52006DC0629

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2006

COM(2006) 629 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KOMISIJAS LIKUMDOŠANAS UN DARBA PROGRAMMA 2007. GADAM

1. IEVADS

Eiropas Savienība 2007. gadā atzīmēs Romas Līgumu 50. gadadienu. Pamatojoties uz kopīgām vērtībām un principiem, Eiropas projekts 50 gadu laikā ir nodrošinājis mieru, ekonomisko stabilitāti un sociālo labklājību. Eiropā notiek pārmaiņas: tai pievienojas divas jaunas dalībvalstis, jārisina globalizācijas radītās problēmas un jāapgūst jauna loma starptautiskā līmenī. Pilsoņu prasības pret ES pēdējo piecdesmit gadu laikā ir augušas. Tas nozīmē gan ES pieaugošās lomas atzīšanu, gan izaicinājumu visiem Eiropas līderiem. ES pilsoņi vēlas labāk izprast un ietekmēt to, ko dara ES un kā tas tiek darīts. Viņi vēlas, lai ES savā darbībā ņemtu vērā arī viņu viedokli. Tādēļ, 2007. gadā atzīmējot Romas Līgumu 50. gadadienu, valstu un valdību vadītāji kopā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu Berlīnes Deklarācijā no jauna apliecinās savu uzticību Eiropai, apņemoties veidot paplašinātu, ilgtspējīgu, atvērtu un konkurētspējīgu Eiropu, kas gūst politiskus panākumus un sasniedz politiskus mērķus.

Turklāt 2007. gads būs pavērsiena gads institucionālā risinājuma meklējumos. Jūnijā Eiropadome noteica skaidru virzību un grafiku, un nākamās prezidentūras uzdevums būs sagatavot ziņojumu, kurā jānovērtē sasniegtais pārrunās par Konstitūcijas līgumu un iespējamie attīstības virzieni. Komisija ar aktīvi iesaistīsies šajā procesā un sadarbosies ar citām iestādēm, lai panāktu visaptverošu institucionālo risinājumu.

Savas darbības sākumā šī Komisija noteica savus stratēģisko mērķus: atjaunot Eiropas virzību uz labklājību; ar lielāku atdevi veicināt solidaritāti; nostiprināt pilsoņu drošību, un visbeidzot, atspoguļot un sekmēt šīs prioritātes ārpus mūsu robežām, paužot pasaulei stingrāku nostāju[1]. Šie arī turpmāk būs Komisijas darba galvenie virzieni un pamats uz partnerību balstītai pieejai, kas ir svarīga ambiciozas politikas īstenošanai sarežģītā pasaulē.

Divas galvenās politikas programmas papildina Lisabona stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kuru jūnijā apstiprināja Eiropadome:

- Eiropas Savienība 2005. gada rudenī vienojās, ka politikas programma galvenokārt pievērsīsies globalizācijai. Hemptonkortā tika noteikti savstarpēji saistītie politikas virzieni, kuros vajadzīga Eiropas rīcība: izpēte un attīstība, universitātes, demogrāfija, enerģētika, kā arī drošība un efektīvāka ārpolitika.

- Paralēlu stratēģiju Eiropas tālākai virzībai Komisija noteica šā gada maijā savā dokumentā „Pilsoņu programma Eiropas efektivitātes nodrošināšanai”. Institucionālos un konstitucionālos jautājumus, ar kuriem šobrīd saskaras Eiropa, nevar risināt vienpusēji, tas jādara, īstenojot aktīvu politikas programmu, kas vērsta uz pilsoņu vēlmju un vajadzību apmierināšanu. Konkrēti rezultāti nostiprinās pilsoņu ticību Eiropas projektam un radīs piemērotus apstākļus efektīvam iestāžu nolīgumam.

Pagājušā gadā Eiropas Savienība sāka īstenot vērienīgu politikas programmu. Tika atjaunināta Lisabonas stratēģija un Komisija noteica to, kā jauninājumi var kļūt par kritēriju Eiropas ekonomikas novērtēšanai - Eiropas Tehnoloģijas institūtam kļūstot par virzītāju izglītības, izpētes un jauninājumu jomā. Ir noslēgts iestāžu nolīgums par budžeta shēmu nākamiem septiņiem gadiem un jaunās finanšu programmas tiks sāktas 2007. gada 1. janvārī. Pārskatītā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ko Eiropadome apstiprināja jūnijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nodrošina visaptverošu un līdzekli ilgtspējīgai ES politikas virzienu īstenošanai ilgākam laika posmam. Zaļajā grāmatā par jauno enerģētikas politiku Eiropā ir ietverti konkrēti priekšlikumi par enerģētikas politikas iekšējiem un ārējiem mērķiem, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu enerģijas piegāžu ilgtspēju, konkurētspēju un drošību. Zaļā grāmata par turpmāko Eiropas Savienības jūrniecības politiku aizsāka diskusiju par patiesi integrētu jūrniecības politiku, ka ļaus izmantot līdz šim neapgūtās iespējas izaugsmei un darbvietu radīšanai, vienlaikus stiprinot jūras vides aizsardzību. Dokuments „Eiropa pasaulē” noteica to, kā Eiropa var nodrošināt savu ietekmi pasaulē, kas atbilstu tās ekonomiskajai nozīmei. Komisijai joprojām ir vadošā loma starptautiskajā dialogā par turpmākām starptautiskām darbībām saistībā ar klimata izmaiņām.

Šajā Darba programmā izklāstīts, ko Komisija darīs savu stratēģisko mērķu sasniegšanai 2007. gadā. Sagatavojot programmu 2007. gadam, Komisija ņēma vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un citu iestāžu ieteikumus attiecībā uz ikgadējo politikas stratēģiju 2007. gadam. Strukturētais dialogs, kas notiek pamatnolīguma starp Eiropas Parlamentu un Komisiju ietvaros, un priekšsēdētāju konferencē pieņemtais kopsavilkuma ziņojums, bija īpaši nozīmīgi un parādīja, kā kopīgus mērķus var pārvērst konkrētās darbībās un taustāmos rezultātos.

- Attiecībā uz labklājību Komisija turpinās atbalstīt Eiropas ekonomikas modernizāciju, izmantojot atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, un dinamisku iekšējo tirgu, izmantojot savstarpēji saistītu pasākumu kopumu, kas veicinās zināšanas, jauninājumus un ilgtspējīgu vidi izaugsmei. Paredzēts izveidot Eiropas regulējumu ekonomiskiem migrantiem. Lai veicinātu ārējo konkurētspēju, Komisija turpinās uzsāktās iniciatīvas, kas noteiktas tās 2006. gada 4.oktobra paziņojumā „Globāla Eiropa, konkurence pasaulē”. Liela uzmanība tiks veltīta enerģētikai, un pirmais Eiropas Enerģētikas stratēģiskais pārskats ievadīs jaunu posmu Eiropas enerģētikas politikā, risinot klimata izmaiņu problēmas. Komisija iepazīstinās ar savu redzējumu par iespējām īstenot jaunu politiku jūrniecības jomā.

- Solidaritāte , vides aizsardzība, dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, pilsoņu veselība un labklājība nav šķiramas no izaugsmes un nodarbinātības. Tā kā 2007. gads ir „Eiropas gads vienlīdzīgām iespējām”, eiropiešiem tiks atgādināts, ka Eiropas darbība ir vērsta uz sociāliem jautājumiem. Kā 2006. gada jūnijā pieprasīja Eiropadome, Komisija novērtēs sociālo situāciju Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot pieejamības un iespēju jautājumiem, ņemot vērā to, ka jāpanāk vienprātība šā brīža sociālo problēmu risināšanā Eiropā . Politikas virzienu atjaunināšana, lai tie atbilstu Eiropas sabiedrības pašreizējām vajadzībām ir pirmais un galvenais solis, lai solidaritāte izpaustos efektīvi. Komisija turpinās īstenot politiku klimata jomā, lai paplašinātu starptautisko sadarbību un savās robežās samazinātu izmešu daudzumu.

- Vajadzīga rīcība Eiropas mērogā, lai nodrošinātu augsta līmeņa drošību un taisnīgumu, jo ir radušies jauni apdraudējumi pilsoņu drošībai un aizsardzībai Eiropā. Vides un veselības risku, infekciju slimību un dabas katastrofu, kā arī terorisma draudu dēļ ES līmenī jāreaģē ātri un efektīvi. Cīņā pret noziedzību un vardarbību tiks pastiprināta tiesību aizsardzība un kriminālizmeklēšana visā ES teritorijā. Viena no galvenajām darbības jomām 2007. gadā būs robežkontrole un Šengenas zonas paplašināšana.

- Eiropai jāuztur sava stingra nostāja pasaulē , lai sasniegtu tādus mērķus kā ilgtspējīga attīstība, globālā vide, miers, kaimiņattiecības, sadarbība un ārējā konkurētspēja. Jāattīsta sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā, citas ar padziļinātām zināšanām saistītas sadarbības formas, kuru pamatā ir savstarpēja ieinteresētība un ieguvums, kas kalpo jo īpaši šo mērķu sasniegšanai. Eiropai ir labāk jāsaskaņo un jākoordinē Komisijas darbības ar pārējo Eiropas iestāžu un dalībvalstu iestāžu darbībām. Arī Kopienas ārpolitikai un iekšpolitikas ārējiem aspektiem jābūt labāk saskaņotiem.

Koncentrētāka darba programma nākotnei

Šogad Komisija ierosina spert nākamo soli darba programmas izstrādē. Darba programmas uzdevums ir koncentrētāk atspoguļot nākamā gada prioritātes; palīdzēt konkretizēt iestāžu pārrunas par turpmākajām prioritātēm; kā arī uzsvērt to, ka labāka regulējuma nodrošināšana ir Komisijas uzdevumu neatņemama sastāvdaļa. Tas nozīmē politikas virzienus ar konkrētiem mērķiem, kas risina tādus jautājumus, kuros subsidiaritātes princips Eiropai var nodrošināt patiesas priekšrocības. Komisija sagatavos stratēģisko iniciatīvu sarakstu, pamatojoties uz šo iniciatīvu politisko nozīmīgumu un sagatavošanas pakāpi. Komisija ir apņēmusies nākamajā gadā apstiprināt šos pasākumus un tie netiks pārskatīti termiņa vidusposmā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šī programma nosaka konkrētus pasākumus, kas ir Komisijas politiskā devuma kodols 2007. gadam – Komisijas stratēģiskās iniciatīvas. Sīki izklāstīts saraksts ir pievienots pielikumā. Turklāt Komisija apņemas attīstīt prioritāro iniciatīvu kopumu, kas jāapstiprina nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā atkarībā no tā, cik apjomīga un intensīva sagatavošanās būs nepieciešama, lai ievērotu labāka regulējuma kvalitātes standartus. Sīki izklāstīts saraksts par jomām, kurās Komisija plāno izstrādāt prioritārās iniciatīvas, ir pievienots pielikumā.

Sagatavojot stratēģisko un prioritāro iniciatīvu sarakstu, Komisija jo īpaši ņēma vērā ieteikumus, ko pēc ikgadējās politikas stratēģijas 2007. gadam pieņemšanas izteica Eiropas Parlaments. Komisija ir gatava uzklausīt citu iestāžu viedokļus par savu darba programmu.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt savu priekšlikumu kvalitāti. Tiek veikts ietekmes novērtējums tām iniciatīvām, kuras var būtiski ietekmēt ekonomisko un sociālo situāciju, kā arī vidi. Tādēļ ietekmes novērtējums tiks veikts visām „stratēģiskajām iniciatīvām” un „prioritārajām iniciatīvām”, taču parasti šī prasība neattiecas uz Zaļajām grāmatām, sociālā dialoga pasākumiem, konverģences ziņojumiem, starptautisko nolīgumu transponēšanu. Par pielikumos minētajiem priekšlikumiem ir notikusi vai notiek plaša sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu to, ka pilsoņi un visas ieinteresētās personas pilnībā tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā. Ietekmes novērtējuma procedūras var izmantot arī attiecībā uz citiem jautājumiem, kas nav atspoguļoti darba programmā. Kārtību, kādā tiks izvēlētas šīs papildu tēmas, noteiks atbilstoši jaunas struktūras izveidei, kas veiks ietekmes novērtējumu un kvalitātes kontroli un darbosies tiešā priekšsēdētāja pakļautībā.

Nākamajā mēnesī Komisija pieņems stratēģisko pārskatu par pasākumiem labāka regulējuma nodrošināšanai, uzsverot līdz šim gūtos panākumus un nosakot jaunas iniciatīvas. Šī darba programma ir vērsta uz nākotnē paredzēto vienkāršošanu, kā arī norāda uz citiem plānotiem pasākumiem.

2. 2007. GADA PRIORITāTES

Eiropas ekonomikas modernizācija

Komisijas pamatstratēģija ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai dinamiskā, novatoriskā un pievilcīgā Eiropā tagad ir vispāratzīta. Ar iesniegtajām valstu programmām Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai ir sākusi jaunu posmu, ir izteikta kopīga apņemšanās turpināt reformas īstenošanu, ES darbībām papildinot valstu, reģionu un vietējos centienus. Komisijas 2007. gada ikgadējais progresa ziņojums, kas jāiesniedz Eiropadomes pavasara sanāksmei par atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, tiks apstiprināts 2006. gada beigās, un tādēļ izpildes pasākumi būs svarīga tēma 2007. gadā. Eiropadomes sanāksmē Lahti panāktā vienotība jautājumos par jauninājumiem pievērsīs uzmanību pasākumiem jauninājumu veicināšanai visās ekonomikas nozarēs gan Eiropas, gan valsts un vietējā līmenī.

Globalizācija, paplašināšanās un tehnoloģiskais progress ir mainījuši spēles noteikumus un radījuši jaunus izaicinājumus un iespējas iekšējā tirgū. Komisija šobrīd gatavo vienotā tirgus pārskatu, lai apkopotu pašreizējos sasniegumus, noteiktu novēršamos trūkumus un ieteiktu darbības, kas risinātu problēmas nākotnē un ļautu pilsoņiem efektīvi izmantot šī tirgus priekšrocības. Šī pārskata publicēšana noteiks vienotā tirgus attīstību turpmākajiem desmit gadiem.

Komisija atbilstoši savai politikai turpinās pievērsties tām nozarēm, kurās vienotais tirgus vēl nav pilnībā izveidots, un 2007. gadā galvenā uzmanība tiks veltīta aizsardzības rūpniecībai un tirgiem , kur vajadzība ievērot valsts drošības intereses pasargāja šo rūpniecības nozari no iekšējā tirgus konkurences spiediena. Komisija noskaidros, kā Eiropas dimensija var palīdzēt novērst tirgus fragmentāciju.

Pēdējo gadu laikā ES ir veikusi plašu lauksaimniecības tirgu reformu. Šo procesu turpināja priekšlikumi vīna nozarē , kuru mērķis bija nodrošināt veiksmīgu nākotni nozarei, kurā Eiropa tiešām ir konkurētspējīga.

Iekšējais tirgus arī iespaido kosmosa nozari, kas strauji attīstās. Ir vajadzīga Eiropas Kosmosa politika , kas kalpotu par pamatu kosmosa tehnoloģiju lietotājiem un izstrādātājiem un nodrošinātu to, ka šī dimensija tiek ņemta vērā ES politikā.

Zaļās grāmatas apspriešanas process par turpmāko Eiropas Savienības jūrniecības politiku tiks pabeigts 2007. gada jūnijā. Komisija tad iepazīstinās ar šīs apspriešanās rezultātiem, tostarp politiskajiem secinājumiem un darbībām, kuras ir jāīsteno tuvākajā laikā.

Slovēnija pievienosies euro zonai 2007. gadā. Komisija turpinās izvērtēt dalībvalstu, uz kurām attiecās ierobežojums, gatavību ieviest euro un uzsāks praktiskos sagatavošanās darbus ar tām valstīm, kas atbildīs kritērijiem attiecībā uz euro ieviešanu 2008. gadā.

Eiropas sociālo problēmu risināšana

Eiropas pilsoņu, un jo īpaši jauniešu, galvenā vēlme ir, lai tiktu novērsti šķēršļi ceļā uz tām iespējām, ko piedāvā Eiropas darba tirgus. Uz elastīgumu un garantētām darba vietām (elastdrošība) balstīta pieeja ir daudzsološa, jo tā apvieno darba tirgus elastīgumu un prasmju apgūšanu ar stabilu sociālo aizsardzību. Komisija iesniegs priekšlikumus, lai attīstu vienotus principus elastdrošības stimulēšanai.

Komisija veic visaptverošu pētījumu par Eiropas sabiedrību , kas kalpos par pamatu jaunai programmai piekļuves un solidaritātes jomā un Eiropas politikas īstenošanai turpmākajos desmit gados. Šā pētījuma ietvaros Komisija iesniegs vidusposma pārskatu par sociālās programmas īstenošanu, ņemot vērā ES panākumus jaunu un labāku darba vietu radīšanā un vienlīdzīgu iespēju visiem nodrošināšanā.

