30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/11

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika: veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” un atbalsta Komisijas apņemšanos saprotamā veidā nostiprināt tūrisma politiku un stratēģiju nākamajiem gadiem.

1.2

EESK atzīst Komisijas centienus apkopot lielu skaitu dokumentu, atzinumus un debašu. Rezultātā ir iegūti dokumenti, kuros sabiedrībai precīzi izklāstīta jaunā tūrisma politika.

1.3

EESK piekrīt gan tam, ka šīs jaunās politikas pamatā ir atjauninātā Lisabonas stratēģija, gan izvirzītajiem mērķiem, kas ir konkurētspējas un ilgtspējības uzlabošana.

1.4

EESK piekrīt Komisijas paziņojumā noteiktajiem uzdevumiem un ierosinātajiem līdzekļiem to risināšanai. Piedāvātajā metodoloģijā paredzēta visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās, izmantojot dažādas sadarbības un “konkurētspējīgas sadarbības” formas, iesaistīšanos uzskatot par jaunās tūrisma politikas galveno asi.

1.5

Komiteja ir gandarīta par Komisijas apņemšanos īstenot šo jauno politiku, izmantojot sadarbību, uzsākot jaunus atbalsta pasākumus un saskaņojot ieinteresēto pušu darbību, bet uzsver, ka pilnīgāk jāattīsta konkrēta metodoloģija un rīcības līdzekļi. Komiteja uzskata, ka Uzņēmumu ģenerāldirektorātam jādarbojas aktīvāk un jāuzņemas vadošā loma, lai īstenotos daudzas Eiropas mēroga iniciatīvas.

1.6

Lai attīstītu sadarbības politiku, EESK atkārtoti ierosina un iesaka izveidot Eiropas Tūrisma konsultatīvo padomi un izvērtēt Eiropas tūrisma aģentūras izveides nosacījumus.

1.7

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paustos centienus uzlabot pieejamo finanšu instrumentu izmantošanu, bet pauž nožēlu, ka nav ierosināta nekāda programma precīzi noteikto tūrisma uzdevumu izpildei. Komiteja uzskata, ka konkrēti sociālā tūrisma jomā jau ir iespējams iegūt pieredzi, uzsākot starpvalstu izmēģinājuma projektu.

1.8

EESK ar nepacietību un cerībām gaida, kad tiks pabeigta “Eiropas Tūrisma dienaskārtības 21” izstrāde. Tas ir dokuments, kas, bez šaubām, papildinās un precizēs Eiropas tūrisma ilgtspējas politiku. Paraugprakses datu bāzes par ilgtspēju un citiem faktoriem saistībā ar tūrisma kvalitāti, radošu pieeju un konkurētspēju ir uzskatāmas par piemērotiem instrumentiem, kuru izveide Komisijai būtu jāatbalsta.

1.9

Statistikas jomā EESK ierosina izveidot tūrisma novērošanas centru tīklu, kas ne tikai ļautu atspoguļot datus par nozari, bet arī sniegt stratēģisku un perspektīvu skatījumu turpmāko darbību paredzēšanai.

1.10

EESK piedāvā turpināt savu darbu tūrisma jomā, ievērojot paziņojumā sniegtās pamtnostādnēs, un aicina pārējās Eiropas iestādes, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un ieinteresētās puses — uzņēmumus un arodbiedrības, kā arī plašu sabiedrību sadarboties tūrisma kā vipārēju tiesību un kā Eiropas nākotnei svarīgas saimnieciski stratēģiskas darbības iepazīšanā un atbalstā.

2.1.1

Uzdevumi izaugsmes un nodarbinātības jomā. Komisijas paziņojuma 1. sadaļā jaunā Eiropas tūrisma politika tiek saistīta ar nepieciešamību īstenot atjaunināto Lisabonas stratēģiju. Tiek skaidri atzīta tūrisma pašreizējā svarīgā loma darbavietu saglabāšanā un radīšanā, un tūrisms tiek pamatoti uzskatīts par saimniecisku darbību, kas spēj arī turpmāk sniegt un palielināt ieguldījumu pilnīgā nodarbinātībā. Komisijas paziņojumā tiek analizēta nozares struktūra un norādīts, ka ar tās attīstību saistīti daudzi pakalpojumi un profesijas, kā arī uzsvērta mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu ievērojamā iesaiste tūrisma nozarē. Paziņojumā ir norādīts, ka nozares specifika labvēlīgi ietekmē darbaspēka elastīgumu, neaizmirstot arī par kompensācijas pasākumu nepieciešamību, lai tūrisma nozarē nodrošinātu nodarbinātības stabilitāti un kvalitāti.

