52006PC0029

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.1.2006

COM(2006)29 galīgā redakcija

2006/0009(CNS)

Priekšlikums

PADOMES LēMUMS

ar ko izveido Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāts) {SEC(2006)113}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Kopienas civilās aizsardzības mehānisms [turpmāk tekstā – mehānisms] tika izveidots 2001. gadā, lai atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas. Kopš mehānisma izveides tas ir pierādījis sevi kā vienkāršs, bet efektīvs instruments, kas dod iespēju ciešākai sadarbībai un labākai koordinācijai civilās aizsardzības palīdzības intervencēs. Nesenā pieredze liecina par vajadzību izstrādāt mehānismu, kas ir plašāks par tagadējā mehānisma darbības jomu. šā priekšlikuma galvenie mērķi ir nostiprināt mehānismu, pamatojoties uz iepriekšējās ārkārtējās situācijās gūtajām atziņām, un nodrošināt juridisko pamatu Kopienas papildu darbībām, kas ir nepieciešamas, lai risinātu šīsdienas problēmas civilās aizsardzības intervencēs. Priekšlikuma pamatā ir idejas, kas izklāstītas Komisijas paziņojumā „Kopienas civilās aizsardzības mehānismu uzlabošana”[1], kurš pieņemts 2005. gada 20. aprīlī, un tajā ir ņemti vērā Padomes 2005. gada 18. jūlijā pieņemtie secinājumi. Tas balstās arī uz ES ierobežotai lietošanai paredzēto 2005. gada 8. novembra paziņojumu „Solidaritātes veidošana savstarpējas palīdzības ceļā”.[2] Turklāt priekšlikumā ņemta vērā virkne Eiropadomes un Eiropas Parlamenta deklarāciju, kurās ir noteikti politikas virzieni turpmākai Eiropas civilās aizsardzības sadarbības attīstībai. 2004. gada jūnijā Eiropadome pieprasīja „pastiprināt pastāvošo sadarbību civilās aizsardzības jomā […], atspoguļojot dalībvalstu vēlmi darboties solidāri”. 2004. gada decembra Eiropadome atkārtoti apliecināja nepieciešamību pēc „civilās aizsardzības spējas turpmākas izvērtēšanas un attīstības, tostarp kopīgas mācības un sabiedrībai sniegtās informācijas koordinēšana”. Pēc Dienvidāzijā notikušā cunami Padome pieņēma rīcības plānu, apkopojot visas iniciatīvas, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pieņēmušas vai plāno pieņemt, tostarp mehānisma iespējamie uzlabojumi un ES ātrās reaģēšanas spējas attīstība, lai reaģētu uz katastrofām.[3] Vienlaikus Eiropas Parlaments aicināja „radīt tādu specializētu civilās aizsardzības vienību kopumu ar atbilstošu materiālo bāzi, kas tiktu kopīgi apmācītas un varētu būt izmantojamas Eiropas Savienības teritorijā vai citur pasaulē [katastrofas] gadījumā.” 2005. gada jūnijā Eiropadome pieprasīja prioritāru darbību „civilās aizsardzības spējas stiprināšanā […] un ātrās reaģēšanas spējas attīstībā, pamatojoties uz dalībvalstu civilās aizsardzības moduļiem”. Ar abām minētajām deklarācijām ir skaidri norādīts virziens turpmākai sadarbībai civilās aizsardzības jomā Eiropas līmenī. |

120 | Vispārējais konteksts Pēdējos gados dabas katastrofu biežums, smagums un intensitāte ir ievērojami pieaugusi, paņemot cilvēku dzīvību, nopostot ekonomikas un sociālo infrastruktūru un radot kaitējumu jau tā neaizsargātām ekosistēmām. Jauni tehnoloģiskie riski padara civilo aizsardzību sarežģītu. Teroristu uzbrukumi visā ES pierāda, ka svarīga ir efektīva seku pārvaldība. Pēdējos trīs gados ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kas ar mehānisma starpniecību lūdz neatliekamu civilās aizsardzības palīdzību. 2005. gada pirmajos desmit mēnešos vairāk nekā desmit valstis ir lūgušas palīdzību, izmantojot mehānismu. Mehānismu izmantojušas dalībvalstis, kandidātvalstis, partneri jaunattīstības valstīs un dažas no pasaules pārtikušākajām valstīm, lai saņemtu palīdzību, reaģējot uz katastrofām, kuru pārvarēšana bija ārpus valstu iestāžu spējas. |

130 | Priekšlikuma jomā spēkā esošie noteikumi Patlaban sadarbību civilās aizsardzības jomā Kopienas līmenī regulē divi juridiskie instrumenti: i) ar Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmumu 1999/847/EK izveidotā Kopienas rīcības programma civilās aizsardzības jomā[4], kuru bija paredzēts īstenot līdz 2004. gada beigām, taču šo termiņu pagarināja līdz 2006. gada beigām. šai programmai ir daudzgadu īpašais budžets; ii) Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmums 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā.[5] šis instruments nav finansiāla rakstura, tajā galvenokārt aprakstītas dalībvalstu un Komisijas operatīvās saistības. šis priekšlikums ir saistīts ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom. Ar to groza minēto lēmumu, lai uzlabotu sadarbību un koordināciju. |

140 | Atbilstība Eiropas Savienības mērķiem un politikai citās jomās Ir veltīta īpaša uzmanība, lai novērstu dublēšanos ar citos Kopienas instrumentos un politikas jomās veiktajiem pasākumiem, īpaši EK humāno palīdzību. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējs raksturojums Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, vēl piecām valstīm, kas piedalās mehānismā[6], un citām ieinteresētām personām, izmantojot sabiedriskās apspriešanās procesu. Darba dokuments un anketa tika publicēta internetā, un tika sasaukta apspriešanās sanāksme. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanās procesā ir pierādījies, ka vispārējam politikas mērķim pastiprināt esošos instrumentus civilās aizsardzības jomā ir plašs atbalsts. Respondenti kopumā atzina, ka piekrīt apspriedes dokumentā noteiktajiem mērķiem un atbalsta Komisijas pieeju pilnveidot pastāvošo instrumentu, nevis radīt jaunus līdzekļus. Citi izteica bažas par ierosinātā formāta – direktīvas – piemērotību un uzsvēra nepieciešamību ievērot vispārējo finanšu perspektīvu un turpmāko attīstību veikt uz rūpīgas deficīta analīzes pamata. Daži respondenti ir norādījuši uz vajadzību uzlabot Eiropas civilās aizsardzības palīdzības pamanāmību. Citi par svarīgu uzskata vajadzību ievērot subsidiaritātes principu un līdz maksimumam palielināt pievienoto vērtību ES līmenī. Dažas dalībvalstis uzsvēra arī vajadzību nodrošināt koordināciju un komplementaritāti starp humāno palīdzību un civilo aizsardzību trešās valstīs. Vairākas ieinteresētās personas uzsvēra agrīnās brīdināšanas nozīmīgumu. Visas šīs atbildes ir ņemtas vērā. |

213 | Atklāta apspriede tika rīkota internetā no 2005. gada 20. janvāra līdz 2005. gada 1. jūnijam. Rezultāti pieejami tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/environment/civil/consult_new_instrument.htm. |

Ekspertu atzinuma pieprasīšana un izmantošana |

229 | Nebija vajadzības pēc ārējo ekspertu atzinuma. Priekšlikumā ir izmantota pieredze, kas gūta, ar mehānisma starpniecību reaģējot uz pagātnē notikušām katastrofām. |

230 | Ietekmes novērtējums šā priekšlikuma izstrādē ir apsvērti trīs galvenie varianti. Pirmais variants ir noraidīt likumdošanas iniciatīvu. šāds variants neļautu Kopienai sasniegt Eiropadomes un Eiropas Parlamenta noteiktos politikas mērķus. Vistālejošākais šo mērķu sasniegšanai pieejamais variants ir izveidot pastāvīgus Eiropas civilās aizsardzības spēkus. Izmantojot dalībvalstu civilās aizsardzības vienības, šie spēki atrastos gatavībā Eiropas līmenī, lai ātri reaģētu uz ārkārtējām situācijām. Lai gan šāds variants sniedz dažādas priekšrocības, jo īpaši saistībā ar ātrumu, efektivitāti, pārredzamību un koordināciju, šajā mehānisma attīstības posmā tas tomēr uzskatāms par neiespējamu, jo tas radīs finansiālas sekas un administratīvas un vadības problēmas. Trešais variants ir ieviest ierobežotu skaitu uzlabojumu Padomes lēmumā, kas reglamentē mehānismu. šī pieeja ļauj Kopienai panākt tālejošāku sadarbību civilās aizsardzības jomā, vienlaikus saglabājot pragmatismu un rentabilitāti. Tas ļauj Kopienai turpināt izmantot dalībvalstu civilās aizsardzības resursus kā galvenos līdzekļus, ar kuriem īsteno ES civilās aizsardzības palīdzību, un sniegt papildu atbalstu, lai papildinātu dalībvalstu resursus. Novēršot ar 2. variantu saistītos finanšu izdevumus, priekšlikums garantē atbilstīgu līdzsvaru starp atbalsta un papildinošām darbībām, kas Kopienai kopumā ļaus sniegt palīdzību valstīm, ko skārušas lielas ārkārtējās situācijas. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums šajā priekšlikumā ir ierosināta Padomes Lēmuma 2001/792/EK, Euratom pārstrādāšana saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas metodi. Priekšlikumā vienotā tekstā ir ietverti gan būtiskie grozījumi Padomes Lēmumā 2001/792/EK, Euratom, gan minētā lēmuma nemainītie noteikumi. Priekšlikums aizstās un atcels minēto lēmumu. Tas palīdzēs padarīt Kopienas tiesību aktus pieejamākus un pārredzamākus. |