Migrācijas plūsmu labāka pārvaldība

Demogrāfiskā situācija ir viens no faktoriem, kāpēc Eiropas darba tirgum ir vajadzīgi ekonomiskie imigranti. Eiropas režīms piešķirtu ekonomiskajiem imigrantiem drošu juridisko statusu, skaidri nosakot viņu pienākumus un tiesības. Īpaša uzmanība ir jāpievērš statusam augsti kvalificēti migranti, jo šajā gadījumā ir ātrāk jāreaģē uz mainīgajām vajadzībām, un tā varētu būt zaļo karšu sistēmai līdzīga kārtība.

ES stratēģijā migrācijas jomā svarīgs pasākums būs ierosinājums noteikt minimālās sankcijas darba devējiem, kuri nelegāli nodarbina trešo valstu pilsoņus; šāds pasākums samazinātu gan nelegālo imigrāciju, gan šādu strādnieku izmantošanu. Patvēruma jomā Komisija veicinās dialogu ar visām iesaistītajām personām, lai līdz 2010. gadam īstenotu kopēju Eiropas patvēruma politiku.

Droša, konkurētspējīga un ilgtspējīga enerģija

Enerģijas jautājumi šobrīd ir politiski visnozīmīgākie. Pēc salīdzinoši ilga stabilitātes perioda drošas un finansiāli pieejamas enerģijas piegādes vairs nevar uzskatīt par garantētām. Vienlaikus klimata pārmaiņu problēmas, kas ir jārisina obligāti, pieprasa atšķirīgu pieeju enerģijas izmantošanai un ražošanai. Aizvien lielākā atkarība no importiem un pieaugošās enerģijas cenas tiek uzskatītas par norādi attīstībai nākotnē. Tikai Eiropas tāda rīcība, kuras pamatā būs ilgtspējība, konkurētspēja, energoefektivitāte un drošība, spēs risināt šāda mēroga problēmu.

Komisija iesniegs pirmo Eiropas Enerģētikas stratēģisko pārskatu , kurā visaptverošu pieeju papildinās rīcības plāns ar konkrētiem pasākumiem ES enerģētikas politikas izstrādei. Tas radīs pamatu ilgtermiņa pieejai, lai uzlabotu iekšējo tirgu, paātrinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu, diversificētu un garantētu piegādes ES teritorijā un no ārvalstīm, kontrolētu pieprasījumu un veicinātu energoefektivitāti. Vienlaikus Komisija sagatavos Zaļo grāmatu par iespējamo ES politiku saistībā ar klimata pārmaiņām un starptautiskas sadarbības iespējām pēc 2012. gada. Tā arī ierosinās pasākumu kopumu, lai nodrošinātu elektrības un gāzes iekšējā tirgus izveidi . Tiks arī pārskatīta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai nodrošinātu stabilus ieguldījumus un paātrinātu siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanu.

Tā rezultātā būs radīts skaidrs priekšstats par to, kas Eiropā būtu darāms, lai tās pilsoņiem nodrošinātu enerģijas piegādes ilgtermiņā un vērstu pasaules uzmanību uz klimata pārmaiņu problēmām.

Dzīves apstākļu uzlabošana Eiropā

Eiropas politika var tieši ietekmēt atbalstu pilsoņiem, lai tie spētu reaģēt uz straujajām izmaiņām sabiedrībā un pielāgoties tām. Lai politika būtu efektīva, tā ir jāatjaunina un nevainojami jāpielāgo modernās sabiedrības vajadzībām. Cilvēku labklājībā vissvarīgākā ir veselība, augstas kvalitātes vide un garantēti pakalpojumi. Baltā grāmatā par veselības stratēģiju noteiks to, kāds varētu būt Eiropas ieguldījums veselības jomā, un palīdzēs Eiropā veidot efektīvu veselības politiku, kas risinās pandēmiju problēmas, veicinās pārtikas nekaitīgumu, uzlabos veselību un konkurētspēju nākotnē. Arī sociālo pakalpojumu jomā tiks īstenota Eiropas stratēģija, kuras pamatā būs izvērsts konsultēšanās process par Eiropas tiesību aktu ietekmi šajā jomā. Komisija arī pārbaudīs, kāds varētu būt ES ieguldījums pilsētas transporta uzlabošanā, ko miljoniem eiropiešu izmanto katru dienu.

Eiropas labklājībai ir svarīga arī drošība. Pasākumi terorisma apkarošanai galvenokārt būs vērsti uz terorisma propagandas apkarošanu un speciālo zināšanu, piemēram par sprāgstvielām/spridzekļu izgatavošanu teroristu vajadzībām, nodošanas ierobežošanu. Tiks pieņemts rīcības plāns drošības pastiprināšanai attiecībā uz sprāgstvielām. Komisijas vērsīsies arī pret kibernoziegumiem un valsts un privātā sektora dialoga un sadarbības drošības jomā veicināšanu.

Eiropa kā partneris pasaulē

Līdz ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 2007. gads iezīmēs jaunu svarīgu posmu Eiropas Savienības vēsturiskajā paplašināšanās procesā. Ikgadējais paplašināšanās stratēģijas dokuments ļaus apzināt un novērtēt citu valstu progresu paplašināšanās gaitā, norādot uz turpmāko virzību.

Eiropa jau ir kļuvusi par lielāko tirdzniecības partneri pasaulē. Pastāvīgajiem tirdzniecības un ieguldījumu partneriem visā pasaulē tās tirgi piedāvā iespējas, un tās ražojumi un pakalpojumi nodrošina izvēli. Atjaunināta tirgus piekļuves stratēģija palīdzēs novērst šķēršļus tirgus attiecībās un radīt jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem visā pasaulē, ņemot vērā konkurētspēju, sociālos un vides apsvērumus.

Nākamā gada laikā Komisijas galvenais mērķis būs novērst šķēršļus ceļā uz vienošanos, kas jāpanāk Dohas attīstības sarunu kārtā. Pasaules ekonomikas attīstībai šis joprojām ir galvenais jautājums. Vienlaikus ES ir jāattīsta tās Globālais Eiropas sakaru tīkls , lai veicinātu dinamisku ārējās konkurētspējas un sadarbības politiku, uzlabotu tirdzniecības attiecības ar galvenajiem partneriem, un nodrošinātu, ka ārējo attiecību dimensija veicina izaugsmi Eiropā.

Pārrunas par ekonomiskās partnerības nolīgumiem, kas veido pamatu ĀKK valstu reģionālai integrācijai un attīstībai, tiks pabeigtas līdz 2007. gada beigām.

Īpaša uzmanība ir jāvelta Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanai, pārrunām par Asociācijas nolīgumiem ar vairākiem galvenajiem partneriem Āzijā un Latīņamerikā, kā arī progresu pārrunās ar galvenajiem stratēģiskajiem partneriem, tādiem kā Krievija, Ķīna un Ukraina. Tiks turpināta Eiropas drošības stratēģijas īstenošana, jo īpaši cilvēku drošības jomā. Komisija turpinās savu darbību, cenšoties stabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā. Tā turpinās arī nostiprināt transatlantiskās attiecības.

Katru gadu miljoni eiropiešu ceļo visā pasaulē. Viņiem vajadzīga aizsardzība un atbalsts, ja viņi ir nonākuši grūtībās. Viņu kā ES pilsoņu tiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību jābūt vispārzināmām un viņiem jābūt iespējai šīs tiesības izmantot, kad vien rodas šāda vajadzība.

3. REZULTāTI: PASTāVīGS DARBS

Jaunās darbības, kas vērstas uz prioritātēm politikā, ir tikai viena Komisijas darba joma. Gada laikā Komisija ir atbildīga par finanšu un darba programmu pārvaldību gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tā ir tieši atbildīga par sarežģītu kopīgu politikas virzienu pārvaldību un par acquis pienācīgu īstenošanu. Tai ir īpaša loma kā Eiropas kopīgo interešu aizstāvim. Komisija arī turpmāk centīsies uzlabot komunikāciju ar Eiropas pilsoņiem un izskaidrot tiem Eiropas projektu.

Pārvaldības funkcijas

Atbilstoši jaunajiem finanšu plāniem 2007. gadā tiks uzsākta daudzu jaunu finanšu programma īstenošana. Tas būs programmu kopums tādās jomās kā kohēzijas politika, nodarbinātība un sociālā solidaritāte, jo īpaši Eiropas Globalizācijas fonds, lauku attīstība un zivsaimniecība. Kohēzijas politikas jomā 2007. gadā paredzēts pabeigt 27 valstu stratēģijas pamatprogrammu īstenošanu un apstiprināt apmēram 360 darbības programmas. Līdzīgi lauku attīstības jomā 2007. gadā ir jāpabeidz 27 valstu stratēģisko plānu īstenošana un jāapstiprina apmēram 80 programmas. Jaunās paaudzes programmu noteikšana un uzsākšana nodrošinās politikas kohēzijas un lauku attīstības jomā ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas modernizācijā un Komisijas stratēģijā izaugsmei un jaunu un labāku darbvietu radīšanā, novirzot kohēzijas izdevumus saistībā ar Lisabonas politiku. Paredzēti arī pasākumi konkurētspējas veicināšanai, tādi kā 7. Izpētes pamatprogramma, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (KJP), Mūžizglītības programma un Eiropas komunikāciju tīkli.

Papildinot Eiropas Savienības likumdošanas darbību, šīs programmas veido saskaņotu politisko satvaru ES darbībai jomās, kas ES pilsoņiem ir vissvarīgākās un veicina Komisijas noteikto četru stratēģisko mērķu sasniegšanu. Vienlaikus Komisija nepārtraukti cenšas pildīt savus ikdienas uzdevumus, tādus kā Kopējā lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pienācīga īstenošana un konkurētspējas lauksaimniecības tirgos palielināšana. Atbildīgie Komisijas dienesti nepārtraukti cenšas palielināt ES finansēto programmu un projektu kvalitāti, un tas ir mērķis, kas arī nosaka uzticamu finanšu pārvaldību un visefektīvāko līdzekļu izmantojumu. Šīs programmas arī veicina jauno dalībvalstu sekmīgu iekļaušanu un tādējādi palīdz ES katru paplašināšanos veikt veiksmīgi. Nesen pieņemtās programmas darbosies arī ārpus mūsu robežām, piemēram pirmspievienošanās instruments vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Turklāt tiks ieviests jauns ārpolitikas instrumentu kopums, lai veicinātu attīstību un sadarbību un sniegtu ārēju palīdzību vairāk kā 150 valstīs visā pasaulē, lai reaģētu uz starpreģionāliem draudiem drošībai vai veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju.

Kopienu acquis pārvaldība

Komisijas locekļu priekšlikumu apstiprināšana nav vienīgais Komisijas uzdevums. Tā aktīvi piedalās pasākumu izstrādē, kurus apstiprina Eiropas Parlaments un Ministru padome, iestāžu vidū darbojas kā godīgs brokeris, lai meklētu vislabākos risinājumus un kalpotu Eiropas Savienības vispārējām interesēm.

Komisija arī vada un sagatavo daudzu Komiteju darbu, izmantojot ekspertu zināšanas no visas ES, nodrošina efektīvāku un pārskatāmāku EK likumdošanas regulatīvo procesu, veicinot sadarbību starp uzraudzības iestādēm. Šī sistēma ļauj ES daudz ātrāk un elastīgāk reaģēt uz notikumiem un, ja nepieciešams, pārskatīt sīki izstrādātos īstenošanas pasākumus. Jaunie noteikumi šajā komitoloģijas sistēmā palielinās Eiropas Parlamenta līdzdalību regulatīvajā procesā. Komisija pārbaudīs tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, uz kuriem varētu attiekties „jaunā regulatīvā procedūra ar uzraudzību” un saskaņā ar vienošanos mainīs procedūru par Eiropas Parlamenta informēšanu un reģistrēšanas funkcijām.

Komisija ir atbildīga par to, kā dalībvalstis īsteno un piemēro acquis . Tādējādi tā nodrošina, ka dalībvalstis atbilstīgi piemēro EK tiesību aktus. Šādu uzraudzības darbību rezultātā, ja nepieciešams, var piemērot pārkāpumu procedūras, kuras uzsāk pret dalībvalstīm, ja tiek uzskatīts, ka tās nepilda savas saistības atbilstoši EK tiesību aktiem. Pagājušajā gadā Komisija ir pārskatījusi savu nostāju attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Tika ņemts vērā Parlamenta pieņemtais lēmums par labāku regulējumu. Komisija gatavojas paziņot savus nodomus Labāka regulējuma stratēģiskā pārskata dokumentā, ko paredzēts pieņemt novembrī.

Politikas īstenošana

Viens no galvenajiem Komisijas uzdevumiem vienmēr ir bijis aktīvi veicināt ES politikas veidošanu un īstenošanu. Atjauninātā Lisabonas stratēģija ir tam labs piemērs. Tagad stratēģija pamatojas uz stingru vienprātību, taču tās stūrakmens ir atziņa, ka tās patiesu efektivitāti nodrošina laba pārvaldība. Tas nozīmē partnerību. Dalībvalstis ir apņēmušās pildīt savas valstu reformu programmas, bet Komisija veic pamatuzraudzību ikvienā posmā, papildus tām tiešajām darbībām, ko tā veic ES līmenī. Šīs dinamiskās attiecības ir nozīmīgas, lai politiskus mērķus pārveidotu konkrētos pasākumos.

Komisijas uzdevums ir uzraudzīt progresu daudzās jomās. Katru gadu rezultātu apkopošana ļauj, ja nepieciešams, pielāgot politikas īstenošanu tādās jomās kā ekonomiskā un sociālā aizsardzība, dzimumu līdztiesība. Garāku laika posmu novērtējumi ļauj noteikt jaunus darbības virzienus. Piemēram, 2007. gadā Komisija ziņos par Vides tehnoloģiju rīcības plānu un Eiropas Savienības Solidaritātes fondu atbalstam katastrofu seku likvidēšanai. Tiks sagatavots arī vidusposma pārskats par rūpniecības politiku un mūsdienīgu MVU politiku. Tiks uzsākta kopīga vides informācijas sistēma ( SEIS ), kas nodrošinās svarīgu vides informāciju lietotāju kopumam, piemēram, pilsētplānošanas jomā. Gada pārskatā par nodarbinātību Eiropā 2007. gadā tiks apskatīta gan darba tirgus attīstība, atzīmējot 10. gadadienu, kopš tiek īstenota Eiropas nodarbinātības stratēģija, gan uzsākts jauns atvērtās koordinācijas posms sociālās aizsardzības jomā.

Precīzu uzraudzību nodrošina arī jaunie mehānismi, kas izveidoti konkrētiem mērķiem. 2007. gadā tiks izveidots Eiropas enerģētikas tirgu novērošanas centrs, kas sākotnēji uzraudzīs elektroenerģijas, gāzes un naftas tirgu, vēlāk to paplašinot arī attiecībā uz citiem resursiem. Komisija arī pastiprinās arī drošības pārbaudes kodolenerģijas, aviācijas un jūrniecības jomās, jo tā ir atbildīga par šo uzraudzību.

Darbības starptautiskā mērogā

Starptautiskajās pārrunās Komisijai ir vadošā loma. Eiropas Kopiena ir vairāku starptautisko nolīgumu dalībniece. Komisijas loma pārrunās aizvien palielinās, jo paplašinās arī dažādās konvencijās iekļautie mērķi. Galvenās jomas ir vide (jo īpaši saistībā ar klimata izmaiņām un bioloģisko daudzveidību), lauksaimniecība, zivsaimniecība, tirdzniecība un intelektuālais īpašums. Arī regulējuma jomā Komisija risina dialogu ar svarīgiem partneriem, tādiem kā Ķīna, Indija, Japāna, Krievija, Brazīlija, Meksika un ASV. Tiek izmantoti lietderīgi instrumenti, lai izvairītos no konfliktiem regulējuma jomā, veicinātu sadarbību ar citām jurisdikcijām un palīdzētu ieviest ES regulējuma standartus pasaulē, tādējādi apsteidzot globalizācijas ietekmi.

Eiropas saziņa ar pilsoņiem

Viens no Komisijas galvenajiem mērķiem ir panākt, lai ES politika būtu saprotama un svarīga pilsoņiem. Lai to panāktu, Komisija ir apņēmusies uzklausīt un rīkoties, uzņemties lielāku atbildību un kļūt pārredzamāka un efektīvāka. Intensīvākam dialogam ar pilsoņiem ir vajadzīgi piemēroti līdzekļi un visu ES iestāžu nemitīgi centieni, lai nodrošinātu demokrātiju, dialogu un pārrunas, kā noteiks D plānā. Komisija turpinās veicināt politikas veidošanas procesa visos līmeņos pilsoņu iesaistīt pilsoņus, jo īpaši jauniešus un sievietes. Mērķis ir uzlabot pilsoņu priekšstatu par ES, pilnveidot viņu zināšanas un interesi par ES. Komisija turpinās veidot operatīvu un auglīgu partnerību ar dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, pilsonisko sabiedrību, kā arī citiem svarīgākajiem procesa dalībniekiem, tostarp plašsaziņas līdzekļiem.