Komisija norāda, ka tūrismam ir liela nozīme Eiropas reģionālajā attīstībā, un tā ilgtspēja pozitīvi ietekmē dažādas saimnieciskās un sociālās jomas. Šajā sakarā Komisijas šobrīd gatavotā iniciatīva “Eiropas Tūrisma dienaskārtība 21” neapšaubāmi būs lietderīgs ceļvedis un līdzeklis tūrisma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Otrs faktors, kas jāņem vērā saistībā ar tūrisma ieguldījumu Lisabonas stratēģijā, ir ES paplašināšana un tās pozitīvā ietekme uz izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Tomēr, lai to visu sasniegtu, nepieciešama privātā un publiskā sektora visu līmeņu dalībnieku iesaistīšanās, kas ir Komisijas ierosinātās Eiropas jaunās tūrisma politikas pamatā.

2.1.2

Tūrismam risināmās problēmas. Komisijas paziņojumā minētas vairākas vispārējas Eiropas tūrisma jomā risināmas problēmas, ko radījušas būtiskas pārmaiņas sabiedrībā kā Eiropā, tā arī visā pasaulē.

Pirmā problēma ir saistīta ar demogrāfisko struktūru, kurā notiek ļoti būtiskas izmaiņas, ievērojami palielinoties to cilvēku skaitam (jo īpaši cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem), kas ceļo daudz vairāk. Tādēļ tūrismam jāpielagojas jaunajām prasībām.

Jaunu tūrisma ceļamērķu parādīšanās pasaules līmenī ir otrs svarīgs izaicinājums, radot nepieciešamību pielāgot tūrisma produktus un pakalpojumus jaunajai tirgus situācijai.

Visbeidzot, nepieciešams, lai tūrisms attīstītos atbilstoši saimnieciskās, sociālās, ekoloģiskās un kultūras ilgtspējas nosacījumiem.

Komisijas paziņojumā norādīts, ka konkurētspējas uzlabošana ir atbilstošs veids minēto puzdevumu risināšanai, tādējādi realizējot arī Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus.

2.1.3

Dialogs un partnerība. Lai sasniegtu konkurētspējas uzlabošanas mērķi, Komisijas paziņojumā izteikts aicinājums veidot visu ieinteresēto pušu dialogu un partnerību. Visi partnerības veidi ir nepieciešami neatkarīgi no tās līmeņa, un tā ir tūrisma jomas darbību galvenais komponents.

2.2

Atjaunotā Eiropas tūrisma politika. Komisija savā paziņojumā izsaka priekšlikumu pieņemt jaunu Eiropas tūrisma politiku nolūkā uzlabot konkurētspēju un radīt vairāk un labākas darbavietas, ievērojot ilgtspējas principu Eiropā un pasaulē. Tādēļ ta ierosina dialogu, koordinēšanu un sadarbību visos līmeņos.

2.2.1

Integrācijas pasākumi attiecībā uz tūrismu. Komisijas paziņojumā paredzēti trīs veidu pasākumi:

Komisijas paziņojumā tās dienestiem, kas specializēti kā privātā, tā arī publiskā sektora iniciatīvu koordēšanā, ir izvirzīti ļoti svarīgi uzdevumi. Īpaši tiem uzticēts uzdevums izplatīt nozares interaktīvo informāciju, kā arī panākt visu pušu sadarbību, lai tūrisms gūtu labumu no visiem Kopienas finansēšanas instrumentiem.

2.3

Ilgtspējīga tūrisma veicināšana. Komisija par Eiropas jaunās tūrisma politikas noteikšanas būtisku elementu uzskata priekšlikumu par “Eiropas Tūrisma dienaskārtību 21”. Pašreiz noteik tās izstrādāšana, ko paredzēts pabeigt 2007. gadā.

