbībai , jo īpaši ieskaitot un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un efektīvu Kopienas finanšu interešu aizsardzību pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību.

2. pants Piemērošanas Jjoma

1. Šo regulu piemēro krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības gadījumos, kas apdraud Kopienas finanšu intereses un kas ir īpaši būtiskas Kopienas līmenī.

Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot ar šo regulu noteiktos savstarpējās administratīvās palīdzības instrumentus apmainīties ar informāciju un sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu arī citos gadījumos, ja tās uzskata šādu informācijas apmaiņu un palīdzību Kopienas līmenī par nepieciešamu, apkarojot krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses.

2. Šīs regulas noteikumus nepiemēro, ciktāltādā mērā, ka Kopienas tiesību akti paredz daudz konkrētāku sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, vai paredz Komisijas plašāku pieeju informācijai.

Jo īpaši šī regula neietekmē Regulas (EK) Nr. 515/97 piemērošanu. Tā neietekmē un sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu[24].

3. Šī regula neietekmē Regulas (EK) Nr. 1073/1999 piemērošanu.

4. Šī regula neietekmē attiecīgās valsts krimināllikumu vai noteikumu par savstarpēju palīdzību krimināllietās piemērošanu vai tiesvedību attiecīgajā valstī.

5. Šajā regulā paredzētais pienākums palīdzēt neietverneattiecas uz informācijas vai dokumentu sniegšanu, kurus ir ieguvušas kompetentās administratīvās iestādes, rīkojoties ar tiesu iestādes pilnvarojumuatļauju vai pēc tās pieprasījuma.

Tomēr, ja ir pieprasīta palīdzība, šādau informācijau vai dokumentius jāsniedz, ja tiesu iestāde, ar kuru attiecīgajā jautājumā jākonsultējas, dod savu piekrišanu.

3. pants Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

(a)1. „Pārkāpums” nozīmē krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību, kam ir īpaši būtiska nozīme Kopienas līmenī un kas apdraud Kopienas finanšu intereses, ieskaitot tādus pārkāpumus, kas izdarīti daļēji vai pilnībā trešās valstīs , un jo īpaši:

(i)(a) pārkāpumi attiecībā uz ieņēmumu un izdevumu jomām, kuras var centralizēti pārvaldīt institūcijas vai kurām var tikt praktizēta dalīta, decentralizēta vai kopīga pārvaldība, ieskaitot jebkādus Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpumus, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, un no Kopienas tiesību aktu noteikumiem izrietoši līguma pārkāpumi, tādu Kopienas tiesību pārkāpumu, ko rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, tai skaitā līgumu laušana, kas izriet no Kopienas tiesību normām kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienas budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, vai nu mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienas vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevums;

(ii)(b) tādu tiesību aktu pārkāpumu, kuri attiecas uz pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā minēts Padomes Direktīvā 77/388/EEK[25], kas mazina vai varētu mazināt Kopienu pašu resursus, kā minēts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89[26];

(iii)(c) negodīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 1. panta nozīmē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK [27] attiecībā uz procedūru pārkāpumu jautājumos, kā minēts šā apakšpunkta i) un ii) daļā, kas ir krāpšana vai korupcija, kura kaitē Kopienas finanšu interesēm, ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās [28] .naudas atmazgāšanu Padomes Direktīvas 91/308/EEC [29] 1. panta c) punkta nozīmē attiecībā uz ienākumiem, kas gūti pārkāpuma rezultātā, kā tas minēts šā punkta a) un b) apakšpunktā.

(b)2. „Pārkāpumi, kas ir īpaši būtiski Kopienas līmenī" ir pārkāpumi:

(i)(a) kam – ja tie ir pārkāpumi ieņēmumu jomā vai ir minēti šā punkta a) apakšpunkta ii) daļā un neskar pārkāpumus, kas ir minēti šā punkta a) apakšpunkta iii) daļā – varētu būt atzariietekme citās dalībvalstīs, vai ja tiem ir reālas saitessaistība ar citās dalībvalstīs veiktām darbībām; un

(ii)(b) kuri neatkarīgi no tā, vai tie ir atklāti vienā vai vairākās savstarpēji saistītās darbībās, rada vispārējus fiskālusfinanšu zaudējumus attiecīgajās dalībvalstīs vairāk nekā EUR 500 000 apmērā PVN jomā vai rada zaudējumus Kopienas finanšu interesēm EUR 100 000 vai lielākā apmērā citos gadījumos, ko aptver šī regulakas minēti šajā regulā; negodīgi iegūtu līdzekļu legalizācijasnaudasatmazgāšanas gadījumā robeža attiecas uz jurisdikcijā paredzētu pārkāpumu attiecas uz predikatīvu noziegumu.