Ar Balto grāmatu par saziņu Komisija ir uzsākusi vērienīgu jaunu iniciatīvu, lai veicinātu aktīvu attieksmi pret Eiropu. Jauns posms šajā darbā tiks sākts nākamajā gadā ar praktisku pasākumu kopumu, ko īstenos ES iestādes, dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība, tādējādi apliecinot Komisijas apņemšanos ciešāk iesaistīt pilsoņus.

Komunikācija ir viens no stratēģiskajiem mērķiem, ko šī Komisija vēlas sasniegt savu pilnvaru laikā, un tā ir atzinusi, ka ārkārtīgi svarīgi ir atjaunot apņemšanos komunicēt ar Eiropas pilsoņiem. Savā 2005. gada rīcības plānā komunikācijas uzlabošanai Eiropā Komisija arī nolēma savā darbībā komunikācijas jomā pievērst uzmanību tādiem prioritāriem pasākumiem, kurus noteiks politiskas prioritātes, no vienas puses, un pilsoņu interešu un rūpju skaidra un padziļināta izpratne, no otras puses. Nākamajā gadā Komisija savā darbībā komunikācijas jomā galveno uzmanību veltīs pielikumā minētajām prioritātēm, kas ir noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās darba programmas politiskajām prioritātēm.

Vēršot savus centienus un resursus uz pamaprioritātēm, Komisijas turpinās paplašināt un pastiprināt centienus veidot labāku komunikāciju Eiropā visās politikas jomās.

4. LABāKS REGULēJUMS: VIENKāRšOšANA, KODIFIKāCIJA, ADMINISTRATīVO IZMAKSU SAMAZINāšANA UN NOVēRTēšANA

Normatīvās vides vienkāršošana un modernizēšana Eiropā ir Komisijas galvenais mērķis. Lai sasniegtu šo visaptverošo stratēģisko mērķi, Komisija ir izstrādājusi un noteikusi plašu labāka regulējuma programmu, kas ļautu arī turpināt progresu virzībā uz Lisabonas mērķu sasniegšanu nodarbinātības un izaugsmes jomā.

Šī prioritāte tiks atspoguļota, sagatavojot un izstrādājot darba programmas iniciatīvas un īpašās iniciatīvās esošo tiesību aktu vienkāršošanai. Komisijas veidos modernu, efektīvu un rezultatīvu regulējuma kultūru visā Eiropā. Pēdējo gadu labie panākumi tiks turpināti 2007. gadā, gūtās mācības iekļaujot labāka regulējuma nākamajā stratēģiskajā pārskatā, kas ļaus Komisijai turpmāk pilnveidot savu pieeju un izpildīt Eiropas pilsoņu un uzņēmēju vēlmes darboties vienkāršā un efektīvā normatīvā vidē.

Vienkāršošanas programma

Komisija īsteno tālejošu nepārtrauktu vienkāršošanas programmu, kuras uzdevums ir samazināt uzņēmējiem un pilsoņiem uzlikto slogu. Šī nepārtrauktā programma sākotnēji sastāvēja no apmēram 100 iniciatīvām, no kurām ir īstenotas jau vairāk nekā 20. Pēc nepārtrauktās programmas būtiska atjauninājuma 2006. gadā, 2007. gadā tiks īstenotas 47 vienkāršošanas iniciatīvas. Nozīmīgas vienkāršošanas iniciatīvas tiks īstenotas daudzās politikas jomās, jo īpaši ražojumu regulējumā, lauksaimniecības tiesību aktos, vides un darba tirgus tiesību aktos, statistikas jomā. Turklāt Komisija veicinās vienkāršošanu gadījumos, kad tiesību akti ir pieņemti ar komitoloģijas procedūru.

Kodifikācija

Komisija ievērojami pastiprinās savu darbību, lai samazinātu acquis apjomu un uzlabotu tā pieejamību un īstenošanu 2007. gadā. Pēc indikatīvās programmas acquis kodifikācijai atjauninājuma un atsākšanas 2006. gadā Komisija līdz 2008. gadam plāno iesniegt apmēram 350 kodifikācijas iniciatīvas. Tikai 2007. gadā Komisija likumdevējam iesniegs apmēram 100 priekšlikumus par Padomes un Parlamenta tiesību aktu kodifikāciju. Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti nevilcināties ar kodifikācijas priekšlikumu apstiprināšanu.

Neizlemto priekšlikumu pārbaude

Komisija 2007. gadā pabeigs arī likumdevējam iesniegto neizlemto priekšlikumu pārbaudi . Komisija 2005.-2006. gadā veica to neizlemto priekšlikumu pārbaudi, kas iesniegti līdz 2004. gadam, un 68 priekšlikumi tika atsaukti. Līdzīga pārbaude par vairāk kā 80 neizlemtiem priekšlikumiem, kas iesniegti 2004. gadā (līdz 2004. gada 22. novembrim), ļāva Komisijai paziņot par vēl 10 neizlemtus priekšlikumus atsaukšanu. Saskaņā ar pamatnolīgumu Komisija ar šo informē iestādes par šo neizlemto priekšlikumu atsaukšanu.

Administratīvo izmaksu samazināšana

Komisija šobrīd jau pilda savas saistības samazināt administratīvās izmaksas ES. Administratīvās izmaksas ir izmaksas, kas rodas privātā un valsts sektora dalībniekiem, piemēram, izpildot likumīgās saistības sniegt informāciju par viņu darbību. Tā ir tikai daļa no plašajām izmaksām tiesību aktu atbilstības nodrošināšanai. Pamatojoties uz ievadpētījuma rezultātiem, nākamajā gadā sadarbībā ar dalībvalstīm tiks uzsākts apjomīgs administratīvo izmaksu novērtējuma projekts. Salīdzinot 4 dalībvalstīs iegūtos rezultātus, kur jau ir veikts pamatnovērtējums (NL, UK, DK, CZ), ievadpētījums noteica politikas jomas, kurās rodas vislielākais administratīvo izmaksu slogs, un noteica metodoloģijas aspektus, kas jāņem vērā plašākā novērtējuma pētījumā. Komisijas rīcības programma administratīvo izmaksu samazināšanai tiks iesniegta 2007. gada sākumā, un tajā tiks noteikts kopīgs mērķis izmaksu samazināšanai ES līmenī un norādītas tās jomas, kas ir vispiemērotākās administratīvo izmaksu straujai samazināšanai, kā arī šīs samazināšanas iespējas.

Citi labāka regulējuma instrumenti

Kā jau ziņots, 2007. gadā tiks konsolidēti instrumenti, kas nodrošina tiesību aktu kvalitāti un īstenošanu . Komisijas galvenās iniciatīvas tiks sagatavotas, pēc nepieciešamības izmantojot integrētu ietekmes novērtējumu un konsultēšanos ar iesaistītajām personām un ekspertiem. Nākamajos mēnešos priekšsēdētāja tiešā uzraudzībā tiks uzsākta speciāla funkcija, lai nodrošinātu kvalitatīvu atbalstu Komisijas ietekmes novērtējumiem un to kontrolei. Turklāt 2007. gadā tiks veikts Komisijas ietekmes novērtēšanas sistēmas ārējs novērtējums, kā rezultātā varētu pārskatīt Komisijas ietekmes novērtējuma pamatnostādnes lai, piemēram, labāk ņemtu vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

PIELIKUMS KOMISIJAS LIKUMDOŠANAS UN DARBA PROGRAMMA 2007. GADAM

STRATĒĢISKĀS INICIATĪVAS

Nosaukums | Priekšlikuma vai akta veids | Darbības jomas un mērķu apraksts |

1. Iniciatīvas enerģētikas jomā a) Eiropas Enerģētikas politikas stratēģisks pārskats b) Pasākumi, lai nodrošinātu elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus izveidi | a) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums b) Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 95. un 100. pants | a) Ir paredzēts, ka Eiropas enerģētikas politikas stratēģiskajā pārskatā tiks noteikti Eiropas enerģētikas politikas galvenie elementi, kas ietvers trīs galvenos enerģētikas politikas mērķus: ilgtspējība, konkurētspēja un piegādes drošums. Tajā jāparedz ilgtermiņa stratēģija, ko ievēros Eiropas Savienība un dalībvalstis, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību un vienotu nostāju starptautiskā līmenī. Tiks izskatīti vairāki politiski risinājumi ar dažādu ietekmi uz katru no galvenajiem politikas mērķiem; Komisija izvēlēsies labākos iespējamos risinājumus un iesniegs priekšlikumu par tiem Eiropadomē. Ar vienu no politikas risinājumiem būtu jānosaka noteikts līmenis oglekli neradošu enerģijas avotu izmantošanai, vienlaikus veicinot ilgtspējību un piegādes drošumu un saglabājot nepieciešamo konkurētspējas līmeni Eiropas ekonomikā un enerģijas pieejamību. Tiks izstrādāti vairāki scenāriji, kas paredz dažādus pasākumu kopumus mērķu sasniegšanai. b) Jāapsver šādi pasākumi, un pēc ietekmes novērtējuma jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi: - Direktīvas 2003/54/EK pārskatīšana; - Direktīvas 2003/55/EK pārskatīšana; - Regulas (EK) Nr. 1228/2003 pārskatīšana un darbības jomas paplašināšana, ietverot jaunas pamatnostādnes; - Regulas (EK) Nr. 1775/2005 pārskatīšana un darbības jomas paplašināšana, ietverot jaunas pamatnostādnes; - Direktīvu 2004/67/EK un 2005/89/EK pārskatīšana; - Direktīva/regula par gāzes uzglabāšanu (iespējama iekļaušana pārskatītajā Direktīvā 2003/55/EK). Šo izmaiņu mērķis būs uzlabot piekļuvi enerģijas tīkliem, nostiprinot sistēmu operatoru neatkarību, paaugstinot enerģētikas regulēšanas saskaņotību valstu un Eiropas līmenī, paaugstinot pārredzamības un tirgus uzraudzības līmeni un nodrošinot patērētāju aizsardzību. |

2. Iniciatīvas migrācijas jomā a) Tiesību akta priekšlikums vispārīgai pamatdirektīvai par darbaspēku imigrāciju b) Priekšlikums direktīvai par augsti kvalificētu darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem c) Priekšlikums direktīvai par obligātām sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņus | a) Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 63. pants b) Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 63. pants c) Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunkts | a) Īpašais mērķis ir ekonomisko imigrantu labāka integrācija darba tirgū un godīgu un skaidru noteikumu un tiesību noteikšana šīm personām. Ekonomisko imigrantu drošs tiesiskais statuss, ar kuru skaidri nosaka gan darbinieku, gan uzņemošās sabiedrības locekļu tiesības, pasargās viņus no ekspluatācijas, tādējādi veicinot viņu ieguldījumu ES ekonomiskajā attīstībā un izaugsmē. b) Īpašais mērķis ir izstrādāt uzņemšanas procedūras, ar kurām būtu iespējams nekavējoši reaģēt uz svārstīgo pieprasījumu pēc imigrantu darba spēka darba tirgū, t.i., efektīvi un ātri aizpildīt brīvās vietas darba tirgū, un risināt problēmas, kas saistītas ar demogrāfisko tendenču sekām Eiropā. c) Veicināt efektīvu to problēmu risināšanu, kas saistītas ar nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņu nodarbinātību, un šādas nodarbinātības samazināšanu, vienlaikus mazinot nelegālo imigrāciju un šādu darbinieku ekspluatāciju. |

3. Paziņojums par vienotā tirgus pārskatīšanu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojumā par pilsoņu programmu izteikts aicinājums tālredzīgai vienotā tirgus pārskatīšanai. Tā mērķis ir izvērtēt vienotā tirgus pieredzi kopš 1992. gada, precizēt panākumus un trūkumus, noskaidrot, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus arī turpmāk attaisnotu tā ekonomiskos mērķus un pilsoņi varētu efektīvi izmantot tā priekšrocības. Pārskatā jāsniedz skaidrs un konsekvents vienotā tirgus redzējums. Tam jāsniedz skaidras politikas vadlīnijas nākamajiem gadiem un jābūt noderīgam instrumentam, lai nostiprinātu pilsoņa un vienotā tirgus saikni. |

4. Sociālās realitātes analīze | Neleģislatīva darbība/ Ziņojums | Eiropadome 2006. gada jūnijā atzina, ka ir nepieciešams labāk izprast sociālo pārmaiņu sarežģīto dinamiku mūsu sabiedrībā, lai Eiropa spētu efektīvāk piemēroties globalizācijai, un pieprasīja, lai Komisija izvērtē sociālo situāciju Eiropas Savienībā, jo īpaši uzsverot pieejamības un iespēju jautājumus. Šajā apskatā mēģinās noskaidrot sociālo pārmaiņu galvenos dzinuļus Eiropas sabiedrībās. Tajā tiks apskatīts, kā šīs pārmaiņas iespējams salīdzināt ar labklājības kritērijiem. Ar to mēģinās uzsākt diskusiju par vairākiem būtiskiem faktoriem, kas veicina labklājību; šādi faktori ir ekonomiskās iespējas, darba dzīves kvalitāte, problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos, demogrāfiju un jaunām ģimenes dzīves shēmām, nabadzību un nevienlīdzību, draudiem veselībai un sociālajai mobilitātei, noziedzību un antisociālu uzvedību, daudzveidību un multikulturālismu. Tas ir mēģinājums izpētīt Eiropas sociālo realitāti un tā mērķis ir veidot vienotu nostāju attiecībā uz sociālajām problēmām, kas skar eiropiešus. |

5. Priekšlikums pārskatīt Padomes pamatlēmumu par terorisma apkarošanu | Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums | Efektīvu risinājumu izstrādāšana, lai ar dažādu plašsaziņas līdzekļu palīdzību vērstos pret terorisma propagandu. Ierobežojumi īpašu zināšanu nodošanai jo īpaši saistībā ar sprāgstvielām un spridzekļiem terorisma vajadzībām. |

6. Emisijas kvotu tirdzniecības shēma. Priekšlikums grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, ar grozījumiem | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 175. panta 1. punkts | ES Emisijas kvotu tirdzniecības shēmas pārskatīšana un esošās direktīvas grozījumi ar mērķi uzlabot tās darbību un paplašināt darbības jomu trešajā tirdzniecības periodā, kas sāksies 2013. gadā. |

7. Paziņojums "Ceļi uz elastdrošību: veiksmīgāku elastīguma un drošības apvienojumu meklējumi” | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojuma mērķis ir izskaidrot elastdrošību un palīdzēt dalībvalstīm pieņemt kopējos principus līdz gada beigām. Paziņojumā tiks apskatīta pašreizējā situācija dalībvalstīs saistībā ar elastdrošību un iespējami ceļi elastdrošības uzlabošanai. |

8. Paziņojums “Eiropas stratēģija sociāliem pakalpojumiem ar vispārēju nozīmi”. | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Pamatojoties uz turpmākām apspriedēm ar dalībvalstīm (t.i., starp augsta līmeņa grupām veselības aizsardzības jomā un Sociālās aizsardzības komiteju) un attiecīgajām ieinteresētajām personām, šajā darba kontroles ziņojumā tiks izklāstīti turpmākie pasākumi, kas nepieciešami, lai izstrādātu sistemātiskāku pieeju Kopienas tiesību aktu un principu ievērošanā sociālo pakalpojumu jomā. |

9. Kopienas programma drošiem efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem | Priekšlikums tiesību aktam Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Īpašais mērķis ir izveidot Kopienas programmu drošiem, augstas kvalitātes un efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, lai - nodrošinātu pacienta drošību neatkarīgi no tā, kur Kopienā tiek sniegta veselības aprūpe; - novērst neskaidrības, kas rada šķēršļus pārrobežu veselības aprūpes nodrošināšanai, Kopienas tiesību aktu piemērošanā veselības aizsardzības pakalpojumu jomā; - uzlabot veselības aizsardzības pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti visā ES. |

10. Priekšlikums pasākumiem diplomātiskās un konsulārās aizsardzības veicināšanai. | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Šis priekšlikums būs saistīts ar šai jomai veltīto 2006. gada paziņojumu. Ņemot vērā, ka aizvien vairāk ES pilsoņu ceļo ārpus robežām un paaugstinās varbūtība, ka sarežģījumu dēļ viņiem var būt vajadzīga diplomātiskā vai konsulārā aizsardzība, pašreizējais zemais informācijas līmenis par pilsoņu tiesībām nav pieņemams. Pasākumi, lai veicinātu pilsoņu informētību par to pamattiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību ārpus ES. Dalībvalstu kopīgu standartu un kopīgu procedūru īstenošana, sniedzot palīdzību ES pilsoņiem ārzemēs. |

