52005PC0635

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.12.2005

COM(2005)635 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Lēmumus 98/161/EK, 2004/228/EK un 2004/295/EK jautājumā par tādu pasākumu pagarināšanu, kuri novērš izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa atkritumu nozarē

.

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Saskaņā ar 27. panta 1. punktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas, ar nolūku vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru vai nepieļaut dažādu veidu nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas. Ar Komisijas Ģenerālsekretariātā 2005. gada 3. augustā, 2005. gada 25. oktobrī un 2005. gada 26. septembrī reģistrētajām vēstulēm attiecīgi Spānija, Nīderlande un Itālija pieprasīja atļauju pasākuma atsākšanai, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta vai 2. panta un 28.a panta 1. punkta. Atbilstoši šās Direktīvas 27. panta 2. punktam Komisija par šiem pieprasījumiem informēja pārējās dalībvalstis ar 2005. gada 6. septembra, 2005. gada 26. oktobra un 2005. gada 24. oktobra vēstulēm. Ar 2005. gada 7. septembra, 2005. gada 27. oktobra un 2005. gada 25. oktobra vēstulēm Komisija informēja Spāniju, Nīderlandi un Itāliju, ka tai ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai izskatītu pieprasījumu. |

Vispārējais konteksts Visas iesaistītās dalībvalstis pagātnē ir pieredzējušas problēmas ar PVN zaudējumiem atkritumu un pārstrādes nozarē. Visparastākais pārkāpums ir tāds, ka atkritumu nozares mazie uzņēmumi nemaksā PVN, par ko ir saņemta faktūra no nodokļu iestādēm, tie vēlāk pazūd un nav atrodami. Saņēmējam paliek faktūra, kas ir derīga nodokļu atlaidēm, bet vienlaikus ražošanas nodoklis paliek nesamaksāts. Šīs problēmas noveda pie atsevišķiem izņēmumiem, kuru pamatā bija vajadzības un iesaistīto dalībvalstu pieeja. Tādējādi Spānijas Karaliste un Itālija iesniedza pieteikumus un tām piešķīra tiesības ilgākais līdz 2005. gada 31. decembrim veikt īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21. panta, kamēr Nīderlandei līdz tam pašam datumam piešķīra tiesības veikt īpašus pasākumus, atkāpjoties no 2. panta un 28.a panta 1. punkta. Gadījumā, ja stāsies spēkā īpaša PVN piemērošanas shēma atkritumu nozarē, ar ko grozītu Sesto PVN direktīvu, pastāvošie Lēmumi paredz tiesību izbeigšanu. Uzskatot, ka attiecīgie pasākumi ir efektīvi un tos vajag saglabāt, iesaistītās dalībvalstis ir pieprasījušas savu attiecīgo tiesību pagarinājumu. Kaut gan kā vienu no iespējām Sestā direktīva, kā daļa no Komisijas priekšlikuma COM(2005)89, lai loģiski pamatotu 27. panta izņēmumu skaitu, piedāvā apgriezto nodokļa iekasēšanu atkritumu nozarē, nav droši, ka vienošanos par dokumentāciju panāks pirms 2005. gada 31. decembra. Tādēļ pagarinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu esošo pasākumu juridiskā pamatojuma nepārtrauktību. Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkts vispārīgi paredz, ka normāli nodokļa maksātājs, kas piegādā preces vai pakalpojumus, atbild par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu. Tomēr gan Spānija, gan Itālija gribētu turpināt nodokļa apgriezto iekasēšanas procedūru, kas izņēmuma kārtā liek atbildēt par PVN nomaksu nodokļu maksātājam, kuram preces vai pakalpojums tiek piegādāts. Atkritumu un otrreizējās pārstrādes tirgus apstākļos tas ļaus vienkāršot aplikšanu ar nodokli un tiks aizsargāti ieņēmumi, kurus nomaksās tā persona, kura arī saņems nomaksātā PVN atmaksu, nevis piegādātājs, kuram ir tendence pazust. Kaut gan piegādes šajā nozarē normāli būtu jāapliek ar nodokli pēc standarta likmes, Nīderlande vēlas paturēt savus izņēmumus no 2. panta un 28.a panta 1. punkta, kas dod tiesības atbrīvot no nodokļa lietoto materiālu un atkritumu piegādi un iegādi Kopienas iekšienē, ja tās atbilst dažiem papildu kritērijiem. |

Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma jomā Francija un Grieķija izmanto līdzīgus izņēmumus kā Nīderlande, noteiktos apstākļos atļaujot pieprasīt atbrīvojumu no PVN darbībām ar svaigiem rūpnieciskiem atkritumiem un atjaunojamiem materiāliem. |

Saskanība ar Savienības mērķiem un politiku citās jomās Nepiemēro. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Uz šo jomu neattiecas. |

Ekspertu atzinumi un to izmantošana |

Nav vajadzības pēc neatkarīga ekspertu atzinuma. |

Ietekmes novērtējums Piedāvātā lēmuma mērķis ir saglabāt izņēmumus, kas vienkāršo nodokļa iekasēšanas procedūru un cīnās pret PVN nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas. Ņemot vērā šauro pielietojuma jomu un faktu, ka piedāvātais lēmums vienkārši atjauno esošas atkāpes, jebkurā gadījumā ietekme būs ierobežota. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Lēmums atjauno tiesības piemērot izņēmumu, kas Nīderlandei dotas līdz 2005. gada 31. decembrim, un Itālijai un Spānijai — piemērot apgriezto nodokļa iekasēšanu atkritumu jomas piegādēm. |

Juridiskais pamats 27. panta 1. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(-u) iemesla(-u) dēļ: |

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir vairākām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma, un neuzliek nekādus pienākumus. |

Tā kā izņēmumu piemērošanas joma ir ierobežota, īpašie pasākumi ir proporcionāli izvirzītajam mērķim. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātie juridiskie instrumenti: citi. |

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti turpmāk norādītā(-o) iemesla(-u) dēļ. Atbilstīgi Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 27. pantam atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem ir iespējama vienīgi tad, ja Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma izsniedz atļauju. Padomes lēmums ir vienīgais piemērotais tiesību akts, jo to var adresēt atsevišķām dalībvalstīm. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums nekādi neietekmē Kopienas budžetu. |

VI. PAPILDU INFORMāCIJA |

Pārbaudes/pārskatīšanas/darbības beigšanas klauzula |

Priekšlikums ietver darbības beigšanas klauzulu. |

Priekšlikuma sīks izskaidrojums Priekšlikums tikai maina katra norādītā lēmuma beigu datumu. Esošo izņēmumu formulējuma dēļ tas dos tiesības piemērot izņēmumu katrā gadījumā īsāko laikposmu no minētajiem: līdz 2009. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stāsies spēkā tā sauktā „racionalizācijas direktīva” (pašlaik priekšlikums COM(2005)89), kurā ir īpaša shēma, kā piemērot PVN atkritumu nozarē. Saskaņā ar priekšlikumu tas visām dalībvalstīm atļaus noteiktām piegādēm, ieskaitot atkritumus, piemērot nodokļa apgriezto iekasēšanu pēc apspriešanas ar PVN Komiteju (dibināta saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 29. punktu). Tādēļ minētā īpašā shēma būtībā būs iespēja Sestās direktīvas ietvaros. |

1. Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Lēmumus 98/161/EK, 2004/228/EK un 2004/295/EK jautājumā par tādu pasākumu pagarināšanu, kuri novērš izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa atkritumu nozarē (Autentisks ir tikai teksts holandiešu, spāņu un itāliešu valodā)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze[1], jo īpaši tās 27. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

tā kā

(1) Atbilstīgi Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. punktam Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no minētās direktīvas, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas procedūru vai nepieļautu noteiktu veidu nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(2) Ar Komisijas Ģenerālsekretariātā 2005. gada 25. oktobrī reģistrētu vēstuli Nīderlande pieprasīja pagarināt Padomes 1998. gada 16. februāra Lēmumu 98/161/EK, ar ko Nīderlandes Karalistei dotas tiesības īstenot pasākumu, kas atkāpjas no Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. panta un 28.a panta 1. punkta[3].

(3) Ar Komisijas Ģenerālsekretariātā 2005. gada 3. augustā reģistrētu vēstuli Spānija pieprasīja pagarināt Padomes 2004. gada 26. februāra Lēmumu 2004/228/EK, ar ko Spānijai dotas tiesības īstenot pasākumu, kas atkāpjas no Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 21. panta[4].

