52006DC0865

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2006

COM(2006) 865 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

IEKŠĒJĀ TIRGUS SASKAŅOŠANAS BIROJA (PREČU ZĪMES UN DIZAINPARAUGI) FINANŠU PERSPEKTĪVAS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

IEKŠĒJĀ TIRGUS SASKAŅOŠANAS BIROJA (PREČU ZĪMES UN DIZAINPARAUGI) FINANŠU PERSPEKTĪVAS

1. IEVADS

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi) [1] atbild par Kopienas preču zīmju un Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu. ITSB sāka darboties 1996. gadā. Kopš tā laika vairāk nekā 200 000 uzņēmumu ir vērsušies pie biroja, kas atrodas Alikantē, lai iegūtu savu preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību visā ES.

Šis paziņojums ir par ITSB finansēšanas ilgtermiņa pārvaldību. Kā pašfinansējoša ES aģentūra ar budžetu, kas ir neatkarīgs no Kopienas budžeta, ITSB budžets ir pakļauts prasībai, ka budžeta ienākumiem un izdevumiem jābūt sabalansētiem. ITSB budžetu finansē galvenokārt no nodevām, ko uzņēmumi maksā par biroja pakalpojumiem. Nodevas nosaka Komisija, izdodot izpildes regulas.

ITSB rada ievērojamas skaidras naudas rezerves no vairākiem posteņiem, tostarp no pastāvīgi pieaugošā preču zīmju un dizainparaugu pieteikumu skaita, palielinātas biroja produktivitātes un uzlabotas efektivitātes, kā arī no pieauguma e-darījumos. Par spīti nesenajiem nodevu samazinājumiem tiek sagaidīts, ka minētās skaidras naudas rezerves nākamajos gados turpinās pieaugt. Līdz 2005. gada beigām kumulatīvās skaidras naudas rezerves sasniedza vairāk nekā 130 miljonus euro, un kumulatīvās rezerves var viegli sasniegt 375 miljonus euro līdz 2010. gada beigām.

Ievērojams gada pārpalikums, kas gadu no gada izraisa strukturālus palielinājumus uzkrātajās skaidras naudas rezervēs, nav pieņemams ilgtermiņā. Komisijai jārīkojas, ja ieņēmumi nemitīgi pārsniedz finanšu līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ITSB uzdevumu pareizu izpildi, un rezerves kļūst strukturāli neproporcionālas. Šis paziņojums ietver konkrētu ieteikumu, lai garantētu, ka nākotnē visos finansiālajos apstākļos tiks sasniegts saprātīgs līdzsvars budžetā. Gan budžeta pārpalikuma apstākļos, gan budžeta deficīta situācijās jāpiemēro regulāra un automātiska nodevu pārskatīšana.

Komisija uzskata, ka ir laiks apsvērt strukturālu pieeju ITSB finanšu pārvaldībai. ITSB darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, kuru laikā tas ir veiksmīgi pārvaldījis lielus pasākumus, tādus kā e-kartotēkas ieviešana, desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā un preču zīmju atjaunošanas pirmā kārta 2005. gadā. Tagad ir piemērots brīdis stabilizēt budžeta praksi.

2. ITSB VEIKUMS

ITSB izveidoja ar 1994. gada Kopienas Preču zīmju regulu. Kopienas Preču zīme ir rūpnieciskās īpašumtiesības, kas dod tās īpašniekam tiesības, kuras ir derīgas visā ES teritorijā. Kopš tika sākts apstrādāt preču zīmju pieteikumus 1996. gadā, ir reģistrēts vairāk nekā 330 000 preču zīmju. 2002. gadā Padome pieņēma Kopienas Dizainparaugu regulu, izveidojot (reģistrētu un nereģistrētu) Kopienas dizainparaugu sistēmu visai ES. Kopienas dizainparaugu reģistrācija sākās 2003. gadā, un tagad ir veiksmīgi apstrādāti vairāk nekā 180 000 dizainparaugu.

