52006IP0528

P6_TA(2006)0528

Laiks palielināt apgriezienus — uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšana Eiropā

Eiropas Parlamenta rezolūcija Laiks palielināt apgriezienus — uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšana Eiropā (2006/2138(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai" (COM(2005)0551),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Laiks palielināt apgriezienus. Jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība" (COM(2006)0030),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana: uzņēmumu nodošana — nepārtrauktība ar jaunu sākumu" (COM(2006)0117),

- ņemot vērā prezidentūras secinājumus, kas izdarīti Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā, Eiropadomes Stokholmas sanāksmē 2001. gada 23. un 24. martā, Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā un Eiropadomes Briseles sanāksmē 2005. gada 22. un 23. martā, 2005. gada 15. un 16. decembrī un 2006. gada 23. un 24. martā,

- ņemot vērā Eiropadomes 2001. gada 15. un 16. jūnija sanāksmi Gēteborgā, kurā nolēma apvienot Lisabonas stratēģiju ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

- ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti valstu vadītāju neoficiālajā sanāksmē Hemptonkortā 2005. gada 27. oktobrī,

- ņemot vērā Padomes 2005. gada 12. jūlija Ieteikumu 2005/601/EK par dalībvalstu un Kopienas ekonomiskās politikas vispārējām pamatnostādnēm (2005—2008) [1],

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — jauns posms Lisabonas stratēģijā" (COM(2005)0024),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005—2008)" (COM(2005)0141),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma" (COM(2005)0330),

- ņemot vērā dalībvalstu iesniegtās 25 valsts reformu programmas (VRP) un šo VRP novērtējumu, ko Komisija sniegusi iepriekšminētā paziņojuma "Laiks palielināt apgriezienus. Jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība" 2. daļā,

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu [2], un Komisijas paziņojumu "Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģijas pamatnostādnes 2007.—2013. gadam" (COM(2005)0299),

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (COM(2005)0119) un Parlamenta 2006. gada 15. jūnija nostāju [3],

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana. Pētniecības un inovācijas sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja" (COM(2005)0488) un ar to saistītos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2005)1253 un SEC(2005)1289),

- ņemot vērā 2005. gada progresa ziņojumu par inovāciju Eiropā — inovācijas rezultātu salīdzinošo analīzi,

- ņemot vērā 2006. gada janvāra ziņojumu, ko sastādīja P&A un inovācijas jautājumu neatkarīgā ekspertu grupa, kuru iecēla pēc Hemptonkortas augstākā līmeņa sanāksmes "Inovācijas veicināšana Eiropā" ("Aho ziņojums"),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES" (COM(2006)0502),

- ņemot vērā 1994. gada 7. decembra Komisijas Ieteikumu 94/1069/EK par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nodošanu [4],

- ņemot vērā BEST procedūras projekta ekspertu grupas 2002. gada maija galīgo ziņojumu par mazo un vidējo uzņēmumu nodošanu,

- ņemot vērā 2004. gada aprīļa un jūnija Flash Eurobarometer Nr. 160 publicēto uzņēmējdarbības pārskatu un analītisko ziņojumu,

- ņemot vērā 2005. gada oktobra galīgo ziņojumu, ko izstrādāja riska kapitāla jautājumu darba grupa, kurā darbojās ASV Tirdzniecības ministrija, Starptautiskās tirdzniecības administrācija un Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izveidi (no 2007. līdz 2013. gadam) (COM(2005)0121) un Parlamenta 2006. gada 1. jūnija nostāju [5],

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija" (COM(2005)0535),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu" (COM(2006)0033),

- ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu (COM(2005)0265) un Parlamenta 2006. gada 1. jūnija Nostāju [6],

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Rīcības plāns par biomasas izmantošanu" (COM(2005)0628),

- ņemot vērā iniciatīvu i2010, jo īpaši i2010 e-pārvaldības rīcības plānu: paātrināt e-pārvaldību Eiropā par labu visiem (COM(2006)0173),

- ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai (COM(2006)0105),

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas daļu ES un priekšlikumiem konkrētai rīcībai [7],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu [8],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai [9],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. marta rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju [10],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā [11],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 5. jūlija rezolūciju par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu: pētniecības un inovācijas sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja [12],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0384/2006),

