52006DC0059

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.2.2006

COM(2006) 59 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par viedā automobiļa iniciatīvu„Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem”

1. PAZIņOJUMA MēRķIS UN JOMA

Šis paziņojums ir atbilde iedzīvotāju, nozares un dalībvalstu vajadzībai risināt ar transportu saistītās sociālās problēmas un uzlabot informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) apgūšanu. Ar šo paziņojumu viedā automobiļa iniciatīvu piedāvā kā politiku darbībām šajā jomā. Viedā automobiļa iniciatīvu veido 3 pīlāri: E-drošības forums, IST pētniecības programma un izpratnes padziļināšanas darbības.

2. IEVADS

Komisija 2005. gada 1. jūnijā pieņēma iniciatīvu „ i2010 [1]: 2010. gada Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” kā visaptverošu stratēģiju visu ES politikas instrumentu modernizēšanai un izmantošanai, lai veicinātu digitālās tautsaimniecības attīstību. i2010 veido trīs pīlāri: vienota Eiropas informācijas telpa, jauninājumi un ieguldījumi un integrēta Eiropas informācijas sabiedrība. „Viedais automobilis” ir viena no 3 vadošajām iniciatīvām, kas ierosināta trešajā pīlārā, lai IST būtiskais ieguldījums dzīves kvalitātes uzlabošanā būtu vēl skaidrāk redzams. Ar „Viedā automobiļa iniciatīvu” par gudru, drošu un tīru transportu galveno uzmanību pievērš autotransporta līdzekļiem un risina drošības un vides problēmas, kuru cēlonis ir lielāka ceļu izmantošana.

3. PAMATOJUMS, KāPēC VAJADZīGA EIROPAS INICIATīVA PAR VIEDO AUTOMOBILI?

Lēš, ka ES dalībvalstīs ir 300 miljoni autotransporta līdzekļu vadītāju, kuri vēlas, lai braukt būtu vieglāk un nepatikšanu, kavēšanos un iespēju gūt ievainojumus braucot būtu mazāk. Salīdzinot ar visām citām ikdienas darbībām, autotransporta līdzekļa vadīšanai ir būtiska nozīme, jo visa mūsu dzīve var vienā mirklī mainīties vai pat beigties ceļu satiksmes negadījuma dēļ. Šī darbība atbilst vajadzībai virzīties pretī tādai jaunai situācijai kāda būtu, ja automobiļi vairs neciestu avārijās un satiksmes sastrēgumi būtu samazināti. Vides piesārņošana, satiksmes drošība un sastrēgumi tiešām ir Eiropas problēmas, kas skar visas 25 dalībvalstis un kam tādēļ jāatrod Eiropas risinājumi.

3.1. Problēmas apraksts

Modernās sabiedrības ir ļoti atkarīgas no mobilitātes, taču attiecībā uz transportu ir lielas problēmas, piem., sastrēgumi ceļu tīklos un pilsētu teritorijās, kaitīga ietekme uz vidi un sabiedrības veselību, enerģijas izšķērdēšana un, kas ir pats galvenais, satiksmes negadījumi, kuri ir iemesls nāves gadījumiem, ievainojumiem un materiāliem zaudējumiem.

Sastrēgumi ES izmaksā līdz 50 miljardiem EUR gadā vai 0,5% no Kopienas IKP, un līdz 2010. gadam šis skaitlis var palielināties līdz 1% ES IKP. Automobiļu skaits uz tūkstoti personu ir palielinājies no 232 automobiļiem 1975. gadā līdz 460 automobiļiem 2002. gadā. Kopējais autotransporta līdzekļu nobrauktais attālums pēdējos 30 gados ir trīskāršojies, un pēdējā desmitgadē kravu autopārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 35%, veidojot 7500 km jeb 10% no ceļu tīkla satiksmes sastrēgumiem dienā [2].

Attiecībā uz energoefektivitāti un emisijām transporta nozare 2002. gadā patērēja 338 miljonus tonnu jēlnaftas ekvivalenta (mtne), kas veido 31% no kopējā enerģijas patēriņa ES. Autotransportā patēriņš bija 281 mtne vai 83% no visā transporta nozarē patērētās enerģijas. Autotransporta CO2 emisijas ir 835 miljoni tonnu gadā un veido 85% no kopējām transporta emisijām[3]. Izpēte liecina, ka līdz 50% no degvielas patēriņa rodas ceļu satiksmes sastrēgumu situācijās un autotransporta neekonomiskas vadīšanas dēļ .

