30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/48

—

atzinīgi vērtē Komisijas tematisko stratēģiju, jo tai raksturīga integrēta un visaptveroša pieeja ar pesticīdu lietošanu saistītajiem jautājumiem, un šāda pieeja sekmē labāku vides aizsardzību minētajā jomā;

—

pauž bažas par to, ka līdzšinējais regulējums nav bijis pietiekams, lai nepieļautu, ka jau gadiem ilgi palielinās pesticīdu atlieku daudzums pārtikā; tādēļ pozitīvi vērtē to, ka tematiskajā stratēģijā paredzēts stingrāk uzraudzīt pesticīdu atlieku daudzumu pārtikā;

—

uzskata, ka ierosinātajā iedalījumā zonās, ko paredz priekšlikums regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, nav pietiekami ņemti vērā zonu teritorijā pastāvošie ģeoloģiskie, ģeogrāfiskie un hidroloģiskie apstākļi. Tā kā tie nav vienādi, atšķiras bīstamu pesticīdu perkolācijas un izskalošanās risks, un tam būtu jāatspoguļojas regulējumā; izsaka nožēlu par to, ka, veicot iedalījumu zonās, nav ņemti vērā pašreiz dalībvalstīs spēkā esošie pesticīdu lietošanu regulējošie standarti. Ja iedalījums zonās tiks saglabāts, tad katra zona vismaz būtu jāiedala vairākās vienībās;

—

uzskata, ka Komisijas ierosinājums par pesticīdu obligātu savstarpēju zonālo atzīšanu nav ideāls risinājums, jo tādējādi var palielināties virszemes ūdeņu piesārņojums ar pesticīdiem;

—

uzskata, ka Regulas COM(2006) 388 juridiskais pamatojums ir jāpaplašina, tajā iekļaujot arī atsauci uz EK Līguma 175. pantu, kas attiecas uz vides aizsardzību;

—

aicina izvirzīt kvantitatīvus pesticīdu patēriņa samazināšanas mērķus.

1.1

atzinīgi vērtē Komisijas tematisko stratēģiju, jo tai raksturīga integrēta un visaptveroša pieeja ar pesticīdu lietošanu saistītajiem jautājumiem, un šāda pieeja sekmē labāku vides aizsardzību minētajā jomā;

1.2

pozitīvi vērtē to, ka Komisija nepārtraukti atjauno Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes procedūras un funkcijas. Tādējādi tiek panākts, ka ES regulējums attiecīgajā jomā atbilst jaunākajiem zinātnes atklājumiem, un tam ir pozitīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju veselību;

1.3

atbalsta tematiskās stratēģijas mērķus, proti, augstāka vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ierobežojot pesticīdu lietošanu un veicinot pētījumus par nekaitīgākām alternatīvām;

1.4

piekrīt tam, ka noteikumi par datu aizsardzību nav jāattiecina uz tādiem datiem, kas iegūti, veicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tādējādi tiks panākts, ka izmēģinājumus neatkārto bez vajadzības, un šādu izmēģinājumu skaits tiks pēc iespējas samazināts;

1.5

pozitīvi vērtē to, ka tematiskajā stratēģijā būs noteiktas pamatnostādnes tieši pesticīdu lietošanas jomā; līdzšinējais Kopienas regulējums šajā jomā nav bijis pietiekams;

1.6

atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir paredzēti uzraudzības un pārskatu sniegšanas instrumenti, lai uzraudzītu dalībvalstu panākto progresu tematiskās stratēģijas mērķu sasniegšanā;

1.7

atzīst, ka saprātīga pesticīdu lietošana ievērojami palielina ražīgumu, kā tas ir norādīts arī Komisijas izstrādātajā ietekmes novērtējumā (SEC(2006) 894), tomēr atzīst arī to, ka šādu produktu izmantošana joprojām negatīvi ietekmē vidi;

1.8

atzīst arī to, ka pesticīdu nozare ir svarīgs darba devējs ES, jo šajā nozarē kopumā ir aptuveni 26 000 darbavietu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ietekmes novērtējumu, īstenojot tematisko stratēģiju, minētajā nozarē tiks izveidotas vēl 3 000 darbavietu un lauksaimniecības nozarē tiks papildus iegūti vismaz 380 miljoni EUR, kā arī atzinīgi vērtē to, ka tematiskā stratēģija kopumā atbilst Lisabonas stratēģijas mērķiem;

