52005PC0705

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.12.2005

COM(2005) 705 galīgā redakcija

2005/0277 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007–2013)

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas priekšlikumam Septītajai pamatprogrammai, ko pieņēma 2005. gada 6. aprīlī, bija pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „Septītās pamatprogrammas vienkāršošana”, kurā bija izklāstīti desmit galvenie veicamie pasākumi un uzsvērta vienkāršošanas nozīme, norādot, ka tā ir „būtisks panākumu faktors”.

Komisijas priekšlikumā par noteikumiem līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā izstrādāts mehānisms daudzu vienkāršošanas aspektu īstenošanai, kā arī paredzēts balstīties uz Sestajā pamatprogrammā noteiktajiem principiem.

2. JURIDISKAIS PAMATS

Šis priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XVIII nodaļas 167. pantu, kurā paredzēts pieņemt noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai un noteikumus pētījumu rezultātu izplatīšanai, lai īstenotu Kopienas daudzgadu pētniecības pamatprogrammas. Šajos noteikumos paredzētas to juridisko vienību tiesības un pienākumi, kas vēlas piedalīties pamatprogrammā, un noteikti principi to veiktā darba rezultātu izmantošanai un izplatīšanai. Septīto pamatprogrammu īsteno saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, kā arī ar noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši — par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai.

3. IEPRIEKŠĒJA APSPRIEŠANĀS

Par iespējamām izmaiņām noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un asociētām valstīm apspriedās semināros un īpašā tīmekļa vietnē. Saistībā ar priekšlikumu apspriedās arī ar mazāk ievērojamu dalībnieku pārstāvju grupu, lai nodrošinātu, ka iespējamās izmaiņas nerada nelabvēlīgus apstākļus šādu dalībnieku līdzdalībai.

4. SATURS

Pašreizējam priekšlikumam ir četras nodaļas: ievada noteikumi (priekšmets, definīcijas un konfidencialitāte), līdzdalība netiešās darbībās (obligātie līdzdalības nosacījumi, procesuālie aspekti, tostarp minimālais dalībnieku skaits, to reģistrācijas vieta, priekšlikumu iesniegšana un novērtēšana, īstenošana un dotāciju nolīgumi, projektu un programmu uzraudzība, Kopienas finanšu ieguldījums: atbilstība finansējuma saņemšanas nosacījumiem un dotāciju veidi, izmaksu atlīdzināšanas likmes, maksājumi, sadale, atgūšana un garantijas), Eiropas Investīciju banka , kā arī izplatīšanas un izmantošanas noteikumi un piekļuves tiesības (īpašumtiesības, aizsardzība, publicēšana, izplatīšana un izmantošana, piekļuves tiesības attiecībā uz iepriekš uzkrātām un jaunām zināšanām).

Atkarībā no darbības veida ir noteikts minimālais dalībnieku skaits un nosacījumi par dalībnieku reģistrācijas vietu. Līdzdalības noteikumi asociētās valstīs reģistrētām juridiskām vienībām neatšķiras no tiem, ko piemēro dalībvalstīs reģistrētām juridiskām vienībām.

Noteikumos izklāstīta kārtība, kādā uzaicina iesniegt priekšlikumus , un izņēmumi attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikums, kā arī priekšlikumu iesniegšanas, novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūrām. Papildus tajos paredzēta ārēju ekspertu iecelšanas kārtība. Komisijai sīki jāizstrādā turpmāki iekšējie noteikumi, kas reglamentē priekšlikumu iesniegšanas, novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas kārtību, un jāiekļauj tajos nosacījumi neatkarīgu ekspertu iecelšanai. Šajos noteikumos jāiekļauj īpaši nosacījumi divpakāpju iesniegšanas procedūrai (kas attiecīgos gadījumos jāizmanto plašāk, piemēram, ja paredzams pārāk liels iesniegto priekšlikumu skaits, ļoti lielu projektu gadījumā, kā arī lai samazinātu tādu priekšlikumu sagatavošanas izmaksas, kuri var nesaņemt finansējumu, utt.) un divpakāpju novērtēšanas procedūrai (ja priekšlikumu iesniegšana notiek vienā posmā). Novērtēšanas procedūru , kas izstrādāta iepriekšējo pamatprogrammu laikā un atspoguļota šajos iekšējos noteikumos, piemēros bez būtiskām izmaiņām. Gadījumos, kad tas ir iespējams, vairāk izmantos novērtēšanu neklātienē, kā arī nemitīgi turpinās uzlabot vērtētāju informatīvās sanāksmes. Racionālāk izmantos uzklausīšanas procesu. Novērtēšanas kritēriji pašlaik iekļauti īpašajās programmās, nevis noteikumos, un tos var sīkāk izstrādāt, sagatavojot darba programmas (un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus).

Lai gan tas nav īpaši paredzēts noteikumos, ir izteikts ierosinājums priekšlikumus Septītajā pamatprogrammā pilnībā iesniegt elektroniski , jo Sestajā pamatprogrammā šī iespēja tika rūpīgi pārbaudīta un izmantota. Arī iepriekš aizpildītu veidlapu/ iepriekšējas reģistrēšanās ieviešana, izmantojot datus no centrālās datu bāzes, kā arī izmaiņas priekšlikumu saturā un formātā ļaus sekmīgiem priekšlikumiem ātrāk saņemt finansējumu. Ievērojami palīdzēs arī vienota reģistrācijas sistēma ar visiem Komisijas dienestiem kopīgu datu bāzi.

Lai nodrošinātu dalībnieku finansiālās dzīvotspējas vienotu novērtēšanu un ar to saistītās finansiālās procedūras, Komisija pieņems un publicēs iekšējos noteikumus novērtēšanas īstenošanai.

Komisija izstrādās dotāciju nolīguma paraugu, kurā noteiks dalībnieku savstarpējās tiesības un pienākumus, kā arī to tiesības un pienākumus pret Kopienu. Tiks saglabāta konsorcija autonomija un elastīgums, jo īpaši attiecībā uz izmaiņām tā sastāvā, ko noteica Sestās pamatprogrammas laikā. Tāpat kā Sestajā pamatprogrammā dotāciju nolīgums stāsies spēkā pēc tam, kad to parakstījis koordinators un Komisijas pilnvarota amatpersona. Visiem dalībniekiem jāpievienojas dotāciju nolīgumam, lai varētu īstenot savas projektā noteiktās tiesības un pienākumus.

Tāpat kā Sestajā pamatprogrammā dalībniekiem tiks izteikta prasība noslēgt konsorcija nolīgumu, ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nebūs noteikts izņēmums. Tomēr daudzi jaunie noteikumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu padarīs šos nolīgumus vieglāk izstrādājamus un vajadzības gadījumā — pielāgojamus.

Komisija uzraudzīs visas netiešās darbības, ko finansēs no Kopienas, kā arī Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu līdzekļiem, vajadzības gadījumā izmantojot ārēju ekspertu palīdzību.

Dalībnieki, kas ir tiesīgi pretendēt uz Kopienas finansējumu, norādīti tajā apakšiedaļā par Kopienas finanšu ieguldījumu, kurā aplūkoti arī dotāciju veidi, izmaksu atlīdzināšanas likmes, maksājumi, sadale, atgūšana un garantijas.

Kopienas finanšu ieguldījumam ir ierosināti trīs dotāciju veidi : attaisnoto izmaksu atlīdzināšana, vienreizējie maksājumi un vienotās likmes finansējums (pēdējo var noteikt, pamatojoties uz vienības pašizmaksas skalu, un tas ietver arī vienotu likmi netiešo izmaksu atlīdzināšanai). Tos var izmantot katru atsevišķi vai apvienojot, tādējādi aptverot visu Kopienas finanšu ieguldījumu kādā finansēšanas shēmā. Lielākajā daļā finansēšanas shēmu attaisnoto izmaksu atlīdzināšana būs visvairāk izmantotā metode, īpaši Septītās pamatprogrammas darbības sākumā. Vienreizējos maksājumus un vienotās likmes finansējumu ieviesīs pakāpeniski, un, ja rezultāti būs sekmīgi, tos izmantos arvien plašāk.

