This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52006AP0539
European Parliament legislative resolution on the proposal for a decision of the European Parliament and of the Council on a paperless environment for customs and trade (COM(2005)0609 - C6-0420/2005 - 2005/0247(COD))
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD))
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD))
OV C 317E, 23.12.2006, p. 74–74
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD))
Oficiālais Vēstnesis 317 E , 23/12/2006 Lpp. 0074 - 0074
20061223 P6_TC1-COD(2006)0075 Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK par muitas rīcības programmas ("Muita 2013") izveidi Kopienā EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1], saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2], tā kā: (1) Atbilstoši no jauna uzsāktajai Lisabonas Stratēģijai galvenais Kopienas uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Iepriekšējās programmas muitas jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK ( 2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) [3] (turpmāk — "Muita 2007"), ir būtiski sekmējušas minētā mērķa un muitas politikas vispārīgo mērķu asniegšanu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt darbības, kas sāktas saskaņā ar minētajām programmām. Būtu jāizveido jauna programma (turpmāk — "Programma") uz sešiem gadiem, lai tās darbības laiku saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā ( 2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [4]. (2) Muitas dienestiem ir īpaši svarīga loma, aizsargājot Kopienas intereses, jo īpaši finansiālās intereses. Tāpat tie pilsoņiem un Kopienas saimnieciskās darbības subjektiem nodrošina vienādu aizsardzības līmeni ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, kur veic muitošanas formalitātes. Šajā sakarā Muitas politikas grupas noteiktās stratēģiskās politikas jomas ir virzītas uz to, lai nodrošinātu, ka valstu muitas dienesti darbojas tik efektīvi un lietderīgi un reaģē uz visām mainīgās muitas vides izraisītajām vajadzībām, it kā tie būtu viens dienests. Tāpēc ir svarīgi, lai Programma būtu konsekventa un atbalstītu vispārējo muitas politiku un lai tā atbalstītu Muitas politikas grupu, kurā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu muitas dienestu vadītāji vai to pārstāvji. Programmas īstenošana būtu jākoordinē un jāorganizē Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Muitas politikas grupas izstrādātu kopēju stratēģiju. (3) Muitas jomā ir nepieciešama rīcība, priekšroku dodot kontroles un krāpšanas apkarošanas uzlabošanai, to izmaksu samazināšanai, kas uzņēmējiem rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, preču kontroles efektīvas pārvaldības nodrošināšanai pie ārējām robežām un Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās piegādes ķēdes drošību un drošumu. Tādēļ Kopienai saskaņā ar tās pilnvarām būtu jāspēj atbalstīt dalībvalstu muitas dienestu darbība un jāizmanto visas iespējas īstenot Kopienas noteikumos paredzēto administratīvo sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību. (4) Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jānodrošina nepieciešamā palīdzība šo valstu muitas dienestiem, lai no minēto valstu pievienošanās dienas to muitas dienesti spētu pilnībā uzņemties visus uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp jauno ārējo robežu pārvaldību. Tāpēc Programmai vajadzētu būt atvērtai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. (5) Lai atbalstītu nodokļu reformas Eiropas Kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs, ir lietderīgi nodrošināt šīm valstīm iespēju ar konkrētiem nosacījumiem piedalīties izvēlētos Programmas pasākumos. (6) Pieaugošā tirdzniecības globalizācija, jaunu tirgu attīstīšanās un preču aprites veidu un ātruma pārmaiņas rada nepieciešamību stiprināt attiecības starp muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem un uzņēmēju, juristu un zinātnieku aprindām vai citiem ārējā tirdzniecībā iesaistītajiem dalībniekiem. Programmai būtu jānodrošina iespēja attiecīgā gadījumā Programmā piedalīties arī minēto aprindu vai struktūru pārstāvjiem. (7) Eiropas datorizētajām drošu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām, kas ir finansētas saskaņā ar "Muita 2007", ir būtiska loma muitas darbībā Kopienā un informācijas apmaiņas nodrošināšanā starp muitas dienestiem, un tāpēc tās būtu jāturpina atbalstīt arī saskaņā ar Programmu. (8) Pieredze, ko Kopiena guvusi iepriekšējās muitas programmās, ir parādījusi, ka minēto programmu mērķu sasniegšana tiek nozīmīgi veicināta, pulcējot kopā dažādu valstu muitas dienestu ierēdņus ar profesionālo darbu saistītos pasākumos un izmantojot tādus instrumentus kā salīdzinošā novērtēšana, projekta grupas, semināri, darbsemināri, darba vizītes, apmācību un uzraudzības pasākumi. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina, vienlaikus dodot iespēju vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus instrumentus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz vajadzībām, kas var rasties. (9) Lai sadarbotos un piedalītos Programmā, muitas ierēdņiem vajadzīgas pietiekama līmeņa valodas zināšanas. Iesaistītajām valstīm vajadzētu būt pienākumam nodrošināt ierēdņiem nepieciešamās valodu mācības. (10) "Muita 2007" starpposma izvērtēšana apstiprināja vajadzību strukturētāk organizēt informācijas un zināšanu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju, kā arī apkopot programmas pasākumos gūtās zināšanas. Tāpēc Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš informācijas apmaiņai un zināšanu pārvaldībai. (11) Lai gan atbildība par Programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, ir nepieciešama Kopienas rīcība, lai koordinētu saskaņā ar Programmu veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu. (12) Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. (13) Ar šo lēmumu visam Programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. punktā. (14) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1999/468/EK ( 1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [5], IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Programmas izveide 1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido daudzgadu rīcības programmu Kopienas muitai ("Muita 2013"), turpmāk — "Programma", lai atbalstītu un papildinātu darbību, ko dalībvalstis uzsākušas nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību muitas jomā. 2. Programma sastāv no šādiem pasākumiem: a) sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas; b) salīdzinošā novērtēšana; c) semināri un darbsemināri; d) projekta grupas un vadības grupas; e) darba vizītes; f) apmācības pasākumi; g) uzraudzības pasākumi; h) citi pasākumi, kas vajadzīgi Programmas mērķu sasniegšanai. 2. pants Definīcijas Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas: 1) "dienests" ir iesaistīto valstu valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par muitas pārvaldību un ar muitu saistītiem pasākumiem; 2) "ierēdnis" ir dienesta loceklis. 3. pants Dalība Programmā 1. Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis. 2. Programma ir atvērta šādu valstu dalībai: a) kandidātvalstis, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos; b) potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm, noslēdzot pamatnolīgumus par to dalību Kopienas programmās. 3. Programma var būt atvērta arī noteiktu tādu valstu dalībai, kuras ir partneri Eiropas Kaimiņattiecību politikā, ja šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Kopienas līmenim, saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu noslēgšanas par to dalību Kopienas programmās. 4. Iesaistītās valstis pārstāv attiecīgā dienesta ierēdņi. 4. pants Vispārīgie mērķi 1. Programma ir izveidota tā, lai nodrošinātu šādu vispārīgo mērķu sasniegšanu: a) nodrošināt, ka muitas darbības atbilst iekšējā tirgus vajadzībām, tostarp piegādes ķēdes drošību un tirdzniecības atvieglināšanu, kā arī atbalsta izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģiju; b) tāda dalībvalstu muitas dienestu sadarbības un pienākumu veikšanas efektivitāte, it kā tie būtu viens dienests, lai tādējādi nodrošinātu kontroli, kas dod tādus pašus rezultātus ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, un atbalstu likumīgai uzņēmējdarbībai; c) Kopienas finansiālo interešu nepieciešamā aizsardzība; d) palielināt drošību un drošumu; e) sagatavot 3. panta 2. punktā minētās valstis pievienošanās procesam, tostarp daloties pieredzē un zināšanās ar attiecīgo valstu muitas dienestiem. 2. Kopējā nostāja attiecībā pret muitas politiku tiek pastāvīgi pielāgota jauniem apstākļiem, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi sadarbojoties Muitas politikas grupā, kurā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu muitas dienestu vadītāji vai viņu pārstāvji. Komisija regulāri informē Muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz Programmas īstenošanu. 