Šie skaitļi pārsniedz pat optimistiskākās prognozes, ko izteica laikā, kad Ministru Padome pieņēma attiecīgās regulas. Tie rāda vērtību, ko uzņēmumam dod intelektuālās īpašumtiesības, kas piedāvā aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī panākumus, ar kādiem birojs ir administrējis sistēmu. Tādas vienotas tiesības ir pīlārs plašākai ES stratēģijai intelektuālā īpašuma jomā, kas ir pamatā ES Lisabonas stratēģijai par izaugsmi un darbiem.

Preču zīmes un dizainparaugi ir būtiski tirgdarbības instrumenti mūsdienu darījumos iekšējā tirgū. Uzņēmumi visā ES un ārpus tās tagad var paļauties uz efektīvu organizāciju, lai laicīgi un efektīgi aizsargātu dažus no saviem vērtīgākajiem aktīviem. Pasaulē, kur aizvien pieaug patērētāju izsmalcinātība, marķēšana ar preču zīmju un dizainparaugu atbalstu var palīdzēt visu lielumu uzņēmumiem meklēt jauninājumus un iekļūt jaunos tirgos.

Negaidītie panākumi un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc biroja pakalpojumiem ir radījuši būtisku izaicinājumu ITSB sistēmai. Tomēr, nesenajos gados birojs ir spējis ievērojami uzlabot savu veikumu. ITSB sev uzstāda ambiciozus mērķus pakalpojumu un savas darbības kvalitātes pārvaldības jomā. Tas ir izveidojis programmu, kuras mērķis ir palielināt produktivitāti un uzlabot efektivitāti, vienkāršojot procedūras, racionalizējot darba metodes, samazinot birokrātiju, ieviešot spēcīgu finanšu pārvaldību un progresīvākos informācijas tehnoloģijas instrumentus un resursus.

Svarīga tendence kartotēkas veidošanas procesā bija e-darījumu ieviešana 2002. gadā. Lietotāji tagad var saņemt ievērojamas nodevu atlaides, ja pieteikumus un atjaunojumus veic elektroniski, pēc minēto nodevu samazinājumu ieviešanas 2005. gada beigās. E-darījumu lietotājiem ir finansiāls ieguvums, kas atļauj veikt kvalitātes uzlabojumus, kā, piemēram, precīzāku datu iegūšana, kas galu galā dod labumu arī lietotājiem. Pozitīvi jāuztver arī aizvien pieaugošais biroja e-darījumu nozīmīgums.

2004. gada 1. oktobrī EK pievienojās Madrides Protokolam par preču zīmju starptautisko reģistrēšanu. Madrides Protokols piedāvā uzņēmumiem vienkāršu procesu, kā pieteikties uz preču zīmju tiesībām 67 valstīs ārpus Eiropas Kopienas, iesniedzot birojā vienu starptautisku pieteikumu. Kopiena pašlaik gatavo pievienošanos Ženēvas Aktam par līdzīgu darbību dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas jomā.

2005. gadā sadarbība starp ITSB un dalībvalstu birojiem pastiprinājās. ITSB nolēma veltīt vairāk resursu partnerattiecību un kopīgu projektu ar valstu birojiem finansēšanai. Birojs tiem kompensē ieguldījumus, kas veikti, un pakalpojumus, kas sniegti Kopienas Preču zīmju sistēmas darbības ietvaros. Tiek sagaidīts, ka partnerattiecības dos labumu gan Kopienas, gan valstu preču zīmju un dizainparaugu sistēmu lietotājiem.

Minētie lietotāji pozitīvi novērtē ITSB kopējo rezultātu. Šādu ieinteresēto personu atzinumu apstiprināja liela mēroga Lietotāju apmierinātības līmeņa aptauja, ko veica neatkarīgs pētniecības uzņēmums. Tika plaši aptaujāti cilvēki un uzņēmumi, kas no 2004. gada janvāra līdz 2005. gada jūnijam bija tieši izmantojuši Kopienas Preču zīmju un/vai Kopienas Dizainparaugu sistēmas. Pilnus rezultātus publicēja 2006. gada martā. [2] Tie uzrāda labu vispārējā apmierinātības līmeni gan rūpnieciskā īpašuma aģentu, gan rūpnieciskā īpašuma tiesību turētāju vidū, kaut arī pētījumā ir identificētas arī uzlabojamas jomas. Birojs minētos rezultātus uztver nopietni un turpina veikt ieguldījumus savu pakalpojumu uzlabošanā. [3]

