52006IP0231

P6_TA(2006)0231

Mazie un vidējie uzņēmumi jaunattīstības valstīs

Eiropas Parlamenta rezolūcija par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs (2005/2207(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīguma [1] II pielikumu,

- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana — veidot Eiropu par izcilības paraugu uzņēmumu sociālās atbildības jomā" (COM(2006)0136),

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajai deklarācijai par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas konsenss" [2],

- ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju tajā, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopējo paziņojumu "Eiropas konsenss attīstības jomā" [3],

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju [4],

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. oktobra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "ES Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai" (COM(2005)0489),

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā [5],

- ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu 2004. gada 29. oktobra darba dokumentu "EK ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem 2000.—2004. gadam" (SEC(2004)1379),

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0151/2006),

A. tā kā Eiropas politiku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jomā nevajadzētu automātiski transponēt jaunattīstības valstīs;

B. tā kā jaunattīstības valstīs nav vienas vispārpieņemtas MVU definīcijas;

C. tā kā MVU sektors aptver neviendabīgu uzņēmumu grupu, kas jaunattīstības valstīs darbojas ļoti atšķirīgos tirgus apstākļos;

D. tā kā MVU rada darbavietas un palīdz veidot pilsonisko sabiedrību;

E. tā kā ar MVU palīdzību var veicināt sociālo un ekonomisko attīstību, samazinot nabadzību;

F. tā kā vairākumā jaunattīstības reģionu pārrobežu darbība ir plaši izplatīta, tādēļ politiku un programmu veidošanā tai jāpievērš īpaša uzmanība;

G. tā kā daudzos jaunattīstības valstu reģionos risinājums MVU attīstīšanai var būt reģionāla pieeja, iesaistot valdības, reģionālās un vietējās varasiestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas no divām vai vairākām valstīm;

H. tā kā īpaša uzmanība jāpievērš MVU lomai nelielu salu valstu ekonomikā;

I. tā kā īpaša uzmanība jāpievērš MVU lomai pēckonfliktu valstīs, jo agrākos kaujiniekus ar MVU palīdzību var efektīvi integrēt sabiedrībā;

J. tā kā valstu iestādēm jācenšas pēc iespējas samazināt birokrātiju, lai neradītu šķēršļus MVU attīstībai;

K. tā kā reģistrācija nedrīkst būt šķērslis mazu uzņēmumu darbības uzsākšanai vai mikrouzņēmumu pārveidošanai par maziem uzņēmumiem;

L. tā kā vietējo un reģionālo tīklu izveide mazajiem uzņēmumiem var sniegt ievērojamus ieguvumus;

M. tā kā ir jāizplata labākā pieredze par to, kā izstrādāt, īstenot un novērtēt iniciatīvas, kas veicina MVU izaugsmi, vietējo ekonomiku un nodarbinātību;

N. tā kā vietējo procesu dalībniekiem, viņu asociācijām un cita veida organizācijām jābūt galvenajai lomai jebkādas MVU politikas izveidē un īstenošanā;

O. tā kā jaunu MVU politiku un programmu izstrādē jāņem vērā reģionālās un kultūras atšķirības;

P. tā kā vairākums mikrouzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi, tādēļ tiem jāpievērš īpaša uzmanība jebkādas MVU politikas izstrādē;

Q. tā kā sievietes ir svarīgas ekonomikas procesu dalībnieces mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu izveidē un attīstībā un tā kā ir jānovērš sieviešu uzņēmumu nošķirtība;

R. tā kā sieviešu uzņēmumu projektiem jāpievērš īpaša uzmanība, lai neļautu vēsturiskiem uzvedības modeļiem un tradīcijām traucēt mikrouzņēmumu un MVU iniciatīvu izveidošanu un pilnīgu īstenošanu;

S. tā kā kooperatīviem ir svarīga loma vietējās ekonomikas uzturēšanā, vietējo kopienu strukturēšanā un kohēzijas nodrošināšanā;

T. tā kā vietējām iestādēm ir būtiska loma MVU atbalstīšanā;

U. tā kā MVU izveides politika var veicināt nelegālās ekonomikas īpatsvara samazināšanu;

V. tā kā ir jāgarantē MVU dibināšanas un darbības drošība;

W. tā kā kooperatīvi ir tuvi tradicionālajai apvienošanās praksei daudzās lauku un pilsētu kopienās;

X. tā kā jaunu kooperatīvu izveide var būt viens no veidiem, kā nelegālu darbību pārveidot legālā;

Y. tā kā ir jāatbalsta iniciatīvas, kuras uzlabo investīciju klimatu un uzņēmējdarbības iespējas, kas palīdz palielināt nodarbinātību un nabadzīgo iedzīvotāju labklājību;

Z. tā kā MVU vajag pietiekami daudz laika un resursu, lai piemērotos attiecīgo nozaru pakāpeniskai atvēršanai konkurencei pasaules tirgū; tā kā kritiskajam izmēram ar apvienošanās procesu palīdzību ir jānoved pie kritiskās masas, kas vajadzīga, lai pakāpeniski likvidētu sākotnējā fāzē izmantoto aizsardzību;