A. tā kā, ņemot vērā pasaules jaunās ekonomikas noteikumu maiņu un pasaules tirgu aizvien straujāku attīstību, ES ir stratēģiski jāpielāgo tās nostāja, lai nākotnē novērstu traucējumus ekonomikas ilgtermiņa izaugsmei;

B. tā kā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, ES un dalībvalstīm ir jānovērš atšķirības, kādas pastāv starp pētniecību un tirgiem ES;

C. tā kā, piekļūstot pasaules tirgum, MVU iegūst jaunus noieta tirgus, zemākas P&A izmaksas, vieglāku piekļuvi finansējumam, apjomradītus ietaupījumus un tehnoloģiskas priekšrocības, kā arī uz riska paplašināšanu balstītas iespējas;

D. tā kā attīstība nolūkā sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus ES nav vienmērīga un tehnoloģijas attīstības vispārējais līmenis un dalībvalstu rezultāti ir ārkārtīgi dažādi;

E. tā kā regulējuma vienkāršošanas process rada nopietnas juridiskās korekcijas problēmas, un tādēļ ir jāizstrādā mehānismi vai procedūras šādas korekcijas apstiprināšanai;

F. tā kā būtisku EK tiesību aktu neīstenošana un tai sekojošā tirgus fragmentācija kavē ekonomikas izaugsmi un konkurētspējas palielināšanu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, kas nepieciešami sevišķi konkurētspējīgai ekonomikai ES;

G. tā kā ES jāpārveidojas par uz jaunākajām zinātnes atziņām balstītu ekonomiku, jo jaunu zināšanu radīšana, nodošana un piemērošana ir ekonomikas izaugsmes galvenais priekšnoteikums un noturīgas konkurētspējas priekšrocība;

H. tā kā dalībvalstīm jāturpina risināt uzdevumi, kas saistīti ar sociāldemogrāfiskām izmaiņām un ilgtspējīgiem sociālajiem modeļiem, un jāizmanto iespēja izstrādāt novatoriskus procesus, pakalpojumus un produktus;

I. tā kā pareizi finansētas P&A rezultāti ir inovācija, ekonomikas izaugsme, jaunas darba vietas un izcilības centros veikta pētniecība;

J. tā kā ES ir jānodrošina uzņēmējdarbības kultūras dinamika, veicinot aktīvu politiku tādās jomās kā mūžizglītība, iemaņu attīstība, personīgās karjeras veidošana, jauniešu iekārtošana darbā un profesionālā izglītība;

K. tā kā Eiropas informācijas un komunikācijas telpā saredzamāk un aktīvāk ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un izglītošanās kultūra;

L. tā kā MVU veido 70 % no visas nodarbinātības un tā kā tikai 44 % MVU savā darbībā ievieš jauninājumus;

M. tā kā MVU ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas pamatelements, jo tajos ir nodarbināti vairāk nekā 75 miljoni cilvēku visā ES, un dažās rūpniecības nozarēs šajos uzņēmumos nodarbināto skaits sasniedz 80 %; tā kā, ņemot vērā MVU nozīmi ekonomiskās attīstības un jauninājumu jomā un šo uzņēmumu pārstāvēto tirgus daļu, MVU noteikti ir jāsaņem visaptverošs atbalsts;

N. tā kā dalībvalstīm jānodrošina privātā sektora attīstību veicinoša vide un jārisina specifiskas MVU problēmas, tostarp jānodrošina sekmējoša uzņēmējdarbības vide un noteikumi, pienācīgi infrastruktūras pamatpakalpojumi, piekļuve īstermiņa un vidēja termiņa finansējumam ar pieņemamām likmēm, pamatkapitāls un riska kapitāls, konsultāciju atbalsts un zināšanas par tirgus iespējām;

O. tā kā valsts un privātā sektora partnerība (VPS) ir nozīmīgs instruments, lai sasniegtu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un finanšu ilgtspējību;