310 | Juridiskais pamats Atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3. panta 1. punkta u) apakšpunktam Kopienas darbībām jāietver pasākumi civilās aizsardzības jomā. ņemot vērā, ka civilās aizsardzības palīdzība var būt vajadzīga arī radioloģiskās avārijas gadījumā, priekšlikumam jābalstās arī uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Tā kā nav īpaša civilās aizsardzības juridiskā pamata, šis priekšlikums balstās uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu un Euratom līguma 203. pantu. Atbilstīgi abiem minētajiem juridiskajiem pamatiem paredzēta vienāda lēmuma pieņemšanas procedūra, t.i., Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi pieņem atbilstīgos pasākumus. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. |

321 | Mehānisms tika izveidots tādēļ, ka lielu ārkārtējo situāciju pārvarēšana var pārsniegt atsevišķas dalībvalsts reaģēšanas spēju. šādos gadījumos savstarpēja civilās aizsardzības palīdzība ir obligāts valsts reaģēšanas spējas papildinājums. |

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. |

324 | Nostiprināt Kopienas spēju sniegt efektīvu civilās aizsardzības palīdzību lielu ārkārtēju situāciju gadījumā ir gan politisks pienākums, gan praktiska vajadzība. Eiropadome un Eiropas Parlaments ir atzinuši vajadzību pēc stiprākas sadarbības civilās aizsardzības palīdzības jomā ES līmenī. Priekšlikums ļaus dalībvalstīm efektīvāk sniegt Kopienas civilās aizsardzības palīdzību un izmantot priekšrocības, ko rada uzlabota koordinācija un sadarbība saskaņā ar labāku tiesisko regulējumu. Vienlaikus tas sniedz dalībvalstīm apliecinājumu tam, ka vajadzības gadījumā tās saņems efektīvu un labi koordinētu civilās aizsardzības palīdzību no citām dalībvalstīm. |

325 | Priekšlikums ļaus dalībvalstīm sasniegt apjomradītus ietaupījumus noteiktās jomās, tādās kā loģistika un transports, un nodrošinās ierobežoto resursu labāku izmantojumu. |

327 | Rezumējot, priekšlikumā paredzēta uzlabota sadarbība Kopienas līmenī, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu pūliņus, reaģējot uz lielām ārkārtējām situācijām, kuru mērogs pārsniedz valsts reaģēšanas spēju. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. |

331 | Priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai. Tajā ir risinātas iepriekšējās intervencēs noteiktās nepilnības un turpināta Eiropadomes un Eiropas Parlamenta dotā uzdevuma īstenošana. |

332 | Administratīvais slogs Kopienai un valstu iestādēm nav liels un nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai Kopiena varētu nodrošināt efektīvu civilās aizsardzības reaģēšanu, atbildot uz lūgumu pēc palīdzības. |

Instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments ir Padomes lēmums. |

342 | Citi līdzekļi nebūtu atbilstoši šāda(-u) apsvēruma(-u) dēļ. Padomes Lēmuma 2001/792/EK, Euratom, pārstrādāšanu var veikt vienīgi ar Padomes lēmumu. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikumam nav ietekmes uz Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā paredzēta tiesību aktu vienkāršošana. |

512 | Pārstrādāšanas metodes izmantošana ļauj Kopienai apvienot vienotā tekstā gan būtiskos ierosinātos grozījumus Padomes Lēmumā, gan minētā lēmuma nemainītos noteikumus. Turklāt labāka regulējuma nolūkā tika uzlabots un precizēts lēmuma sākotnējais teksts. Rezultātā ir veikti svītrojumi un labojumi, kas neietekmē lēmuma būtību. |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ. |

Pārbaudes/pārskatīšanas/termiņa izbeigšanās klauzula |

531 | Priekšlikumā ietverta pārbaudes klauzula. |

540 | Pārstrādāšana Priekšlikumā paredzēta pārstrādāšana. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ, un tādējādi tā piemērošanas joma jāpaplašina attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