3. ITSB FINANšU ATTīSTīBA

3.1. ITSB budžets un nodevu struktūra

ITSB ienākums sastāv galvenokārt no nodevām, kas lietotājiem jāmaksā saistībā ar preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanu. Kopienas Preču zīmju regula satur skaidru prasību, ka ienākumiem un izdevumiem budžetā jābūt sabalansētiem. [4] Citiem vārdiem, ITSB izmanto budžeta autonomiju tiktāl, kamēr tam nevajag no Kopienas subsīdiju sava budžeta sabalansēšanai.

Nodevas, ko sistēmas lietotāji maksā ITSB, ir noteiktas divās izpildes regulās, ko noteikusi Komisija: Kopienas Preču zīmju nodevu regulā un Kopienas Dizainparaugu nodevu regulā. Tādas nodevas ietver pieteikuma, reģistrācijas un atjaunošanas nodevu, ko maksā preču zīmes/dizainparauga īpašnieks, iebildumu nodevu (tikai par preču zīmēm) vai anulēšanas nodevu, ko maksā trešā puse par iebilduma celšanu vai anulēšanas darbību, un apelācijas nodevu, ko maksā tā puse, kas iesniedz Apelācijas Padomei apelāciju par kādu ITSB lēmumu. Tomēr apmēram 90 % no ITSB ienākuma nāk no tikai trim minētajām nodevām: Kopienas Preču zīmju pieteikuma, reģistrācijas un atjaunošanas nodevām. Saskaņā ar Kopienas Preču zīmju regulas 139. panta 2. punktu, minēto Kopienas preču zīmju nodevu lielums jānofiksē, lai nodrošinātu, ka ar turpmākajiem ieņēmumiem principā pietiek, lai sabalansētu ITSB budžetu.

Izdevumus dažos pirmajos biroja darbības gados noteica vajadzība veikt ieguldījumus biroja infrastruktūrā un pieņemt darbā pietiekami daudz personāla, lai tiktu galā ar pieteikumu apjomu, kas bija lielāks par gaidīto. Līdz 2000. gadam ieņēmumi ātri pieauga, tad sekoja divu gadu kritums, pēc kura tika atjaunots sākotnējais pieauguma modelis.

Līdz 2004. gada beigām ITSB ir uzkrājusi ievērojamas skaidras naudas rezerves apmēram 105 miljonus euro, ko mēra kā kārtējos aktīvus, no kā atskaitītas kārtējās saistības, un prognoze uzrādīja ilgstošu ikgada pārpalikumu. [5] Tā rezultātā, 2005. gadā pirmoreiz kopš biroja izveidošanas pārskatot Kopienas Preču zīmju nodevu sistēmu, dažādas nodevas tika samazinātas par apmēram 20 %. [6]

3.2. Nesenie notikumi, kas ietekmē ITSB budžetu

Preču zīmju nodevu reforma stājās spēkā 2005. gada oktobrī. Galvenās iezīmes bija pieteikuma un reģistrācijas nodevu samazināšana, atlaides ieviešana par e-kartotēku un atjaunošanas nodevu samazināšana. Tika lēsts, ka nodevu samazināšana ietaupīs uzņēmumiem no 37 līdz 40 miljoniem euro gadā, bet reālie ietaupījumi izrādījās daudz lielāki. 2006. gadā vien ir gaidāms, ka rūpniecība sakarā ar 2005. gada nodevu atlaidēm ietaupīs apmēram 55 miljonus euro. [7]

Turklāt, ITSB budžetu ietekmēja divi citi neseni notikumi. Pirmkārt, pieteikumu un atjaunojumu līmenis ir augstāks nekā sākotnēji prognozēts. Šis globālais palielinājums atspoguļo vispārējo tendenci lielākajā pasaules daļā. Otrkārt, 2005. gads bija pirmais pilnais pieteikumu gads, ko iesniedza ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas starpniecību saskaņā ar Madrides Protokolu. 2005. gadā ITSB skaidras naudas izteiksmē saņēma apmēram 9 miljonus euro nodevās par starptautiskajiem pieteikumiem Madrides Protokola ietvaros.