11. Baltā grāmata par veselības aprūpes stratēģiju | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Veselības aprūpes stratēģijas mērķis ir šādi: - apkopot visas veselības aprūpes stratēģijas, lai uzlabotu drošību un veicinātu veselības aprūpi; - precizēt politisko programmu galvenajās veselības aprūpes jomās; - pārraudzīt progresu, izmantojot mērķus un rādītājus; - izveidot īstenošanas mehānismu un Kopienas instrumentus. |

12. Paziņojums par atjaunoto tirgus piekļuves stratēģiju | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Lai sekmētu pasaules tirgu atvērtību gan ES, gan trešām valstīm, ir jāpielāgo stratēģijas darbības kārtība. Tas nozīmē izmantot tirdzniecības politikas instrumentu kopumu. Galvenie mērķi ir preču un pakalpojumu eksporta, kā arī ieguldījumu veicināšana, galvenokārt jaunattīstības valstīs, un to šķēršļu likvidēšana, kas apgrūtina piekļuvi tirgiem un atbalstu uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs ar vislielāko potenciālu izmantot priekšrocības, ko sniedz nozaru specializācija pasaules mērogā. |

13. Paziņojums par Eiropas kosmosa politiku, ietverot Eiropas Kosmosa programmu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Vispārējais mērķis ir izstrādāt saskaņotu un visaptverošu Eiropas kosmosa politiku, kas ietvertu ar ES un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) saistītus jautājumus, izskatot arī dalībvalstu politikas un pasākumus, kas paredzēti lietotāju vajadzību (no pieprasījuma puses) saskaņošanai ar kosmosa sistēmu un tehnoloģiju stratēģisko potenciālu. Politikas mērķis būs izmantot kosmosa tehnoloģijas un sistēmas Eiropas Savienības politiku un uzdevumu atbalstam. Tas nodrošinās politisko pamatu, lai šīs struktūras varētu koordinēt esošās programmas Eiropas Kosmosa programmas ietvaros. |

14. Paziņojums par turpmākās jūrniecības politikas izstrādāšanu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Kā paredzēts Komisijas 2006. gada jūnija Zaļajā grāmatā “Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku”, paziņojumā tiks apkopoti zaļās grāmatas apspriešanas rezultāti, izdarīti politiskie secinājumi un ierosināti vairāki turpmākie pasākumi, kurus iespējams īstenot īsā laika posmā. |

15. Zaļā grāmata par pilsētas transportu | Neleģislatīva darbība / Zaļā grāmata | Zaļajā grāmatā tiks izvērtētas priekšrocības, ko varētu dot Eiropas politika pilsētas transporta jomā. Zaļajā grāmatā tiks noskaidrotas arī problēmas/uzdevumi un (iespējami) jauni pasākumi, ieskaitot "agrīnus pasākumus", (iespējamais) atbildības sadalījums, tajā ierosinās pasākumus, ar kuru palīdzību ES var radīt pievienoto vērtību, un tajā tiks ietverts to jautājumu saraksts, kas jāapspriež turpmāk. |

16. Zaļā grāmata par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada | Neleģislatīva darbība / Zaļā grāmata | Zaļā grāmata palīdzēs identificēt jomas, kur ir vajadzīga Kopienas līmeņa darbība, lai atbalstītu ES adaptēšanos klimata pārmaiņu arvien negatīvākajai iedarbībai. Vajadzība domāt par ES līmeņa adaptācijas pasākumiem tika īpaši iezīmēta Komisijas paziņojumā „Kā uzvarēt cīņā ar pasaules klimata pārmaiņām” |

17. Priekšlikums Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 37. pants | Vīna tirgus kopīgās organizācijas reformas mērķi ir šādi: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; kā arī izveidot vīna nozares režīmu, kas palīdz saglabāt ES vīna ražošanas labākās tradīcijas un nostiprināt lauku reģionu sociālo un ekoloģisko struktūru. Pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija bija pieņēmusi paziņojumu, kurā tika izklāstītas likumdošanas vadlīnijas (COM (2006) 319, galīgā redakcija, 2006. gada 22. jūnijs). |

18. Iniciatīvas aizsardzības rūpniecības jomā a) Paziņojums par aizsardzības rūpniecību un tirgiem b) Priekšlikums regulai par aizsardzībai domātu ražojumu nodošanu c) Priekšlikums Direktīvai par valsts līgumu piešķiršanas procedūru koordinēšanu aizsardzības nozarē | a) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums b) Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants c) Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Aizsardzības rūpniecība līdz šim ir bijusi ārpus iekšējā tirgus īstenošanas jomas. Dalībvalstis ir saglabājušas savu kontroli pār aizsardzības aprīkojuma tirgiem un ar tiem saistītām ražošanas nozarēm (pamatojoties uz EK Līguma 296. pantu). Tāpēc tirgi ir sadrumstaloti, kas izraisa līdzīgu pētniecības pasākumu un ražošanas bāzu sadrumstalotību. Tā kā problēmu rada tirgus sadrumstalotība, maz ticams, ka to varētu atrisināt dalībvalstu līmenī. Komisija vēlas veicināt Eiropas konkurētspēju aizsardzības nozarē, ņemot vērā šīs nozares īpatnības un vajadzības, un nostiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecības ražojumiem komerciālu statusu, tādējādi tālāk attīstot Eiropas aizsardzības rūpniecību, kas spētu atbalstīt ESCP un dalībvalstu uzdevumu garantēt valsts drošību. Aizsardzības rūpniecības ražojumu jomā tas jo īpaši pastiprinās sinerģiju starp militārajām un rūpnieciskajām vajadzībām. Turklāt vispāratzīts fakts ir tas, ka augstais sadrumstalotības līmenis aizsardzības tirgū ir traucējis iepirkuma procedūru efektīvu īstenošanu un iekšējā tirgus darbību. Šajā kontekstā nopietna problēma ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pantā paredzētā izņēmuma plašā izmantošana, jo tā rezultātā tiek izmantoti nekoordinēti valsts iepirkuma noteikumi un dažādas iepirkuma prakses tirgus segmentos, uz kuriem de jure attiecas Kopienas noteikumi. Tas mazina pārredzamību un atvērtību aizsardzības tirgos un ir viens no pašreizējās tirgus sadrumstalotības nozīmīgākajiem cēloņiem. Komisija līdz 2006. gada beigām pieņems Skaidrojošu paziņojumu par Līguma 296. panta piemērošanu iepirkumam aizsardzības vajadzībām. Vienlaikus Komisija sagatavos ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu, vai iespējamā direktīva par valsts iepirkumu aizsardzības jomā būtu noderīga, ja tā ieviestu elastīgākus noteikumus, kas ir piemērotāki aizsardzības tirgus īpašajam raksturam. |

19. Iniciatīvas paplašināšanās jomā a) Stratēģijas dokuments par paplašināšanos b) Darba pārskati par Horvātiju, Turciju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju (ieskaitot Kosovu) un Melnkalni. c) Partnerattiecības ar Horvātiju, Turciju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju (ieskaitot Kosovu). | a) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums b) Neleģislatīva darbība/ Personāla darba dokumenti c) Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums Juridiskais pamats: EK Līguma 310. pants | a) Stratēģijas dokumentā ietverti galvenie darba pārskatu atzinumi un ietverti politisko ieteikumu priekšlikumi. b) Darba pārskatos ir novērtēti Horvātijas, Turcijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākumi pievienošanās procesā, kā arī panākumi, kas sasniegti, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas procesu Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Serbijā, ieskaitot Kosovu. c) Partnerattiecībās (Pievienošanās partnerattiecības vai Eiropas partnerattiecības) tiks definētas katras valsts prioritātes, kas tai jāīsteno īsā vai vidējā laika posmā. To pamatā ir darba pārskatu atzinumi. |

20. Iniciatīvas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) jomā a) Paziņojums par EKP b) Sadarbība Melnās jūras reģionā c) Darba pārskatu ziņojumi par rīcības plānu īstenošanu 11 partnervalstīs | a) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums b) Neleģislatīva darbība/ Personāla darba dokumenti c) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | a) Pēc debatēm ar Padomi, Parlamentu un citām ieinteresētām personām Vācijas prezidentūras laikā Komisija iesniegs īpašus priekšlikumus, lai nostiprinātu EKP tādās jomās kā dziļāka ekonomiskā un tirdzniecības integrācija, EKP valstu pilsoņu lielāka mobilitāte ES un Kaimiņattiecību ieguldījumu fonds. Paziņojumā tiks izklāstīti priekšlikumi turpmākām attiecībām ar Ukrainu, Moldovu un Izraēlu, kuru rīcības plānu darbības termiņš beidzas 2008. gadā. Paziņojumā tiks izskatīts sasniegtais EKP rīcības plānu īstenošanā 11 partnervalstīs (sk. c) punktu turpmāk). b) Priekšlikumi aktīvākai ES dalībai Melnās jūras reģiona sadarbībā, kas ietver reģionālos EKP partnerus, kā arī Krieviju un Turciju, lai ievērojami veicinātu reģiona stabilitāti un drošību. c) 11 valstu rīcības plānu apskats un progresa novērtējums ceļā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas vispārējo mērķu sasniegšanu. |

21. Pasākumi pēc Baltās grāmatas par Eiropas Savienības komunikācijas politiku | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Galvenais politikas mērķis ir noteikt praktisku pasākumu programmu ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai, uz kuru pamata būtu iespējams īstenot Komisijas apņemšanos tuvināties pilsoņiem un konsolidēt Eiropas projekta demokrātiskos pamatus, ietverot Eiropas sabiedriskās telpas attīstību. Ierosinātajos pasākumos ir iestrādāti ieteikumi no Baltās grāmatas, tai sekojošās sabiedriskās apspriešanas un 2006. un 2007. gada ieinteresēto personu konferencēm. Priekšlikumos galvenokārt tiks pievērsta uzmanība kopēju principu izveidošanai komunikācijas tiesību jomā; pilsoņu iesaistīšanai (pilsoniskā izglītība); sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem; sabiedriskās domas analīzes un izpratnes uzlabotām metodēm, kā arī partnerattiecību attīstībai ar visiem galvenajiem institucionālajiem partneriem dalībvalstīs, lai panāktu ES dimensijas labāku atpazīstamību valstu politiskajos diskursos. |

PRIORITĀRĀS INICIATĪVAS

Nosaukums | Priekšlikuma vai akta veids | Darbības jomas un mērķu apraksts |

Eurozonas iniciatīvas: a) 2007. gada konverģences ziņojums b) Priekšlikums Padomes lēmumam(iem) c) Priekšlikums Padomes regulai par attiecīgo dalībvalstu valūtas maiņas kursiem attiecībā pret euro | a) Neleģislatīva darbība/ Paziņojums b) Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums Juridiskais pamats: EK Līguma 122. panta 2. punkts c) Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 123. panta 5. punkts | a) Pēc dalībvalsts, uz kuru attiecas ierobežojums, pieprasījuma Komisija un ECB katra sagatavo konverģences ziņojumu EK Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Ziņojumos pēta, cik lielā mērā dalībvalsts ir sasniegusi augstu noturīgas konverģences pakāpi, pamatojoties uz 4 konverģences kritērijiem. Tiek novērtēta arī dalībvalstu tiesību aktu saderība ar Kopienas tiesību aktiem. b) Ja tiks uzskatīts, ka viena vai vairākas dalībvalstis atbilst euro ieviešanas nosacījumiem, Padome atcels uz tām attiecinātos ierobežojumus. c) Ja tiks uzskatīts, ka viena vai vairākas dalībvalstis atbilst euro ieviešanas nosacījumiem, Padome noteiks pārrēķina kursus euro zonas jaunpienācējām. |

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par atbalsta shēmu kokvilnas nozarē, kam pievienots priekšlikums regulai, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 37. panta 2. punkts un 4. protokols par kokvilnu, kas pievienots 1979. gada pievienošanās aktam (jo īpaši tā 6. punkts). | Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. septembrī anulēja 2004. gada kokvilnas reformu, jo lēmumā par reformu nebija ņemti vērā visi būtiskie faktori, jo īpaši visas darbaspēka izmaksas un kokvilnas attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēja; šos faktorus Tiesa uzskatīja par nepieciešamiem šīs kultūras rentabilitātes novērtēšanai. Pašreizējo režīmu var turpināt piemērot līdz jaunas regulas pieņemšanai. |

Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzības prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpumiem | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Baltajā grāmatā tiks ierosināts turpināt darbu saistībā ar 2005. gada Zaļajā grāmatā izskatītajiem jautājumiem, kas attiecās uz dažādiem procedūras un tehniskiem šķēršļiem dalībvalstīs, kuri neļāva uzņēmumiem un privātpersonām, kas cietuši no EK konkurences noteikumu pārkāpumiem, uzsākt sekmīgas juridiskas darbības, lai no pārkāpēja saņemtu kompensāciju par radītajiem zaudējumiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu īstenošanu Eiropas Kopienu tiesas atzinumam, ka Līguma pilnīga efektivitāte būs apdraudēta, ja netiek dota iespēja katrai personai pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, ko radījusi konkurenci ierobežojoša vai traucējoša rīcība, un ka pastāv pienākums nodrošināt efektīvus līdzekļus, lai būtu iespējams izmantot tiesības uz zaudējumu atlīdzību. |

Komisijas paziņojums par valstu stratēģiju īstenošanu attiecībā uz videi labvēlīgiem valsts iepirkumiem, pamatojoties uz mērķu noteikšanu, regulāru uzraudzību un salīdzinošu novērtēšanu visā Eiropas Savienībā. | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paaugstināt politisko nozīmību, ierosinot ES mēroga mērķi attiecībā uz videi labvēlīgiem iepirkumiem; veicināt to īstenošanu, sniedzot vadlīnijas dalībvalstīm valstu rīcības plānu pieņemšanai attiecībā uz videi labvēlīgiem valsts iepirkumiem un ierosinot regulāru salīdzinošo novērtēšanu un uzraudzību, ko veiktu Komisija un dalībvalstis. |

Baltā grāmata par ES hipotekāro kredītu tirgu integrāciju | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Baltā grāmata par hipotekāro kredītu darīs zināmas iniciatīvas, ko ierosina Komisija, lai veicinātu ES hipotekārā kredīta tirgus izveidi, balstoties uz 2005. gada Zaļās grāmatas „Hipotekārais kredīts ES” plašas apspriešanas rezultātiem. |

Priekšlikums direktīvai par koncesiju piešķiršanas procedūru koordinēšanu | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 47. panta 2. punkts un 55. un 95. pants | Sabiedriskā apspriešana saistībā ar Zaļo grāmatu par valsts un privātā sektora partnerattiecībām un Kopienas tiesību aktiem publiskā iepirkuma un koncesiju jomā liecināja, ka ir pieprasījums pēc stabilas un vienotas tiesiskās vides koncesiju piešķiršanai ES līmenī. Par spīti koncesiju ekonomiskajai nozīmei, tikai daži no sekundāro Kopienas tiesību aktu noteikumiem koordinē būvdarbu koncesiju piešķiršanas procedūras. Ja līgumslēdzējas struktūras ievēro šos noteikumus, tās var pēc saviem ieskatiem izlemt, kādā veidā tās izvēlas partneri no privātā sektora, kaut arī tām ir jāgarantē pilna atbilstība tiem principiem un noteikumiem, kas izriet no Līguma. Pakalpojumu koncesiju piešķiršanu, ko veic šīs struktūras, regulē tikai EK Līguma principi. ES līmeņa koordinācija šķiet vislabākais risinājums, lai nodrošinātu vajadzīgo tiesisko noteiktību, saskaņotu to ar nepieciešamību pēc valsts iestāžu elastīgas rīcības un radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem. |

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridiskās adreses pārrobežu maiņu | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 251. pants | Priekšlikuma projekts satur vienkāršu sistēmu, atbilstoši kurai sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridisko adresi var mainīt, nelikvidējot uzņēmumu piederības dalībvalstī vai formāli to dibināt atkārtoti uzņēmējā dalībvalstī. Šī direktīva nodrošinās sabiedrības kā juridiskas personas nepārtrauktību. Tajā ir ietverti arī īpaši noteikumi par darba ņēmēju līdzdalību. |

Priekšlikums direktīvai par apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju (Solvency II) (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 47. panta 2. punkts un 55. pants | Apdrošināšanas sabiedrības saskaras ar pieaugošu konkurenci, finanšu nozaru konverģenci un starptautisku atkarību. Sekojot līdzīgiem procesiem banku nozarē un starptautiskiem procesiem maksātspējas, riska pārvaldības un uzskaites jomā, jaunā maksātspējas režīma mērķis ir apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju aizsardzība. Tas uzlabos arī ES apdrošinātāju konkurētspēju un nodrošinās labāku kapitāla resursu sadalījumu, neizraisot nozīmīgus tirgus darbības traucējumus un nekavējot jauninājumus apdrošināšanas nozarē. |