570 | Priekšlikuma sīks izskaidrojums Galveno priekšlikumu kopsavilkums ir sniegts turpmāk. 1. Transports (a) Pašreizējā situācija Patlaban katra dalībvalsts ir atbildīga par tās civilās aizsardzības palīdzības transporta organizēšanu. Pieejamo transportlīdzekļu trūkums ir vienīgā nopietnākā problēma, kas mazina Eiropas civilās aizsardzības palīdzības intervenču efektivitāti. Katrā no nesen veiktajām intervencēm vairākas dalībvalstis ir ziņojušas, ka tās spēj sniegt pieprasīto palīdzību, taču nespēj organizēt transportu. Iemeslu ir daudz, un tie ir dažādi. Ne visām dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm ir gaisa transporta līdzekļi, kurus tās var vienmēr izmantot. Dažos gadījumos nav procedūru, kas ļautu izmantot valsts militāros līdzekļus civilās aizsardzības palīdzības transportam. Komerciāla gaisa transporta organizēšana bieži vien ir apgrūtinoša un laikietilpīga. Var gadīties, ka dalībvalstis pretendē uz vieniem un tiem pašiem līdzekļiem. Turklāt transporta izdevumi dažos gadījumos nav samērīgi ar palīdzības finansiālo vērtību. Kā parādīts ietekmes novērtējumā, šo problēmu rezultātā ļoti vajadzīgā palīdzība bieži vien aizkavējas vai netiek sūtīta. Pat tad, ja dalībvalstis pieņem lēmumu sadalīt transporta finansiālos izdevumus, šie izdevumi parasti negatīvi ietekmē intervences apmēru vai ilgumu, tādējādi samazinot Kopienas civilās aizsardzības palīdzības pozitīvo ietekmi. (b) Priekšlikumi Kopienai jāpanāk ciešāka sadarbība šajā jomā. Kopienas atbalsts – gan finansiālais, gan praktiskais – civilās aizsardzības palīdzības transportam radīs lielāku pieejamās palīdzības apjomu. Tas sekmēs sadarbību un padarīs redzamāku mūsu kolektīvo solidaritāti ar valstīm, kurām vajadzīga palīdzība. Tas pārliecinās katru dalībvalsti, ka tā var rēķināties ar Kopienas civilās aizsardzības palīdzību pat tad, ja citu dalībvalstu transportlīdzekļu resursi jau ir izsmelti, nepietiekami vai nav pieejami. Taču pats svarīgākais ir tas, ka tas dos iespēju Kopienai izglābt vairāk dzīvību, un nodrošinās jūtamu un savlaicīgu atbalstu tiem, kas cieš no katastrofas sekām. Tādēļ Padomes lēmumā ir jāietver jauna pieeja civilās aizsardzības palīdzības transportam mehānisma sistēmā. Galvenie principi ir šādi. i) Dalībvalsts civilās aizsardzības palīdzības transports paliek tās valsts primārais pienākums, kas sniedz palīdzību ar mehānisma starpniecību. šajā priekšlikumā šis pienākums ir skaidri noteikts, pieprasot dalībvalstīm veikt pasākumus, lai laikus nodrošinātu civilās aizsardzības palīdzības transportu. ii) Ja tas ir iespējams, dalībvalstīm ir jācenšas kolektīvi sadalīt savus transporta resursus, lai līdz maksimumam palielinātu palīdzību un nodrošinātu ātru piegādi. iii) Kopienas finansējums[7] ir jāizmanto kā drošības tīkls, ja valsts transports nav pieejams, nav pietiekams vai ja ar to nevar efektīvi veikt piegādi. Tas ļaus Komisijai mobilizēt papildu transportlīdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz lielām ārkārtējām situācijām, un kas citādi nav pieejami. Atbilstīgi 13. pantā paredzētajām procedūrām tiks noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu transportlīdzekļu mobilizāciju. 2. Ceļā uz Eiropas ātras reaģēšanas spēju (a) Pašreizējā situācija Kopienas civilās aizsardzības palīdzības intervences tiek īstenotas, izmantojot vienības, ekspertus un iekārtas, ko dalībvalstis nodrošina pēc brīvprātības principa. šādā nolūkā lēmuma 13. pantā ir iekļauta prasība dalībvalstīm iepriekš noteikt vienības un ekspertus, kas var būt pieejami intervencēm Kopienas mehānisma sistēmā. 4. panta d) punktā ir paredzēts, ka Komisijai jāīsteno mācību programma, kurā ietilpst kursi, mācības un ekspertu apmaiņa, lai uzlabotu intervences personāla sagatavotību. Lai gan šie elementi ir ļoti noderīgi, tie ir nepietiekami, lai attīstītu Eiropas atrās reaģēšanas spēju, kā to pieprasa Eiropadome. To apliecina spējas novērtējums, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta civilās aizsardzības palīdzībai, kas pieejama gadījumā, ja Eiropas Savienībā notiek liels teroristu uzbrukums. Novērtējuma rezultātā ir redzams, ka spēja nav pietiekama vairākās jomās, kurās savstarpējā palīdzība var būt vajadzīga visbiežāk.[8] Šī problēma ir jāatrisina, lai nodrošinātu, ka Kopiena var kolektīvi sniegt palīdzību, kad tā ir vajadzīga. Turklāt iepriekšējā pieredze liecina, ka jebkurai brīvprātīgai savstarpējās palīdzības sistēmai ir robežas, jo īpaši tad, kad līdzīgi riski vienlaikus apdraud dažādas valstis (piemēram, vienlaicīgi teroristu uzbrukumi Eiropas Savienībā, mežu ugunsgrēki, plūdi). Rezumējot, dalībvalstu palīdzība var būt nepietiekama, lai nodrošinātu ātru civilās aizsardzības reaģēšanu visās ārkārtējās situācijās. (b) Priekšlikumi Ar šo priekšlikumu ierosināts ieviest četrus jauninājumus, lai apliecinātu Savienības apņemšanos attīstīt ES ātrās reaģēšanas spēju, kas balstās uz dalībvalstu civilās aizsardzības moduļiem. Pirmkārt, tajā apstiprināta kārtība, kuru 2004. gada 18. maijā Padome jau apstiprināja, pieņemot noteikumus par militārās datubāzes satura pieejamības nodrošināšanu mehānisma vajadzībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem priekšlikumā ir iekļauts aicinājums dalībvalstīm ietvert informāciju par militāro līdzekļu pieejamību, atbildot uz lūgumu pēc palīdzības. Otrkārt, kā to pieprasa Eiropadome, priekšlikumā dalībvalstis aicinātas strādāt, lai attīstītu civilās aizsardzības moduļus. šie moduļi ir īpaši iepriekš noteikti pasākumi attiecībā uz to dalībvalstu civilās aizsardzības resursiem, kas spēj efektīvi reaģēt uz lūgumu pēc palīdzības, kurš izplatīts ar mehānisma starpniecību. Moduļos var būt iekārtas, personāls vai arī iekārtu un personāla apvienojums. Moduļiem jābūt pilnībā sadarbspējīgiem, ātri izmantojamiem un aprīkotiem tā, lai veiktu atbalsta funkcijas vai apmierinātu ārkārtējās situācijas radītas prioritāras vajadzības. Attīstot šos moduļus, varētu izmantot iespējamo sinerģiju ar cita veida speciālām zināšanām, kas saistītas ar reaģēšanu uz lielām ārkārtējām situācijām. Pats galvenais, moduļus var izstrādāt viena dalībvalsts vai dažādas dalībvalstis, strādājot kopā. Pēdējā minētā iespēja radītu papildu izdevību sadarbībai, jo īpaši mazākām valstīm, un ļautu dalībvalstīm individuāli vai kolektīvi dot ieguldījumu Kopienas civilās aizsardzības intervencēs. Tiklīdz moduļi kļūst par svarīgu elementu pieejamās palīdzības datubāzē, MIC, saņemot lūgumu pēc palīdzības, varēs ātri noteikt visvajadzīgākos moduļus un centīsies tos nekavējoties mobilizēt ar kompetentās(-o) dalībvalsts(-u) starpniecību. Treškārt, spējas novērtējums liecina, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība loģistikas joma. Kopienai ir jāizmanto apjomradīti ietaupījumi šajā jomā un jānodrošina, ka vienības, kas piedalās visu dalībvalstu palīdzības vienībās, var veikt centrālās atbalsta funkcijas (paziņojumi, vieglie transportlīdzekļi uz vietas, piegādes, tehnisko mācību telpas utt.). Tas ļaus minētajām vienībām koncentrēt savu uzmanību uz pamatuzdevumiem, tādējādi uzlabojot efektivitāti un maksimāli palielinot Eiropas civilās aizsardzības palīdzības ietekmi. Atbalsta moduļi tiks veidoti no dalībvalstu resursiem, kurus attiecīgā dalībvalsts nosūtīs, apspriežoties ar Komisiju. Visbeidzot, lai gan Kopienas civilās aizsardzības palīdzībai arī turpmāk jābalstās uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu, šajā priekšlikumā paredzēta sistēma jaunai politikai, kas rentabli ļautu Kopienai papildināt dalībvalstu palīdzību ar papildu atbalstu un līdzekļiem. šis atbalsts būs vērsts uz tādas palīdzības sniegšanu, kuru nevar saņemt no dalībvalstīm, kas piedalās mehānism. Tas varētu ietvert speciālu iekārtu pagaidu nomu (medicīniskās evakuācijas gaisa kuģi, lieljaudas sūkņi plūdu gadījumā, ugunsdzēsības lidmašīnas mežu ugunsgrēku gadījumā utt.). Attiecība uz pēdējo minēto priekšlikumu būs jāizstrādā stingri kritēriji vai robežsliekšņi, kas jānosaka saskaņā ar 13. pantā izklāstīto procedūru. Nav paredzēts aizstāt valstu sagatavotības pasākumus vai sniegt Kopienas finansējumu civilās aizsardzības iekārtu iegādei dalībvalstu līmenī. Tā mērķis ir vienīgi nodrošināt papildu drošības tīklu, ko var izmantot ārkārtējos apstākļos, lai papildinātu palīdzību, kuru var sniegt dalībvalstis. Ja dalībvalstu palīdzība ir nepietiekama, nav pieejama vai nav efektīva, Kopiena varēs apmierināt īpašās humānās palīdzības vajadzības vai izvairīties no neatgriezeniska kaitējuma videi. šis priekšlikums, kas vērsts uz Eiropas pilsoņu kolektīvās drošības uzlabošanu, izmantojot papildu drošības tīklu, atbilst nepieciešamības un subsidiaritātes principam. Tas ir obligāts priekšnosacījums, lai Kopiena vienmēr varētu reaģēt uz lūgumu pēc palīdzības, kurš saņemts no kādas Kopienas dalībvalsts, pat ja pieprasītā palīdzība nav pieejama nevienā no dalībvalstīm vai ja citu dalībvalstu palīdzība ir nepietiekama vai nav pieejama. Tas nodrošina papildu aizsardzību un drošību, ko nevar garantēt dalībvalstis, darbojoties atsevišķi. 3. Agrīnā brīdināšana Kopienas spēja ātri reaģēt uz dabas stihijām ir atkarīga no agrīnās brīdināšanas sistēmu pieejamības, kas nodrošina iespēju dalībvalstīm un monitoringa un informācijas centram veikt vajadzīgos pasākumus iespējami īsākā laikā. šajās sistēmās ir jāņem vērā esošie informācijas avoti, tādi kā Globālā katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēma (GDACS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas katastrofu novērtējuma un koordinācijas (UNDAC) brīdinājuma sistēma. Veicinot agrīnās brīdināšanas sistēmas turpmāku attīstību, Kopienai jāpalīdz dalībvalstīm samazināt sagatavošanās laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz stihiskām nelaimēm, un jāuzlabo ES kolektīvā ātrās reaģēšanas spēja. Padome ir paudusi lielu ieinteresētību turpināt darbu šajā jomā. Padomes lēmumā ir jārada atbilstīgs juridiskais pamats, lai turpinātu šo darbu mehānismā. Ierosinot Kopienas rīcību agrīnās brīdināšanas jomā, galvenais mērķis ir labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no lielu dabas katastrofu sekām. Piemērotu darbību piemēri šajā jomā ietver esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu novērtēšanu un vajadzības gadījumā modernizāciju, atklāšanas sistēmu labāku saikni ar trauksmes mehānismiem, nosakot sinerģiju starp dažādām sistēmām un savienojot tās, lai lēmējiem nodrošinātu vieglu piekļuvi šīm sistēmām. 4. Trešās valstīs veikto intervenču koordinācija (a) Pašreizējā situācija Palīdzības intervences ārpus Kopienas var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu intervencē, ko vada kāda starptautiska organizācija. Dažās katastrofu situācijās civilā aizsardzība tiek izmantota, reaģējot uz vajadzību pēc humānās palīdzības, un tādējādi paplašina humāno palīdzību. Gan civilās aizsardzības palīdzība, gan humānā palīdzība ir vērsta uz lielu katastrofu radītu neatliekamu vajadzību risināšanu. Civilās aizsardzības intervences parasti ir īstermiņa, bet humānās palīdzības pasākumi parasti turpinās pēc ārkārtējās situācijas smagākā posma.[9] Komisijā ir izstrādāta kārtība, lai īstenotu ciešu sadarbību starp mehānismu un Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju (ECHO) un nodrošinātu vispusīgu reaģēšanu uz katastrofām. Komisijas darbības procedūras turpinās pastiprināt sinerģiju starp ES humāno palīdzību un civilo aizsardzību, par pamatu ņemot to īpašo lomu un salīdzinošās priekšrocības. Tas nodrošinās precīzāku ziņojumu sagatavošanu par Kopienas un dalībvalstu ieguldījumu humānajā palīdzībā. Ir veltīti īpaši pūliņi tam, lai nodrošinātu atbilstīgu koordināciju ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Komisija un ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) 2004. gada oktobrī parakstīja nolīgumu, lai izveidotu pamatprincipus turpmākai sadarbībai un koordinācijai un nepieļautu nevajadzīgu darba dublēšanu. Komisija turpinās īstenot koordināciju ar ANO un citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai maksimāli palielinātu pieejamo resursu izmantojumu. (b) Priekšlikumi Civilās aizsardzības palīdzības uzlabota koordinācija, izmantojot mehānismu, ir priekšnoteikums vispārējā koordinācijas darba atbalstam un visaptveroša Eiropas ieguldījuma nodrošināšanai kopējā glābšanas darbā. Tādēļ Padomes lēmuma 6. pantā ir skaidri jāprecizē Eiropas Savienības Padomes prezidējošo dalībvalstu, civilās aizsardzības koordinācijas vienības uz vietas un Komisijas loma un pienākumi, kādi tie attīstījušies praksē. Prezidējošā valsts koordinē politisko reakciju, pastāvīgi apspriežoties ar Komisiju. Pats galvenais, tā sazinās ar cietušo valsti, jo īpaši lielas ārkārtējās situācijas agrīnā posmā, lai veicinātu Kopienas palīdzības intervences izmantošanu. šis priekšlikums arī rada iespēju prezidējošajai valstij lūgt citu dalībvalsti pilnībā vai daļēji uzņemties atbildību par politisko koordināciju. Tas var izrādīties noderīgi, piemēram, kad ārkārtēja situācija sākas vienas prezidentūras laikā, bet turpinās nākamās prezidējošās valsts pilnvaru laikā, kad vienlaikus rodas vairākas ārkārtējās situācijas vai kad prezidējošajai valstij nav divpusējo attiecību ar cietušo valsti. šādos apstākļos prezidējošajai valstij jābūt iespējai lūgt palīdzību arī no Komisijas. Ar MIC starpniecību Komisija koordinē Eiropas civilās aizsardzības reaģēšanu operāciju līmenī, pastāvīgi apspriežoties ar dalībvalstīm, kas sniedz palīdzību, cietušo valsti un ANO, kur tā ir pārstāvēta. Tiklīdz prasība pēc palīdzības ir izplatīta ar mehānisma starpniecību, visām dalībvalstīm, kas sniedz civilās aizsardzības palīdzību, jāsazinās ar MIC, lai Komisija varētu nodrošināt vispusīgu un saskaņotu Eiropas civilās aizsardzības ieguldījumu kopējā seku mazināšanas darbā. Attiecīgos gadījumos Komisija, apspriežoties ar prezidējošo valsti, pieņem lēmumu par to, ka jāmobilizē un jāsūta novērtējuma un/vai koordinācijas vienības, kurās ietilpst dalībvalstu eksperti. Novērtējuma un/vai koordinācijas vienībai jāpiešķir skaidri noteikts uzdevums un pilnvaras, lai koordinētu civilās aizsardzības vienības, kas darbojas atbilstīgi Kopienas mehānismam. Lai vienība varētu efektīvi koordinēt Eiropas civilās aizsardzības palīdzību, tai jāsaņem loģistikas pamatatbalsts, jo īpaši sakaru ierīces. |

