52006PC0016

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 31.1.2006

COM(2006) 16 galīgā redakcija

2006/0006 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 89. pantā paredzēts, ka minētās regulas piemērošanas kārtību noteiks ar vēlāk pieņemtu regulu. |

Vispārējais konteksts Noteikumi par valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ietilpst personu pārvietošanās brīvībā un tiem ir jāveicina dzīves līmeņa celšanās un darba apstākļu uzlabošanās tiem Eiropas pilsoņiem, kas pārvietojas ES robežās. Šobrīd šo koordinēšanu nodrošina saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar ko nosaka tās piemērošanu. Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 paredzēts aizstāt Regulu (EEK) Nr. 1408/71. Tomēr jaunos koordinēšanas noteikumus Regulā (EK) Nr. 883/2004 varēs piemērot tikai tad, kad būs pieņemta atbilstīgā piemērošanas regula, tādējādi aizstājot Regulu (EEK) Nr. 574/72. Pēc formas piedāvātais tiesību akts atbilst pašreiz spēkā esošajam. Pēc būtības tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot esošos noteikumus. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, OV L 117, 4.5.2005. Līdzība: gan Regulas (EEK) Nr. 574/72, gan priekšlikuma mērķis ir noteikt piemērošanas kārtību regulai, kas koordinē sociālās nodrošināšanas programmu. Atšķirība: priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un modernizēt Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus, jo īpaši nostiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās nodrošināšanas iestādēm. |

Atbilstība citām politikām un Savienības mērķiem Nav piemērojama |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un ietekmes analīze |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējs raksturojums Piemērošanas regulas priekšlikumā galvenokārt paredzēts konkrēti definēt nepieciešamās procedūras, lai īstenotu pamatregulas principus tās lietotājiem, dalībvalstu pilsoņiem un sociālās nodrošināšanas iestādēm. Piemēram, vecuma pensiju jomā ir jāprecizē, kas jādara apdrošinātajai personai, lai pieprasītu savu pensiju, kurā iestādē jāvēršas ar iesniegumu, ja persona ir strādājusi vairākās dalībvalstīs, kā iestādes veiks informācijas apmaiņu, lai ņemtu vērā ieinteresētās personas pilnīgu darba stāžu, un kā šīs iestādes aprēķinās, katra attiecībā uz savu valsti, personai izmaksājamo pensiju. Lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus par visefektīvāko ikdienas sadarbības organizāciju starp iestādēm Regulas (EK) Nr. 883/2004 lietotāju interesēs, dalībvalstīs notika daudzas apspriedes ar ekspertiem sociālās nodrošināšanas jomā. Šo apspriežu mērķis galvenokārt bija iegūt atbilstoša līmeņa, proti, sociālās nodrošināšanas iestāžu speciālās zināšanas. Šajā nolūkā tika izveidotas vairākas darba grupas, par pamatu ņemot dažāda veida riskus, uz kuriem attiecas sociālās nodrošināšanas joma: slimības, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības, invaliditāte, vecums, bezdarbs, ģimenes pabalsti. Turklāt Komisijas dienesti kā Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas sekretariāts un Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas tehniskās komisijas un revīzijas padomes sekretariāts ir ciešā un pastāvīgā kontaktā ar ekspertiem, kurus dalībvalstis ir nozīmējušas, lai īstenotu koordinācijas noteikumus. Saņemto atbilžu kopsavilkums un veids, kādā tās ņemtas vērā Ir tikušās ekspertu darba grupas. Horizontālā mērķa grupa, kuras īpašais uzdevums ir izteikt priekšlikumus par piemērojuma regulas vispārējo struktūru un nostāju, ir iesniegusi neformālu kopsavilkuma ziņojumu, kurā ietvertas norādes. Lielākā daļa no šīm norādēm ir ietvertas priekšlikumā. |

Speciālu zināšanu apkopošana un izmantošana Attiecīgās zinātnes/speciālo zināšanu jomas Sociālā nodrošināšana. Izmantotā metodoloģija Darba grupas tika izveidotas no dažādu nozaru sociālā nodrošinājuma ekspertiem: slimības, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības, invaliditāte, vecums, bezdarbs, ģimenes pabalsti. Galvenās organizācijas/eksperti, ar kuriem notikusi apspriešanās Dalībvalstīs notika daudzas apspriedes ar ekspertiem sociālās nodrošināšanas jomā. To mērķis bija iegūt speciālas zināšanas visatbilstošākajā līmenī, proti, sociālās nodrošināšanas iestādēs. Šajā nolūkā tika radītas vairākas darba grupas atbilstoši dažādiem riskiem sociālās nodrošināšanas jomā: slimības, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības, invaliditāte, vecums, bezdarbs, ģimenes pabalsti. Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav minēts, ka pastāv potenciāli bīstami riski ar neatgriezeniskām sekām. Ir jāvienkāršo procedūras regulas izmantotājiem, sociālās nodrošināšanas iestādēm, kompetentajām iest Priekšlikuma kontekstsādēm, darba devējiem un apdrošinātajām personām, algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem un jāizskaidro šo dažādo dalībnieku tiesības un pienākumi sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanā. Ekspertu ieteikumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Ņemot vērā šā jautājuma tehnisko raksturu un saņemto speciālo zināšanu neoficiālo raksturu, ziņojumi netiks nodoti sabiedrības rīcībā. |

Ietekmes analīze Piemērošanas regula ir instruments, kas ļaus pilsoņiem izmantot progresu, kas panākts ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Lai izmantotu atjaunināto noteikumu sniegtos labumus modernizācijas, vienkāršošanas un pilsoņu tiesību uzlabošanas jomā, vispirms ir jāpieņem tiesību akts, kas sastāv no pamata regulas un piemērošanas regulas. Regula Nr. 1408/71 un Regula Nr. 574/72, kas pašreiz ir spēkā, tiks aizstātas ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un tās piemērošanas regulu. Šiem instrumentiem nevajadzētu radīt negatīvu ietekmi salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju sociālās nodrošināšanas iestāžu un administrāciju, darba ņēmēju vai darba devēju darba apjoma un izmaksu ziņā. Tieši otrādi, tā kā šo jauno noteikumu mērķis ir uzlabot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju un atvieglot procedūras tā, lai tās kalpotu visu regulas lietotāju labā, šo instrumentu pieņemšana būs pluss salīdzinājumā ar pašreiz piemērotajiem noteikumiem. Šajā posmā ir grūti izvērtēt produktivitātes pieaugumu, ko jaunie noteikumi sniegs sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba devējiem, jo īpaši MVU un apdrošinātajām personām, algotajiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. Piedāvāto pasākumu mērķis ir uzlabot pilsoņiem sniegtos pakalpojumus. Jo īpaši ir paredzēti pasākumi, lai saīsinātu laiku, kas šobrīd nepieciešams, lai aprēķinātu un piešķirtu pensiju personām, kas ir strādājušas vairākās dalībvalstīs; minētais priekšlikums ir paredzēts, lai uzlabotu pārvietošanās brīvības nosacījumus Eiropas Savienībā. Turklāt šie priekšlikumi ir saskaņā ar e - administrāciju tāpēc, ka elektronisko līdzekļu izmantošana, lai apmainītos ar informāciju starp sociālās nodrošināšanas iestādēm, ir svarīgākais priekšnoteikums, lai paātrinātu procedūru. Elektronisko līdzekļu izmantošanas nozīmīgumu apmaiņā ar datiem starp iestādēm ir atzinušas visas dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas nesen pieņemto darbības plānu. |

Priekšlikuma juridiskie elementi |

Piedāvāto pasākumu kopsavilkums Priekšlikums regulai, ar ko nosaka piemērošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju, ir paredzēts, lai pabeigtu spēkā esošo noteikumu - Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un tās piemērošanas Regulas (EEK) Nr. 574/72 - modernizāciju un vienkāršošanu. Šis instruments ir būtisks brīvas pārvietošanās jomā Eiropas Savienībā. Priekšlikuma mērķis ir definēt procedūras, lai konkrēti īstenotu noteikumus Regulā (EK) Nr. 883/2004 attiecībā uz visiem dalībniekiem: apdrošinātajām personām, sociālās nodrošināšanas iestādēm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Priekšlikums papildina modernizācijas darbu, kas tika veikts ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un tā mērķis ir uzlabot esošās procedūras, tās vienkāršojot, kā arī izskaidrojot spēkā esošos noteikumus dažādās jomās. Attiecībā uz procedūrām, kas jāveic, priekšlikuma mērķis ir precizēt dažādo ieinteresēto pušu tiesības un pienākumus. Šā priekšlikuma mērķis ir izdarīt secinājumus par to, ko sniedz ciešāka sadarbība starp dažādajām ieinteresētajām pusēm, kas minētas Regulā (EK) Nr. 883/2004. Tas, ka Regula (EK) Nr. 883/2004 attiecas uz visiem Eiropas pilsoņiem (arī uz tiem, kas nestrādā), nozīmē, ka ir jāmodernizē dalībvalstu sociālās nodrošināšanas iestāžu sadarbības veidu un procedūru. Konkrētāk, ir jāatvieglina procedūras apdrošinātajām personām un jāpaātrina atbildes sniegšana un pārrobežu situāciju izskatīšana, ko veic sociālās nodrošināšanas iestādes dažādās jomās: slimības, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības, invaliditāte, pensijas, bezdarbs, ģimenes pabalsti. Šis mērķis paredz to, ka īpaši jāuzsver informācijas apmaiņas moderno metožu izmantošana. Datu elektroniskā apmaiņa starp iestādēm ir nepieciešama, lai atvieglinātu tās informācijas sniegšanu, kas nepieciešama koordinācijai un jo īpaši lai noteiktu un aprēķinātu apdrošināto tiesības. |

Juridiskais pamats EK dibināšanas līguma 42. un 308. pants. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kas atrodas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar pietiekoši labi īstenot šādu iemeslu dēļ. Kā tas uzsvērts Regulā (EK) Nr. 883/2004 (45. apsvērums), noteikto mērķi, proti, piemērošanas noteikumu pieņemšanu, kas paredz sociālās nodrošināšanas koordinācijas pasākumus, dalībvalstis nevar īstenot pietiekami labi. EK Līguma 42. pantā paredzēts, ka sociālās nodrošināšanas jomā Padome pieņem nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu strādājošo pārvietošanās brīvību. Šie nosacījumi bija koordinācijas regulas formā, kuras darbības joma pakāpeniski tika paplašināta, attiecinot to uz pašnodarbinātajiem, studentiem, pensionāriem, ierēdņiem un turpmāk uz visām apdrošinātajām personām. Pēc būtības šī regula paredzēta vienīgi, lai definētu nepieciešamos pasākumus personām, kas ceļo, pastāvīgi vai ilgstoši uzturas citā dalībvalstī un nevēlas zaudēt savas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Lai garantētu tiesību saglabāšanu, regula paredz dažādus nosacījumus, kas atbilst specifiskām vajadzībām dažādās sociālās nodrošināšanas jomās. Tomēr tā ietver tādus vispārējos principus, kas koordinācijai ļauj darboties. Šie principi ir piemērošanas tiesību aktu vienotība, faktu pielīdzināšana un vienlīdzīga attieksme. Dalībvalstīm šie principi ir jāievēro, tomēr tikai dalībvalstis ir kompetentas noteikt, organizēt un finansēt savu valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu. Attiecībā uz pārrobežu situācijām, neviena no dalībvalstīm nevar darboties vienatnē. Spēkā esošie divpusējie nolīgumi ir aizstāti ar koordinācijas regulu, tādējādi panākot vienkāršotus noteikumus un vienlīdzīgu attieksmi pret apdrošinātajām personām, ievērojot katrā valstī piemērojamo valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanu. Priekšlikuma mērķus var labāk īstenot ar Kopienas darbību šādu iemeslu dēļ. Valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai ir jēga tikai Kopienas līmenī: tās pamati un pamatojums ir brīva personu pārvietošanās Eiropas Savienības teritorijā. Šī regula attiecas uz katru Eiropas pilsoni, kas pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā, neatkarīgi no mērķiem. Dalībvalstis vēl joprojām ir vienīgās, kas ir atbildīgas par savas sociālās nodrošināšanas sistēmas noteikšanu, organizēšanu un finansēšanu. Tātad priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ: Dalībvalstis, kompetentās iestādes un sociālās nodrošināšanas iestādes ir vienīgās, kas ir atbildīgas par savas valsts sociālās nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un finansēšanu. Uzlabojot procedūras un izskaidrojot dažādo dalībnieku tiesības un pienākumus, varētu ietaupīt administratīvās izmaksas (atlīdzības prasību nokārtošana starp sociālās nodrošināšanas iestādēm) un rast efektīvus risinājumus pilsoņu vajadzībām (pabalstu kompensācijas vai izmaksas termiņu saīsināšana). Sadarbības nostiprināšana starp iestādēm ir svarīgs faktors cīņā pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. |

Instrumentu izvēle Piedāvātais (-ie) instruments (-i): regula. Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Esošo tiesību aktu modernizācija, proti, Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, ko aizstās ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Atgādinājumam, Regula (EEK) Nr. 1408/71 ir koordinācijas un nevis saskaņošanas regula, ņemot vērā, ka tikai pašas dalībvalstis ir atbildīgas par savu nodrošināšanas sistēmu organizāciju un finansēšanu. Koordinējošas regulas izvēle, lai saglabātu to apdrošināto personu sociālā nodrošinājuma tiesības, kuri izmanto savas Līguma garantētās tiesības brīvi pārvietoties, ir proporcionāla mērķim, kā tas noteikts Līguma 42. pantā. |

Ietekme uz budžetu |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu |

Papildinformācija |

Simulācija, pilotfāze un pārejas periods Priekšlikums bija vai būs pārejas perioda objekts. |

Vienkāršošana Priekšlikums ietver likumdošanas vienkāršošanu, to administratīvo procedūru vienkāršošanu, kas piemērojamas publiskām iestādēm (valsts vai Eiropas), to administratīvo procedūru vienkāršošanu, kas attiecas uz privātām organizācijām un privātpersonām. Priekšlikuma vienkāršošana, pielikumu atcelšana. Elektronisko metožu izmantošana informācijas apmaiņā un darbs ar elektroniskiem dokumentiem, lai atvieglotu šo apmaiņu. Sadarbības veicināšana starp sociālās nodrošināšanas iestādēm, lai izvairītos no procedūru sarežģītības, kas pirmkārt attiektos uz apdrošinātajām personām. Dažādo dalībnieku uzdevumu izskaidrošana. |

Eiropas ekonomikas zona Šis tiesību akta projekts tiek izstrādāts jomā, kuru regulē EEZ līgums, un tādēļ to ir jāattiecina uz Eiropas ekonomikas zonu. |

Detalizēts priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām vai pa pantiem Piemērošanas regulas priekšlikums atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 struktūrai. I sadaļā ietilpst „Vispārējie noteikumi”, II sadaļā – „Piemērojamo tiesību aktu noteikšana”. III sadaļa ietver īpašus noteikumus, kas piemērojami dažādās pabalstu kategorijās (slimības pabalsti, maternitātes un līdzvērtīgi paternitātes pabalsti, pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumos, pabalsti nāves gadījumos, pabalsti invaliditātes gadījumos, vecuma pensija un apgādnieka zaudējuma pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, ģimenes pabalsti), IV sadaļa ietver „Finanšu noteikumus”, V sadaļa – „Dažādus pārejas un nobeiguma noteikumus”. Šī piemērošanas regula ļaus piemērot Regulu (EK) Nr. 883/2004. Tomēr, ņemot vērā to, ka ir nepieciešams atbilstīgi informēt visas attiecīgās puses, un nedrīkst radīt grūtības, piemēram, norēķinu līdzsvarā starp iestādēm, ir jāparedz vismaz sešu mēnešu periods, lai piemērotu jaunos noteikumus sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijā Kopienas līmenī. |

1. 2006/0006 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 [1]par sociālās nodrošināšanas[2] sistēmu koordinēšanu un jo īpaši tās 89. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru [5],

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 modernizē dalībvalstu valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas noteikumus, precizējot nepieciešamos pasākumus un procedūras regulas īstenošanai un raugoties, lai noteikumi tiktu vienkāršoti visu iesaistīto dalībnieku interesēs. Ir jānosaka piemērošanas kārtība.

(2) Efektīvākas un ciešākas sadarbības organizācija starp sociālās nodrošināšanas iestādēm ir būtisks faktors, lai ļautu tām personām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004, izmantot savas tiesības visdrīzākajā laikā un ar labākajiem nosacījumiem.

(3) Elektronisko līdzekļu izmantošana ir pielāgota tam, lai notiktu ātra un droša datu apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm. Šo datu elektroniskai apstrādei vajadzētu veicināt procedūru paātrināšanu attiecīgajām personām. Turklāt šiem cilvēkiem jāsniedz visas garantijas, kas paredzētas Kopienas noteikumos par fizisko personu aizsardzību, apstrādājot personīga rakstura datus un īstenojot šo datu brīvu apmaiņu.