Atšķirībā no pārējām transporta problēmām drošība ir tā, kas visnopietnāk ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Tā arī ļoti ietekmē lielāko daļu no sociālekonomiskajiem rādītājiem. Savā 2001. gada septembra Baltajā grāmatā[4] Eiropas Komisija izvirzīja mērķi līdz 2010. gadam uz pusi samazināt mirstību ceļu satiksmes negadījumos. Lai gan, pateicoties ceļu satiksmes drošības rīcības programmām[5], situācija ir uzlabojusies, katru gadu uz 25 ES valstu ceļiem joprojām ir vairāk nekā 40 000 nāves gadījumu un 1,4 miljoni satiksmes negadījumu, kas izmaksā apmēram 200 miljardus EUR gadā, veidojot 2% no ES IKP[6]. Attiecībā uz negadījumu iemesliem pašreizējā pētījumā norādīts[7], ka 93% negadījumu notikuši arī cilvēka pieļautas kļūdas dēļ un ka gandrīz ¾ minēto negadījumu notikuši vienīgi cilvēka kļūdīšanās dēļ. Piemēram, nesenā pētījumā[8] konstatēts, ka, braucot ar ātrumu 50 km/h, par 50% varētu samazināt trieciena spēku negadījumā, ja cilvēks spētu uzsākt bremzēšanu pussekundi ātrāk, bet negadījumu analīze Vācijā liecina, ka 39% pasažieru transportlīdzekļu un 26% kravas automobiļu pirms sadursmes nav iedarbinātas bremzes un apmēram 40% nav efektīvi darbinātas bremzes, kas liecina par mūsu kā autotransporta līdzekļu vadītāju ierobežotajām spējām .

3.2. Viedo automobiļu potenciālās iespējas

Viedos automobiļus var uzbūvēt, izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) , ar kurām tiek nodrošināti jauni gudri risinājumi, kas, palielinot ceļu satiksmes drošību, vispārējo transporta sistēmu efektivitāti un dodot iespēju efektīvāk izmantot degvielu, palīdz novērst iepriekš raksturotās sabiedrības pamatproblēmas. Šīs viedās sistēmas var palīdzēt autotransporta līdzekļa vadītājam veikt funkcijas, novēršot negadījumus vai izvairoties no tiem, tās reālajā laikā var sniegt autotransporta līdzekļa vadītājam informāciju par ceļu tīklu, izvairoties no sastrēgumiem, un tās var optimizēt braucienu vai dzinēja sniegumu, uzlabojot kopējo energoefektivitāti. Mijiedarbību starp autotransporta līdzekļa vadītāju, autotransporta līdzekli un ceļu šīs viedās sistēmas panāk ar integrētu pieeju, papildinot autonomās borta sistēmas ar sadarbspējīgām tehnoloģijām, kas nodrošina sakarus starp transportlīdzekli un transportlīdzekli, kā arī starp transportlīdzekli un infrastruktūru, un uzlabotu satiksmes tīklu pārvaldību.

Kādas ir šo viedo sistēmu potenciālās iespējas?

Kāpēc ES jāierosina plāns izpratnes padziļināšanai?

- SeiSS pētījumā[9] secināts, ka, ja visi autotransporta līdzekļi būtu aprīkoti ar eCall (ārkārtas izsaukuma signāls, ko automātiski nosūta transportlīdzeklis, ja notiek negadījums) līdz 2010. gadam, tad varētu panākt nāves gadījumu skaita samazināšanos ES par 5—15%, ietaupot līdz pat 22 miljardiem EUR. Turklāt eCall varētu samazināt sastrēgumu laiku par 10—20%, dodot izmaksu papildu ietaupījumu 2—4 miljardu EUR apmērā.

- Tajā pašā pētījumā secināts, ka ar adaptīvo kruīza kontroli ( ACC ) , kas veic kontroli garenvirzienā (tādējādi izvairoties no ietriekšanās priekšā braucošā automobiļa aizmugurē), 2010. gadā varētu aiztaupīt līdz 4000 negadījumu, ja tikai 3% autotransporta līdzekļu būtu ar to aprīkoti.

