52006DC0502

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.9.2006

COM(2006) 502 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES

1. Mūsu nākotne atkarīga no inovācijas

Ekonomikas globalizācija ārkārtīgi īsā laika posmā ir mainījusi ekonomisko kārtību pasaulē, sniedzot jaunas iespējas un izvirzot jaunus uzdevumus. Jaunajos ekonomiskajos apstākļos Eiropa spēs konkurēt tikai tad, ja kļūs radošāka, labāk ievēros patērētāju vajadzības un vēlmes un radīs vairāk jauninājumu.

Eiropas pilsoņus satrauc dažādi svarīgi jautājumi, sākot ar klimata pārmaiņām un neatjaunojamo dabas resursu izsīkšanu līdz pat demogrāfiskām pārmaiņām un arvien lielākai vajadzībai pēc drošības, kas mudina kolektīvi rīkoties, lai Eiropā saglabātu tādu dzīves veidu, kurā ekonomiskā labklājība ir apvienota ar solidaritāti. Šīs pamatotās bažas jāpārveido par iespēju uzlabot Eiropas ekonomisko konkurētspēju pasaulē. Jo ātrāk tā būs spējīga rīkoties, jo lielākas iespējas gūt panākumus un labākas izredzes, ka tās pieeja kalpos par paraugu starptautiskā mērogā. Komisija ir pārliecināta, ka plašā izpratnē jomās, sākot ar vides aizsardzību, izmantojot ekojauninājumus, līdz katra pilsoņa labklājības uzlabošanai, pielietojot progresīvākus infrastruktūras risinājumus, inovācija ir viena no galvenajām atbildēm uz pilsoņu pamatotām bažām par savu nākotni.

Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi liels inovācijas potenciāls. Eiropā ir jau sen iedibinātas tradīcijas vērienīgu izgudrojumu jomā. Tā ir bagāta ar radošiem cilvēkiem, un tā balstās uz kultūras daudzveidību. Tā ir izveidojusi pamatu vienam no lielākajiem vienotajiem tirgiem pasaulē, kur plašā mērogā novatoriskus ražojumus un pakalpojumus iespējams piedāvāt tirgū. Tai raksturīgs arī spēcīgs un maksātspējīgs valsts sektors, kurš jānostiprina arī turpmāk.

Jau ir īstenoti vairāki nozīmīgi ES ekonomikas modernizācijas pasākumi. 2005. gadā uzsāktajā Lisabonas stratēģijā izaugsmes un nodarbinātības jomā [1] ir izklāstīti visaptveroši politikas pasākumi un reformas, kas vērstas uz to, lai Eiropas normatīvo un ekonomisko regulējumu padarītu labvēlīgāku inovācijai. Tam pieskaitāms būtiskais mērķis palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 3 % no IKP. Nolīgums par jauno Finanšu shēmu, ieskaitot kohēzijas politiku, Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma nodrošina ievērojumu finansējumu, kas paredzēts jauninājumiem. Kopienai un dalībvalstīm Komisijas 2005. gada oktobra paziņojumā „Pētniecības un inovācijas sekmēšana”[2] ir izklāstīta programma 19 rīcības jomās, kuras tiek īstenotas atbilstoši plānotajam.

Dalībvalstis, atbalstot inovāciju, veic pasākumus Valsts reformu programmu ietvaros, pamatojoties uz Integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības jomā. Eiropas attīstības ceļvedis inovācijas jomā[3] sniedz skaidru priekšstatu par mūsu veikumu minētajā jomā un par ES dalībvalstu inovācijas sistēmām un to priekšrocībām un trūkumiem. Tas sniedz iespēju stingri sekot sasniegtajam.

Lai gan liela uzmanība ir koncentrēta uz inovāciju, Eiropas Savienībā vēl nav pietiekami likvidēti trūkumi un tās ekonomika visaptverošā veidā vēl nav kļuvusi tik novatoriska, kādai tai vajadzētu būt. Ziņojumā „Novatoriskas Eiropas izveide”[4] (Aho grupas ziņojums) bija izklāstīti galvenie cēloņi, kādēļ šis potenciāls līdz šim nav bijis pilnībā izmantots, un pausts aicinājums nekavējoties rīkoties, „kamēr vēl nav par vēlu”. Tajā kā pamatproblēma bija minēta vajadzība uzņēmējdarbības vidi padarīt labvēlīgāku jauninājumiem .

Komisija ir pārliecināta, ka jāpanāk vēl vairāk – Eiropai jākļūst par tādu patiešām uz zināšanām balstītu sabiedrību , kas būtu labvēlīga inovācijai un kurā sabiedrība to atbalstītu, nevis baidītos no tās, kurā inovācija tiktu veicināta, nevis traucēta, un kur tā būtu daļa no sabiedrības pamatvērtībām, kas dotu labumu visiem tās pilsoņiem. Šā iemesla dēļ Eiropadome pavasara sanāksmē aicināja Eiropas Komisiju iesniegt „ plaša mēroga inovācijas stratēģiju Eiropai” , kas ieguldījumus zināšanās ļautu pārvērst par ražojumiem un pakalpojumiem”.

Šajā paziņojumā ir izklāstīta šāda stratēģija, jo īpaši ievērojot Aho grupas ziņojuma ieteikumus. Tas ir ietvardokuments, kurā uzsvērta inovācija, apvienojot tās dažādās politikas jomas, kuras būtiski ietekmē šo procesu. Diskusijas paredzēts risināt, ņemot vērā inovācijas politiku dalībvalstu un Eiropas līmenī. Tajā iezīmētas svarīgākās plānotās vai jau uzsāktās iniciatīvas, norādītas jaunas rīcības jomas un jo īpaši ieviesta koncentrētāka stratēģija, lai sekmētu jaunu novatorisku ražojumu un pakalpojumu izveidi un pārdošanu daudzsološās jomās – „vadošajos tirgos”. Īstenojot šo plašo programmu, ar šo paziņojumu netiek rosināts veidot jaunas struktūras, bet gan balstīties uz esošo atjaunotās Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības partnerības juridisko un institucionālo bāzi, ar kuras palīdzību jau ir izveidota politiska platforma partnerībai starp dalībvalstīm un Komisiju.

Šodien Eiropai nav vajadzīgas jaunas saistības; tai vajadzīga politiska vadība un izšķirīga rīcība. Nevis esošo struktūru saglabāšana, kas, izrādās, nav spējīgas tikt galā ar XXI gadsimta uzdevumiem, tāpēc dalībvalstīm jābūt gatavām veikt ieguldījumus gaidāmajās strukturālajās pārmaiņās, kas pavada šo procesu. Tālab jo īpaši jāpārdala līdzekļi izglītībai, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), pētniecībai un augstvērtīgu darbavietu un izaugsmes radīšanai. Pirmais solis šai virzienā ir jaunais ES Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Jāraugās, lai līdzīga prioritāšu maiņa notiktu arī dalībvalstu līmenī.

ES var kļūt visaptveroši novatoriska tikai tad, ja tajā iesaistās visi dalībnieki, un jo īpaši tad, ja tirgū ir pieprasījums pēc novatoriskiem ražojumiem. Šajā plaša mēroga stratēģijā jāiesaista visas personas – uzņēmēji, valsts sektors un patērētāji. Jo inovācijas procesā ir iesaistīts ne vien uzņēmējdarbības sektors, bet arī valsts iestādes dalībvalstu, reģionu un pašvaldību līmenī, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un patērētāji. Šāda plaša partnerība inovācijas jomā radīs noslēgtu loku, kur jaunu ideju piedāvājums un pieprasījums pēc jauniem risinājumiem gan virzīs, gan vilks sev līdzi inovāciju. Inovācija ir atkarīga no liela patērētāju un pilsoņu pieprasījuma pēc jauniem un novatoriskiem ražojumiem un pakalpojumiem. Tāpēc līdztekus optimālas inovācijas sistēmas un iespēju radīšanai jābūt arī inovācijai labvēlīgam tirgum un pieprasījumam pēc rezultātiem. Tam savukārt vajadzīga patērētāju pārliecība un uzticība šiem ražojumiem un pakalpojumiem, turklāt ne tikai drošības jomā vien. Patērētāju uzticēšanās nepazīstamiem ražojumiem un pakalpojumiem daļēji atkarīga no pārliecības par to, ka pastāv stabilas patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas. Tajos tirgos, kur patērētāju uzticība ir liela, jauniem dalībniekiem ir vieglāk ienākt ar novatoriskiem ražojumiem.