„Progresīvās” pētniecības pasākumiem Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome ierosinās piemērotu finansēšanas kārtību atbilstīgi līdzdalības noteikumiem un Finanšu regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Komisija sniegs Zinātniskajai padomei visu nepieciešamo palīdzību, lai tai izdotos atrast vislabāko iespējamo pieeju.

Ir vienkāršota attaisnoto izmaksu definīcija, un vairs netiks izmantoti trīs izmaksu pārskata paraugi , ko izmantoja iepriekšējās pamatprogrammās. Tas nozīmē, ka dalībnieki var pieprasīt atlīdzināt visas viņu tiešās un netiešās izmaksas, kā arī izvēlēties iespēju saņemt vienotas likmes maksājumu netiešo izmaksu segšanai. Izmaksas noteiks, pamatojoties uz dalībnieku parastajiem grāmatvedības un vadības principiem projekta mērķu sasniegšanai un ņemot vērā saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

Kopienas finanšu ieguldījums pētniecībā un demonstrējumu pasākumos segs līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām, atskaitot no tām ieņēmumus. MVU, sabiedriskas iestādes, vidējās un augstākās izglītības iestādes un bezpeļņas pētniecības organizācijas pētniecības pasākumiem varēs saņemt vēl papildus līdz 25 %. „Progresīvās” pētniecības pasākumu izmaksas visiem dalībniekiem atlīdzinās 100 % apmērā. Visu citu pasākumu izmaksas, tostarp to, kas saistīti ar koordinācijas un atbalsta darbībām un darbībām pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei, visiem dalībniekiem atlīdzinās līdz 100 %.

Iepriekš norādītās augšējās robežas attiecas uz visām minēto dalībnieku attaisnotajām izmaksām, pat ja daļu no izmaksām atlīdzina, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem vai vienotās likmes maksājumiem. Augšējās robežas piemēro arī tad, ja minētie dalībnieki piedalās projektos, kurus pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu un attiecīgā gadījumā — vienreizējo maksājumu.

Izcilības tīkliem ir ierosināts ieviest īpašu vienreizējo maksājumu . Noteikumos ir paredzēta vienreizējā maksājuma summa, kas izteikta kā fiksēta summa vienam pētniekam gadā. Vienreizējās maksājuma summas daļas izmaksās periodiski atkarībā no tā, kā tiks sasniegti rādītāji, kas liecina par panākumiem kopīgās darbības programmas īstenošanā.

Sabiedriskām iestādēm, bezpeļņas pētniecības organizācijām un augstākās un vidējās izglītības iestādēm atļaus iesniegt kompetentas valsts amatpersonas izsniegtu revīzijas sertifikātu. Samazinās revīzijas sertifikātu skaitu, kas vajadzīgs vienam dotāciju nolīgumam un kas jāiesniedz vienam dalībniekam, kā arī racionalizēs pārskatus un pārskata periodus.

Tāpat kā Sestajā pamatprogrammā konsorcija dalībnieki būs atbildīgi par to, lai viņiem uzticētie uzdevumi tiktu pilnībā veikti pat tad, ja viens no dalībniekiem neizpilda viņam uzdoto. Tomēr Sestajā pamatprogrammā noteiktais kolektīvās finansiālās atbildības princips lielākajā daļā darbību vairs netiks piemērots, lai novērstu šķēršļus līdzdalībai, galvenokārt tas attiecas uz MVU. Šādai pieejai arī jāpaātrina procedūras un jābūt rentablākai. Atkarībā no to risku novērtējuma, ko Kopienas budžetam rada Eiropas pētniecības finansēšana, var ieviest mehānismu, lai segtu finanšu risku gadījumos, kad dalībnieks neatmaksā Kopienai piekritīgās summas. Šo mehānismu finansēs ar nelielu ieguldījumu palīdzību, ko sniegs uzņēmumi un citi dalībnieki, kuri nav sabiedriskas iestādes, vidējās un augstākās izglītības iestādes, vai arī kuru līdzdalību negarantē dalībvalsts vai asociētā valsts. Šajā mehānismā līdzekļus neieguldīs pētnieku sagatavošanas un profesionālas izaugsmes atbalsta pasākumu dalībnieki, konkrētu grupu vajadzībām, izņemot MVU labā, paredzēto pasākumu dalībnieki un „progresīvās” pētniecības pasākumu dalībnieki. Šo ieguldījumu izveidos, ieturot piekritīgās summas. Komisija kopīgi ar EIB meklēs veidu, kā nodot šo mehānismu EIB pārziņā. Atbilstīgi Finanšu regulas 18. panta 2. punktam ieturētās summas, kas vairs nebūs vajadzīgas finanšu risku segšanai, tiks atkal novirzītas attiecīgās pētniecības pamatprogrammas pētījumiem. Tādēļ bankas garantiju pieprasīs tikai tajos retajos gadījumos, kad priekšfinansējums pārsniedz 80 % no dotācijas kopsummas, kas arī ir vienīgais gadījums, kad Finanšu regulā paredzēts obligāti pieprasīt garantiju. Komisija veiks arī visas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka tiek mazināti īpaši riski saistībā ar konkrētu dalībnieku.

Attiecībā uz izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuves tiesībām (īpašumtiesības, aizsardzība, publicēšana, izplatīšana un izmantošana, iepriekš uzkrāto zināšanu un jauno zināšanu piekļuves tiesības) mērķis ir saglabāt iespējami lielu saskanību ar Sesto pamatprogrammu, veicot vienīgi nelielus uzlabojumus, pamatojoties uz nepieciešamajām pārmaiņām, ko konstatēja Sestās pamatprogrammas īstenošanā. Galvenās pārmaiņas ir šādas: a) ir atcelta lielākā daļa dalībnieku pienākumu noteikt galīgos nosacījumus pirms pievienošanās EK līgumam, un b) atcelta lielākā daļa pienākumu pieprasīt Komisijas iepriekšēju akceptu publicēšanai, īpašumtiesību nodošanai un piekļuves tiesību piešķiršanai trešām personām gadījumos, kad tam piekrīt visi pārējie partneri. Pārmaiņas nodrošinās dalībniekiem lielāku elastību to projektu izpildes gaitā. Pārmaiņas definīcijās ir šādas: jēdziens „iepriekš uzkrātas zināšanas” aizstās jēdzienu „zināmās speciālās zināšanas”, tādējādi vairs neietverot projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūtās zināšanas („ side-ground ”), un jēdziens „jaunās zināšanas” attiecīgi aizstās jēdzienu „zināšanas”. Tiks saglabāta iespēja neietvert iepriekš uzkrātas zināšanas, kā arī paredzēt citus noteikumus un nosacījumus, kas nav ietverti līdzdalības noteikumos, taču tagad šī iespēja ir daudz elastīgāka un sniedz dalībniekiem pielāgošanās iespējas projektu izpildes gaitā. Ir ieviesti standarta nosacījumi kopīpašumā esošu pētījumu rezultātu izmantošanai, lai veicinātu tādu rezultātu izmantošanu, kas ir vairāku dalībnieku kopīgs īpašums, ja puses šajā jautājumā nav panākušas skaidru vienošanos. Ja dalībnieks nevēlas aizsargāt zināšanas, tas var piedāvāt citiem dalībniekiem iespēju pārņemt īpašumtiesības, pirms tas piedāvā šo iespēju Komisijai. Papildus dalībniekam būs iespējams piedāvāt ekskluzīvas piekļuves tiesības trešai personai, ja visi pārējie dalībnieki piekrīt atteikties no savām piekļuves tiesībām.