Kamēr šis stratēģiskā rakstura darbs vēl nav pabeigts, Komisija plāno nekavējoties īstenot dažādus īpašus pasākumus, kuru starpā jāuzsver — jo tas minēts vismaz septiņos EESK pašiniciatīvas atzinumos — priekšlikums atvieglot paraugprakses apmaiņu tūrisma jomā saistībā ar dažādiem tematiem: pieejamība un ilgtspēja, sports, kultūra, ekonomikas atlabšana, Eiropas paplašināšana, publiskā un privātā sektora partnerība un sociālais tūrisms Eiropā.

2.4

Tūrisma izpratnes un redzamības uzlabošana. Komisijas paziņojumā izvirzītas vairākas pamatpolitikas, lai uzlabotu tūrisma stratēģisko nozīmi Kopienas vispārējā politikā. Cita starpā jāmin:

3.1

Tūrisma jautājums ir plaši apskatīts visu Eiropas iestāžu stratēģiskajos un operatīvajos dokumentos, tomēr nav bijusi pietiekami ņemta vērā ne nozīme, kas šobrīd ir tūrismam kā saimnieciskai darbībai, ne arī tā iespējamā nākotne Kopienas ietvaros. Tūrisma nozīme pārsniedz vienkārši saimniecisko sfēru, ietverot elementus, kas izteikti saistīti ar sociālajiem, kultūras, kultūras mantojuma un Eiropas iedzīvotāju integrācijas jautājumiem, jo tūrisma daudzveidīgais raksturs skar daudzas stratēģijas, politikas un Kopienas darbības.

3.2

Ir svarīgi norādīt, ka, lai gan tūrisms šobrīd nav kopēja Eiropas Savienības politika, neapšaubāmi ir skaidrs, ka dažādas Eiropas iestādes plāno līdzekļus un pasākumus, kas ietekmē tūrismu, kā arī atbalsta to kā līdzekli dažādu Eiropas Savienības pamatmērķu sasniegšanai. Jaunais Konstitucionālais līgums, kas vēl nav ratificēts, ir solis uz priekšu, lai atzītu tūrisma papildinošo nozīmi un nepieciešamību saskaņot valstu politikas, tādējādi sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Tajā atzīts arī tūrisma saimnieciskais raksturs.

3.3

Tūrisma temats skarts dažādu Eiropas iestāžu dokumentos:

3.4

Šajā atzinumā EESK vēlas ne vien vairāk vai mazāk kritiski novērtēt Komisijas paziņojumu un sniegt attiecīgas rekomendācijas, kas izriet no diskusijām par to, bet cenšas arī analizēt esošās iniciatīvas un izteikt skaidrus priekšlikumus. Tādēļ, vērtējot Komisijas paziņojums atzinīgi, EESK tomēr vēlas norādīt uz atsevisķiem pasākumiem, kas kopā veido tūrisma politiku. Pašreizējā Eiropas politikā ir atsevišķi elementi, kas, lai gan tieši neattiecas uz tūrismu, ļoti būtiski ietekmē tā attīstību, proti, personu, pakalpojumu un preču brīva kustība, transports, vide u.c.. Pamatojoties uz minētajiem elementiem, jāveido konkurētspējīga un ilgtspējīga tūrisma politika.

3.5

Kopumā ar šo atzinumu EESK vēlas deklarēt un konkretizēt, ka:

4.1

Komisijas paziņojumā vispārīgā veidā izklāstīti Eiropas jaunās tūrisma politikas galvenie pamatprincipi, problēmas, politikas, galvenie pasākumi un vispārējā metodoloģija. Viss iepriekš minētais ir apkopots diezgan īsā paziņojumā, kas neapšaubāmi prasījis nopietnu darbu, sistematizējot izmantoto materiālu un analizējot daudzus dokumentus, atzinumus un diskusijas. Jāuzsver tas, ka tādējādi sasniegts galvenais mērķis: skaidra informācija sabiedrībai par Komisijas pamatuzskatiem attiecībā uz tūrismu un pasākumiem, kas veicami šajā sarežģītajā nozarē.