(4) To dalībvalstu iestāžu, kuras var piedalīties Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanā, koordinātu (arī elektronisko) iesniegšanai tādā veidā, kas ļauj šo informāciju attiecīgi atjaunināt, ir jāatvieglo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm. Šī pieeja, kas dod priekšroku faktiskās informācijas atbilstībai, kā arī šīs informācijas tūlītējai pieejamībai pilsoņiem, ir svarīga vienkāršošana, ko ievieš šī regula.

(5) Atsevišķu procedūru pastiprināšanai ir jāsniedz lielāka tiesiskā drošība un pārskatāmība Regulas (EK) Nr. 883/2004 izmantotājiem. Jo īpaši, nosakot kopīgu termiņu, lai izpildītu atsevišķas saistības vai dažus administratīvos pasākumus, tiks veicināta apdrošināto personu un iestādi attiecību izskaidrošana un strukturēšana.

(6) Dalībvalstīm, to kompetentajām iestādēm vai sociālās nodrošināšanas iestādēm ir jābūt iespējai savstarpēji vienoties par atvieglinātām procedūrām un administratīvo kārtību, kuru tās uzskata par visefektīvāko un vispiemērotāko savu sociālās nodrošināšanas sistēmu kontekstā. Tomēr šādas vienošanās nedrīkst ietekmēt to personu tiesības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004.

(7) Sociālās nodrošināšanas joma ir sarežģīta, tādēļ visām dalībvalstu iestādēm jālūdz veltīt īpašas pūles, lai attiecīgās personas netiktu sodītas par to, ka nav nosūtījušas savu iesniegumu vai kādu informāciju iestādei, kura atbildīga par attiecīgā iesnieguma izskatīšanu saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 883/2004 un šajā regulā.

(8) Lai noteiktu kompetento iestādi, t.i., to iestādi, kuras tiesību akti ir piemērojami vai kurai ir pienākums izmaksāt atsevišķus pabalstus, apdrošinātās personas un tās ģimenes locekļu objektīvā situācija ir jāpārbauda vairāku dalībvalstu iestādēm. Lai nodrošinātu attiecīgās personas aizsardzību laika posmā, kad tiek veikta nepieciešamā informācijas apmaiņa starp iestādēm, ir jāparedz personas provizoriska dalība kādā no sociālās nodrošināšanas tiesību aktu sistēmām.

(9) Vairāki pasākumi un procedūras, kas paredzēti šajā regulā, ir vērsti uz to, lai padarītu pārskatāmākus kritērijus, kas dalībvalstu iestādēm jāpiemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Šie precizējumi izriet no Eiropas Kopienu Tiesas prakses un administratīvās komisijas lēmumiem, kā arī no vairāk kā trīsdesmit gadu pieredzes sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas piemērošanā pamatbrīvību ietvaros, kas paredzētas līgumā.

(10) Regulas (EK) Nr. 883/2004 darbības jomas attiecināšana uz visām apdrošinātajām personām, ieskatot nestrādājošos, pieprasa dažus specifiskus noteikumus un procedūras attiecībā uz šīm personām, jo īpaši, lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami, lai ņemtu vērā laiku, ko bērnu audzināšanai veltījušas personas, kas nekad nav veikušas algotu darbu vai nav bijušas pašnodarbinātā statusā dažādās dalībvalstīs, kurās tās ir dzīvojušas.

(11) Turklāt atsevišķām procedūrām ir jāatspoguļo līdzsvarota izdevumu sadale starp dalībvalstīm. Jo īpaši attiecībā uz slimībām šajās procedūrās jāņem vērā, no vienas puses, to dalībvalstu situācija, kas uzņemas segt apdrošinātās personas izdevumus, sniedzot tām konkrētās valsts veselības aizsardzības sistēmu, un, no otras puses, to dalībvalstu situācija, kuru iestādes uzņemas segt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko saņem viņu apdrošinātie citā dalībvalstī nevis tajā valstī, kurā viņi pastāvīgi dzīvo.

(12) Specifiskajā Regulas (EK) Nr. 883/2004 kontekstā ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek segti izdevumi, kas saistīti ar slimības pabalstu maksājumiem natūrā un kas radušies saistībā ar „plānotu aprūpi”, t.i., aprūpi, kuru apdrošinātā persona izmantos citā dalībvalstī nevis valstī, kurā tā ir apdrošināta vai kurā tā dzīvo. Ir precizēti apdrošinātās personas pienākumi attiecībā uz iepriekšējas atļaujas pieprasījumu, kā arī iestādes pienākumi pret pacientu attiecībā uz atļaujas nosacījumiem. Tāpat jānoskaidro sekas izdevumu segšanai saistībā ar aprūpi citā dalībvalstī, pamatojoties uz atļauju.

(13) Ir būtiski noteikt saistošākas procedūras, lai paātrinātu šo saistību apmaksu dalībvalstu iestāžu starpā, nolūkā saglabāt uzticību savstarpējai apmaiņai un nodrošināt labu pārvaldību, kas ir noteikta dalībvalstu sociālās apdrošināšanas sistēmām. Ir nepieciešams nostiprināt tās procedūras, kas skar saistību apstrādi slimības un bezdarba pabalstu kontekstā.

(14) Tā kā sociālās nodrošināšanas sistēmas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004, ir balstītas uz visu apdrošināto solidaritāti, nepieciešams paredzēt mehānismus, lai efektīvāk piedzītu naudu par nepamatotiem pabalstiem vai iemaksām, ko apdrošinātais faktiski nav maksājis. Ir jāprecizē savstarpējās palīdzības procedūras starp iestādēm, par pamatu ņemot noteikumus Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvā 76/308/EEK[6] par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, lai labāk aizsargātu dalībvalstu finanšu intereses, organizējot sadarbību, jo īpaši fiskālās administrācijas starpā.

(15) Apdrošināto personu informēšana par to tiesībām un pienākumiem ir svarīgs elements uzticamās attiecībās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un iestādēm.

(16) Ņemot vērā, ka plānotās darbības mērķis, proti, pieņemt koordinācijas pasākumus, kas garantētu personu pārvietošanās brīvības efektīvu īstenošanu, nevarētu tikt realizēts pietiekoši labi no dalībvalstu puses, un ņemot vērā, ka lielā apjoma un šīs darbības seku dēļ šis mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas ir noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi proporcionalitātes principam, kā tas ir noteikts minētajā pantā, minētā regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi.

(17) Ar šo regulu tiks aizstāta Padomes 21. marta Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā[7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I sadaļa – Vispārēji noteikumi

I nodaļa- Definīcijas

1. pants Definīcijas

1. Šīs regulas vajadzībām tiek piemērotas Regulas (EK) Nr. 883/2004 definīcijas.

2. Papildus 1. punktā minētajām definīcijām šajā regulā izmato šādas definīcijas:

a) „piekļūšanas punkts” ir vienība, kuru nozīmē dalībvalsts kompetentā iestāde un kuras uzdevums ir elektroniskā veidā sūtīt un saņemt nepieciešamos datus, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 883/2004 un šo regulu, izmantojot kopējo tīklu, kurā notiek šo datu apmaiņa, no vienas puses, starp šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm un, no otras puses, starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un/vai piekļūšanas punktiem;

b) „sadarbības iestāde” ir vienība, kuru nozīmē dalībvalsts kompetentā iestāde vienai vai vairākām sociālās nodrošināšanas jomām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā, un kas ir spējīga atbildēt uz dalībvalstu iestāžu lūgumiem sniegt informāciju un palīdzību, un pie kuras var vērsties saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu;

c) „dokuments” ir tāds datu kopums neatkarīgi no datu nesēja veida, ko nosaka administratīvā komisija un ar ko var apmainīties elektroniski, un kura paziņošana ir nepieciešama, lai darbotos Regula Nr. 883/2004 un šī regula;

d) „standartizēts elektroniskais sūtījums” ir jebkurš atbilstīgi administratīvās komisijas noteiktam formātam strukturēts dokuments, kas kalpo informācijas apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm;

e) „nosūtīšana elektroniskā veidā” ir nosūtīšana ar datu apstrādes elektronisko iekārtu palīdzību (ieskaitot digitālo datu saspiešanu), pa vadiem, radio, optiskajiem līdzekļiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem līdzekļiem;

f) „tehniskā komisija” ir komisija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 73. pantā;

g) „revīzijas padome” ir komisija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 74. pantā.

II nodaļa – Noteikumi attiecībā uz sadarbību un datu apmaiņu

2. pants Starpiestāžu informācijas apmaiņas darbības joma un noteikumi

1. Dalībvalstu iestādes apmainās ar visiem datiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu tiesības un pienākumus personām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004, un jo īpaši, lai noteiktu pabalstu un sociālās nodrošināšanas iemaksu pareizu apjomu.

2. Ja apdrošinātā persona kļūdas dēļ nosūta informāciju, dokumentus vai iesniegumus citai iestādei, kurai saskaņā ar minēto regulu nav tiesību ar to nodarboties, šī iestāde šo informāciju, dokumentus vai iesniegumus nekavējoties pārsūta iestādei, kas saskaņā ar šo regulu ir nozīmēta par atbildīgo iestādi, norādot datumu, kurā šie dokumenti ir sākotnēji reģistrēti. Šis datums ir jāņem vērā pēdējai iestādei.

3. Datu apmaiņa notiek starp dalībvalstu iestādēm vai ar piekļūšanas punktu vai sadarbības iestāžu starpniecību.

4. Ja datu apmaiņa notikusi ar piekļūšanas punkta vai sadarbības iestādes starpniecību, šis piekļūšanas punkts vai sadarbības iestāde tiek uzskatīts par pieprasījuma saņēmējas iestādes uzdevumu pildītāju šajā dalībvalstī attiecībā uz atbilžu termiņiem uz saņemtajiem iesniegumiem.

3. pants Darbības joma un noteikumi informācijas apmaiņai starp pakalpojumu saņēmējiem un iestādēm

1. Katra persona, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004, sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju vai pamatojošos dokumentus, kas nepieciešami, lai noteiktu šīs personas vai tās ģimenes situāciju un lai noteiktu personas tiesības un pienākumus, kas jāievēro, kā arī lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus un personas pienākumus, kas izriet no šiem tiesību aktiem.

Ja tiesību akta noteikumi paredz, ka pabalsta summa tiek aprēķināta, ņemot vērā ne vien bērnu, bet arī citu ģimenes locekļu esamību, apdrošinātajai personai ir jāuzrāda dokumenti par personas ģimenes locekļiem, kas uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas iestāde, kuras uzdevums ir nokārtot pabalstus, ņemot vērā šos ģimenes locekļus.

2. Dalībvalsts, kas apkopo datus atbilstīgi savam tiesiskajam regulējumam vai situācijā, kas ir minēta 52. pantā, garantē attiecīgajām personām tiesības piekļūt datiem un tos precizēt, ņemot vērā Kopienas noteikumus fizisko personu aizsardzības jomā attiecībā uz personas datu apstrādi un attiecībā uz šo datu brīvu kustību.

3. Kompetentās dalībvalsts iestādes paziņo informāciju un izsniedz nepieciešamos dokumentus apdrošinātajām personām.

4. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas tieši nosūta dokumentu ar lēmumu par tās personas tiesībām, kas dzīvo vai uzturas citas dalībvalsts teritorijā, pieprasa apstiprinājumu par saņemšanu neatkarīgi no tā, ar kādu nesēju un kādā veidā ir veikts sūtījums. Apstiprinājumu par saņemšanu var veikt jebkāda veida nesējā un ar jebkādiem līdzekļiem.

5. Ja nav pierādījumu par 4. punktā minētā lēmuma nosūtīšanu, termiņi, kas attiecas uz to tiesību zaudēšanu vai ierobežošanu, kas iegūtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, nav izmantojami pret pakalpojumu saņēmējiem.

6. Ja 4. punktā minētā lēmuma nosūtīšanas datums ir pienācīgi noteikts, kompetentās iestādes lēmumu var uzskatīt par pretstatāmu ieinteresētajai personai mēnesi pēc šī datuma. Tomēr, ja lēmuma pieņēmējas dalībvalsts tiesību akti paredz ilgāku laika posmu, šis laika posms tiek piemērots.

7. Jebkurā gadījumā attiecīgās personas rīcībā ir pārsūdzības iespējas un procedūras, kas noteiktas tiesību akots, kurus piemēro lēmuma pieņēmēja iestāde.

8. Administratīvā komisija nosaka šā noteikuma īstenošanas praktisko kārtību gadījumiem, kad lēmums attiecīgajai personai ir nosūtīts elektroniskā veidā.

4. pants Datu apmaiņas formāts un veids

1. Administratīvā komisija nosaka dokumentu saturu un standartizēto elektronisko sūtījumu struktūru.

2. Datu sūtīšana starp iestādēm, piekļūšanas punktiem vai sadarbības iestādēm notiek elektroniski kopējos drošības ietvaros, kas spēj garantēt datu konfidencialitāti un to apmaiņas aizsardzību.

3. Saziņā ar klientiem kompetentās iestādes dod priekšroku elektroniskās tehnikas izmantošanai.

5. pants Citā dalībvalstī sastādīto dokumentu un apliecinošo dokumentu juridiskais statuss

1. Dokumenti, kurus ir sastādījusi dalībvalsts iestāde un kas apliecina personas situāciju nolūkā piemērot Regulu (EK) Nr. 883/2004 un šo regulu, kā arī apliecinošie dokumenti, kurus sastādījušas citu dalībvalstu iestādes, tajā skaitā fiskālās iestādes, ir saistoši citu dalībvalstu iestādēm tik ilgi, kamēr šos dokumentus neatsauc vai nedeklarē par spēkā neesošiem tā dalībvalsts kompetentā iestāde vai iestāde, kas tos sastādījusi.

2. Šaubu gadījumā par dokumenta pareizību vai faktu precizitāti, kas ir visa minētā pamatā, dalībvalsts iestāde, kas saņem dokumentu, vēršas iestādē, kas to ir sastādījusi, lai lūgtu nepieciešamos paskaidrojumus un vajadzības gadījumā dokumenta atsaukšanu.

3. Ja starp attiecīgajām iestādēm nav panākta vienošanās mēneša laikā pēc dokumenta saņēmējas iestādes pieprasījuma datuma, iestāde var vērsties administratīvajā komisijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 76. panta 6. punktu, lai saskaņotu viedokļus sešu mēnešu laikā pēc vēršanā komisijā.

6. pants Provizoriska tiesību aktu piemērošana un provizoriska pabalstu izmaksa

1. Ja sakarā ar neskaidrībām par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu ir nepieciešama saziņa starp kompetentām iestādēm vai iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs, uz attiecīgo personu provizoriski attiecas šādi tiesību akti:

a) dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja attiecīgā persona šajā valstī veic daļu no sava darba vai darbiem vai neveic nekādas algotas vai pašnodarbinātas personas darbības;

b) citos gadījumos - tiesību akti dalībvalstī, kur vispirms tikusi iesniegta prasība par apdrošināšanas reģistrāciju.

2. Viedokļu atšķirības gadījumā starp divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz tās iestādes noteikšanu, kuras uzdevums būtu izsniegt pabalstu, ieinteresētā persona, kurai ir tiesības pretendēt uz pabalstu, ja tas netiek apstrīdēts, provizoriski saņem šos pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro dzīves vietas iestāde vai, ja ieinteresētā persona nedzīvo vienā no dalībvalstīm, kuras ir pretrunā, likumos paredzētos pabalstus izsniedz tā iestāde, kurai pirmajai ticis nodots iesniegums.

3. Kad ir noteikts, ka piemērojami tiesību akti, kas nav tās dalībvalsts, kurā notikusi provizoriskā uzņemšana, vai arī, ka iestāde, kas provizoriski izsniegusi pabalstus, nav bijusi kompetentā iestāde, iestāde, kura tiek uzskatīta par kompetentu par tādu kļūst no provizoriskās uzņemšanas dienas vai no šo pabalstu provizoriskās izsniegšanas brīža.

4. Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pārvalda attiecīgās personas finansiālo stāvokli attiecībā uz iemaksām un pabalstiem saskaņā ar noteikumiem, kas ir paredzēti 71. un 72. pantā, un vajadzības gadījumā saskaņā ar 73. līdz 82. panta noteikumiem.

7. pants Pienākums veikt provizoriskas izmaksas

1. Iestādei, kuras rīcībā nav visu norāžu, kas ļautu aprēķināt pabalsta vai iemaksas galīgo summu, jāveic šī pabalsta vai iemaksas provizoriskā nokārtošana.

2. Attiecīgā pabalsta vai iemaksas jaunais aprēķins jāveic, tiklīdz attiecīgajā iestādē tiek iesniegti pamatojoši dokumenti.

III nodaļa – Citi Regulas (EK) Nr. 883/2004 vispārējie piemērošanas noteikumi

8. pants Administratīva vienošanās starp divām vai vairākām dalībvalstīm

1. Šīs regulas noteikumi aizstāj tās vienošanās, kas attiecas uz to konvenciju piemērošanu, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 8. pantā, izņemot vienošanos noteikumus, kas attiecas uz vienošanos, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 II pielikumā, ciktāl vienošanās noteikumi ir iekļauti šīs regulas I pielikumā.

2. Ja nepieciešams, dalībvalstis var noslēgt savā starpā vienošanos par to konvenciju piemērošanu, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 8. panta 2. punktā, ciktāl šīs vienošanās neskar pabalstu saņēmēju intereses.