Ir uzlabota izplatīšanas un publicēšanas prasību saskaņotība. Ir atcelta prasība iepriekš paziņot Komisijai par rezultātu publicēšanu.

Ir iekļauti papildu noteikumi vai atšķirīgi noteikumi attiecībā uz specifiskām darbībām ar īpašām prasībām (piemēram, „progresīvās” pētniecības pasākumiem, pētniecībai drošības jomā, pētniecībai konkrētu grupu vajadzībām utt.)

Citi pasākumi, kas nav aplūkoti noteikumos

Programmas komitejas

Programmas komitejai sniegs pilnīgu un savlaicīgu informāciju par finansētajiem projektiem, tomēr tās pienākumos vairs neietilpst atsevišķu projektu akceptēšana, kā tas izriet no Komisijas 2005. gada 21. septembrī pieņemtajiem priekšlikumiem Septītās pamatprogrammas īpašajām programmām. Tādējādi vairs nepastāv vajadzība pēc Komisijas lēmuma par katru projektu, kas izvēlēts finansējuma piešķiršanai vai kam atteikts finansējums (un visām ar to saistītajām iekšējām procedūrām), kas savukārt saīsinās laikposmu līdz līguma slēgšanai. Programmas komitejas turpinās pildīt savu svarīgo uzdevumu, pārskatot un akceptējot darba programmas un citus būtiskus politikas jautājumus, un arī turpmāk būs pilnībā informētas par visām novērtēšanas procedūrām un to rezultātiem.

Palīdzības dienesti

Visos attiecīgajos Komisijas dienestos jānodrošina noteikumu vienota interpretācija, īpaši tas attiecas uz projektu juridiskajiem un finanšu noteikumiem. To zināmā mērā var sasniegt ar Komisijas noteikumu palīdzību, kas jāizstrādā saskaņā ar līdzdalības noteikumu projektā izklāstītajiem nosacījumiem. Tomēr palīdzības dienestiem un „informācijas apstrādes centriem” jānodrošina, ka Komisijas sniegtā informācija ir saskaņota un vienota. Intelektuālo īpašumtiesību palīdzības dienests turpinās sniegt savu atbalstu.

Informācijas paziņošana

Tiks veikti turpmāki centieni, lai nodrošinātu informācijas maksimālu skaidrību un pieejamību. Dokumentu skaitu un apjomu samazinās un konsolidēs. Nepieļaus informācijas atkārtošanos un atšķirības vienas un tās pašas informācijas pasniegšanā dažādos dokumentos.

2005/0277 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007–2013) (Teksts ar EEA nozīmi))

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru[4],

tā kā:

(1) Septīto pamatprogrammu pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes […] Lēmumu Nr. […/…/EK] par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007-2013)[5]. Komisija ir atbildīga par pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu, ieskaitot ar tām saistītos finanšu aspektus.

(2) Septīto pamatprogrammu īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], (še turpmāk „Finanšu regula”), un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai[7], (še turpmāk „īstenošanas noteikumi”).

(3) Septīto pamatprogrammu īsteno arī saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši — saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai[8].

(4) Uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem jāizveido saskaņots un pārredzams satvars, lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas efektīvu īstenošanu un vieglu pieejamību visiem tās dalībniekiem.

(5) Septītajai pamatprogrammai jāpiesaista dalībnieki no Kopienas attālākajiem reģioniem, kā arī jāveicina plaša uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalība.

(6) Saskaņotības un pārredzamības labad jāpiemēro Komisijas Ieteikumā Nr. 2003/361/EK[9] iekļautās mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas.

(7) Tādēļ ir lietderīgi atļaut ne tikai juridisku personu līdzdalību, ar nosacījumu, ka tās ir tiesīgas izmantot tiesības un uzņemties saistības, bet arī fizisku personu līdzdalību. Fizisku personu līdzdalība nodrošinās, ka zinātniskās izcilības un spēju radīšana un attīstīšana neaprobežosies tikai ar Kopienas finansējuma piešķiršanu projektiem, kuros iesaistītas vienīgi juridiskās personas, nodrošinot arī tādu MVU līdzdalību, kas nav juridiskas personas.

(8) Jānosaka obligātie līdzdalības nosacījumi, gan vispārīgu noteikumu veidā, gan arī attiecinot tos uz konkrētam netiešām darbībām Septītajā pamatprogrammā. Īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un to reģistrācijas vietu.

(9) Ir lietderīgi paredzēt, ka pamatprogrammā var piedalīties jebkura juridiska vienība, kas izpildījusi obligātos nosacījumus. Līdzdalībai, kas pārsniedz obligātos nosacījumus, jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva īstenošana.

(10) Septītajā pamatprogrammā jārosina iesaistīties starptautiskās organizācijas, kuru uzdevums ir attīstīt sadarbību pētniecības jomā Eiropā un kuru locekļi galvenokārt ir dalībvalstis vai asociētās valstis.

(11) Saskaņā ar starptautiskās sadarbības mērķiem, kas noteikti Līguma 164. un 170. pantā, ir jāparedz gan trešās valstīs dibinātu juridisku vienību, gan starptautisku organizāciju līdzdalība. Tomēr ir lietderīgi izvirzīt nosacījumu, ka šāda līdzdalība jāattaisno ar minēto organizāciju lielāku devumu Septītajā pamatprogramma izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(12) Saskaņā ar iepriekšminētajiem mērķiem jāparedz noteikumi un nosacījumi Kopienas finansējuma piešķiršanai netiešu darbību dalībniekiem.

(13) Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu, atlasi un dotāciju piešķiršanu, Komisijai jāparedz sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. Jo īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu.

(14) Lai reglamentētu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku finansiālās dzīvotspējas un tiesiskās stabilitātes novērtēšanu, Komisijai ir lietderīgi arī paredzēt sīkākus noteikumus un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.

(15) Šajā kontekstā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem cita starpā reglamentēs Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai piekritīgo summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un dotāciju piešķiršanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar Līguma 248. panta 2. punktu.

(16) Nolīgumos, kas noslēgti par katru darbību, jāparedz uzraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, pārbaudes uz vietas, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), saskaņā ar Padomes Regulā Nr. 2185/96 noteikto kārtību.

(17) Komisijai jāuzrauga gan netiešās darbības, ko veic Septītās pamatprogrammas ietvaros, gan tās, ko veic Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietvaros.

(18) Ar pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem jānodrošina, ka dalībnieki attiecīgā gadījumā aizsargā darbībās radīto intelektuālo īpašumu, kā arī izmanto un izplata minētos rezultātus.

(19) Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, šie noteikumi jāizstrādā tā, lai nodrošinātu dalībnieku piekļuvi informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas rodas projekta ietvaros veiktajos pētījumos, tādā mērā, kas nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas.

(20) Tiks atcelts Sestajā pamatprogrammā paredzētais pienākums konkrētiem dalībniekiem uzņemties finansiālu atbildību par saviem partneriem viena konsorcija ietvaros. Atkarībā no tā, cik liels ir risks, kas saistīts ar iespēju neatgūt naudas summas, daļu no Kopienas finanšu ieguldījuma var paredzēt, lai segtu Komisijai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši partneri, kuri nepilda saistības. Dalībnieki, kuriem būtu bijis jāuzņemas citu dalībnieku finansiālās saistības, tagad dos ieguldījumu riska novēršanā, Komisijai ieturot konkrētas summas no maksājumiem.