P. tā kā MVU var sajust tādus trūkumus kā nepietiekamas iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī nepilnības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanā un grāmatvedībā, un MVU var būt problēmas, ko rada valodas barjeras, ražošanas vadība, uzņēmējdarbības plānošana, resursu nepietiekamība un nespēja sasniegt kritisko masu;

Q. tā kā neaizstājams ir atbalsts starpposma organizācijām, kuras pārstāv MVU, ņemot vērā to darbības fundamentālo raksturu informācijas un MVU atbalsta un izpildes pārraudzības jomā, jo īpaši attiecībā uz vismazākajiem uzņēmumiem;

R. tā kā MVU ir iesaistīti pārrobežu un pasaules tirgos, un šī saistība ir stratēģisks priekšnoteikums turpmākai MVU attīstībai;

S. tā kā viens no veiksmīgas uzņēmējdarbības, inovācijas un ražošanas attīstības galvenajiem šķēršļiem ir finanšu līdzekļu daudzveidības trūkums kapitāla ķēdē;

T. tā kā ES ir jāatbalsta darbības uzsākšanas projekti inkubācijas un pirmsinkubācijas posmā uz tirgu orientētā akadēmiskā vidē, lai šādiem projektiem palīdzētu iegūt lielāku kritisko masu, augstāku novērtējumu un lielāku sākotnējo ieguldījumu no riska kapitāla sabiedrībām;

U. tā kā patentēšana ES ir ļoti dārga — EUR 46700, salīdzinot ar ASV (EUR 10250) un Japānu (EUR 5460) — un tā kā steidzami ir nepieciešams Kopienas patents;

V. tā kā VRP jāpievēršas MVU un lielo uzņēmumu vajadzībām ilgtspējīgā veidā;

W. tā kā 23 miljoni MVU Eiropā faktiski atspoguļo ļoti lielu uzņēmējdarbības apstākļu daudzveidību, kas ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot Kopienas politiku, jo īpaši attiecībā uz VRP un konkrēti saistībā ar tām īpatnībām, kas raksturīgas mikrouzņēmumiem un mājamatniecībai, ko pārstāv vairāk nekā 95 % no Eiropas MVU;

X. tā kā valsts atbalsta noteikumi var veicināt ekonomikas izaugsmi un uzņēmumu inovāciju mazāk attīstītās kopienās un reģionos;

Y. tā kā apmēram divas trešdaļas no nodarbinātības ES veido ģimenes uzņēmumi;

Z. tā kā ir jāuzsver tādu pašreizējo ES programmu kā "Leonardo da Vinci" nozīme un attīstība, kas veicina mobilitāti, jauninājumus un mācību kvalitāti, veidojot pārrobežu partnerattiecības starp uzņēmumiem, mācību iestādēm, sadarbības iestādēm,

ES sekmīga konkurētspēja pasaules tirgū

1. atgādina dalībvalstīm, ka vienīgā iespēja, lai sekmīgi konkurētu pasaules tirgū, ir izveidot uz izcilības modeļa balstītu Eiropas zināšanu sabiedrību;

2. atzīst, ka liela nozīme ir veidot kultūrvidi, kas ir orientēta uz inovāciju un vajadzību to īstenot valsts konkurētspējas stratēģijas visās jomās;

3. uzsver, ka aizvien lielākā mērā organizatoriskais spēks būs nevis speciālajās zināšanās, bet gan pašos zināšanu speciālistos;

4. prasa dalībvalstīm veicināt uzņēmējdarbības garu izglītības sākumposmos un aktīvāk atbalstīt mūžizglītību;

5. norāda uz izglītības un mācību sistēmu kvalitātes un efektivitātes palielināšanu, efektīvi mobilizējot nepieciešamos resursus, jo īpaši, palielinot privātos ieguldījumus augstākajā izglītībā un tālākizglītībā;

6. prasa Komisijai veikt pasākumus, lai likvidētu juridiskās atšķirības valstu tirdzniecības tiesībās un nodrošinātu atvērta un konkurētspējīga tirgus darbību;

7. uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību, no vienas puses, starp reģioniem ar līdzīgām problēmām un uzdevumiem, veicinot tīklu veidošanu starp šo reģionu uzņēmumiem, un no otras puses, starp pārrobežu reģioniem, lai mudinātu izstrādāt un koordinēt šo reģionu specifiskajām vajadzībām piemērotu politiku; uzsver to nozīmi, kāda ir MVU kopu veidošanai sadarbībā ar tehnoloģiju centriem, valsts laboratorijām un universitātēm, radot Eiropā dinamisku vidi, kurā spēj izmantot zinātnes atziņas un radīt uz zinātnes atziņām balstītas darba vietas;

8. uzsver vajadzību atzīt īpašo situāciju un, izmantojot Eiropas programmas, veicināt ražošanas kopu un zonu attīstību, ņemot vērā to īpatnības un nodrošinot pienācīgu atbalstu; aicina Komisiju veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm uzņēmumu kopu veidošanas un uzņēmējdarbības un universitāšu saiknes uzlabošanas jomā, jo gan uzņēmējdarbība, gan universitātes veicina inovāciju un uzņēmumu dibināšanu;

9. prasa attīstīt transatlantiskās ekonomiskās attiecības, lai izveidotu plašāku brīvās tirdzniecības zonu nekā Eiropas vienotais tirgus;

10. prasa dalībvalstīm veicināt tirgus atvērtību un īstenot atliktos tiesību aktus, kas sekmētu šā mērķa sasniegšanu, uzlabojot vispārējo saskaņotību un Eiropas konkurētspēju;

11. prasa dalībvalstīm pilnveidot un integrēt pakalpojumu nozari, tādējādi kāpinot darba ražīguma ātrumu dalībvalstīs;

12. atzīst, ka Eiropai ir nepieciešama patiesi integrēta enerģētikas politika, kas garantē piegādes stabilitāti un nodara minimālu kaitējumu videi;

13. uzsver, ka regulējuma vienkāršošana ir būtisks, taču grūti īstenojams mērķis, un ka zināmā mērā tā līdzinās kodifikācijai; mudina Komisiju veicināt vienkāršošanu, iesniedzot priekšlikumu, ar ko paredz skaidru mehānismu tās juridiskās korekcijas atzīšanai, kas attiecas uz veiktajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktu vienkāršošanu, un ieteikt dalībvalstīm individuāli izveidot līdzīgus mehānismus, lai katra dalībvalsts varētu uzsākt vienkāršošanas procesu;

Eiropas radošuma brīva izpausme

14. atzīmē vajadzību dalībvalstīm atkārtoti uzsvērt zināšanu, pētniecības un inovācijas nozīmi; uzskata, ka pētniecība ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai inovācijai un ekonomiskai izaugsmei; uzskata, ka ir svarīgi Eiropā izveidot zināšanu sabiedrību, izmantojot mūžizglītības, valodu apmācības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iespējas, lai samazinātu profesionālo prasmju atšķirības un bezdarbu, tādējādi uzlabojot darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā;

15. uzsver, ka IKT, e-mācībām un e-komercijai ir būtiska nozīme MVU konkurētspējas palielināšanā; uzskata, ka jāveicina turpmāki projekti, kas MVU ļautu izmantot šādas iespējas;

16. atbalsta visplašāko jēdziena "pamatkompetences mūžizglītībai" izmantošanu, lai apmierinātu Eiropas izglītojamo vajadzības, nodrošinot vienādu attieksmi un piekļuvi, jo īpaši tām grupām, kurām vajadzīgs atbalsts viņu izglītības potenciālam, piemēram, cilvēkiem ar nepietiekamām pamatprasmēm, tiem, kas agri pārtraukuši mācības, ilglaicīgiem bezdarbniekiem, migrantiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

17. uzsver, ka vienīgais veids, kā panākt noietu Eiropas Savienības MVU un rūpniecībai, ir novērst atšķirības, kādas Eiropas Savienībā pastāv starp pētniecību un jaunrades procesu, pakalpojumu un produktu tirdzniecību;

18. uzsver vajadzību īstenot atklātus inovācijas modeļus, kas būtu mazāk teorētiski un dinamiskāki un nodrošinātu uzņēmumiem pievienoto vērtību;

19. prasa dalībvalstīm veicināt ne tikai personālo datoru lietošanu, bet arī programmatūras pakotņu izmantošanu, jo šāda izglītības paplašināšana var uzlabot dažādu administratīvo uzdevumu efektivitāti;