(c)3. „Tiesību akti, kas attiecas uz PVN” nozīmē visus Kopienas noteikumus par pievienotās vērtības nodokli un dalībvalstu pieņemtos likumus un noteikumus, nolūkā panākt atbilsmilai panāktu atbilstību šiem Kopienas noteikumiem.

(d)4. „Iesniedzēja iestāde" ir kompetentā iestāde, kas pieprasa palīdzību.

(e)5. „Pieprasījuma saņēmēja iestāde" ir kompetentā iestāde, kurai pieprasa palīdzību.

(f) "Centrālais koordinācijas birojs" ir birojs, kuram saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1798/2003 3. panta 2. punktu uzticēta galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā.

(g) "Koordinācijas departaments" ir jebkurš birojs, kas nav centrālais koordinācijas birojs, ar īpašu teritoriālo kompetenci vai specializētu darbības atbildību, kuru kompetentā iestāde izraudzījusies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1798/2003 3. panta 3. punktu, lai tas, pamatojoties uz šo regulu, veiktu tiešu informācijas apmaiņu.

(h) „Kompetentā amatpersona" ir amatpersona, kas iecelta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1798/2003 3. panta 4. punktu un kas var veikt tiešu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz šo minēto regulu.

(i)6. „Administratīvā izziņa” ir visas kontroles, pārbaudes un citas kompetento iestāžu veiktās darbības, pildot savus pienākumus nolūkā konstatēt pārkāpumu izdarīšanu, izņemot darbību, kas veikta pēc tiesuas iestādes pieprasījuma vai saskaņā ar tās tiešu rīkojumu.

(j)7. „Finanšu informācija” ir informācija par aizdomīgiem darījumiem, ko saņēmuši kompetentie attiecīgās valsts kontaktpunkti saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK 91/308/EEK, un cita informācija, kas ir atbilstoša to finanšu darījumu izsekošanai, kuri ir saistīti pārkāpumiem, uz ko attiecas šī regula.

(k)8. “Kompetentās iestādes” ir valsts vai Kopienas iestādes, kas minētas 4. panta 1. punktā.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā 2. punkta b) apakšpunkta, noteiktās robežas var paaugstināt saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants Kompetentās iestādes

1. Sadarbība saskaņā ar šo regulu ietver šādas kompetentās iestādes, kas darbojas savu attiecīgo pilnvaru apjomā:

(a) dalībvalstu iestādes, kas ir:

(i) tieši atbildīgas par Kopienas budžeta finanšu līdzekļu pārvaldību, un kā tādas paredzētas attiecīgajās Kopienas tiesībās un valsts likumos; vai

(ii) saskaņā ar piemērojamām valsts administratīvo tiesību normām atbildīgas par krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, novēršanu; vai

(iii) kompetentās iestādes, kas uzskaitītas Regulā (EK) Nr. 1798/2003, attiecīgie centrālie koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti, kuri izraudzīti atbilstīgi minētajai regulai, citas nodokļu izmeklēšanas iestādes, kuru kompetencē ir izmeklēt krāpšanās ar PVN maksāšanu; vai kompetentās iestādes, kas minētas Padomes Direktīvā 92/12/EEK[30], ciktāl savāktā informācija var sniegt krāpšanās ar PVN maksāšanu pierādījumu ; vai

(iv) dalībvalstu izveidotas kā „finanšu ziņu vākšanas vienības” saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK 21. pantu Padomes Lēmumu 2000/642/JHA, lai savāktu un analizētu saņemto informāciju.

(b) Komisija, tai skaitā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm neatkarīgi no to kompetences un iekšējā statusa, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju.

3. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par savām kompetentajām iestādēm šīs regulas nozīmē. Tās informē Komisiju par jebkādam šo iestāžu izmaiņām. Komisija, balstoties uz sniegtajām ziņām, publicē reģistru, ko var lietot dalībvalstu iestādes un Komisija. Komisija šo reģistru regulāri atjaunina.

4. Pārkāpumu jomā, uz ko attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa, Komisija un ieceltās kompetentās amatpersonas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1798/2003 var savstarpēji kontaktēties, sadarboties un apmainīties ar informāciju.

Ja tāda kompetentā amatpersona vai kompetentā iestāde, kas nav uzskaitīta Regulā (EK) Nr. 1798/2003 un kas nav centrālais koordinācijas birojs, saņem vai nosūta pieprasījumu vai atbildi uz pieprasījumu sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu, tā informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju.