Jāveicina visdažādākā inovācija , jo tā izpaužas arī citos veidos, ne tikai kā tehnoloģiskā inovācija, tostarp organizatoriskā inovācija un inovācija pakalpojumu jomā. Šajā ziņā visefektīvākais inovācijas veicināšanas instruments ir lielāka konkurence, taču tās attīstību var stimulēt arī politikas pasākumi un inovācijas atbalsta mehānismi.

Par aptverošākas stratēģijas svarīgumu liecina ES nospraustais mērķis, lai pētniecības un attīstības izdevumi būtu 3 % apmērā no IKP. Kopiena un dalībvalstis jau veikušas nozīmīgus pasākumus, lai līdz 2010. gadam panāktu to, ka valsts sektora finansējums sasniedz 1 % no IKP. Privātā sektora ieguldījums atkarīgs ne vien no šeit minētā, bet arī no tā, vai tiks nodrošinātas labvēlīgas iespējas gūt atdevi no ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā Eiropā. Tas savukārt atkarīgs no tā, vai ir pieprasījums pēc novatoriskiem ražojumiem un pakalpojumiem, vai ir cilvēki ar vajadzīgajām iemaņām un centieniem šos pakalpojumus un ražojumus nogādāt tirgū, kā arī no tā, vai ir regulatīvā bāze, kas tos ļautu ātri laist iekšējā tirgū.

2. Inovācijai labvēlīgākas ES radīšana

Viens iemesls tam, kālab ES inovācijas potenciāls līdz šim nav ticis pilnībā izmantots, ir tas, ka joprojām nav līdz galam izstrādāti sistēmas nosacījumi un ka inovācija joprojām netiek uzskatīta par pietiekami nozīmīgu vērtību sabiedrībā. Tā ir joma, kurā visu līmeņu valsts iestādēm ir jāsadarbojas un ļoti ātri jārīkojas. Minētos šķēršļus pārvarot, varēsim spert izšķirīgu soli patiesas Eiropas inovācijas telpas radīšanā.

2.1. Priekšnoteikums – izglītība

Pirmkārt un galvenokārt, inovācija arī turpmāk paliks bez atbalsta, ja par pamatjomu netiks noteikta izglītība . Tai jau no agrīna vecuma jāveicina talants un radošā domāšana. Komisija 2005. gada 10. novembra paziņojumā[5] norādīja pamatprasmes, kas vajadzīgas, lai dzīvotu un strādātu mūsdienīgā, uz inovāciju vērstā sabiedrībā. Tās ir uzņēmējdarbības iemaņas plašākā izpratnē, rakstpratība, iemaņas zinātnē un matemātikā, valodu zināšana, prasme mācīties, kā arī sociālās un kulturālās iemaņas. Tam pieskaitāma arī prasme strādāt ar datoru, bez kuras nebūtu iespējama informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un to novatoriskā potenciāla plašāka izmantošana. Ar atklātās koordinācijas metodes palīdzību Komisija sekmēs izglītības sistēmu modernizēšanu un pārstrukturēšanu, lai tās nodrošinātu šīs pamatiemaņas.

Konstatēts, ka galvenā problēma ir atbilstošu prasmju trūkums, jo īpaši zinātnes, inženiertehnikas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Saskaņā ar Statistikas biroja datiem par cilvēkresursiem zinātnes un inženiertehnikas jomā ES pēdējā laikā absolūtos skaitļos panākusi absolventu skaita pieaugumu matemātikas, zinātņu un tehnoloģiju jomā[6], bet absolventu skaits zinātņu un inženiertehniskajā jomā kopumā joprojām samazinās, dažās valstīs šajās nozarēs pasliktinot jau tā nelabvēlīgo vecuma struktūru un apdraudot Eiropas spēju radīt jauninājumus nākotnē. Tā ir problēma ne vien lielākajā daļā jauno dalībvalstu, bet arī tādās vecajās dalībvalstīs kā Austrija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Portugāle (neraugoties uz to, ka pēdējos gados absolūtos skaitļos vērojams zināms zinātņu un inženiertehnisko fakultāšu absolventu skaita pieaugums).

Dalībvalstu izglītības sistēmām jānodrošina, lai būtu pietiekami plaša piekļuve pamatprasmēm inovācijas atbalstīšanai. Izglītībai jāiet kopsolī ar laiku. Atbilstoši integrētajās pamatnostādnēs attiecībā uz izaugsmi un darbavietām paustajam dalībvalstis ir aicinātas savā valsts reformu programmā par prioritāti izvirzīt tādus vērienīgus mērķus, kas novērstu šajās jomās esošos trūkumus.

Jāveicina zinātnieku mobilitāte gan ģeogrāfiskā ziņā, gan starp dažādām nozarēm. Jaunu zināšanu un prasmju iegūšanā un jaunu lietojumu meklēšanā būtiska nozīme ir gan starptautiskai, gan strukturālai mobilitātei starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību. Tāpēc šajā ziņā īpaši svarīgi ir īstenot tādu Kopienas un dalībvalstu izstrādātu Eiropas stratēģiju, kas vērsta uz atklāta, vienota un konkurētspējīga zinātnieku darba tirgus izveidi, kas piedāvātu pievilcīgas karjeras iespējas. Un tās īstenošanā jāpiedalās abām pusēm, koncentrējoties arī uz to, lai zinātnieki, kuri pievilcīgākas karjeras meklējumos īslaicīgi atstāj nozari vai valsti, vēlāk atgrieztos.

2.2. Iekšējā tirgus potenciāla izmantošana

Iekšējā tirgū ir šķēršļi. Tie joprojām apgrūtina mobilitāti, liedzot attiecīgā lieluma uzņēmumiem kapitalizēt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi aizkavējot ES inovācijas potenciālu. Minētie šķēršļi nelabvēlīgi ietekmē ne vien preces un pakalpojumus un patērētājus, kuri vēlas tos izmantot, bet arī darba ņēmēju mobilitāti un piekļuvi riska kapitālam. Lai izveidotu Eiropas inovācijas telpu, minētie šķēršļi ir jānovērš. Turklāt tas pastiprinās galveno inovācijas impulsu – konkurenci.

Komisija patlaban gatavo iekšējā tirgus pārskatu , lai nospraustu konkrētas prioritātes politikas jomām nākotnē. Pārskats sekmēs to, ka iekšējais tirgus kļūs labvēlīgāks jauninājumiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš pakalpojumu nozarei . Tā ir nozīmīga un vēl nepietiekami izmantota iespēja inovācijas jomā[7]. Pakalpojumu nozare dod ne vien vairāk kā divas trešdaļas no IKP un nodarbinātības, bet arī piedāvā dažādas iespējamās sinerģijas ar jauninājumiem rūpniecībā. Tā kā daudzi jauninājumi pakalpojumu jomā galvenokārt ir saistīti ar uzņēmējdarbības modeli, nevis ar jaunu tehnoloģiju izstrādi, tie ir diezgan viegli pieejami tehnoloģiskā ziņā mazāk attīstītiem reģioniem. Pakalpojumu direktīvas stāšanās spēkā būs nozīmīgs solis ceļā uz reāla iekšējā tirgus radīšanu pakalpojumu jomā un dos spēcīgu impulsu inovācijai. Lai pilnībā izmantotu pakalpojumu nozares piedāvāto novatorisko potenciālu, īpaša uzmanība jāvelta piekļuvei finanšu un inovācijas pārvaldībai, ko īsteno mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas INNOVA iniciatīvas ietvaros Komisija izstrādās aktīvāku pieeju jaunu, novatorisku mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un atbalstam pakalpojumu nozarē. Tā jo īpaši atbalstīs efektīvāku saikni starp augstskolām, uzņēmējiem un finansētājiem, minētajā nozarē izveidojot Eiropas mēroga attīstības platformu.

Ir svarīgi arī radīt apstākļus, kas ES uzņēmumiem visā pasaulē sniegtu atdevi visos tirgus, kuros patlaban Eiropas eksporta un ieguldījumu apjomi vēl ir būtiski nelieli, piemēram, Āzijā. Tāpēc visā pasaulē atvērti tirgi ir nozīmīgi inovācijas veicināšanai ES. Turklāt ES normu un standartu, kā arī novatorisku iniciatīvu veicināšana pasaules mērogā var būt pirmais izšķirošais impulss Eiropas uzņēmumiem, darbojoties saskaņā ar vadošā tirgus iniciatīvu, kas izklāstīta turpmāk.