Pirmā pieredze ar nodevu reformu rāda, ka nodevu izmaiņu komplektam noteikti bija mainoša ietekme uz ieņēmumiem. Bet ir tiesa arī tas, ka, neraugoties uz nodevu samazinājumu, skaidras naudas rezerves 2006. gadam joprojām būs augstākas, turpmāk papildinot uzkrātās skaidras naudas rezerves. 2005. gada finanšu gadam vien pārpalikums bija 41,5 miljoni euro no kopējā budžeta 162,8 miljoni euro. Kopējās skaidras naudas rezerves līdz 2005. gada beigām sasniedza 132 miljonus euro. Aplēsēs 2006. budžeta gadam prognozē pārpalikumu 50 miljonus euro no kopējā ienākuma 179 miljoni euro[8]. Līdz ar to budžets acīmredzami vairs nav sabalansēts un to ir atkal jāizlīdzina.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka pieaugošais dizainparaugu reģistrāciju skaits arī dod ieguldījumu budžeta skaidras naudas rezervēs, lai gan daudz mazākā mērā. 2005. gadā ieņēmumi no dizainparaugiem veidoja mazāk nekā 10 % ienākumu no Kopienas Preču zīmju nodevām.

3.3. Budžeta prognozes nākotnei

Gaidāms, ka ar nemainītu nodevu politiku nākotnē budžeta nelīdzsvarotība palielināsies vēl vairāk. Jebkurā ticamā scenārijā skaidras naudas rezerves turpinās pieaugt uz kumulatīvas bāzes.

Katrā ziņā lielākais noteicošais nākotnes ieņēmuma faktors ir Kopienas Preču zīmju pieteikumu apjoms. Pielikumā ir ietverti aprēķini ar alternatīviem scenārijiem. Aplēses ir pamatotas uz pesimistisko scenāriju ar 60 000 Kopienas Preču zīmju pieteikumu gadā, uz bāzes scenāriju ar 75 000 pieteikumu, un uz optimistisko scenāriju - ar 90 000 pieteikumu.

Saskaņā ar aplēsēm, kas pamatotas uz reālistiskāko bāzes scenāriju ar 75 000 Kopienas Preču zīmju pieteikumu gadā un atjaunojuma proporciju 60 %, kopējais ienākums varētu sasniegt gandrīz 200 miljonus euro 2010. gadā un vairāk nekā 230 miljonus euro 2016. gadā. Tas radītu situāciju, ka kumulatīvās skaidras naudas rezerves sasniegtu iespaidīgo summu apmēram 375 miljonus euro līdz 2010. gada beigām un gandrīz 700 miljonus euro līdz 2016. gada beigām.

Pat ar pesimistisko aplēsi 60 000 Kopienu Preču zīmju pieteikumu gadā (2005. gadā birojs saņēma 64 000 pieteikumu), strukturālās skaidras naudas rezerves līdz 2010. gadam būtu vairāk nekā 300 miljoni euro. To pašu secinājumu var izdarīt, mēreni lēšot atjaunojumu proporciju 40 %, nevis 60 % (pašreizējā atjaunojuma proporcija visam 2006. gadam tiek lēsta apmēram 63 %), un pie šāda scenārija sagaidāmās skaidras naudas rezerves līdz 2010. gadam palielinātos līdz vairāk nekā 330 miljoniem euro.

Turpmākie divi grafiki parāda aplēstās kumulatīvās skaidras naudas rezerves periodam no 2006. līdz 2016. gadam, salīdzinot ar izveidotajām skaidras naudas rezervēm, kas uzkrātas periodā no 2000. līdz 2005. gadam (visi skaitļi turpmāk ir norādīti miljonos euro un ir pamatoti uz atjaunojuma proporciju 60 %).