1. 2006/0009(CNS)

ê2001/792 (pielāgots)

Ö Priekšlikums Õ

PADOMES LĒMUMS

2001. gada 23. oktobris

ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā Ö mehānismu Õ

(2001/792/EK, Euratom)

Ö(pārstrādāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ) Õ

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

un Ö ņemot vērā Õ Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[10],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[11],

ņemot vērā Ö Eiropas Õ Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13],

tā kā:

ò jauns

(1) Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumā 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā[14], ir jāizdara virkne būtisku izmaiņu. Skaidrības labad lēmums ir jāpārstrādā.

(2) Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis dabas un cilvēka izraisītu katastrofu biežums un smagums, paņemot cilvēku dzīvību, nopostot ekonomikas un sociālo infrastruktūru un radot kaitējumu videi.

ê2001/792 1. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(3) Tajā pašā laikā, kamēr Kopienas rīcība, lai īstenotu 1991. gada 8. jūlija Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūciju par savstarpējās palīdzības uzlabošanu starp dalībvalstīm stihiskas nelaimes vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā[15], ir palīdzējusi aizsargāt cilvēkus, vidi un lietas, pašreiz ir nepieciešams nodrošināt vēl labāku aizsardzību stihiskas nelaimes, tehnoloģiju izraisītas katastrofas, radioloģiskas un ekoloģiskas avārijas gadījumā, to skaitā nejaušu jūras piesārņošanas gadījumos, kas notiek gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un pastiprināt rezolūcijas noteikumus. ðANO Eiropas Ekonomikas komisijas ( UN/ECE ) Konvencija par rūpniecības negadījumu pārrobežu iedarbību, ko Kopiena apstiprināja ar Padomes Lēmumu 98/685/EK[16], ir palīdzējusi vēl vairāk uzlabot rūpniecības negadījumu novēršanu un vadību. ï

ê2001/792 2. apsvērums (pielāgots)

(2) ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UN/ECE) Konvencija par rūpniecības negadījumu pārrobežu iedarbību, kas ietver noteikumus attiecībā uz novēršanas, sagatavotības ārkārtējām situācijām, sabiedrības informēšanas un līdzdalības, rūpniecības negadījumu izziņošanas sistēmu un savstarpējo palīdzību jautājumiem, stājās spēkā 2000. gada 19. aprīlī. Kopiena apstiprināja konvenciju ar Padomes Lēmumu 98/685/EK[17].

ò jauns

(4) Ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, tika izveidots Kopienas mehānisms, lai veicinātu pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (turpmāk tekstā – mehānisms), kurā arī ņemtas vērā Kopienas atsevišķu, attālāku un citu apgabalu un salu īpašās vajadzības. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kas izmanto mehānismu civilās aizsardzības palīdzībai. Mehānisms ir jānostiprina, lai sniegtu efektīvāku un redzamāku Eiropas solidaritātes pierādījumu un nodrošinātu Eiropas ātrās reaģēšanas spējas attīstību saskaņā ar aicinājumu, ko paudusi Eiropadome 2005. gada 16. un 17. jūnija sanāksmes secinājumos un Eiropas Parlaments 2005. gada 13. janvāra rezolūcijā par cunami katastrofu.

ê2001/792 3. apsvērums (pielāgots)

(3) Mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervencē varētu papildināt Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā[18], padarot atbalstu pieejamu lielās ārkārtējās situācijās, kurās var būt vajadzīga steidzama rīcība. Tas veicinātu palīdzības vienību, ekspertu un citu vajadzīgo resursu mobilizāciju, izmantojot pastiprinātu Kopienas civilās aizsardzības struktūru, kurā ir pārraudzības un informācijas centrs un kopīgās ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas. Tas arī nodrošinātu iespēju savākt apstiprinātu ārkārtējo situāciju informāciju, izplatīt šādu informāciju dalībvalstīm un dalīties pieredzē, kas gūta no intervencēm.

ê2001/792 4. apsvērums (pielāgots)

(5) šādā mMehānismā atbilstīgi ņemtu vērā attiecīgosus Kopienas tiesību aktus un starptautiskās saistības. Tādēļ minētajam lēmumam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu savstarpējās tiesības un saistības, kas paredzētas divpusējos vai daudzpusējos līgumos, kuri saistīti ar jautājumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

ò jauns

(6) Mehānismam būtu jāveicina civilās aizsardzības reaģēšana uz visa veida lielām ārkārtējām situācijām, tostarp dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tehnoloģijas izraisītām katastrofām, radioloģiskām vai vides avārijām, terorisma aktiem un nejaušu jūras piesārņošanu, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2850/2000/EK, ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā[19]. Civilās aizsardzības palīdzību var pieprasīt visās šajās situācijās, lai papildinātu cietušās valsts reaģēšanas spēju.