- Attiecībā uz laterālo kontroli (brīdinājums par izbraukšanu no joslas un joslas maiņas palīgs) 2010. gadā varētu aiztaupīt 1500 negadījumu, ja izplatības rādītājs būtu tikai 0,6%, bet, ja 2020. gadā izplatības rādītājs būtu 7%, tad būtu par 14 000 negadījumiem mazāk.

- Projektā AWAKE , kurā izstrādāja sistēmu modrībai pie stūres , secināts, ka vadītāja brīdināšanai miegainības gadījumā var būt būtiska nozīme 30% gadījumu, kad jāizvairās no nāves gadījumus izraisošām sadursmēm uz autoceļiem, un 9% no visiem nāves gadījumus izraisošiem negadījumiem.

- Īstenojot SMART NETS projektu, izrādījās, ka ar pilnveidotu programmatūru un reālā laikā pieejamiem datiem par satiksmi pilsētu satiksmes kontroles centros var panākt labāku satiksmes vadību un līdz 40% samazināt satiksmes apstāšanos un sastrēgumus, tādējādi panākot ievērojamus enerģijas ietaupījumus.

- Citām tādām sistēmām kā brīdinājuma signāls par ātruma pārsniegšanu, startera bloķēšana, ja atļautais alkohola līmenis asinīs ir pārsniegts , un maksu piemērošanas sistēmām zināmos apstākļos arī var būt svarīga ietekme attiecībā uz tīrāku, drošāku un efektīvāku transportu.

3.3. Vajadzība rīkoties Eiropas līmenī

Attiecībā uz minētajām problēmām viedās automobiļu sistēmas varētu ievērojami sekmēt dažu pašreizējo transporta problēmu pārvarēšanu. Diemžēl, lai kādas arī nebūtu viedo sistēmu potenciālās iespējas, lielākā daļa šo sistēmu vēl nav pieejamas tirgū, un autotransporta līdzekļi, kas aprīkoti ar telemātikas vai jaunās paaudzes aktīvās drošības sistēmām, galvenokārt ir luksus klases automobiļi, kuri veido mazu procentu no tirgus. Attiecībā uz dažām veiksmīgām aktīvās drošības sistēmām, piem., plaša to izmantošana bija saistīta ar vairākām problēmām un prasīja ļoti ilgu laiku. Tā tas notika ar ABS [10] ieviešanu (20 gadi); ESP (10 gadi, lai izplatība tirgū būtu 40%) un ACC (kopš izstrādāšanas posma sākuma pagājuši vairāk nekā 25 gadi, tomēr izplatības rādītājs vēl ir ļoti zems). Galvenais iemesls ir juridiskie šķēršļi, ļoti lielā konkurence automobiļu nozarē, mazā peļņa un zemā ieguldījumu rentabilitāte, viedo sistēmu augstās izmaksas un līdz ar to klientu pieprasījuma trūkums, visas sabiedrības neinformētība par šo sistēmu potenciālo izdevīgumu un saimniecisko labumu.

EUROTEST[11] aptauja, kurā piedalījās reprezentatīva 2800 autotransporta līdzekļu vadītāju izlase, liecināja, ka tikai pusei izdzīvojušo autotransporta līdzekļu vadītāju bija pamatzināšanas par pašreizējām transportlīdzekļu aprīkojuma tehnoloģijām, kas nodrošina aktīvo un pasīvo drošību (piem., tikai 50% no tiem zināja, kā darbojas bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)). Ar to pašu aptauju nonāca pie secinājuma, ka "jāveic vairāk gan Eiropas, gan valsts līmenī, lai padziļinātu izpratni par drošāku, tīrāku un ekonomiskāku autotransporta līdzekļa vadīšanu ”. No iedzīvotājiem un politikas noteicējiem nevar gaidīt ieguldījumus tehnoloģijās vai to veicināšanu, ja nav skaidrs, ka tas ir izdevīgi un lietderīgi. Tādēļ, lai veicinātu lietotāju pieprasījumu pēc viedām automobiļu sistēmām, ir svarīgi izveidot pastāvīgu izpratnes padziļināšanas programmu, sargoties radīt konkurences traucējumus pēcpārdošanas tirgū vai nepareizus priekšstatus par sistēmu iespējām.