AA. tā kā mazajos un vidējos uzņēmumos arvien vairāk ir jāveicina uzņēmumu sociālās atbildības koncepcija, ar kuras palīdzību sociālie un vides jautājumi ietekmē saimniecisko darbību;

AB. tā kā īpaša uzmanība jāpievērš MVU sociālekonomiskajai videi, piemēram, cilvēku izglītošanai un apmācībai, saziņas un informācijas infrastruktūrām, izejmateriālu un tirgu pieejamībai;

AC. tā kā ļoti svarīgi ir izveidot partnerattiecības un informācijas sistēmas, kas sniedz pieeju zināšanām par attīstības iespējām;

AD. tā kā MVU ir svarīga loma ilgtspējīgu tūrisma iniciatīvu veicināšanā jaunattīstības valstīs;

AE. tā kā nestrukturētas finanšu sistēmas ir īpaši kaitīgas mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu izaugsmei;

AF. tā kā galvenais MVU pieejamais finanšu avots ir neformāli aizdevumi no neoficiālām apvienībām, ģimenes un draugiem, kā arī nelieli uzkrājumi, ienākumi un nesadalītā peļņa;

AG. tā kā sākumkapitāla nodrošināšana var veicināt MVU radīšanu un attīstīšanu;

AH. tā kā kredītu, it īpaši vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītu pieejamība un finanšu starpnieku stiprināšana ir svarīga MVU attīstībai;

AI. tā kā pieredze rāda, ka jaunattīstības valstīs sievietes ir labākās mikrokredītu izmantotājas, jo šādā veidā viņas var iesaistīties vietējās ekonomikas ilgtspējības nodrošināšanā;

AJ. tā kā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) un citām jaunattīstības valstīm, tostarp nacionālām un reģionālām institūcijām ir jāpiedalās MVU attīstību veicinošu fondu pārvaldīšanā;

AK. tā kā ir jāizveido īpaši MVU paredzēta proaktīva finanšu un fiskālā politika; tā kā šādās politikās ir jāiekļauj īpašas kredītlīnijas un nodokļu atvieglojumi,

1. uzskata par nepieciešamu vismaz reģionālā līmenī harmonizēt visas pašreizējās MVU, tostarp mikrouzņēmumu definīcijas; turklāt uzskata, ka darbinieku skaits ir MVU definēšanas labākais kritērijs;

2. iesaka reģionos, kuros jaunattīstības valstis ir pārsvarā, uzņēmumu uzskatīt par mikrouzņēmumu, ja tajā ir līdz 5 darbiniekiem; par mazo uzņēmumu uzskatīt tādu, kurā ir no 6 līdz 25 darbiniekiem; par vidējo uzņēmumu uzskatīt tādu, kurā ir no 26 līdz 100 darbiniekiem;

3. atbalsta politiku, kuras mērķis ir samazināt šķēršļus uzņēmumu izveidei, reģistrācijai un darbības uzsākšanai; aicina jaunattīstības valstu valdības novērtēt pašreizējo un turpmāko ekonomikas jomas tiesību aktu ietekmi uz MVU;

4. iesaka īpaši atbalstīt uzņēmumu tīklu izveidi vietējā un reģionālā līmenī;

5. uzsver, ka tīklu izveidi atvieglo asociācijas, kas sniedz virkni pakalpojumu, piemēram, juridiskas konsultācijas un grāmatvedības, apmācības, izglītības un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pakalpojumus;

6. uzskata, ka mazpilsētās un ciematos šādus pakalpojumu centrus vajadzības gadījumā varētu izveidot ar valsts finansējumu, tomēr galarezultātā iesaka izvēlēties privātīpašuma formu;

7. prasa izveidot politikas, programmas un projektus, kas īpaši paredzēti MVU, tostarp mikrouzņēmumiem, kuri tradicionāli ir aktīvi pārrobežu tirdzniecībā;

8. uzsver, ka valdībām ir svarīgi iesaistīties šādās ar pārrobežu darbību saistītās politikās, līdz ar to veicinot starpvalstu uzticēšanos, tiesību aktu un prakšu harmonizāciju un reģionālo attīstību;

9. atgādina, ka MVU, tostarp mikrouzņēmumi pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi, kas radušies vidē, kur kultūrai un tradīcijām joprojām ir ļoti būtiska nozīme, tādēļ politiskajai pieejai, sagatavojot īstenošanai jaunus tiesību aktus vai organizatoriskas formas, jābūt īpaši rūpīgai un uzmanīgai;

10. aicina visas ieinteresētās puses vai nu tieši, vai ar augstākstāvošu organizāciju starpniecību piedalīties ar MVU saistīto politiku izstrādē un īstenošanā visos līmeņos;

