52005PC0630

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.12.2005

COM(2005) 630 galīgā redakcija

2005/0249 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina spēkā esamības termiņu protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālā kompensācija, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

.

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumam pievienotā protokola darbības termiņš beidzās 2005. gada 31. maijā. Šā Padomes priekšlikuma mērķis ir pagarināt protokolu uz vienu gadu līdz 2006. gada 31. maijam.

Puses 2005. gada sākumā vienojās pagarināt šo nolīgumu, lai atrisinātu dažas ar 2002.-2005. gada protokola īstenošanu saistītās problēmas un dotu Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdībai laiku iespējami labāk sagatavoties sarunām par turpmāko partnerības nolīgumu un arī īstenot vajadzīgo zvejas nozares attīstības veicināšanas programmu. Neskatoties uz daudzajiem atgādinājumiem 2005. gada martā, aprīlī un maijā, jaunā valdība, kas uzsāka darbu 2004. gada martā, nogaidīja līdz pēdējam brīdim, lai pārbaudītu pagarināšanas iespēju.

Puses beidzot vienojās pagarināt uz vienu gadu no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam protokolu, kura darbības laiks tuvojās beigām. Ar šo pagarināšanu, kas notika vēstuļu apmaiņas veidā un ko abas puses parafēja 2005. gada 3. jūnijā, noteikti tehniskie un finansiālie noteikumi EK kuģu zvejai Santomes un Prinsipi ūdeņos laikposmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam.

Pamatojoties uz to, Komisija ierosina Padomei pieņemt regulu par nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu par protokola pagarināšanu.

Priekšlikums Padomes lēmumam par pagaidu piemērošanu attiecībā uz vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto nolīgumu par protokola pagarināšanu, līdz nolīgums faktiski stājas spēkā, ir atsevišķas procedūras priekšmets.

2005/0249 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina spēkā esamības termiņu protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālā kompensācija, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumu par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem[3] Līgumslēdzējām pusēm pirms nolīgumam pievienotā protokola spēkā esamības termiņa beigām jāuzsāk sarunas, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu protokola saturu nākamajam periodam un, vajadzības gadījumā, grozījumus vai papildinājumus, kas jāizdara tā pielikumā.

(2) Kamēr notiek sarunas par Protokola grozījumiem, pašreizējā, ar Regulu (EK) Nr. 301/2002[4] apstiprinātā Protokola spēkā esamības termiņu abas puses ir nolēmušas pagarināt par vienu gadu, izmantojot Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā.

(3) Kopienas interesēs ir apstiprināt šo termiņa pagarinājumu.

(4) Jāapstiprina metode zvejas iespēju piešķiršanai dalībvalstīm, pamatojoties uz protokolu, kura spēkā esamības termiņš ir beidzies,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Kopienas vārdā ir apstiprināts nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina termiņu protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kas paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm sadala šādi:

- tunzivju seineri: | Francija - 18 Spānija - 18 |

- kuģi zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: | Portugāle - 2 |

- āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: | Spānija - 20 Portugāle - 5 |

Ja licences pieteikumi no šīm dalībvalstīm neizsmeļ visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt licences pieteikumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ziņo Komisijai par Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejoto katras populācijas apjomu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 500/2001[5].

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

NOLĪGUMS

par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina termiņu protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kas paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem.

A. Kopienas vēstule

Godātie kungi!

Lai nodrošinātu, ka pagarina pašreiz spēkā esošo protokolu (no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam), kurā noteiktas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālā kompensācija, un kamēr notiek sarunas par minētā protokola grozījumiem, man ir gods apstiprināt, ka esam vienojušies par šādu pagaidu kārtību :

1. No 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam paliek spēkā iepriekšējos trīs gados piemērotā kārtība.

Kopienas finanšu iemaksas, ievērojot pagaidu kārtību, atbilst summai, kas paredzēta pašreiz spēkā esošā protokola 2. pantā (637 500 EUR). Visa šī summa pilnā apjomā ir finanšu iemaksas, un maksājums tiks izdarīts vēlākais līdz 2006. gada 31. janvārim.

Bez tam Kopiena minētajā laikā finansē dziļūdens krabju krājumu izpēti 50 000 EUR apjomā.

2. Šajā laikposmā zvejas licences piešķirs pašreiz spēkā esošā protokola 1. pantā noteiktajā daudzumā, samaksājot protokola pielikuma 2. pantā noteiktās nodevas un avansu.

Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs apstiprinātu šīs vēstules saņemšanu un paziņotu par piekrišanu tās saturam.

Pieņemiet manas visdziļākās cieņas apliecinājumu

Eiropas Savienības Padomes vārdā –

B. Santomes un Prinsipi Republikas valdības vēstule

Godātie kungi!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

„Lai nodrošinātu, ka pagarina pašreiz spēkā esošo protokolu (no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam), kurā noteiktas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālā kompensācija un kamēr notiek sarunas par minētā protokola grozījumiem, man ir gods apstiprināt, ka esam vienojušies par šādu pagaidu kārtību :

1. No 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam paliek spēkā iepriekšējos trīs gados piemērotā kārtība.

Kopienas finanšu iemaksas, ievērojot pagaidu kārtību, atbilst summai, kas paredzēta pašreiz spēkā esošā protokola 2. pantā (637 500 EUR). Visa šī summa pilnā apjomā ir finanšu iemaksas, un maksājums tiks izdarīts vēlākais līdz 2006. gada 31. janvārim.

Bez tam Kopiena minētajā laikā finansē dziļūdens krabju krājumu izpēti 50 000 EUR apjomā.

2. Šajā laikposmā zvejas licences piešķirs pašreiz spēkā esošā protokola 1. pantā noteiktajā daudzumā, samaksājot protokola pielikuma 2. pantā noteiktās nodevas un avansu”.

Man ir gods Jums apstiprināt, ka Santomes un Prinsipi Republikas valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam un ka Jūsu vēstule, kā arī šī vēstule veido nolīgumu saskaņā ar Jūsu priekšlikumu.

Pieņemiet manas visdziļākās cieņas apliecinājumu

Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības vārdā

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai par Nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina termiņu Protokolam, kurā izklāstītas zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kas paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem.

2. UZ DARBĪBAS JOMĀM BALSTĪTA VADĪBA / BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM (ABM / ABB)

11. Zivsaimniecība

1103. Starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas

110301 : „Starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi”

11010404 : „Starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi Administratīvās izmaksas”

3.2 Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumam par zveju pievienotā protokola darbības termiņš izbeidzās 2005. gada 31. maijā. Protokola pagarinājumu noslēdza uz vienu gadu.

Protokolā ir noteikts finanšu ieguldījums, Kopienas kuģu zvejas veidi un nosacījumi Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Tika ierosināts pagarināt šo nolīgumu 2005. gada februārī, jo īpaši, lai noregulētu dažas šā protokola īstenošanas problēmas un lai dotu varasiestādēm laiku iespējami labāk sagatavoties sarunām par turpmākās partnerības nolīgumu un īstenot darbības programmu zivsaimniecības nozares vajadzīgās attīstības veicināšanai. Jaunā valdība, kas uzsāka darbību 2004. gada martā, ir diezgan nestabila. Deputātu palātas neuzticības balsojums par naftas sektora jautājumiem lika valdībai būt ļoti piesardzīgai. Lai gan 2005. gada martā, aprīlī un maijā tika izteikti vairāki atgādinājumi, zivsaimniecības ministrs neparakstīja ierosināto pagarinājumu. Beidzot abas puses 2005. gada 3. jūnijā satikās Santomē, lai analizētu pašreizējā zvejas nolīguma protokola īstenošanu un pagarināšanu.

Abas puses nolēma pagarināt uz vienu gadu laikposmam no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam protokolu, kura darbības termiņš beidzas. Ar šo pagarināšanu, kas notika vēstuļu apmaiņas veidā un ko abas puses parafēja 2005. gada 3. jūnijā, noteikti tehniskie un finansiālie noteikumi EK kuģu zvejai Santomes un Prinsipi ūdeņos laikposmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam.