Turklāt Eiropas transporta problēmām jārod saskaņoti risinājumi Eiropas līmenī. Jānovērš kavēkļi ieviešanai tirgū, jāveicina pieprasījums pēc ražojumiem un jāpanāk vienprātība galveno tirgus dalībnieku starpā. E-drošības forumā uzsvērts, ka viedo automobiļu sistēmu plaša izmantošanas uzsākšana nevar būt atkarīga tikai no privātā biznesa. Izmantošanas uzsākšanai vajadzīgs valsts sektora pilnīgs atbalsts, jo īpaši pilnībā izstrādātu tehnoloģiju izplatības tirgū sākotnējā posmā, ja tās palīdz risināt Eiropas sabiedriskās problēmas un ir izcili jauninājumi. Cars21 [12] iniciatīvā, kas galvenokārt veltīta konkurētspējīgai automobiļus reglamentējošai sistēmai 21. gadsimtam, arī norādīts, ka e-drošība ir galvenā iniciatīva, lai sasniegtu mērķi samazināt mirstību uz Eiropas ceļiem. Viedā automobiļa iniciatīva ir saistīta ar Cars21 un papildina to ar vairākām izpratnes padziļināšanas darbībām un pētniecību. Ar šajā paziņojumā ierosinātajām darbībām ievērojami tiks sekmēta arī piesārņotāju kopējo emisiju samazināšana, un tas palīdzētu nozarei 2008. gadā izpildīt saistības samazināt vidējo CO2 emisiju rādītāju jaunām mašīnām līdz 140 g/km.

Lai nodrošinātu tehnisko risinājumu sadarbspēju un saskaņotību visā ES, vajadzīga visaptveroša Eiropas pieeja. Papildus standartizācijai un atbilstīgi uzsāktajam darbam sadarbības sistēmu jomā valsts iestādēm ir īpaša nozīme, īstenojot atbilstīgas infrastruktūras, kam ir arī viedās funkcijas, un ierosinot mērķtiecīgas darbības, kuras ļautu plašāk izmantot viedās transporta sistēmas.

Turpmāka rīcība vajadzīga pētniecības un attīstības jomā. Pēdējās desmitgadēs Eiropā veikti būtiski ieguldījumi IST izmantošanai viedajās autotransporta līdzekļu tehnoloģijās, arī pateicoties Eiropas pamatprogrammām. Vairākas tehnoloģijas, kas veicina lielāku ceļu satiksmes un autotransporta līdzekļu drošību, mazina sastrēgumus un sekmē enerģijas racionālu izmantošanu, izstrādāja un testēja šajās programmās. Papildus jācenšas sekot atbilstīgajām pētniecības prioritārajām darbībām, kas līdz šim izstrādātas, veltot galveno uzmanību novērtēšanas programmām un tehnoloģiju un sistēmu pilnveidošanai, lai tās būtu viedākas, lētākas un uzticamākas. Svarīgi ir arī saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju ar Japānu un ASV, kur ir līdzīgas pētniecības programmas.

4. MēRķI

Eiropas līmenī trīs vajadzības rīkoties iepriekš raksturoto viedo automobiļu jomā nosaka šādus viedā automobiļa iniciatīvas mērķus:

1. koordinēt un atbalstīt atbilstīgo ieinteresēto personu, iedzīvotāju, dalībvalstu un nozares darbu viedo automobiļu iniciatīvā,

2. atbalstīt pētniecību un attīstību viedāku, tīrāku un drošāku autotransporta līdzekļu jomā un atvieglot pētniecības rezultātu izmantošanas uzsākšanu un izmantošanu,

3. veidot izpratni par IST risinājumiem, lai sekmētu lietotāju pieprasījumu pēc šīm sistēmām un lai panāktu, ka sociālā un ekonomiskā ziņā tās liekas pieņemamas.