Priekšlikums grozījumiem direktīvā par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: 47. panta 2. punkts un 95. pants | Ar direktīvu tika ieviesta PVKIU apliecības, kas ļāva piedāvāt fonda pakalpojumus privātiem ieguldītājiem jebkurā ES jurisdikcijā, ja tas ir saņēmis darbības atļauju savā valstī un ir iesniedzis attiecīgu paziņojumu. Direktīvas noteikumi, kuros ir definēti ieguldījumu ierobežojumi, informācijas prasības un citas PVKIU īpašības, tika izstrādāti ieguldītāju aizsardzībai. Kaut arī PVKIU apliecības praksē radīja vairākas problēmas, tās ļāva veikt pārrobežu tirdzniecību ieguldījumu fondu jomā. Tomēr tas nebija pietiekami, lai veicinātu nozares konsolidāciju un lielāku efektivitāti. Šā priekšlikuma mērķis ir modernizēt esošos reglamentējošos noteikumus, lai būtu iespējams sasniegt tā mērķus (tirgus efektivitāte un ieguldītāju aizsardzība) situācijā, kad notiek strukturālas pārmaiņas vidē, kurā notiek ieguldījumu fondu nozares attīstība. Darbības mērķi: 1) novērst šķēršļus Eiropas fondu tirgus integrācijai; 2) veicināt izmaksu ietaupījumus fondu nozares vērtību ķēdes dažādos līmeņos un šo ietaupījumu novirzīšanu ieguldītājiem; 3) nodrošināt piemērotu sistēmu, lai ieguldītāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus par ieguldījumiem. |

Komisijas ieteikums par kapitāla un kontroles samērīgumu ES uzņēmējsabiedrībās. | Neleģislatīva darbība / Ieteikums | Galvenais mērķis ir noskaidrot esošās novirzes īpašuma attiecību un kontroles sadalījumā ES reģistrētajās sabiedrībās; novērtēt to ekonomisko nozīmību un to, vai šādas novirzes ietekmē ES finanšu tirgus. Tas ļaus Komisijai novērtēt, vai esošais akcionāru balsstiesību režīms Eiropas Savienības valstīs ir šķērslis finanšu tirgu integrācijai ES, kas ir būtisks nosacījums tam, lai visās 25 ES dalībvalstīs būtu iespējams maksimāli izmantot paplašināšanās priekšrocības. |

Paziņojums par PVN likmēm, kas ir atšķirīgas no standarta likmēm | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Komisija ir paredzējusi izmantot neatkarīgas ideju laboratorijas pētījuma rezultātus, lai: - novērtētu esošo situāciju paplašinātajā ES ar 25 dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un pareizu iekšējā tirgus darbību; - apspriestu nepieciešamību un/vai iespēju izstrādāt jaunus priekšlikumus VAT pazemināto likmju jomā. Visiem priekšlikumiem jābūt vērstiem uz to, lai uzlabotu saskaņotību PVN likmju piemērošanā ES un veicinātu to lomu pareizā iekšējā tirgus darbībā, kā arī lai panāktu saskaņotību ar noteiktajiem politikas mērķiem. PVN pazemināto likmju jomas precizēšana novērsīs nenoteiktību uzņēmējiem un pilsoņiem. |

Priekšlikums Padomes direktīvai par PVN noteikumu modernizāciju saistībā ar finanšu pakalpojumiem, tai skaitā apdrošināšanu (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 93. pants | Pašreizējie noteikumi ir novecojuši un tos ir nepieciešams vismaz modernizēt. Vispārējā tiesiskā un regulatīvā vide, kurā darbojas nozare, nav tik attīstīta, lai sekotu līdz nozares attīstībai, un nepamatoti ierobežo vertikālo integrāciju. Tādēļ sabiedrības saskaras ar šķēršļiem, kas neļauj tām uzlabot ekonomiskās un tiesiskās struktūras un paaugstināt to konkurētspēju. Izmaiņas ir vajadzīgas, lai modernizētu noteikumus, nodrošinot to atbilstību noteiktajiem politikas mērķiem un mazinot nepieciešamību skaidrot noteikumus tiesā. |

4. ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju | Neleģislatīva darbība/ Ziņojums | Ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sasniegto virzībā uz ekonomisku un sociālu kohēziju un ieguldījumu, ko devušas Eiropas un valstu politikas, kā arī struktūrfondi, Kohēzijas fonds, EIB un citi finanšu instrumenti (EK Līguma 159. pants un Regulas (EK) Nr. 1260/1999 45. pants). |

Paziņojums par Lisabonas stratēģijas praktiskajiem rezultātiem – Kohēzijas politikas programmas 2007.-2013. gadam | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Šī paziņojuma mērķis ir novērtēt to, cik lielu ieguldījumu jaunās kohēzijas politikas programmas 2007.-2013. gadam dos atjaunotās Lisabonas stratēģijas īstenošanā (jo īpaši saistībā ar līdzekļu iedalīšanu un izdevumu paaugstināšanu jauninājumiem). |

Paziņojums un priekšlikums Padomes regulai par cīņas pastiprināšanu, lai novērstu nelegālu, nedeklarētu un patvaļīgu zveju | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 37. pants | Nelegāla, nedeklarēta un patvaļīga zveja ir nopietns drauds zivju krājumu ilgtermiņa noturībai un jūras vides bioloģiskajai daudzveidībai visā pasaulē. Tā rada arī ievērojamus zaudējumus piekrastes iedzīvotājiem un zvejniekiem, kas darbojas legāli. FAO 2001. gada rīcības plānā ir atspoguļots starptautiskās sabiedrības viedoklis, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, kas ir piemēroti, lai novērstu nelegālu, nedeklarētu un patvaļīgu zveju. Ir jāpārskata 2002. gadā pieņemtais Eiropas Kopienas rīcības plāns, jādefinē jauna stratēģija, izvērtējot sasniegto un precizējot, kādi jauni pasākumi ir vajadzīgi. |

Paziņojums par politiku zivju izmešanas pakāpeniskai novēršanai Eiropas zivsaimniecībā | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Mērķis ir mazināt atkritumus zivsaimniecības operācijās un palielināt zvejas ilgtspēju, pakāpeniski novēršot zivju izmešanu un samazinot piezveju. |

Komisijas paziņojums par ūdens trūkumu un sausumu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Šis pasākums ir paredzēts pēc vairāku dalībvalstu 2006. gada 9. marta Vides padomē izteiktā pieprasījuma uzsākt darbības Eiropas līmenī saistībā ar ūdens trūkumu un sausumu. Komisija 2006. gada jūnijā iesniedza Vides padomei pirmo informatīvo dokumentu, kur tā apņēmās izvērtēt, kādas turpmākās darbības ir iespējams veikt ES līmenī, lai risinātu ar ūdens trūkumu un sausumu saistītās problēmas, balstot šo vērtējumu uz padziļinātu analīzi. |

Rīcības plāns par ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu | Neleģislatīva darbība / Rīcības plāns | Eiropadomē tika izteikta prasība Komisijai līdz 2007. gadam izstrādāt ES ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa rīcības plānu saistībā ar 2006. gada jūnijā pieņemto atjaunoto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, pievēršoties sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, ņemot vērā ekosistēmu kapacitāti un panākot, ka ekonomiskā izaugsme nav saistīta ar vides degradēšanos. |

Priekšlikums tiesību aktam par oglekļa saistīšanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas (CCS) regulējumu | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 175. pants | Oglekļa saistīšana un uzglabāšana ir jauna tehnoloģija, kas var dot nozīmīgu ieguldījumu CO2 emisijas samazināšanā gan ES, gan visā pasaulē. Ir nepieciešams pielāgot vides acquis šai tehnoloģijai, novērst nepamatotus šķēršļus, izveidojot CCS tiesisko regulējumu ES, nodrošināt tiesisko noteiktību ieguldītājiem Eiropā un pārvaldīt jaunus vides riskus. |

Baltā grāmata: „Ceļā uz Eiropas programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām” | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Sagatavot balto grāmatu “Ceļā uz Eiropas programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām”, ņemot vērā Zaļās grāmatas par pielāgošanos (kas tiks publicēta 2006. gada beigās) apspriešanas rezultātus un uzskaitot konkrētus pasākumus, ko Komisija īstenos saistībā ar pielāgošanos. |

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas izmanto šķidro vai saspiesto gāzveida ūdeņradi | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Šī regula nosaka prasības tipu apstiprināšanai ūdeņraža sistēmām un ūdeņraža komponentiem M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Tas ietver arī prasības īpašu sastāvdaļu vai sistēmu uzstādīšanai šajos transporta līdzekļos. Galvenais mērķis ir panākt pareizu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kas izmanto šķidro ūdeņradi, vienlaikus nodrošinot augstu līmeni sabiedrības drošībai un vides aizsardzībai. |

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipu apstiprināšanu lieljaudas transportlīdzekļiem un dzinējiem attiecībā uz to emisijām (Euro VI priekšlikums) (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Šis priekšlikuma joma būs lieljaudas transporta līdzekļi. Priekšlikuma mērķis ir noteikt Euro VI ierobežojumus piesārņojošo vielu emisijām. Galvenokārt tas ir iekšējā tirgus mērķis, kas ir cieši saistīts ar vides aizsardzības mērķi. |

Likumdošanas iniciatīva, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem | Priekšlikums tiesību aktam Juridiskais pamats: EK Līguma 175. pants | Darbības joma : CO2 vidējās emisijas samazināšana un degvielas efektivitātes uzlabošana vieglajiem automobiļiem (M1) un vieglajiem kravas automobiļiem (N1), ko pārdod ES 25 dalībvalstīs. Mērķis: tiesību akta veids un mērķis tiks noteikts, ņemot vērā šādus apstākļus: automobiļu rūpniecības sasniegumi atbilstoši esošajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem sasniegt 140 g CO2/km līdz 2008./2009. gadam; Kopienas mērķis sasniegt 120 g CO2/km līdz 2012. gadam; saskaņota un visaptveroša pieeja CO2 samazināšanai (tiks izklāstīta Komisijas paziņojumā 2006. gada beigās). |

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām pārskatīšana | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 175. pants | Maksimāli pieļaujamā emisija (kilotonnas/gadā), kuras ievērošana dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2020. gadam, attiecībā uz SO2, NOx, GOS, NH3 un primārajām daļiņām (PM2.5). Lai izglābtu 1,71 miljonu dzīves gadu no cieto daļiņu iedarbības, lai mazinātu akūto nāves gadījumu skaitu par 2 200 salīdzinājumā ar 2000. gada situāciju un mazinātu paskābināšanās un eitrofikācijas radītos draudos dabiskajai videi par 55% no tehniski iespējamā, SO2 emisija jāsamazina par 82%, NOx emisija – par aptuveni 60%, GOS – par aptuveni 27%, amonjaka emisija – par aptuveni 27% un cieto daļiņu PM2.5 emisija – par aptuveni 59% salīdzinājumā ar 2000. gada situāciju. |

Esošo tiesību aktu pārskats attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 175. pants | Pašreizējais Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām ir komplekss, galvenie tā tiesību akti ir šādi: Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un vairākas nozaru direktīvas, t.i., direktīva par lielajām sadedzināšanas iekārtām (2001/80/EK), direktīva par atkritumu sadedzināšanu (2000/76/EK) un direktīva par organisko šķīdinātāju emisijām (1999/13/EK). Šo tiesību aktu mijiedarbība rada vairākas problēmas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu samērošanu, definīciju konsekvenci, mijiedarbību starp darbības prasībām un dalībvalstu veikto uzraudzību un ziņošanu. Pārskata galvenais mērķis ir novērtēt tiesību aktu kopumu, lai uzlabotu esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām un dažādu tiesību aktu mijiedarbību, nemainot to pamatprincipus un esošā tiesiskā regulējuma prasību līmeni. Kā konkrētākus pārskata mērķus var minēt: 1. precizēt atsevišķus tiesiskus un tehniskus jautājumus, ņemot vērā tematisko stratēģiju rezultātus;2. izvērtēt veidus, kā racionalizēt esošos tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām, lai uzlabotu to darbības rezultātus vides aizsardzībā;3. izvērtēt tirgus instrumentu un citu instrumentu izmantošanu, lai nostiprinātu esošo tiesību aktu ieviešanu un veicinātu jauninājumus. |

Komisijas paziņojums par ES tiesību aktu vides jomā ieviešanu un izpildi | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Nepieciešams izmantot visu veidu pieejas, lai uzlabotu tiesību aktu vides jomā ievērošanu dalībvalstīs. Šo iniciatīvu atbalstīja EP komisiju priekšsēdētāju konference savā ziņojumā par 2007. gada politiskajām stratēģijām. |

Baltā grāmata par uzturu: | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Dokumentā tiks noteikta ES līmeņa stratēģija attiecībā uz pārtiku. Tā mērķi būs veicināt veselīgu dzīvesveidu (pareiza diēta un augsts fiziskās aktivitātes līmenis), lai novērstu pieaugošo liekā svara un aptaukošanās izplatību un hroniskas saslimšanas (piemēram, diabēts, kardiovaskulārās slimības, daži audzēju veidi), ko rada svara problēmas. Stratēģija paredzēs visaptverošu pieeju dzīvesveida uzlabošanai un veicinās sadarbības pieeju pasākumu īstenošanā. Stratēģijas pamatā būs esošie mehānismi tādi kā Eiropas rīcības programma sabalansēta uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanai, kas atbalsta pieredzes apmaiņu starp ieinteresētajām personām un to darbības koordinēšanu. Kopienas pasākumi ir nozīmīgi arī attiecībā uz vienotā tirgus darbības saskaņotību, jo pasākumi šajā jomā var ietekmēt pārtikas produktu brīvu kustību. |

Sadarbība drošības uzlabošanai: ES valsts un privātā sektora partnerība Eiropas drošības jomā | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Komisija iesniegs vispārēju programmu valsts un privātā sektora sadarbībai drošības jomā, ietverot jautājumus, kas saistīti ar pētījumiem drošības jomā, cīņu pret terorismu un noziedzību, efektīvākām robežkontrolēm un vīzu pieprasījumu pārvaldību un personas datu aizsardzību. |

Paziņojums “ES rīcības plāns sprāgstvielu un šaujamieroču drošības uzlabošanu” | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Veicināt debates un dialogu ar visiem dalībniekiem, kas ir saistīti ar sprāgstvielu drošību (Europol un Situāciju centra eksperti, dalībvalstu eksperti, Komisijas un Padomes pretterorisma darba grupa); ekspertu viedokļi tiks ņemti vērā, sagatavojot ES rīcības plānu sprāgstvielu un šaujamieroču drošības uzlabošanai. |

Paziņojums par cīņu pret noziedzīgiem darījumiem datortīklos | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Noziegumi datortīklos ir joma, kurā ir steidzami nepieciešami saskaņoti pasākumi ES līmenī. Padomes un Komisijas rīcības plānā par to, kā īstenot Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā, ir teikts, ka Komisija 2006. gadā pieņems Paziņojumu par noziegumiem datortīklos. Tagad ir pieņemts lēmums par divu dažādu paziņojumu iesniegšanu; vienā paziņojumā skatīs preventīvos pasākumus, otrā - represīvos pasākumus. Otrais paziņojums būs plānotais paziņojums par noziegumiem datortīklos, kurā jānosaka turpmākā pieeja cīņai pret noziegumiem datortīklos Eiropas līmenī. |

Paziņojums par dzīvnieku veselības stratēģiju 2007.-2013. gadam | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Priekšlikuma mērķi ir: - iepazīstināt ar Kopienas dzīvnieku veselības politiku (CAHP); - izklāstīt noteiktus mērķus, ņemot vērā patērētāju prioritātes; - izvērtēt ietekmi uz budžetu (Kopienas finanšu plāns 2007.-2013. gadam); - nodrošināt CAHP saskaņotību ar citiem ES politikas virzieniem un starptautiskiem nolīgumiem (SPS); - mazināt regulatīvo slogu; - nodrošināt CAHP attiecīgu budžetu un piemērotus finanšu instrumentus. |

Regula (EK) Nr. 1774/2002 par dzīvnieku blakusproduktiem | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 152. pants un Regulas 1774/2002 35. pants | Galvenais mērķis ir pārskatīt ar dzīvnieku blakusproduktiem saistītos veselības aizsardzības noteikumus, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1774/2002 piemērošanā gūto pieredzi. Regulas darbības jomas precizēšana un nesamērīgu noteikumu svītrošana panāks, ka tās teksts kļūs skaidrāks un tajā paredzētie noteikumi būs efektīvi un lietderīgi. Pārskatot tiks samazināta nevajadzīgā slodze un negatīvā ietekme, palielināta pozitīvā nozīme, vienkāršojot un izvairoties no administratīvo procedūru dublēšanās valsts iestādēm un uzņēmējiem. |