9. pants Citas procedūras starp iestādēm

1. Divas vai vairākas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes vai iestādes var savstarpēji vienoties par citu procedūru piemērošanu papildus tām, kas paredzētas II un IV sadaļā, ciktāl šīs procedūras nekaitē pabalsta saņēmēju interesēm.

2. Nolīgumi, kas tiek noslēgti šādā nolūkā, ir jāiesniedz administratīvajai komisijai un ir jāuzskaita šīs regulas I pielikumā.

10. pantsPabalstu ne summēšana

Gadījumā, ja pabalsti, kas pienākas, pamatojoties uz divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, ir savstarpēji samazināti, apturēti vai atcelti, summas, kas nebūtu izmaksātas, stingri piemērojot samazināšanas, apturēšanas vai atcelšanas klauzulas, kas ir paredzētas attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos, tiek izdalītas ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas samazināšana, apturēšana vai atcelšana.

11. pants Dzīvesvietas noteikšanas elementi

1. Lai atrisinātu sarežģījumus starp vairāku dalībvalstu iestādēm attiecībā uz dzīvesvietas noteikšanu personai, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004, šīs iestādes ar savstarpēju vienošanos nosaka attiecīgās personas interešu centru, ņemot vērā šādus elementus:

a) uzturēšanās ilgums un kontinuitāte;

b) ģimenes stāvoklis, proti, bērnu mācību vieta un ģimenes saites;

c) attiecībā uz strādājošo – stabilas darbavietas esamība;

d) personas vēlēšanās saskaņā ar visiem apstākļiem, proti, iemesli, kas viņu mudinājuši pārvietoties;

e) dalībvalsts, kurā persona maksā nodokļus par visiem saviem ienākumiem neatkarīgi no to izcelsmes.

2. Ja, pamatojoties uz 1. punktā izklāstīto dažādo kritēriju piemērošanu, iestādes nevar vienoties, konkrētās personas vēlēšanās ir jāuzskata par noteicošo dzīvesvietas noteikšanā.

12. pants Periodu summēšana

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 6. pantu, kompetentā iestāde vēršas tās dalībvalsts iestādē, kuras tiesību akti pirms tam attiekušies uz apdrošināto personu, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai uzturēšanās periodiem, kas veikti saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

2. Apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periodi, kas veikti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek pieskaitīti apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periodiem, kas veikti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai iegūtu, paturētu vai atgūtu tiesības uz pabalstiem ar nosacījumu, ka šie periodi nepārklājas.

3. Ja apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periods, kas veikts saskaņā ar apdrošināšanu, kas ir obligāta saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, sakrīt ar brīvprātīgo vai izvēles apdrošināšanas periodu, ievērojot citas dalībvalsts tiesību aktus, ņem vērā tikai obligātās apdrošināšanas periodu.

4. Ja apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periods, kas nav pielīdzināms periods, kurš veikts saskaņā ar kādas dalībvalsts noteikumiem, sakrīt ar pielīdzināmu periodu, kas veikts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek ņemts vērā tikai tas periods, kurš nav pielīdzināmais periods.

5. Visus pielīdzinātos periodus saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem ņem vērā tikai tās dalībvalsts iestāde, kuras tiesību akti kā pēdējie pirms iepriekšminētā perioda ir obligātā kārtā attiekušies uz apdrošināto personu. Gadījumā, ja pirms minētā perioda uz apdrošināto personu dalībvalsts tiesību akti nav attiecināti obligātā kārtā, atbildību attiecībā uz šo personu uzņemas tās dalībvalsts iestāde, kuras tiesību akti bijuši saistoši personai kā pirmie pēc iepriekšminētā perioda.

6. Gadījumā, ja dažus apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periodus, kas veikti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, nevar precīzi noteikt, pieļauj, ka šie periodi nepārklājas ar apdrošināšanas vai pastāvīgas uzturēšanās periodiem, kas veikti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, un tos ņem vērā, ciktāl tas ir lietderīgi.

13. pants Apdrošināšanas periodu pārrēķināšanas noteikumi

Ja apdrošināšanas periodi, kas veikti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, tiek izteikti vienībās, kas atšķiras no tām, kas tiek izmantotas citas dalībvalsts tiesību aktos, nepieciešamā konversija, lai veiktu summēšanu, notiek pēc šādiem noteikumiem:

a) viena diena ir ekvivalenta astoņām stundām, un otrādi;

b) piecas dienas ir ekvivalentas nedēļai, un otrādi;

c) divdesmit divas dienas ir ekvivalentas vienam mēnesim, un otrādi;

d) trīs mēneši vai trīspadsmit nedēļas, vai sešdesmit sešas dienas ir ekvivalentas ceturksnim, un otrādi;

e) lai pārrēķinātu nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēneši tiek pārrēķināti dienās;

f) piemērojot a) līdz e) punktu, nedrīkst pieļaut, ka visi apdrošināšanas periodi, kas veikti kalendārā gada laikā, kopā pārsniedz 264 dienas vai 52 nedēļas, vai 12 mēnešus, vai četrus ceturkšņus.

Ja apdrošināšanas periodi, kas veikti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek izteikti mēnešos, tad dienas, kas atbilst mēneša daļām atbilstīgi pirmajā rindkopā minētajiem pārrēķināšanas noteikumiem, tiek uzskatītas par veselu mēnesi.

II SADAĻA – Piemērojamo tiesību aktu noteikšana

14. pants Precizējumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. un 13. pantu

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 2. punktu, kritērijs, pamatojoties uz kuru nosaka, vai darbība, ko pašnodarbinātais gatavojas veikt citā dalībvalstī, ir “līdzīga” parasti veiktajai pašnodarbinātā darbībai, ir šīs darbības patiesā daba un nevis kvalifikācija, ko šai darbībai eventuāli piešķir šī cita dalībvalsts.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 1. un 2. punktu, „būtiska darbības vai pašnodarbinātības daļa” tiek veikta minētajā dalībvalstī, ja kvantitatīvi nozīmīga algotā vai pašnodarbinātā darbības daļa tur tiek veikta, neņemot vērā to, vai tā ir lielākā daļa no viņa darbībām. Nekādā gadījumā darbības daļa, kas tiek veikta dalībvalstī, nebūs būtiskākā, ja tā ir mazāka par 25% no strādājošā kopumā veiktajām darbībām apgrozījuma ziņā, kopējā darba laika ziņā vai darba samaksas vai ienākumu ziņā.

3. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu, pašnodarbinātā darbinieka darbību „interešu centru” nosaka, ņemot vērā elementu kopumu, no kuriem sastāv viņa profesionālās darbības, proti, vieta, kur atrodas ieinteresētās personas darbības pastāvīgā juridiskā adrese, veikto darbību parastais raksturs un ilgums, dalībvalsts, kurā ieinteresētā persona maksā ienākumu nodokli neatkarīgi no ienākumu avota, kā arī ieinteresētās personas vēlmes saskaņā ar visiem apstākļiem.

4. Gadījumā, ja persona veic algotu darbu divās vai vairākās dalībvalstīs tāda darba devēja uzdevumā, kas reģistrēts ārpus Eiropas Savienības robežām, un ja šī persona dzīvo dalībvalstī un neveic tajā būtisku darbību, tad uz šo personu attiecas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti.

15. pants Regulas (EK) Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas procedūra

Gadījumā, ja ierēdnis veic savu darbību citā dalībvalstī, nevis kompetentajā dalībvalstī, kompetentā iestāde par to laikus informē attiecīgās dalībvalsts nozīmēto iestādi.

16. pants Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta piemērošanas procedūra

1. Darba devējs, kas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu, nosūta darba ņēmēju, lai tas veiktu darbību darba devēja uzdevumā citā dalībvalstī, par to laikus informē, kad tas ir iespējams, tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras tiesību akti tiek piemēroti. Šī iestāde informē tās dalībvalsts nozīmēto iestādi, uz kuru darbinieks ir nosūtīts.

2. Pašnodarbinātais darbinieks, kas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 2. punktu, dodas veikt savu darbību citā dalībvalstī, par to laikus informē, kad tas ir iespējams, tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras tiesību akti tiek piemēroti. Šī iestāde informē tās dalībvalsts nozīmēto iestādi, uz kuru pašnodarbinātais dodas veikt savu darbību.

17. pants Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta piemērošanas procedūra

1. Persona, kas veic savu darbību divās vai vairākās dalībvalstīs, par to informē savas dzīvesvietas dalībvalsts nozīmēto iestādi. Šī iestāde nosūta šo informāciju nozīmētajai iestādei katrā no dalībvalstīm, kurā tiek veiktas darbības.

2. Situācijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 1. un 2. punktā, attiecīgo dalībvalstu nozīmētās iestādes kopīgi vienojas par tiesību aktiem, kuri attiecas uz ieinteresēto personu, ņemot vērā noteikumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 1. un 2. punktā un šīs regulas 14. panta 2. un 3. punktā.

3. Piemērojamie tiesību akti jānosaka mēneša laikā pēc informācijas nosūtīšanas nozīmētajai iestādei personas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar 1. punktu.Kamēr piemērojamo tiesību aktu noteikšana nav notikusi, attiecīgai personai provizoriskā veidā ir saistoši noteiktie tiesību akti atbilstīgi 6. panta 1. punktam.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti noteikti par piemērojamiem saskaņā ar 2. punktā noteikto apspriešanās procedūru starp attiecīgajām iestādēm, par to uzreiz informē ieinteresēto personu.

18. pants Regulas (EK) Nr. 883/2004 15. panta piemērošanas procedūra

Palīgdarbinieki darba līguma noslēgšanas brīdī var izmantot izvēles tiesības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 15. pantā. Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt šādu līgumu, informē tās dalībvalsts nozīmēto iestādi, kuras tiesību aktus izvēlējies palīgdarbinieks.

19. pants Apdrošināto personu informēšana

1. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, informē attiecīgo personu, kā arī nepieciešamības gadījumā tās darba devēju vai darba devējus, par saistībām, ko paredz šie tiesību akti. Šī iestāde viņiem sniedz nepieciešamo palīdzību to formalitāšu izpildīšanā, kas paredzētas šajos tiesību aktos.

2. Pēc attiecīgās personas vai darba devēja lūguma, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļas noteikumiem apstiprina, ka šie tiesību akti ir piemērojami un nepieciešamības gadījumā norāda, līdz kuram datumam un ar kādiem nosacījumiem.

20. pants Sadarbība starp iestādēm

1. I estādes, kas minētas 17. panta 1. punktā, paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir saistoši personai, visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu iemaksas, ko iepriekšminētajai personai un viņas darba devējam vai darba devējiem ir jāmaksā saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

2. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir saistoši personai, informē tās dalībvalsts iestādi, kuras tiesību akti kā pēdējie tikuši piemēroti personai, norādot datumu, kad šie tiesību aktu kļūst saistoši.

21. pants Darba devēja pienākumi

1. Darbinieka darba devējam ir jāpilda saistības, kas ir paredzētas tiesību aktos , kuri attiecas uz šo darbinieku, jo īpaši, jāveic iemaksas, kas ir paredzētas šajos tiesību aktos.

2. Darba devējs, kurš nav reģistrēts tajā dalībvalstī, kuras tiesību akti ir saistoši, no vienas puses, un algotais darbinieks, no otras puses, var vienoties, ka darbinieks veic darba devēja pienākumus tā uzdevumā attiecībā uz iemaksu veikšanu. Darba devējam ir jāpaziņo par šādu vienošanos attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

III sadaļa – Īpaši noteikumi, kas piemērojami dažādās pabalstu kategorijās

I nodaļa- Slimības pabalsti, maternitātes un līdzvērtīgi paternitātes pabalsti

22. pants Vispārēji piemērošanas noteikumi

1. Kompetentās iestādes raugās, lai apdrošinātās personas būtu informētas par procedūrām un noteikumiem, kas attiecas uz to izdevumu segšanu, kas saistīti ar pabalstiem natūrā, gadījumā, ja tie tiek saņemti citas dalībvalsts teritorijā nevis tās dalībvalsts teritorijā, kur atrodas kompetentā iestāde vai personas pastāvīgā dzīvesvieta.

2. 25. un 26. pants neierobežo tādu dalībvalsts noteikumu piemērošanu izdevumiem, kas saistīti ar pabalstiem natūrā situācijās, kas minētas 1. punktā, kas nosaka izdevīgāku izdevumu segšanu nekā tie, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 883/2004.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var savā starpā vienoties par citām procedūrām un nosacījumiem, lai piemērotu 25., 26. un 27. pantu. Tomēr ar šādu mērķi noslēgtie nolīgumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt nosacījumus un apjomu izdevumu segšanai par pabalstiem natūrā attiecīgajām personām saskaņā ar šīs regulas piemērošanu. Šie nolīgumi ir jāiesniedz administratīvajai komisijai.

4. Ja valsts tiesību aktos tiesības uz pabalstiem, kas minēti šajā nodaļā, pakārtotas pensijas saņemšanai, vērā tiek ņemta tikai tā pensija, kuru piešķir viena šīs dalībvalsts iestāde.

23. pants Piemērojamā sistēma vairāku režīmu pastāvēšanas gadījumā dzīvesvietas vai uzturēšanās dalībvalstī

Ja tiesību akti, kas ir spēkā dzīvesvietas vai uzturēšanās dalībvalstī, paredz vairākas apdrošināšanas sistēmas slimības un maternitātes vai paternitātes pabalstu gadījumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17. pantu, 19. panta 1. punktu un 20., 22., 24., 26. un 27. pantu jāpiemēro tās normas, kas attiecas uz algoto darbinieku vispārējo sistēmu.

24. pants Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 17. pantu, apdrošinātajai personai vai tās ģimenes locekļiem ir jāreģistrējas dzīvesvietas iestādē, iesniedzot dokumentu, kas apliecina viņu tiesības uz pabalstu natūrā, kuru uzņemsies segt kompetentā dalībvalsts.Šo dokumentu sastāda kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā saskaņā ar informāciju, ko ir iesniedzis darba devējs. Ja apdrošinātā persona vai tās ģimenes locekļi neiesniedz minēto dokumentu, dzīvesvietas iestāde vēršas kompetentajā iestādē, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

2. Dzīves vietas iestāde informē kompetento iestādi par katru ierakstu, ko tā veikusi atbilstīgi 1. punkta noteikumiem.

3. Šis pants piemērojams mutatis mutandis personām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 22., 24., 25. un 26. pantā.

25. pants Uzturēšanās dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

A) Procedūra un tiesību darbības joma

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 19.pantu, pirms aizbraukšanas no tās dalībvalsts teritorijas, kur persona uzturas, apdrošinātā persona lūdz attiecīgās valsts kompetentajai iestādei atsūtīt dokumentu, kas apliecina viņas tiesības uz pabalstiem natūrā.Pensionāri vai viņu ģimenes locekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 883/2004 27. panta 1. punktā, nosūta savu iesniegumu dzīvesvietas iestādei, kas to vajadzības gadījumā pārsūta iestādei, kas ir uzņēmusies segt izdevumus, kas ir saistīti ar pabalstiem natūrā, kurus piešķir pensionāram dzīvesvietas dalībvalstī.

2. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punktam, ja izrādās, ka pabalsti natūrā apdrošinātajai personai ir nepieciešami no medicīniskā viedokļa personas uzturēšanās laikā citā dalībvalstī, minētā persona uzrāda dalībvalstij, kas sniedz medicīniskos pakalpojumus un kurā uzturas minētā persona, 1. punktā minēto dokumentu; šī valsts piemēro minētajai personai tiesību normas, kas viņai būtu piemērojamas, ja uz šo personu attiektos uzturēšanās dalībvalsts sistēma, kas minēta šīs regulas 23. pantā.Ja apdrošinātajai personai šāda dokumenta nav, uzturēšanās vietas iestāde vēršas pie kompetentās iestādes, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

3. Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punktā minētie pabalsti natūrā ir vērsti uz pabalstiem natūrā, kas ir jāpiešķir uzturēšanās dalībvalstī, balstoties uz šīs valsts tiesību aktiem, lai apdrošinātā persona nebūtu spiesta pirms termiņa, ko tā paredzējusi pavadīt attiecīgajā valstī, atgriezties savā dzīvesvietā, lai tur saņemtu medicīnisko aprūpi, kas tai ir nepieciešama, ņemot vērā tās veselības stāvokli.

4. 1. līdz 3. punkts ir piemērojams mutatis mutandis apdrošinātās personas ģimenes locekļiem.

B) Izdevumu segšanas un/vai pabalstu natūrā atmaksāšanas procedūra un nosacījumi

5. Ja apdrošinātā persona tiešām pilnīgi vai daļēji segusi izdevumus par sniegtajiem pabalstiem natūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. pantu, viņa iesniedz iesniegumu par izdevumu segšanu uzturēšanās vietas iestādei. Šī iestāde personai tieši atmaksā izdevumu summas, kas atbilst šiem pabalstiem, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus.