5. IEROSINāTāS DARBīBAS

5.1. Dalībvalstu un citu atbilstīgo ieinteresēto personu darba atbalstīšana un koordinēšana

Viedā automobiļa iniciatīvas pirmais mērķis ir īstenots ar e-drošības foruma atbalstu. E-drošības foruma darbības ir izklāstītas divos Komisijas paziņojumos par e-drošību[13]. Foruma mērķis ir novērst kavēkļus, kas traucē viedajām autotransporta līdzekļu sistēmām ieiet tirgū, panākot interesēto personu vienprātību un ar ieteikumiem dalībvalstīm un ES. To izveidoja 2003. gadā, un tajā tagad ir 150 dalībnieku, kas pārstāv visas ceļu satiksmes drošībā ieinteresētās personas. Līdz šim forums ir izveidojis vienpadsmit nozares vadītas darba grupas, kas risina prioritārus jautājumus. Forumā ir sagatavots noteikts skaits vērtīgu ziņojumu, kas ir svarīgs ieguldījums attiecībā uz nozares iniciatīvām un politiskām darbībām. Ar forumu tiks nodrošināta saikne ar paralēlām un papildu darbībām tādu viedo transporta sistēmu jomā kā Cars21 , Eiropas ceļu satiksmes drošības rīcības programma, jo īpaši Eiropas Ceļu satiksmes drošības harta[14], Viedo transporta sistēmu loģistikas un pārvadātāju sadarbības iniciatīva, ko izziņoja Kopienas Lisabonas programmā, un vides jomā ar Eiropas Klimata pārmaiņu programmas darba grupu vieglo automobiļu jautājumos[15]. Vieglo automobiļu iniciatīvai attīstoties, Komisija apsvērs iespēju paplašināt e-drošības foruma darbības jomu, ietverot IST tīrākam, kā arī drošākam transportam.

Forums kļūst par vienu no viedā automobiļa iniciatīvas pīlāriem, un tas būs būtiska saikne ar lēmumu pieņēmējiem.

Viedā automobiļa iniciatīvas darbības jomā e-drošības forums turpinās atbalstīt Komisiju ar savu darba grupu starpniecību. Papildus tiek ierosinātas šādas darbības:

4. sekošana un ziņošana par īpašām darbībām, kas ierosinātas otrajā e-drošības ziņojumā „eCall nodrošināšana iedzīvotājiem”, galvenokārt attiecībā uz eCall saprašanās memoranda parakstīšanu, ko veic dalībvalstis, vienota neatliekamās palīdzības dienesta numura 112 un E112 īstenošanas stadiju, ārkārtas izsaukumu centrāļu modernizēšanu, lai tās spētu apstrādāt E112 izsaukumus ar informāciju par atrašanās vietu un eCall, un adekvātu neatliekamās palīdzības pakalpojumu ar informāciju par atrašanās vietu, kā arī valodas atbalsta nodrošināšanu,

5. Komisijas ieteikuma sagatavošana par cilvēka un mašīnas saskarņu (HMI) izstrādāšanu un drošu izmantošanu viedajās autotransporta līdzekļu sistēmās. Šis ieteikums atjaunina Komisijas 1999. gada 21. decembra ieteikumu par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām, ņemot vērā arī tehnoloģiju attīstību pēdējos 5 gados,

6. atbilstīgu stimulu shēmu izmantošanas iespēju pētīšana valsts līmenī, lai atbalstītu tādu autotransporta līdzekļu pirkšanu, kas aprīkoti ar progresīvām drošības funkcijām, un šo funkciju pēcpārdošanas ierīkošanu. Dalībvalstīm saskaņoti jāievieš fiskālo stimulu shēmas visā ES, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalošanās, un tām jāizpaužas galvenokārt kā nodokļu diferencēšanai, kuras mērķis ir ietekmēt klientu uzvedību, noskaņojot tos par labu skaidri noteiktai tādu autotransporta līdzekļu kategorijai, kas būs aprīkoti ar vēlamajām progresīvajām drošības funkcijām, un šo funkciju pēcpārdošanas ierīkošanai. Visi stimulu plāni, tostarp valsts atbalsts viedo automobiļu tehnoloģijām, tiks rūpīgi izstrādāti atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem,

7. frekvenču spektra jautājumu risināšana saistībā ar sakariem transportlīdzekļu starpā un semināra organizēšana, lai apspriestu viedās automašīnas iniciatīvas ietekmi saistībā ar frekvenču spektru[16] . Vajadzības, kas saistītas ar frekvenču spektru, prasa koordināciju ar attiecīgajām struktūrām tehniskās izstrādāšanas sākuma posmā, lai nodrošinātu vajadzīgās frekvenču joslas pieejamību,

8. sekošana ieteikumiem par Eiropas prakses kodeksa izveidošanu progresīvo autovadītāja palīdzības sistēmu izstrādāšanai un testēšanai[17].