Kopējais kumulatīvais pārpalikums | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | Finanšu gads | |2000 |2001 |2002 |2003 |2004 |2005 |2006 |2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 |2014 |2015 |2016 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | Kumulatīvais pārpalikums | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | Pesimistiskais scenārijs | | | | | | | |204 |235 |272 |314 |349 |375 |407 |438 |468 |526 | | | Bāzes scenārijs | 52 |53 |57 |71 |90 |132 |182 |221 |278 |349 |425 |497 |558 |625 |691 |757 |850 | | | Optimistiskais scenārijs | | | | | | | |262 |319 |390 |466 |538 |599 |666 |732 |798 |891 | |

[pic]

4. STRUKTURāLS RISINāJUMS, LAI GARANTēTU SABALANSēTU BUDžETU

4.1. Augstas kvalitātes preču zīmju reģistrācijas sistēma Eiropā

Kā teikts agrāk, ikgadējais ITSB budžeta pārpalikuma palielinājums padara budžetu neproporcionālu, kas nav saskaņā ar principu, ietverto Kopienas preču zīmju regulas 139. panta 2. punktā, ka nodevu lielumam jānodrošina, lai ieņēmumu būtu pietiekami budžeta sabalansēšanai. Komisija uzskata, ka ir vajadzīgs strukturāls risinājums. Tomēr, tādai pieejai jābūt cieši saistītai ar biroja teicamu veikumu.

Kā iepriekšēja piezīme jāuzsver, ka ITSB administrē savu budžetu saskaņā ar veselīga budžeta un grāmatvedības principiem un ITSB Budžeta komitejas un Revīzijas palātas uzraudzībā. Tie ietver, piemēram, piesardzības principu (peļņu grāmatās ieraksta tikai tad, kad tā ir realizēta līdz gada beigām, bet paredzamo risku un iespējamās saistības ieraksta grāmatās, tiklīdz tie rodas), veselīgas finanšu pārvaldības principu un pārredzamības principu. Ir svarīgi uzsvērt, ka skaidras naudas rezerves tiek aprēķinātas un administrētas uz to pašu principu pamata, un ka ITSB nodarbojas arī ar nākotnes prognožu aplēsēm saprātīgā un atbildīgā veidā.

Komisija uzskata, ka daļu skaidras naudas rezervju var absorbēt, lai finansētu izaicinājumus, ar ko ITSB saskaras savā darbības jomā. Neatkarīgi no tā, ka nesenā lietotāju aptauja uzrādīja vispārēju apmierinātības līmeni par ITSB veikumu, Komisija saprot, ka darba ir vēl daudz. Tāpēc pozitīvi jāvērtē biroja ierosmes uzlabot izpildi vairākās jomās, kas norādītas aptaujā. Šim darbam jānoved pie lielākas Alikantē pieņemto lēmumu skaidrības, konsekvences un pilnības, vienkāršākām administratīvajām procedūrām un paātrināta apstrādes tempa biroja darbības galvenajās daļās. Tāds turpmāks kvalitātes uzlabojums visticamāk prasa lielāku finansiālu ieguldījumu.

Turklāt, Komisija vēlas izcelt kopīgo partnerattiecību nopietnību starp ITSB un dalībvalstu birojiem, Kopienas un valstu preču zīmju sistēmu efektīvai izpildei un efektīgai mijiedarbībai. Tiek attīstītas un izpildītas intensīvas sadarbības programmas tādās jomās kā mācības, informāciju tehnoloģijas (IT), veicināšana un informācijas pakalpojumi. Vajadzīgajā mērā varētu būt pieejami lielāki finanšu resursi, lai atvieglotu un attīstītu tādas tehniskās sadarbības partnerattiecības.

Tomēr, ņemot vērā labas pārvaldības un grāmatvedības principus, piesardzīgiem papildu ieguldījumiem darbības jomā un sadarbības partnerattiecībās būs tikai salīdzinoši neliela ietekme uz skaidras naudas rezervju ievērojamo pieaugumu, kas tiek lēsts uz nākamajiem desmit gadiem.

4.2. Turpmākas nodevu reformas

Komisija uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad visu laiku palielinās pārpalikums un līdz ar to ir neproporcionāls skaidras naudas rezervju līmenis, neizbēgams risinājums ir turpmāk samazināt nodevu līmeņus. Nodevu saglabāšana zemā līmenī ir pievilcīga iespēja, jo tā padarītu Kopienas Preču zīmes finansiāli vēl pievilcīgākas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, no visas ES un ārzemēm.