20. uzsver vajadzību ieviest lietotājdraudzīgu Kopienas patentu un uzlabot Eiropas, Amerikas Savienoto Valstu un Japānas patentēšanas sistēmu savstarpīgumu, lai labāk aizsargātu Eiropas uzņēmumus un idejas, jo īpaši uzsverot šo sistēmu izmantošanu MVU;

21. atzinīgi vērtē ES tirgus piekļuves stratēģijas mērķus un aicina ES veikt pasākumus, lai popularizētu tās datu bāzi MVU grupā, kā arī šo datu bāzi regulāri atjaunināt; iesaka dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām varas iestādēm radīt kopēju vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu un mudina valsts pārvaldes iestādes piedāvāt lielāku to pakalpojumu skaitu, ko var veikt ar interneta starpniecību (e-pārvaldība);

22. prasa Komisijai ar tās Euro Info centru tīkla starpniecību veicināt plašāku piekļuvi starptautiskajiem tirgiem;

23. prasa Komisijai reformēt un paplašināt pašreizējo Euro Info centru tīklu, ietverot dažādas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras, kas darbojas valstu tīklos un kuras MVU var sniegt visaptverošus un drošus pakalpojumus;

24. uzsver, ka tāpēc ir svarīgi novērtēt, uzlabot un reorganizēt Euro Info centru tīklu, ņemot vērā gan ekspluatācijas efektivitāti, gan darbības efektivitāti, lai nodrošinātu lielāku tīkla darbības mērķtiecību un ātrumu; uzskata, ka Euro Info centrus vajadzētu pārveidot par vienas institūcijas pārraudzītām problēmu novēršanas iestādēm, kurās varētu vērsties MVU, kas saskaras ar iekšējā tirgus šķēršļiem, un Euro Info centriem jākļūst par patiesiem MVU un dalībvalstu starpniekiem, kuri ikvienu jautājumu risina, pēc iespējas praktiskāk un pragmātiskāk piemērojot Kopienu tiesības; atzīst, ka šo mērķu sasniegšanai Euro Info centriem būs nepieciešami lielāki līdzekļi;

25. aicina Komisiju aktīvi popularizēt Euro Info centru darbību un uzsver, ka visiem MVU jānodrošina viegla un bezmaksas piekļuve Euro Info centru sniegtajai informācijai, pakalpojumiem un konsultācijām neatkarīgi no tā, vai šie uzņēmumi ir vai nav to organizāciju dalībnieki, kas veic Euro Info centru funkcijas; aicina Komisiju nodrošināt, ka Euro Info centru izveidotajos MVU vadības centros iekļauj arī MVU, kas nav izcelsmes organizācijas dalībnieki; uzskata, ka ir būtiski Komisijai izvirzīt augstus mērķus, lai veicinātu, ka Euro Info centrus izmanto visi MVU, ne tikai tie, kuri ir izcelsmes organizācijas dalībnieki;

26. uzskata, ka ir jācenšas apvienot visus tīklus, kas Kopienā darbojas MVU interesēs (piemēram, Euro Info centri un Inovāciju rosināšanas centri); uzskata, ka šīs organizācijas varētu apvienot, piemēram, izveidojot MVU profesionālo asociāciju;

Konkurētspējas attīstība: veiksmīgas konkurētspējas priekšnoteikumi un MVU

27. prasa Komisijai un dalībvalstīm pēc iespējas bieži piemērot principu "priekšroka mazajiem", kas pamatojas uz Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, lai ļautu mikrouzņēmumiem un jo īpaši mājamatniecības uzņēmumiem pilnībā realizēt izaugsmes un attīstības potenciālu gan vietējā līmenī, gan eksporta tirgos;

28. prasa dalībvalstīm paaugstināt uzņēmējdarbības statusu un individuālo atbildību, pienācīgi novērtējot centienus un palielinot sociālo vērtību, kas saistīta ar riska uzņemšanos un uzņēmējdarbību;

29. atzīmē, ka tehnoloģijas attīstība un pilnīgošana ir būtiskākais labākas konkurētspējas priekšnoteikums zināšanu sabiedrībā;