5.2. Pētniecība un attīstība viedāku, tīrāku un drošāku autotransporta līdzekļu jomā

Viedā automobiļa iniciatīvas darbību pamatā ir sasniegumi un rezultāti, kas gūti ES pamatprogrammās par pētniecību un tehnoloģiju attīstību[18].

Viedās automašīnas iniciatīvas ilgstošos mērķus var sasniegt tikai ar sadarbību pētniecībā, un tie būs 7. pamatprogrammas IST prioritātes daļa ( IST, kas risina sabiedrībai nozīmīgus jautājumus ), kas sekmē tādu IST transporta sistēmu un pakalpojumu attīstību, kuri dod iespēju personām un precēm pārvietoties brīvi, nekaitējot videi, ērti un efektīvi. Viedā automobiļa pētniecības prioritātes pilnībā atbalstītas ERTRAC [19] (Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvās padomes) stratēģiskās pētniecības programmā. Atbilstīgi viedā automobiļa iniciatīvas otrajam mērķim ir ierosinātas šādas darbības.

9. Sadarbība pētniecībā Eiropā ir ļāvusi sistēmu piegādātājiem un automobiļu ražotājiem izstrādāt aktīvās drošības sistēmas, lai mazinātu vai novērstu satiksmes negadījumus. Ar turpmākiem pētījumiem šajā jomā jāturpina līdz šim paveiktais un jāpievēršas nākamās paaudzes autotransporta līdzekļa vadītāja palīdzības sistēmām vajadzīgiem risinājumiem, piem., saistībā ar paaugstinātu veiktspēju, uzticamību, drošību un samazinātu degvielas patēriņu, arī iespējamiem elektromagnētiskās nesaderības riskiem, kuru pamatā ir lētāki, viedāki un ātrāki komponenti.Saskaņā ar 6. pamatprogrammu ir uzsākti pirmās grupas projekti, kas veltīti iespējām, ko piedāvā sakari starp transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekli un infrastruktūru. Ir vajadzīgi papildu pētījumi par sadarbības sistēmām , lai no konceptuāliem pamatmodeļiem pārietu uz integrētām sistēmām, kuras ļauj veikt funkciju testēšanu un validēšanu. Ceļotājiem paredzētas un satiksmes informācijas sniegšana ir kļuvusi par būtiskāko pakalpojumu, lai uzlabotu piekļuvi transporta pakalpojumiem. Tiek izstrādātas atvērtas platformas, kas dod iespēju ceļotājiem uzreiz piekļūt informācijai. Izplatīšanās tirgū ir lēna, un ir vajadzīga papildu pētniecības un tehnoloģiju attīstība, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar uzņēmumu pakalpojumu rentabilitāti un to pieņemamību lietotājiem.IST pētniecībai jāpalīdz arī panākt dažādu transporta veidu integrāciju, īpaši kravu pārvadāšanā, jo uzlabota transporta vadība tieši ietekmē degvielas patēriņu. IST jāpalīdz arī pārvarēt ekonomiskos šķēršļus multimodālajos pārvadājumos, uzlabojot kopējo informācijas plūsmu.Iepriekš minētā pētniecība jāpapildina ar darbībām, ar ko var uzskatāmi parādīt viedo autotransporta sistēmu izdevīgumu un izmantojumu.

10. Visaptverošas, 7. pamatprogrammai atbilstošas sociālas/ekonomiskas novērtēšanas programmas izveidošana, kuras pamatā ir praktiskās darbības testi ( FOT ) , lai uz vietas novērtētu, kā IST viedo automobiļu sistēmas ietekmē autotransporta līdzekļa vadītāja uzvedību un braukšanas dinamiku. Pamatojoties uz FOT , tiks veikta arī progresīvu viedo sistēmu izmaksu un izdevīguma analīze un kopējais novērtējums to ietekmei uz satiksmes drošību un transporta sistēmas efektivitāti. Lai šīs sistēmas izmantotu, autotransporta nozarei jāuzņemas saistības un jāizdara ieguldījumi infrastruktūrā, par ko atbild valsts iestādes. To iesaistīšanās vienmēr notiks, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma pētījumiem, ja izmaksām/izdevīgumam būs svarīga nozīme. Ar FOT iegūs datus par faktisko darbību, lai veiktu šo analīzi. Programmai jābūt paredzētai tirgum sagatavotām sistēmām, ko var ātri darīt pieejamas pietiekami lielam autotransporta līdzekļu skaitam. Novērtējuma programmas rezultāti būs ļoti atkarīgi no dalībvalstu saistībām, ietekmes un dalības, nosakot, izstrādājot un sekojot testiem. Tas pats attiecas uz darbu, ko velta sadarbības sistēmām, ja pilsētu vai starppilsētu autopārvadātājiem ir būtiska loma paredzētā izdevīguma panākšanā.