2.3. Normatīvās vides veicināšana un efektīvas intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) sistēmas nodrošināšana

Inovācijai vajadzīga normatīvā vide, kas ir prognozējama, kurā tiek uzņemti un pat veicināti jauni sasniegumi preču un pakalpojumu jomā, kurā tiek aizsargāts intelektuālais īpašums un nodrošināti atvērti un savstarpēji savietojami standarti. Gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī jau gūti panākumi saistībā ar labāku regulējumu[8]. Novatoriskus pasākumus ievērojami sekmēs ar uzņēmumu regulējumu saistīto administratīvo izmaksu samazināšana. Tai pašā laikā normatīvajai videi jānostiprina arī patērētāju uzticība, nodrošinot, lai esošie aizsardzības pasākumi vienlīdz efektīvi tiktu piemēroti kā novatoriskiem, tā esošajiem ražojumiem.

Labāk jāizvērtē regulējuma ietekme uz inovāciju. Regulējumam jābūt prognozējamam, elastīgam, efektīvam un vienkāršam. Regulējums, kas vērsts uz politikas mērķi, nevis uz tehnisko risinājumu, ar kura palīdzību to panāk, atstāj vietu novatoriskiem risinājumiem. Komisija arī turpmāk veicinās šāda veida tiesību aktus, kā tas bijis līdz šim, izmantojot „jauno pieeju” ražojumu regulējumam. Turklāt tā sekmēs tādu vērienīgu standartu savlaicīgu pieņemšanu, kas vērsti nevis uz tehnoloģiju, bet uz darbību.

Komisija veiks pasākumus, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas institucionālo regulējumu. Tā jo īpaši centīsies paātrināt atvērtu un savstarpēji savietojamu standartu pieņemšanu un mazo un vidējo uzņēmumu un patērētāju aktīvāku iesaistīšanu šo standartu noteikšanā. Jomās, kurās tehnoloģijas ļoti ātri attīstās, piemēram, IKT jomā privāto uzņēmumu izstrādātās specifikācijas, var viegli kļūt par faktiski pieņemtajiem nozares standartiem. Ja tā notiek, ir svarīgi, lai tie neapgrūtinātu piekļuvi tirgum. Turklāt, kā liecina sasniegumi mobilo sakaru jomā, Eiropas uzņēmumu starptautisko panākumu pamatā ir ātra atvērtu un savstarpēji savietojamu standartu noteikšana. Komisija arī turpmāk sadarbosies ar Eiropas standartizācijas organizācijām un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai panāktu šādu rezultātu. Tā nodrošinās, lai Eiropas tiesību akti sekmētu šādu standartu izmantošanu.

Vēl viens elements, kurš ir ļoti svarīgs inovācijas jomā, ir intelektuālā īpašuma aizsardzība. Bez atbilstošas izgudrojumu un darbu aizsardzības nav stimula tajos investēt. Turklāt izgudrojumu un darbu izmantošanu kā līdzekli var apgrūtināt paši to radītāji. Par prioritāti jānosaka tādas cenas ziņā pieņemamas patenta procedūras, kurās izmaksas būtu samērīgas ar kvalitāti un juridisko noteiktību, ko papildinātu savlaicīga, izmaksu ziņā saprātīga un prognozējama strīdu risināšana, un kuras jo īpaši vajadzīgas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Komisija joprojām ir pārliecināta, ka svarīgākais solis ir „ekonomiska” Kopienas patenta pieņemšana. Tikmēr, lai novērstu ievērojamu šķērsli inovācijai, dalībvalstīm un Komisijai kopīgi jāpanāk lielāka spēkā esošās patentu sistēmas efektivitāte, ratificējot Londonas protokolu un gūstot panākumus saistībā ar Eiropas Patenta strīda nolīgumu, vienlaikus nodrošinot to atbilstību Kopienas tiesībām.

Komisija pēc Padomes secinājumu[9] pieņemšanas un pēc sabiedriskās apspriešanās par turpmāko patentu stratēģiju līdz 2006. gada beigām iesniegs jaunu patentu stratēģiju. Turklāt tā strādās pie aptverošākas IĪT stratēģijas izveides, sekmējot novatorisku ideju apriti. Šādai stratēģijai jābūt integrētai un līdzekļu ziņā pieņemamai. Ir vajadzīgi lielāki pūliņi, lai palielinātu izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības praktiskajiem aspektiem jauninājumu sabiedrībā. Tie īpaši jāvērš uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un valsts pētniecības organizācijām.

Īpaši jāapskata esošo IĪT mehānismu piemērotība pakalpojumu nozares vajadzībām. Īpašs uzdevums ir nodrošināt esošo mehānismu piemērotību, attiecībā uz jauniem digitālajiem pakalpojumiem vienojoties par autortiesībām. Komisija veic visu Kopienas autortiesību normu kopuma vispārējo pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tiesiskais regulējums un tā piemērojums veicina jaunu ražojumu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu un izmantošanu, ko nosaka paši lietotāji un ko iespējams piedāvāt arī citās valstīs. Komisija līdz gada beigām īpaši plāno nākt klajā ar iniciatīvu par „autortiesību nodevām”.

Visbeidzot, labāka IĪT piemērošana ārvalstu tirgos ir būtiski svarīgs solis Eiropas uzņēmumu aizsargāšanā, un Komisija koncentrēs savus pūliņus uz vairākām prioritārām valstīm. Vairāk resursu tiks piešķirts, atbalstot tiesību subjektus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, un sniedzot palīdzību konkrētu IĪT problēmu risināšanai trešās valstīs.

2.4. Ieinteresēto personu sadarbības veicināšana

Uzņēmuma ietilpšana uzņēmumu pudurī ir svarīgs konkurētspējas veicināšanas faktors. Puduri palīdz likvidēt plaisu starp uzņēmējdarbību, pētniecību un resursiem, ļaujot zināšanām ātrāk nonākt tirgū. Veiksmīgi puduri līdz ar sadarbību pastiprina arī konkurenci. Tie veicina ražīgumu, piesaista ieguldījumus, sekmē pētniecību, stiprina rūpniecisko pamatu, izstrādā konkrētus ražojumus vai pakalpojumus un kļūst par prasmju attīstīšanas centru. Pasaules mēroga puduri piesaista spožus prātus, kas uztur jauninājumus – labākais piemērs ir Silīcija ieleja.

Tieši tāpēc „puduru politika” ir kļuvusi par nozīmīgu dalībvalstu inovācijas politikas elementu, kas atspoguļots valstu reformu programmās, un puduru politika tiek atbalstīta ar Kopienas instrumentu palīdzību. Eiropas reģionālās politikas programmu jaunā kārta 2007.–2013. gadam sekmē pieeju, kuras pamatā ir novatoriski reģionāli puduri ne vien attīstītos pilsētcentros, bet arī nabadzīgos vai lauku reģionos. Tieši reģionu līmenī daudzi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, ir savstarpējā mijiedarbībā cits ar citu un ar mācību un tehnoloģiju centriem. Tas padara tuvumu par galveno faktoru inovācijas procesā un palielina inovācijas politikas efektivitāti, pielāgojot to reģionu un vietējām vajadzībām. Ar jaunās pētniecībai, attīstībai un inovācijai paredzētās valsts atbalsta shēmas palīdzību, kas līdz šā gada beigām jāpieņem Komisijai, dalībvalstis varēs labāk pārvaldīt esošo atbalsta budžetu, cita starpā sekmējot novatoriskus pudurus.

Tai pašā laikā, lai Eiropa varētu pilnībā izmantot puduru piedāvāto potenciālu, tiem jāsasniedz kritiskā masa un jāpanāk stratēģiska orientācija, Eiropas līmenī vairāk un labāk sadarbojoties ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Tas palielina iespēju veidot pasaules klases Eiropas pudurus. Lai atbalstītu šo procesu, Komisija jo īpaši atzīmēs dalībvalstu un pārrobežu puduru priekšrocības un stimulēs reģionālo iestāžu un attiecīgo ekonomisko dalībnieku vai apvienību praktisku sadarbību, atbalstot sadarbību starp puduru piedāvātajām iniciatīvām. Minētās iniciatīvas pirmie rezultāti tiks iesniegti ministru konferencē 2007. gada rudenī ar mērķi panākt kopēju puduru programmu Eiropai.

Uz zināšanām balstītas ekonomikas pamatā ir zināšanu nodošana no tiem, kas tās rada, tiem, kas tās izmanto. Jāuzlabo zināšanu nodošana starp valsts pētniecības organizācijām un trešām personām (tostarp rūpniecību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām), un dalībvalstis ir aicinātas to ievērot savā inovācijas politikā. Tas palīdzēs izveidot jaunas tirgus iespējas pētniecības jomā. Šai darbā īpaši svarīga nozīme ir valsts pētniecības organizācijām, kas veido vienu trešo daļu no kopējās darbības pētniecības un attīstības jomā Eiropā. Turpmāk jāattīsta un labāk jāpārvalda visi daudzie zināšanu nodošanas veidi – uz līguma pamata veiktā pētniecība, pētniecība sadarbojoties, licencēšana, publicēšana un kvalificētu pētnieku apmaiņa starp valsts un privāto sektoru.