ê 2001/792 5. apsvērums

ð jauns

(7) Novēršanai ir būtiska nozīme aizsardzībā pret stihiskām nelaimēm, tehnoloģijas izraisītām katastrofām un vides katastrofām, un tai būtu vajadzīga turpmākas rīcības izvērtēšana. ð Veicinot agrīnās brīdināšanas sistēmas turpmāku attīstību, Kopienai jāpalīdz dalībvalstīm samazināt sagatavošanās laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz dabas katastrofām. šajās sistēmās ir jāņem vērā pastāvošie informācijas avoti. ï

ê 2001/792 7. apsvērums(pielāgots)

ð jauns

(8) Sagatavošanās pasākumi jāveic dalībvalstīs un Kopienā, kas ar vajadzīgo elastīgumu ļautu ātri un koordinēti mobilizēt ārkārtējo situāciju intervences palīdzības vienības un lai nodrošinātu, izmantojot apmācības programmu, spēju efektīvi reaģēt un to, ka novērtēšanas un/vai koordinācijas vienības, palīdzības vienības un citi vajadzīgie resursi ir efektīvi papildinoši. Citosi sagatavošanās pasākumosi iekļautuj tās informācijas apkopošanu, kas saistīta ar vajadzīgiem medicīnas resursiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanas aktivizēšanu. ð Ir jāapsver tādu papildu civilās aizsardzības palīdzības moduļu izstrāde, kuros ir vienas vai vairāku dalībvalstu resursi, lai veicinātu civilās aizsardzības ātrās reaģēšanas spējas attīstību. ï

ê 2001/792 6. apsvērums

(9) Gadījumos, ja ir smaga ārkārtēja situācija Kopienā, vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi, vai kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, ir vajadzīga atbilstīgas izziņošanas noteikšana, izmantojot izveidoto uzticamo kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmu.

ê 2001/792 8. apsvērums (pielāgots)

(8) Atbilstīgi subsidiaritātes principam Kopienas mehānisms nodrošinātu papildu labumu valstu politiku atbalstīšanā un papildināšanā savstarpējās civilās aizsardzības palīdzības jomā. Ja tādas dalībvalsts sagatavotība, kas prasa palīdzību, pieejamo resursu ziņā nav pietiekama adekvātai reaģēšanai uz lielu ārkārtēju situāciju, valsts varētu pastiprināt savu sagatavotību, iesniedzot prasību šādā Kopienas mehānismā.

ê 2001/792 9. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(10) Mehānismam jābūt ar iespējām mobilizēt palīdzības intervences vienības un veicināt to koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un mantas, tajā skaitā kultūras mantojuma aizsardzību, tādējādi mazinot cilvēku dzīvību zaudējumus, traumas, materiālos zaudējumus, ekonomikas un vides kaitējumu un padarot jūtamāku sociālās kohēzijas un solidaritātes mērķu sasniegšanu. ð Pastiprinātai sadarbībai civilās aizsardzības palīdzības jomā ir jābalstās uz Kopienas civilās aizsardzības struktūru, kurā ir monitoringa un informācijas centrs un kopīgās sistēmas sakaru un informācijas nodrošināšanai ārkārtējās situācijās, kuru pārvalda Komisija un operatīvie kontaktpunkti dalībvalstīs. Tam jānodrošina sistēma apstiprinātas ārkārtējo situāciju informācijas savākšanai, šīs informācijas izplatīšanai dalībvalstīm un no intervencēm gūtās pieredzes apmaiņai. ï

ò jauns

(11) Operatīviem kontaktpunktiem dalībvalstīs ir jāspēj sniegt informāciju par skartās valsts pieprasītās civilās aizsardzības palīdzības pieejamību, ieskaitot informāciju par militāru līdzekļu un iespēju pieejamību.

(12) Ir jāuzlabo atbilstošu transportlīdzekļu pieejamība, lai atbalstītu ātrās reaģēšanas spējas attīstību Kopienas līmenī. Kopienai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu pūliņi, sekmējot dalībvalstu transporta resursu apvienošanu un vajadzības gadījumā mobilizējot papildu transportlīdzekļus.

(13) To dalībvalstu intervences komandu loģistikas vajadzības, kas darbojas ārkārtējās situācijas notikuma vietā, var nodrošināt efektīvāk un rentablāk, mobilizējot atbalsta moduļus Kopienas līmenī. Kopienai ir jānodrošina, ka šādi moduļi ir ātri izmantojami, lai uzlabotu ar mehānisma starpniecību veikto civilās aizsardzības palīdzības intervenču efektivitāti.

(14) Iespēja mobilizēt papildu palīdzību Kopienas līmenī, papildinot dalībvalstu sniegto civilās aizsardzības palīdzību, ir vajadzīga kā drošības tīkls, jo īpaši gadījumos, kad līdzīgi draudi ietekmē vairākas dalībvalstis.

ê 2001/792 10. apsvērums (pielāgots)

(10) Atsevišķiem un attālākiem reģioniem un dažiem citiem Kopienas apgabaliem bieži ir īpašas raksturīgās pazīmes un vajadzības saistībā ar to ģeogrāfiskajiem, reljefa, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Minētiem apstākļiem ir pretējs efekts, kas kavē palīdzības un intervences resursu izvēršanu, padarot par sarežģītu atbalsta un palīdzības līdzekļu piegādi, un rada īpašas vajadzības attiecībā uz palīdzību nopietnu lielu ārkārtēju draudu gadījumā. Šāds Kopienas mehānisms nodrošinātu iespēju labāk reaģēt uz minētām situācijām un vajadzībām.

ê 2001/792 11. un 13. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(15) Attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervenci ārpus Kopienas, mehānismuam var Ö ir Õ izmantot kā līdzekli tādu darbību veicināšanai Ö jāveicina Õ un atbalstīšanai Ö jāatbalsta Õ darbības, ko atbilstīgi savām attiecīgajām kompetencēm uzņēmusies Kopiena un dalībvalstis. Palīdzības intervences Ö ārpus Kopienas var Õ vadītu autonomi vai kā ieguldījumu operācijā, ko vada starptautiska organizācija, šādam gadījumam Kopienai jāattīsta sakari ar attiecīgām pasaules un reģionālām starptautiskām organizācijām. ð Apvienoto Nāciju Organizācijai, kur tā ir pārstāvēta, ir vispārēja glābšanas darbu koordinēšanas loma trešās valstīs. Civilās aizsardzības palīdzība, ko sniedz atbilstoši šim mehānismam, ir jākoordinē ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai maksimāli izmantotu pieejamos resursus un nepieļautu nevajadzīgu darba dublēšanu. Civilās aizsardzības palīdzības pastiprināta koordinācija, izmantojot mehānismu, ir priekšnoteikums vispārējā koordinācijas darba atbalstam un visaptveroša Eiropas ieguldījuma nodrošināšanai kopējā glābšanas darbā. Lielās ārkārtējās situācijās, kur palīdzību sniedz gan atbilstīgi mehānismam, gan atbilstīgi Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulai (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību[20], Komisija nodrošinās Kopienas kopējās reaģēšanas efektivitāti, saskanību un komplementaritāti. ï

ê 2001/792 12. apsvērums (pielāgots)

è2001/792

ð jauns

(16) šāds Kopienas mehānisms ar nosacījumiem, kas jāparedz, varētu arī būt līdzeklis Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā minētās krīzes pārvarēšanas veicināšanai un atbalstīšanai Ö saskaņā ar Padomes un Komisijas 2003. gada 29. septembra Kopīgo deklarāciju par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izmantošanu krīzes situāciju vadībā Õ, ð kā arī konsulārās sadarbības veicināšanai un atbalstīšanai ārkārtējās situācijās trešās valstīs ï.

ê 2001/792 14. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(14) Ö Jābūt iespējamai Õ kKandidātvalstu Ddalībai šādā mehānismā ir atvērta kandidātvalstīm ð un sadarbībai ar citām trešām valstīm ï, ð jo tas palielinātu mehānisma efektivitāti un iedarbīgumu ï.

ê 2001/792 15. apsvērums (pielāgots)

(15) Jāuzlabo pārredzamība un jāapvieno un jāpastiprina dažādo esošās civilās aizsardzības darbības, turpinot centienus sasniegt Līguma mērķus.

ê 2001/792 16. apsvērums

(17) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas procedūru[21].

ê 2001/792 17. apsvērums

(17) Šādam mehānismam izmantojot to pašu komiteju, ko izmanto saistībā ar pašreizējo Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā, jānodrošina mehānisma īstenošanas konsekvence un komplementaritāte.