(21) Šīs regulas darbības joma neietver Kopienas ieguldījumus kopuzņēmumā vai citā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar Līguma 171. pantu vai Līguma 169. pantu.

(22) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(23) Kopiena var piešķirt dotācijas Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus plašās PTA darbībās, kas ir tiesīgas pretendēt uz Kopienas finansējumu, lai palielinātu bankas riska pārvaldības iespējas, tādējādi panākot (i) lielāku EIB aizdevumu apjomu zināmam riska līmenim un (ii) riskantāku PTA darbību finansēšanu Eiropā, kas nebūtu iespējams bez Kopienas atbalsta.

(24) Kopiena var sniegt finanšu atbalstu, kā paredzēts Finanšu regulā, cita starpā izmantojot:

(a) valsts iepirkumus, līgumā nosakot cenu precēm vai pakalpojumiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(b) dotācijas;

(c) dalību organizācijā, maksājot biedru naudu;

(d) honorārus neatkarīgiem ekspertiem, kā norādīts šīs regulas 17. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Ievada noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu, kā arī citu juridisku vienību līdzdalībai darbībās, ko viens vai vairāki dalībnieki veic, izmantojot finansēšanas shēmas, kas norādītas III pielikuma a) daļā Lēmumā […/…], ar ko izveido Septīto pamatprogrammu, še turpmāk „netiešas darbības”.

Atbilstīgi noteikumiem, kas iekļauti Regulā (EK/Euratom) Nr. 1605/2002, še turpmāk „Finanšu regula”, un Regulā (EK/Euratom) Nr. 2342/2002, še turpmāk „īstenošanas noteikumi”, tajā paredzēti arī nosacījumi attiecībā uz Kopienas finanšu ieguldījumu Septītās pamatprogrammas netiešās darbībās.

Kas attiecas uz Septītajā pamatprogrammā veikto pētījumu rezultātiem, šajā regulā paredzēti noteikumi jaunu zināšanu izpaušanai ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, izņemot tos, kas saistīti ar minēto jauno zināšanu aizsardzības formalitātēm, bet ietverot jaunu zināšanu publicēšanu jebkuros datu nesējos, še turpmāk „izplatīšana”.

Papildus ir paredzēti noteikumi tiešai vai netiešai jauno zināšanu lietošanai turpmākos pētījumos, izņemot tajos, ko veic attiecīgās netiešās darbības ietvaros, vai kāda produkta vai metodes izstrādē, izveidē un pārdošanā, vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, še turpmāk „izmantošana”.

Attiecībā gan uz jaunām, gan iepriekš uzkrātām zināšanām šajā regulā paredzēti noteikumi saistībā ar atļaujām un lietotāju tiesībām izmantot minētās zināšanas, še turpmāk „piekļuves tiesības”.

2. pants

Definīcijas

Papildus Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos iekļautajām definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

(1) „Jaunas zināšanas” ir darbībās iegūti rezultāti, tostarp informācija, neatkarīgi no iespējas tos aizsargāt. Šie rezultāti ietver arī autortiesības, dizaina tiesības, patenta tiesības, augu šķirņu aizsardzības tiesības vai līdzīgus aizsardzības veidus.

(2) „Iepriekš uzkrātas zināšanas” ir informācija, kas ir dalībnieku rīcībā pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, kā arī autortiesības un ar šādu informāciju saistītās tiesības uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pieteikumi to aizsardzībai saņemti pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, un kas ir nepieciešama, lai veiktu netiešo darbību vai izmantotu tās rezultātus.

(3) „Pētniecības organizācija” ir bezpeļņas organizācija, kuras darbības pamatmērķis ir veikt zinātniskus vai tehniskus pētījumus.

(4) „Trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts.

(5) „Asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ar Kopienu noslēgusi starptautisku nolīgumu, saskaņā ar kura noteikumiem tā veic finanšu ieguldījumus Septītajā pamatprogrammā vai kādā tās daļā, vai kurš ir pamatā šādiem ieguldījumiem.

(6) „Starptautiska organizācija” ir starpvaldību organizācija, kas nav Eiropas Kopiena, kurai saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām ir juridiskas personas statuss, kā arī tāda specializēta aģentūra, ko nodibinājušas šādas starptautiskas organizācijas.

(7) „Starptautiska Eiropas interešu organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā.

(8) „Starptautiskās sadarbības partnervalsts” ir trešā valsts, ko Eiropas Komisija klasificē kā valsti, kurā ir zemi ienākumi, vidēji zemi ienākumi vai vidēji augsti ienākumi, un kas attiecīgi raksturota darba programmās.

(9) „Sabiedriska organizācija” ir jebkura juridiska vienība, kas šādā statusā reģistrēta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vai starptautiska organizācija.

(10) „MVU” ir mikro, mazie un vidējie uzņēmumi Ieteikuma Nr. 2003/361/EK 2003. gada 6. maija redakcijas nozīmē.

(11) „Darba programma” ir plāns, ko Komisija pieņēmusi īpašas programmas īstenošanai, kā norādīts Lēmuma […/…] 3. pantā.

(12) „Finansēšanas shēmas” ir Kopienas mehānismi netiešu darbību finansēšanai, kas paredzēti Lēmuma […/…] III pielikuma a) daļā.

(13) „PTA darbību veicējs” ir juridiska vienība, kas, īstenojot pētniecības projektus konkrētu grupu vajadzībām, veic pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumus šo grupu labā.

3. pants

Konfidencialitāte

Atbilstoši nosacījumiem, kas iekļauti dotāciju nolīgumā, apstiprinājuma vēstulē vai līgumā, Komisija un dalībnieki tur slepenībā datus, zināšanas un dokumentus, par kuriem saņemta informācija, ka tie ir konfidenciāli.

II nodaļaLīdzdalība

1. iedaļaObligātie nosacījumi

4. PANTS

Vispārīgie principi

1. Ikviens uzņēmums, universitāte vai pētniecības centrs, vai arī kāda cita juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī, asociētā valstī vai trešā valstī, var piedalīties netiešā darbībā, ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie obligātie nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar 12. pantu.

Tomēr attiecībā uz 5. panta 1. punktā, 7., 8. vai 9. pantā minētajām netiešām darbībām, kuru obligātos līdzdalības nosacījumus var izpildīt arī tad, ja tajās nepiedalās dalībvalstī dibināta juridiska vienība, šādai līdzdalībai noteikti jāveicina Līguma 163. un 164. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

Juridiska vienība ir fiziska persona vai saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, Kopienas tiesību aktiem vai starptautiskajiem tiesību aktiem izveidota juridiska persona, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir tiesīga savā vārdā īstenot tiesības un uzņemties pienākumus.

2. Attiecībā uz fiziskām personām atsauces uz reģistrācijas vietu uzskata par atsaucēm uz pastāvīgo dzīvesvietu.

3. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, še turpmāk „KPC”, var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem un ar tām pašām tiesībām un pienākumiem kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība.

5. pants

Obligātie nosacījumi

1. Netiešo darbību obligātie nosacījumi ir šādi.

(a) Tajās jāpiedalās vismaz trim juridiskām vienībām, kuras reģistrētas kādā dalībvalstī vai asociētā valstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā dalībvalstī vai asociētā valstī.

(b) Visām trim juridiskām vienībām jābūt neatkarīgām vienai no otras saskaņā ar 6. pantu.

2. Ja viens no dalībniekiem ir KPC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Kopienas tiesībām reģistrēta juridiska vienība, šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka minētās organizācijas reģistrētas dalībvalstī vai asociētā valstī, kas nav dalībvalsts vai asociēta valsts, kurā reģistrēti citi tās pašas darbības dalībnieki.