II SADAļA SADARBīBAS PIENāKUMI

1. NODAļA SAVSTARPēJA ADMINISTRATīVā PALīDZīBA UN INFORMāCIJAS APMAIņA

1. iedaļa

5. pants Sadarbības veidi un metodes

Dalībvalstis var pašas lemt par piemērotākajiem sadarbības veidiem un metodēm. Tomēr tās sniedz tādu informāciju un palīdzību, kāda ir vajadzīga, lai nodrošinātu proporcionālu un preventīvu Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

2. iedaļa Instrumenti palīdzībai pēc pieprasījuma

65. pants Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Kompetentās iestādes palīdz viena otrai pēc pieprasījuma, lai novērstu un atklātu pārkāpumus. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai izpildītu pieprasījumu un saskaņā ar šīs regulas mērķiem, nodod iesniedzējai iestādei visu informāciju, kas ir būtiska pārkāpumu novēršanai un atklāšanai. Nododamā informācija ietver ziņas par darbībām, kas veido pārkāpumu, kā arī finanšu informāciju gan par gan par pamatā esošajām darbībām, gan par iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām.

2. Pieprasījumiem sniegt palīdzību un apmainīties ar informāciju pievieno īsu iesniedzējai iestādei zināmo faktu izklāstu.

3.2. Lai iegūtu meklētopieprasīto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati uz savu atbildībusavā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī.

4.3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara pieejamu visu tās rīcībā esošu vai iegūtu informāciju par atklātām vai plānotām darbībām vai darījumiem, kas veido vai kas iesniedzējai iestādei šķiet, ka veido pārkāpumus. vai, vajadzības gadījumā, par īpašās uzraudzības rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 6. pantu.

Tā nodod iesniedzējai iestādei tās rīcībā esošu vai iegūtu jebkāda veida apliecinājumu, dokumentu vai apstiprinātu dokumenta kopiju. Tomēr oriģināldokumentus un priekšmetus oriģinālus izsniedz tikai tajos gadījumos, jakur tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

4. Pieprasījumiem pēc palīdzības un informācijas apmaiņai jāpievieno iesniedzējai iestādei zināmo faktu īss izklāsts.

5. Ja iesniedzēja iestāde adresē savu pieprasījumu iestādei, kas nav kompetenta sniegt pieprasīto palīdzību, minētā iestāde tūlītnekavējoties pārsūta pieprasījumu kompetent aj ai iestādei, centrālajam koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam un attiecīgi jāinformē pieteicējiestāde.

6. pants Īpaša uzraudzība

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde, cik vien tas ir iespējams, veic īpašu uzraudzību vai organizē īpašas uzraudzības veikšanu savā darbības zonā:

(a) pār personām un, konkrētāk, to pārvietošanos, ja ir pamats uzskatam, ka tās izdara pārkāpumus;

(b) pār vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada pamatu aizdomām, ka tās paredzētas darbībām, kas veido pārkāpumus;

(c) pār tādu preču apriti, kuras norādītas kā iespējamo pārkāpumu priekšmets;

(d) pār transportlīdzekļiem un finanšu darījumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka tos izmanto, lai veiktu pārkāpumus.

7. pants Administratīvā izziņa pēc pieprasījuma

1. Pēc iesniedzēja iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde veic administratīvu izziņu attiecībā uz darbībām, kas veido vai kas iesniedzēja iestādei šķiet, ka veido pārkāpumu, vai arī pieprasījuma saņēmēja iestāde organizē šādas izziņas veikšanu.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, veic šo administratīvo izziņu tā, it kā tā rīkotos pati uz savu atbildībusavā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī. Izziņas rezultātus tā dara zināmus iesniedzējai iestādei.

2. Uz vienošanās pamata starp iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi iesniedzējas iestādes ieceltas amatpersonas var būt klātpiedalīties 1. punktā minētajā administratīvajā izziņā. Izziņu vienmēr veic pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas.

Iesniedzējas iestādes amatpersonas pēc savas iniciatīvas nevar uzņemties pieprasījuma saņēmēja iestādes amatpersonām piešķirtās pārbaudes pilnvaras; tomēr tām ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts amatpersonu starpniecību un vienīgi administratīvās izziņas nolūkā ir dota piekļuve tām pašāms telpām un tiem pašiem dokumentiem, kuriem ir piekļuve pieprasījuma saņēmēja iestādes amatpersonām.

3. Ja attiecīgās valsts kriminālprocesuālās normas rezervēparedz atsevišķas darbības tām amatpersonām, kas īpaši noteiktas ar valsts likumu, iesniedzējas iestādes amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Ne pie kādiem apstākļiemNekādā gadījumā tās nepiedalās telpu kratīšanā vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināllikumu.