ò jauns

(18) Mehānisma mērķus, tostarp ieguvumus, kas rodas mehānisma darbības rezultātā, proti, mazāku upuru skaitu un postījumu apjomu, nevar pietiekami sekmīgi īstenot dalībvalstu līmenī, un ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Ja lielas ārkārtējās situācijas mērogs pārsniedz cietušās dalībvalsts reaģēšanas spēju, šai valstij jābūt iespējai lūgt Kopienas mehānisma palīdzību, lai papildinātu savus civilās aizsardzības resursus. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts EK Līguma 5 pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

ê 2001/792 18. apsvērums

(19) Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums neparedz nekādas citas minētā lēmuma pieņemšanas pilnvaras, izņemot tās, kas atrunātas attiecīgi 308. un 203. pantā,

ê 2001/792

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

ê 2001/792 (pielāgots)

ð jauns

Ö I nodaļa Priekšmets un darbības joma Õ

1. pants

1. Ar šo izveido Kopienas mehānismu (turpmāk „mehānisms”), lai veicinātu pastiprinātu sadarbību starp Kopienu un dalībvalstīm civilās aizsardzības palīdzības intervences jomā gadījumā, ja ir lielas ārkārtējas situācijas vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas var prasīt steidzamu reaģēšanas rīcību.

2. Ö Aizsardzība, ko nodrošinās Õ Mmehānisms, ir paredzēts, lai palīdzētu nodrošināt labāku, Ö ietvers, Õ pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un mantas, to skaitā kultūras mantojuma aizsardzību lielās ārkārtējās situācijās, t.i., stihiskasās nelaimesēs, ð un cilvēka izraisītās katastrofās, terorisma aktos un ï tehnoloģiju izraisītasās katastrofasās, radioloģiskasās vai vides avārijasās, Ö to skaitā nejauša jūras piesārņošana (turpmāk „lielas ārkārtējās situācijas”), Õ kuras notiek Kopienā vai ārpus tās, Ö ņemot vērā atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai Kopienas salu īpašās vajadzības. Õ to skaitā nejaušu jūras piesārņošanu, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2850/2000/EK, ar ko nosaka Kopienas sadarbību nejauša vai tīša jūras piesārņojuma jomā[22].

Mehānisms neietekmē Ö nedrīkst ietekmēt Õ saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

Vispārējais mehānisma mērķis ir pēc prasības nodrošināt atbalstu minēto ārkārtējo situāciju gadījumā un veicināt uzlabotu dalībvalstu un Kopienas sniegtās palīdzības intervences koordināciju, ņemot vērā īpašu atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai Kopienas salu vajadzības.

Ö2. pants Õ

3. Mehānismā ir vairāki Ö vismaz šādi Õ elementi un darbības, tostarp:

ê 2001/792

ð jauns

(1) to palīdzības vienību un pārējā tāda intervences atbalsta identifikācija, kas pieejams dalībvalstīs, lai palīdzētu intervencei ārkārtējās situācijās, ð ieskaitot militāros līdzekļus un iespējas, kas pieejamas civilās aizsardzības atbalstamï , ;

ê 2001/792 (pielāgots)

(2) palīdzības vienību un cita intervences atbalsta, kā arī Ö par Õ novērtēšanasu un/vai koordinācijasu Ö atbildīgo Õ vienību ekspertu apmācības programmas noteikšana un īstenošana,;

ê 2001/792

(3) darba grupas, semināri un eksperimentāli projekti attiecībā uz galvenajiem intervenču aspektiem,;

ê 2001/792 (pielāgots)

(4) Ö par Õ novērtēšanasu un/vai koordinācijasu Ö atbildīgo Õ vienību izveide un nosūtīšana pēc vajadzības,;

(5) tāda monitoringa un informācijas centra Ö (MIC) Õ izveide un vadība, Ö kas ir pieejams un spējīgs reaģēt nekavējoties 24 stundas diennaktī un kas sniedz pakalpojumus dalībvalstīm un Komisijai mehānisma vajadzībām; Õ

(6) tādas kopīgas ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas Ö ( CECIS ) Õ izveide un vadība, Ö lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp MIC un operatīviem kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis; Õ

ò jauns

(7) agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide, ņemot vērā pastāvošos informācijas avotus, lai dalībvalstīm un MIC nodrošinātu ātrās reaģēšanas iespēju;

(8) kārtības noteikšana attiecībā uz transportu, loģistiku un citu atbalstu Kopienas līmenī;

ê 2001/792 (pielāgots)

(9) citas atbalsta Ö un papildinošas Õ darbības, piemēram, pasākumi palīdzības intervences resursu transportēšanas veicināšanai Ö kas nepieciešamas saskaņā ar mehānismu Õ.

2. pants

1. Gadījumā, ja ir liela ārkārtēja situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai spēj izraisīt pārrobežu ietekmi, vai kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtēja situācija, nekavējoties brīdina:

(a) dalībvalstis, kuras ārkārtējā situācija var ietekmēt, ja šādas izziņošanas saistības nav jau paredzētas attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošos starptautiskos nolīgumos; un

(b) Komisiju, ja ir sagaidāma iespējama prasība pēc palīdzības ar monitoringa un informācijas centra starpniecību, lai Komisija attiecīgā gadījumā varētu informēt citās dalībvalstis un aktivizēt savus kompetentos dienestus.

2. Šādu izziņošanu attiecīgā gadījumā izdara ar sakaru un informācijas sistēmas starpniecību.

Ö II nodaļa Sagatavotība Õ

3. pants

Lai nodrošinātu savu spēju attiecībā uz efektīvu intervences reaģēšanu lielā ārkārtējā situācijā, dalībvalstis:

(a)1. savos kompetentajos dienestos un jo īpaši savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos Ö Dalībvalstis Õ iepriekš identificē palīdzības vienības Ö savos kompetentajos dienestos un, jo īpaši, savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos, Õ kas var būt pieejamas šādai intervencei vai ko var izveidot intervences īstenošanai Ö un nosūtīt Õ ļoti īsā laikā pēc paziņojuma lai tās nosūtītu, parasti, 12 stundu laikā pēc prasības pēc palīdzības,. ņemot Ö Tās ņems Õ vērā to, ka vienības sastāvs ir nosakāms pēc lielās ārkārtējās situācijas veida un īpašām vajadzībām šādā situācijā;.

(b)2. Ö Dalībvalstis Õ izvēlāas ekspertus, ko var izsaukt darbā ārkārtējās situācijas vietā Ö par Õ novērtēšanasu un/vai koordinācijasu Ö atbildīgā Õ vienībā;

ò jauns

3. Dalībvalstis strādā, lai attīstītu civilās aizsardzības intervences moduļus, kuros ietilpst vienas vai vairāku dalībvalstu resursi, ko var izmantot ļoti īsā laikā atbalsta funkciju veikšanai vai prioritāru vajadzību izpildei.

ê 2001/792 (pielāgots)

ð jauns

Ö 4. Dalībvalstis izskata iespēju atbilstoši vajadzībām arī nodrošināt citu intervences atbalstu, kas ir pieejams kompetentajos dienestos, piemēram, specializēts personālsastāvs un aprīkojums, lai rīkotos attiecībā uz konkrēto ārkārtējo situāciju, un prasība pēc resursiem, ko var sniegt nevalstiskas organizācijas un citas atbilstošas vienības. Õ

(c)5. Ö Dalībvalstis Õ nodrošina attiecīgo vispārīgo informāciju par šādām vienībām, un ekspertiem, ð intervences moduļiem un citu intervences atbalstu, kas minēts 1. līdz 4. punktā, ï kā arī par medicīnas resursiem, kas noteikti Ö kas minēti Õ 4. panta e) apakšpunktā, sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas un pēc vajadzības nekavējoties atjaunina minēto informāciju; .

(d) izskata iespēju atbilstīgi vajadzībām arī nodrošināt citu intervences atbalstu, kas ir pieejams kompetentajos dienestos, piemēram, specializēts personālsastāvs un aprīkojums, lai rīkotos attiecībā uz konkrēto ārkārtējo situāciju, un prasība pēc resursiem, ko var sniegt nevalstiskas organizācijas un citas atbilstīgas vienības;

ò jauns

6. Dalībvalstis veic pasākumus, lai laikus nodrošinātu civilās aizsardzības palīdzības transportu.

ê 2001/792 (pielāgots)

(e)7. Ö Dalībvalstis Õ šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetento iestādi, nosaka Ö operatīvos Õ kontaktpunktus un atbilstīgi informē Komisiju.