6. Ja šo izdevumu segšana nav tikusi prasīta tieši uzturēšanās vietas iestādē, aprēķinātos izdevumus attiecīgajai personai sedz kompetentā iestāde saskaņā ar atmaksas tarifiem, ko piemēro uzturēšanās vietas iestāde.Uzturēšanās vietas iestādei jāsniedz kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma nepieciešamā informācija par šiem tarifiem.Ja uzturēšanās dalībvalsts tiesību akti neparedz izdevumu segšanas tarifus, kompetentā iestāde var veikt izdevumu segšanu pēc tiem tarifiem, ko tā piemēro, un apdrošinātās personas piekrišana nav nepieciešama.

7. Atkāpjoties no 6. punkta 1. rindkopas, kompetentā iestāde var segt aprēķinātos izdevumus atbilstīgi tiem segšanas tarifiem, ko tā piemēro, ar nosacījumu, ka apdrošinātā persona ir devusi savu piekrišanu šā noteikuma piemērošanai un ka tiesību aktos ir paredzēta šādu izdevumu segšana.

8. Ja ir runa par būtiskiem izdevumiem, kompetentā iestāde var izmaksāt apdrošinātajai personai atbilstošu avansu, tiklīdz šī persona iesniegusi iestādei iesniegumu par izdevumu segšanu.

26. pants Plānota aprūpe

A) Atļaujas procedūra

1. Attiecībā uz pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kas nav minēti Regulas (EK) Nr. 883/2004 27. panta 5. punktā, dalībvalsts iestāde, kuras pienākums ir segt izdevumus, kas ir saistīti ar pabalstiem natūrā, kurus piešķir dzīvesvietas dalībvalstī, tiek uzskatīta par kompetento iestādi, lai izsniegtu atļauju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 1. punktā.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 1. punktu un 27. panta 3. punktu, ja persona nedzīvo kompetentās dalībvalsts teritorijā, dzīvesvietas iestāde lūdz kompetentajai iestādei izsniegt atļauju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 20.panta 1. punktā. Dzīvesvietas iestāde norāda iemeslus, kāpēc tā minētās personas vajadzībām lūdz šo atļauju, jo īpaši tos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 2. punktā.Ja atbilde netiek saņemta piecpadsmit kalendāro dienu laikā, skaitot no izsūtīšanas datuma, uzskatāms, ka kompetentā iestāde atļauju ir piešķīrusi.Dzīvesvietas iestāde kompetentās iestādes vārdā izsniedz atļauju konkrētajai personai.Kompetentajai iestādei ir tiesības jebkurā atļaujas piešķiršanas procedūras brīdī attiecīgo personu pārbaudīt, pieaicinot ārstu, kuru izvēlas kompetentā iestāde uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī.

3. Procedūra, kas minēta 2. punktā, nav jāpiemēro, ja attiecīgie pabalsti natūrā ir vajadzīgi, lai veiktu vitāli nepieciešamu medicīnisko aprūpi. Šajā gadījumā iepriekšēju atļauju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 2. punktā, piešķir dzīvesvietas iestāde kompetentās iestādes vārdā, un kompetento iestādi uzreiz informē dzīvesvietas valsts iestāde.Kompetentajai iestādei ir jāpieņem terapeitiskās izmeklēšanas secinājumi attiecībā uz vitāli nepieciešamo medicīnisko pakalpojumu sniegšanu, kurus ir pieņēmuši mediķi, kurus atzinusi dzīvesvietas iestāde, kas izsniedz atļauju.

4. Attiecīgā persona iesniedz atļauju uzturēšanās vietas iestādē. Šai iestādei ir jāinformē apdrošinātās personas dzīvesvietas iestāde par šīs personas veselības stāvokļa izmaiņām, ja rodas nepieciešamība papildināt medicīnisko aprūpi. Dzīvesvietas iestāde uzreiz pārsūta šo informāciju kompetentajai iestādei.

B) Izdevumu segšana par pabalstiem natūrā, kas radušies saistībā ar plānotu aprūpi.

5. Ja atļauja ir piešķirta, kompetentā iestāde nodrošina izdevumu segšanu pēc visaugstākā tarifa. Secīgi, ja attiecīgajiem pabalstiem natūrā uzturēšanās vietas iestāde piemēro zemākus tarifus nekā kompetentās iestādes tarifi, apdrošinātā persona drīkst lūgt kompetento iestādi tai pārskaitīt papildu naudu šīs iestādes tarifu robežās.

C) Tādu ceļojuma un uzturēšanās izdevumu segšana, kas radušies saistībā ar plānotu aprūpi.

6. Ja kompetentā iestāde piešķir atļauju, tad, pamatojoties uz kompetentās iestādes piemērotajiem tiesību aktiem, transporta un uzturēšanās izdevumus, kas ir neatņemama personas medicīniskās aprūpes sastāvdaļa, sedz attiecīgajai personai un, ja nepieciešams, vienai personai, kas to pavada.

D) Ģimenes locekļi

7. Noteikumus 1. līdz 6. punktā piemēro mutatis mutandis apdrošinātās personas ģimenes locekļiem.

27. pantsPabalsti skaidrā naudā darba nespējas gadījumos, uzturoties vai dzīvojot dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

A) Procedūra, kas jāievēro apdrošinātajai personai.

1. Lai saņemtu pabalstus skaidrā naudā darba nespējas gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 21. panta 1. punktu, apdrošinātajai personai ir jālūdz dzīvesvietas dalībvalsts ārstu pēc tam, kad tas ir novērtējis personas veselības stāvokli, aizpildīt dokumentu, ar kuru apliecina personas darba nespēju.

2. Apdrošinātā persona trīs darba dienu laikā pēc medicīniskās diagnozes uzstādīšanas aizpildīto dokumentu iesniedz:

a) dzīvesvietas iestādē, ja persona veic savu profesionālo darbību savā dzīvesvietā;

b) citos gadījumos – kompetentajā iestādē.

3. 1. un 2. punktā minētā dokumenta iesniegšana neatbrīvo apdrošināto personu no to saistību pildīšanas, kas ir paredzētas piemērojamajos tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz personas darba devēju.

4. Ja apdrošinātā persona atsāk darbu, viņa par to brīdina kompetento iestādi, kas nepieciešamības gadījumā par to informē dzīvesvietas iestādi.

B) Procedūra, kas jāievēro dzīvesvietas dalībvalsts iestādei

5. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma vai 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā dzīvesvietas iestādei, skatoties pēc vajadzības, ir jāveic apdrošinātās personas veselības kontrole kā gadījumā, ja šī persona būtu apdrošināta šajā dalībvalstī. Kontrolējošā ārsta atskaites datus, kuros jo īpaši minēts iespējamais darba nespējas ilgums, dzīvesvietas iestāde nosūta kompetentajai iestādei trīs darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas datuma.

6. Dzīvesvietas iestāde turpmāk, skatoties pēc vajadzības, veic apdrošinātās personas administratīvo vai medicīnisko kontroli kā gadījumā, ja šī persona būtu apdrošināta šajā dalībvalstī. Tiklīdz iestāde konstatē, ka ieinteresētā persona ir spējīga atsākt darbu, tā to paziņo personai, kā arī informē par to kompetento iestādi, norādot datumu, kad beidzas darba nespējas periods. Neskarot 10. punkta nosacījumus, paziņojumu, kas tiek nodots ieinteresētajai personai, uzskata par lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā iestāde.

7. Pēc kompetentās iestādes lūguma, dzīvesvietas iestādei jāveic apdrošinātās personas medicīniskā kontrole, un šo kontroli jāveic ārstam, kuru ir izraudzījusi kompetentā iestāde.

C) Procedūra, kas ir jāievēro kompetentajai iestādei

8. Kompetentā iestāde izmaksā pabalstus skaidrā naudā tieši attiecīgajai personai un brīdina par to dzīvesvietas iestādi. Tomēr, ja pabalstus skaidrā naudā izmaksā dzīvesvietas iestāde kompetentās iestādes uzdevumā, pēdējā informē ieinteresēto personu par tās tiesībām. Kompetentā iestāde paziņo dzīvesvietas iestādei pabalstu summu skaidrā naudā, datumu, kad naudai jābūt pārskaitītai, un naudas piešķiršanas maksimālo periodu, kā tas ir noteikts kompetentās dalībvalsts tiesību aktos.

9. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 21. panta 1. punktu, kompetentajai iestādei apdrošinātās personas darba nespējas lapa, kas ir izrakstīta citā dalībvalstī saskaņā ar ārstējošā ārsta konstatētajiem medicīniskās izmeklēšanas rezultātiem, ir saistoša, izņemot negodīgas rīcības gadījumus.

10. Ja kompetentā iestāde nolemj atteikt pabalstus skaidrā naudā tāpēc, ka apdrošinātā persona nav izpildījusi tās formalitātes, ko paredz dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, vai tāpēc, ka iestādes izvēlētais ārsts konstatē, ka apdrošinātā persona ir spējīga atsākt darbu, kompetentā iestāde paziņo savu lēmumu attiecīgajai personai un vienlaicīgi par to informē dzīvesvietas iestādi.

D) Procedūra, kas jāievēro, uzturoties dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts.

11. Šā panta 1. līdz 10. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja apdrošinātā persona uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts.

28. pantsRegulas (EK) Nr. 883/2004 28. panta piemērošana

1. Regulas (EK) Nr. 883/2004 28. panta 1. punkts piemērojams arī attiecībā uz personām, kas saņem invaliditātes pensiju. Ar „aprūpes turpināšanu” saprot personas ārstēšanu visā slimības pastāvēšanas laikā.

2. Termins „aprūpe” nozīmē visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu, lai pasargātu, uzturētu vai atjaunotu personas veselību.

3. Regulas (EK) Nr. 883/2004 28. panta 1. punkts mutatis mutandis piemērojams attiecībā uz pierobežas darbiniekiem, kas ir bezdarbnieka statusā, kā arī viņu ģimenes locekļiem, ja kompetentā dalībvalsts nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 883/2004 III pielikuma sarakstā.

29. pantsPensionāru iemaksas

1. Ja Regulas (EK) Nr. 883/2004 30. panta 1. punktā minētā iestāde, piemērojot šīs regulas 5. pantu, ņem vērā pensijas vai pabalstus, ko saņem saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, šī iestāde nolūkā noteikt pamatu iemaksu aprēķināšanai ievēro tikai tās pensiju vai pabalstu summas, kas reāli ir izmaksātas attiecīgajai personai.

2. Nekādā gadījumā iemaksas, ko atskaita no pensijām vai pabalstiem, nedrīkst pārsniegt to summu, ko maksātu persona ar tādiem pašiem ienākumiem, kas saņemti Regulas (EK) Nr. 883/2004 30. pantā minētajā dalībvalstī.

30. pantsRegulas (EK) Nr. 883/2004 34. panta piemērošana

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 34. pantu, ilgtermiņa aprūpes pabalsti nav uzskatāmi par aprūpi saskaņā ar šīs regulas 28. panta 2. punktu, bet gan par uzturēšanas pabalstiem vai atbalstu attiecīgās personas ikdienas dzīvē atkarībā no šīs personas neatkarības līmeņa.

2. Dzīvesvietas iestāde informē attiecīgo personu par nepārklāšanās noteikuma pastāvēšanu un nosacījumiem, kādos šo noteikumu piemēro attiecīgajiem ilgtermiņa aprūpes pabalstiem. Tomēr, piemērojot tādus noteikumus, ir jānodrošina personai, kas nedzīvo kompetentās dalībvalsts teritorijā, tiesības uz pabalsta summu, kas būtu vismaz līdzvērtīga tai, uz kuru tā varētu pretendēt, ja dzīvotu šajā dalībvalstī.

3. Nepieciešamības gadījumā administratīvā komisija nosaka šī panta piemērošanas pasākumus.

31. pantsĪpaši piemērošanas pasākumi

1. Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 1. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā, nepiemēro personām, kurām tiesības uz pabalstiem natūrā ir tikai saskaņā ar speciālu režīmu, kuru piemēro ierēdņiem kādā no dalībvalstīm, kas minētas šīs regulas 2. pielikumā.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, Regulas (EK) Nr. 883/2004 23. pants piemērojams visām personām, kas vienlaicīgi saņem pensiju atbilstīgi režīmam, kuru piemēro ierēdņiem kādā no dalībvalstīm, kas minētas šīs regulas 2. pielikumā, un pensiju saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Šā panta 1. un 2. punkta praktiskās piemērošanas pasākumus nosaka administratīvā komisija.

II nodaļa – Pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumos

32. pants Tiesības uz pabalstiem natūrā un skaidrā naudā, dzīvojot vai uzturoties dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 36. panta 1. punktu, procedūras, kas noteiktas šīs regulas 24. līdz 27. pantā, piemērojas mutatis mutandis .

33. pantsPlānota aprūpe

Kompetentā iestāde nedrīkst atteikt Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 1. punktā paredzēto atļauju algotam vai pašnodarbinātam darbiniekam, kas ir upuris nelaimes gadījumam darbā vai arodslimības upuris un kuram pienākas pabalsti no šīs iestādes, ja viņa dzīvesvietas dalībvalsts teritorijā medicīniski pieņemamā laika periodā, ņemot vērā viņa tābrīža veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību, viņam nav iespējams sniegt pienācīgu aprūpi.

34. pantsSadarbība starp iestādēm saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību gadījumiem, kas notikuši dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

1. Ja noticis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība tiek medicīniski konstatēta pirmo reizi dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts, par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir jāziņo atbilstīgi kompetentās valsts tiesību aktu noteikumiem, vajadzības gadījumā, neskarot tiesību normas, kas ir spēkā tās dalībvalsts teritorijā, kur ir noticis darba nelaimes gadījums vai pirmā arodslimības konstatācija, un ko šādā gadījumā turpina piemērot. Šis paziņojums tiek nosūtīts kompetentajai iestādei, vienu kopiju nosūtot dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestādei.

2. Tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā noticis nelaimes gadījums darbā vai kur pirmo reizi medicīniski ir konstatēta arodslimība, nosūta kompetentajai iestādei medicīniskos apliecinājumus, kas ir izsniegti šajā dalībvalstī, un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma nosūta visu vajadzīgo informāciju.

3. Ja satiksmes negadījums ir noticis dalībvalsts, kas nav kompetentā dalībvalsts, teritorijā, jāveic izmeklēšana pirmās dalībvalsts teritorijā; šim mērķim izmeklētāju var norīkot kompetentā iestāde, kas par to informē šīs dalībvalsts iestādes. Šīs iestādes sniedz savu atbalstu izmeklētājam, nozīmējot personu, kuras uzdevums ir palīdzēt izmeklētājam, lai tas varētu iepazīties ar protokoliem un citiem ar satiksmes negadījumu saistītiem dokumentiem.

4. Beidzoties aprūpei, kompetentajai iestādei tiek iesniegts detalizēts ziņojums ar pievienotiem medicīniskajiem apliecinājumiem attiecībā uz negadījuma vai slimības sekām, jo īpaši par cietušās personas tābrīža veselības stāvokli, kā arī par atveseļošanos vai stāvokļa stabilizēšanos pēc gūtajām traumām. Attiecīgās izmaksas uz kompetentās iestādes rēķina sedz dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde atkarībā no gadījuma saskaņā ar tarifu, ko šī iestāde piemēro.

5. Pēc dzīvesvietas iestādes vai uzturēšanās vietas iestādes pieprasījuma, atkarībā no gadījuma, kompetentā iestāde paziņo iepriekšminētajai iestādei lēmumu, kas nosaka datumu, kad paredzama izveseļošanās vai stāvokļa stabilizēšanās pēc gūtajām traumām, kā arī nepieciešamības gadījumā lēmumu attiecībā uz pabalsta piešķiršanu.

35. pants Negadījuma vai slimības arodrakstura apšaubīšana

1. Ja kompetentā iestāde apstrīd, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 36. panta 2. punkta ietvaros piemērojami tiesību akti par nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, par to uzreiz brīdina dzīvesvietas iestādi vai uzturēšanās vietas iestādi, kas piešķīrusi pabalstus natūrā, uz kuriem tagad attiecas veselības apdrošināšana.

2. Ja šajā jautājumā ir pieņemts galīgais lēmums, kompetentā iestāde par to uzreiz brīdina dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestādi, kas piešķīrusi pabalstus natūrā. Šī iestāde turpina piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar veselības apdrošināšanu, ja algotajam vai pašnodarbinātajam darbiniekam ir tiesības uz to, izņemot, ja runa ir par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Pretējā gadījumā pabalsti natūrā, ko ieinteresētā persona saņēmusi veselības apdrošināšanas ietvaros, no pirmās nelaimes gadījuma vai arodslimības konstatācijas dienas tiek uzskatīti par pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības gadījumu.

36. pantsProcedūra gadījumos, kad darbinieks pakļauts arodslimību riskam vairākās dalībvalstīs

1. Regulas (EK) Nr. 883/2004 38. pantā minētajā gadījumā paziņojums par arodslimību ir jāiesniedz vai nu iestādē, kas kompetenta attiecībā uz arodslimībām, tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem darbinieks pēdējo reizi veica darbību, kas viņam varēja izraisīt attiecīgo slimību, vai arī dzīvesvietas iestādē, kas savukārt nosūta šo paziņojumu iepriekšminētajai kompetentajai iestādei.