1.9

atzinīgi vērtē to, ka stratēģijas mērķis ir uzlabot pesticīdu lietošanas drošību, proti, ir paredzēts pārbaudīt un sertificēt aprīkojumu un pieprasīt, lai pesticīdus uzglabātu drošā veidā, kā arī paredzēts sekmēt izplatītāju un profesionālu lietotāju apmācības iniciatīvas. Tādējādi uzlabosies pesticīdu lietošanas efektivitāte, un ieguvējas būs visas iesaistītās puses;

1.10

pauž bažas par to, ka līdzšinējais regulējums nav bijis pietiekams, lai nepieļautu, ka jau gadiem ilgi palielinās pesticīdu atlieku daudzums pārtikā; tādēļ pozitīvi vērtē to, ka tematiskajā stratēģijā paredzēts stingrāk uzraudzīt pesticīdu atlieku daudzumu pārtikā; uzstājīgi aicina rūpīgi pārbaudīt, vai ir pesticīdu pārpalikums importētā pārtikā un lopbarībā, jo īpaši — tādā, kas importēta no valstīm, kur pesticīdu lietošanas ierobežojumi, iespējams, ir ne tik stingri;

1.11

pozitīvi vērtē to, ka priekšlikumā Direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanā, ir atsauces uz Ūdens pamatdirektīvu. Tādējādi tiks nodrošināta ES centienu saskaņotība vides aizsardzības jomā; tādēļ aicina atsaukties uz Ūdens pamatdirektīvu arī priekšlikumā Regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū;

1.12

pilnībā izprot Komisijas vēlmi veicināt konkurenci, dinamismu un brīvo tirdzniecību Eiropas Savienībā. Tomēr uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tematiskajā stratēģijā par pesticīdu lietošanu galvenais atskaites punkts būtu vides un iedzīvotāju veselības aizsardzība; vēlas pievērst uzmanību tam, ka iespēja dzert augstas kvalitātes ūdeni tieši no ūdens krāna ir saistīta ar labāku dzīves kvalitāti; pievērš uzmanību arī tam, ka, pārvadājot pudelēs pildītu dzeramo ūdeni (šāda prakse pašreiz tiek piekopta), resursi netiek izmantoti lietderīgi;

1.13

tādēļ uzskata, ka priekšlikumā regulai ietvertais ierosinājums par pesticīdu obligātu savstarpēju atzīšanu trīs apstiprināšanas zonās neapšaubāmi izraisīs pašreizējā regulējuma pasliktināšanos. Vienā zonā ietilpstošās dalībvalstīs ir atšķirīgi apstākļi, tādēļ dažas dalībvalstis joprojām varēs aizstāvēt savas tiesības īstenot stingrākus standartus. Piemēram, vairākās dalībvalstīs neapstrādātu gruntsūdeni izmanto kā dzeramo ūdeni. Ja piespiedu kārtā ieviestu līdz šim aizliegtus pesticīdus, minētā prakse būtu apdraudēta, un tas ietekmētu vietējo un reģionālo pašvaldību un dalībvalstu ekonomiku; vēlas pievērst uzmanību tam, ka iespēja dzert augstas kvalitātes ūdeni tieši no ūdens krāna ir saistīta ar labāku dzīves kvalitāti;

2.1

Reģionu komiteja uzskata, ka ierosinātajā iedalījumā zonās nav pietiekami ņemti vērā zonu teritorijā pastāvošie ģeoloģiskie, ģeogrāfiskie un hidroloģiskie apstākļi. Tā kā tie nav vienādi, atšķiras bīstamu pesticīdu perkolācijas un izskalošanās risks, un tam būtu jāatspoguļojas regulējumā; izsaka nožēlu par to, ka, veicot iedalījumu zonās, nav ņemti vērā pašreiz dalībvalstīs spēkā esošie pesticīdu lietošanu regulējošie standarti. Ja iedalījums zonās tiks saglabāts, tad katra zona vismaz būtu jāiedala vairākās vienībās. Ja iedalījums zonās tiks apstiprināts, tad jāatrod veids, kā, pietiekami aizsargājot patērētājus un vidi, nodrošināt augu aizsardzības produktu lietošanas atļauju savstarpēja atzīšana reģionos, kas atrodas kaimiņos, tomēr iedalīti atšķirīgās zonās;

2.2

uzskata, ka Komisijas ierosinājums par pesticīdu obligātu savstarpēju zonālo atzīšanu nav ideāls risinājums, jo tādējādi var palielināties virszemes ūdeņu piesārņojums ar pesticīdiem. Tādējādi tiktu apdraudēti ūdensorganismi un dažos gadījumos arī putni un mugurkaulnieki, kas dzīvot tikai kādā konkrētā reģionā; uzskata, ka minētā pieeja neatbilst Ūdens pamatdirektīvas vispārīgajām prasībām nepasliktināt ūdens resursu stāvokli;