Tomēr pieredze rāda, ka nodevu samazināšana pie pašreizējiem kopējiem noteikumiem un praksēm nav viegls uzdevums. Nodevu noteikšanu regulē tā sauktā "komitoloģijas" procedūra, un pārrunas Kopienas Preču zīmju nodevu komitejā, kas noveda pie Komisijas regulas par ITSB maksājamo nodevu pārskatīšanas 2005. gadā, izrādījās sarežģītas, jo atšķīrās viedokļi par skaidras naudas rezervju galamērķi un par atbilstīgākajiem dažādo nodevu līmeņiem. Samazinājuma līmenis, par ko galu galā vienojās, bija nepietiekams budžeta sabalansēšanai.

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, ir lietderīgi atrast vienkāršotu un strukturālu pieeju, lai garantētu ieņēmumu plūsmu, kas proporcionāla aplēstajiem izdevumiem. Tāpēc Komisija ierosina ieviest nodevu regulāras pārskatīšanas metodi uz biroja finanšu perspektīvu pamata, un pārvaldīt skaidras naudas rezerves saskaņā ar iepriekš noteiktu formulu. Pārskatīšanas pamats būtu biroja finanšu statistika, kas sagatavota parastajā veidā, ieskaitot norādes no biroja par sagaidāmo skaidras naudas rezervju apjomu nākamajam periodam.

Formulai jākoncentrējas tikai uz preču zīmju nodevām. Kā norādīts iepriekš, nesabalansētie posteņi budžetā gandrīz pilnībā ir radušies to ieņēmumu dēļ, ko rada Kopienas Preču zīmju reģistrēšana. Salīdzinoši īsais pieredzes posms ar Kopienas Dizainparaugu sistēmu būtu vēl viens arguments, lai pagaidām formulā neiekļautu dizainparaugu nodevas.

Regulāras preču zīmju nodevu pārskatīšanas metodes ieviešanai ir skaidras priekšrocības.

Pirmkārt, tiks nosargāta biroja finansiālā autonomija. No vienas puses, var novērst strukturālo deficītu, kas rezultātā var radīt rezervju patēriņu un vajadzību pēc subsīdijām. No otras puses, var novērst pārmērīgu rezervju uzkrāšanu, ko vajag, lai garantētu saprātīgu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.

Otrkārt, tādas formulas izmantošana labāk atspoguļotu izmaksas ITSB sistēmas lietotājiem. Lai arī, nosakot nodevas, jāņem vērā vairāki elementi, no lietotājiem iekasētajai summai jāatspoguļo sniegtā pakalpojuma izmaksas.

Treškārt, nešķiet, ka formulas, pēc kuras tiktu izveidota automātisku saiti ar nodevām un ar to apstrādātu un absorbētu nākotnes budžeta pārpalikumus un deficītus, ieviešana kā tāda radītu īpašas tehniskas grūtības. Kopienas Preču zīmju regulā ir teikts, ka nodevu regulas jo īpaši noteiks nodevu summas un veidus, kā tās jāmaksā. [9] Komisija ierosinās grozīt Komisijas nodevu regulu ar “komitoloģiju”, kā paredzēts Kopienas Preču zīmju regulā. Ja politikas līmenī būs saskaņota pieeja par izmaiņu aprēķinu – kas var būt samazinājums vai palielinājums, minētie noteikumi var iekļaut formulu uz pamata, uz kura nodevas tiktu regulāri pārskatītas, lai nodrošinātu, ka tiks sasniegts saprātīgs līdzsvars budžetā.

4.3. Ierosinātās regulārās nodevu pārskatīšanas metodes galvenās iezīmes

Nodevu automātiska pārskatīšana un korekcija uz ITSB finanšu perspektīvas pamata jāveic, ievērojot dažus pamatnosacījumus. Komisija grasās ierosināt regulāras pārskatīšanas metodi, kam jābūt pamatotai uz šādiem pieņēmumiem:

- juridiskās noteiktības labad, un lai ņemtu vērā reālo budžeta attīstību ierobežotā laika posmā, jebkurai vajadzīgai korekcijai jānotiek regulāri (piemēram, katru gadu);

- kad lēstais pārpalikums (vai deficīts) ir noteikts, pārskatīšanas pamatam jābūt trīs galvenajām pamatnodevām: (individuālo) preču zīmju pieteikuma, reģistrācijas un atjaunošanas nodevām. Minēto trīs nodevu samazinājumam vai palielinājumam jābūt proporcionālam to relatīvajam svaram; [10]

- automātiskajām regulārajām korekcijām nav jāstājas spēkā ārpus svārstību robežas;

- ITSB finansiālā autonomija jānodrošina visos apstākļos.