30. uzskata, ka ir svarīgi lielāku uzmanību pievērst ne tikai informācijas nodrošināšanai, bet arī labākās prakses nodošanai MVU un mikrouzņēmumiem; šajā ziņā par prioritāru uzdevumu uzskata nodot ar uzņēmējdarbību saistītās zināšanas, tostarp arī zināšanas par konkursa procedūrām;

31. prasa dalībvalstīm ieviest veiksmīgas e-komercijas modeļus, lai veicinātu IKT attīstību;

32. prasa dalībvalstīm noteikt kopējus standartus vai paredzēt brīvprātīgas vienošanās iespēju jomās, kurās šo standartu vai vienošanās neesamība kavē MVU izaugsmi;

33. prasa dalībvalstīm atdzīvināt Eiropas uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiju, uzlabojot regulējuma kvalitāti, samazinot administratīvos šķēršļus, uzlabojot MVU līdzdalību apspriežu procesā, vienkāršojot MVU piemērojamās nodokļu saskaņošanas procedūras un pilnveidojot administratīvos procesus un sociālās drošības sistēmas attiecībā uz darba ņēmējiem un darba devējiem; prasa dalībvalstīm novērst administratīvos šķēršļus pārrobežu sadarbībai starp MVU, rūpniecību, pētniecības institūtiem un universitātēm;

34. mudina dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu, lai palielinātu jaundibināto uzņēmumu nelielo skaitu, un izstrādāt un piemērot atbilstīgus veicināšanas pasākumus, kā arī veikt speciālus atbalsta pasākumus, lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos un nodarbinātību; atzīmē uzņēmumu nodošanas nozīmi darba vietu un kapitāla saglabāšanā; atzinīgi vērtē jauno paziņojumu par uzņēmumu nodošanu "Kopienas Lisabonas programmas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana: uzņēmumu nodošana — nepārtrauktība ar jaunu sākumu", kas saistīts ar mērķi samazināt uzņēmējdarbībai raksturīgo risku; atzīmē, ka sekmīgas uzņēmumu nodošanas nozīme palielinās, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanos un to, ka vairāk nekā trešdaļa Eiropas uzņēmēju dosies pensijā nākamajos desmit gados; līdz ar to aicina dalībvalstis vienādu politisko uzmanību pievērst gan uzņēmumu dibināšanai, gan nodošanai un valsts politikā ietvert praktiskus pasākumus Lisabonas stratēģijas īstenošanai, paredzot īpašus grafikus;

35. atbalsta priekšlikumus, kas sekmē jaunu uzņēmumu dibināšanu un samazina darbības uzsākšanas termiņus un izmaksas, vienlaicīgi atzīmējot, ka, kamēr nodokļu atvieglojumi nerada problēmas, zemu procentu likmju aizdevumi automātiski neatbilst Kopienas likumdošanai, ar kuru, gluži pretēji, cenšas panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus; ierosina veicināt tādus atbilstīgus pasākumus kā nodokļu atvieglojumi un elastīgi uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi, lai sekmētu uzņēmumu turpmāku pastāvēšanu un jo īpaši ģimenes uzņēmumu nodošanu trešām pusēm vai darbiniekiem;

Mūsdienīga sociālās aizsardzības sistēma un darba tirgus

36. prasa dalībvalstīm pārskatīt neefektīvus sociālos modeļus, ņemot vērā to finanšu ilgtspējību, globālo pārmaiņu dinamiku un demogrāfisko struktūru, lai paaugstinātu šo modeļu ilgtspējību;

37. prasa dalībvalstīm pieņemt praktiskus politikas lēmumus, lai iedzīvotāju novecošanos un dzimstības samazināšanos kompensētu ar tādiem pasākumiem kā darbspējas perioda pagarināšana saskaņā ar veselības aprūpes standartu paaugstināšanu un uz ģimeni orientētas politikas īstenošanu, kas veicinātu bērnu dzimstību un bērnu aprūpes iespējas;

38. uzsver vajadzību atbalstīt uzņēmējas sievietes, jo īpaši sekmējot piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības tīkliem;