4.2

Paziņojumā izvirzītie argumenti jaunās tūrisma politikas atbalstam saistībā ar atjaunināto Lisabonas stratēģiju un tās diviem plašajiem virzieniem — izaugsmi un nodarbinātību — šķiet atbilstoši. Ja Kopienas apjomīgajā stratēģijā paredzēta minēto divu mērķu sasniegšana, tad, neapšaubāmi, apgalvojums, ka tūrisms to sasniegšanā sniedz savu ieguldījumu, nozīmē tā lomas nostiprināšanu un pamatu tā attīstībai.

4.3

Varbūt būtu bijis lietderīgi Komisijas paziņojumā analizēt arī to, kā tūrisma nozīme vērtēta Kopienas svarīgākajās deklarācijās un Konstitūcijā Eiropai, lai iepazītos ar pašreizējās tūrisma politikas atspoguļojumu minētajos dokumentos un jaunās Eiropas tūrisma politikas nozīmi. Nevajadzētu aizmirst, ka valstis un reģioni vairākkārt uzsvēruši, ka vēlas saglabāt priekšrocības tūrisma jomā, nenoliedzot to, ka Eiropas Savienība pilda noteiktas funkcijas attiecībā uz atsevišķiem kopīgiem aspektiem, lai varētu uzlabot Eiropas tūrisma konkurētspēju. Piemēram, Eiropas interneta portāla izveide un uzturēšana, lai popularizētu Eiropu kā tūrisma ceļamērķi, ir nepieciešams pasākums, kas šobrīd tiek izstrādāts un uzlabots. Laikā, kad izzūd valstu iekšējās robežas, nepieciešami kopīgi pasākumi.

4.4

Komisijas noteiktie uzdevumi noteikti ir vissvarīgākie, ar kuriem saskarsies tūrisma nozare nākamo gadu desmitu laikā. Iespējams, ka saraksts varēja būt garāks, bet neapšaubāmi konkurētspējas uzlabošana ir pietiekami aptverošs galvenais uzdevums, lai saistībā ar to apskatītu citas svarīgas problēmas, piemēram, kvalitātes uzlabošanu, sezonalitātes samazināšanu vai tūrisma darbinieku kompetenču uzlabošanu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tūrisma nozares darbinieku profesionālo izglītību un kvalifikācijas celšanu integrētās mūžizglītības programmas ietvaros, tādējādi veicinot nozares konkurētspēju un nodrošinot sniedzamo pakalpojumu augstu kvalitāti.

4.5

Komisijas paziņojumā vairākkārt izteikts aicinājums sadarboties, un kā norādīts paziņojuma virsrakstā, partnerības nostiprināšana tiek piedāvāta kā jaunās tūrisma politikas pamats. Īpaši svarīgi ir uzsvērt arodbiedrību un uzņēmējsabiedrību nozīmi, kas jāiekļauj partnerības veidošanas procesos, aicinot piedalīties visās diskusijās un forumos, kā arī vispārēju pasākumu īstenošanā nozares darbības uzlabošanai. Bez tam būtu lietderīgi izveidot tūrisma paraugprakses datu bāzi, kas varētu būt veiksmīgas pieredzes apmaiņas līdzeklis visu ieinteresēto pušu sadarbībai. Līdzīgā veidā būtu lietderīgi veicināt pastāvīgus tūrisma ceļamērķus un pilsētu tīklus ar kopīgu mērķi uzlabot konkurētspēju. Komiteja atzinīgi vērtē “Lieliska tūrisma ceļamērķa” ieviešanu, un šajā koncepcijā noteikti jāiekļauj pareizs darba un sociālo attiecību risinājums, kā arī arodbiedrību un darba devēju organizāciju līdzdalība.

4.6

Komisija apņemas īstenot šo jauno politiku, pamatojoties uz sadarbību, izstrādājot īpašus atbalsta pasākumus un ieineteresēto pušu darbības saskaņošanu, tomēr varētu būt nepieciešams precizēt veidus, kā īstenot katru no trijām minētajām pieejām. EESK uzskata, ka Uzņēmumu ģenerāldirektorātam ir ļoti liela nozīme visu to Eiropas politiku saskaņõšanā, kas tieši vai netieši saistītas ar tūrismu, bet Komisijai būtu jānosaka, kura struktūra par to ir atbildīga. Tāpat Komiteja uzskata, ka Komisijai jābūt aktīvākai Eiropas mēroga iniciatīvu uzsākšanā. EESK vairākkārt piedāvājusi izveidot Eiropas Konsultatīvo tūrisma padomi un apsvērt Eiropas Tūrisma aģentūras izveides nosacījumus.