4. pants

1. Lai sasniegtu minētos mērķus un īstenotu darbības, kas noteiktas 1. pantā, Komisija Ö veic šādus uzdevumus Õ :

(a) izveido un vada monitoringa un informācijas centru, kas ir pieejams un spējīgs reaģēt nekavējoties 24 stundas diennaktī un kas sniedz pakalpojumus dalībvalstīm un Komisijai mehānisma vajadzībām Ö izveido un vada MIC Õ ;

(b) izveido un pārvalda drošu kopīgu ārkārtas situāciju sakaru un informācijas sistēmu, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp monitoringa un informācijas centru un kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis Ö izveido un vada CECIS Õ ;

ò jauns

(c) veicina agrīnās brīdināšanas sistēmu attīstību dalībvalstu un MIC vajadzībām;

ê 2001/792 (pielāgots)

ð jauns

(c)(d) rada spēju iespējami ātrāk mobilizēt un nosūtīt mazas ekspertu vienības, kas atbildīgas:

par situācijas par to, lai novērtētušanu par labu dalībvalstīm, monitoringa un informācijas centram un valstij, kas prasa palīdzību, Ö tās valsts civilās aizsardzības vajadzības, kas prasa palīdzību, ņemot vērā to palīdzību, kas pieejama dalībvalstīs un saskaņā ar mehānismu; Õ

(ii) vajadzības gadījumā par Ö civilās aizsardzības Õ palīdzības operāciju uz vietas koordinēšanas veicināšanu un, ja tas ir vajadzīgs un atbilstīgs, par sadarbību ar tās valsts kompetentajām iestādēm, kas prasa palīdzību;

(d) nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp palīdzības vienībām, kas noteiktas 3. panta a) punktā, vai attiecīgā gadījumā citu atbalstu, kas noteikts 3. panta b) punktā, un paaugstinot novērtēšanas ekspertu kompetenci. Programmā jāiekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs;

(e) apkopo Ö un veido Õ informāciju par dalībvalstu spējām attiecībā uz serumu un vakcīnu ražošanu vai citiem nepieciešamajiem medicīnas resursiem un par Ö to Õ krājumiem, kas ir pieejami intervencei lielā ārkārtējā situācijā un apkopo šādu informāciju informācijas sistēmā;

(f) nosaka tādas pieredzes apguves programmu, kas gūta no intervencēm, kuras īstenotas mehānisma sistēmā, un izplata minēto pieredzi, izmantojot informācijas sistēmu;

(g) mehānisma vajadzībām stimulē un veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu un pielietošanu, to skaitā izziņošanas un trauksmes, informācijas apmaiņas un satelītsakaru tehnoloģiju izmantošanas sistēmas, kā arī palīdzības sistēmas lēmumu pieņemšanai ārkārtēju situāciju vadībā;

(h) veic pasākumus, lai veicinātu palīdzības intervences resursu transportēšanu, un citu atbalsta rīcību.ð nosaka spēju mobilizēt papildu transporta līdzekļus, kas nepieciešami tam, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz lielām ārkārtējām situācijām; ï

ò jauns

(i) veido spēju sniegt loģistikas pamatatbalstu ekspertiem un veicina loģistikas un citu moduļu mobilizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu vienības, kas piedalās Kopienas civilās aizsardzības palīdzības intervencēs;

(j) veic visus citus vajadzīgos atbalsta un papildinošus pasākumus mehānisma sistēmā.

ê 2001/792 (pielāgots)

Ö 2. Komisija nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp palīdzības vienībām, kas noteiktas 3. panta 1. punktā, intervences moduļiem, kas minēti 3. panta 3. punktā, vai attiecīgā gadījumā citu intervences atbalstu, kas noteikts 3. panta 4. punktā, un paaugstinot 3. panta 2. punktā minēto novērtēšanas ekspertu kompetenci. Programmā iekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs. Õ

Ö III nodaļa Reaģēšana Õ

Ö 5. pants Õ

Ö 1. Gadījumā, ja ir liela ārkārtēja situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai spēj izraisīt pārrobežu ietekmi, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtēja situācija, nekavējoties brīdina Komisiju un tās dalībvalstis, kuras ārkārtējā situācija var ietekmēt. Õ

Ö Pirmo daļu nepiemēro, ja šādas izziņošanas saistības jau paredzētas attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošos starptautiskos nolīgumos. Õ

Ö 2. Gadījumā, ja ir liela ārkārtēja situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtēja situācija, nekavējoties brīdina Komisiju, ja ir sagaidāma iespējama prasība pēc palīdzības ar monitoringa un informācijas centra starpniecību, lai Komisija attiecīgā gadījumā varētu informēt citāsas dalībvalstis un aktivizēt savus kompetentos dienestus. Õ

Ö 3. Šādu izziņošanu attiecīgā gadījumā izdara ar sakaru un informācijas sistēmas starpniecību. Õ

5.6. pants

1. Ja Ö liela Õ ārkārtēja situācijas notiek Kopienā, dalībvalsts var prasīt palīdzību, Ö izmantojot MIC, vai tieši no citām dalībvalstīm. Õ kuras Pprasībai jābūt Ö ir Õ pēc iespējas precīzākai: .

Ö 7. pants Õ

(a) no citām dalībvalstīm ar monitoringa un informācijas centra starpniecību, šādā Ggadījumā, ja prasība pēc palīdzības saņemta Ö ar MIC starpniecību, Õ Komisija, saņemot šādu prasību, atbilstīgi un nevilcinoties:

(1) pārsūta prasību pārējo dalībvalstu Ö operatīviem Õ kontaktpunktiem, .

(2) veicina vienību, ekspertu Ö , moduļu Õ un cita intervences atbalsta mobilizāciju,

ê 2001/792 (pielāgots)

(3) vāc apstiprinātu informāciju par ārkārtējām situācijām un izplata to dalībvalstīm.; vai

ê 2001/792 (pielāgots)

ð jauns

(b) tieši no dalībvalstīm.

Ö 8. pants Õ

21. Jebkura dalībvalsts, kurai ir izteikta prasība pēc palīdzības, ātri nosaka, vai tā var sniegt prasīto palīdzību, un informē prasību iesniegušo dalībvalsti par to ar monitoringa un informācijas centra Ö MIC Õ starpniecību vai tieši un tad, atkarībā no lietas apstākļiem, arī centru, norādot visas tādas palīdzības apjomu un noteikumus, kādu tā var sniegt. ð Ja dalībvalsts tieši informē prasību iesniegušo dalībvalsti, tā arī attiecīgi informē MIC. ï

32. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, ir atbildīga par tiešās palīdzības intervencēm. Tās dalībvalsts iestādes, kas prasa palīdzību, nosaka pamatnostādnes un vajadzības gadījumā definē tādu uzdevumu ierobežojumus, kas uzticēti palīdzības vienībām. ,sīkāk nenorādot to izpildes datus, kuri Ö šo uzdevumu izpildes dati Õ jāatstāj tai atbildīgajai personai, ko izvēlējusies dalībvalsts, kura sniedz palīdzību.

43. Ö Ja Õ dDalībvalsts, kas prasa palīdzību, var prasīta Ö palīdzības Õ vienības vadīt intervenci tās vārdā, šādā gadījumā vienības, ko atsūtījušas dalībvalstis un Kopiena, cenšas koordinēt savas intervences.

54. Ja Ö tiek nosūtītas Õ vienības, kas atbildīgas par Nnovērtējumau un/vai koordinācijasu vienībai jā Ö , tās Õ veicina koordinācijau starp intervences vienībām un, ja tas ir vajadzīgs un piemērots, jāsadarbojas ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas prasījusi palīdzību.

9. 6. pants

1. Šā lēmuma Ö Ja notiek liela ārkārtēja situācija ārpus Kopienas, Õ 5. Ö 6., 7. un 8. Õ pantau noteikumus pēc prasības var arī īstenot Ö piemērot Õ attiecībā uz Ö civilās aizsardzības palīdzības Õ intervencēm ārpus Kopienas.

ê 2001/792

Šādas intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu intervencē, ko vada kāda starptautiska organizācija.

Tādu civilās aizsardzības palīdzības intervenču koordināciju, ko saskaņā ar šādu mehānismu īsteno ārpus Kopienas, nodrošina dalībvalsts, kurai uzdevusi Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

ò jauns

ārkārtējās situācijās, kurās palīdzību sniedz gan atbilstīgi mehānismam, gan atbilstīgi 1996. gada 20. jūnija Regulai (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību, Komisija nodrošina kopējās reaģēšanas efektivitāti, saskanību un komplementaritāti.

2. Dalībvalsts, kurai ir uzticēta Eiropas Savienības Padomes prezidentūra (prezidējošā valsts) jo īpaši agrīnos ārkārtējās situācijas posmos sazinās ar skarto valsti, lai nodrošinātu atbilstīgu civilās aizsardzības palīdzības intervenču politisko koordināciju.

Attiecīgā gadījumā prezidējošā valsts var lūgt citu dalībvalsti pilnībā vai daļēji uzņemties atbildību par politisko koordināciju vai lūgt palīdzību no Komisijas.

3. Ja 1. punktā minētā civilās aizsardzības palīdzība tiek sniegta, reaģējot uz prasību, kas izplatīta ar MIC starpniecību, Komisija, apspriežoties ar prezidējošo valsti, nodrošina intervences operatīvo koordināciju galvenās vadības līmenī. Apspriežoties ar prezidējošo valsti, Komisija var iecelt koordinācijas vienību, lai nodrošinātu ES civilās aizsardzības palīdzības operatīvo koordināciju uz vietas.

Operatīvā koordinācija ietver koordināciju ar skarto valsti un ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, kur tā ir pārstāvēta.