2.3

uzskata, ka mērķi, ko paredzēts sasniegt ar savstarpējas atzīšanas palīdzību, ir iespējams sasniegt arī citā veidā, proti, īstenojot aktīvāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp zonās ietilpstošajām dalībvalstīm un ātri izskatot jautājumu par tādu līdzekļu atzīšanu, kas ir atzīti kādā citā no attiecīgajā zonā ietilpstošām valstīm; tādēļ uzskata, ka pesticīdu obligāta savstarpēja atzīšana ir nelietderīga; uzskata, ka gadījumā, ja prasība par savstarpēju atzīšanu tiks saglabāta, noteikti būtu dziļāk jāizpēta zonālā iedalījuma sekas;

2.4

aicina noteikt stingrākus vides aizsardzības kritērijus, proti, paaugstināt tos kritērijus, kas nav pietiekami, lai saglabātu pašreizējo augsto aizsardzības līmeni; tomēr piekrīt, ka ir jāievieš kritēriji aktīvo vielu apstiprināšanai. Šie kritēriji ir pietiekami stingri, lai nerastos kaitējums veselībai;

2.5

uzskata, ka Regulas COM(2006) 388 juridiskais pamatojums ir jāpaplašina, tajā iekļaujot arī atsauci uz EK Līguma 175. pantu, kas attiecas uz vides aizsardzību. Tam būs nozīme saistībā ar gaidāmajiem jautājumiem par regulas interpretāciju, kā arī saistībā ar dalībvalstu pasākumiem vides aizsardzības jomā;

2.6

piekrīt, ka ir jāievieš princips, ka daži augu aizsardzības līdzekļi jāaizstāj ar mazāk bīstamiem augu aizsardzības līdzekļiem vai metodēm, kas nav ķīmiskas;

2.7

aicina izstrādāt iespējamo aizstājēju izvēles kritērijus, lai būtu iespējams aizstāt vairāk vielu. Jāizstrādā arī noteikumi, lai dalībvalstis varētu aizstāt augu aizsardzības līdzekļus, pamatojoties uz to sastāvā ietilpstošo palīgvielu īpašību izvērtējumu;

2.8

aicina minētajā regulā konsekventi pieskaitīt paaugstināta riska grupai tos pesticīdus, kas var iesūkties gruntsūdeņos;

2.9

aicina atteikties no principa, ka pēc apstiprinājuma pirmās atjaunošanas, ko veic pēc 10 gadiem, aktīvo vielu un augu aizsardzības līdzekļu apstiprinājuma periods ir neierobežots. Šāds noteikums negatīvi ietekmētu vidi un iedzīvotāju veselību, jo netiktu veikta apstiprinājuma atjaunošana gadījumā, ja, piemēram, tiktu ieviestas jaunas prasības attiecībā uz sniedzamajiem datiem vai jaunas vielu novērtējuma pamatnostādnes;

2.10

iebilst pret to, ka tiek ieviesta atvieglota apstiprināšanas procedūra augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur “zema bīstamības līmeņa” aktīvās vielas. Visi augu aizsardzības līdzekļi zināmā mērā var apdraudēt cilvēkus un līdzsvaru dabā, tādēļ tiem ir jāpiemēro pilna apstiprināšanas procedūra;

2.11

iesaka pesticīdu pārdošanu un izplatīšanu veikt sertificēta speciālista vai kompetenta mediķa uzraudzībā;

2.12

aicina izvirzīt kvantitatīvus pesticīdu patēriņa samazināšanas mērķus saskaņā ar Sestās vides rīcības programmas ieteikumiem un veicināt tādas ražošanas metodes, kur pesticīdus izmanto maz vai tie vispār netiek izmantoti, kā, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā;

2.13

aicina regulas 21. pantā un 43. pantā iekļaut tiešu atsauci uz Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 1. punktu;

2.14

atzinīgi vērtē to, ka tematiskās stratēģijas izstrādes gaitā notikusi plaša apspriešanās, kurā bija iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības; aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības arī tematiskās stratēģijas ekspertu grupā, kuras uzdevums ir konsultāciju sniegšana par paraugpraksi un tematiskās stratēģijas īstenošanas izvērtējums. Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista arī valsts rīcības plānu izstrādē un īstenošanā. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpašas zināšanas par vietējiem apstākļiem, tās šajos forumos, kuros būtu jāiesaista arī pilsoniskā sabiedrība, var sniegt vērtīgu ieguldījumu.