4.7

Komisijas paziņojumā ļoti skaidri noteikts mērķis un nepieciešamība paaugstināt Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju. Pieaugošā konkurence pasaules mērogā šajā nozarē negatīvi ietekmē tūrisma operatoru rentabilitāti. Lai saglabātu Eiropas vadošo lomu pasaules tūrisma jomā, nākotnē nopietni jāpievēršas inovāciju, kvalitātes, atbalsta un radošās pieejas jautājumam un visu tūrismā iesaistīto pušu darbības ražīguma uzlabošanai.

4.8

Komiteja uzskata, ka Komisijas paziņojumā gan no lietotāju, gan uzņēmumu un nozares darbinieku viedokļa nepietiekami atspoguļota Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme jaunajā tūrisma “scenārijā”. Pētniecības un attīstības centieniem tūrisma jomā, lai uzlabotu minēto tehnoloģiju izmantošanu, jābūt nākamo gadu prioritātei.

4.9

Komisijas priekšlikumu par tiesiskā regulējuma uzlabošanu EESK vērtē ļoti atzinīgi, bet jāņem vērā, ka ne vienmēr vienkāršākais tiesību akts ir labākais. Lai pielāgotu tiesību aktus un tiesisko regulējumu saistībā ar nodarbinātību skatāmajā nozarē, būtu nepieciešams nostiprināt kolektīvos līgumus jomās, ko izvēlas sociāli ieinteresētās puses.

4.10

Komiteja uzsver Komisijas izteikto vēlēšanos izstrādāt konkrētus pasākumus un jo īpaši uzlabot pieejamos Eiropas finanšu instrumentu izmantošanu, bet nepieciešama precīzāka informācija un priekšlikums izstrādāt īpašu programmu, kas veltīta Komisijas galveno Eiropas tūrisma problēmu risināšanu. Jānodrošina tas, lai tūrismam paredzētie līdzekļi tiek mērķtiecīgi, efektīvi un prasmīgi izmantoti.

4.11

Komisijas paziņojumā “Eiropas Tūrisma dienaskārtībai 21” ir svarīga nozīme; tas ir dokuments, kurā noteiktas stratēģijas, programmas un pasākumi ilgtspējīgai attīstībai tūrisma jomā. Jācer, ka šis apjomīgais dokuments sniegs atbildes uz dažādiem saimnieciskiem, sociāliem un vides jautājumiem. Komiteja uzskatsa ka minētajā dokumentā rūpīgi jānalizē tādi jautājumi kā izaugsmes ierobežojumi, tūrisma ceļamērķu ilgtspējīgas izaugsmes temps un piekrastes un citu dabas liegumu aizsardzība, formulējot dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus priekšlikumus.

4.12

Komisijas paziņojumā liela uzmanība tiek veltīta tūrisma statistikai, bet minētā joma jāpapildina ar pētījumiem, izmantojot skaidru stratēģisku un uz nākotni vērstu pieeju, nosakot tendences, izdarot secinājumus un plānojot nākotnes pasākumus. Viena vai vairāku savstarpējā tīklā iekļautu tūrisma novērošanas centru izveide Eiropā varētu veiksmīgi apmierināt nozares attiecīgās vajadzības. Tūrisma statistikā būtu vairāk jāpievēršas nodarbinātības elementam.

4.13

Komisijas paziņojumā skaidri noteikta nepieciešamība uzlabot tūrisma redzamību, izpratni un tā pieņemšanu Eiropas sabiedrībā. Kā jau norādīts EESK atzinumā par Katovices deklarāciju, kā arī atzinumā par tematu “Tūrisms un kultūra: divi faktori izaugsmes veicināšanai” un citos EESK dokumentos, būtu nepieciešams īstenot informatīvās kampaņas, lai izglītotu un motivētu visus Eiropas iedzīvotājus, bet jo īpaši jaunatni.