Komisija iesniegs Paziņojumu par to, kā uzlabot zināšanu nodošanu starp valsts pētniecības organizācijām un uzņēmumiem visā Eiropā. Tajā būs norādes par to, kā dalībvalstu iestādes var likvidēt galvenos šķēršļus, kuri patlaban pastāv, un kā pētniecības un attīstības rezultātu un ar to saistīto intelektuālo īpašumtiesību piederību un izmantošanu vislabāk iespējams apvienot ar valsts pētniecības organizāciju pamatmisiju.

Turklāt Komisija racionalizēs uzņēmējdarbības atbalstu un informācijas tīklus . Tas sekmēs un veicinās jaunu ideju ieviešanu un to pārveidošanu par realizējamiem ražojumiem un pakalpojumiem, ko jo īpaši īstenos mazie un vidējie uzņēmumi. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka inovācijas nodošanas centri un Euro Info centri sniedz augstākā līmeņa uzņēmējdarbības pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Paziņojumā „Modernizācijas programmas sniegšana universitātēm”[10] jau bija norādīti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas Eiropas augstskolām ļautu uzlabot darbību, vairāk un efektīvāk arī ieguldot inovācijā. Tā galvenais elements ir pietiekami lielas autonomijas piešķiršana augstskolām savas stratēģijas izstrādei. Jāpastiprina strukturēta un stratēģiska partnerība starp augstskolām un uzņēmumiem. Lai to panāktu, jāparedz vairāk iespēju apmainīties ar personālu, mācīšanas metodēm, stimulēt uzņēmējdarbību augstskolā un izveidot zinātnes parkus ap tām, nodrošinot atbilstošu finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniecības projektus. Tas palīdzēs pārvarēt plaisu, kas tik bieži atdala pētniecību, ko veic augstskolas, no vajadzībām, kas raksturīgas uzņēmumiem. Attīstot saikni starp augstskolām un vietējo pilsonisko sabiedrību, tas veicinās labāku inovācijas ieviešanu vietējā un reģionālā līmenī.

Komisija šā gada oktobrī plāno nākt klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu[11] . Tā būs integrēta partnerība starp zinātni, uzņēmējdarbību un izglītību, piedāvājot izcilību visās tās iniciatīvās. Plānots, ka tā būs galvenais virzītājspēks un jauns inovācijas modelis stratēģiskās starpdisciplīnu jomās, kurās ir iespējams radīt novatoriskus risinājumus un komerciālas priekšrocības, kas būtiski ietekmētu Eiropas konkurētspēju. Tajā būs nodarbināti labākie Eiropas studenti un pētnieki, strādājot plecu pie pleca ar labākajiem speciālistiem zināšanu un pētniecības izstrādē un izmantošanā un sekmējot prasmes pētniecības un inovācijas pārvaldības jomā. Eiropas Tehnoloģiju institūtā uzņēmumi būs pilnībā integrēti, sākot ar to, ka valde būs iesaistīta visos pētniecības un izglītības aspektos no mācību noteikšanas un īstenošanas līdz aktīvai dalībai pētniecībā.

2.5. Finansiāls atbalsts pētniecībai un inovācijai

Jauninājumiem vajadzīga izcila pētniecība, ko plāno un īsteno pētnieku un uzņēmēju savstarpējā saziņā. Pasākumi pētniecības jomā Eiropā jau ir kļuvuši mērķtiecīgāki ar Eiropas tehnoloģiju platformu palīdzību, kuras nozares vadībā apvieno ieinteresētās personas, tostarp pētniecības vides un finanšu sfēras pārstāvjus. Lielāko daļu no pētījumu programmām, kas definētas saskaņā ar šīm platformām, ņēma vērā, formulējot Komisijas priekšlikumus Septītajai pamatprogrammai, lai gan šīs programmas nav pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas instruments. Bez tam 2006. gada marta Eiropadomes sanāksmē visas dalībvalstis izvirzīja valsts mērķus pētniecības jomā, kas, ja tiks sasniegti, līdz 2010. gadam palielinās ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā Eiropas Savienībā no 1,9 % no IKP līdz 2,6 % no IKP. Tas ir solis pareizajā virzienā, bet visgrūtākais uzdevums būs radīt tādus apstākļus, kas veicina privātus ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu tiks palielināts finansiālais atbalsts sadarbībai pētniecības jomā Eiropā no 2007.–2013. gadam, un to sniegs, izmantojot dažādas esošas un jaunas atbalsta shēmas. Eiropas Pētniecības padomes izveide sekmēs konkurenci izcilības jomā, ES līmenī novirzot līdzekļus izcilākajiem progresīvajiem pētījumiem.

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas – jauna finansiālā atbalsta shēma saskaņā ar Septīto pamatprogrammu – piedāvās jaunu sistēmu, lai īstenotu īpaši vērienīgas pētījumu un tehnoloģiju programmas, kam vajadzīgi lieli valsts un privātie ieguldījumi Eiropas līmenī. Tās būs tāda mēroga iniciatīvas ar tādu darbības jomu, kam nav piemērotas esošās finansiālā atbalsta shēmas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Apvienojot ieinteresētās personas ar kopīgi noteiktu, nozares vadītu pētniecības programmu palīdzību, Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas veicinās jaunu zināšanu radīšanu, pētniecības sasniegumu ieviešanu stratēģiskās tehnoloģijās un vajadzīgo specializāciju augsto tehnoloģiju nozarēs, kas nākotnē būs izšķiroši svarīga ES nozares konkurētspējai. Iespējamās Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas sākotnēji ir noteiktas sešās jomās, kur ir ievērojams potenciāls Eiropas novatoriskās jaudas palielināšanai. Nākotnē, ņemot vērā pieredzi, varētu ierosināt vēl citas jomas.

Dalībvalstis ir nolēmušas, ka jaunajās kohēzijas politikas programmās 2007.–2013. gadam jācenšas piešķirt lielāko daļu no 308 miljardu euro lielā kopfinansējuma ieguldījumiem zināšanās un inovācijā. Visas dalībvalstis un reģioni ir aicināti izvirzīt drosmīgus mērķus šajā jomā. Tas atbilst arī Kopienas kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, kurās dalībvalstis un reģioni ir aicināti izstrādāt skaidrus nosacījumus attiecībā uz eksperimentiem un ieguldījumiem inovācijā, pamatojoties uz valstu un reģionālajām inovācijas stratēģijām. Tas ļaus dalībvalstīm visā Eiropā izveidot spēcīgu pētniecības un inovācijas sistēmu, arī atbalsta sistēmu inovācijai reģionu līmenī. Līdzfinansējumu inovācijai nodrošinās arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, lai izstrādātu jaunus, kvalitatīvus produktus ar pievienoto vērtību un veicinātu dabas resursu noturīgu izmantošanu. Jānodrošina labāka sinerģija starp valsts un Kopienas centieniem atbalstīt jauninājumus un pilnībā jāizmanto visi pieejamie Kopienas instrumenti, lai sekmētu valstu politikas programmas attiecībā uz jauninājumiem.

Lai atbalstītu inovāciju, Konkurētspējas un jauninājumu programmā (KJP) ir apvienoti pasākumi inovācijas atbalstam, arī enerģētikas, ekoloģijas un IKT jomā, tos rūpīgi koordinējot ar 7. pētniecības un attīstības pamatprogrammā paredzētajiem pasākumiem. KJP jo īpaši paredz par 60 % palielināt saskaņā ar finanšu instrumentiem sniedzamo atbalstu uzņēmējdarbībai un inovācijai. Nesen publicētajā paziņojumā par MVU izaugsmes finansēšanu ir norādīti turpmāki pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, tādējādi, iespējams, līdz 2013. gadam panākot riska kapitāla sākumposma ieguldījumu trīskāršošanu ES.

Komisija sadarbībā ar EIB izveidos Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) , kā ietvaros izsniegs aizdevumus un garantijas, lai atbalstītu ieguldījumus augsta riska pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un paraugprojektos. Kopiena no izvēlētiem 7. pamatprogrammas jautājumiem un pasākumiem piešķirs RDFM līdz vienam miljardam euro, un EIB to papildinās ar līdzvērtīgu summu līdz vienam miljardam euro. Stiprinot EIB finansēšanas spēju pētniecības jomā, Kopiena piesaistīs daudzu Eiropas banku un finanšu iestāžu darbu pētniecības un inovācijas jomā, tādējādi palielinot privātus ieguldījumus un finansējumu šajā jomā.