8. pants Amatpersonu darbība citā dalībvalstī vai komandējumi kādā dalībvalstī

Uz vienošanās pamataSaskaņā ar vienošanos starp iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi un saskaņā arievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes noteikto kārtību, iesniedzējas iestādes pienācīgi pilnvarotām amatpersonām var atļaut iegūt informāciju par pārkāpumiem no birojiem, kur savas funkcijassavus pienākumus veic tās dalībvalsts administratīvās iestādes, kur atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

Attiecīgajai informācijai jābūt vajadzīgai iesniedzējai iestādei un jāizriet no dokumentācijas, kurai minēto biroju amatpersonām ir piekļuve.

Iesniedzējas iestādes amatpersonām ir atļautsjābūt pilnvarotām iegūt minētās dokumentācijas kopijas.

9. pants Amatpersonu rakstisks pilnvarojums

Iesniedzējas iestādes amatpersonām, kas atrodas citā dalībvalstī vai ir komandējumā kādā dalībvalstī saskaņā ar 67.un 78. pantu, vienmēr jābūt spējaijebkurā laikā jāspēj uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina to personībuviņu personu un oficiālos pienākumus.

10. pants Termiņš palīdzības un informācijas sniegšanai

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 56. un 7. pantā minēto palīdzību un informāciju tik ātri, cik vien tas ir iespējamspēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas. Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā jau ir minētā informācija, termiņš ir četras nedēļas.

2. Īpašos gadījumos pieprasījuma saņēmēja iestāde un iesniedzēja iestāde var vienoties par citādiem termiņiem nekā paredzēts 1. punktā.

3. Gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde nespēj atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā nekavējoties informē iesniedzēju iestādi par neizpildes iemesliem un paziņo, kad tā varēs atbildēt.

11. pants Dati par pievienotās vērtības nodokli

1. Lai sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt un izmeklēt pārkāpumus šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē, Komisijai var piešķirt pieeju dalībvalstu reģistriem, kas glabājas valsts datubāzēs, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 1798/2003 22. pantā.

2. Sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz šo piekļuvi, tai skaitā noteikumi par konfidencialitāti un datu aizsardzību, kā arī par tās informācijas izmantošanu, kas iegūta no dalībvalstu reģistriem, ir jānosaka saskaņā ar 22 24 . panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Ciktāl tas var sniegt pierādījumu par pārkāpumiem 3. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakspunkta nozīmē, dalībvalstu iestādes dara zināmu Komisijai informāciju, kas ir savākta, pamatojoties uz Direktīvu 92/12/EEK .

3. iedaļa Spontāna Tūlītēja palīdzība

12. pants Informācijas sniegšana par darbībām vai darījumiem

1. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm bez iepriekšējā pieprasījuma ir jāsniedz Komisijai visa būtiskā informācija attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kas veido vai šķiet, ka veido pārkāpumus.

2. Darbojoties ar atbilstoša tehnoloģiskā atbalsta palīdzību, Komisija analizē sniegto informāciju un sniedz dalībvalstīm attiecīgos analītiskos rezultātus, lai nodrošinātu tehnisku un operatīvu palīdzību pārkāpumu atklāšanā un izmeklēšanā. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi ir notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par šo faktu informē attiecīgās dalībvalstis.

3. Finanšu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju veic tūlītēji Pienākums spontāni apmainīties ar finanšu informāciju starp dalībvalstīm un Komisiju pastāv neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar vienu vai vairākām darbībām, kas, šķiet, varētu būt saistītas.

4. Noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību jāpieņem saskaņā ar 242. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants Īpaša uzraudzība bez pieprasījuma

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka tas nāktu par labu Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret pārkāpumiem, tās organizē īpašu uzraudzību :

(a) pār personām un, konkrētāk, to pārvietošanos, ja ir pamats uzskatam, ka tās izdara pārkāpumus;

(b) pār vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada pamatu aizdomām, ka tās paredzētas darbībām, kas veido pārkāpumus;

(c) pār tādu preču apriti, kuras norādītas kā iespējamo pārkāpumu priekšmets;

(d) pār transportlīdzekļiem, ja ir pamats uzskatīt, ka tos izmanto, lai veiktu pārkāpumus;

(e) pār finanšu darījumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka tos izmanto, lai veiktu pārkāpumus.

13. 14 pants Vispārējas informācijas nodošana

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes dara zināmu Komisijai vispārēju informāciju par jauniem pārkāpumu izdarīšanas veidiem, līdzekļiem, metodēm un praksi, kā arī par pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, tiklīdz šāda informācija ir tām pieejama, kas varētu veicināt attiecīgo tiesību aktu pretkrāpšanas apkarošanai izstrādiaktu nodrošinājumu.