Ja šī pēdējā iestāde konstatē, ka pēdējo reizi darbība, kas varētu izraisīt attiecīgo arodslimību, ir veikta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā izsūta paziņojumu un citus pavaddokumentus šīs dalībvalsts attiecīgajai iestādei.

2. Ja tās dalībvalsts iestāde, saskaņā ar kuras tiesību aktiem darbinieks pēdējo reizi veicis darbības, kas varētu būt par iemeslu attiecīgajai arodslimībai, konstatē, ka cietušais vai tā apgādājamie nav izpildījuši šo tiesību aktu nosacījumus, minētā iestāde tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību aktu ietvaros cietušais iepriekš veicis darbības, kas varētu būt par iemeslu attiecīgai arodslimībai, nekavējoties nosūta paziņojumu un visus pavaddokumentus, tostarp medicīnisko ekspertīžu rezultātus un ziņojumus, kas veikti pēc pirmās iestādes pieprasījuma, kā arī otrajā rindkopā minētā lēmuma kopiju.

Iestāde vienlaicīgi paziņo savu lēmumu ieinteresētajai personai, norādot pabalsta noraidīšanas iemeslus, pārsūdzības iespējas un termiņus, kā arī datumu, kurā lieta ir nodota tās dalībvalsts iestādei, saskaņā ar kuras tiesību aktiem apdrošinātā persona iepriekš veikusi darbību, kas varētu būt par iemeslu attiecīgajai arodslimībai.

3. Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru ir ieteicams nonākt līdz attiecīgajai iestādei tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem cietušais iepriekš veicis darbību, kas varētu būt par iemeslu attiecīgai arodslimībai.

37. pants Informācijas apmaiņa starp iestādēm un avansu izmaksāšana gadījumos, kad tiek pārsūdzēts lēmums par pabalsta atteikšanu

1. Ja lēmums par pabalsta atteikšanu, ko pieņēmusi iestāde vienā no dalībvalstīm, saskaņā ar kuras tiesību aktiem cietušais veicis darbību, kas varētu būt par iemeslu attiecīgajai arodslimībai, tiek pārsūdzēts, šai iestādei par to ir jāinformē iestāde, kurai iesniegts paziņojums atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 36. panta 2. punktā, un vēlāk tā jāinformē par pieņemto galīgo lēmumu.

2. Ja personai ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro iestāde, kurai tika iesniegts ziņojums, šī iestāde izmaksā avansu, kura summa ir noteikta, vajadzības gadījumā konsultējoties ar iestādi, kuras lēmums tika pārsūdzēts. Ja pēc pārsūdzības ir noteikts, ka šai pēdējai iestādei ir jāpiešķir pabalsti, tā atlīdzina izmaksāto avansu summu. Šī summa tiek atvilkta no pabalsta summas, kas jāizmaksā ieinteresētajai personai, atbilstīgi procedūrai, kas ir paredzēta 71. pantā.

38. pantsArodslimības saasināšanās

Regulas (EK) Nr. 883/2004 39. pantā minētajos gadījumos prasītājam ir jāiesniedz tās dalībvalsts iestādei, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņam ir tiesības uz pabalstiem, visa informācija attiecībā uz pabalstiem, kas piešķirti iepriekš saistībā ar attiecīgo arodslimību. Šī iestāde var vērsties visās citās iestādēs, kas bija kompetentas iepriekš, lai iegūtu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu.

39. pantsDarba nespējas pakāpes noteikšana gadījumos, ja noticis nelaimes gadījums darbā, vai arodslimības gadījumos, kas konstatēti agrāk vai vēlākā periodā

1. Regulas (EK) Nr. 883/2004 40. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā, ja agrāku vai vēlāku darba nespēju izraisījis nelaimes gadījums, kas noticis laikā, kad attiecīgā persona bijusi pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura neizšķir darba nespējas iemeslus, iestādei, kas kompetenta attiecībā uz agrāku vai vēlāku darba nespēju, vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nozīmētajai organizācijai ir pienākums pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt norādes attiecībā uz agrākas vai vēlākas darba nespējas pakāpi, kā arī, iespēju robežās, informāciju, kas ļauj noteikt, vai darba nespēja ir sekas nelaimes gadījumam darbā saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko piemēro otras dalībvalsts iestāde.

Šajā gadījumā kompetentā iestāde ņem vērā darba nespējas pakāpi, ko izraisījuši nelaimes gadījumi, kas notikuši agrāk vai vēlākā periodā, atbilstīgi to tiesību aktu noteikumiem, ko tā piemēro, lai piešķirtu tiesības uz pabalstiem un lai noteiktu pabalstu apjomu.

40. pantsPabalstu un papildu pabalstu pieprasījumu iesniegšana un izskatīšana

1. Lai saņemtu pabalstu vai papildu pabalstu atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem, algotajam darbiniekam vai pašnodarbinātajam, vai viņa apgādājamiem, kas dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, ir jānosūta iesniegums kompetentajai iestādei vai dzīvesvietas iestādei, kas to nosūta kompetentajai iestādei. Iesniegumam jāpievieno pieprasītie pamatojošie dokumenti, un tam ir jābūt sastādītam atbilstīgi tiesību aktiem, ko piemēro kompetentā iestāde.

2. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieprasītājam paziņo tieši vai ar kompetentās dalībvalsts sadarbības iestādes starpniecību; tā nosūta šī lēmuma kopiju tās dalībvalsts sadarbības iestādei, kuras teritorijā dzīvo pieprasītājs.

41. pantsĪpaši piemērošanas pasākumi

Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 2. nodaļas noteikumi, kas attiecas uz pabalstiem natūrā, netiek piemēroti tām personām, kurām tiesības uz pabalstiem natūrā ir tikai saskaņā ar speciālu režīmu, kuru piemēro ierēdņiem kādā no dalībvalstīm, kas minētas šīs regulas 2. pielikumā.

III nodaļa – Apbedīšanas pabalsti

42. pants Apbedīšanas pabalstu pieprasīšana

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 42. un 43. pantu, iesniegums par apbedīšanas pabalstu ir jāadresē pieprasītāja dzīvesvietas iestādei.

IV nodaļa - Invaliditātes pabalsti, vecuma pensija un apgādnieka zaudējuma pabalsts

43. pants Pabalstu aprēķināšana

1. Lai aprēķinātu teorētisko un reālo pabalsta summu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam, tiek piemēroti šīs Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 3., 4. un 5. punkta noteikumi.

2. Gadījumos, kad brīvprātīgās vai fakultatīvās nepārtrauktās apdrošināšanas periodi nav ņemti vērā saskaņā ar šīs regulas 12. panta 3. punktu, tās dalībvalsts iestāde, saskaņā ar kuras tiesību aktiem šie periodi ir veikti, aprēķina summu, kas atbilst šiem periodiem atbilstīgi tiem tiesību aktu noteikumiem, kurus tā piemēro. Reālajai pabalsta summai, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieskaita summu, kas atbilst brīvprātīgās vai fakultatīvās nepārtrauktās apdrošināšanas periodiem.

3. Katras dalībvalsts iestāde atbilstīgi tiesību aktiem, ko tā piemēro, aprēķina maksājamo summu, kas atbilst brīvprātīgās vai fakultatīvās nepārtrauktās apdrošināšanas periodiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 53. panta 3. punkta c) apakšpunktu nav pakļauta citas dalībvalsts atcelšanas, samazināšanas vai apturēšanas klauzulām.

44. pantsBērnu audzināšanas periodu ievērošana

Neskarot dalībvalsts kompetenci, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļas noteikumiem, tās dalībvalsts iestādei, kurā pabalsta saņēmējs dzīvojis visilgāk divpadsmit mēnešus pēc bērna dzimšanas, ir jāņem vērā bērna audzināšanas periodi citā dalībvalstī, ciktāl citas dalībvalsts tiesību akti nav piemērojami minētajai personai sakarā ar šīs personas nodarbinātību vai pašnodarbinātību.

45. pantsPabalsta pieprasījums

A) Pabalsta pieteikumu iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. panta 2. punktu.

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. panta 2. punktu, pieprasītājs iesniedz iesniegumu tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti viņam bija saistoši brīdī, kad iestājās darba nespēja, kurai sekoja invaliditāte vai invaliditātes paasināšanās.

2. Ja ir piešķirti slimības pabalsti skaidrā naudā, vajadzības gadījumā šo pabalstu piešķiršanas perioda beigu datums jāuzskata par pensijas pieteikuma iesniegšanas datumu.

3. Regulas (EK) Nr. 883/2004 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pēdējā iestāde, kurā ieinteresētā persona bija apdrošināta, paziņo iestādei, kas sākumā izmaksājusi pabalstus, summu un pabalstu piešķiršanas datumu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Sākot ar šo datumu, pabalsti, kas piešķirti pirms invaliditātes saasināšanās, tiek atcelti vai samazināti līdz papildu summai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 47. panta 2. punktā.

B) Citu pabalstu pieteikumu iesniegšana

4. Situācijās, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. panta 2. punktā minētās situācijas, pieprasītājs pieteikumu iesniedz dzīvesvietas iestādei, ja ieinteresētā persona noteiktu laiku ir bijusi pakļauta tiesību aktiem, kurus piemēro šī iestāde, vai citos gadījumos – tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti ieinteresētajai personai bija saistoši kā pēdējie.

5. Pieteikuma iesniegšanas datums attiecas uz visām attiecīgajām iestādēm.

6. Atkāpjoties no 5. punkta noteikumiem, ja pabalsta pieprasītājs, neievērojot īpašo norādi par attiecīgās informācijas sniegšanas nepieciešamību, pieteikumā nav norādījis visus apdrošināšanas periodus vai uzturēšanās periodus, kas veikti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, datums, kurā pieprasītājs aizpilda sākotnējo pieprasījumu vai iesniedz jaunu pieprasījumu, kurā norāda iztrūkstošos periodus, ir uzskatāms par pieprasījuma iesniegšanas datumu iestādei, kas piemēro minētos tiesību aktus ar nosacījumu, ka šie tiesību akti neietver labvēlīgākus nosacījumus.

7. Saņemot pieteikumu par pabalstu piešķiršanu, kas ir iesniegts dalībvalsts iestādei, automātiski tiek uzsākta vienlaicīga pabalstu summas aprēķināšana saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību aktiem, kuru noteikumiem atbilst saņēmējs.Šī vienlaicīgā summas aprēķināšana nenotiek tādos gadījumos, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 1. punktam pieprasītājs lūdz atlikt to pabalstu summas aprēķināšanu, kas tiks iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem.

46. pantsDokumenti un norādes, kas pierasītājam jāpievieno pieteikumā

1. Prasītājs pieteikumu iesniedz atbilstīgi noteikumiem tiesību aktos, ko piemēro 45. panta 1. un 4. punktā minētā iestāde, un pieteikumam pievieno prasītos paskaidrojošos dokumentus. Prasītājam jānorāda katras dalībvalsts invaliditātes, vecuma vai nāves gadījumu apdrošināšanas iestādes, kurā apdrošinātā persona bijusi reģistrēta, vai, ja tas ir algots darbinieks - darba devējs vai darba devēji, pie kuriem viņš strādājis jebkuras dalībvalsts teritorijā -, kā arī jāsniedz atbilstošus apliecinošos dokumentus, kas ir tā rīcībā.

2. Ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 1. punktam prasītājs lūdz, lai viņam atliek tās vecuma pensijas summas aprēķināšanu, kas tiks saņemta saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, prasītājam ir jāprecizē, kuras valsts pabalstu summas aprēķināšana ir jāatliek.

47. pantsPieteikumu izskatīšana iestādē

A) Izskatītāja iestāde

1. Pabalstu pieteikumu izskata tajā iestādē, kurai tas ticis adresēts, vai tiek pārsūtīts atbilstīgi 45. panta 1. vai 4. punkta noteikumiem. Še turpmāk - „izskatītāja iestāde”.

B) Pabalstu pieteikumu izskatīšana, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. panta 3. punktā minētajā gadījumā izskatītāja iestāde nodod visus ieinteresētās personas datus iestādei, kurā bija apdrošināta šī persona, lai šī iestāde attiecīgi izskata lietu.

3. 48. un 52. pants nav piemērojams Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. pantā minēto pieteikumu izskatīšanai.

C) Citu pabalstu piešķiršanas pieteikumu izskatīšana.

4. Citās situācijās, kas nav minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 44. pantā, izskatītāja iestāde uzreiz pārsūta pieteikumus par pabalstu piešķiršanu visām attiecīgajām iestādēm, lai tās vienlaicīgi un bez kavēšanās varētu izskatīt šos pieteikumus. Šī iestāde informē attiecīgās iestādes par apdrošināšanas un uzturēšanās periodiem, kas veikti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, nepieciešamības gadījumā pievienojot pieprasītāja iesniegtos apstiprinošos dokumentus.

5. Visas pārējās attiecīgās iestādes informē izskatītāju iestādi par apdrošināšanas vai uzturēšanās periodiem, kas veikti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tās piemēro. Izņemot gadījumu, kas ir paredzēts šīs regulas 46. panta 2. punktā, katra iestāde norāda arī Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā neatkarīgā pabalsta summu, ja personai ir tiesības uz pabalstu, ņemot vērā tikai valsts tiesību aktus.

6. Izskatītāja iestāde pārsūta visām attiecīgajām iestādēm visu informāciju, ko tā ir saņēmusi. Pamatojoties uz šo, katra attiecīgā iestāde veic pabalstu teorētisko un reālo summu aprēķinu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam un paziņo šīs summas izskatītājai iestādei.

7. Tiklīdz izskatītāja iestāde, pamatojoties uz 5. punktā minētajiem datiem, konstatē, ka jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 46. panta 2. punkta vai 57. panta 2. vai 3. punkta noteikumus, viņa par to brīdina citas attiecīgās iestādes.

8. Lai pieprasītājs varētu izmantot tiesības uz pagarinājumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 1. punktā, izskatītāja iestāde viņam sniedz visu informāciju, kas ir tās rīcībā, lai ļautu pieprasītājam iepazīties ar sekām, kas izriet no to pabalstu vienlaicīga aprēķina, uz kuriem viņš var pretendēt. Jebkuru lūgumu pagarināt aprēķināšanas termiņu pieprasītājs adresē izskatītājai iestādei, kas to tūlītēji nodod attiecīgajai iestādei.

48. pantsLēmumu paziņošana pieprasītājam

1. Katra iestāde pieņemto lēmumu pieprasītājam paziņo saskaņā ar noteikumiem, ko tā piemēro. Katrā lēmumā norāda pārsūdzības iespējas un piemērojamos termiņus. Kopija no katra lēmuma tiek nosūtīta izskatītājai iestādei. Saņēmusi visu lēmumu kopijas, izskatītāja iestāde nosūta pieprasītājam viņa valodā un atbilstīgi 3. panta 4. punkta noteikumiem šo lēmumu kopsavilkumu. Tāpat šī iestāde pārsūta šo kopsavilkumu citām attiecīgajām iestādēm.

2. Kopsavilkums, kas nosūtīts saņēmējam atbilstīgi 3. panta 4. punktam, ir jāuzskata par jaunu lēmumu, ko var pārsūdzēt.

49. pantsInvaliditātes pakāpes noteikšana

1. Gadījumā, kad ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 883/2004 46. panta 3. punkts, tikai izskatītāja iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz pieprasītāja invaliditātes stāvokli. Tā pieņem šo lēmumu, tiklīdz tā var noteikt, vai nosacījumi tiesību piešķiršanai uz pabalstu, kas noteikti tiesību aktos, ko tā piemēro, ir izpildīti, vajadzības gadījumā ņemot vērā Regulas Nr. 883/2004 6. un 51. panta noteikumus. Tā uzreiz paziņo par šo lēmumu citām attiecīgajām iestādēm.

Ja pabalsta piešķiršanas nosacījumi (izņemot tos, kas attiecas uz invaliditāti), kas ir noteikti tiesību aktos, ko tā piemēro, nav izpildīti, ņemot vērā Regulas Nr. 883/2004 6. un 51. panta noteikumus, izskatītāja iestāde uzriez par to brīdina tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras tiesību aktiem pieprasītājs bijis pakļauts kā pēdējiem. Šai pēdējai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz pieprasītāja invaliditātes stāvokli, ja ir izpildīti tās piemērotajos tiesību aktos noteiktie pabalsta piešķiršanas nosacījumi; tā uzreiz paziņo par šo lēmumu citām attiecīgajām iestādēm.

Vajadzības gadījumā, lai iegūtu tiesības uz pabalstu, ar tādiem pašiem nosacījumiem ir jānonāk līdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei invaliditātes jomā, kuras tiesību akti sākotnēji attiecās uz pieprasītāju.

2. Gadījumā, kad Regulas (EK) Nr. 883/2004 46. panta 3. punkta noteikumi nav piemērojami, lai noteiktu invaliditātes pakāpi, katrai iestādei ir iespēja pārbaudīt saņēmēja veselības stāvokli, nozīmējot ārstu pēc savas izvēles. Tomēr dalībvalsts iestāde ņem vērā dokumentus un medicīniskos atzinumus, kā arī administratīva rakstura informāciju, ko ir sakrājusi pavisam citas dalībvalsts iestāde, tā, it kā šī informācija būtu sastādīta šīs iestādes dalībvalstī.