3.3 Budžeta raksturlielumi (pievienot rindas, ja vajadzīgs)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns pielikums | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

11.0301 | Obl. | Diferencēti[6] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

11.010404 | Obl. | Nediferencēti[7] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1 Finanšu resursi

4.1.1 Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

milj. EUR (līdz 4. zīmei aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n +1 | n + 2 | n +3 | Kopā |

Darbības izdevumi[8] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 0,6375 | 0,6375 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,6375 | 0,6375 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[9] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 8.2.4 | c | 0,05 | 0,05 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,6875 | 0,6875 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,6875 | 0,6875 |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,0594 | 0,0594 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e | 0,1015 | 0,1015 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

KOPĀ SA ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,8484 | 0,8484 |

KOPĀ MA ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,8484 | 0,8484 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikums ietver dalībvalstu vai citu organizāciju (norādīt konkrēti) līdzfinansējumu, tad paredzamā līdzfinansējuma apjoms ir jānorāda šajā tabulā (var pievienot papildu rindas, ja ir paredzēts vairāku organizāciju līdzfinansējums)

milj. EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Līdzfinansētāja organizācija | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | Kopā |

…………………… | F |

SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2 Saderība ar finanšu plānošanu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānošanu.

( Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu perspektīvas pozīcijas pārplānošanu.

( Iespējams, ka priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu[10] (piemēram, elastības instrumenta izmantošanu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3 Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiālā ietekme, un tā ir šāda:

Piezīme: Visa informācija un piezīmes par metodi, pēc kuras veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā.

miljoni EUR (līdz 1. zīmei aiz komata)

Pirms darbības[Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi | [Gads n] | [n+1] | [n+2] | [n+3] |

Absolūtie ieņēmumi |

Izmaiņas ieņēmumos | ( |

(Lūdzu precizēt katru iesaistīto budžeta ieņēmumu pozīciju; ja darbība ietekmē vairākas budžeta pozīcijas, tabulai pievieno attiecīgi nepieciešamo rindu skaitu.)

4.2. Cilvēkresursi pilnas slodzes darbinieku skaita ekvivalentā (arī ierēdņi, pagaidu un ārštata darbinieki) – sīkāk sk. 8.2.1. punktā.

Gada vajadzības | Gads n |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 0,55 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Paskaidrojuma rakstā jāsniedz sīks priekšlikuma konteksta apraksts. Šajā tiesību akta finanšu pārskata iedaļā jāietver šādi papildinformācijas elementi:

5.1 Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas nolīgumam par zveju pievienotā protokola darbības termiņš izbeidzās 2005. gada 31. maijā.

Galvenais šā nolīguma pagarināšanas mērķis, kā tas tika ierosināts 2005. gada februārī, ir noregulēt dažas šā protokola īstenošanas problēmas un dot varasiestādēm laiku iespējami labāk sagatavoties sarunām par turpmākās partnerības nolīgumu un īstenot darbības programmu zivsaimniecības nozares vajadzīgās attīstības veicināšanai.

Jaunā valdība, kas uzsāka darbību 2004. gada martā, ir diezgan nestabila. Deputātu palātas neuzticības balsojums par naftas sektora jautājumiem, lika valdībai būt ļoti piesardzīgai. Lai gan 2005. gada martā, aprīlī un maijā tika izteikti vairāki atgādinājumi, zivsaimniecības ministrs neparakstīja ierosināto pagarinājumu. Beidzot abas puses 2005. gada 3. jūnijā satikās Santomē, lai analizētu pašreizējā zvejas nolīguma protokola īstenošanu un pagarināšanu.

Abas puses nolēma pagarināt uz vienu gadu laikposmam no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31.maijam protokolu, kura darbības termiņš beidzas. Šo pagarinājumu, kas notika vēstuļu apmaiņas veidā, abas puses parafēja 2005. gada 3. jūnijā, noteikti tehniskie un finansiālie noteikumi EK kuģu zvejai Santomes un Prinsipi ūdeņos laikposmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam.

Šā pagarinājuma mērķis ir ļaut Kopienas kuģu īpašniekiem turpināt zveju Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), kamēr notiek sarunas par minētā protokola grozījumiem.

Pagarinātā protokola galvenie elementi paliek nemainīgi:

- Zvejas iespējas 36 tunzivju saldētājseineri, 2 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām un 25 āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai.

Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm sadala šādi atbilstīgi 2002.-2005. gada protokolam:

- tunzivju seineri: Francija – 18, Spānija - 8

- kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: Portugāle – 2

- āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: Spānija - 20, Portugāle - 5

- Atskaites daudzums pašlaik spēkā esošajā protokolā paredzētais atskaites daudzums, proti, 8 500 tonnas tunzivju, kas nozvejotas pagarinātajā laikposmā (2005. gada 1. jūnijs – 2006. gada 31. maijs).