11. Atbalstīt un veicināt atbilstības testēšanas un veiktspējas novērtēšanas neatkarīgas programmas izveidošanu ES, izmantojot esošos līdzekļus un jaudas, kas pieejamas galvenajos Eiropas pētniecības centros. Tā kā pasīvās drošības un emisiju jomā nav skaidri noteiktu testēšanas metožu, lai verificētu projektēto veiktspēju (t.i. trieciendrošumu), IST sistēmām nav saskaņotu veiktspējas testēšanas metožu. Tādēļ ir steidzami jāsāk domāt par kritērijiem un metodēm IST sistēmu veiktspējas noteikšanai. Vairāki Eiropas testēšanas centri ir guvuši lielu pieredzi IST satiksmes drošības un efektivitātes sistēmu veiktspējas testēšanā un var sākt visaptverošu iniciatīvu, cieši sadarbojoties ar autotransporta nozari, tās piegādātājiem, Eiropas standartu organizācijām, dalībvalstīm un EuroNCAP [20]. Iniciatīva ietvers priekšizpētes uzsākšanu, kas būs veltīta visatbilstošākās testēšanas metodoloģijas un programmas organizācijas struktūras pētīšanai. Otrajā posmā projektu var sākt 7. pamatprogrammā, lai pareizi piemērotu metodoloģiju, izdarītu sākotnējos veiktspējas testus un izveidotu saikni ar standartizācijas struktūrām.

5.3. Izpratnes veidošana par viedo automobiļu IST risinājumiem

Viedā automobiļa iniciatīvas izpratnes pīlārs kalpos, lai sekmētu aktīvu informācijas izplatīšanu plašai auditorijai, padziļinātu autotransporta līdzekļu vadītāju un politikas noteicēju zināšanas par viedo autotransporta līdzekļu sistēmu potenciālu, veicinātu lietotāju pieprasījumu un panāktu to, ka sociālā un ekonomiskā ziņā tās būtu pieņemamas. Atbilstīgi viedā automobiļa iniciatīvas trešajam mērķim tiek ierosinātas šādas īpašās darbības.

12. Organizēt atbilstīgus un regulārus „ Viedā automobiļa iniciatīvas pasākumus” . Šo pasākumu mērķis ir iespējami vairāk pievērst plašsaziņas līdzekļu uzmanību ar rezultatīvām darbībām, piem., demonstrāciju dienas, integrēto projektu prezentācijas braucieniem, izstādes, semināri.

13. Atbalstīt un uzsākt mērķtiecīgas darbības, lai padziļinātu izpratni par viedā automobiļa sistēmām, arī veidojot īsas, konkrētai mērķauditorijai paredzētas TV filmu sērijas vai dokumentālas filmas par īpašām IST sistēmām, un uzsāktu visaptverošu salīdzinošās novērtēšanas pētījumu par pašreizējām darbībām, kas veltītas viedo automobiļu sistēmu veicināšanai un izmantošanai dalībvalstīs un nozarē.

14. Veicināt E-drošības sakaru platformu , lai uzlabotu, koordinētu un saskaņotu tiešā lietotāja sakarus ar dažādām ieinteresētajām personām. Šo platformu ieteica e-drošības foruma darba grupa satiksmes dalībnieku informēšanai. Šajā darba grupā vairāki nozares partneri norādīja vajadzību izveidot oficiālu organizāciju kā priekšnoteikumu lietotāju izpratnes padziļināšanai ES līmenī. Šajā darbā izmantos labākās prakses instrumentus un eksperimentālos projektus, kas paredzēti lietotāju kampaņām, kas testējamas vairākās dalībvalstīs.

15. Ar i2010 zīmolu un mērķtiecīgām darbībām atbalstīt un veicināt ieinteresēto personu iniciatīvas , kas atbilst viedā automobiļa iniciatīvas mērķiem.