5. SECINāJUMI

Kopienas Preču zīmju regula liek ITSB budžetam būt finansiālā līdzsvarā. Ar nemainītu nodevu politiku, un pamatojoties uz reālistisku prognozi, kāda nākotnē varētu būt Kopienas preču zīmju pieteikumu un atjaunojumu gada proporcija, tā nenotiks. Kumulatīvās skaidras naudas rezerves var sasniegt 375 miljonus euro līdz 2010. gada beigām un gandrīz 700 miljonus euro līdz 2016. gada beigām. Līdz ar to steidzami jārīkojas, lai tiktu kontrolētas skaidras naudas rezerves.

Komisijai ir specifiska atbildība, jo tā atbild par nodevu līmeņu noteikšanu. Minētās nodevas jānofiksē tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ieņēmumu principā ir pietiekami ITSB budžeta sabalansēšanai. Ad hoc pieejas izvēle ar neregulārām korekcijām var izrādīties grūts ceļš, jo var novest pie ilgām un daudzkārtējām debatēm “komitoloģijas” kontekstā. Labāka alternatīva būtu koncentrēties uz detalizētu un strukturālu risinājumu. Līdz ar to tiek ieteikts ieviest regulāru budžeta situācijas pārskatīšanu, ņemot vērā labākās pieejamās zināšanas par ITSB finanšu situācijas attīstību, izmantojot standarta pieeju, kurā svarīgākās nodevas pēc vajadzības tiek pavirzītas augšup vai lejup. Pēc politiskās vienošanās par šo pieeju tāda formula jāpiemēro, piemēram, uz gada pamata. Formulai jāņem vērā visi būtiskie elementi, lai garantētu sabalansētu un praktiski realizējamu nodevu struktūru.

Komisija uzskata, ka šis ir piemērots brīdis, lai ierosinātu strukturālu priekšlikumu, lai novērstu neproporcionālas ITSB skaidras naudas rezerves. Vairāk nekā desmit gados kopš tā izveides ITSB ir konsekventi sasniedzis augstu standartu Kopienas preču zīmju reģistrācijā, un nesenākā laikā arī Kopienas dizainparaugu reģistrācijā. Turklāt, birojs ir veiksmīgi pārvaldījis dažus lielus pasākumus ar svarīgu finansiālu ietekmi, tādus kā e-kartotēkas ieviešana, desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā un preču zīmju atjaunošanas nodevu pirmā kārta 2005. gadā.

Iepriekš noteiktajai formulai nav ne jāapdraud ITSB augsta līmeņa izpilde, ne arī jātraucē optimāla sadarbība ar valstu birojiem. Tai arī nav jānoved pie budžeta deficīta situācijām nākotnē. Visos apstākļos birojam jāspēj turpināt darbināt modernas, efektīvas un iedarbīgas preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas sistēmas lietotāju un visas sabiedrības labā.

Ņemot vērā ITSB kārtējos budžeta pārpalikumus, Komisija vēlas rīkoties pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ievērojot labas vadīšanas principus. Komisija grasās iesniegt priekšlikumus Komisijas nodevu regulas grozījumiem 2007. gada pavasarī. Priekšlikumiem tiks pievienots proporcionāls ietekmes novērtējums.

Komisija uzaicina Padomi un Eiropas Parlamentu iesniegt novērojumus par pieeju, kas ierosināta šajā paziņojumā.

PIELIKUMS

Šajā tabulā ir apkopoti vairāki pieņēmumi budžeta prognozēm periodā no 2006. līdz 2016. gadam (visi skaitļi ir norādīti miljonos euro). Aplēstā hipotēze ir par 75 000 pieteikumiem gadā, ar alternatīvām 60 000 un 90 000 gadā. Visos trīs variantos Kopienas preču zīmju atjaunošanas proporcija visā periodā ir noteikta pēc stabilas likmes 60 %.