Paziņojums par orgānu ziedošanu un pārstādīšanu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Orgānu pārstādīšana tagad ir medicīnā izplatīta metode. Pārstādīšana itin bieži ir vienīgā iespējamā ārstēšana orgānu mazspējas beigu fāzē. Taču šis process ir riskants gan ziedotājam, gan saņēmējam. Saskaņā ar Amsterdamas Līguma 152. pantu Komisijai ir tiesības veikt pasākumus, kas nosaka augstus orgānu kvalitātes un drošības standartus. Orgānu pārstādīšana ir ļoti sarežģīta joma, kurā sekmīgi risinājumi iespējami tikai tad, ja ņem vērā visus faktorus. |

Komisijas paziņojums par turpmākiem pasākumiem saistībā ar zaļo grāmatu “Darba tiesību pielāgošana, lai nodrošinātu elastīgumu un drošību visiem” | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Komisijas turpmākie pasākumi pēc sabiedriskās apspriešanas, kas uzsākta ar 2006. gada Zaļo grāmatu par darba tiesībām nākotnē. Paziņojumā tiks apkopoti sabiedriskās apspriešanas rezultāti un noteikti darbības virzieni, kuros varētu izstrādāt likumdošanas vai cita veida iniciatīvas. |

Direktīvas 88/378/EK par rotaļlietu drošumu pārskatīšana (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Galvenie politikas mērķi ir pašreizējo tiesību aktu vienkāršošana, rotaļlietu drošuma uzlabošana, izskaidrojot būtiskas drošības prasības, iekšējā tirgus darbības uzlabošana, izstrādājot nosacījumus valstu tirgus uzraudzības dienestu labākai vienotai pieejai spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā. |

Pamatlēmums (vai lēmums) par liecinieku un personu, kas sadarbojas ar tiesas procesu, aizsardzību | Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums Juridiskais pamats: ES Līguma 31. panta 10. punkts un EK Līguma 61. pants | Vairākos noziedzības veidos, piemēram, attiecībā uz organizēto noziedzību un terorismu, aizvien pieaug risks, ka liecinieki tiks pakļauti iebiedēšanai. Visām personām ir pilsonisks pienākums sniegt patiesu liecību kā lieciniekiem, ja to kriminālās tiesvedības sistēma to pieprasa, taču ir plašāk jāatzīst arī šo personu tiesības un vajadzības, ieskaitot tiesības uz to, ka šīs personas nedrīkst būt pakļautas nevēlamai ietekmēšanai vai tikt pakļautas personiskam riskam. Dalībvalstu pienākums ir aizsargāt lieciniekus pret šādu ietekmēšanu, nodrošinot īpašus aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir garantēt viņu drošību. |

Erasmus Mundus II: Eiropas Parlamenta un padomes lēmums, ar ko ievieš programmu, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm | Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums Juridiskais pamats: EK Līguma 149. pants | Vispārīgais mērķis ir veicināt sadarbību ar trešām valstīm un partneriem humānās un sociālās attīstības jomā, izmantojot starptautisku stipendiju sistēmu, kas paaugstinās Eiropā iegūtas augstākās izglītības pievilcību visā pasaulē, veicinās tās nozīmību starptautiskajā augstākās izglītības arēnā, mudinās uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un veicināt starpkultūru sapratni, izmantojot sadarbību ar trešām valstīm. |

Paziņojums par Eiropas pētniecības telpu – Jauni apvāršņi un turpmākie soļi | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Ar paziņojumu tiks iezīmēta plašas iniciatīvas uzsākšana saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu. Tajā tiks analizēts sasniegtais ceļā uz Eiropas Pētniecības telpu kopš tās darbības uzsākšanas 2000. gadā, izvērtējot panākumus un trūkumus, izpētot jaunas idejas, ņemot vērā jaunos pasākumus, tādus kā Eiropas Pētniecības padome u.tml., un konkrēti definējot nākamos iespējamos pasākumus. COM dokuments tiks iesniegts Padomei, Parlamentam un publicēts sabiedrības apspriešanai, lai iesniegtu priekšlikumus konkrētām iniciatīvām nākamajā COM dokumentā saistībā ar finanšu plāna pārskatīšanu, kā arī Astotās pamatprogrammas sagatavošanu. |

Paziņojums par Eiropas stratēģijas zinātnēs par dzīvību un biotehnoloģijā vidusposma pārskatu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Nepieciešamība pārskatīt darbības virzienus un koncentrēties uz pasākumiem, kas ir a) svarīgi un b) kuros izšķiroša nozīme ir kopējai rīcībai. Turklāt ir nepieciešams apsvērt konkrētu rezultātu noteikšanu pasākumiem, kas ļaus veikt precīzāku esošās stratēģijas kontroli un novērtēšanu turpmākajos gados un apsvērt iespējamās iniciatīvas laika posmam pēc 2010. gada. Šim pārskatam tiks pievienots pētījums par problēmām, sekām un iespējām saistībā ar biotehnoloģijām Eiropā, ko KPC sagatavos 2007. gada aprīlī (Bio4EU pētījums). |

Paziņojums par Sociālās programmas (2005.-2010. g.) īstenošanas vidusposma pārskatu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Komisijas mērķis būs sociālās programmas īstenošanas analīze, jo īpaši precizējot, kādā mērā tā ir veicinājusi ES sociālo mērķu sasniegšanu attiecībā uz labāku darba vietu skaita palielināšanu un vienādu iespēju nodrošināšanu visiem. Balstoties uz šī vērtējuma rezultātiem, paziņojumā tiks ierosināta jauna programma par pieejamību un solidaritāti un, ja vajadzīgs, pievērsta uzmanība prioritāšu pārskatīšanai nodarbinātības un sociālo lietu jomā un konkrētiem pasākumiem programmas vadības un īstenošanas uzlabošanai turpmākajos gados. |

Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns palīdzēs paātrināt perspektīvu energotehnoloģiju attīstību un radīt nosacījumus šo tehnoloģiju ienākšanai tirgū. |

Jauni priekšlikumi tiesību aktiem, ar ko groza tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā (*) | Priekšlikums tiesību aktam / Direktīva Juridiskais pamats: EK Līguma 95. pants | Galvenais mērķis tiesību aktu priekšlikumiem ir paplašināt esošā regulējuma spēju īstenot tā sākotnējos mērķus, ierosinot pielāgojumus, kas ņemtu vērā šobrīd uzkrāto pieredzi un paredzamās pārmaiņas tirgos un tehnoloģijās nākotnē. Galvenais mērķis ir konkurētspējīga vienotā tirgus izveidošana elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā Eiropā, kas sniegtu priekšrocības pilsoņiem. |

Zaļā grāmata par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē | Neleģislatīva darbība / Zaļā grāmata | 2006. gada 29. jūnija Paziņojumā par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (COM(2006) 334) tika ierosināti tikai dažie nelieli grozījumi Universālā pakalpojuma direktīvā (2002/22/EK) un paziņots, ka Komisija 2007. gadā publicēs zaļo grāmatu par universālo pakalpojumu, lai uzsāktu plašu sabiedrisku apspriešanu par universālā pakalpojuma lomu un jēdzienu 21. gadsimtā. Ar zaļo grāmatu saistītus priekšlikumus tiesību aktiem varētu iesniegt 2008. gadā (atbilstoši grafikam, kas noteikts Universālā pakalpojuma direktīvas 15. panta 1. punktā). |

Eiropas e-iekļautības stratēģija | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Dalībvalstis 2006. gada Rīgas Ministru deklarācijā par e-iekļaušanu aicināja Komisiju 2007. gadā iesniegt saskaņotu e-iekļaušanas pieeju i2010 iniciatīvas ietvaros. Paziņojumam būs būtiska nozīme, jo tajā tiks precizēts, kādas saistības Komisija uzņemas attiecībā uz pilsoņu iesaistīšanu informācijas sabiedrībā. Tajā tiks ierosināta e-iekļaušanas stratēģija, uzsverot jaunas iespējas veicināt ekonomisko, dabisko un teritoriālo kohēziju attiecībā uz personām no sociāli nelabvēlīgas vides un mazāk labvēlīgiem apvidiem. |

Paziņojums par mobilās televīzijas lomas nostiprināšanu iekšējā tirgū | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Mobilā televīzija piedāvās jaunus un aizraujošus pakalpojumus, piemēram, tiešraidi (live TV), raidījumus ar laika nobīdi (time-shifted TV), kā arī audiovizālā satura pārraidīšanu pēc pieprasījuma. Tas Eiropai sniedz patiesi nozīmīgas iespējas. Mobilā televīzija, kas apvieno mobilitāti un personalizētu patēriņu pēc pieprasījuma, spēs apmierināt patērētāju augošo pieprasījumu pēc plašākas izvēles un individuālas attieksmes. Tādējādi paziņojuma mērķis ir atbalstīt mobilās televīzijas ieviešanu un attīstīšanu ES, pievēršoties trim galvenajiem jautājumiem: (i) nodrošināt pietiekami harmonizēta spektra pieejamību; (ii) tehniskie aspekti un standartizācija; (iii) tādas regulatīvās vides veidošana, kas veicinātu ieguldījumus un jauninājumus šajā nozarē. |

Paziņojums par dzelzceļa tīklu kravu pārvadāšanai | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu neattīstīsies tad, ja tie nebūs efektīvi un nepiedāvās labāku pakalpojumu kvalitāti. Līdzīgi kā faktiska piekļuve tirgiem, kas padara tos dinamiskākus, ir vajadzīgi vēl citi pasākumi, lai veicinātu šīs nozares attīstību. Paziņojumā tiks izklāstīts rīcības plāns, lai sekmētu uz kravu pārvadājumiem orientēta tīkla attīstību, kā rezultātā ilgākā laika posmā varētu izveidot īstu kravu pārvadājumiem paredzētu tīklu. |

Rīcības plāns kravu transporta loģistikas jomā | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojumā tiks uzskaitīti pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem, lai veicinātu labāku transporta infrastruktūras izmantošanu un labāku loģistiku Eiropā. Pasākumu kompleksā ir ietverti gan tiesību akti, gan cita rakstura pasākumi. Šie pasākumi varētu ietvert kravas transporta loģistikas nepilnību novēršanu, IKT sadarbspējas attīstīšanu, loģistikas apmācību paplašinātu koordināciju un savstarpēju atzīšanu, u.tml. Šis paziņojums ir turpinājums darbam, kas aizsākts ar 2006. gada jūnija Paziņojumu par kravas transporta loģistiku, ar kuru tika ierosināta plaša apspriešanās par šo tēmu. |

Paziņojums par NAIADES rīcības programmu iekšējo ūdensceļu pārvadājumu jomā | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojumā tiks izskatīts sasniegtais NAIADES rīcības programmā, ko Komisija pieņēma 2006. gada janvārī. Rīcības programma paredz pasākumus Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī. Paziņojumā tiks apskatīta šo pasākumu norise. Tajā tiks risināti jautājumi par tiesiskajiem un finansiālajiem pamatnosacījumiem, kas ir nepieciešami iekšējo ūdensceļu pārvadājumu jomā. |

Paziņojums par Eiropas ostu politiku | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojumā tiks izklāstīti ieinteresēto personu apspriešanās rezultāti un iespējamie pasākumi, kas būtu jāierosina. No 2006. gada novembra līdz 2007. gada maijam ir ieplānoti seši semināri ieinteresēto personu apspriedēm. Apspriežamie jautājumi cita starpā ir šādi: attiecības ar pakalpojumu sniedzējiem (godīga konkurence, koncesijas, ostu iestāžu nostāja), sastrēgumi ostu iekšējā darbībā (kravu apstrāde un jaudas, tehniskie un navigācijas pakalpojumi), ostu jaudas ilgtspējīga attīstība un vides jautājumi, vispārīgi transporta politikas jautājumi, ostu savstarpējā sadarbība, ostu finansējums (valsts atbalsts, kontu pārredzamība un ostu finansiālā autonomija), sastrēgumi, ko ostu darbībā rada ārēji apstākļi (iekšzemes savienojumi, muita, loģistika), konkurence ar ostām ārpus ES, aktīva rīcība ostu nozarē un jūras ostu pozitīvs tēls. |

Priekšlikums tiesību aktam par sankciju izpildi ceļu drošības jomā | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 71. un 156. pants | Komisijas Ieteikumā par izpildi ceļu drošības jomā (2004/345/EK) Komisija ir izteikusi apņemšanos iesniegt priekšlikumu direktīvai par izpildi, kas veicinātu uzstādītā mērķa sasniegšanu – līdz 2010. gadam par 50% samazināt nāves gadījumus uz ceļiem. Izpilde ir galvenais faktors negadījumu skaita samazināšanā. Tomēr bez pasākumiem ES līmenī sankcijas attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem bieži netiek piemērotas. Izskatāmais priekšlikums galvenokārt būs vērsts uz pārrobežu izpildes sistēmas izveidošanu, nodrošinot to, ka dalībvalstī var kontrolēt pārkāpumus, ko ir izdarījuši citas dalībvalsts autovadītāji. |

Paziņojums par attīstības atbalsta papildināmību, ar to saistīto darba dalīšanu un tā paaugstināšanu. | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | ES ir apņēmusies paaugstināt tās atbalsta apjomu (no Kopienas fondiem un divpusējiem fondiem) paralēli izziņotajai oficiālās palīdzības līmeņa paaugstināšanai. Lai to panāktu, ES ir pieņēmusi Palīdzības efektivitātes rīcības plānu, kas ietver 9 uzdevumus, kas jāizpilda līdz 2010. gadam. Viens no uzdevumiem ir novērst dublēšanos, nepilnības un sinerģijas trūkumu starp ES līdzekļu donoriem, kas pazemina ES atbalsta efektivitāti un rada nevajadzīgas darījumu izmaksas. Paziņojumā ir izklāstīta strukturētas procedūras izveidošana sadarbībā ar dalībvalstīm, lai izstrādātu darbības principu kompleksu darba dalīšanai. Tajā tiks ietverti arī jautājumi par līdzfinansējuma stratēģisko izmantošanu, lai atbalstītu šo principu ieviešanu. |

Zaļā grāmata par vienotās Eiropas patvēruma sistēmas otrā posma izveidošanu | Neleģislatīva darbība / Zaļā grāmata | Jāstimulē debates un dialogs ar visām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas patvēruma politikā; šo debašu rezultāti tiks ņemti vērā, sagatavojot otrā posma tiesību aktus, par kuriem Komisija iesniegs priekšlikumus, lai pabeigtu vienoto Eiropas patvēruma politiku līdz 2010. gadam. |

Paziņojums par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem saistībā ar Zaļo grāmatu par tirdzniecības aizsardzību | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojumā tiks izklāstīti secinājumi pēc sabiedriskās apspriešanas saistībā ar Zaļo grāmatu par tirdzniecības aizsardzību, kuras publicēšanu paredzēja paziņojums par Eiropu pasaulē. Pamatojoties uz dalībnieku, iestāžu un citu ieinteresēto personu izteiktajiem viedokļiem, paziņojumā tiks noteikti galvenie secinājumi un turpmākie pasākumi. |

Padomes regula, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu – vispārējo preferenču sistēmas otrais cikls 2009.-2011. gadā | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 133. pants | Kopienas vispārējo preferenču sistēmas otrā cikla (laika posmam no 2009. līdz 2011. posmam) ieviešana atbilstoši desmit gadu pamatnostādnēm, saskaņā ar kurām tiek optimizēti ES tirgus piekļuves nosacījumi precēm, kas izgatavotas jaunattīstības valstīs. |

Paziņojums par ES un Āfrikas attiecību analīzi | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Komisija sagatavos paziņojumu, kurā izskatīs situāciju ES un Āfrikas attiecībās (ietverot ES Āfrikas stratēģiju un kopējo ES un Āfrikas stratēģiju). |

Starpreģionālo draudu problēmas risināšana, izmantojot Stabilitātes instrumentu | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Lai apstiprinātu Stabilitātes instrumentu, Paziņojumā tiks analizēti ES palīdzības centieni, kuru mērķis ir novērst draudus drošībai, un izteikt priekšlikumus, lai uzlabotu efektivitāti un saskaņotību ES ārējās palīdzības jomās, kas ir saistītas ar drošības politiku. Tiks ierosināti veidi kā savienot valsts un reģionālā līmeņa pasākumus ar īpašo sistēmu reaģēšanai uz globāla vai starpreģionāla rakstura problēmām. Paziņojumā tiks izskatītas iepriekšējās Komisijas iniciatīvas (tādas kā centieni novērst konfliktus, Komisijas paziņojums par tiesiskuma, brīvības un drošības ārējo dimensiju, Komisijas paziņojums par drošības sistēmas reformu u.c.). |

Starptautiski nolīgumi ar ASEAN valstīm | Priekšlikums tiesību aktam / Lēmums Juridiskais pamats: EK Līguma 181. pants | Priekšlikums lēmumam noslēgt partnerības un sadarbības nolīgumus ar Singapūru, Taizemi, Indonēziju (1. pusgads), Malaiziju un Filipīnām (2. pusgads). Priekšlikums sarunu direktīvām, lai noslēgtu partnerības un sadarbības nolīgumus ar Vjetnamu, Kambodžu un Laosu (1. pusgads). Priekšlikums sarunu direktīvām, lai pievienotos ASEAN Draudzības un sadarbības līgumam. |

