17.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 251/1

(1)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir vadošā loma Eiropas pilsonības izveidē, jo eiropiešu un it īpaši jauniešu vidū tā ir viena no galvenajiem Savienības vispārējo un kopīgo pamatvērtību un sociālo, kā arī kultūras vērtību nodošanas instrumentiem. Kopienas atbalsts ir paredzēts tam, lai Eiropas audiovizuālā nozare veicinātu starpkultūru dialogu, palielinātu Eiropas kultūru savstarpēju izpratni un attīstītu tās politisko, kultūras, sociālo un ekonomikas potenciālu, kas veido patiesu papildu vērtību Eiropas pilsonības realizēšanas uzdevumā. Šāda atbalsta mērķis ir stiprināt konkurētspēju un jo īpaši palielināt citu Eiropas valstu darbu daļu Eiropas tirgū.

(2)

Svarīgi ir arī veicināt aktīvu pilsonību un vairāk strādāt pie tā, lai nodrošinātu cilvēka cieņas principa ievērošanu, veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un cīnītos pret visa veida diskrimināciju un atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(3)

Visām darbībām, kas pieņemtas saskaņā ar šo programmu, vajadzētu būt saderīgām ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 11. pantu par vārda brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.

(4)

Minētās hartas 22. pantā ir noteikts, ka Savienībai jāciena kultūru un valodu daudzveidība. Tādējādi ir nepieciešams pievērst uzmanību mazāko dalībvalstu īpašajām vajadzībām un tām valstīm, kurās ir vairāk nekā viena valodas lietojuma zona.

(5)

Kopienas atbalstu audiovizuālajā jomā piešķir saskaņā ar Līguma 151. pantu.

(6)

Kopienas atbalsts audiovizuālajai nozarei ir iekļauts arī jaunajā stratēģiskajā mērķī, kas noteikts Savienībai 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes sanāksmes laikā, proti, atbalstīt apmācības, nodarbinātību un ekonomikas reformas un sociālo kohēziju uz zināšanām balstītā ekonomikā. Eiropadome savos secinājumos konstatēja, ka “satura nozares” rada papildu vērtību, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu. Šo pieeju apstiprināja 2003. gada 20. un 21. marta Briseles Eiropadomes secinājumos.

(7)

Kopienas atbalstu audiovizuālajā nozarē piešķir, pamatojoties uz vērā ņemamu pieredzi, kas iegūta, īstenojot programmas MEDIA I, MEDIA II, MEDIA Plus un MEDIA-Training  (4), kas palīdzējušas attīstīt Eiropas audiovizuālo industriju kopš 1991. gada, kā tas skaidri redzams iepriekš minēto programmu novērtējumā.

(8)

Iegūtie rezultāti parādīja, ka Kopienas darbībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz:

(9)

Media programmai būtu jāatbalsta autori (scenāristi un režisori) radošajā procesā un jāmudina tos attīstīt un pieņemt jaunus radošus paņēmienus, kas stiprinās Eiropas audiovizuālās nozares novatoriskās spējas.

(10)

Pastāv vairāk nekā viena digitalizācijas platforma filmu projekcijām atkarībā no dažādiem izmantošanas veidiem, lietotājiem un to vajadzībām. MEDIA programmas eksperimentālie projekti ir audiovizuālās nozares nākotnes attīstības izmēģinājumu pamatā.

(11)

Sagatavošanās darbība “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual”, kas papildināja programmas MEDIA Plus un MEDIA-Training, iezīmēja jaunu posmu Kopienas audiovizuālās nozares atbalsta politikas īstenošanā. Tā bija īpaši paredzēta tam, lai risinātu šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) problēmas saistībā ar piekļuvi finansējumam. “Izaugsmes un audiovizuālās mākslas: i2i Audiovisual” novērtējums apstiprināja, ka šī darbība atbilda nozares vajadzībām, kā arī apstiprināja nepieciešamību izvērst šāda veida Kopienas darbības, tomēr ar piebildi, ka to būtu vairāk jāvirza uz nozares īpašajām vajadzībām.