- Finanšu ieguldījums pašlaik spēkā esošajā protokolā paredzētā summa, proti, 637 500 EUR attiecībā uz pagarināto laikposmu (2005. gada 1. jūnijs – 2006. gada 31. maijs).

- Kuģu īpašnieku avansa maksājumi un nodevas

- kuģu īpašnieku maksājumi ir 25 EUR par tonnu tunzivju, kas noķertas Santomes un Prinsipi zvejas zonā, kā tas paredzēts visos nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi šajā reģionā;

- avansa maksājumi ir noteikti 3 750 EUR gadā par tunzivju seineri, 1 375 EUR gadā par āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai un 625 EUR gadā par kuģiem zvejai ar makšķerēm un āķu jedām.

Turklāt 50 000 EUR ir paredzēti, lai finansētu dziļūdens krabju krājumu novērtēšanas pētījumu. Šo pētījumu bija paredzēts veikt pirmajā 2002.-2005. gada protokola gadā, bet toreiz to nevarēja īstenot.

Tādējādi finanšu ieguldījums ir noteikts 687 500EUR pagarinājuma gadam.

5.2 Pievienotā vērtība no Kopienas iesaistes, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kopiena sāka slēgt zvejas nolīgumus 70. gados, ievērojot grozījumus jūras tiesībās. Tajā laikā dalībvalstis pieņēma lēmumu nodot savas pilnvaras šajā jomā Kopienai (Padomes 1976. gada 3. novembra rezolūcija), un kopš tā laika nolīgumi zvejas jomā ir vienīgi Kopienas kompetencē.

Attiecībā uz šo pagarināšanu, ja Kopiena neiesaistīsies, tiks slēgti privāti nolīgumi, kas nenodrošinātu noturīgu zivsaimniecības attīstību un Kopienas kuģi mainītu karogus (lielākoties izvēloties tādus kuģa karogus, kas dod priekšrocības), kas izraisītu Kopienas flotes samazināšanos. Kopiena ir uzņēmusies starptautiskas saistības attiecībā uz noturīgu resursu apsaimniekošanu un cīņu pret nelegālu zveju, kuras var izpildīt tikai ar Kopienas zvejas nolīgumiem.

Kopiena arī cer, ka ar šo pagarinājumu Santome un Prinsipi būs gatava uzsākt sarunas par partnerības nolīgumu zivsaimniecības jomā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un saistīti rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības (ABM) sakarā

Sarunas par zvejas nolīgumiem un to noslēgšanu ar trešām valstīm, kā arī iespējamā to pagarināšana atbilst vispārējam Kopienas flotes mērķim – uzturēt un saglabāt tradicionālo Kopienas flotes zveju, tostarp tāljūras zveju, un attīstot attiecības partnerības garā, lai nostiprinātu noturīgu zivju resursu apsaimniekošanu ārpus Kopienas ūdeņiem, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus.

Šīs pagarināšanas mērķis ir līdzīgs pašreizējam protokolam ar Santomi un Prinsipi – saglabāt Kopienas zvejas kuģiem pieeju Santomes un Prinsipi ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ) saskaņā ar nolīgumā paredzētajiem zvejas veidiem:

1) tunzivju seineri 36 kuģi tropu tunzivju zvejai,

2) kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām 2 kuģi tropu tunzivju zvejai,

3) kuģi zvejai ar āķu jedām 25 kuģi tunzivju un radniecīgu zivju zvejai.

Tādējādi finanšu ieguldījums ir noteikts 687 500 EUR pagarinājuma gadam.

Saistībā ar ABM izmantos šādus rādītājus, lai nodrošinātu nolīguma īstenošanas uzraudzību:

( zvejas iespēju izmantojuma līmeņa uzraudzība;

( ar nolīgumu saistīto nozvejas un tirgus vērtības datu vākšana un analīze;

( ieguldījums Kopienas nodarbinātībā un pievienotajā vērtībā;

( ieguldījums Kopienas tirgus stabilizācijā;

( ieguldījums Santomes un Prinsipi vispārējā nabadzības samazināšanā, tostarp ieguldījums nodarbinātībā un infrastruktūras attīstībā un valsts budžeta atbalstā;

( tehnisko sanāksmju un apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

5.4 Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto(-ās) metodi(-es)[11].