11. atzīst milzīgo nozīmi, kas sievietēm ir visās ar attīstību saistītajās jomās un ko lēmumu pieņēmēji pārāk bieži aizmirst, un pieprasa sieviešu uzņēmējdarbības projektiem pievērst īpašu uzmanību;

12. atzīst nozīmi, kas MVU, tostarp mikrouzņēmumu atbalstīšanā ir vietējām iestādēm; uzskata, ka vietējās iestādes var uzsākt mikrouzņēmumiem un MVU paredzēto kopējo pakalpojumu centru veidošanu, sākumposmā izmantojot valsts finansējumu;

13. atzīst MVU kā darbavietu radītāju lomu un uzsver, ka lielāko daļu no šīm darbavietām ir svarīgi ar proaktīvu nacionālo politiku un programmu palīdzību pārveidot no nekvalificētām par kvalificētām, no sezonālām par pilna laika un no pagaidu par pastāvīgām;

14. uzsver svarīgo lomu, ko kooperatīvi var uzņemties vietējās ekonomikas uzturēšanā, vietējo kopienu strukturēšanā un kohēzijas nodrošināšanā,

15. aicina izveidot nacionālās politikas, kas palīdzētu samazināt neoficiālās ekonomikas īpatsvaru jaunattīstības valstīs; turklāt aicina veicināt iniciatīvas, kas palīdzētu uzlabot investīciju klimatu un līdz ar to radītu iespējas uzņēmējdarbībai;

16. uzskata, ka viens no līdzekļiem neoficiālās darbības formalizēšanai ir kooperatīvi, jo tie daudzās lauku un pilsētu kopienās ir tradicionālajām apvienošanās praksēm tuvāki nekā citas oficiālās organizatoriskās formas;

17. uzskata kooperatīvus par labāko vidi, lai nodrošinātu, ka legāli strādājošie MVU nenonāk atpakaļ nelegālajā sektorā;

18. atzīst, ka MVU vajag pietiekami daudz laika un resursu, lai piemērotos attiecīgo nozaru pakāpeniskai atvēršanai konkurencei pasaules tirgū; turklāt atzīst, ka kritiskajam lielumam ar apvienošanās procesu palīdzību ir jānoved pie kritiskās masas, kas vajadzīga, lai pakāpeniski likvidētu sākotnējā fāzē izmantoto aizsardzību;

19. aicina jaunattīstības valstu mazajos un vidējos uzņēmumos pakāpeniski ieviest uzņēmumu sociālās atbildības koncepciju un tādēļ aicina Komisiju izmantot visas attiecīgās konferences un divpusējās diskusijas ar Kotonū nolīgumu parakstījušajām valstīm, lai veicinātu šīs koncepcijas ieviešanu un informētību par to;

20. atzīst, ka MVU piemērotas sociālekonomiskās vides radīšana ir iespējama tikai tad, ja attiecīgās politikas jomās ietver pasākumus cilvēkresursu izglītībai un apmācībai, saziņas un informācijas infrastruktūras nodrošināšanu un atvieglotu pieeju izejmateriāliem un vietējiem un reģionāliem tirgiem;

21. aicina izveidot MVU partnerattiecības, lai apmainītos ar aktuālo informāciju un zināšanām;

22. atzīst MVU iespējamo lomu nozaru politiku lielākās daļas attīstībā;

23. aicina izmantot atbilstošas un MVU labvēlīgas finanšu sistēmas;

24. uzsver, ka daudzās jomās tradicionālā prakse izmantot neoficiālus kredītus un aizdevumus ir jānovērš, veicinot īpaši izveidotus finanšu produktus un mikrofinansējumu;

25. iesaka nodrošināt sākumkapitālu MVU izveidei un attīstībai;

26. iesaka izmantot politikas, kas veicina kredītu, it īpaši vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītu pieejamību un stiprina starpniekus, kas darbojas MVU finansēšanā;

27. aicina īpašu uzmanību pievērst sievietēm paredzētiem mikrokredītu uzņēmumiem, it sevišķi reģionos, kur sievietēm nav lielas ietekmes;

28. ierosina sniegt starptautisku atbalstu un finansējumu reģionālām institūcijām, kuras strādā jaunattīstības valstu finanšu nozarē, līdz ar to ieviešot daudznacionālu kopēju pieeju MVU darbībai;

29. aicina MVU piešķirt nodokļu atvieglojumus, it īpaši to darbības sākumposmā;

30. aicina veikt normatīvas reformas, kas vērstas uz reģistrācijas procedūru paātrināšanu un vienkāršošanu, kā arī minimālā kapitāla prasību pazemināšanu;

31. aicina reformēt procesuālo kārtību, lai ātrāk izšķirtu uzņēmējdarbības strīdus un efektīvāk nodrošinātu līgumu izpildi un īpašumtiesību aizsardzību;

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām, ĀKK un ES Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

[1] Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses; parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū, OV L 65, 8.3.2003., 27. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0446.

[3] OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0445.

[5] OV C 33 E, 9.2.2006., 311. lpp.

--------------------------------------------------