(4) Ar Komisijas Ģenerālsekretariātā 2005.gada 26. septembrī reģistrētu vēstuli Itālija pieprasīja pagarināt Padomes 2004. gada 22. marta Lēmumu 2004/295/EK, ar ko Itālijai dotas tiesības īstenot pasākumu, kas atkāpjas no Padomes Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 21. panta.[5]

(5) Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija informēja pārējās dalībvalstis par minētajām prasībām. Vēstulēs, kas datētas ar 2005. gada 27. oktobri; 2005. gada 7. septembri; un 2005. gada 25. oktobra vēstulēm Komisija informēja attiecīgi Nīderlandi, Spāniju un Itāliju, ka tai ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai izskatītu to individuālos pieprasījumus.

(6) Lēmums 98/161/EK Nīderlandei deva tiesības līdz 1999. gada 31. decembrim veikt noteiktus pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa saistībā ar lietotu materiālu un atkritumu piegādi un to iegādi Kopienas iekšienē. Ar Lēmumu 2000/435/EK[6] Lēmuma 98/161/EK beigu datumu pagarināja līdz 2003. gada 31. decembrim. Tam sekoja Lēmums 2004/514/EK[7], kurš tālāk paplašināja tiesības, kuras deva Lēmums 98/161/EK, līdz īsākajam laikposmam no minētajiem: dienai, kad stāsies spēkā īpašā shēma PVN aplikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai 2005. gada 31. decembrim.

(7) Lēmums 2004/228/EK Spānijai deva tiesības piemērot pasākumu, lai novērstu PVN nemaksāšanu atkritumu pārstrādes nozarē. Lēmums zaudē spēku pirmajā no minētajiem: dienā, kad stāsies spēkā īpašā shēma PVN aplikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai 2005. gada 31. decembrī.

(8) Lēmums 2004/295/EK Itālijai deva tiesības piemērot pasākumu, lai novērstu PVN nemaksāšanu atkritumu pārstrādes nozarē. Lēmums zaudē spēku pirmajā no minētajiem: dienā, kad stāsies spēkā īpašā shēma PVN aplikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai 2005. gada 31. decembrī.

(9) Pasākumi ir proporcionāli izvirzītajiem mērķiem, jo tos paredzēts piemērot īpašām piegādēm, kur pastāv ievērojams risks, ka nodokļi netiks nomaksāti.

(10) Juridiskie un faktiskie iemesli, kas attaisnoja aplūkojamos īpašos pasākumus, nav mainījušies un joprojām pastāv. Tomēr 2005. gada 16. martā Komisija iesniedza priekšlikumu pieņemt Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz dažiem pasākumiem, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ar ko atceļ dažus lēmumus par atkāpēm[8]. Ja Direktīvas priekšlikums tiks pieņemts, tā dalībvalstīm ļaus noteiktu preču un pakalpojumu saņēmējus atkritumu nozarē izraudzīties par atbildīgajiem par nodokļu nomaksu.

(11) Līdz ar to jāpagarina Lēmumu 98/161/EK, 2004/228/EK un 2004/295/EK piemērošana līdz pirmajam no minētajiem: 2009. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stāsies spēkā īpašā shēma PVN aplikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, kas grozīs Direktīvu 77/388/EEK.

(12) Izņēmumu pagarinājumam nav negatīvas ietekmes uz Kopienas pašas no PVN iegūtajiem resursiem, tāpat tas neietekmē iekasētā PVN apjomu galīgajā patēriņa posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Lēmuma 98/161/EK 1. pantā datumu „2005. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu "2009. gada 31. decembris".

2. pants

Lēmuma 2004/228/EK 3. pantā datumu „2005. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu „2009. gada 31. decembris”.

3. pants

Lēmuma 2004/295/EK 3. pantā datumu „2005. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu „2009. gada 31. decembris”.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei, Spānijas Karalistei un Itālijas Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

[1] OV L 145, 13.6.1977, 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK(OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp)

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV L 53, 24.2.1998., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/514/EK(OV L 219, 19.6.2004, 11. lpp.).

[4] OV L 70, 9.3.2004., 37. lpp.

[5] OV L 97, 1.4.2004, 63. lpp.

[6] OV L 172, 12.7.2000., 24. lpp.

[7] OV L. 219, 19.6.2004, 11. lpp.

[8] COM(2005) 89.