39. uzsver vajadzību dalībvalstīm īstenot pilnīgu Eiropas elektronizāciju;

40. uzsver vajadzību nodrošināt tirgus elastību, lai ņemtu vērā mainīgos sociālos modeļus un ar sabiedrības novecošanos saistītos jautājumus;

41. atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka izmaksas, kas neietver algas, ir viens no galvenajiem individuālo uzņēmumu šķēršļiem, kas arī attur algot papildu darbiniekus; prasa Komisijai un dalībvalstīm ievērot proporcionalitātes un elastīguma principu, apsverot ES nodarbinātības likumdošanu, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Eiropā, jo īpaši jauniešu vidū;

42. uzskata, ka ir būtiski veicināt MVU ieguldījumus cilvēku kapitālā, lai palielinātu strādājošo nodarbinātības iespējas un paaugstinātu produktivitāti; atzīst tādu mācību programmu un pasākumu vajadzību, kas paredzētas tieši MVU uzņēmējdarbībai, tostarp mācības uz vietas; uzsver vajadzību nodrošināt pienācīgas arodmācības (jauno tehnoloģiju apguvi) vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti, lai viņi varētu turpināt strādāt vai vieglāk atrast darbu un lai ievērotu darba devēju un personu ar invaliditāti vajadzības;

43. ierosina uzņēmējdarbības pamatiemaņu apguvi iekļaut vidējās izglītības programmās un mudina MVU iesaistīties tajās izglītības jomās, kurās tie var sniegt praktisku papildu informāciju un konsultācijas; atbalsta tādu augstskolu politiku, kuras mācību programmās iekļauj ekonomikas vajadzībām atbilstošas jomas;

44. uzsver vajadzību mudināt MVU izmantot videi draudzīgas metodes uzņēmumu sociālās atbildības un Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā;

45. atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot dialogu un veicināt regulāras apspriedes ar MVU un to pārstāvniecības organizācijām un aicina šo metodi regulāri izmantot praksē, iesaistot Eiropas uzņēmumus, tostarp ar aroda apvienību starpniecību, ne tikai Kopienas programmu īstenošanas, bet arī izstrādes laikā; atzīmē, ka pašreizējā apspriežu procesa forma rada grūtības MVU, jo noteiktais astoņu nedēļu termiņš MVU pārstāvniecības organizācijām ir nepietiekams viedokļu apkopošanai un iesniegšanai; prasa Komisijai nekavējoties pārskatīt šo ierobežojumu;

46. atkārtoti uzsver, ka MVU atbalsta pasākumiem jābūt piemērojamiem attiecībā uz pašnodarbinātajiem, un tas jo īpaši attiecas uz sociālās drošības sistēmu dažādajiem veidiem un to priekšrocībām, kā arī uz arodslimību novēršanu;

47. iesaka dalībvalstīm pēc iespējas lielākā mērā censties izveidot tiesisku vidi, kas nodrošinātu elastību attiecībā uz MVU nodarbinātību, neierobežojot sociālās drošības aspektus;

48. uzsver vajadzību pabeigt iekšējā tirgus izveidi un aicina dalībvalstis sniegt atbalstu šā kopējā mērķa sasniegšanā, veicinot brīvu darbaspēka apriti;

49. atgādina, ka uzņēmējdarbību veicinoši stimuli ir ļoti būtiski, jo īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, kuru rezultātā Eiropā nākamo desmit gadu laikā trešdaļa uzņēmēju dosies pensijā; aicina Komisiju veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm šajā jomā, uzmanību veltot tādiem jautājumiem kā "sudraba uzņēmējdarbības" shēma vecāka gada gājuma cilvēkiem, jauniešu iedrošināšana veidot uzņēmumus un īpašs atbalsts sievietēm uzņēmējām, kas varētu ietvert pasākumus labākai ģimenes dzīves un darba saskaņošanai;

Finanšu ilgtspējība

50. prasa dalībvalstīm ievērot budžeta disciplīnas principus, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti;

51. mudina pārskatīt sabiedrisko pakalpojumu modeļus, to finansēšanu un pārvaldību, tostarp organizējot debates par valsts un privātā sektora partnerības uzdevumiem un ieguvumiem;