(12)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir raksturīgs ievērojams izaugsmes, jauninājumu un dinamikas potenciāls, tirgus sadrumstalošanās kultūru un valodu daudzveidības dēļ un attiecīgi arī liels skaits MVU un ļoti mazu uzņēmumu ar nepietiekamu kapitalizāciju. Kopienas atbalsta īstenošanas nolūkos būtu jāņem vērā audiovizuālās nozares specifiskās iezīmes un būtu jānodrošina, lai administratīvās un finanšu procedūras saistībā ar atbalsta apmēru vienkāršotu, ciktāl tas iespējams, un piemērotu noteiktajiem mērķiem un prasībām, kā arī praksei.

(13)

Visā ES viens no galvenajiem konkurences šķēršļiem ir gandrīz absolūts tādu uzņēmumu trūkums, kas specializējas aizdevumos audiovizuālās nozares finansēšanai.

(14)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārskata to atbalsts audiovizuālajai nozarei, jo īpaši sagatavošanās darbības “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual” rezultāti, lai noteiktu, kādā mērā turpmāks atbalsts varētu vienkāršot speciālistu piedāvājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumu finansēšanas izteiksmē.

(15)

Aizdevumu finansēšanas sistēmas, kas dalībvalstīs ir izveidotas, lai veicinātu valstu audiovizuālos projektus un mobilizētu privātā sektora kapitālu, būtu jāizvērtē, lai konstatētu, vai šādu kapitālu varētu padarīt pieejamu citu Eiropas valstu projektiem.

(16)

Ar Eiropas audiovizuālo tirgu saistītās informācijas lielāka pārskatāmība un izplatīšana var vairot nozares dalībnieku, jo īpaši MVU, konkurētspēju. Tas varētu mudināt privātā sektora investoru uzticību, uzlabojot izpratni par nozares potenciālu. Tas arī atvieglo Kopienas darbību novērtēšanu un kontroli. Eiropas Savienībai dalībai Eiropas Audiovizuālajā observatorijā būtu jāpalīdz šos mērķus sasniegt.

(17)

Kopienā, kurā ir 25 dalībvalstis, sadarbība aizvien vairāk kļūst par stratēģisku reakciju, lai stiprinātu Eiropas kino industrijas konkurētspēju. Tādēļ pastāv vajadzība pēc lielāka atbalsta projektiem, kas paredzēti ES aptverošiem tīkliem visos MEDIA programmas līmeņos — apmācībās, izstrādē, izplatīšanā un popularizēšanā. Tas jo īpai attiecas uz sadarbību ar iesaistītajiem dalībniekiem no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa. Būtu jāuzsver, ka visās audiovizuālās nozares dalībnieku sadarbības stratēģijās vajadzētu ievērot Kopienas konkurences tiesības.

(18)

Sabiedriskais atbalsts kino industrijai Eiropas valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir būtisks, lai pārvarētu nozares strukturālās grūtības un ļautu Eiropas audiovizuālajai nozarei stāties pretī globalizācijas izaicinājumam.

(19)

Valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, un tās EBTZ valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, ir atzītas par potenciāliem Kopienas programmu dalībniekiem.

(20)

Nepieciešams stiprināt MEDIA programmas un Eurimages fonda sadarbību, tomēr bez to integrācijas finanšu un administratīvos jautājumos.

(21)

2003. gada 19. un 20. jūnijā Saloniku Eiropadome pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkāniem: ceļā uz Eiropas integrāciju”, paredzot to, ka Kopienas darbībām vajadzētu būt atvērtām tām valstīm, kurās notiek stabilizācijas vai asociācijas process, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un šīm valstīm.

(22)

Pārējās Eiropas valstis, kas ir puses Eiropas Padomes Konvencijai par pārrobežu televīziju, ir būtiska Eiropas audiovizuālās jomas daļa, un tāpēc tām būtu jādod iespēja, ja tās to vēlas, un ievērojot budžeta apsvērumus vai to audiovizuālo industriju prioritātes, piedalīties šajā programmā vai izmantot tās priekšrocības ierobežotā apmērā, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem pasākumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz nolīgumos starp iesaistītajām pusēm.