6. pants

Neatkarība

1. Divas juridiskas vienības uzskata par neatkarīgām vienai no otras, ja neviena no tām nav pakļauta tiešai vai netiešai otras vienības kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauta otra vienība.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole var izpausties šādi:

(a) tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50% no attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs vienības dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

(b) tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgās juridiskās vienības lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3. Tomēr par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp juridiskām vienībām:

(a) tā pati atklāta ieguldījumu sabiedrība, ieguldītājinstitūcija vai riska kapitāla sabiedrība tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50% no katras attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai tās dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

(b) attiecīgās juridiskās vienības ir tās pašas sabiedriskās iestādes īpašumā vai pārraudzībā.

7. pants

Netiešas darbības, kas saistītas ar starptautiskās sadarbības partnervalstīm

Obligātie nosacījumi sadarbības projektiem, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības partnervalstu līdzdalību, piemērojot tām vienlīdzīgus noteikumus ar dalībvalstīm vai asociētām valstīm, kā norādīts darba programmā, ir šādi:

(a) tajos jāpiedalās vismaz četrām juridiskām vienībām;

(b) vismaz divām no a) apakšpunktā minētajām juridiskajām vienībām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai asociētā valstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā dalībvalstī vai asociētā valstī;

(c) vismaz divām no a) apakšpunktā minētajām juridiskajām vienībām jābūt reģistrētām starptautiskās sadarbības partnervalstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā starptautiskās sadarbības partnervalstī;

(d) visām četrām a) apakšpunktā minētajām juridiskām vienībām jābūt neatkarīgām vienai no otras saskaņā ar 6. pantu.

8. pants

Koordinācijas un atbalsta pasākumi, kā arī pētnieku sagatavošana un profesionālā izaugsme

Vienas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kā arī darbībām, kas paredzētas pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja veiktā darbība ir pētniecības projekta koordinēšana.

9. pants

Pētnieku ierosināti „progresīvās” pētniecības projekti

Vienas dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums darbībām pētnieku ierosinātu „progresīvās” pētniecības projektu atbalstam, ko finansē ar Eiropas Pētniecības padomes palīdzību.

10. pants

Vienīgie dalībnieki

Ja netiešās darbības obligātos nosacījumus izpilda vairākas juridiskas vienības, kas visas kopā veido vienu juridisku vienību, pēdējā var būt vienīgais netiešas darbības dalībnieks, ja vien tā ir reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī.

11. pants

Trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības

Netiešās darbībās var piedalīties trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības, ja tās atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, kā arī visiem nosacījumiem, kas norādīti īpašajās programmās vai attiecīgajās darba programmās.

12. pants

Papildu nosacījumi

Papildus šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem īpašajās programmās vai darba programmās var iekļaut nosacījumus attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu.

Atbilstīgi netiešās darbības veidam un mērķiem tajās var iekļaut arī papildu nosacījumus attiecībā uz dalībnieku veidu un attiecīgā gadījumā — to reģistrācijas vietu.

2. iedaļaKārtība

1. APAKšIEDAļA UZAICINāJUMI IESNIEGT PRIEKšLIKUMUS

13. PANTS

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus netiešām darbībām saskaņā ar attiecīgajās īpašajās programmās un darba programmās noteiktajām prasībām.

Papildus publicēšanai, kas norādīta īstenošanas noteikumos, Komisija publisko uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, kā arī dalībvalstu un asociēto valstu izveidotajos kontaktpunktos.

2. Attiecīgā gadījumā Komisija uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda, ka dalībniekiem nav jānoslēdz konsorcija nolīgums.

14. pants

Izņēmumi

Komisija neaicina iesniegt priekšlikumus attiecībā uz:

(a) koordinācijas un atbalsta pasākumiem, ko jāveic īpašajā programmā vai darba programmās norādītām juridiskām personām, ja īpašajā programmā saskaņā ar īstenošanas noteikumiem ir atļauts atbalsta saņēmējus norādīt darba programmās;

(b) koordinācijas un atbalsta pasākumiem, ko veido pirkums vai pakalpojums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par valsts iepirkumu;

(c) koordinācijas un atbalsta pasākumiem saistībā ar neatkarīgu ekspertu iecelšanu;

(d) citiem pasākumiem, kas paredzēti Finanšu regulā vai tās īstenošanas noteikumos.

2. APAKšIEDAļA PRIEKšLIKUMU NOVēRTēšANA

15. pants

Novērtēšana, atlase un dotāciju piešķiršana

1. Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti īpašajā programmā un darba programmā.

Darba programmā var paredzēt īpašus kritērijus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu.

2. Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras.

3. Priekšlikumus atlasa, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem.

16. pants

Iesniegšanas, novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras

1. Komisija pieņem un publicē noteikumus, kas reglamentē priekšlikumu iesniegšanas, kā arī to novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras. Jo īpaši tā paredz sīki izstrādātus noteikumus divpakāpju iesniegšanas procedūrai un divpakāpju novērtēšanas procedūrai.

2. Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas atbilst visiem pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem.

3. Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju novērtēšanas procedūra, otrajā pakāpē vērtē tikai tos priekšlikumus, kas ir izturējuši pirmo pakāpi, kurā novērtēšanu veic, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju kopumu.

4. Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi.

17. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1. Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt Septītajā pamatprogrammā un īpašajās programmās paredzēto novērtēšanu.

Koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kas minēti 14. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.

2. Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

Lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības institūcijām vai uzņēmumiem.

Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija izraugās tādas fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļautas minētajos sarakstos.

Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru.

3. Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums.

4. Komisija pieņem apstiprinājuma vēstules paraugu, še turpmāk „apstiprinājuma vēstule”, kurā iekļauj apliecinājumu, ka neatkarīgais eksperts iecelšanas brīdī nav interešu konfliktā, un eksperta apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas atzinuma sniegšanas vai pienākumu izpildes gaitā. Komisija sagatavo apstiprinājuma vēstuli , ko paraksta Kopiena un katrs neatkarīgais eksperts.

5. Komisija periodiski publicē piemērotos plašsaziņas līdzekļos to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši katrā īpašajā programmā.

3. apakšiedaļaĪstenošana un dotāciju nolīgumi

18. PANTS

Vispārīga informācija

1. Dalībnieki īsteno netiešo darbību un tālab veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībnieki strādā solidāri Kopienas labā.

2. Komisija izstrādā dotāciju nolīgumu starp Kopienu un dalībniekiem, pamatojoties uz 19. panta 7. punktā paredzēto paraugu un ņemot vērā attiecīgās finansēšanas shēmas īpatnības.

3. Dalībnieki neuzņemas saistības, kas neatbilst dotāciju nolīgumam.

4. Ja dalībnieks nepilda savas saistības, pārēji dalībnieki izpilda dotāciju nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šīm saistībām.

5. Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai arī ja dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu.

6. Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses.

19. pants

Dotāciju nolīgumos iekļaujamie vispārīgie noteikumi

1. Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Kopienu saskaņā ar Lēmumu […/…], šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem.

Saskaņā ar jau minētajiem nosacījumiem tajā nosaka arī tādu juridisku vienību tiesības un pienākumus, kas kļūst par jau uzsāktas netiešas darbības dalībniekiem.

2. Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā paredz, kuru Kopienas finanšu ieguldījuma daļu piešķirs, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu, un kuru — pamatojoties uz vienotām likmēm (tostarp uz vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem.

3. Dotāciju nolīgumā norāda, kādu konsorcija dalībnieku sastāva izmaiņu gadījumā nepieciešams iepriekš izsludināt konkursu.

4. Dotāciju nolīgumā paredz regulāri Komisijai iesniegt progresa ziņojumus par attiecīgās netiešās darbības īstenošanu.

5. Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu trešai personai.