4. Visas dalībvalstis, kas sniedz 1. punktā minēto civilās aizsardzības palīdzību, reaģējot uz prasību, kas izplatīta ar MIC starpniecību, sazinās ar MIC, lai nodrošinātu 3. punktā minēto koordināciju un vispusīgu Kopienas ieguldījumu kopējā seku mazināšanas darbā.

10. pants

Komisija var atbalstīt un papildināt dalībvalsts sniegto civilās aizsardzības palīdzību šādi:

(1) veicinot dalībvalstu transporta resursu apvienošanu;

(2) mobilizējot papildu transporta līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu, un kas citādi nav pieejami atbilstīgi šim mehānismam;

(3) mobilizējot papildu palīdzību, kas citādi nav pieejama atbilstīgi šim mehānismam un kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu civilās aizsardzības reaģēšanu atbilstīgi mehānismam;

(4) veicinot loģistikas un citu moduļu mobilizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu palīdzības vienības uz vietas.

ê 2001/792 (pielāgots)

Ö IV nodaļa Nobeiguma noteikumi Õ

11. 7. pants

Līdzdalība mehānismā ir atvērta Ö kandidātvalstīm Õ :

- Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos,

- Kiprai, Maltai un Turcijai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, kas jānoslēdz ar minētām valstīm.

ò jauns

Citas trešās valstis var sadarboties pasākumos atbilstīgi šim mehānismam, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar nolīgumiem.

ê 2001/792 article 3 (pielāgots)

Ö 12. pants Õ

Ö Dalībvalstis šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetentās iestādes un atbilstīgi informē Komisiju. Õ

ê 2001/792 (pielāgots)

13. 8. pants

1. Komisija īsteno rīcību, kas saistīta ar mehānismu saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas 9. panta 2. punktā.

2. Komisija saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 9. panta 3. punktā 14. panta 2. punktā, arī paredz kopīgus Ö īstenošanas Õ noteikumus, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(a)(1) resursu pieejamība palīdzības intervencei, kas noteikta Ö kā paredzēts Õ 3. pantā;

(b)(2) monitoringa un informācijas centrs Ö MIC Õ , kas noteikts Ö kā paredzēts Õ 4. panta a) apakšpunktā 2. panta 5. punktā;

(c)(3) kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma Ö CECIS Õ , kas noteikta Ö kā paredzēts Õ 4. panta b) apakšpunktā 2. panta 6. punktā;

(d)(4) Ö par Õ novērtēšanasu un/vai koordinācijasu Ö atbildīgās Õ vienības, kas noteiktas Ö kā paredzēts Õ 4. panta c) apakšpunktā 2. panta 2. punktā, to skaitā - kritēriji ekspertu izvēlei;

(e)(5) apmācības programma, kas noteikta Ö kā paredzēts Õ 4. panta d) apakšpunktā 2. panta 2. punktā;

(f)(6) informācija par medicīnas resursiem, kas noteikti Ö kā paredzēts Õ 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

(g)(7) intervences Kopienā, pamatojoties uz 1991. gada 8. jūlija rezolūciju, Ö kā paredzēts 6., 7. un 8. pantā, Õ kā arī 6. 9. pantā noteiktās Ö paredzētās Õ 6. pantā noteiktās intervences ārpus Kopienas.

ò jauns

(8) papildu atbalsts Kopienas līmenī, kā paredzēts 10. pantā.

ê 2001/792 (pielāgots)

14. 9. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 1999/847/EK 4. panta 1. punktu Ö 13. pantu priekšlikumā Padomes Regulai, ar ko izveido Ātrās reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām. Õ

ê 2001/792

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

32. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

43. Komiteja pieņem savu reglamentu.

ê 2001/792 (pielāgots)

ð jauns

Pants 1510

Komisija šā lēmuma īstenošanu Ö piemērošanu Õ izvērtē ik pēc trīs gadiem no datuma, kad tas stājas spēkā, ð tas izziņots ï un nosūta minētās izvērtēšanas slēdzienus līdz ar visiem priekšlikumiem attiecībā uz grozījumiem lēmumā Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ö Slēdzieniem attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par šā lēmuma grozījumiem. Õ

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

ê

16. pants

Lēmumu 2001/792/EK, Euratom atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

ê 2001/792

17. 12. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

ñ

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom | Šis lēmums |

1. panta 1. punkts | 1. panta pirmā daļa |

1. panta 2. punkta pirmais teikums | 1. panta otrā daļa |

1. panta 2. punkta otrais teikums | 1. panta trešā daļa |

1. panta 2. punkta trešais teikums | - |

1. panta 3. punkta pirmais ievilkums | 2. panta 1. punkts |

1. panta 3. punkta otrais ievilkums | 2. panta 2. punkts |

1. panta 3. punkta trešais ievilkums | 2. panta 3. punkts |

1. panta 3. punkta ceturtais ievilkums | 2. panta 4. punkts |

1. panta 3. punkta piektais ievilkums | 2. panta 5. punkts |

1. panta 3. punkta sestais ievilkums | 2. panta 6. punkts |

- | 2. panta 7. punkts |

- | 2. panta 8. punkts |

1. panta 3. punkta septītais ievilkums | 2. panta 9. punkts |

2. pants | 5. pants |

3. panta a) punkts | 3. panta 1. punkts |

3. panta b) punkts | 3. panta 2. punkts |

- | 3. panta 3. punkts |

3. panta c) punkts | 3. panta 5. punkts |

3. panta d) punkts | 3. panta 4. punkts |

- | 3. panta 6. punkts |

3. panta e) punkts | 3. panta 7. punkts un 12. pants |

4. panta a) punkts | 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

4. panta b) punkts | 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

- | 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

4. panta c) punkts | 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

4. panta d) punkts | 4. panta 2. punkts |

4. panta e) punkts | 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

4. panta f) punkts | 4. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

4. panta g) punkts | 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts |

4. panta h) punkts | 4. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

- | 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts |

- | 4. panta 1. punkta j) apakšpunkts |

5. panta 1. punkta ievadvārdi | 6. pants |

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 7. pants |

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 6. pants |

5. panta 2. punkts | 8. panta 1. punkts |

5. panta 3. punkts | 8. panta 2. punkts |

5. panta 4. punkts | 8. panta 3. punkts |

5. panta 5. punkts | 8. panta 4. punkts |

6. panta pirmā daļa | 9. panta 1. punkts |

6. panta otrā daļa | 9. panta 2. punkts, 9. panta 3. punkts un 9. panta 4. punkts |

- | 10. pants |

7. pants | 11. panta pirmā daļa |

- | 11. panta otrā daļa |

8. panta 1. punkts | - |

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 13. panta 1. punkts |

8. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 13. panta 2. punkts |

8. panta 2. punkta c) apakšpunkts | 13. panta 3. punkts |

8. panta 2. punkta d) apakšpunkts | 13. panta 4. punkts |

8. panta 2. punkta e) apakšpunkts | 13. panta 5. punkts |

8. panta 2. punkta f) apakšpunkts | 13. panta 6. punkts |

8. panta 2. punkta g) apakšpunkts | 13. panta 7. punkts |

- | 13. panta 8. punkts |

9. panta 1. punkts | 14. panta 1. punkts |

9. panta 2. punkts | - |

9. panta 3. punkts | 14. panta 2. punkts |

9. panta 4. punkts | 14. panta 3. punkts |

10. pants | 15. pants |

- | 16. pants |

11. pants | - |

12. pants | 17. pants |

[1] KOM(2005) 137, 20.4.2005.

[2] SEK(2005) 1406, 8.11.2005.

[3] Komisija reaģēja, attiecīgi pieņemot 2005. gada 20. aprīlī pieņēma Paziņojumu „ES reaģēšanas spējas stiprināšana katastrofu un krīžu gadījumos trešās valstīs”, KOM(2005) 153, un Paziņojumu „Kopienas civilās aizsardzības mehānismu uzlabošana”, KOM(2005) 137.

[4] OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.

[5] OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

[6] Tās ir: Bulgārija, Rumānija, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

[7] Skat. arī KOM(2005) 113, 06.4.2005., KOM(2005) 137, 20.4.2005. un KOM(2005) 153, 20.4.2005.

[8] SEK (2005) 1406 galīgais, 08.11.05., 5. nodaļa

[9] Par atšķirībām starp Kopienas civilās aizsardzības palīdzību un EK humāno palīdzību sk. Komisijas Paziņojumu (KOM(2005) 137, 20.4.2005., 1.4. nodaļu.

[10] OV C […], […], […]. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.

[12] OV C […], […], […]. lpp.

[13] OV C […], […], […]. lpp.

[14] OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

[15] OV C 198, 27.7.1991., 1. lpp.

[16] OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

[17] OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

[18] Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmums 1999/847/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.).

[19] OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.

[20] OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regula ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003.,1. lpp.).

[21] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[22] OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.