2. Komisija dara zināmu kompetentajām iestādēm katrā dalībvalstī visu to informāciju, tiklīdz tā ir pieejama, kas ļautu tām novērst pārkāpumus un īstenotpieņemt attiecīgus tiesību aktus.

2. NODAļA INFORMāCIJAS IZMANTOšANA

14. 15 pants Izmantošana par pierādījumu

Pārbaudes rezultāti, apliecības, informācija, dokumenti, apliecinātasapstiprinātas kopijas un visas ziņas, kuras ir darītas zināmas kompetentajai iestādei 6., 7., 8. un 13. pantā paredzētās palīdzības laikā, veido pieņemamu pierādījumu administratīvos un tiesas procesos jebkurā dalībvalstī tādā pašā veidā, it kātāpat, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kur notiek process.

15. 16 pants Informācijas apmaiņa

Atbilstīgi šai regulai un tās mērķiem Komisija ar citām kompetentajām iestādēm var apmainīties ar informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo regulu, kā arī saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem tiktāl, ciktāl šāda apmaiņa ir saderīgaatbilst Kopienas noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir iegūta informācija.

16. 17 pants Turpmāki pasākumi

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par jebkādu nodotās informācijas būtisku atjaunināšanu un administratīvo izziņu, kas veikta saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši uzsāktajiem administratīviem vai tiesas procesiem, ciktāl tas ir saderīgssavietojami ar valsts krimināllikumu.

17. 18 pants Konfidencialitātes noteikumi un datu aizsardzība

1. Uz informāciju, ko dara zināmu vai iegūst jebkādā veidā saskaņā ar šo regulu, attiecas dienesta noslēpums, un tā ir aizsargāta tāpat kā ir aizsargāta līdzīga informācija ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura to saņēmusi, un attiecīgiem noteikumiem, kas attiecas uz Kopienas iestādēm un struktūrām.

Šādu informāciju nedrīkst darīt zināmu citām personām vai iestādēm, kā tikai tām, kas pieder pie Kopienas vai dalībvalstu iestādēm un struktūrām, vai dalībvalstīs, un kuru funkciju izpildeikuru pienākumu veikšanai vajadzīgs to zināt, unturklāt to arī nedrīkst izmantot citiem nolūkiem kā tiem, kas paredzēti Kopienas finanšu interešu efektīvais aizsardzībais nodrošināšanai.

2. Komisija un dalībvalstis, apstrādājot personas datus atbilstīgi šai regulai, nodrošina, ka tiek ievēroti Kopienas un attiecīgās valsts noteikumi par datu aizsardzību, jo īpaši tie, kas paredzēti ar Direktīvu 95/46/EK un, vajadzības gadījumā, ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Pirms 11 . panta otrajā daļā, 12 . panta 4. punktā un 22 23 . pantā paredzēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas jākonsultējas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

18. 19 pants Attiecības ar trešajām valstīm

1. Dalībvalstu vai Komisijas iegūto informāciju no trešās valsts, uz ko attiecas šī regula, dara zināmu dalībvalsts kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas ļauj tām novērst pārkāpumus vai tos apkarot. Attiecībā uz apmaiņu ar šādu informāciju Komisijai ir koordinējošā loma.

2. Ar nosacījumu, kaJa attiecīgā trešā valsts ir uzņēmusies juridiskas saistības sniegt palīdzību, kas prasīta, lai savāktu pierādījumus par pārkāpuma raksturu tādām darbībām, kuras šķiet, ka veido pārkāpumu, to informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo regulu, kā saskaņotas rīcības daļu var darīt zināmu minētai trešajai valstij, ja tam piekrīt kompetentās iestādes, kas nodod informāciju, saskaņā ar to valsts noteikumiem par personas datu aizsardzību, ar Direktīvas 95/46/EK 25. un 26. pantu un, vajadzības gadījumā, ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

19 20 . pants Komisijas veiktā riska analīze

Lai atvieglotu kompetento iestāžu darbu dalībvalstīs, Komisija var izmantot jebkādua rakstura vispārēju vai operatīvu informāciju, ko darījušas zināmu dalībvalstis saskaņā ar šo regulu, lai, izmantojot atbilstošu informācijas tehnoloģiju atbalstu, veiktu gan stratēģisko, gan taktisko riska novērtējumu, kā rezultātā notiek uz savāktajām ziņām pamatotu ziņojumu un brīdinājumu izstrāde nolūkā palielināt noteikto draudu apzināšanos, un tādējādi sekmētu atbilstošu valstu kompetento iestāžu un Komisijas operatīvāso reakcijureaģēšanas efektivitāti Komisijas kompetences ietvaros.