Cilvēktiesības un demokrātija | Neleģislatīva darbība/ Paziņojums | Paziņojums par vadlīnijām demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, kura pamatā būs nākamais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments. |

Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem | Priekšlikums tiesību aktam / Regula Juridiskais pamats: EK Līguma 255. pants | Ierosinātās regulas mērķis ir uzlabot Regulu 1049/2001, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi, pēdējo gadu laikā radušos tiesu praksi un sabiedriskās apspriešanas, kas notiks 2006. gada beigās, rezultātus. |

Baltā grāmata par komunikāciju: darbības priekšlikumi | Neleģislatīva darbība / Baltā grāmata | Darbības priekšlikumu joma ir definēt konkrētus rīcības plānus ar finanšu pasākumiem, balstoties uz priekšlikumiem, kas izteikti gala ziņojumā par pasākumiem pēc baltās grāmatas; rīcības plāni skar šādas jomas: - kopējo principu definēšana – jauns instruments iestāžu komunikācijai; - pilsoņu iesaistīšana – tikšanās vietas Eiropā; - darbs ar plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām tehnoloģijām; - izprast Eiropas sabiedrisko domu, un - kopīgs darbs – ceļā uz jaunām partnerattiecībām ES komunikācijā. |

(60 iniciatīvas), (*) iniciatīvas, kas veicina arī vienkāršošanas programmu

VIENKĀRŠOŠANAS INICIATĪVAS

Nosaukums | Vienkāršošanas veids: | Darbības jomas un mērķu apraksts |

Priekšlikums Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju | Pārskatīšana | Vīna tirgus kopīgās organizācijas reformas mērķi ir šādi: • paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; • izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; kā arī • izveidot vīna nozares režīmu, kas palīdz saglabāt ES vīna ražošanas labākās tradīcijas un nostiprināt lauku reģionu sociālo un ekoloģisko struktūru. Pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija bija pieņēmusi paziņojumu, kurā tika izklāstītas likumdošanas vadlīnijas (COM (2006) 319, galīgā redakcija, 2006. gada 22. jūnijs). |

Savstarpējās atbilstības ziņojums un attiecīgie priekšlikumi tiesību aktiem saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta shēmām | Pārskatīšana | Ziņojums, kurā ietverti attiecīgie priekšlikumi tiesību aktiem par Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus, paredzēto savstarpējās atbilstības noteikumu ieviešanu. |

Padomes regula par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem | Pārstrādāšana | Šīs iniciatīvas mērķis ir izklāstīt nosacījumus, procedūras un kontroles mehānismus attiecībā uz to programmu līdzfinansējumu, kas saistītas ar informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs. Šī iniciatīva nozīmēs četru pašreizējo regulu (divu Padomes un divu Komisijas), kas attiecas uz lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumiem, skaita samazināšanu uz divām (vienu Padomes un vienu – īstenošanas regulu – Komisijas). |

Grozījumi noteikumos par eksporta licenču piemērošanu | Pārskatīšana | Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 25. pants tiks pārstrādāts, lai precizētu, ka (efektivitātes nolūkos) 19. pantā minētos elektroniskos sertifikātus var iesniegt ne tikai importētājam/eksportētājam, bet arī izdevējai iestādei. |

Komisijas Regula (EK) noteikumi par importa pierādījumiem diferencētās kompensācijas saņemšanai | Pārskatīšana | Lai saņemtu diferencētās kompensācijas, eksportētājiem jāiesniedz attiecīgās trešās valsts muitas importa dokumenta kopija, kas apliecina, ka preces ir importētas lietošanai šajā valstī un ievedmuita ir apmaksāta. Atsevišķās trešās valstīs šādu pierādījumu iegūšana ir saistīta ar ievērojamām izmaksām, un šādi dokumenti nepastāv brīvajās zonās. |

Komisijas Regulas (EK) Nr. 917/2004 noteikumi par biškopību | Pārskatīšana | Mērķis ir dot dalībvalstīm iespēju elastīgāk izmantot piešķirto finansējumu, sekmīgāk īstenot programmu, lai veicinātu ražošanu un labvēlīgus tirgus apstākļus šajā nozarē. Komisijas autonoms tiesību akts |

Komisijas Regula (EK) Nr. 2808/98 un Regulas (EK) Nr. 2799/98 īstenošanas noteikumi (noteicošā diena un valūtas maiņas kurss) | Pārskatīšana | Priekšlikuma joma ir noteicošās dienas un valūtas maiņas kursu saskaņošana dažādās KLP nozarēs attiecībā uz summām, cenām un atbalsta summām, kas jāpārrēķina euro vai citā valūtā, kas ir dalībvalsts valsts valūta. Tiek apsvērta atsevišķu nozaru noteikumu atcelšana un Regulas (EK) Nr. 2808/98 grozījumi, lai summu vidējās likmes vietā izmantotu vienotu valūtas maiņas kursu. Komisijas autonoms tiesību akts |

Parasto periodisko lauksaimniecības instrumentu vienkāršošana | Pārskatīšana | Mērķis ir aizvietot dažādos nozaru noteikumus ar horizontāliem noteikumiem un vienkāršot pārvaldības mehānismus, veicot periodisko lauksaimniecības instrumentu pārveidojumus attiecībā uz: - daudzumu sadalījumu importa tarifu kvotām; - eksporta kompensāciju konkursa procedūrām; - valsts uzglabāšanas konkursa procedūrām; - eksporta kompensāciju noteikšanu (ieskaitot PTO saistību ievērošanu). Komisijas autonoms tiesību akts |

Horizontālie noteikumi par lauksaimniecības produktu privāto uzglabāšanu | Pārskatīšana | Mērķis ir aizvietot dažādos nozaru noteikumus ar horizontāliem noteikumiem un vienkāršot pārvaldības mehānismus attiecībā uz lauksaimniecības produktu privātu uzglabāšanu. Ir plānots juridiski pārskatīt esošos nozaru noteikumus, lai svītrotu nevajadzīgus noteikumus, saskaņotu privātās uzglabāšanas sistēmu un pieņemtu horizontālus noteikumus par privātu uzglabāšanu. Komisijas autonoms tiesību akts |

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2295/2003 noteikumi par olu marķējumu | Pārskatīšana | Esošā īstenošanas Regula (EK) Nr. 2295/2003 tiks pārstrādāta, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas noteiktas ar jauno Padomes Regulu (EK) Nr. 1028/2006. Komisijas autonoms tiesību akts |

Horizontālie noteikumi par eksporta kompensāciju konkursa procedūrām attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem | Pārskatīšana | Mērķis ir aizvietot dažādos nozaru noteikumus un vienkāršot pārvaldības mehānismus eksporta kompensāciju konkursa procedūrām attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, pieņemot horizontālu regulu par eksporta kompensāciju konkursa procedūrām attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Komisijas autonoms tiesību akts |

Horizontālie noteikumi par importa tarifu kvotām, ko pārvalda ar importa licenču sistēmu | Pārskatīšana | Mērķis ir aizvietot dažādos nozaru noteikumus ar horizontāliem noteikumiem un vienkāršot pārvaldības mehānismus importa tarifu kvotām, ko pārvalda ar importa licenču sistēmu (nepiemēro banāniem), juridiski pārskatot esošos nozaru noteikumus, lai svītrotu nevajadzīgus noteikumus un saskaņotu noteikumus, saskaņā ar kuriem piešķir importa tarifu kvotas. Komisijas autonoms tiesību akts |

Komisijas Regula (EK) Nr. 382/2005 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju | Pārskatīšana | Mērķis ir grozīt īstenojošo regulu, lai mazinātu regulā noteiktos pienākumus uzņēmējiem, kas nenodarbojas ar pārstrādi (lauksaimniekiem un pakārtotajām nozarēm), un svītrotu novecojušus noteikumus. Komisijas autonoms tiesību akts |

Regulas par vispārīgo grupveida atbrīvojumu no EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanas attiecībā uz reģionālo atbalstu, MVU, pētniecību un attīstību, vides atbalstu, nodarbinātību un apmācību | Pārskatīšana | Jauno regulu par vispārējo grupu atbrīvojumu piemēros jomām, kurās jau piemēro grupu atbrīvojumus attiecībā uz mācībām, nodarbinātību, MVU, un jaunām jomām, tādām kā jauninājumi, vide, riska kapitāls un reģionālais atbalsts. Par valsts atbalstu, uz kuru attiecas šī regula par vispārējo grupu atbrīvojumu, nav jāziņo Komisijai. Regula par vispārējo grupu atbrīvojumu vienā dokumentā apkopos visus noteikumus par valsts atbalstu, kas ir atbrīvots no paziņošanas pienākuma, un palielinās to gadījumu skaitu, kuros piemēro atbrīvojumu no iepriekšējas paziņošanas, tādējādi samazinot dalībvalstu administratīvo slogu. |

Paziņojums par atgūšanas lēmumu izpildi | Pārskatīšana | Viens no valsts atbalsta rīcības plāna prioritārajiem mērķiem ir efektīvāka atgūšanas lēmumu izpilde dalībvalstīs. Šajā paziņojumā dalībvalstīm tiks sniegtas vadlīnijas par to, kā tām jānodrošina Komisijas pieņemto atgūšanas lēmumu pareiza izpilde. |

Īstenošanas regula, valsts atbalsta procedūras aspekti | Pārstrādāšana | Īstenojošā regula sniedz dalībvalstīm vadlīnijas par vairākiem valsts atbalsta īpašiem procedūras aspektiem (paziņošana, procentu aprēķināšana par atgūstamajām summām, pārskati). Mērķis ir: - pielāgot regulu, lai ņemtu vērā, ka Komisija un dalībvalstis informācijas apmaiņai aizvien biežāk lieto elektroniskos saziņas līdzekļus; - pārskatīt noteikumus attiecībā uz procentiem par atgūstamajām summām, lai panāktu to atbilstību ekonomiskajai situācijai; - pārredzamības un kontroles nolūkos pārskatīt prasības gada pārskatiem. |

Padomes Lēmuma 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību | Atcelšana | Pēc projekta pieņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropas savienības Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu (COM(2006) 479), lēmuma teksts vairs nav aktuāls un nav izpildāms, jo īpaši tāpēc, ka kvalifikāciju jomā notiek straujas pārmaiņas. |

Direktīvas 2001/23/EK, kas skar uzņēmuma īpašnieka maiņu, pārskatīšana | Pārskatīšana | Galvenais mērķis ir precizēt un vienkāršot Direktīvas 2001/23/EK piemērošanu pārrobežu operācijās un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ierosināt attiecīgos grozījumus. |

Direktīvas 89/655/EEK un tās grozījumu, kā arī Direktīvu 95/63/EK un 2001/45/EK par minimālajām prasībām veselības aizsardzībai un drošībai, kas jāievēro darba ņēmējiem, izmantojot darba aprīkojumu darba vietā, kodifikācija | Kodifikācija | Kodifikācija. |

Direktīvas 88/378/EK par rotaļlietu drošumu pārskatīšana | Pārstrādāšana | Galvenie politikas mērķi ir pašreizējo tiesību aktu vienkāršošana, rotaļlietu drošuma uzlabošana, izskaidrojot būtiskas drošības prasības, iekšējā tirgus darbības uzlabošana, izstrādājot nosacījumus valstu tirgus uzraudzības dienestu labākai vienotai pieejai spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā. |

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipu apstiprināšanu lieljaudas transportlīdzekļiem un dzinējiem attiecībā uz to emisijām (Euro VI priekšlikums) | Pārskatīšana | Transportlīdzekļu emisiju saskaņotie standarti ir iekļauti ES politikā jau ilgāku laiku. Lai Eiropas Savienības vienotais tirgus darbotos efektīvi, jābūt vienotiem standartiem, kā ierobežot atmosfēras piesārņotāju izmeti no mehāniskiem transportlīdzekļiem. Šis priekšlikuma joma būs lieljaudas transporta līdzekļi. Priekšlikuma mērķis ir noteikt Euro VI ierobežojumus piesārņojošo vielu emisijām. Ar šo priekšlikumu tiks atceltas četras direktīvas. |

Padomes Direktīvas 76/68/EEK, kas regulē kosmētikas līdzekļu jomu, vienkāršošana | Pārstrādāšana | Šī priekšlikuma mērķis ir pārstrādāt tiesību aktus kosmētisko līdzekļu jomā; tas ir daļa no plašākas vienkāršošanas stratēģijas attiecībā uz precēm. Tas ir minēts arī 2005. gada paziņojumā par vienkāršošanu. |

Direktīvas 86/106/EEK, kas regulē būvizstrādājumu jomu, pārstrādāšana | Pārstrādāšana | Šī priekšlikuma mērķis ir precizēt esošās Direktīvas darbības jomu un mērķus un vienkāršot īstenošanas mehānismus, nodrošinot pareizu iekšējā tirgus darbību būvizstrādājumu jomā, vienlaikus izvairoties no ierobežojumiem un pienākumiem, t.i., administratīvām izmaksām, kas ir nesamērīgi ar paredzamajām priekšrocībām. |

Direktīvas 84/539/EEK, kas skar elektriskās medicīnas iekārtas, ko izmanto medicīnā un veterinārijā, atcelšana | Atcelšana | Direktīva ir novecojusi. Pielikumā norādītie piemērojamie standarti tika noteikti 1979. gadā. Ir paredzēts paplašināt darbības jomu Direktīvai 93/42/EK par medicīnas ierīcēm, kas šobrīd regulē tikai cilvēkiem domātās medicīnas ierīces, attiecinot to arī uz veterinārajām ierīcēm. |

Esošo tiesību aktu attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām pārskatīšana | Pārstrādāšana | Darbības mērķi ir uzlabot esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām un dažādu tiesību aktu mijiedarbību, nemainot to pamatprincipus un esošā tiesiskā regulējuma prasību līmeni. Šī iniciatīva paredz pārskatīt Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un ar to saistītos tiesību aktus (Direktīva 2001/80/EK par lielajām sadedzināšanas iekārtām, Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu, Direktīva 1999/13/EK, kas regulē organisko šķīdinātāju lietošanu noteiktos darbības veidos un iekārtās). |

Regulas (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu pārskatīšana | Pārstrādāšana | Pārstrādāšanas mērķis ir ievērojami paaugstināt politisko nozīmību un līdz ar to abu brīvprātīgi lietojamo instrumentu ieviešanu tirgū. Tiks ieviestas izmaiņas saturā, pievēršoties MVU vajadzībām, iestāžu veidošanai un saiknei ar citiem politikas instrumentiem, jo īpaši ar videi labvēlīgu valsts iepirkumu instrumentu. Mērķis ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku sistēmu, iesaistot ieinteresētās personas lēmumu pieņemšanas procesā, uzdot kritēriju izstrādi piemērotai organizācijai, cieši saistīt ekomarķējumu ar videi labvēlīgiem valsts iepirkumiem un mazināt Komisijas procedurālo slogu. |

Regulas (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), pārskatīšana | Pārstrādāšana | Pārstrādāšanas mērķis ir ievērojami paaugstināt politisko nozīmību un līdz ar to abu brīvprātīgi lietojamo instrumentu ieviešanu tirgū. Tiks ieviestas izmaiņas saturā, pievēršoties MVU vajadzībām, iestāžu veidošanai un saiknei ar citiem politikas instrumentiem, jo īpaši ar videi labvēlīgu valsts iepirkumu instrumentu. Mērķis ir padarīt šos instrumentus pievilcīgākus maziem un vidējiem uzņēmumiem, samazinot uzņēmējsabiedrībām administratīvo slogu, vienkāršot sabiedrībām pieeju EMAS un samazināt procedūras prasības, vienkāršojot formalitātes. |

Direktīvu, kas regulē titāna dioksīda ražošanas atkritumu jomu, pārskatīšana | Pārstrādāšana | Mērķis ir apvienot esošās trīs direktīvas, kas regulē titāna dioksīda ražošanas atkritumu jomu (78/176/EEK, 82/883/EEK, 92/112/EEK), un svītrot tajās novecojušos noteikumus, vienlaikus saglabājot tikpat augstu līmeni dabas aizsardzībai. |

Kopīgi izmantojamas vides informācijas sistēmas (SEIS) izstrādāšana | Paziņojums/ pārstrādāšana | Paziņojums, kurā tiks iezīmēts kopīgi izmantojamas vides informācijas sistēmas redzējums, mērķi un tās izstrādāšanas pasākumi un to grafiks. Paziņojumam tiks pievienoti attiecīgie priekšlikumi tiesību aktiem, lai racionalizētu ziņošanu vides jomā. Paziņojumā tiks sniegta informācija par vides ziņojumu vienkāršošanas pasākumiem, kuru priekšlikumus iesniegs 2007. gadā. |

Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, pārstrādāšana | Pārstrādāšana | Esošo tehnisko pasākumu būtiska pārskatīšana, lai mazinātu to sarežģītību un skaitu, uzlabotu saskaņotību un paredzētu vienkāršākas procedūras turpmākai atjaunošanai un pārskatīšanai. Ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām tiks izveidoti vienkāršāk īstenojami tehniskie pasākumi. |

Jauni priekšlikumi tiesību aktiem, ar ko groza tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā | Pārskatīšana | Galvenais mērķis tiesību aktu priekšlikumiem ir paplašināt esošā regulējuma spēju īstenot tā sākotnējos mērķus, ierosinot pielāgojumus, kas ņemtu vērā šobrīd uzkrāto pieredzi un paredzamās pārmaiņas tirgos un tehnoloģijās nākotnē. Galvenais mērķis ir konkurētspējīga vienotā tirgus izveidošana elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā Eiropā, kas sniegtu priekšrocības pilsoņiem. |

Lēmuma 2003/548/EK, kas attiecas uz nomātajām līnijām, atcelšana | Atcelšana | Nav vajadzīgs un nav pamatoti pilnvarot īpašu mazumtirdzniecības pakalpojumu izpildi. Sabiedriskajā apspriešanā par 2006. gada pārskatu tika ierosināts, ka ar Universālā pakalpojuma direktīvas grozījumiem šādas sistēmas piemērošana tiks pilnībā atcelta. |

Direktīvas 87/372/EK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku sauszemes šūnu mobilajiem ciparsignālu sakariem | Atcelšana | Politikas iniciatīva, kas ir saistīta ar radiofrekvenču spektra politikas iepriekšējiem pasākumiem: WAPECS, IMT2000 paplašināšanas joslas, dokumentā COM(2005)411 izklāstītā politiskā programma. Saskaņā ar Lēmumu 676/2002/EK 900 MHz joslas lietošanu ES regulēs ar jaunu Komisijas lēmumu. |

Regulas (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) pārskatīšana | Pārskatīšana | Mērķis ir atjaunot un pārskatīt esošo Komisijas Regulu (pēc mērķtiecīgas un plašas apspriešanas ar ieinteresētajām personām). CPV regulas atjaunošana ir nepieciešama, lai uzturētu efektīvu un vienkāršu iepirkumu sistēmu, kas ir viegli izmantojama piegādātājiem un piedāvātājiem. |

Priekšlikums direktīvai par apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju (Solvency II) | Pārstrādāšana | Apdrošināšanas sabiedrības saskaras ar pieaugošu konkurenci, finanšu nozaru konverģenci un starptautisku atkarību. Sekojot līdzīgiem procesiem banku nozarē un starptautiskiem procesiem maksātspējas, riska pārvaldības un uzskaites jomā, jaunā maksātspējas režīma mērķis ir apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju aizsardzība. Tas uzlabos arī ES apdrošinātāju konkurētspēju un nodrošinās labāku kapitāla resursu sadalījumu, neizraisot nozīmīgus tirgus darbības traucējumus un nekavējot jauninājumus apdrošināšanas nozarē. |

Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem, pārskatīšana | Pārstrādāšana | Jauno pārtikas produktu regulas pārskatīšana ir nepieciešama, lai precizētu tiesību aktu pēc ģenētiski modificētās pārtikas svītrošanas no tā darbības jomas, radītu labvēlīgāku vidi jauninājumiem pārtikas rūpniecībā un veicinātu iekšējo un ārējo tirdzniecību. Tādējādi: - tiks padarīta stingrāka un racionālāka atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz nebijušiem/jauniem pārtikas produktiem, lai pieteikumu iesniedzējiem tā kļūtu skaidrāka; - tiks pielāgota drošības novērtēšana dažādiem pārtikas produktu veidiem, ļaujot vieglāk nekā līdz šim ienākt ES tiem pārtikas produktiem, kuru lietošanas vēsture ārpus ES liecina par to drošību; - tiks ņemtas vērā jaunās tehnoloģijas, kas ietekmē pārtikas produktus (piemēram, nanotehnoloģija un dzīvnieku klonēšana). |

Esošo tiesību aktu pārskatīšana attiecībā uz barības marķēšanu un barības sastāvdaļu atļauju piešķiršanas/atsaukšanas procedūru (Direktīvas 79/373/EEK, 96/25/EK, 82/471/EEK un 93/74/EEK) | Pārstrādāšana | Direktīvu 79/373/EEK, 96/25/EK, 82/471/EEK un 93/74/EEK pārstrādāšana, modernizācija un aizstāšana, lai grozītu esošās prasības barības marķēšanai, paplašinātu barības sastāvdaļu sarakstu un saskaņotu atļauju piešķiršanas procedūras ar Vispārējos pārtikas aprites tiesību aktos izklāstītajiem principiem un noteikumiem. |

Esošā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz vispārējo pārtikas marķējumu un uzturvielu marķējumu | Pārskatīšana un atcelšana | Galvenais mērķis ir atjaunot esošos noteikumus par vispārējo pārtikas un uzturvielu marķējumu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Direktīvu 2000/13/EK un 1990/496/EEK piemērošanā. Ir nepieciešams nodrošināt tiesību aktus, kuros ir ņemtas vērā patērētāju vajadzības, kas neradītu lieku slogu ražotājiem un ko iespējams pielāgot pastāvīgi mainīgam tirgum. Tāpēc ir vajadzīga jauna pieeja, kas līdzsvarotu elastīgumu un priekšrakstus, kā arī pasākumus valstu un ES līmenī. Tiks ierosināta regula, ar kuru atcels iepriekš minētās direktīvas, precizēs un vienkāršos tiesību aktus vispārējā pārtikas un uzturvielu marķējumu jomā. |

Priekšlikums Padomes direktīvai par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai | Pārstrādāšana | Padomes Direktīvas 92/34/EEK pārstrādāšana. Grozījumi skar cita starpā jaunu tirdzniecības jēdziena definīciju, kā arī tehniskos pasākumus, ko pieņems, pamatojoties uz attiecīgu novērtējumu un tehnikas un zinātnes attīstību. Ir nosakāmi divi mērķi: pirmais – precizēt un vienkāršot tiesisko regulējumu uzņēmējdarbībai šajā jomā; otrais – uzlabot tiesību aktus, balstoties uz tehnikas un zinātnes attīstību un jaunu tirdzniecības vidi atbilstoši jaunajai KLP. |

Daļlaika īpašuma direktīvas pārskatīšana (94/47/EK) | Pārskatīšana | Mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību patērētājiem, jo visiem ilgtermiņa produktiem brīvdienu jomā tiks piemēroti vienādi noteikumi. Tirgotājiem, kas laiž tirgū un pārdod jaunus produktus, būs jāievēro to paši noteikumi kā attiecībā uz "klasiskajiem" daļlaika produktiem. Prasības prospektam un līgumam tiks atjaunotas atbilstoši mūsdienu prasībām. Darbības joma ir paplašināta, lai iekļautu direktīvā citus ilgtermiņa produktus brīvdienu jomā, kas ir attīstījušies kopš esošās direktīvas pieņemšanas. |

Izcelsmes noteikumi (pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksu) | Pārstrādāšana | Komisija ir paredzējusi vienkāršot izcelsmes noteikumus, ierosinot jaunus noteikumus, kas noteiks tās pozīciju sarunās par Vispārējo preferenču sistēmu, kā arī saistībā ar jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKK valstīm. |

PVN noteikumu modernizācija finanšu pakalpojumu jomā, ietverot arī apdrošināšanu | Pārskatīšana | Pašreizējie noteikumi ir novecojuši un tos ir nepieciešams vismaz modernizēt. Vispārējā tiesiskā un regulatīvā vide, kurā darbojas nozare, nav tik attīstīta, lai sekotu līdz nozares attīstībai, un nepamatoti ierobežo vertikālo integrāciju. Tādēļ sabiedrības saskaras ar šķēršļiem, kas neļauj tām uzlabot ekonomiskās un tiesiskās struktūras un paaugstināt to konkurētspēju. Izmaiņas ir vajadzīgas, lai modernizētu noteikumus, nodrošinot to atbilstību noteiktajiem politikas mērķiem un mazinot nepieciešamību skaidrot noteikumus tiesā. |

Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību pārskatīšana | Pārstrādāšana | Prasību vienkāršošana un modernizācija un procedūru datorizācija, kas veicama: - modernizējot un vienkāršojot direktīvas noteikumus, cik vien tas ir iespējams; - integrējot direktīvā EKT spriedumus, kā arī Akcīzes komitejas pamatnostādnes; - pielāgojot direktīvu, lai atbalstītu procedūru datorizāciju to akcīzes preču pārvadājumiem, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikšanas režīmu (EMCS projekts). |

2000. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, pārskatīšana | Pārstrādāšana | Priekšlikums paredz tiesību aktu un valsts iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošanu. Vairāki pasākumi vienkāršos Kopienas administratīvo dienestu darbu (piemēram, uzlabota informācijas apmaiņas sistēma par noraidījumiem, izmantojot Komisijas sagatavotu veidni, komitoloģijas procedūras izmantošana pielikumu grozījumiem un pamatnostādņu pieņemšanai); ir paredzēti pasākumi arī privāto struktūru darba vienkāršošanai – labākās prakses pieņemšana regulas izpildei, eksporta atļauju piešķiršanas un to formātu lietošanas nosacījumu saskaņošana, e-sistēmas licenču pieprasījumu pārvaldībai. |

Direktīvu 96/26/EK un 98/76/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību | Pārstrādāšana | Mērķis ir nodrošināt noteikumu saskaņotu piemērošanu, skaidri saprotamas prasības, kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, tiesību veikt uzņēmējdarbību aizsardzību, tirgus racionalizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un drošību uz ceļiem. Esošo noteikumu grozījumi nostiprinās, precizēs un vienkāršos trīs kvalitātes kritēriju – laba reputācija, finansiālais stāvoklis un profesionālā kompetence – piemērošanu, piešķirot uzņēmējiem atļauju veikt profesionālo darbību. |

Nosacījumu pārstrādāšana attiecībā uz piekļuvi kravu autopārvadājumu tirgum (Regulas (EK) Nr. 881/92, 684/92, 3118/93, 12/98 un 484/2002) | Pārstrādāšana | Mērķis ir nodrošināt noteikumu saskaņotu piemērošanu, skaidri saprotamas prasības, tiesību veikt uzņēmējdarbību aizsardzību, tirgus racionalizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un drošību uz ceļiem. Esošo noteikumu grozījumi nostiprinās, precizēs un vienkāršos piekļuvi tirgum, kabotāžas nosacījumus un vadītāju eksaminācijas piemērojamību ES autovadītājiem. |

Padomes Regulas (EK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām pārskatīšana | Pārskatīšana | Regulu (EK) Nr. 2299/89 pieņēma tirgus situācijā, kur gandrīz visas aviosabiedrību rezervācijas tika veiktas, izmantojot datorizētas rezervēšanas sistēmas (DRS), un lielākā daļa DRS bija aviosabiedrību īpašums un pakļautas to kontrolei. Līdz ar aviosabiedrību aktīvu pārdošanu un interneta rezervēšanas sistēmu attīstību tirgus situācija ir mainījusies un regula šobrīd traucē efektīvu tirgus darbību – tāpēc ir nepieciešama regulas pārskatīšana. Galvenais politikas mērķis ir paaugstināt tirgus efektivitāti, ļaujot izpausties tirgus spēkiem. Lielāka konkurence nozarē ļaus uzlabot pakalpojumu kvalitāti un mazināt izplatīšanas izmaksas gaisa pārvadājumu nozarē. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē ar konkurenci saistītās iespējamās problēmas un jāizpēta pastāvošā vajadzība pēc īpašiem aizsardzības noteikumiem šajā nozarē. |

(47 iniciatīvas)

PRIEKŠLIKUMU ATSAUKUMI

Nosaukums | COM/SEC numurs | Pamatojums |

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu | COM(2004) 501/1 | Novecojis, jo tas ir aizstāts ar 2006. gada priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu un ar to saistīto Komisijas darba dokumentu par Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotības korekciju [COM(2006) 99], ar ko tiek īstenoti Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumi attiecībā uz pašu resursu jomu. |

Priekšlikums Padomes regulai par pasākumu īstenošanu budžeta nelīdzsvarotības korekcijai saskaņā ar Padomes lēmuma 4. un 5. pantu par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu | COM(2004) 501/2 | Skatīt iepriekš. |

Ieteikums Padomes ieteikumam izteikt iepriekšēju brīdinājumu Itālijai, lai nepieļautu pārmērīga budžeta deficīta veidošanos | SEK (2004) 485 | Ieteikumu var atsaukt jo Padome nolēma to nepieņemt (Padome 2004. gada 5. jūlijā to nepieņēma). |

Priekšlikums Padomes lēmumam par nostāju, kas Kopienai jāpieņem ĀKK-EK Ministru padomē attiecībā uz grozījumiem ĀKK-EK Ministru padomes 2003. gada 16. maija Lēmumā Nr. 1/2003 sakarā ar Timoras-Lestes Demokrātiskās Republikas pievienošanos ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam | COM (2004) 609 | Ar priekšlikumu COM(2005)51/galīgā redakcija 2-2 aizstāj un atceļ šo priekšlikumu attiecībā uz Timoras-Lestes pievienošanos 9. EAF. |

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko pielāgo 9. Eiropas Attīstības fonda finansu resursus sakarā ar Timoras-Lestes Demokrātiskās Republikas pievienošanos ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam | COM (2004) 610 | Ar priekšlikumu COM(2005)51/galīgā redakcija 2-2 aizstāj un atceļ šo priekšlikumu attiecībā uz kopējo finansējumu. |

Priekšlikums Padomes lēmumam par policijas un drošības dienestu sadarbības uzlabošanu cīņā pret terorismu | COM (2005) 695 | Ņemot vērā, ka Padomes Situāciju centrs faktiski ir nostiprinājis savu lomu kā Eiropas līmeņa koordinācijas centrs, kas apkopo no drošības dienestiem ienākošo informāciju, un tas, izmantojot esošos mehānismus, ir nodrošinājis informācijas apmaiņu ar Europol, un tādējādi zūd nozīme paredzētajiem valstu koordinācijas centriem; tāpēc Komisija tagad uzskata, ka tiesību akts vairs nav nepieciešams, un ir mainījusi savu nostāju. To apliecināja arī tas, ka Padomes un Parlamenta viedoklis par priekšlikumu bija negatīvs. Priekšlikums tādējādi ir novecojis. |

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) | COM (2004) 103 | Aizstāts ar jaunu priekšlikumu, kuru Komisija pieņēmusi 2006. gada maijā (un ar Regulas 1074/1999 grozījumiem, skatīt nākamo punktu). |

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) | COM (2004) 104 | Aizstāts ar jaunu priekšlikumu, kuru Komisija pieņēmusi 2006. gada maijā (un ar Regulas 1073/1999 grozījumiem, skatīt iepriekšējo punktu). |

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (EEK) Nr. 77/388 sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos | COM (2004) 295 | Novecojis. Šā priekšlikuma saturs tika iekļauts Padomes 2006. gada 22. februāra Direktīvā 2006/18/EK. |

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Čehijas Republikai un Polijai atļauj piemērot pazeminātu PVN likmi dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 6. un 7. punktā paredzēto procedūru | COM (2004) 296 | Novecojis. Šā priekšlikuma saturs tika iekļauts Padomes 2006. gada 22. februāra Direktīvā 2006/18/EK. |

(10 iniciatīvas)

KOMUNIKāCIJAS PRIORITāTES 2007. GADAM

Prioritātes, kas ir norādītas sarakstā, ir noteiktas, pamatojoties uz politiskajām prioritātēm, jo īpaši tām, kas definētas Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam, kā arī noskaidrotas, pētot un analizējot sabiedrisko domu, un veicot plašsaziņas līdzekļu analīzi.

Labklājība (Izaugsme un darba vietas):

- Izglītība: Erasmus programmas 20 gadi

- Pētniecība un jauninājumi, tai skaitā Eiropas Tehnoloģijas institūts un Eiropas Pētniecības padome

- Vienotā tirgus apskats

- Pārskats par Eiropas enerģētiku

- „Elastdrošība”

- Imigrācija

- Labāks tiesiskais regulējums un vienkāršošana

Solidaritāte:

- Sociālās realitātes analīze

- Kohēzija un lauku attīstība (2007.-2013. g.)

- Vides aizsardzība

- Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem

- Sagatavošanās darbi Eiropas starpkultūru dialoga gadam 2008. gadā

Drošība un brīvība:

- Cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu

- Robežkontrole

Eiropa pasaulē:

- Paplašināšanās

- Kaimiņattiecību politika

- Tirgus piekļuves stratēģija

Eiropas nākotne:

- D plāns un debates par konstitūciju

- Romas līgumu 50. gadadiena

[1] COM (2005) 12 galīgā redakcija