6. Ja dotāciju nolīgumā paredzēts, ka dalībniekiem jāveic darbības trešo personu labā, dalībnieki to dara zināmu plašai sabiedrībai un attiecīgo trešo personu noteikšanu, novērtēšanu un atlasi veic pārredzami, taisnīgi un objektīvi. Dotāciju nolīgumā nosaka kritērijus šādu trešo personu atlasei, ja tas paredzēts darba programmā. Komisija saglabā tiesības izteikt iebildumus pret trešo personu atlasi.

7. Komisija saskaņā ar šo regulu izstrādā dotāciju nolīguma paraugu.

8. Dotāciju nolīguma paraugā atspoguļo principus, kas izklāstīti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā[10]. Tajā attiecīgi ietver sinerģiju ar izglītību visos līmeņos, gatavību un spēju sekmēt dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus pētnieku aprindām, darbības, kuru mērķis ir palielināt sieviešu lomu pētniecībā, un pasākumus, kuru pamatā ir pētījuma sociāli ekonomiskie aspekti.

20. pants

Noteikumi par piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu

1. Dotāciju nolīgumā nosaka attiecīgos dalībnieku pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ciktāl minētie pienākumi nav noteikti šajā regulā.

Šim nolūkam tajā paredz iesniegt Komisijai jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plānu.

2. Dotāciju nolīgumā var paredzēt nosacījumus, ar kādiem dalībnieki var iebilst pret tādu tehniskās darbības pārbaudi attiecībā uz jauno zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, ko veic konkrēti Komisijas pilnvaroti pārstāvji.

21. pants

Noteikumi par nolīguma darbības izbeigšanu

Dotāciju nolīgumā paredz iemeslu tā darbības daļējai vai pilnīgai izbeigšanai, jo īpaši sakarā ar neatbilstību šai regulai, saistību neizpildi vai nolīguma laušanu, kā arī sekas dalībniekiem, ja kāds cits dalībnieks neievēro nolīguma saistības.

22. pants

Īpaši noteikumi

1. Ja netiešas darbības veic esošu pētniecības infrastruktūru atbalstam un attiecīgā gadījumā arī jaunu pētniecības infrastruktūru atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, publicitāti un piekļuves tiesībām, kā arī saistībām, kas varētu ietekmēt infrastruktūras lietotājus.

2. Ja netiešas darbības veic pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, piekļuves tiesībām un saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no minētas darbības.

3. Ja netiešas darbības veic drošības un kosmosa izpētes jomā, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz konfidencialitāti, informācijas klasificēšanu, piekļuves tiesībām, jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu un to izmantošanu.

4. Attiecīgā gadījumā šādus īpašus noteikumus var iekļaut arī dotāciju nolīgumā, ko noslēdz par netiešām darbībām, kuras saistītas ar 3. punktā neminētiem drošības jautājumiem.

23. pants

Parakstīšana un pievienošanās

Dotāciju nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījis koordinators un Komisija.

To piemēro katram dalībniekam, kas tam oficiāli pievienojies.

4. APAKšIEDAļA KONSORCIJI

24. PANTS

Konsorcija nolīgumi

Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visas juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, sagatavo nolīgumu, še turpmāk „konsorcija nolīgums”, ar ko reglamentē:

(a) konsorcija iekšējo organizāciju;

(b) Kopienas finanšu ieguldījuma sadali;

(c) papildu noteikumus par izplatīšanu un izmantošanu, tostarp attiecīgā gadījumā vienošanos par intelektuālā īpašuma tiesībām;

(d) iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību.

25. pants

Koordinators

1. Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas kā koordinators, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un dotāciju nolīgumu veiktu šādus uzdevumus:

(a) nodrošinātu, ka dotāciju nolīgumā norādītās juridiskās vienības izpilda nepieciešamās formalitātes, lai pievienotos dotāciju nolīgumam tā, kā tajā paredzēts;

(b) saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu un sadalītu to;

(c) uzturētu kārtībā finanšu kontus, veiktu uzskaiti un informētu Komisiju par Kopienas finanšu ieguldījuma sadali saskaņā ar 36. pantu;

(d) nodrošinātu efektīvu un korektu saziņu starp dalībniekiem un Komisiju.

2. Koordinatoru norāda dotāciju nolīgumā.

Jauna koordinatora iecelšanai vajadzīga Komisijas rakstiska piekrišana.

26. pants

Izmaiņas konsorcijā

1. Netiešas darbības dalībnieki var ierosināt jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu.

2. Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas dotāciju nolīgumam.

3. Ja tas paredzēts dotāciju nolīgumā, konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas nesējus, jo īpaši Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis.

Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bija spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar attiecīgi 15. pantā un 17. pantā izklāstītajiem principiem.

4. Konsorcijs paziņo Komisijai par visām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienu laikā pēc paziņojuma veikšanas.

Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem veikt citas izmaiņas dotāciju nolīgumā, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas rakstiska piekrišana.

5. APAKšIEDAļA PROGRAMMU UN NETIEšO DARBīBU UZRAUDZīBA UN INFORMāCIJAS PAZIņOšANA

27. pants

Uzraudzība

Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, pamatojoties uz periodiskiem progresa ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

Jo īpaši Komisija uzrauga jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu, kas iesniegts saskaņā ar 20. panta 1. punkta otro daļu. Šim nolūkam Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 17. pantu.

Komisija uzrauga Septītās pamatprogrammas, tās īpašo programmu un attiecīgā gadījumā iepriekšējo pamatprogrammu īstenošanu ar atbilstīgi 17. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu palīdzību. Papildus tā var izveidot atbilstīgi 17. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas īstenošanu.

28. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1. Komisija pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu jebkādu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) attiecīgā informācija ir saistīta ar sabiedrisko kārtību;

(b) dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus attiecīgās informācijas neizpaušanai.

2. Informācijas nodošanu, ko veic atbilstīgi 1. punktam, nekādā gadījumā neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu nodošanu informācijas saņēmējam.

Tomēr saņēmējam ar šāda veida informāciju jārīkojas kā ar slepenu informāciju, izņemot gadījumus, ja tā kļūst publiski pieejama vai dalībnieki to publisko, vai arī tā darīta zināma Komisijai, nenorādot ierobežojumus attiecībā uz tās konfidencialitāti.

3. iedaļaKopienas finanšu ieguldījums

1. APAKšIEDAļA TIESīBAS SAņEMT FINANSēJUMU UN DOTāCIJU VEIDI

29. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1. Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt netiešām darbībām, kurās piedalās kāda no turpmāk minētajām juridiskajām vienībām:

(a) juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

(b) starptautiska Eiropas interešu organizācija,

(c) juridiska vienība, kas reģistrēta starptautiskās sadarbības partnervalstī.

2. Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, kura nav starptautiskās sadarbības partnervalsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(a) šāda iespēja paredzēta īpašajā programmā vai attiecīgajā darba programmā,

(b) tas ir būtiski nepieciešams netiešās darbības veikšanai,

(c) šāds finansējums ir paredzēts kādā divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Kopienu un valsti, kurā reģistrēta attiecīgā juridiskā vienība.

30. pants

Dotāciju veidi

1. Kopienas finanšu ieguldījumu dotācijās, kas norādītas Septītās pamatprogrammas III pielikuma a) daļā, piešķir, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu.

Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, arī piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu, vienreizējus maksājumus vai arī kombinējot attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai naudas balvu veidā.

2. Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina, ņemot vērā netiešās darbības kopējās izmaksas, tādējādi tas pamatojas uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām.

31. pants

Attaisnoto izmaksu atlīdzināšana

1. Dotācijas līdzfinansē no dalībnieku budžeta.

Kopienas finanšu ieguldījumus attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots.