5.4. Viedā automobiļa iniciatīvas pārraudzība

Lai sekotu panākumiem viedā automobiļa iniciatīvas jomā, Eiropas, valsts un nozares līmenī tiks noteikts pārraudzības mehānisms , ar ko galveno vērību veltīs īpašiem rādītājiem, lai regulāri novērtētu progresu ieteikto darbību īstenošanā.

6. SECINāJUMI

Šajā paziņojumā galvenā uzmanība ir veltīta i2010 iniciatīvas trešajam pīlāram, tādas ietverošas Eiropas informācijas sabiedrības izveidošanai, kas piedāvā labāku dzīves kvalitāti un uzlabotus sabiedriskos pakalpojumus. Tajā ierosināta viedā automobiļa iniciatīva, kas izvirza trīs īpašus mērķus: ieinteresēto personu darba koordinācija e-drošības forumā, atbalstīt pētniecību un attīstību un padziļinot lietotāju izpratni par viedām autotransporta līdzekļu sistēmām un to iespējamo izdevīgumu, un paātrināt to izplatīšanu tirgū.

Paziņojumā uzsvērts to informācijas un sakaru tehnoloģiju svarīgums, kas dod iespēju būvēt viedākus, drošākus un tīrākus autotransporta līdzekļus, kuri palīdz risināt sociālās problēmas, kas saistītas ar autotransportu. Tajā izklāstīta viedā automobiļa iniciatīva kā politika, kas dod ievirzi ieinteresēto personu centieniem šajā jomā, lai paātrinātu viedo transporta līdzekļu sistēmu izplatīšanos Eiropas un citos tirgos ar skaidri definētām darbībām, kuras ietver politikas, pētniecības un sakaru instrumentu izmantošanu.

Dalībvalstis ir galvenās viedā automobiļa iniciatīvas ieinteresētās personas. Komisija aicina dalībvalstis atbalstīt mērķus, kas izvirzīti ar šo paziņojumu, un uzsver vajadzību kopīgi rīkoties Eiropas līmenī. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas kopā ar Komisiju, nozari un citām ieinteresētajām personām uzņemties aktīvu lomu ieteikto darbību izpildē.

[1] KOM(2005) 229 galīgais: „i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”.

[2] Avots: Transporta un enerģētikas ĢD.

[3] Avots: EUROSTAT .

[4] KOM(2001) 370 galīgais “BALTĀ GRĀMATA: Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu.”

[5] KOM(2003) 311 galīgais: Eiropas ceļu satiksmes drošības rīcības programma — ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: kopīga atbildība, KOM(2003) 542 galīgais: Informācijas un sakaru tehnoloģijas drošiem un viediem transportlīdzekļiem.

[6] Avots: EUROSTAT .

[7] GIDAS datubāze.

[8] Avots: HELLA prezentācija AMAA 2004. gadā.

[9] Ievirzes pētījums par potenciālo sociālekonomisko ietekmi, ieviešot autotransporta līdzekļos viedas drošības sistēmas: SeiSS nobeiguma ziņojums.

[10] ABS — bremžu pretbloķēšanas sistēma; ESP — elektroniskā stabilitātes programma; ACC — adaptīvā kruīza kontrole.

[11] http://www.eurotestmobility.net/eurotest.php?itemno=86&lang=EN

[12] Lai saņemtu papildu informāciju par CARS 21 iniciatīvu un lejupielādētu nobeiguma ziņojumu, sk. http://europa.eu.int/comm/enterprise/automotive/pagesbackground/competitiveness/cars21.htm

[13] KOM(2003) 542 galīgais: Informācijas un sakaru tehnoloģijas drošiem un programmējamiem transportlīdzekļiem un KOM(2005) 431 galīgais: Otrais e-drošības paziņojums — eCall nodrošināšana iedzīvotājiem.

[14] http://europa.eu.int/comm/transport/road/roadsafety/rsap/charter.htm

[15] http://forum.europa.eu.int/Public/irc/env/eccp_2/library

[16] Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums).

[17] RESPONSE 3 rezultāti, kas ir daļa no PREVENT integrētā projekta, http://www.prevent-ip.org/.

[18] http://www.cordis.lu/ist/so/esafety-road/home.html.

[19] http://www.ertrac.org.

[20] Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas programma: www.euroncap.com.