Finanšu gads | |2006 |2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 |2014 |2015 |2016 | | | | | | | | | | | | | | | | Scenārijs: |Ienākumi | 179 |174 |179 |188 |197 |194 |188 |196 |198 |202 |232 | | 75 000

pieteikumi gadā |Izdevumi | 130 |142 |132 |134 |137 |140 |144 |147 |150 |153 |156 | | |Saldo | 50 |32 |47 |54 |60 |54 |44 |50 |49 |49 |76 | | |Kumulatīvais

pārpalikums |182 |214 |261 |314 |374 |428 |472 |521 |570 |619 |695 | | | | | | | | | | | | | | | | Scenārijs: |Ienākumi | |186 |196 |209 |219 |216 |210 |219 |221 |225 |255 | | 90 000

pieteikumi gadā |Izdevumi | |146 |139 |139 |142 |145 |149 |152 |155 |159 |162 | | |Saldo | |39 |57 |70 |77 |71 |61 |67 |66 |66 |93 | | |Kumulatīvais

pārpalikums | |221 |278 |349 |425 |497 |558 |625 |691 |757 |850 | | | | | | | | | | | | | | | | Scenārijs: |Ienākumi | |160 |161 |166 |174 |170 |164 |173 |175 |178 |208 | | 60 000

pieteikumi gadā |Izdevumi | |138 |130 |129 |132 |135 |138 |141 |144 |147 |150 | | |Saldo | |22 |31 |37 |42 |35 |26 |32 |31 |31 |58 | | |Kumulatīvais

pārpalikums | |204 |235 |272 |314 |349 |375 |407 |438 |468 |526 | |

[1] Še turpmāk saukts arī par “ITSB” vai “birojs”.

[2] Sk. http://oami.europa.eu/en/office/survey05.htm.

[3] Sk. ITSB atbildi uz Lietotāju Apmierinātības līmeņa aptaujas rezultātiem adresē http://oami.europa.eu/en/office/pdf/USS_Response.pdf.

[4] Skat. 134. panta 2. punktu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 19. februāra Regulu (EK) Nr. 422/2004, “OV” L 70, 9.3.2004, 1. lpp.

[5] Ikgada pārpalikums rodas no vienota budžeta izpildes. Tomēr (uzkrātie) pārpalikumi nav labs rādītājs tam, cik daudz ir brīvas skaidras naudas. Daži no uzkrātajiem pārpalikumiem nav pieejami kā brīva skaidra nauda, piemēram, ja tie ir ieguldīti pamatlīdzekļos, kā ēkas. Tāpēc paziņojumā izmanto jēdzienu “skaidras naudas rezerves”, lai izmērītu brīvo skaidro naudu. Skaidras naudas rezerves ir kārtējie aktīvi, no kā atskaitītas kārtējās saistības.

[6] Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1042/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2869/95 par nodevām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), “OV” L 172, 5.7.2005, 22. lpp. Pašreizējās nodevas par dizainparaugiem skat. Komisijas 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2246/2002 par nodevām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) par Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu, “OV” L 341, 17.12.2002, 54. lpp.

[7] 2006. budžeta gadam kopējie ietaupījumi no pieteikumu un reģistrācijas nodevu samazinājuma tiek lēsti uz kādiem 20 miljoniem euro; atjaunojuma nodevu ietekme ir aprēķināta par summu 28,5 miljoni eiro, un e-kartotēkas atlaides aprēķini – vēl 4,5 miljoni euro. Papildu klases nodevu kombinētā ietekme būtu vēl papildu 2 miljoni euro ietaupījumu.

[8] 2006. gada 1. oktobra aplēses.

[9] Sk. 139. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 40/94, ar grozījumiem.

[10] Trīs galveno nodevu veidu regulārās nodevu korekcijas saskaņā ar iepriekš noteiktu formulu neizslēdz visu nodevu reformu. Strukturālās modifikācijas var būt vajadzīgas, piemēram, ņemot vērā ES paplašināšanos vai pēc tiesību aktu grozījumiem.