3. NODAļA

PIEDZIņAS ATVIEGLOšANA

20. pants Pienākums sniegt informāciju

1. Lai atvieglotu tādu ieņēmumu piedziņu, kas gūti pārkāpumu rezultātā, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem iegūst no iestādēm un personām, kas minētas Direktīvas 2005/60/EK 2. panta 1. punktā, visu attiecīgo finanšu informāciju, kas atvieglo šīs regulas 20. pantā minēto pasākumu piemērošanu. Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo regulu neskar noteikumus sadarbībai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/642/JHA [31] .

2. Iesniedzēja iestāde sniedz attiecīgo faktu izklāstu, ieskaitot pamatojumu nopietnajām aizdomām par pārkāpumu. Ja pie Direktīvas 2005/60/EK 2. panta 1. punktā minētajām iestādēm un personām vēršas viņu dalībvalsts iestādes, lai iegūtu attiecīgo informāciju, šīs iestādes un personas nodrošina šādas informācijas konfidencialitāti.

21. pants Piedziņas līdzekļi

1. Lai nodrošinātu piedziņas efektivitāti, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu pieprasījuma veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem iesaldētu, bloķētu un konfiscētu jebkādus nelikumīgus ieņēmumus, kas gūti pārkāpumu rezultātā. Šo noteikumu piemēro tādiem ieņēmumiem, kur iesaistītās summas pārsniedz EUR 50 000 no jebkādiem pārkāpumiem, vai īpašumam, kas minēts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā un kura vērtība atbilst šādam ieņēmumu apjomam.

2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var piemērot fiziskai vai juridiskai personai, kas ir izdarījusi pārkāpumu vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, vai kas to ir veicinājusi, vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā ir veicinājusi pārkāpumu. Šos pasākumus var piemērot arī fiziskām vai juridiskām personām, kas gūst labumu no pārkāpuma ieņēmumiem.

III SADAļA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants Sabiedriskā kārtība

1. No sadarbības var atturēties, ja iestāde, kas saņem pieprasījumu, uzskata, ka lūguma izpilde būtu pretrunā ar tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citām tās dalībvalsts interesēm, kurā tā atrodas.

Nodokļu noslēpums vai bankas noslēpums nevar būt par iemeslu, lai atteiktos sniegt savstarpējo palīdzību šā panta nozīmē.

2. Ikvienu palīdzības sniegšanas atteikumu pamato. Iestāde, kas saņem pieprasījumu, pēc iespējas ātri informē Komisiju par savu atteikšanos sniegt palīdzību un norāda iemeslus.

23. 21 pants Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz savstarpējo palīdzību un informācijas apmaiņu, kas paredzēti II sadaļas 1. nodaļā, pieņem saskaņā ar 22 24 . panta 2. punktā minēto procedūru.

Papildus jautājumiem, kas minēti 11. panta otrajā daļā un 12. panta 4. punktā, minētie noteikumi var ietvert jo īpaši:

a) pārkāpumus 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē;

b) pārkāpumus 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas nozīmē;

a) pārkāpumus 3. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

b) pārkāpumus 3. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē;

c) pārkāpumus struktūrfondu nozarē.

24. 22 pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja (turpmāk tekstā – komiteja), kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 43. pantu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

25. 23 pants Novērtējuma ziņojums

Ik pēc trim gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

26. 24 pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

LEGISLATIVE FINANŠU PĀRSKATS

Policy area(s): Anti-fraud Activities: Mutual administrative cooperation and exchange of information |

TITLE OF ACTION: PROPOSAL FOR A REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL ON MUTUAL ADMINISTRATIVE ASSISTANCE FOR THE PROTECTION OF THE FINANCIAL INTERESTS OF THE COMMUNITY AGAINST FRAUD AND ANY OTHER ILLEGAL ACTIVITIES |

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

24.0106 (fight against fraud)

2. OVERALL FIGURES:

2.1. Total allocation for action (Part B): EUR million for commitment: -

2.2. Period of application: From entering into force on.

2.3. Overall multi-annual estimate of expenditure

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1) - (not applicable see point 5.1.1)

EUR million ( to three decimal places)

Year [n] | [n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5 and subs. Years] | Total |

Commitments |

Payments |

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure (see point 6.1.2)

Commitments |

Payments |

Subtotal a+b |

Commitments |

Payments |

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure (see points 7.2 and 7.3)

Commitments/ payments | 1.851 | 1.851 | 1.751 | 1.751 | 1.751, | 1.751 |

(The first two years include each an amount of EUR 100 000 for the development of information systems for internal use of the Commission, see point 7.3)

TOTAL a+b+c |

Commitments | 1.851 | 1.851 | 1.751 | 1.751 | 1.751 | 1.751 |

Payments | 1.851 | 1.851 | 1.751 | 1.751 | 1.751 | 1.751 |

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

[X] Proposal is compatible with existing financial programming.