(23)

Sadarbība ar trešām ārpuseiropas valstīm, ko attīsta, pamatojoties uz savstarpējām un līdzsvarotām interesēm, Eiropas audiovizuālajai rūpniecības nozarei var radīt papildu vērtību, Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanas, tirgus pieejamības, izplatīšanas, apraides un izrādīšanas jomā šajās valstīs. Šādu sadarbību būtu jāattīsta, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(24)

Būtu jāīsteno piemēroti pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un atgūtu pazaudētus, piešķirtus vai nepiemēroti izlietotus līdzekļus.

(25)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(26)

Vajadzīgie pasākumi šā lēmuma īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(27)

Pasākumos darbības pārraudzībai un novērtēšanai būtu jāietver sīki izstrādāti gada pārskati, kā arī konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un noteiktā laikā izpildāmi mērķi un rādītāji.

(28)

Ir jāizstrādā noteikums, ar ko reglamentē pāreju no programmām MEDIA Plus un MEDIA- Training uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

aizsargāt un stiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, nodrošināt sabiedrībai šā mantojuma pieejamību un sekmēt starpkultūru dialogu;

b)

veicināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti un palielināt to auditoriju Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp palielinot sadarbību starp iesaistītajām personām;

c)

palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju atvērtā un konkurētspējīgā Eiropas tirgū, kas ir labvēlīgs attiecībā uz nodarbinātību, tostarp stiprinot saiknes starp profesionāļiem audiovizuālajā nozarē.

a)

audiovizuālās produkcijas tapšanas fāzē — prasmju apgūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā nozarē un Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi;

b)

fāzē pēc audiovizuālo darbu producēšanas — Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu un popularizēšanu;

c)

eksperimentālus projektus, lai nodrošinātu programmas piemērošanu tirgus attīstības tendencēm.

a)

sekmēt jaunradi audiovizuālajā nozarē, kā arī zināšanas par Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu un tā apraides nodrošināšanu;

b)

stiprināt Eiropas audiovizuālās nozares struktūru, jo īpaši MVU;

c)

mazināt Eiropas audiovizuālā tirgus nelīdzsvarotību starp valstīm ar augstu audiovizuālās ražošanas jaudu un valstīm vai reģioniem ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai ierobežotu ģeogrāfisku teritoriju, vai valodas lietojuma ziņā ierobežotu teritoriju;

d)

sekot tirgus attīstības tendencēm attiecībā uz digitalizāciju un atbalstīt to, tostarp digitālās platformās popularizējot pievilcīgus digitālus katalogus par Eiropas filmām.

1.

Uzlabot Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļu prasmes izstrādes, producēšanas, izplatīšanas/apraides un popularizēšanas jomā, lai celtu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un palielinātu to potenciālu. Programma īpaši veicina darbību šādās jomās:

Būtu arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu profesionāļu un instruktoru dalību no citām valstīm, ne tikai tām, kurās notiek saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu atbalstītās apmācības.

2.

Izcelt Eiropas aspektu audiovizuālajās apmācībās ar šādām darbībām:

3.

Ar īpašām stipendijām dot iespēju profesionāļiem no dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 30. aprīļa, piedalīties šā panta 1. punktā paredzētajās apmācībās.

a)

atbalstīt Eiropas un starptautiskam tirgum domātu, neatkarīgu producentu sabiedrību iesniegtu producēšanas projektu izstrādi;

b)

atbalstīt finanšu plānu izstrādi Eiropas producentu sabiedrībām un projektiem, jo īpaši kopražojumu finansēšanu.

a)

stiprināt Eiropas izplatīšanas jomu, mudinot izplatītājus investēt kopražojumos, citu Eiropas valstu filmu iegādē un popularizēšanā, un veidot saskaņotas tirgdarbības stratēģijas;

b)

uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskajos tirgos, veicinot pasākumus saistībā ar eksportu, izplatīšanu visos formātos un izrādīšanu kinoteātros;

c)

sekmēt neatkarīgu producentu sabiedrību producētu Eiropas audiovizuālo darbu apraidi pāri valstu robežām, veicinot sadarbību starp raidorganizācijām, no vienas puses, un neatkarīgiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses;

d)

sekmēt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju un konkurētspējīga tirgus veidošanos;

e)

mudināt kinoteātrus izmantot digitālas izplatīšanas piedāvātās iespējas.