3. Ja medicīniskā izmeklēšana ir notikusi citā dalībvalstī, nevis ieinteresētās personas dzīvesvietas dalībvalstī, transporta un uzturēšanās līdzekļi ir jāsedz iestādei, kas organizējusi šo medicīnisko pārbaudi.

50. pantsPabalstu provizoriskie maksājumi un avansi

1. Neņemot vērā šīs regulas 7. pantu, katra iestāde, kas pabalstu pieteikumu izskatīšanas laikā konstatē, ka saņēmējam ir tiesības uz neatkarīgu pabalstu to tiesību aktu ietvaros, ko šī iestāde piemēro, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam uzreiz izmaksā šo pabalstu. Šo maksājumu uzskata par provizorisku, ja piešķirto summu var ietekmēt pieteikuma izskatīšanas procedūras rezultāts.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu saņēmējam nevar piešķirt nekādu pabalstu provizoriskā veidā, bet no saņemtās informācijas izriet, ka pastāv tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izskatītāja iestāde viņam izmaksā atlīdzināmu avansu, kura summa ir pēc iespējas tuvāka summai, kas varētu tikt samaksāta, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3. Iestāde, kurai ir jāizmaksā provizoriskie pabalsti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, uzreiz par to informē pieprasītāju, pievēršot viņa uzmanību veiktā pasākuma provizoriskajam raksturam un faktam, ka pārsūdzēšanas iespējas varēs izmantot tikai attiecībā uz lēmumu par aprēķināto summu.

51. pantsJauns pabalstu aprēķins

1. Jauna pabalstu aprēķina gadījumā, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 48. panta 3. un 4. punktu, 50. panta 4. punktu un 59. panta 1. punktu, šīs regulas 50. pants ir piemērojams mutatis mutandis .

2. Jauna aprēķina gadījumā vai atceļot vai apturot pabalstu, iestāde, kas ir pieņēmusi šo lēmumu, to uzreiz paziņo ieinteresētajai personai atbilstīgi 3. panta 4. līdz 7. punktā paredzētajai procedūrai un informē katru no iestādēm, attiecībā uz kurām ieinteresētajai personai ir tiesības.

52. pants Pasākumi, kas paredzēti, lai paātrinātu pabalstu izmaksu

1. Tiklīdz dalībvalsts tiesību akti kļūst saistoši personai, iestāde, kuru ir nozīmējusi šīs dalībvalsts kompetentā iestāde, pārsūta tās dalībvalsts nozīmētajai iestādei, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, visu informāciju attiecībā uz šīs personas identifikāciju, tajā skaitā identifikācijas numuru, ko viņam ir piešķīrusi kompetentā iestāde attiecībā uz pirmās dalībvalsts pensiju, kā arī iepriekšminētās kompetentās iestādes nosaukumu. Tāpat šī iestāde sniedz otrai iestādei cita rakstura informāciju, kas spētu atvieglot un paātrināt pensiju turpmāko aprēķinu.

2. Lai piemērotu 1. punktu, bezvalstnieki un bēgļi, kā arī personas, kas nekad nav bijušas pakļautas tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, tiek uzskatītas par tās dalībvalsts pilsoņiem, kuras tiesību aktiem viņi ir bijuši pakļauti vispirms.

3. Attiecīgās iestādes, pamatojoties uz ieinteresētās personas vai tās iestādes lūgumrakstu, kurā tobrīd ir apdrošināta attiecīgā persona, rīkojas, lai noteiktu attiecīgās personas apdrošināšanas periodus, kas sākas ne vēlāk kā vienu gadu pirms datuma, kad attiecīgā persona sasniedz pensijas vecumu.

4. Administratīvā komisija nosaka iepriekšējo punktu piemērošanas noteikumus.

53. pantsKoordinācijas pasākumi dalībvalstī

1. Ja valsts likumdošanā ietverti noteikumi, ar ko nosaka par pensijas izmaksu atbildīgo iestādi, šie noteikumi tiek piemēroti, ņemot vērā tikai apdrošināšanas periodus, kas veikti saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Ja valsts likumdošanā ietverti noteikumi, kas koordinē speciālo režīmu, ko piemēro ierēdņiem, un vispārējo režīmu, ko piemēro algotiem darbiniekiem, tad šos noteikumus neskar Regulas (EK) Nr.883/2004 un šīs regulas noteikumi.

V nodaļa – Bezdarba pabalsti

54. pants Pabalstu aprēķins

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. panta 3. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību aktiem bijusi pakļauta konkrētā persona savas pēdējās algotās vai pašnodarbinātās darbības laikā, paziņo dzīvesvietas iestādei pēc tās lūguma visus faktus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalstu, un jo īpaši algas apjomu vai saņemtos profesionālos ienākumus.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. pantu, ja minētās regulas 65. panta 5. punktā minētais darbinieks, kas nav pārrobežu darbinieks, nekad nav bijis algots darbinieks, kas pakļauts dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, bezdarbnieka pabalsti tiek aprēķināti, pamatojoties uz parasto atbilstošo algu šajā dalībvalstī par līdzīgu vai tādu pašu darbu, kuru viņš ir veicis kā pēdējo citas dalībvalsts teritorijā.

3. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. pantu un, neņemot vērā minētās regulas 63. pantu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras likumdošana paredz, ka pabalstu aprēķins mainās atkarībā no ģimenes locekļu skaita, ņem vērā ieinteresētās personas ģimenes locekļus, kas dzīvo citā dalībvalstī, tā, kā to darītu gadījumā, ja viņi dzīvotu kompetentajā dalībvalstī. Šo noteikumu nepiemēro, ja ģimenes locekļu dzīvesvietas dalībvalstī citai personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kura aprēķināšanai šie iepriekšminētie ģimenes locekļi tiek ņemti vērā.

55. pants Pabalsta tiesību saglabāšanas nosacījumi un ierobežojumi bezdarbniekam, kas dodas uz citu dalībvalsti

1. Lai izmantotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta noteikumus, bezdarbnieks, kas dodas uz citu dalībvalsti, pirms tam informē par to kompetento iestādi un lūdz tai izsniegt dokumentu, kas apliecina, ka viņam joprojām ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Šī iestāde personu informē par saistībām, kas uz to attiecas, un sniedz viņam minēto dokumentu, kurā ir norādīts:

a) datums, kurā bezdarbnieks vairs nav kompetentās dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā;

b) termiņš, kas piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta b) apakšpunktam, lai reģistrētos kā darba meklētājs tajā dalībvalstī, kurā bezdarbnieks ir ieradies;

c) maksimālais periods, kura laikā ir izmantojamas tiesības uz pabalstiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta c) apakšpunktam;

d) fakti, kas varētu grozīt tiesības uz pabalstiem.

2. Bezdarbnieks reģistrējas kā darba meklētājs tās dalībvalsts darba dienestā, kurā viņš ir ieradies, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1.punkta b) apakšpunktam un nosūta dalībvalsts iestādei 1.punktā minēto dokumentu. Ja tā trūkst, bezdarbnieka ierašanās vietas iestāde vēršas kompetentajā iestādē, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

3. Dalībvalsts darba dienests, kur bezdarbnieks ieradies, lai meklētu darbu, informē bezdarbnieku par viņa pienākumiem.

4. Tā iestāde, kurā ieradies bezdarbnieks, nekavējoties informē kompetento iestādi par bezdarbnieka reģistrēšanās datumu nodarbinātības dienestā un par viņa jauno adresi.

Katru mēnesi tā perioda laikā, kurā bezdarbniekam ir tiesības uz pabalstiem, iestāde nosūta kompetentajai iestādei atbilstošu informāciju par bezdarbnieka situāciju un informāciju par to, vai viņš vēl joprojām ir reģistrēts nodarbinātības dienestā un vai viņš pakļaujas attiecīgajām kontroles procedūrām.

5. Iestāde, kurā griezies bezdarbnieks, veic kontroli tā, kā to veiktu gadījumā, ja bezdarbnieks saņemtu pabalstus saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko piemēro šī iestāde. Tā uzreiz informē kompetento iestādi par katru 1. punkta d) apakšpunktā minētā fakta rašanos.

6. Divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes var savā starpā vienoties par pasākumu kopumu, kas paredzēti, lai veicinātu darba meklējumus bezdarbniekiem, kuri ierodas vienā no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. pantu.

56. pantsBezdarbnieks, kas dzīvojis dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts

1. Ja bezdarbnieks atbilstīgi Regulas (EK) Nr.883/2004 65. panta 2. punktam nolemj reģistrēties kā darba meklētājs vienlaicīgi dzīvesvietas dalībvalstī un dalībvalstī, kur viņš pēdējo reizi veicis savu algoto vai pašnodarbinātā darbību, vispirms viņš par to informē savas dzīvesvietas iestādi un nodarbinātības dienestu.

Pēc tās dalībvalsts nodarbinātības dienestu pieprasījuma, kur viņš ir veicis savu pēdējo algota vai pašnodarbināta darbinieka darbību, dzīvesvietas nodarbinātības dienesti pārsūta atbilstošo informāciju par bezdarbnieka reģistrāciju un viņa darba meklējumiem.

2. Ja tiesības uz pabalstiem ir saistītas ar to, ka bezdarbniekam jāizpilda atsevišķi pienākumi saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek ņemtas vērā bezdarbnieka iespējamās saistības pret citas dalībvalsts nodarbinātības dienestu. Bezdarbnieka uzdevums ir informēt dzīvesvietas iestādi par savu saistību plānu un raksturu.

3. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 5. punkta b) apakšpunktu, tās dalībvalsts iestādei, saskaņā ar kuras tiesību aktiem darbinieks veicis pēdējo darbību, jānorāda dzīvesvietas iestādei pēc tās lūguma, vai darbiniekam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. pantu.

VI nodaļa – Ģimenes pabalsti

57. pants Prioritārie noteikumi summēšanas gadījumā

Nolūkā piemērot Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, ja bērnu dzīvesvieta neļauj noteikt prioritāšu kārtību, katra attiecīgā dalībvalsts aprēķina pabalstu summu, ņemot vērā bērnus, kas nedzīvo tās teritorijā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti paredz lielāku pabalstu summu, piešķir visu šo summu. Citas dalībvalsts kompetentā iestāde tai atmaksā pusi no šīs summas, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti ar šīs pēdējās dalībvalsts tiesību aktiem.

58. pantsPiemērojamie noteikumi gadījumā, ja personai pakāpeniski ir saistoši vairāku dalībvalstu tiesību akti viena perioda vai perioda daļas laikā

1 Ja personai pakāpeniski ir saistoši divu dalībvalstu tiesību akti viena kalendārā mēneša laikā, neatkarīgi no termiņiem ģimenes pabalstu piešķiršanai, kas ir paredzēti šo dalībvalstu tiesību aktos, iestāde, kas izmaksājusi ģimenes pabalstus, piemērojot pirmos piemērojamos tiesību aktus attiecīgā perioda laikā, veic šos maksājumus līdz noteiktā mēneša beigām.

2 Šī iestāde informē citas dalībvalsts iestādi par termiņu, no kura tā pārtrauc minēto ģimenes pabalstu izmaksu.

59. pantsRegulas (EK) Nr. 883/2004 67. un 68. panta piemērošanas procedūra

1. Ģimenes pabalstu piešķiršanas pieteikums prioritāri ir iesniedzams:

a) nodarbinātības dalībvalsts iestādei, ja tajā ir tiesības uz pabalstiem, pamatojoties uz algotas vai pašnodarbinātas darbības veikšanu, un ja prasītāja dzīvesbiedram nav tiesību uz pabalstiem saskaņā ar algotas vai pašnodarbinātas darbības veikšanu citā dalībvalstī;

b) citos gadījumos - bērnu dzīvesvietas valsts iestādei vai vienai no šādām iestādēm, ja bērni dzīvo dažādās dalībvalstīs.

2. Iestāde, kurā atbilstīgi 1. punktam vērsies pieprasītājs, izskata iesniegumu, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko ir iesniedzis pieprasītājs, un pieņem katru reizi, kad tas ir nepieciešams, provizorisku lēmumu par prioritārajiem noteikumiem, kas piemērojami, ņemot vērā faktu un tiesību elementu kopumu, kas raksturo pieprasītāja ģimenes situāciju. Iestāde par to informē pieprasītāju un tam provizoriski piešķir pabalstus, kas ir paredzēti ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

3. Provizoriskai s lēmums attiecībā uz prioritārajiem tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgā gadījumā, tiek adresēts katrai iestādei vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuru tiesību akti eventuāli piešķir tiesības uz pabalstiem. Šīs iestādes mēneša laikā, skaitot no provizoriskā lēmuma izsūtīšanas datuma, var provizorisko lēmumu pārsūdzēt vai lūgt papildu informāciju.

Beidzoties šim termiņam, attiecīgās iestādes lēmums atbilstīgi 1. punktam kļūst pretstatāms attiecīgajām iestādēm. Pamatojoties uz šo, katra no šīm iestādēm veic detalizētu saņēmējam izmaksājamā pabalsta summas aprēķinu un to pārsūta attiecīgajai iestādei pēc iespējas īsākā laikā.

4. Attiecīgā iestāde atbilstīgi 1. punktam aizsūta pieprasītājam lēmumu par prioritāšu kārtību pabalstu piešķiršanā, kam pievienots detalizēts pabalsta aprēķins, kuru veikušas attiecīgās iestādes.

5. Iestāde, kas provizoriski veikusi pabalstu piešķiršanu par summu, kas pārsniedz to summu, kura ir noteikta galīgā variantā, vēršas prioritārajā iestādē, lai atgūtu pārmaksāto starpību saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 71. pantā.

60. pantsRegulas (EK) Nr. 883/2004 69. panta piemērošanas procedūra

Lai piemērotu Regulas (EK) 883/2004 69. pantu, ja kompetentā iestāde konstatē, ka tiesības nav piešķirtas saskaņā ar tiesību aktu normām, ko tā piemēro, tā nekavējoties pārsūta šo pieteikumu, pievienojot visus dokumentus un nepieciešamo informāciju, tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību aktiem persona bija pakļauta visilgāk. Vajadzības gadījumā ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu jānonāk līdz tās dalībvalsts iestādei, saskaņā ar kuras tiesību aktiem ieinteresētā persona veikusi īsāko apdrošināšanas un uzturēšanās periodu.

IV sadaļa – Finanšu noteikumi

I nodaļa – Pabalstu kompensācija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. panta 1. punktu un 41. pantu

1. iedaļa –Pabalstu kompensācija, pamatojoties uz reālajiem izdevumiem

61. pants Principi

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. panta 1. punktu un 41. pantu, natūrā piešķirto pabalstu reālo summu kompetentā iestāde kompensē iestādei, kas tos piešķīrusi, saskaņā ar pēdējās iestādes aprēķiniem, izņemot gadījumu, kad tiek piemērots šīs regulas 62. pants.

2. Lai piemērotu 1. punktu, to ģimenes locekļu dzīvesvietas iestāde, kuri dzīvo citā dalībvalstī nekā apdrošinātā persona (gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. panta 4. punktā), un pensionāra un viņa ģimenes locekļu dzīvesvietas iestāde (gadījumos, kas minēti 27. panta 5. punktā) tiek uzskatīta par kompetento iestādi.

3. Ja visa reālā summa vai tās daļa, kas ir minēta 1. punktā, nav uzrādīta tās iestādes grāmatvedībā, kas ir piešķīrusi šos pabalstus, kompensējamā summa tiek noteikta, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu, kas noteikts, ņemot vērā visas atbilstošās atsauces, kas iegūtas no iesniegtajiem datiem. Administratīvā komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināms vienreizējais maksājums, un apstiprina tā summu.

4. Augstākus tarifus par tiem, kas ir piemērojami pabalstiem natūrā, kurus izsniedz apdrošinātām personām, kurām ir saistoši tiesību akti, ko piemēro iestāde, kas ir izsniegusi 1.punktā minētos pabalstus, nevar ņemt vērā kompensāciju gadījumā.

5. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ir piemērojamas mutatis mutandis , kompensējot pabalstus skaidrā naudā, kas ir piešķirti atbilstīgi 27. panta 8. punkta otrajam teikumam.

2. iedaļa –Pabalstu kompensācija, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

62. pants Attiecīgo dalībvalstu noteikšana

1. Dalībvalstis, kas minētas Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. panta 2. punktā un kuru juridiskās vai administratīvās struktūras kompensāciju padara neadekvātu, pamatojoties uz reālajiem izdevumiem, ir minētas šīs regulas 3. pielikumā.

2. Dalībvalsts var atteikties izmantot kompensācijas metodi, kas pamatota ar vienreizēju maksājumu, ar nosacījumu, ka šī atteikšanās notiek kalendārā gada sākumā. Šajā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij ir jāinformē administratīvā komisija par izmaiņām ne vēlāk kā tā gada jūnija mēneša beigās, kas ir pirms gada, kurā notiek izmaiņas.

3. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir minētas šīs regulas 3. pielikumā, pabalstu summu natūrā, kas ir izmaksāta ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, kur apdrošinātā persona saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17. pantu, un kas ir izmaksāta pensionāriem un ģimenes locekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 22.pantu, 24. panta 1. punktu un uz 25. un 26. pantu, kompensāciju izmaksā kompetentās iestādes tām iestādēm, kas piešķīrušas augšminētos pabalstus, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu, kas noteikts katram kalendārajam gadam. Šai summai iespēju robežās jāatbilst reālajiem izdevumiem.

63. pants Vienreizējā maksājuma aprēķina metode

1. Katrai debitora dalībvalstij vienreizējā maksājuma apjoms, kas noteikts vienam gadam, ir vienāds ar produktu summu, kas iegūta, reizinot vidējās izmaksas uz cilvēku atbilstīgi vecuma grupai ar cilvēku skaitu, kas jāņem vērā katrā vecuma grupā, un rezultātam piemērojot atskaitīšanu (nodokļu samazināšanu).

VIENREIZĒJAIS MAKSĀJUMS = | [pic] |

Šajā formulā simbolu nozīme ir šāda:

- Summēšanas indekss i (i vērtība = 1, 2 un 3) atspoguļo trīs vecuma grupas, kas noteiktas, lai aprēķinātu vienreizējo maksājumu:

i = 1: personas, kuras ir jaunākas par 20 gadiem,

i = 2: personas, kurām ir no 20 līdz 64 gadiem,

i = 3: personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem.

- Koeficients X (skaitlis starp 0 un 1) atspoguļo veikto samazinājumu, kā tas ir noteikts 4. punktā.

- Yi atspoguļo i vecuma grupas personu vidējās izmaksas, kā tas noteikts 2. punktā.

- Zi atspoguļo i vecuma grupas vidējo personu skaitu, kas jāņem vērā, kā tas noteikts 3. punktā.

2. Vidējās izmaksas uz cilvēku (Yi) i vecuma grupā ir iegūtas, dalot atbilstošos gada izdevumus par visiem natūrā izmaksātajiem pabalstiem, kurus piešķīrušas tās dalībvalsts iestādes, kas ir kreditors visām attiecīgās vecuma grupas personām, kas ir pakļautas tās tiesību aktiem un kas dzīvo tās teritorijā, ar gada vidējo personu skaitu šajā vecuma grupā. Šajā aprēķinā tiek ņemti vērā izdevumi saistībā ar 23. pantā minēto sistēmu.

3. Katrā debitora valstī vidējais personu skaits (Zi) i vecuma grupā ir vienāds ar to personu skaitu, kas pakļauti šīs dalībvalsts tiesību aktiem un kurām ir tiesības saņemt pabalstus natūrā kreditora dalībvalstī.

To personu skaits, kas jāņem vērā, tiek noteikts, izmantojot sarakstu, ko šiem nolūkiem veido dzīvesvietas iestāde, pamatojoties uz ieinteresēto personu tiesību apstiprinošiem dokumentiem, kurus ir iesniegusi kompetentā iestāde.

4. Samazinājums, kas ir jāpiemēro vienreizējam maksājumam, faktiski ir 15% (X = 0,15). Tas ir vienāds ar 20% (X = 0,20), ja kompetentā dalībvalsts ir minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumā .

5. Administratīvā komisija nosaka iepriekšējos punktos minētā vienreizējā maksājuma aprēķināšanas elementu noteikšanas metodes un kārtību.

64. pantsGada vidējo izmaksu noteikšana

Gada vidējo izmaksu summa uz cilvēku katrā vecuma grupā attiecībā uz noteikto gadu tiek nosūtīta revīzijas padomei ne vēlāk kā otrā gada 30. jūnijā, kas seko gadam, par kuru ir runa. Ja informācija netiek nosūtīta šajos termiņos, tiek ņemta vērā pagājušā gada vidējo izmaksu summa uz cilvēku.

Gada vidējās izmaksas ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

3. iedaļa – Kopēji noteikumi

65. pants Kompensācijas procedūra starp iestādēm

Kompensācija, kas ir noteikta Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. pantā, dalībvalstu iestāžu starpā tiek veikta ar sadarbības organizācijas starpniecību.

66. pants Atlīdzības pieprasījumu iesniegšanas un nokārtošanas termiņi

1. P rasības, kas sastādītas, pamatojoties uz reāliem izdevumiem, jāiesniedz vēlākais sešus mēnešus pēc kalendārā pusgada beigām, kura laikā pabalsti tiek izsniegti.

2. Prasības, kas sastādītas, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem attiecībā uz gadu, jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc mēneša, kura laikā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas attiecīgā gada vidējās izmaksas.

3. Prasības, kas iesniegtas pēc 1. un 2. punktā minētajiem termiņiem, netiek ņemtas vērā.

4. Debeta iestāde prasības pārbauda un apmaksā pirms sešu mēnešu perioda beigām, kas seko kalendārajam pusgadam, kura laikā tās ir iesniegtas. Nepieciešamības gadījumā pirms šī sešu mēnešu perioda beigām debeta iestāde paziņo prasītājai iestādei par savu lēmumu atteikt atsevišķus izdevumus.

5. Jebkurš strīds attiecībā uz prasības veidu un summu ir jāatrisina ne vēlāk kā viena gada laikā pēc tā kalendārā pusgada beigām, kura laikā prasība ir iesniegta. Pēc šī termiņa prasība ir uzskatāma par apmaksājamu.

67. pantsKavējuma procenti

1. Skaitot no sešu mēnešu perioda beigām, kas minēts 66. panta 4. punktā, par nesamaksātajām prasībām aprēķina procentus. Šos procentus aprēķina, pamatojoties uz atsauces likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām. Piemērojamā atsauces likme ir tā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad jāveic maksājums. Šis procents ir paaugstināts par diviem procentu punktiem, sākot no viena gada perioda beigām, kā minēts 66. panta 5. punktā.

2. Administratīvā komisija nosaka procenta aprēķina metodi un bāzi.

68. pants Gada pārskats

1. Administratīvā komisija , pamatojoties uz revīzijas padomes ziņojumu, nosaka prasību situāciju katram kalendārajam gadam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. panta g) punktam. Šajā nolūkā sadarbības iestādes revīzijas padomei tās noteiktos termiņos un saskaņā ar tās noteiktu kārtību paziņo, no vienas puses, iesniegto, nokārtoto vai apstrīdēto prasību (kredīta pozīcija) summu, un, no otras puses, saņemto, nokārtoto vai apstrīdēto prasību summu (debeta pozīcija).

2. Administratīvā komisija var veikt jebkuru lietderīgu pārbaudi, lai kontrolētu statistikas un grāmatvedības datus, kas kalpo tam, lai noteiktu 1. punktā minēto gada prasību saistību situāciju nolūkā nodrošināt šo datu atbilstību noteikumiem, kas noteikti šajā sadaļā.

II nodaļa –Bezdarbnieka pabalstu izmaksāšana, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. pantu

69. pants Bezdarbnieka pabalsta kompensācija

Ja nav vienošanās, kas minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 8. punktā, dzīvesvietas iestāde nosūta tās dalībvalsts iestādei, kuras tiesību aktiem kā pēdējiem bijis pakļauts saņēmējs, bezdarbnieka pabalsta kompensācijas iesniegumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. un 7. punktu termiņā, kas ir seši mēneši no dienas, kad izmaksāts pēdējais bezdarbnieka pabalsts, kura kompensācija tiek pieprasīta. Pieprasījumā norāda pabalsta summu, kas izmaksāta trīs vai piecu mēnešu laikā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. un 7. punktā, periods, kura laikā šie pabalsti maksāti, un bezdarbnieka identifikācijas dati.

Ja attiecīgās summas ir iestāžu diskusiju objekts, mutatis mutandis piemēro šīs regulas 66. panta 4. un 5. punktu.

III nodaļa –Pārmaksāto pabalstu atgūšana, provizoriski piešķirto pabalstu atgūšana, kompensācijas, palīdzība atgūšanas jomā

1. iedaļa - Principi

70. pants

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 84. pantu un saskaņā ar tās noteikumiem, katru reizi, kad tas ir iespējams, prasību atgūšana prioritāri notiek kompensācijas veidā notiek gan starp kreditoriestādēm, turpmāk sauktas „pieprasītājas iestādes”, gan starp debitoriestādēm, turpmāk sauktas „pieprasījuma saņēmējas iestādes”, gan attiecībā uz apdrošināto personu atbilstīgi šīs regulas 71. un 72. pantam.

Ja nav bijis iespējams atgūt visu prasību vai daļu no tās kompensācijas veidā, kā minēts pirmajā rindkopā, summas, kas jānomaksā saņēmējam, tiek atgūtas saskaņā ar 73. līdz 82. pantu.

2. Sadarbības iestāde tiek uzskatīta par pieprasījuma saņēmēju iestādi attiecībā uz prasībām, kas tai tiek adresētas.

2. iedaļa - Kompensācija

71. pants Kļūdaini vai par daudz samaksātie pabalsti skaidrā naudā

1. Ja dalībvalsts iestāde pārskaitījusi pabalsta saņēmējam summu, kas pārsniedz to, uz kuru viņam ir tiesības, šī iestāde, ievērojot nosacījumus un ierobežojumus, kas paredzēti tiesību aktos, ko tā piemēro, lūdz citas dalībvalsts iestādi, kas atbildīga par pabalstus izmaksu šim saņēmējam, atskaitīt pārmaksāto summu no tām summām, kuras šai iestādei ir jāizmaksā saņēmējam. Šī pēdējā iestāde veic atvilkšanu ar nosacījumiem un termiņiem, kas ir paredzēti tiesību aktos attiecībā uz šādu kompensāciju, ko tā piemēro, it kā šī iestāde pati būtu pārskatījusi lielākas summas, un pārsūta atvilkto summu kreditoriestādei.

2. 6. panta ietvaros ne vairāk kā divus mēnešus pēc tam, kad noteikti piemērojamie tiesību akti un pabalstu piešķiršanas atbildīgā iestāde, iestāde, kas provizoriski pārskaitījusi pabalstus skaidrā naudā, nosaka detalizētu summas aprēķinu, kuru tai ir parādā kompetentā iestāde. Ja saņēmējs un/vai viņa darba devējs provizoriski ir pārskaitījis iemaksas, šīs summas tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu iepriekš minēto summu.

Kompetentā iestāde, kas atbildīga par pabalstu izmaksu, par labu saņēmējam atvelk summu, kas radusies, veicot provizorisko pārskaitījumu no tām summām, kuras tai jāpiešķir ieinteresētajai personai. Debitoriestāde atvelk šo summu, pamatojoties uz šādām kompensācijām piemērojamiem attiecīgajiem nosacījumiem un termiņiem un saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, un tūlītēji pārskaita atskaitīto summu kreditoriestādei.

3. Ja apdrošinātā persona ir saņēmusi sociālo palīdzību dalībvalstī tāda perioda laikā, kurā viņai bijušas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, iestāde, kas sniegusi palīdzību, ja tās rīcībā ir legāla pieeja pabalstiem, kas pienākas iepriekš minētajai personai, drīkst lūgt citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par pabalstu izmaksu šai personai, ieturēt palīdzībai izlietoto summu no summām, ko augšminētā iestāde pārskaita minētajai personai.

Šo noteikumu piemēro mutatis mutandis apdrošinātās personas ģimenes loceklim, kas saņēmis palīdzību dalībvalsts teritorijā noteiktā periodā, kura laikā apdrošinātajai personai bijušas tiesības uz pabalstiem par attiecīgo ģimenes locekli saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.Kreditoriestāde pārsūta debitoriestādei detalizētu maksājamās summas aprēķinu. Tā veic atvilkumu ar nosacījumiem un termiņiem, kas ir paredzēti šādai kompensācijai tiesību aktos, ko tā piemēro, un tūlītēji pārsūta ieturēto summu kreditoriestādei.

4. Gadījumos, kas minēti 2. un 3. punktā, kompetentā iestāde adresē attiecīgajai personai situācijas aprakstu, norādot summas, kas vēl jāmaksā, vai pārmaksātās summas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

72. pantsNe pamatoti samaksātās vai pārmaksātās iemaksas

6. panta ietvaros iestāde, kas provizoriski saņēmusi iemaksas no apdrošinātās personas un/vai tās darba devēja, atmaksā attiecīgās summas par labu tām personām, kas veikušas šīs iemaksas, tikai pēc kompetentās iestādes iztaujāšanas par tām summām, kas tai pienākas, piemērojot 6. panta 3. punktu.

3. iedaļa – Prasījumu piedziņa

73. pants Lūgumi sniegt informāciju

1. Pēc pieprasītājas iestādes pieprasījuma, pieprasījuma saņēmēja iestāde tai sniedz informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai piedzītu prasījumu.

Lai iegūtu šo informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami, lai piedzītu līdzīgas prasības, kas radušās iestādes dalībvalstī.

2. Informācijas lūgumā norāda personas vārdu, uzvārdu, adresi un cita veida informāciju, kas parasti pieejama pieprasītājai iestādei par personu, par kuru jāsniedz informācija, kā arī norāda prasījuma veidu un summu, saistībā ar kuru ir iesniegts lūgums.

3. Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav pienākums sniegt informāciju, kuru tā nevar iegūt, lai piedzītu līdzīgas prasības, kas radušās tās dalībvalstī.

4. Pieprasījuma saņēmējai iestāde informē pieprasītāju iestādi par iemesliem, kas kavē atbildi uz informācijas pieprasījumu.

74. pantsPaziņošana

1. Pēc pieprasītājas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmējam saskaņā ar atbilstošajiem valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par šādu dokumentu paziņošanu, sniedz informāciju par visiem dokumentiem un lēmumiem, tostarp arī juridiskiem lēmumiem, attiecībā uz prasību vai tās piedzīšanu, ko pieprasa pieprasītājas iestādes dalībvalsts.

2. Paziņojuma pieprasījumā tiek norādīts saņēmēja vārds, uzvārds, adrese un cita informācija, kas parasti ir pieejama pieprasītājai iestādei par saņēmēju, norādīts paziņojamā dokumenta vai lēmuma veids un saturs un, nepieciešamības gadījumā, debitora nosaukums, adrese un pārējā informācija, kas parasti pieejama pieprasītājai iestādei par debitoru, un prasība, kas minēta dokumentā vai lēmumā, kā arī pārējā lietderīgā informācija.

3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasītāju iestādi par to, kādas ir turpmākās darbības pēc paziņojuma pieprasījuma, un jo īpaši norāda datumu, kurā lēmums vai dokuments nodots adresātam.

75. pants Lūgums veikt piedziņu.

1. Lūgumam veikt iemaksu atgūšanu vai lūgumam atgūt kļūdaini samaksātos vai pārmaksātos pabalstus, kuru pieprasītāja iestāde nosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei, jāpievieno tas oficiālais dokuments vai šā dokumenta apliecināta kopija, saskaņā ar kuru šo atgūšanu var īstenot un ko izsniegusi pieprasītājas iestādes dalībvalsts, un nepieciešamības gadījumā oriģināls vai atbilstīga kopija citiem dokumentiem, kas ir nepieciešami, lai veiktu atgūšanu.

2. Pieprasītāja iestāde var sastādīt lūgumu par piedziņu tikai šādos gadījumos:

a) ja prasība vai dokuments, kas ļauj veikt atgūšanu, netiek apstrīdēts dalībvalstī, izņemot gadījumu, kad tiek piemērota 78. panta 2. punkta 2. rindkopa;

b) ja šī grupa savā dalībvalstī ir ieviesusi piemērotas atgūšanas procedūras un veic tās saskaņā ar 1. punktā minēto dokumentu, un ja pieņemtie pasākumi neparedz prasības pilnīgu apmaksu.

3. Piedziņas lūgumā jānorāda:

a) uzvārds, adrese un pārējā lietderīgā informācija, lai identificētu attiecīgo personu un/vai trešās personas, kuras tur viņa naudas līdzekļus;

b) visa lietderīgā informācija, lai identificētu pieprasījuma saņēmēju iestādi;

c) pieprasītājas iestādes dalībvalstī izdots parādsaistību dokuments, kas ļauj veikt atgūšanu;

d) prasības veids un summa, tostarp pamatsumma, procenti un citas soda sankcijas, soda naudas un citas izmaksas; summai ir jābūt norādītai abu dalībvalstu valūtā;

e) datums, kurā pieprasītāja iestāde un/vai pieprasījuma saņēmēja iestāde dokumentu paziņojusi adresātam;

f) datums, no kura veikt skaitīšanu, un periods, kura laikā atgūšana ir iespējama atkarībā no tiesību aktiem, kas ir spēkā pieprasītājas iestādes dalībvalstī;

g) jebkura cita lietderīga informācija.

4. Piedziņas lūgumā ir jābūt pieprasītājas iestādes paziņojumam, kas apstiprina, ka nosacījumi, kas ir paredzēti 2. punktā, ir ievēroti.

5. Pieprasītāja iestāde, tiklīdz tā saņem attiecīgo informāciju, nosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei visu lietderīgo informāciju, kas attiecas uz lietu, saistībā ar kuru ir iesniegts piedzīšanas lūgums.