2. Aprēķinot dotācijas maksājumu, ņem vērā ieņēmumus pasākuma īstenošanas beigās.

3. Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par attaisnotām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a) tām jābūt faktiskām;

(b) tām jārodas darbības laikā, izņemot izmaksas saistībā ar gala ziņojumiem, ja tādi paredzēti dotāciju nolīgumā;

(c) tām jābūt noteiktām atbilstīgi parastajiem grāmatvedības un vadības principiem un dalībnieku praksei un izmantotām vienīgi nolūkā īstenot netiešās darbības mērķus un sasniegt tās gaidāmos rezultātus atbilstīgi saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;

(d) tām jābūt reģistrētām dalībnieka grāmatvedībā, izmaksātām, kā arī — trešās personas ieguldījuma gadījumā — reģistrētām trešās personas grāmatvedībā;

(e) tajās nedrīkst būt iekļautas neattaisnotas izmaksas, jo īpaši skaidri nosakāmi netieši nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, nodevas, procentu maksājumi, rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas deklarētas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Kopienas projektu, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst a) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un īpaši neatšķiras no faktiskajām izmaksām.

32. pants

Tiešās attaisnotās izmaksas un netiešās attaisnotās izmaksas

1. Attaisnotās izmaksas veido izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo darbību, še turpmāk „tiešās attaisnotās izmaksas”, un attiecīgā gadījumā izmaksas, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo darbību, bet radušās tiešā saistībā ar darbības tiešajām attaisnotajām izmaksām, še turpmāk „netiešās attaisnotās izmaksas”.

2. Netiešo attaisnoto izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no viņa kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot viņa tiešās attaisnotās apakšlīgumu izmaksas.

3. Dotāciju nolīgumā var paredzēt, ka netiešās attaisnotās izmaksas atlīdzina līdz noteiktam maksimālajam procentuālajam īpatsvaram no tiešajām attaisnotajām izmaksām, neiekļaujot tiešās attaisnotās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta pasākumiem, un attiecīgā gadījumā — uz pasākumiem pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

33. pants

Finansējuma maksimālais apmērs

1. Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Tomēr tas var sasniegt arī līdz 75 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU.

2. Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

3. Kopienas finanšu ieguldījums pasākumos, kas veikti progresīvās pētniecības darbību, koordinācijas un atbalsta pasākumu, kā arī pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes pasākumu atbalstam, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

4. Kopienas finanšu ieguldījums pārvaldībai, revīzijas sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2 un 3. punktā, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādos pasākumos, kas nav iekļauti pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā.

5. Lai noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, šā panta 1. līdz 4. punktā nolūkos ņem vērā attaisnotās izmaksas, atskaitot no tām ieņēmumus.

6. Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu.

34. pants

Pārskats un attaisnoto izmaksu revīzija

1. Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par attaisnotajām izmaksām, finanšu procentiem, kas iegūti no iepriekšējas finansēšanas, un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar revīzijas sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem.

Ja saistībā ar attiecīgo pasākumu tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā apliecina pasākuma beigās.

2. Ja darbību veic sabiedriskas iestādes, pētniecības organizācijas un augstākās un vidējās izglītības iestādes, 1. punktā paredzēto revīzijas sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona.

35. pants

Izcilības tīkli

1. Ja vien darba programmā nav noteikts citādi, Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, ko aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un pasākuma ilguma.

2. Atbilstīgi 1. punktam piešķirto vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā.

Komisija pielāgo minēto summu saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

3. Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un attiecīgā gadījumā arī pētnieku maksimālo skaitu, ko var izmantot par pamatu, atbilstīgi 1. punktam aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apjomu. Tomēr attiecīgā gadījumā pasākumā var piedalīties dalībnieki, kuru līdzdalība pārsniedz augšējās robežas, kas izmantotas finanšu ieguldījuma noteikšanai.

4. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtās vienreizējo maksājumu summas izmaksā periodiski pa daļām.

Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot vērā ar konsorciju saskaņotos un dotāciju nolīgumā izklāstītos rādītājus.

2. apakšiedaļaMaksājumi, sadale, atgūšana un garantijas

36. PANTS

Maksājumi un sadale

1. Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību.

2. Koordinators veic uzskaiti, lai jebkurā laikā būtu iespējams noskaidrot, cik liela Kopienas līdzekļu daļa ir piešķirta katram dalībniekam.

Koordinators pēc pieprasījuma dara šo informāciju zināmu Komisijai.

37. pants

Atgūšana

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu var pieņemt lēmumu par atgūšanu.

38. pants

Ieturētās summas riska novēršanai

1. Atkarībā no riska pakāpes, kas saistās ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija var ieturēt nelielu daļu no katram netiešās darbības dalībniekam piešķirtā Kopienas finanšu ieguldījuma, lai segtu tai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši netiešās darbības dalībnieki, kuri nepilda savas saistības.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

(a) sabiedriskām iestādēm, juridiskām vienībām, kuru līdzdalību netiešā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm;

(b) dalībniekiem pasākumos pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes atbalstam, progresīvās pētniecības pasākumos, pasākumos konkrētu grupu vajadzībām, izņemot darbības MVU labā.

Katrs a) un b) apakšpunktā minētais dalībnieks pats ir atbildīgs par saviem parādiem.

3. Ieturētās summas veido ieņēmumus, kas Septītajai pamatprogrammai piešķirti Finanšu regulas 18. panta 2. punkta nozīmē.

4. Pamatprogrammas darbībai beidzoties, veic novērtējumu, lai noteiktu atlikto risku segšanai vajadzīgās summas. Visas summas, kas pārsniedz minētās, atmaksā pamatprogrammai, un tās veido īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus.

III nodaļa Izplatīšana, izmantošana un piekļuves tiesības

1. IEDAļA JAUNAS ZINāšANAS

1. APAKšIEDAļA ĪPAšUMTIESīBAS

39. PANTS

Īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1. Jaunas zināšanas ir Kopienas īpašums šādos gadījumos:

(a) koordinācijas un atbalsta pasākumi, ko veido pirkums vai pakalpojums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par valsts iepirkumu;

(b) koordinācijas un atbalsta pasākumi, kas saistīti ar neatkarīgiem ekspertiem.

2. Jaunas zināšanas, kas iegūtas darbā, kurš veikts 1. punktā neminētās netiešās darbībās, ir to dalībnieku īpašums, kas veikuši darbu, kurā gūtas šīs jaunās zināšanas.

3. Ja dalībnieka darbinieki vai personāls, kas strādā viņa labā, ir tiesīgi pretendēt uz jaunām zināšanām, dalībnieks nodrošina iespēju izmantot šīs tiesības veidā, kas nav pretrunā ar dotāciju nolīgumā noteiktajām saistībām.

40. pants

Kopīgas īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1. Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un ja viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums.

2. Ja nav noslēgts kopīpašuma nolīgums attiecībā uz minētā kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas nosacījumiem, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām ekskluzīvas licences bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a) par to iepriekš jāinformē pārējie līdzīpašnieki,

(b) pārējiem līdzīpašniekiem jāsaņem taisnīga un saprātīga atlīdzība.

41. pants

Konkrētu grupu īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

Ja pasākumus veic konkrētu grupu vajadzībām, nepiemēro 39. panta 2. punktu un 40. panta 1. punktu. Šādos gadījumos jaunas zināšanas ir to dalībnieku kopīpašums, kuri ir tās konkrētās grupas locekļi, kuras vajadzībām veic pasākumu, ja vien minētie dalībnieki nav vienojušies citādi.

Ja jauno zināšanu īpašnieki nav minētās grupas locekļi, viņi nodrošina, ka grupa saņem tiesības uz jaunajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu un izplatītu šīs zināšanas saskaņā ar dotāciju nolikuma tehnisko pielikumu.