a)

uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskiem tirgiem;

b)

atvieglot Eiropas un starptautiskās sabiedrības piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

c)

veicināt kopīgas attiecīgu valstu filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanas organizāciju darbības;

d)

veicināt Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālā mantojuma popularizēšanu un tā publisko pieejamību gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā.

a)

EBTA valstis, kas saskaņā ar EEZ līgumu ir EEZ dalībvalstis;

b)

valstis, kas pievienojas, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju Eiropas Savienībai — saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem nosacījumiem un pasākumiem, lai šīs valstis varētu piedalīties Kopienas programmās, kā attiecīgi paredzēts pamatnolīgumā un Asociācijas padomju lēmumos;

c)

Rietumbalkānu valstis — saskaņā ar nolīgumiem, ko noslēgs ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu noslēgšanas, kas reglamentēs to līdzdalību Kopienas programmās.

a)

visu pielikumā aprakstīto pasākumu vispārējās pamatnostādnes;

b)

uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, projektu izvēles kritēriju un procedūru definēšana;

c)

jautājumi, kas saistīti ar gadskārtējo iekšējo programmas līdzekļu sadalījumu, tostarp sadalījumu starp pasākumiem profesionālo prasmju, izstrādes, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā;

d)

darbību pārraudzības un novērtēšanas pasākumi;

e)

priekšlikumi par Kopienas līdzekļu piešķiršanu, ja summa uz katru saņēmēju gadā pārsniedz EUR 200 000 apmācībām un popularizēšanai, EUR 200 000 izstrādei un EUR 300 000 izplatīšanai;

f)

lēmuma 7. pantā minēto eksperimentālo projektu izvēle.

a)

atbilstīgs darbinieku skaits, kuriem ir attiecīgas profesionālās un valodu prasmes, kas piemērotas darbam vidē, kurā notiek starptautiska sadarbība;

b)

piemērota infrastruktūra, jo īpaši informātikas un sakaru infrastruktūra;

c)

darbojas tādā administratīvā vidē, kas ļauj apmierinoši veikt uzdevumus un novērst interešu konfliktus.

a)

ne vēlāk ka trīs gadus pēc programmas uzsākšanas — starpposma novērtējuma ziņojumu par tās īstenošanas rezultātiem, kā arī kvantitātes un kvalitātes aspektiem;

b)

ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas uzsākšanas — paziņojumu par tās turpināšanu;

c)

noslēdzot programmas īstenošanu, līdz 2015. gada 31. decembrim — sīki aprakstītu paveiktā novērtējuma ziņojumu par programmas īstenojumu un rezultātiem.

a)

izmantojot uzlabotu dažādās valstīs ievākto datu salīdzināšanu, veicina tirgus pārskatāmību un nodrošina apsaimniekotājiem finanšu un juridiskās informācijas un statistikas pieejamību, jo īpaši par dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, tādējādi palielinot Eiropas audiovizuālās nozares attīstības spēju un konkurētspēju;

b)

dodot iespēju programmu pārraudzīt efektīvāk un vienkāršot tās izvērtēšanu.

—

Padomes Lēmumu Nr. 90/685/EEK (1990. gada 21. decembris) par rīcības programmas īstenošanu, lai veicinātu Eiropas audiovizuālās nozares attīstību (MEDIA) (1991-1995) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.) (MEDIA I),

—

Padomes Lēmumu Nr. 95/563/EK (1995. gada 10. jūlijs) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA II — Izstrāde un izplatīšana (2001. — 2005. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.) un Padomes Lēmumu Nr. 95/564/EK (1995. gada 22. decembris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA II -Training) (2001. — 2005. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.) (MEDIA II),

—

Padomes Lēmumu Nr. 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana (2001. — 2005. gads) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.)) (MEDIA Plus) un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (2001. gada 19. janvāris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001. — 2005. gads) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (MEDIA-Training).