52. mudina dalībvalstis attīstīt valsts un privāta sektora partnerību kā vispiemērotāko modeli uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanai MVU, tostarp riska kapitāla fondu izveidi, tādējādi radot atbilstīgu mehānismu plašākai privātā sektora iesaistīšanai;

53. prasa dalībvalstīm uzlabot MVU piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrām, jo to nepieejamība ir liels šķērslis izaugsmei; atgādina Komisijai un dalībvalstīm par publiskā iepirkuma direktīvu dažkārt aplamām izpausmēm, kas atsevišķos gadījumos ir novedušas pie tā, ka daži valsts pasūtījumu piedāvātāji ir pieprasījuši no potenciālajiem piegādātājiem maksu par iesniegto piedāvājumu apstrādi; atzīmē, ka šāda maksa var būt kropļojoša attiecībā uz maziem uzņēmumiem, un tādēļ aicina Komisiju apsvērt šo jautājumu, izstrādājot pamatnostādnes par pārskatīto publiskā iepirkumu direktīvu īstenošanu šajā gadā;

54. uzskata, ka ekoinovāciju var arī stimulēt, izmantojot valsts budžetu pirktspēju, jo publiskā iepirkuma pārveidošana par videi draudzīgu iepirkumu palīdzētu radīt kritisko masu, lai videi draudzīgi uzņēmumi iekļūtu tirgū plašākā mērogā, nodrošinot priekšrocības Eiropas MVU, kuri ir ļoti aktīvi šajā nozarē;

55. mudina izmantot fiskālus stimulus, lai sekmētu riska kapitāla ieguldījumus, un izmantot no Eiropas Investīciju fonda un struktūrfondiem pieejamos līdzekļus, kas palīdzētu veidot vietējā riska kapitāla ieguldītāju bāzi;

56. uzskata, ka saistībā ar finansēšanu un uzņēmējdarbības riskiem MVU noteikti ir jāsaņem visaptveroša un ticama informācija par iespējamajiem riska dalīšanas veidiem;

57. uzskata, ka MVU ir Eiropas ekonomikas būtiska daļa un ka nolūkā pilnībā izmantot to potenciālu P&A jomā, ir jāpilnveido ES 7. pamatprogramma, lai veicinātu mazāku pētniecības struktūru līdzdalību, piešķirot līdzekļus MVU un mazu firmu un laboratoriju kopām;

58. atzinīgi vērtē Eiropadomes Briseles sanāksmē 2006. gada martā noteikto pieeju atvieglot un paplašināt uzņēmumu piekļuvi Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, jo īpaši attiecībā uz MVU;

VRP pasākumi

59. prasa visām dalībvalstīm savās VRP īpašu uzmanību pievērst pasākumiem attiecībā uz MVU, ņemot vērā, ka panākumi būs atkarīgi no MVU uzņēmējdarbības organizāciju aktīvas iesaistīšanas un konsultāciju sniegšanas tām, lai pārbaudītu to efektivitāti;

60. pauž nožēlu par konkrētības dimensijas zudumu, kas bija ziņojumos par Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, un mudina Komisiju piedāvāt dalībvalstīm iespēju organizēt divpusējas sanāksmes (pieaicinot valsts ieinteresētās personas) par konkrētu MVU pasākumu attīstību, sagatavojot VRP gada ziņojumus;

61. pauž nožēlu, ka dalībvalstīs trūkst koordinētas pieejas attiecībā uz VRP;

62. uzsver to nozīmi, kāda ir ziņošanai un savstarpējai komunikācijai par VRP panākumiem un neveiksmēm;

63. prasa dalībvalstīm izskaidrot, kā tās ir paredzējušas rīkoties, lai īstenotu VRP noteiktos mērķus;

*

* *

64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

[1] OV L 205, 6.8.2005., 28. lpp.

[2] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0265.

[4] OV L 385, 31.12.1994., 14. lpp.

[5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0230.

[6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0243.

[7] OV C 227 E, 21.9.2006., 599. lpp.

[8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0022.

[9] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0079.

[10] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0092.

[11] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.

[12] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0301.

--------------------------------------------------