76. pants Dokuments, kas ļauj veikt prasījumu piedziņu

1. Dokuments, kas ļauj veikt prasījumu piedziņu, ir atzīts un tiek automātiski uzskatīts par instrumentu, kas ļauj prasījuma saņēmējai iestādei veikt prasījuma piedziņu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, piedziņas dokumentu, kas atļauj veikt prasījumu piedziņu, var vajadzības gadījumā un atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajām normām, legalizēt, atzīt, papildināt vai aizstāt ar parādu piedziņas dokumentu, kas ļautu veikt parādu piedziņu šīs dalībvalsts teritorijā.

Trijos mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas kompetentās iestādes cenšas veikt formalitātes, lai legalizētu, atzītu, papildinātu vai aizvietotu dokumentu, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti trešās rindkopas noteikumi. Iestādes nevar noraidīt dokumentu, ja tas ir pareizi aizpildīts. Gadījumā, ja trīs mēneši ir pagājuši, pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasītāju iestādi par termiņa neievērošanas iemesliem.

Ja kāda no šīm formalitātēm dod pamatu apstrīdēt prasījumu un/vai dokumentu, kas ļauj piedzīt prasījumu un ko izsniegusi pieprasītāja iestāde, tiek piemērots 78. pants.

77. pants Maksājumu noteikumi un termiņi

1. Piedziņa notiek pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts nacionālajā valūtā. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pārsūta pieprasītājai iestādei visu prasījuma summu, ko tā atguvusi.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde, ja tās dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie noteikumi to atļauj, un pēc apspriešanās ar pieprasītāju iestādi var piešķirt parādniekam apmaksas termiņu vai atļaut pakāpeniski sadalītu maksājumu. Procenti, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde saņem maksājuma termiņa pagarinājuma rezultātā, tāpat ir jāpārsūta pieprasītājas iestādes dalībvalstij.

Sākot ar datumu, kurā dokuments, kas ļauj piedzīt prasījumu, ir tieši atzīts vai legalizēts, papildināts vai aizvietots atbilstīgi 76. pantam, procenti tiek iekasēti par katru maksājuma kavējumu atbilstīgi spēkā esošajiem pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts likumiem, noteikumiem un administratīvajai praksei, un tie ir jāpārskaita pieprasītājas iestādes dalībvalstij.

78. pantsP rasības vai dokumenta, kas ļauj veikt naudas piedziņu, apstrīdēšana

1. Ja naudas piedziņas procedūras laikā prasības vai dokumentu, kas ļauj izdarīt naudas piedziņu un kas ir izdots pieprasītājas iestādes dalībvalstī, apstrīd ieinteresētā persona, tai lieta jāiesniedz kompetentajai iestādei pieprasītājas iestādes dalībvalstī atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem šajā valstī. Pieprasītāja iestāde par šo darbību paziņo pieprasījuma saņēmējai iestādei. Turklāt pieprasījuma saņēmējai iestādei to var paziņot arī ieinteresētā persona.

2. Tiklīdz pieprasījuma saņēmēja iestāde no pieprasītājas iestādes vai no ieinteresētās personas ir saņēmusi paziņojumu, kas minēts 1. punktā, tā aptur procedūras izpildīšanu, gaidot kompetentās iestādes lēmumu šajā jautājumā, izņemot, ja pieprasītāja iestāde pieteikumu ir nepareizi formulējusi atbilstīgi otrajam punktam. Ja tā to uzskata par nepieciešamu, var izmantot aizsargājošus pasākumus, lai garantētu prasījuma piedziņu tādā mērā, kā dalībvalstī spēkā esošās tiesību aktu un reglamentējošās normas to ļauj līdzīgu parādu gadījumos.

Neņemot vērā pirmo punktu, pieprasītāja iestāde var atbilstīgi savas dalībvalsts spēkā esošajiem likumiem, noteikumiem un administratīvajai praksei lūgt pieprasījuma saņēmēju iestādi piedzīt naudu no attiecīgā parādnieka, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts likumi, noteikumi un administratīvā prakse to pieļauj. Ja apstrīdēšanas rezultāts ir labvēlīgs parādniekam, pieprasītājai iestādei ir jāatmaksā visa piedzenamā nauda, kā arī visa attiecīgā kompensācija, atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3. Ja apstrīdēšana skar naudas piedziņas pasākumus, kas pieņemti pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī, darbību tālāk risina šīs dalībvalsts kompetentajā instancē atbilstīgi tās tiesību aktu noteikumiem.

4. Gadījumā, ja kompetentā iestāde, kurā iesniegts attiecīgais jautājums, atbilstīgi 1. punktam ir vispārējā vai administratīvā tiesa, šīs tiesas lēmums, ja tas ir labvēlīgs pieprasītājai iestādei un ja tas ļauj piedzīt prasījumu pieprasītājas iestādes dalībvalstī, sastāda „dokumentu, kas ļauj piedzīt prasījumu” un prasījuma piedziņa tiek veikta, pamatojoties uz šo lēmumu.

79. pantsPalīdzības ierobežojumi

1. Pieprasījuma saņēmējas iestādes pienākumos nav:

a) sniegt palīdzību, kas ir paredzēta 73. līdz 78. pantā, ja parāda piedziņa pēc būtības parādnieka situācijas dēļ var izraisīt tam smagas ekonomiska un sociāla rakstura grūtības attiecīgajā dalībvalstī, ciktāl pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošie likumi vai noteikumi un administratīvā prakse pieļauj šādu pasākumu veikšanu analogos valsts prasījumu gadījumos;

b) sniegt palīdzību, kas ir paredzēta 73. līdz 78. pantā, ja pamata pieteikums saskaņā ar 73. līdz 75. pantu attiecas uz vairāk kā piecus gadus vecu parādu, skaitot no brīža, kad piedzīšanas izpildīšanas dokuments, kas ļauj naudas piedzīšanu, ir sastādīts atbilstīgi pieprasītājas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem likumiem, noteikumiem vai administratīvajai praksei, līdz pat pieteikuma datumam. Tomēr, ja parāds vai parādsaistību dokuments tiek apstrīdēts, termiņš sākas no brīža, kad pieprasītāja valsts nosaka, ka parāds vai parādu piedziņas izpildes dokuments, kas ļauj veikt naudas piedziņu, vairs nevar būt par apstrīdēšanas objektu.

80. pantsAizsardzības pasākumi

Pēc pieprasītājas iestādes motivēta pieteikuma pieprasījuma saņēmēja iestāde pieņem aizsardzības pasākumus, lai garantētu parāda piedziņu tādā mērā, kādā to pieļauj pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti vai noteikumi.

Lai īstenotu pasākumus, kas ir minēti panta pirmajā daļā, 73. līdz 75. panta un 77. panta noteikumus un procedūras piemēro mutatis mutandis .

81. pantsIzdevumi

1. Nekādi parāda piedziņas izpildes izdevumi nav nepieciešami, ja parāds tiek atgūts ar kompensācijas metodi, kas minēta 71. un 72. pantā.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde tāpat atgūst visus izdevumus, kas saistīti ar parāda piedziņu no attiecīgās personas, pamatojoties uz 73. līdz 77. pantu, un uz 81. pantu, un saglabā summu atbilstīgi savas dalībvalsts tiesību aktiem un noteikumiem, kas ir piemērojami pie analogiem parādiem.

3. Dalībvalstis atsakās no vienas un no otras puses no visas izdevumu atgūšanas, kas radušies saistībā ar savstarpējās palīdzības sniegšanu, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 vai šīs regulas noteikumus.

4. Naudas piedziņas gadījumos, kad rodas īpašas grūtības, kuras raksturo ļoti liela izdevumu summa, pieprasītāja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde var vienoties par specifiskiem naudas piedziņas noteikumiem katrā atsevišķā gadījumā.

5 Pieprasītājas iestādes dalībvalsts kompetentā iestāde paliek atbildīga pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts priekšā attiecībā uz visiem radītajiem izdevumiem un visiem zaudējumiem, kas radušies nepamatotu darbību rezultātā attiecībā uz prasījuma reālo dabu un parādsaistību dokumenta derīgumu, ko izdevusi pieprasītāja iestāde.

V sadaļa –Dažādi pārejas un nobeiguma noteikumi

82. pants Administratīvā un medicīniskā kontrole

1. Neskarot 27. panta noteikumus, gadījumos, kad III sadaļas I, II un IV nodaļā minēto pabalstu saņēmējs uzturas vai dzīvo tās dalībvalsts teritorijā, kura nav debitoriestādes dalībvalsts, medicīniskā kontrole tiek veikta pēc šīs iestādes pieprasījuma un to veic saņēmēja uzturēšanās vai dzīvesvietas iestāde atbilstīgi noteikumiem, kas ir paredzēti tiesību aktos, kurus šī pēdējā iestāde piemēro. Šajā gadījumā debitoriestādei ir saistoši secinājumi, ko ieguvusi uzturēšanās vai dzīvesvietas iestāde.

Ja uzturēšanās vai dzīvesvietas iestādei ir jāveic medicīniskā ekspertīze, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 82. pantu, šī iestāde rīkojas atbilstīgi noteikumiem, kas ir paredzēti tiesību aktos, kurus tā piemēro. Ja tādu noteikumu nav, tā vēršas debitoriestādē, lai uzzinātu piemērojamos noteikumus.Debitoriestāde patur tiesības likt veikt pabalsta prasītāja medicīnisko kontroli. Šo kontroli veic ārsts pēc iestādes izvēles. Tomēr pabalsta prasītājs var tikt uzaicināts doties uz debitoriestādes dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka tas var pārvietoties, nekaitējot savam veselības stāvoklim, un ka transporta un uzturēšanas līdzekļus sedz debitoriestāde.

2. Ja III sadaļas I, II un IV nodaļā minēto pabalstu saņēmējs uzturas vai dzīvo tās dalībvalsts teritorijā, kura nav debitoriestādes dalībvalsts, administratīvo kontroli veic pēc šīs iestādes pieprasījuma saņēmēja uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas iestāde. Debitoriestāde paziņo uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas iestādei jautājumus, par kuriem būtu jāveic administratīvā kontrole. Ja to nav, uzturēšanās vai dzīvesvietas iestāde veic kontroli pēc tiem noteikumiem, kas ir paredzēti tiesību aktos.Uzturēšanās vai dzīvesvietas iestādei ir jāiesniedz atskaite debitoriestādei, kas lūdz veikt kontroli.

83. pantsPaziņojumi

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta m), q) un r) apakšpunktā un šīs regulas 1. panta a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu koordinātes kā arī šīs regulas II daļā minēto nozīmēto iestāžu koordinātes.

2. Iestādēm, kas minētas 1. punktā, ir jābūt elektroniskai identitātei identifikācijas koda vai elektroniskās adreses formā.

3. Administratīvā komisija nosaka noteikumus, tostarp kopējo formātu un modeli, to koordināšu paziņojumiem, kas minēti 1. punktā.

4. Šīs regulas 4. pielikumā noteikta publiski pieejamā datu bāze, kurā apkopota 1. punktā minētā informācija.

5. Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minētās informācijas pastāvīgu atjaunināšanu.

84. pants Dokumenti

1. Nepieciešamos dokumentu modeļus, formas un formātus, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 883/2004 un šo regulu, nosaka administratīvā komisija, pamatojoties uz 4. panta noteikumiem.Kompetentās iestādes tos nodod to personu rīcībā, uz kurām attiecas minētā regula.

2. Savstarpējās attiecībās kompetentās iestādes vai divu vai vairāku dalībvalstu iestādes var vienoties par vienkāršotu dokumentu vai vienkāršotu datu apmaiņu. Par šiem nolīgumiem ir jāpaziņo administratīvajai komisijai.

85. pantsInformācija

1. Administratīvā komisija izstrādā nepieciešamo informāciju, lai iepazīstinātu ieinteresētās personas ar viņu tiesībām, kā arī lai iepazīstinātu ar administratīvajām formalitātēm, kas jāpilda, lai tās pieprasītu. Informācijas izplatīšana tiek nodrošināta prioritāri elektroniskā ceļā, pateicoties to ievietošanai tiešsaistes vietnē, kas ir publiski pieejama. Administratīvā komisija nodrošina to regulāru atjaunināšanu.

2. Regulas (EK) Nr. 883/2004 75. pantā minētā konsultatīvā komiteja var sniegt atzinumus un rekomendācijas, lai uzlabotu informāciju un tās izplatīšanu.

3. Dalībvalstis uzrauga, lai nepieciešamā informācija būtu to personu rīcībā, uz kurām attiecas Regula (EK) 883/2004, lai tās informētu par izmaiņām, ko ievieš ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un šo regulu, un izdarītu to tā, lai tas viņiem ļautu izmantot savas tiesības.

4. Kompetentās iestādes uzrauga, lai viņu iestādes būtu informētas un piemērotu Kopienas tiesību aktu noteikumu kopumu, tostarp administratīvās komisijas lēmumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 un šīs regulas jomās.

86. pants Valūtas konversija

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 un šīs regulas noteikumus, maiņas kurss starp divām valūtām ir atsauces maiņas kurss, kuru ir publicējusi Eiropas Centrālā banka.

87. pantsStatistika

Kompetentās iestādes sastāda un pārsūta Regulas (EK) Nr. 883/2004 un šīs regulas piemērošanas statistiku administratīvās komisijas sekretariātam. Šie dati tiek savākti un sakārtoti, sekojot administratīvās komisijas noteiktajam plānam un metodei. Komisija nodrošina šīs informācijas izplatīšanu.

88. pantsPielikumu izmaiņas

Šīs regulas 1., 2., 3. un 4. pielikumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 883/2004 I, VI, VII, VIII un IX pielikumu var grozīt ar Komisijas regulu pēc vienas vai vairāku ieinteresēto dalībvalstu lūguma vai to kompetento iestāžu lūguma un ar administratīvās komisijas vienbalsīgu piekrišanu.

89. pants Pārejas noteikumi

Regulas (EK) Nr. 883/2004 87. panta noteikumi piemērojami situācijās, uz kurām attiecas šī regula.

90. pantsAtcelšana

1. Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 tiek atcelta, sākot ar dienu, kad spēkā stājas šī regula.Tomēr Regula (EEK) Nr. 574/72 paliek spēkā un tās juridiskās sekas ir saglabātas šādām vajadzībām.

a) Padomes 2003. gada 14. maija Regulas (EK) Nr. 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ[8], vajadzībām šī regula paliek spēkā tik ilgi, kamēr minētā regula netiek atcelta vai grozīta;

b) Padomes 1985. gada 13. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1661/85, ar ko attiecībā uz Grenlandi nosaka tehniskus labojumus Kopienas noteikumos par migrējošo darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu[9], vajadzībām šī regula paliek spēkā tik ilgi, kamēr minētā regula netiek atcelta vai grozīta;

c) Eiropas ekonomikas zonas nolīguma vajadzībām[10] un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos[11] vajadzībām, un citu tādu līgumu vajadzībām, kuros ietverta norāde uz Regulu (EEK) Nr. 574/72, tik ilgi, kamēr iepriekšminētie līgumi netiek grozīti atbilstīgi šai regulai.

2. Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvā Nr. 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā[12], norādes uz Regulu (EEK) Nr. 574/72 tiek saprastas kā norādes uz šo regulu.

91. pants Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad tā ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Divpusējo nolīgumu piemērošanas noteikumi, kas paliek spēkā, un jauni divpusējo nolīgumu piemērošanas noteikumi

(8. panta 1. punkts un 9. panta 2. punkts).

2. PIELIKUMS

Speciālie režīmi, kas piemērojami ierēdņiem

(31. un 41. pants)

A. Speciālie režīmi, kas piemērojami ierēdņiem, kuriem netiek piemēroti Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 1. nodaļas noteikumi, kas attiecas uz pabalstiem natūrā.

1. Vācija

Versorgungssystem für Beamte (ierēdņu veselības apdrošināšanas shēma)

2. Spānija

Mutualismo administrativo (speciālais režīms, ko piemēro ierēdņiem, bruņotajiem spēkiem un tieslietu administrācijai)

B. Speciālie režīmi, kas piemērojami ierēdņiem, kuriem nepiemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 2. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā

1. Vācija

Unfallfürsorge für Beamte (ierēdņu nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēma).

3. PIELIKUMS

Dalībvalstis, kas kompensē pabalstu izmaksas, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

(62. panta 1. punkts).

4.PIELIKUMS

Kompetentās iestādes, dzīvesvietas un uzturēšanās vietas iestādes, piekļūšanas punkti un kompetento iestāžu nozīmētās iestādes.

(84. pant a 4. punkts).

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, OV L 166, 30.4.2004., grozījumi OV L 200, 7.6.2004.

[2] OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., grozījumi OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.

3 OV C […], […]. lpp.

[3] OV C […], […]. lpp.

[4] OV C […], […]. lpp.

[5] OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Jaunākie grozījumi Direktīvā izdarīti ar Padomes 2001. gada 15. jūnija Direktīvu 2001/44/EK, OV L 175, 28.6.2001., 7. lpp.

[6] OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp. Jaunākie grozījumi Regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 647/2005,OV L 28, 30.1.1997.

[7] OV L 124, 20.5.2003., 1. lpp.

[8] OV L 160, 20.6.1985., 7. lpp.

[9] OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.

[10] OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Šveices Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 2 (OV L 187, 26.7.2003., 55. lpp.)

[11] OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.