2.5. Financial impact on revenue:

[X] Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure)

3. BUDGET CHARACTERISTICS

Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

Non-comp | Non-diff | NO | NO | NO | 5 |

4. LEGAL BASIS

Article 280(4) of the EC Treaty.

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention

5.1.1. Objectives pursued

The initiative for a regulation on the basis of article 280 of the EC Treaty concerns a framework dedicated to administrative mutual assistance necessary to strengthen the protection of the financial interests of the Community.

For the purpose of the protection of the financial interests of the Community the Member States and the Commission shall assist each other and exchange information in particular in the field of money laundering of the proceeds of EC fraud, of fraud on VAT and any other illegal activities detrimental to the Community’s financial interests in particular those in the field of structural funds.

Background

Fraud and any other illegal activities affecting the financial interests of the Community warrant a more comprehensive framework for administrative cooperation between Member States authorities and with the Commission. This is reflected by the Commission’s firm commitment to the fight against fraud in order to protect the Community’s financial interests which is clearly demonstrated in its Communication, adopted on 28 June 2000, on an overall strategic approach for the protection of the Community’s financial interests and the fight against fraud[32]. This approach underlines the importance of an overall anti-fraud legislative policy by following a horizontal and cross-pillar legislative approach. This legislative policy must be given concrete expression with the drawing up of specific rules, in particular for information exchanges, and close and regular cooperation between the Member States and between the latter and the Commission.

On the basis of this legislative policy the Commission mentions in its working programme for 2003 the preparation of a proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council establishing a cooperation mechanism between the competent authorities of the member States and the Commission in order to ensure the protection of the Community’s financial interests against illegal activities including matters such as VAT fraud, money laundering and other financial transactions in relation to the proceeds of EC fraud as well as any other illegal activities detrimental to the Community’s financial interests in particular concerning fraud concerning structural funds.

The Commission has reiterated in its Communication containing an Action Plan for 2001-2003[33], the importance of reinforcing cooperation to prevent money laundering of proceeds from fraud and any other illegal activities detrimental to the Community’s financial interests and VAT fraud in order to be able to realise an effective action against organised crime, particularly economic and financial crime (including fraud and money laundering). To combat this type of crime, the European Union should take co-ordinated action and have a strategy of cooperation and mutual information between all public partners in addition to existing programmes as Fiscalis in the sector of VAT.

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation NOT APPLICABLE

5.1.3. Measures taken following ex post evaluation NOT APPLICABLE

5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements

NOT APPLICABLE: see point 5.1.1.

5.3. Methods of implementation

NOT APPLICABLE: see point 5.1.1.

6. FINANCIAL IMPACT

NOT APPLICABLE: SEE POINT 5.1.1.

6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period)

(The method of calculating the total amounts set out in the table below must be explained by the breakdown in Table 6.2.)

6.1.1. Financial intervention

Commitments (in EUR million to three decimal places)

Breakdown | [Year n] | [n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5 and subs. Years] | Total |

Action 1 |

Action 2 |

etc. |

TOTAL |

6.1.2. Technical and administrative assistance, support expenditure and IT expenditure (commitment appropriations) |

[Year n] | [n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5 and subs. years] | Total |

1) Technical and administrative assistance |

a) Technical assistance offices |

b) Other technical and administrative assistance: - intra muros: - extra muros: of which for construction and maintenance of computerised management systems |

Subtotal 1 |

2) Support expenditure |

a) Studies |

b) Meetings of experts |

c) Information and publications |

Subtotal 2 |

TOTAL |

6.2. Calculation of costs by measure envisaged in Part B (over the entire programming period)

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

Types of post | Staff to be assigned to management of the action using existing and additional resources | Total | Description of tasks deriving from the action |

Number of permanent posts | Number of temporary posts |

Officials or temporary staff | A B C | 2 (1 already occupied) 2 (1 already occupied) 1 | 2 (1 already occupied) 3 (1/2 - 1 already occupied) 1 | 11 | Coordination of investigations and intelligence work in the field of fraud in particular on VAT and structural funds and money laundering of proceeds of fraud detrimental to the Community’s financial interests. |