42. pants

Jauno zināšanu nodošana

1. Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pēctecim arī savas saistības, jo īpaši tās, kas attiecas uz piekļuves tiesību piešķiršanu, jauno zināšanu izplatīšanu un izmantošanu atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

2. Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

Tomēr citi dalībnieki, rakstiski vienojoties, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai.

3. Saņemot paziņojumu saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu, pārējie dalībnieki var iebilst pret jebkādu īpašumtiesību nodošanu, pamatojot to tādējādi, ka šāda nodošana neatgriezeniski ietekmēs viņu piekļuves tiesības.

Ja pārējie dalībnieki uzskatāmi parāda, ka viņu tiesības tiks neatgriezeniski ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, līdz attiecīgie dalībnieki panāk savstarpēju vienošanos.

4. Attiecīgā gadījumā, iekļaujot dotāciju nolīgumā papildu prasību, nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu īpašumtiesību nodošanu trešai personai.

43. pants

Eiropas konkurētspējas un ētisko principu saglabāšana

Komisija var iebilst pret to, ka juridiskai vienībai, kas izveidota ar Septīto pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod īpašumtiesības uz jaunām zināšanām vai piešķir ekskluzīvu licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas attīstīšanas interesēm vai nav saderīgs ar ētiskajiem principiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai ekskluzīvas licences piešķiršana nenotiek, ja vien Komisija nepārliecinās, ka tiks nodrošināta atbilstīga aizsardzība.

2. APAKšIEDAļA AIZSARDZīBA, PUBLICēšANA, IZPLATīšANA UN IZMANTOšANA

44. PANTS

Jauno zināšanu aizsardzība

1. Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot industriāli vai komerciāli, to īpašniekam jānodrošina to pienācīga un efektīva aizsardzība saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, jo īpaši komerciālās intereses.

Ja dalībnieks atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam jebkurā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

2. Ja jauno zināšanu īpašnieks neaizsargā savā īpašumā esošās jaunās zināšanas un nenodod tās citam dalībniekam saskaņā ar 42. panta 1. un 2. punktu, nekādas izplatīšanas darbības nevar veikt, kamēr par to nav informēta Komisija.

Šādos gadījumos Komisija ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šīm jaunajām zināšanām un veikt pasākumus to adekvātai un efektīvai aizsardzībai. Attiecīgais dalībnieks var nedot piekrišanu tikai tad, ja viņš var uzskatāmi parādīt, ka viņa likumīgajām interesēm var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

45. pants

Kopienas finansiāla atbalsta apliecinājums

Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiāla atbalsta palīdzību.

Apliecinājuma nosacījumus paredz dotāciju nolīgumā.

46. pants

Izmantošana un izplatīšana

1. Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai arī nodrošina to izmantošanu.

2. Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek iespējami ātri izplatītas. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu.

3. Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesībām, konfidencialitāti un jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm.

4. Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus.

Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja viņš uzskata, ka tā likumīgām interesēm, kas saistītas ar jaunajām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi likumīgo interešu aizsardzībai.

47. pants

Izplatīšana saistībā ar progresīvās pētniecības pasākumiem

Ja tiek veikti progresīvās pētniecības pasākumi, dalībnieki aktīvi nodrošina jauno zināšanu izplatīšanu, ņemot vērā vajadzību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, ātras izplatīšanas priekšrocības, konfidencialitāti un dalībnieku likumīgās intereses.

2. IEDAļA PIEKļUVES TIESīBAS IEPRIEKš UZKRāTāM ZINāšANāM UN JAUNāM ZINāšANāM

48. pants

Iepriekš uzkrātās zināšanas

Dalībnieki, rakstiski vienojoties, var noteikt, kādas iepriekš uzkrātās zināšanas vajadzīgas netiešai darbībai, un attiecīgā gadījumā liegt piekļuvi konkrētām iepriekš uzkrātām zināšanām.

49. pants

Principi

1. Visi pieprasījumi par piekļuves tiesībām iesniedzami rakstiski.

2. Ja vien jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks nav piekritis citiem nosacījumiem, piekļuves tiesības neietver tiesības izdot apakšlicences.

3. Ekskluzīvas licences attiecībā uz jaunajām zināšanām un iepriekš uzkrātajām zināšanām var piešķirt, ja visi attiecīgie dalībnieki rakstveidā apliecina atteikšanos no savām piekļuves tiesībām.

4. Neskarot 3. punktā noteikto, jebkuru nolīgumu, kurā paredzēts nodot jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesības dalībniekiem vai trešām personām, sagatavo tā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta citu dalībnieku iespēja iegūt piekļuves tiesības.

5. Vienas darbības dalībnieki pēc iespējas drīzāk informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai jebkādiem citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu.

6. Ja dalībnieks izbeidz savu līdzdalību netiešā darbībā, tas nekādā ziņā neietekmē viņa pienākumu piešķirt piekļuves tiesības pārējiem tās pašas darbības dalībniekiem atbilstīgi dotāciju nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem un noteikumiem.

50. pants

Piekļuves tiesības, lai īstenotu netiešas darbības

1. Piekļuves tiesības jaunajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

2. Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības, ja vien visi dalībnieki pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam nav vienojušies citādi.

Tomēr PTA darbību veicēji piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām piešķir bez atlīdzības.

51. pants

Piekļuves tiesības, lai izmantotu zināšanas

1. Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai.

Šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

2. Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

3. Pieprasījumu 1. un 2. punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem:

(a) netiešās darbības beigas,

(b) attiecīgo iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu īpašnieka līdzdalības izbeigšana.

Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu laikposmu.

4. Ja visi attiecīgie īpašnieki piekrīt, PTA darbību veicējam tālākiem pētījumiem piešķir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, par kuriem vienojas iepriekš.

5. PTA darbību veicēji bez atlīdzības piešķir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu netiešajā darbībā radītās jaunās zināšanas.

52. pants

Papildu nosacījumi attiecībā uz piekļuves tiesībām „progresīvās” pētniecības pasākumos un pasākumos konkrētu grupu vajadzībām

1. Ja veic progresīvās pētniecības pasākumus, piekļuves tiesības jaunajām zināšanām un iepriekš uzkrātajām zināšanām darbības īstenošanai vai zināšanu izmantošanai piešķir bez atlīdzības, neskarot 50. un 51. pantu.

2. Ja konkrēto grupu, kas gūst labumu no pasākuma, pārstāv juridiska vienība, kas piedalās pasākumā tās vietā, minētā juridiskā vienība var piešķirt apakšlicenci attiecībā uz jebkurām tai piešķirtām piekļuves tiesībām tiem šīs vienības dalībniekiem, kas ir reģistrēti dalībvalstī vai asociētā valstī.

IV nodaļaEiropas Investīciju banka

53. pants

1. Kopiena var piešķirt dotāciju Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai segtu to aizdevumu risku, ko EIB izsniedz Septītajā pamatprogrammā izvirzīto pētniecības mērķu atbalstam (Riska dalīšanas finanšu mehānisms).

2. EIB piešķir minētos aizdevumus saskaņā ar taisnīguma, pārredzamības, neitralitātes un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

3. Komisijai ir tiesības iebilst pret Riska dalīšanas finanšu mehānisma izmantošanu konkrētiem aizdevumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas dotāciju nolīgumā jānosaka atbilstīgi darba programmām.

V. nodaļa Nobeiguma noteikumi

54. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C , , . lpp.

[3] OV C , , . lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2005. gada aprīļa atzinums un Padomes […] Lēmums.

[5] OV C , , . lpp.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[7] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, EURATOM) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

[8] Spēkā esošās Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai,OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

[9] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[10] OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.