5. pants Īpašie mērķi Programmas īpašie mērķi ir šādi: a) samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saimnieciskās darbības subjektiem rodas tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā, uzlabojot standartizāciju un vienkāršojot muitas sistēmas un kontroli, un saglabāt atvērtu un pārredzamu sadarbību ar komersantiem; b) noteikt, izstrādāt un izmantot vislabākās darba metodes, jo īpaši pirmsmuitošanas un pēcmuitošanas revīzijas kontroles, riska analīzes, muitas kontroles un vienkāršotu procedūru jomā; c) lietderības un efektivitātes uzlabošanas nolūkā nodrošināt sistēmu dalībvalstu muitas dienestu snieguma novērtēšanai; d) atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, īpaši nodrošinot informācijas par riskiem ātru nosūtīšanu muitas punktiem uz robežas; e) nodrošināt tarifu vienotu un nepārprotamu klasifikāciju Kopienā, jo īpaši uzlabojot laboratoriju darbības saskaņošanu un to sadarbību; f) attīstot savstarpēji savietojamas sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt Eiropas elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu; g) nodrošināt pastāvošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un attiecīgā gadījumā izveidot jaunas sistēmas; h) veikt darbības atbalsta nodrošināšanai to valstu muitas dienestiem, kuras gatavojas pievienoties; i) veicināt augstas kvalitātes muitas dienestu attīstību trešās valstīs; j) uzlabot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, jo īpaši ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas partnervalstīm; k) attīstīt un pastiprināt kopīgas apmācības. 6. pants Darba programma Komisija saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu nosaka darba programmu. II NODAĻA PROGRAMMAS PASĀKUMI 7. pants Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas 1. Komisija un iesaistītās valstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas. 2. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir: a) kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI); b) datorizētā tranzīta sistēma (CTS); c) tarifu sistēmas, jo īpaši datu izplatīšanas sistēma (DDS), kombinētā nomenklatūra (KN), informācijas sistēma par Eiropas Kopienu integrēto muitas tarifu (TARIC), Eiropas Saistošo izziņu par tarifu datu bāze (EBTI), tarifa kvotu un pārraudzības sistēma (TQS), informācijas sistēma par atliktajiem nodokļu maksājumiem (SUSPENSIONS), zīmogu un veidlapu paraugu datubāze (SMS), pārstrādes procedūru informācijas sistēma (ISPP), Eiropas Muitas ķīmisko vielu reģistrs (ECICS) un reģistrēto eksportētāju sistēma (REX); d) sistēmas drošības pastiprināšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2005 ( 2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [6], tostarp Kopienas risku pārvaldības sistēma, eksporta kontroles sistēma (EKS), importa kontroles sistēma (IKS) un atzīto komersantu sistēma (AKS); e) jebkādas jaunas ar muitu saistītas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, tostarp arī muitas elektroniskās sistēmas, kas izveidotas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 6. pantā minētajā darba programmā. 3. Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām iesaistītājām valstīm. Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību. 4. Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra iesaistītā valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā. Iesaistītās valstis nodrošina, ka ārpuskopienas elementi pastāvīgi ir darbspējīgi un šo elementu sadarbspēju ar Kopienas elementiem. 5. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojumu un pastāvīgus uzlabojumus. Komisija un iesaistītās valstis dara visu, lai ievērotu mērķu sasniegšanai noteiktos gala un starpposmu termiņus. 6. Komisija var nolemt padarīt CCN/CSI tīklu pieejamu citām pārvaldes iestādēm ar muitu saistītām vai ar to nesaistītām vajadzībām. Ar to saistīto izdevumu segšanai var prasīt finanšu ieguldījumu. 8. pants Salīdzinošā novērtēšana Starp vienu vai vairākām iesaistītajām valstīm var organizēt salīdzinošo novērtēšanu darba metožu, procedūru vai procesu salīdzināšanas veidā, izmantojot saskaņotus rādītājus, ar nolūku noteikt paraugprakses metodes. 9. pants Semināri un darbsemināri Komisija un iesaistītās valstis kopā organizē seminārus un darbseminārus un nodrošina to rezultātu izplatīšanu. 10. pants Projekta grupas un vadības grupas Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm var izveidot projekta grupas, kuru atbildībā ir atsevišķu uzdevumu veikšana saskaņā ar noteiktu grafiku, un vadības grupas koordinējošu pasākumu veikšanai. 