Kā papildu pasākumu, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam uzņēmējdarbības, arī pakalpojumu, attīstībai, Komisija un Eiropas Investīciju fonds ir arī uzsākuši jaunu iniciatīvu, izmantojot struktūrfondus, lai nodrošinātu piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmumiem. Šī tā dēvētā JEREMIE iniciatīva („Kopīgie Eiropas resursi no mikrouzņēmumiem līdz vidējiem uzņēmumiem”) darbosies saskaņā ar kohēzijas politikas programmām, sniedzot atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu izstrādāt atbilstošus finanšu instrumentus MVU atbalstam, un EIF ir gatavs palīdzēt programmu vadītājiem veikt sarežģīto uzdevumu nodrošināt dažāda veida riska kapitālu atbilstoši reģionu vajadzībām un prioritātēm. Dalībvalstis ir aicinātas pilnībā izmantot šo iniciatīvu kā papildu kapitāla un pieredzes avotu.

Komisija nesen pieņēma jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu attiecībā uz riska kapitālu[12]. Līdz šā gada beigām Komisija pieņems jaunu regulējumu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Jaunās pamatnostādnes un regulējums ļaus dalībvalstīm labāk novirzīt valsts atbalstu to tirgus trūkumu novēršanai, kuri kavē riska kapitāla un pietiekama finansējuma nodrošināšanu pasākumiem pētniecības un inovācijas jomā. Šajā regulējumā attiecībā uz pētniecību, attīstību un inovāciju Komisija plāno noteikt plašākas pētniecības un attīstības un inovācijas kategorijas un apsver iespēju iekļaut vairākus mērķtiecīgus pasākumus inovācijas atbalstam, piemēram, atbalstīt jaunizveidotus novatoriskus uzņēmumus, konsultāciju un atbalsta dienestus, kvalificētu darbinieku „aizdošanu”, procesuālo un organizatorisko inovāciju un inovācijas pudurus. Dalībvalstīm būtu jānovirza valsts atbalstam paredzētais budžets tādiem pasākumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot saistības „samazināt un labāk izmantot valsts atbalstu”.

Arī nodokļu atvieglojumi var būt svarīgs politikas instruments, ko dalībvalstis var izmantot, lai veicinātu pētījumus uzņēmējdarbībā, jauninājumus un privātus ieguldījumus, pilnībā ievērojot Kopienas tiesību aktus. Daudzas dalībvalstis pēdējā laikā ir ieviesušas jaunus atvieglojumus vai pastiprinājušas spēkā esošos atvieglojumus. Dalībvalstīm arī jāņem vērā laba prakse attiecībā uz to, kā padarīt efektīvākus vispārēji piemērojamos nodokļu atvieglojumus par labu pētniecībai un attīstībai un kā uzlabot šādu atvieglojumu izmantošanu. Komisija 2006. gada otrajā pusē nāks klajā ar paziņojumu, kurā sniegs sīkus norādījumus par šiem jautājumiem, kas ir būtiski, nosakot un vērtējot vispārēji piemērojamos nodokļu atvieglojumus attiecībā uz pētniecību un attīstību.

2.6. Priekšzīmes rādīšana – valdības loma

Valsts sektoram jābūt avangardā, pieņemot novatoriskas pieejas un izmantojot jaunas tehnoloģijas un procedūras valsts pārvaldē. Tādējādi varēs labāk risināt iedzīvotājiem aktuālos jautājumus un uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, cita starpā uzlabojot produktivitāti.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ES kopumā, bet jo īpaši valsts sektorā, pamatā netiek pietiekami izmantotas. Tas ir izšķiroši svarīgi, lai attīstītu sabiedriskos pakalpojumus. Plašāk ieviešot un izmantojot IKT valsts pakalpojumu jomā (piemēram, veselības aprūpes nozarē) uzlabotos valsts sektora produktivitāte, kā arī pavērtos plašs tirgus novatoriskiem IKT produktiem un pakalpojumiem.

Pilnveidojot publiskā iepirkuma procedūras, var veicināt novatorisku produktu un pakalpojumu ienākšanu tirgū, vienlaikus uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti tirgū, kur valsts sektors ir nozīmīgs pasūtītājs. To var panākt līgumslēdzējas iestādes, sīki aprakstot tām aktuālos jautājumus, pamatojoties uz izpildi, tādējādi ļaujot pretendentiem iesniegt labākus pieteikumus un rast vairāk un daudzveidīgākus risinājumus aktuālajām problēmām. Publiskā iepirkuma pasūtītājiem jākļūst par „inteliģentiem pircējiem”, kuri plāno pirkumu, iegādes veidu un to, kurš būs pircējs. Kā ierosināts Aho grupas ziņojumā, šiem pasūtītājiem ne vien jāpievērš uzmanība produkta vai pakalpojuma izmaksām pirkšanas brīdī, bet arī jāņem vērā izmaksas, kas radīsies visā produkta kalpošanas vai pakalpojuma sniegšanas laikā. Publiskā iepirkuma pasūtītājiem arī jāapvieno spēki, lai dalītos pieredzē un idejās un panāktu pasūtījuma kritisko lielumu. Tas veicinātu pieprasījumu pēc jauninājumiem un vienlaikus ļautu valsts iestādēm iepirkt kvalitatīvākus produktus un pakalpojumus.

Tā dēvētais publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir iespēja, ko valsts iestādes Eiropā vēl maz izmanto. Piemēram, ASV ekonomikā šāda veida iepirkumam ir būtiska nozīme ne vien attiecībā uz jauninājumiem, kas ir saistīti ar aizsardzību, kosmosa izpēti un drošību, bet arī citās valsts nozarēs, piemēram, transporta, veselības aprūpes, enerģētikas un IKT jomā. Ja tirgū nav komerciālu risinājumu, publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā var valsts iestādēm palīdzēt rast tehnoloģiski novatoriskus risinājumus, kas izstrādāti atbilstoši iestāžu vajadzībām. Publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā iepirkuma pasūtītāji nenosaka, ka jāizstrādā īpaši pētniecības un attīstības risinājumi, bet gan lūdz rast alternatīvus risinājumus problēmām visas sabiedrības interesēs.

Novatoriskus risinājumus var veicināt ilgtermiņa plāni, par kuriem ir informēti tirgus dalībnieki, un tehniskais dialogs starp publiskā iepirkuma pasūtītājiem un tirgus dalībniekiem. 2004. gadā pieņemtās publiskā iepirkuma direktīvas[13] paver plašas iespējas novatoriski orientētiem piedāvājumu konkursiem. Turklāt šo direktīvu noteikumiem ir paredzama pozitīva ietekme, jo MVU var vieglāk piekļūt publiskā iepirkuma tirgum un kļūt par tā dalībniekiem. Valsts sektora pārstāvjiem vajadzētu izmantot šīs iespējas. Dalībvalstis tiek īpaši aicinātas veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu inovāciju un pētniecību, izmantojot uzlabotas publiskā iepirkuma procedūras valstu reformu programmās saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, kā ierosināts Integrētajās pamatnostādnēs attiecībā uz izaugsmi un darbavietām.

Komisijas dienesti izstrādā rokasgrāmatu par iespējām, ko piedāvā publiskā iepirkuma direktīvas attiecībā uz novatoriski orientētiem piedāvājumu konkursiem komercializācijas un pirmskomercializācijas posmā. Rokasgrāmata tiks publicēta šā gada nogalē. Tas ir svarīgs pasākums procesā, lai veicinātu izpratni par līgumslēdzēju iestāžu iespējām veicināt inovāciju.

3. Tāda vadoša tirgus izveides atvieglošana, ko virza inovācija

Efektīvāki un konkurētspējīgāki pamatnosacījumi ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi ieviestu jauninājumus ES, bet ar to vien nepietiek, lai novērstu pastāvīgo jauninājumu deficītu, salīdzinot ar ES galvenajiem konkurentiem. Kā pareizi minēts Aho grupas ziņojumā, Eiropai jāmēģina veidot jauninājumiem labvēlīgs tirgus, mērķtiecīgāk radot apstākļus, lai atvieglotu tehnoloģijas novitāšu un ar tehnoloģijām nesaistītu jauninājumu ieviešanu tirdzniecības precēs.