Other human resources | 4 END | 4 | Coordination of investigations in the field of VAT, structural funds and money laundering of proceeds of fraud detrimental to the Community’s financial interests. |

Total | 5 | 10 | 15 |

7.2. Overall financial impact of human resources

Type of human resources | Amount (EUR) | Method of calculation * |

Officials Temporary staff | 1 188 000 | 11 x EUR 108 000 |

Other human resources (specify budget line) | 173 340 | 4 (END) x EUR 43 335 |

Total | 1 361 340 |

The amounts are total expenditure for twelve months.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

Budget line (number and heading) | Amount EUR | Method of calculation |

Overall allocation (Title A7) Overall allocation 24.0106 (fight against fraud) A3.010211 Other management expenditure (missions) A3.0201 Control, studies, analysis and activities specific to the European anti-fraud office Total per year | 117 000 60 000 208 000 385 000 | 13 (operational and intelligence staff) x missions per year x 1.500 (average costs of Anti-fraud—missions) 2 x (each year) a meeting of the Committee (30.000 costs per meeting)[34] 13 (operational and intelligence staff) x 2 (average No. of investigation coordination meetings) x 8,000 (average costs of such a meeting) |

A3.0103 Buildings and related expenditure of policy area | EUR 100 000 | Two information systems have to be developed: one for VAT and one for money laundering. The development of each system entails the following costs: system specification: EUR 25 000 development: EUR 35 000 tests: EUR 10 000 user manuals and training: EUR 15 000 installations: EUR 15 000 total (1): EUR 100 000 Total:2 systems: EUR 200 000 cost to be spread over two years |

A3 01 60 Documentation and library expenditure | 5 000 | special library, documentation and purchase of books, subscription to specialised periodicals |

Total | 1 851 340 |

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

I. Annual total (7.2 + 7.3) | EUR 1 851 340 (year 1 and 2) EUR 1 751 340 (from year 3) |

II. Duration of action | does not apply |

III. Total cost of action (I x II) | does not apply |

The needs for human and administrative resources shall be covered within the allocation granted to the managing DG in the framework of the annual allocation procedure.

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

The Committee shall adopt an implementing regulation following the comitology procedure in order to determine the relevant implementing modalities of mutual assistance and exchange of information in specific areas covered by the proposed regulation.

8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation

Every three years after the date of entry into force of the regulation, the Commission shall report to the European Parliament, the Court of Auditors and the Council on the application of the measures provided for in the regulation.

9. ANTI-FRAUD MEASURES

NOT APPLICABLE.

[1] OV 290, 27.11.2004., 5. lpp. COM(2004) 509.

[2] Biļetens 7.8.2004., 1.6.26. punkts

[3] OV C 313, 9.12.2005., 1. lpp.

[4] OV C 301, 7.12.2004., 4. lpp.

[5] OV C 301, 7.12.2004., 4. lpp.

[6] OV C 301, 7.12.2004., 4. lpp.

[7] Padomes 1976. gada 15. marta Direktīva 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā, OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.

[8] Padomes 2001. gada 15. jūnija Direktīva 2001/44/EK, ar ko groza Direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības maksājumu un muitas nodokļu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu, OV L 175, 28.6.2001., 17. lpp.

[9] Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija Rezolūcija par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (2004/2198(INI)).

[10] Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)

[11] OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp., skat. 3. panta 5. punktu un 39. panta 2. punktu.

[12] OV C 290, 27.11.2004., 5. lpp.; COM(2004) 509.

[13] OV C 313, 9.12.2005., 1. lpp.

[14] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, OV L 309, 25.11.2005., 13. lpp.

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.

[17] OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

[18] OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[19] OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

[20] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[21] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[22] OV C 301, 7.12.2004., 4 lpp.

[23] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[24] OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.

[25] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[26] OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.

[27] OV L 309, 26.6.2005., 13. lpp.

[28] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.

[29] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[30] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.

[31] OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.

[32] Communication from the Commission, Protection of the Communities’ financial interests, The fight against fraud - For an overall strategic approach, COM(2000) 358 final. See especially paragraph 1 and 1.2.2 of this communication. The Council (ECOFIN) adopted this communication on 17 July 2000 and the European Parliament, which approved the guidelines. The Parliament approved the guidelines presented in its Resolution of 13 December 2000.

[33] Adopted by the Commission on 23 May 2001, COM(2001) 254 final. See especially paragraph 2.2.1.

[34] Where multidisciplinary (e.g. Customs and VAT) issues are discussed by the Committee envisaged by this Regulation, the travel costs of two delegates per Member State will be reimbursed by the Commission.