11. pants Darba vizītes 1. Komisija un iesaistītās valstis organizē ierēdņu darba vizītes. Darba vizītes ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte tiek vērsta uz noteiktu profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un dienesti to rūpīgi sagatavo un vēlāk novērtē. Darba vizītes var būt vērstas uz pastāvīgu darbību vai noteiktām prioritārām darbībām. 2. Iesaistītās valstis nodrošina to, ka ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, ir iespēja efektīvi darboties uzņēmējas valsts dienestā. Tādēļ ierēdņi, kas ierodas vizītē, ir pilnvaroti veikt tiem dotos uzdevumus. Atkarībā no apstākļiem, bet īpaši ievērojot katras iesaistītās valsts tiesību sistēmas īpašās prasības, iesaistīto valstu atbildīgās iestādes var ierobežot šīs pilnvaras. 3. Darba vizītēs ierēdņiem, kas ieradušies vizītē, ir tāda pati civiltiesiskā atbildība saistībā ar viņu pienākumu izpildi kā uzņēmēja dienesta ierēdņiem. Ierēdņiem, kas piedalās vizītē, piemēro tos pašus noteikumus par profesionālo konfidencialitāti, ko uzņēmēja dienesta ierēdņiem. 12. pants Apmācības 1. Iesaistītās valstis sadarbībā ar Komisiju sekmē sadarbību starp valstu apmācību iestādēm, jo īpaši: a) nosakot apmācību standartus, attīstot pastāvošās apmācību programmas un vajadzības gadījumā attīstot pastāvošos apmācību moduļus un jaunus moduļus e-apmācībām, ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībām, kas pilnīgi aptver muitas noteikumus un procedūras un ļauj tiem apgūt nepieciešamās kopējās profesionālās iemaņas un zināšanas; b) vajadzības gadījumā popularizējot apmācību kursus muitas jomā visu iesaistīto valstu ierēdņiem un vienkāršojot piekļuvi tiem, ja iesaistītā valsts šādus kursus nodrošina saviem ierēdņiem; c) vajadzības gadījumā nodrošinot vajadzīgo infrastruktūru un līdzekļus kopīgām e-apmācībām muitas jomā un muitas apmācību pārvaldības jomā. 2. Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā iekļauj 1. punkta a) apakšpunktā norādītos kopīgi izveidotos moduļus e-apmācībām savās attiecīgajās apmācību programmās. Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnējas un turpmākas apmācības, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar apmācību programmām. Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai Programmā. 13. pants Uzraudzība 1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nolemj, attiecībā uz kādām noteiktām Kopienas muitas tiesību aktu jomām tiks noteikta uzraudzība. 2. Šādu uzraudzību veic apvienotas grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu muitas ierēdņi un Komisijas ierēdņi. Šīs grupas ierodas dažādās Kopienas muitas teritorijas vietās, kurās muitas dienesti veic savus pienākumus un kuras izvēlas pēc tematiska vai reģionāla principa. Šīs grupas analizē muitas darba metodes valsts līmenī, norāda uz grūtībām noteikumu īstenošanā, kā arī vajadzības gadījumā sniedz ierosinājumus par Kopienas noteikumu un darba metožu pielāgošanu, lai uzlabotu muitas darbību kopumā. Grupu ziņojumus dara zināmus dalībvalstīm un Komisijai. 14. pants Piedalīšanās Programmas pasākumos Pārstāvji no starptautiskām organizācijām, trešo valstu valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji var piedalīties saskaņā ar Programmu organizētajos pasākumos, kad vien tas ir lietderīgi 4. un 5. pantā minēto mērķu sasniegšanai. 15. pants Informācijas apmaiņa Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm attīsta Programmas pasākumos iegūtās informācijas apmaiņu. III NODAĻA FINANŠU NOTEIKUMI 16. pants Finansējums 1. Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir euro323800000. 2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai saskaņā ar 37. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā ( 2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. 17. pants Izdevumi 1. Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus sedz Kopiena un iesaistītās valstis saskaņā ar 2. līdz 5. punktu. 2. Kopiena sedz šādus izdevumus: a) 7. panta 3. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas; b) ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valsu ierēdņiem saistībā ar salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un darbsemināriem, projekta grupām un vadības grupām, apmācību un uzraudzības pasākumiem; c) izmaksas, kas saistītas ar semināru un darbsemināru organizēšanu; d) ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies, piedaloties 14. pantā norādītajiem ārējiem ekspertiem un dalībniekiem; e) izmaksas par apmācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, ierīkošanu un uzturēšanu, ciktāl tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm; f) izmaksas, kas saistītas ar citiem 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, bet ne vairāk kā 5 % no Programmas kopējām izmaksām. 3. Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus: a) 7. panta 4. punktā norādīto sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementu pirkšanas, projektēšanas, instalēšanas, uzturēšanas un pastāvīgās darbības izdevumus; b) savu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību izdevumus, jo īpaši viņu valodu mācību izdevumus. 4. Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ( 2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [7] (turpmāk — "Finanšu regula"), paredz noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un paziņo tos iesaistītajām valstīm. 5. Programmai piešķirtais finansējums var segt arī izdevumus, kas saistīti ar priekšdarbiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras tieši nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, un jo īpaši izdevumus, kas saistīti ar pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicitātes darbībām, izdevumus saistībā ar IT tīkliem informācijas apmaiņai, kopā ar jebkādiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai var rasties Programmas pārvaldības vajadzībām. 18. pants Finanšu regulas piemērošana Finanšu regulu piemēro visām dotācijām, kas saskaņā ar šo lēmumu piešķirtas Finanšu regulas VI sadaļas nozīmē. Jo īpaši par šādām dotācijām iepriekš noslēdz rakstisku nolīgumu ar saņēmēju, kā paredzēts Finanšu regulas 108. pantā un pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu; ar minēto nolīgumu saņēmējs apliecina savu piekrišanu tam, ka Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz to, kā viņš izlietojis piešķirtās apropriācijas. 19. pants Finanšu kontrole Par finansēšanas lēmumiem un nolīgumiem vai līgumiem, kas radušies šā lēmuma rezultātā, veic finanšu kontroli un, ja vajadzīgs, revīziju uz vietas, ko veic Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Revīzijas palāta. Šī revīzija var notikt bez iepriekšēja paziņojuma. IV NODAĻA CITI NOTEIKUMI 20. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz "Muita 2013" komiteja (turpmāk — "Komiteja"). 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. 21. pants Turpmākie pasākumi Programmu nepārtraukti kopīgi uzrauga iesaistītās valstis un Komisija. 22. pants Starpposma un noslēguma izvērtēšana 1. Komisijas atbildībā veic Programmas starpposma izvērtēšanu un noslēguma izvērtēšanu, izmantojot 2. punktā minētos ziņojumus un jebkādu citu atbilstošu informāciju. Programmu izvērtē, ņemot vērā 4. un 5. punktā norādītos mērķus. Starpposma izvērtēšanā pārskata to rezultātu lietderību un efektivitāti, kas gūti līdz Programmas īstenošanas laikposma vidum, kā arī Programmas sākotnējo mērķu turpmāku atbilstību. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu. Noslēguma izvērtēšanā galveno uzmanību pievērš Programmas pasākumu lietderībai un efektivitātei. 2. Iesaistītās valstis iesniedz Komisijai šādus izvērtējuma ziņojumus: a) pirms 2011. gada 1. aprīļa — starpposma izvērtēšanas ziņojumu par Programmas piemērotību, lietderību un efektivitāti; b) pirms 2014. gada 1. aprīļa — programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu, galveno uzmanību pievēršot Programmas lietderībai un efektivitātei. 3. Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu attiecīgo informāciju, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šādus izvērtēšanas ziņojumus: a) pirms 2011. gada 1. augusta — programmas starpposma izvērtēšanas ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību; b) pirms 2014. gada 1. augusta — programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu. Minētos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. 23. pants Atcelšana Ar šo Lēmums Nr. 253/2003/EK tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz saskaņā ar minēto lēmumu veiktajiem pasākumiem, līdz to pabeigšanai. 24. pants Stāšanās spēkā Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2008. gada 1. janvāra. 25. pants Adresāti Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. …, … Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs Padomes vārdā — priekšsēdētājs [1] OV C 324, 30.12.2006., 78. lpp. [2] Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja. [3] OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.). [4] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). [6] OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp. [7] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.). --------------------------------------------------