Tāpēc ir ierosināts uzsākt jaunu vadoša tirgus iniciatīvu , kuras mērķis būtu atvieglot jaunu, novatorisku produktu un pakalpojumu izstrādi un realizāciju daudzsološās jomās. Šīs iniciatīvas nolūks ir noteikt jomas, kurās, novēršot šķēršļus, tiktu būtiski veicināts konkurences process, tādējādi ļaujot izveidot jaunus tirgus. To pamatā var sasniegt, koordinējot rīcību, kas apvieno piegādes pasākumus, piemēram, atbalstu pētniecībai, ko nodrošinās saskaņā ar 7. pamatprogrammu, un pasākumus, kuru mērķis ir izprast un veicināt konkurētspējīga tirgus pieprasījumu pēc novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem. Politikas veidotāji var, piemēram, pārbaudīt normatīvo vidi, standartu noteikšanu, labāk izmantot iespējas, ko piedāvā iepirkuma noteikumi, un uzlabot vispārējos tirgus apstākļus, lai veicinātu jauninājumiem labvēlīgāku kultūru. Šādas iniciatīvas palīdzēs izraisīt dinamisku tālejošu, pozitīvu ietekmi uz augošo pieprasījumu un jauninājumiem, veicinot ātru rīcību, nevis cenšoties „noteikt uzvarētājus” vai dot priekšroku īpašām tehnoloģijām.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot visus pieejamos politikas instrumentus un tos kombinējot, jāizmanto sistemātiska un perspektīva pieeja, lai nodrošinātu savlaicīgu labvēlīgu konkurētspējīga tirgus apstākļu izveidi jaunu tehnoloģiju attīstīšanai. Tāpēc dalībvalstīm un Kopienai būs jāvienojas par konkrētu pieeju, pienācīgi ņemot vērā arī līdzīgas iniciatīvas dalībvalstīs.

Prioritārās jomas jānosaka, pamatojoties uz tirgus prasībām, pilnībā ievērojot vajadzību saglabāt brīvu un godīgu konkurenci. Neizslēdzot nevienu jomu no šīs iniciatīvas, sabiedrības interesēs nepārprotami ir palīdzēt izstrādāt risinājumus, kas nodrošina atbildes uz iedzīvotājiem aktuālajiem jautājumiem. Tās jo īpaši būs jomas, kurās ir būtiska valsts iestāžu nozīme, lai novērstu šķēršļus jaunu produktu ienākšanai tirgū. Tomēr to nevajadzētu darīt uz tā atbalsta rēķina, ko jauninājumiem sniedz tradicionālākās nozarēs.

Komisija ir pārliecināta, ka, pierādot jauninājumu būtisko nozīmi šo aktuālo jautājumu risināšanā, šāda pieeja būtu nozīmīgs ieguldījums, lai veidotu jauninājumiem labvēlīgu sabiedrību, sekmējot iedzīvotāju pārliecību par jauninājumu sniegtajām priekšrocībām.

Praksē Komisija var izmantot tehnoloģiju platformas un saskaņā ar Eiropas INNOVA iniciatīvu izveidojamās jauninājumu speciālistu grupas[14], kam ir labas iespējas noteikt šķēršļus un iespējas attiecībā uz īpašām tehnoloģiju jomām un nozarēm. Jo īpaši ilgtermiņa stratēģiskās pētniecības programmas, ko paredz tehnoloģiju platformas, veido labu pamatu, lai novērtētu turpmākas rīcības vajadzību.

Ekojauninājumi paver daudzsološas iespējas tāda vadoša tirgus izveidei, kas ir labvēlīgs jauninājumiem. Ekojauninājumus var veicināt, izmantojot vides politiku, jo īpaši ar rūpīgi izstrādātu normatīvo aktu palīdzību, un izstrādājot uz tirgu orientētus instrumentus. Var, piemēram, ieviest mehānismu, ar kura palīdzību labākais sasniegums noteiktu produktu tirgū varētu kļūt par paraugstandartu noteiktā laika posmā, lai rosinātu uzņēmumus tam pielāgoties. Ekojauninājumus var veicināt arī, sekmējot pētnieku un uzņēmumu sadarbību daudzsološās jomās, piemēram, celtniecībā, ūdens apsaimniekošanā, biorūpniecībā, oglekļa uztveršanā un uzglabāšanā vai pārstrādē.

Saistībā ar ekojauninājumiem mērķu noteikšana enerģētikas efektivitātes uzlabošanai var kalpot par paraugu citiem ar enerģētiku saistītiem aspektiem. Nākamais rīcības plāns šajā jomā dos konkrētu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā. To apsverot, jāņem vērā nesen pieņemtā Zaļā grāmata[15] par Eiropas stratēģiju attiecībā uz noturīgu, konkurētspējīgu un drošu enerģētiku un nākamais Eiropas Enerģētikas stratēģiskais pārskats.

Piemērs tam, kāds varētu būt vadošs tirgus, kas labvēlīgs jauninājumiem: inteliģentas būves, kas tikpat kā nepatērē enerģiju

Vadoša tirgus izveide „inteliģentām būvēm, kas tikpat kā nepatērē enerģiju” nodrošinātu jaunas uzņēmējdarbības iespējas (piemēram, inteliģentie pakalpojumi, būvkonstrukciju saliekamie elementi, sastāvdaļas un būvmateriāli, kā arī jauni energoapgādes avoti) un dotu būtisku ieguldījumu, mazinot Eiropas atkarību no izrakteņu enerģijas resursiem un samazinot siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju izmeti.

Koncepcija par „inteliģentām būvēm, kas tikpat kā nepatērē enerģiju”, paver iespējas pilnīgi jaunam, tehnoloģiski ietilpīgam Eiropas tirgum ar neapšaubāmu eksporta potenciālu visā pasaulē. Eiropas celtniecības tehnoloģiju platforma jau nozares vadībā ir apvienojusi daudz dažādu ieinteresēto personu (piemēram, klientu/lietotāju organizācijas, energoapgādes uzņēmumus, vietējās/reģionālās iestādes, materiālu ražotājus, iekārtu ražotājus, arhitektus, inženierus un galvenos tehnoloģiju speciālistus), lai izstrādātu stratēģisko pētniecības programmu. Tiek apsvērti arī pasākumi saistībā ar pieprasījumu, ar kuru palīdzību varētu stimulēt pieprasījumu pēc novatoriskām tehnoloģijām un pakalpojumiem, piemēram, iniciatīvas energoefektivitātes veicināšanai valsts sektorā, publiskā iepirkuma procedūru uzlabošana un izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas procedūrās[16].

Ir vajadzīga Eiropas politikas programma, lai novērstu pārējos šķēršļus un nodrošinātu metožu un darbības novērtējuma kritēriju izplatīšanu un izmantošanu un lai vienoti integrētu spēkā esošos normatīvos aktus un iniciatīvas, piemēram, ES direktīvas attiecībā uz celtniecību un energoefektivitāti, ES rīcības plānus, valstu tiesību aktus, zaļo grāmatu par enerģētiku un saistības attiecībā uz emisiju saskaņā ar Kioto protokolu.

Citi piemēri šādām jomām, kas ir kļuvušas par globāla mēroga problēmjomām, ir iekšējā drošība un aizsardzība . Paredzams, ka novatoriska pieeja būs vajadzīga tādās jomās kā sabiedriskais transports, sabiedriskās telpas organizēšana un robežu aizsardzība. Kosmoss paver plašas iespējas augsto tehnoloģiju jauninājumiem ilgākā termiņā (jo īpaši valsts ieguldītājiem Komisijas vadošo kosmosa programmu Galileo [17] un GMES (vides un drošības globālā novērošana) izmantošanā. Viņiem jādalās zināšanās par sistēmu un iespējām to realizēt potenciāliem lietotājiem kosmosa nozarē un ar kosmosu nesaistītās nozarēs, veicināt izpratni par iespējamiem uz kosmosu balstītiem risinājumiem). Transporta nozarē pieprasījums pēc energoefektivitātes paver plašas iespējas. Daudzsološas iespējas paver jūras tehnoloģijas un produkti, kas ļauj izmantot jūras resursus jaunā veidā , piemēram, jūras dzīļu urbumi, jūras bioloģisko resursu izmantošana, akvakultūra atklātā jūrā un atjaunīgās enerģijas avoti, tehnoloģijas okeāna novērošanai un uzraudzībai no kosmosa. Milzīgu izaugsmes potenciālu novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem paver veselības aprūpes joma (jo īpaši e-veselība un tādu pielāgotu risinājumu nodrošināšana, kas ļauj vecākiem cilvēkiem turpināt patstāvīgu dzīvi, farmaceitiskie līdzekļi un medicīnas ierīces, kur jauninājumi var sniegt tiešas priekšrocības pacientiem un uzlabot konkurētspēju) vai ar izklaidi un kultūru saistītās jomas (piemēram, radošo jomu pakalpojumi, kas līdz ar platjoslas tīklu attīstību iegūst jaunu dimensiju, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan mājās, gan pārvietojoties piekļūt visdažādākajiem radošās jomas produktiem, piemēram, audiovizuālajiem produktiem, spēlēm, kultūras informācijai). Visas šīs jomas ir piemērs tirgum, kurā būtiska nozīme ir valsts sektoram.

Komisijas vadībā, pamatojoties uz dažādu avotu sniegtu informāciju, tostarp sabiedrisko apspriešanu informāciju, tiks veikta detalizēta analīze, lai noteiktu iespējamās jomas, kurās, apvienojot pasākumus attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu, varētu izveidot jauninājumiem labvēlīgu tirgu. Ņemot to vērā, ir jau uzsāktas neoficiāla apspriešanās par Eiropas tehnoloģiju platformām un saskaņā ar Eiropas INNOVA iniciatīvā paredzētajām jauninājumu speciālistu grupām. Pamatojoties uz abu šo apspriešanos rezultātiem vai varbūtēju citu vērtīgu informāciju (piemēram, informāciju, ko sniegs reģionālie jauninājumu tīkli saskaņā ar nākamo iniciatīvu „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”) un uz analīzi par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izveidotu šādus vadošus tirgus, un to ietekmi, Komisija ierosinās visaptverošu stratēģiju . Tādējādi Komisija arī norādīs uz paredzamo pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību. Vispirms šo koncepciju izmēģinās 2007. gadā, izmēģinājuma posmā to piemērojot atsevišķās noteiktās jomās.

Komisija plāno īstenot šo iniciatīvu par vadošu tirgu, kas labvēlīgs jauninājumiem, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru. Izšķirošs pasākums, kas radīs patiesas pārmaiņas, ir visu attiecīgo dalībnieku politiskā apņemšanās palīdzēt noteikt iespējamos šķēršļus un novērst tos, lai izveidotu jauninājumiem labvēlīgus tirgus. Komisija vadīs šo procesu un sekmēs sadarbību, lai īstenotu kopīgu programmu.

4. Eiropas vadības uzlabošana attiecībā uz jauninājumiem

Lai uzlabotu ES darbību inovācijas jomā, būs vajadzīgs ilgtermiņa ieguldījums plaša politiskā satvara veidošanā. Šo rezultātu nevar panākt ar atsevišķu pasākumu vai dalībnieku palīdzību, vai palielinot pieauguma tempu. Tikai apvienojot visu valsts un privāto ieinteresēto peronu pūliņus, vajadzības gadījumā sadarbojoties vai attiecīgā gadījumā konkurējot, var panākt jauninājumu ieviešanu sabiedrībā tā, kā tas ir vajadzīgs.

Politiskā vadība ir vajadzīga jo īpaši tādēļ, lai spētu vadīt strukturālās pārmaiņas , kas ir nenovēršami saistītas ar sabiedrību, kura balstās uz zināšanām un ir labvēlīga jauninājumiem, ko veicināt ir šā paziņojuma nolūks. Arī uzņēmumiem jāiesaistās un jāapliecina uzņēmumu sociālās atbildības apziņa, sekmējot jauninājumu ieviešanu. Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir vislabākais konkurētspējas veicināšanas veids. Vienlaikus atbilstoši sociāli atbildīgai rīcībai uzņēmumiem jāapzinās, ka straujas pārmaiņas tehnoloģijās var izraisīt iedzīvotāju bažas. Palīdzot iedzīvotājiem risināt viņiem aktuālos jautājumus, tiks veicināta uzticība jauninājumiem. Jauninājumu ieviešana jāorganizē, ne vien sekmējot pārmaiņu pieņemšanu, bet arī piedāvājot iespējas cilvēkresursu vadības jomā un tādējādi palielinot produktivitāti.

Politiskā līmenī dalībvalstīm jāturpina atzīt un konsekventi atbalstīt jauninājumi kā galvenā prioritāte saskaņā ar spēkā esošo partnerību izaugsmei un darbavietām . Eiropadomes 2005. un 2006. gada pavasara sanāksmē tika apstiprināta šī pieeja, tomēr ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai jauninājumi būtu Eiropas dienaskārtības svarīga prioritāte. Komisija atbalsta prezidentūras nodomu apspriest jautājumu par jauninājumiem neoficiālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē Lahti 2006. gada 20. oktobrī. Komisija cer, ka pēc Lahti sammita dalībvalstis nāks klajā ar paziņojumiem par atbalstu jauninājumiem, kas izpaudīsies konkrētā rīcībā.

Lai īstenotu šajā paziņojumā ierosinātās politikas ievirzes, jāuzlabo vadības struktūra attiecībā uz jauninājumiem . Tas attiecas uz jauninājumiem visos līmeņos. Visās dalībvalstīs par prioritāti jānosaka spēcīgas jauninājumu sistēmas izveide, pamatojoties uz šajā paziņojumā aprakstītajiem inovācijas virzītājspēkiem, tostarp izglītību, pētniecību, zināšanu nodošanu, uzņēmējdarbības un finanšu jomu. Tāpēc tiek ierosināts, lai dalībvalstis izmantotu saskaņā ar Lisabonas procesu izveidotos valsts koordinācijas mehānismus savas inovācijas stratēģijas efektīvas īstenošanas pārraudzībai.

Atjaunotās Lisabonas stratēģijas vadības struktūra veido forumu politiskām diskusijām un ES līmeņa paraugprakses apmaiņai attiecībā uz inovāciju, ievērojot no Līguma izrietošo daudzpusējo uzraudzību. 2006. gada rudenī dažādās Padomes struktūrās paredzētās tematiskās diskusijas par jauninājumiem paver iespēju sniegt informāciju Komisijas 2007. gada progresa ziņojumam un turpmākām diskusijām Padomē 2007. gada pavasarī. Novērtējot progresa ziņojumus par valstu reformu programmu īstenošanu (to iesniegšanas termiņš – 15. oktobris), Komisija jo īpaši vēlas rūpīgi novērtēt dalībvalstu īstenotās reformas un politiku attiecībā uz jauninājumu sistēmu un ietvert šā novērtējuma secinājumus ikgadējā progresa ziņojumā. Tāpēc Konkurētspējas padome tiek aicināta regulāri novērtēt valstu inovācijas politikas ietekmi uz konkurētspēju.

Saskaņā ar atjaunotās Lisabonas stratēģijas vadības ciklu jāpieņem Integrētās pamatnostādnes procesa vadībai uz trim gadiem. 2008. gadā, kad Integrētās pamatnostādnes pārskatīs jaunam trīs gadu ciklam, būs iespēja ņemt vērā 2005.–2008. gada ciklā īstenoto valstu reformu programmu pieredzi un šajā paziņojumā ierosinātās jaunās politikas ievirzes. Kopienas tiesību aktu ietekmes novērtējumos jau ir ietverta nepārprotama prasība ņemt vērā ietekmi, ko rada normatīvie akti par jauninājumiem. Šos noteikumus novērtēs, lai tos stiprinātu, ievērojot Ietekmes novērtējuma pamatnostādņu vispārējo pārskatīšanu.

Galvenā atbildība par jauninājumu veicināšanu nereti ir reģionu līmenī . Tāpēc reģioniem būtu jāiesaistās valstu reformu programmu sagatavošanā un īstenošanā, arī izstrādājot pašiem savas reģionālās inovācijas stratēģijas. Jāveic papildu pasākumi, lai atvieglotu politikas apguvi un labas prakses izplatīšanu aiz robežām. Šajā ziņā iniciatīva Pro INNO Europe piedāvās platformu reģionālo un valstu politikas veidotāju apvienošanai, lai atvieglotu starpvalstu sadarbību vispārējo interešu jomās. Industriāli puduri tam ir labs piemērs. Kā papildu iniciatīvu Komisija plāno izvirzīt priekšlikumus dalībvalstīm attiecībā uz iniciatīvu „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” saskaņā ar jaunajām kohēzijas politikas programmām. Šī iniciatīva apvienos reģionus tīklos, lai izstrādātu paraugpraksi nozīmīgākajās jomās, piemēram, pētniecības un jauninājumu jomā, un sekmētu jaunu ideju īstenošanu projektos, kuri saņems atbalstu saskaņā ar šīm programmām.

Visbeidzot efektīvas jauninājumu sistēmas būtisks elements ir privātā sektora ieinteresētās personas , tāpēc tās pilnībā jāiesaista politisko prioritāšu noteikšanā. Dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgos gadījumos veicināt sadarbību starp valsts un privāto sektoru, lai efektīvāk iesaistītu privāto sektoru izglītības, pētniecības un finanšu norisēs.

5. Plāns inovācijas veicināšanai Eiropā

Apkopojot ES inovācijas sistēmas trūkumus, var secināt, ka trūkst novatorisku resursu un spēju, stimulu jauninājumiem un mijiedarbības starp dalībniekiem jauninājumu jomā.

Pēdējos gados ir bijuši mēģinājumi novērst šos trūkumus dalībvalstu un Kopienas līmenī. Šajā ziņā svarīga nozīme bija 3 % rīcības plānam[18] un Komisijas 2005. gada oktobra paziņojumam „Pētniecības un jauninājumu sekmēšana”.

Šis paziņojums piešķir šiem centieniem plašāku vērienu . Ar šo paziņojumu tiek mēģināts stimulēt inovāciju gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektā. Tādējādi ar šo paziņojumu tiek reaģēts uz Aho grupas ziņojuma ieteikumiem. Šajā paziņojumā ir piedāvāts pamats plašai inovācijas stratēģijai, ko pieprasīja Eiropadomes pavasara sanāksmē. Šīs stratēģijas mērķus var sasniegt, tikai to plaši īstenojot Kopienas, dalībvalstu un reģionu līmenī. Vienlaikus jārīkojas ne vien valsts iestādēm, bet arī uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām kā īpaša politiskā prioritāte tiek noteikti šādi 10 pasākumi.

1. pasākums . Dalībvalstis tiek aicinātas būtiski palielināt izglītībai atvēlēto izdevumu daļu valsts budžetā, kā arī noteikt un novērst šķēršļus valsts izglītības sistēmā , lai veicinātu jauninājumiem labvēlīgas sabiedrības izveidi. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāīsteno ieteikumi, kas minēti paziņojumā „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu”[19], lai uzlabotu stāvokli attiecībā uz izglītību un jauninājumu iemaņām.

2. pasākums . Jāizveido Eiropas Tehnoloģiju institūts , lai efektīvāk uzlabotu Eiropas spējas un darbību inovācijas jomā. Komisija 2006. gada oktobrī plāno iesniegt priekšlikumu, un tiek plānots, ka ETI sāks darboties līdz 2009. gadam.

3. pasākums. Kopienai un dalībvalstīm jāturpina izstrādāt stratēģiju, lai izveidotu tādu atvērtu, vienotu un konkurētspējīgu Eiropas darba tirgu pētniekiem , kurā būtu pievilcīgi darba piedāvājumi, kā arī iespējami stimuli mobilitātei.

4. pasākums. Lai risinātu problēmu, ka Eiropā vāji tiek ieviesti pētījumu rezultāti, Komisija 2006. gadā pieņems paziņojumu, kā arī neobligātās vadlīnijas un dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pasākumus, lai veicinātu zināšanu nodošanu starp universitātēm un citām valsts pētniecības organizācijām un nozari.

5. pasākums. Lai atbalstītu jauninājumus reģionos, tiks mobilizēta ES kohēzijas politika 2007.–2013. gadam. Visām dalībvalstīm jācenšas lielāko daļu no pieejamā 308 miljardu euro lielā finansējuma piešķirt ieguldījumiem zināšanās un jauninājumos.

6. pasākums. Līdz 2006. gada beigām Komisija pieņems jaunu regulējumu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk novirzīt valsts atbalstu to tirgus trūkumu novēršanai, kas traucē veikt pasākumus pētniecības un inovācijas jomā. Dalībvalstīm būtu jānovirza valsts atbalstam paredzētais budžets tādiem pasākumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot vispārējās saistības „samazināt un labāk izmantot valsts atbalstu”. Komisija 2006. gada otrajā pusē iesniegs paziņojumu, kurā sniegs sīkus norādījumus par vispārēji piemērojamu nodokļu atvieglojumu noteikšanu un vērtēšanu attiecībā uz pētniecību un attīstību .

7. pasākums. Pamatojoties uz nesen notikušo sabiedrisko apspriešanu, Komisija līdz 2006. gada beigām iesniegs jaunu patentu stratēģiju un 2007. gadā sagatavos plašāku stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību jomā , kas cita starpā atvieglos novatorisku ideju apriti.

8. pasākums . Pamatojoties uz autortiesību normām, Komisija turpinās uzsākto darbu, lai nodrošinātu to, ka tiesiskais regulējums un tā piemērošana veicina jaunu digitālo produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu izstrādāšanu. Jo īpaši līdz 2006. gada beigām Komisija ierosinās iniciatīvu par autortiesību maksu.

9. pasākums. Komisija 2007. gadā izmēģinās stratēģiju, lai atvieglotu jauninājumiem labvēlīgu vadošu tirgu izveidi. Saistībā ar to pēc sabiedriskās apspriešanas jo īpaši par tehnoloģiju platformām un saskaņā ar Eiropas iniciatīvā INNOVA paredzētajām jauninājumu speciālistu grupām Komisijas vadībā tiks veikta detalizēta analīze par iespējamiem šķēršļiem jaunu tehnoloģiju ieviešanai atsevišķās noteiktās jomās. Vienlaicīgi, balstoties uz šo pieredzi, Komisija sagatavos visaptverošu vadoša tirgus stratēģiju.

10. pasākums. Lai mudinātu dalībvalstis izmantot iespējas, ko piedāvā jaunās publiskā iepirkuma direktīvas, Komisija līdz 2006. gada beigām publicēs un izplatīs rokasgrāmatu par to, kā publiskais iepirkums komercializācijas un pirmskomercializācijas posmā var stimulēt jauninājumus .

Šie pasākumi jāīsteno saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām. Tāpēc ir vajadzīga visu dalībnieku, jo īpaši dalībvalstu, apņemšanās īstenot strukturālās reformas, lai veicinātu jauninājumus. Komisija pārraudzīs šā plāna īstenošanu saskaņā ar Lisabonas procesu . Šīm jomām tiks veltīta īpaša uzmanība nākamajā ikgadējā progresa ziņojumā, kas jāiesniedz 2006. gada decembrī, un valstu reformu programmu novērtējumā.

[1] „Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma”, COM(2005) 330 galīgā redakcija, 20.7.2005.

[2] „Pētniecības un inovācijas sekmēšana – Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai – Kopēja nostāja”, COM(2005) 488 galīgā redakcija, 12.10.2005.

[3] Attīstības virzienu ceļvedis – Inovācijas politika ES, sk. http://trendchart.cordis.lu/

[4] „Novatoriskas Eiropas izveide”: ziņojums, ko sniegusi neatkarīga ekspertu grupa pētniecības un attīstības un inovācijas jautājumos, kas iecelta pēc Hemptonkortas sammita un ko vadīja Esko Aho.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma priekšlikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, Eiropas Komisija – COM(2005) 548.

[6] Komisijas dienestu darba dokuments SEC (2006) 639, 19. lpp.,http://ec.europa.eu/education/policies/2010/doc/progressreport06.pdf

[7] Darba dokuments „Inovācija pakalpojumu jomā” tiks iesniegts 2006. gada novembrī.

[8] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopienas Lisabonas programmas īstenošana. Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” – COM (2005) 535, 19.10.2005.

[9] Padomes sanāksme par konkurētspēju (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība), 2006. gada 29.–30. maijs, Secinājumi 9334/06 (pagaidu redakcija).

[10] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu– Izglītība, pētniecība un jauninājumi”, COM(2006) 208, 10.5.2006.

[11] Eiropas Tehnoloģiju institūts. Turpmākie pasākumi tā izveidei; Komisijas paziņojums Eiropadomei – COM(2006) 276, 8.6.2006.

[12] Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai atbalstītu riska kapitāla ieguldījumus MVU, 19.7.2006., http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/others/risk_capital_guidelines_en.pdf

[13] Direktīvas 2004/18/EK un 2004/17/EK.

[14] Informācija par jauninājumu speciālistu grupām atrodama Europe INNOVA vietnē: http://www.europe-innova.org/index.jsp.

[15] Zaļā grāmata par energoefektivitāti, COM (2005) 265, 22.6.2005.

[16] Celtniecības nozarē šobrīd bieži vien neizmanto oficiālus intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļus un patentēšanu.

[17] Lai izpildītu visplašākā lietotāju loka prasības, jāizpēta ideja rīkot konkursu jauniem izgudrotājiem par Galileo signālu turpmāku izmantošanu ES mērogā, koordinējot šo konkursu ar jau esošiem konkursiem.

[18] Komisijas paziņojums: „Ieguldījumi pētniecībā – Eiropas rīcības plāns”, COM(2003) 226 galīgā redakcija/2, 4.6.2003.

[19] „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu – Izglītība, pētniecība un jauninājumi”, COM(2006) 208, 10.5.2006.