X Centralizēta vadība

X tieši veic Komisija

( netieši, deleģējot:

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotajām struktūrām,kas minētas Finanšu regulas 185. pantā,

( dalībvalstu valsts sektora iestādēm/iestādēm, kas veic publisko pasūtījumu.

( Dalīta vai decentralizēta vadība

( ar dalībvalstīm

( ar trešām valstīm

( Vadība kopā ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1 Uzraudzības sistēma

Komisija (Zivsaimniecības ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Komisijas Delegāciju, kas atbild par reģionu, Librevilā, Gabona) nodrošinās regulāru šā pagarinājuma izpildes uzraudzību, jo īpaši, kā uzņēmēji ir to izmantojuši, un attiecībā uz nozvejas datiem.

6.2 Novērtēšana

Tā kā priekšlikums paredz pašreizējā protokola pagarinājumu tikai uz vienu gadu, īpaša iepriekšēja novērtēšana netika veikta. Taču 2004. gada augustā, piedaloties neatkarīgu ekspertu konsorcijam, tika rūpīgi novērtēts pašreizējais protokols, lai eventuāli uzsāktu sarunas par jaunu protokolu. Sarunu uzsākšana sakarā ar šo pagarinājumu aizkavējās par vienu gadu. Tas dos Santomes un Prinsipi varasiestādēm papildu laiku, lai sagatavotos. 2004. gada pētījumu varētu atjaunināt ar 2005. gada datiem.

6.2.1 Iepriekšēja novērtēšana

Te ir daži pašreizējā protokola (2002-2005) vērtības novērtēšanas elementi, kas aizgūti no 2004. gada pētījuma:

(„Santomes un Prinsipi” nolīguma izpēte: Ex Post evaluation of the current protocol to the fisheries agreement between the European Community and the Republic of S?o Tomé e Pr?ncipe, ans analysis of the impact of the future protocol on sustainability, including ex ante evaluation”, ko veikusi Oceanci Developpement et Poseidon Aquatic Ressource Management Ltd. Project Fish/2003/02 , nobeiguma ziņojums, 2004. gada augusts.)

Šis ir septītais protokols, kopš 1984. gadā stājās spēkā abu pušu nolīgums. Tas ir galvenokārt nolīgums par tunzivīm (63 kuģi), kurā ietverta arī eksperimentālas krabju zvejas iespēja 3 kuģiem, kuru bruto tilpība ir 250 BRT (tikai laikposmam no 2002. gada 1. jūnija līdz 2003. gada 31. maijam). Tas ir viens no nolīgumiem par tunzivīm, ko Eiropas Kopiena noslēgusi vienā no Atlantijas tunzivīm bagātākajām zonām.

Šis divpusējais zvejniecības nolīgums ļauj Kopienai īstenot savu tāljūras zvejas politiku un privātajiem uzņēmējiem (attiecīgajiem kuģu īpašniekiem) joprojām izmantot pieeju Santomes un Prinsipi zvejas zonai un nepārtraukt Atlantijā tunzivju zveju. Tādējādi Kopienas zvejniecības nolīgums, kas abām pusēm uzliek saistošus reglamentējošus noteikumus, nodrošina labu krājumu apsaimniekošanu, ko ne vienmēr nodrošina privātie nolīgumi. Un visbeidzot zvejniecības nolīgums rada darbavietas gan EK, gan trešo valstu zvejniekiem.

Kopējās zvejas iespējas, kas iekļautas 2002.-2005. gada protokolā, atbilst 36 tunzivju seineriem, 2 kuģiem tunču zvejai ar makšķerēm un āķu jedām (7 iepriekšējā protokolā), 25 āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai (33 iepriekšējā protokolā). Tas nozīmē kuģu skaita samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējo protokolu.

Vidējais izmantojamības apjoms izdoto licenču izteiksmē ir bijis ļoti labs attiecībā uz tunzivju seineriem un labs attiecībā uz āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai, bet kuģiem zvejai ar makšķerēm un āķu jedām un eksperimentālajai krabju zvejai netika izņemta neviena licence.

»Šā protokola tunzivju iedaļa ir Atlantijas zonas tunzivju nolīgumu tīkla sastāvdaļa, kas ļauj Kopienas flotei sekot klejojošo tunzivju krājumiem.

Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi zvejas nolīguma izmantošana (pēc kuģu daudzuma)

Kuģa tips | Piedāvātās zvejas iespējas | Izmantošana 2002.-2003. gadā | Izmantošana 2003.-2004. gadā | Izmantošana 2004.-2005. gadā[12] | Vidēji izmantots |

Tunzivju seineri: | 36 kuģi | 72 % | 78 % | 67 % | 72 % |

Kuģi tunzivju zvejai ar āķiem | 2 kuģi | 0 % | 0 % | 0 % | 0 % |

Āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai | 25 kuģi | 64 % | 68 % | 40 % | 57 % |

Tunzivis ir ļoti migrējošas, tāpēc to faktiskā nozveja kādā noteiktā zvejas zonā no gada gadā var stipri mainīties. Tātad Kopienas zvejas flotes veikto nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos iepriekš noteikt nevar. Parasti nozveja (2000-8000 tonnas gadā) bija zemāka par atsauces tonnāžu (8500 tonnas).

No nolīguma noteikti var gūt labumu tad, ja zvejas lomu vērtība pārsniedz protokola izmaksas. Tunzivju vidējā tirgus vērtība ir 800 līdz 1000 EUR par tonnu.

Bez zvejas lomu tiešās tirdznieciskās vērtības atbilstīgajiem kuģiem, nolīgums nenoliedzami gūst šādus acīmredzamus labumus:

- drošas darba vietas uz zvejas kuģiem;

- darba vietu daudzkārtēja palielināšanās ostās, izsolēs, pārstrādes rūpnīcās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos, u.c.;

- iespēja nodrošināt reģionus, kur nav citu darba vietu, ar darbu šai nozarē;

- ieguldījums Kopienas apgādē ar zivīm.

Jāuzsver, ka Padomes pamatnostādnēs par zvejas nolīgumiem ar ĀKK valstīm noteikts ņemt vērā to, ka Kopiena ir ieinteresēta uzturēt un veidot attiecības ar atbilstīgajām valstīm zvejniecības jomā.

- Kopienas rīcības rezultātā gūtā pievienotā vērtība:

Attiecībā uz šo nolīguma pagarināšanu, jāatgādina, ka pretējā gadījumā, t.i., ja Kopienas nerīkotos, tiktu noslēgti privāti līgumi, kas negarantētu ilgtspējīgu zvejas darbību, un Kopienas kuģi peldētu ar citiem karogiem (visbiežāk ar izdevīgiem karogiem), tas izraisītu Kopienas zvejas flotes samazināšanos. Kopiena ir uzņēmusies tādas starptautiskas saistības attiecībā uz resursu ilgtspējīgu pārvaldību un cīņu pret nelegālo zveju, kuras var ievērot tikai tad, ja Kopiena noslēdz attiecīgus zvejas nolīgumus.

- Riski un citas iespējas:

Jauna zvejas protokola ieviešana saistīta ar zināmu risku, piemēram: summas, kas paredzētas mērķa darbību finansēšanai un maksai kuģu īpašniekiem, netiek piešķirtas saskaņā ar vienošanos (krāpšana), ārzemju zvejas flotēm nav atļauju, tās nav pakļautas citām pārbaudēm, tām trūkst ieguldījumu, un vietējie zvejnieki tiek nostādīti neizdevīgā stāvoklī.

Lai minētos riskus novērstu, vēlams uzlabot ienākumu un izdevumu pārraudzību, patruļu darbu un novērošanu no gaisa, un pastiprināt uzraudzību, izmantojot pavadoņsakarus (VMS – Pavadoņu monitoringa sistēma), mudināt ārvalstu flotes izmantot vietējos atvieglojumus, finansēt pasākumus vietējo zvejnieku labā, u.c.

6.2.2 Nolīguma ekonomiskās vērtības provizorisks novērtējums un Kopienas finansiālais ieguldījums

Kopienas piešķirtā atlīdzība naudā saistībā ar šo pagarinājumu ir vienreizējs maksājums, pamatojoties uz 2002.-2005. gada protokola finanšu asignējumu, proti, EUR 637 500 par tunzivju zvejas iespējām un EUR 50 000 par dziļūdens krabju izpētes finansēšanu.

6.2.3 Pasākumi, kas veikti pēc vidus posma/retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Tā protokola padziļināts novērtējums, kura darbības termiņš beidzas 2005. gadā, tika īstenots un pabeigts 2004. gada augustā. Ar šā pētījuma palīdzību vajadzēja sagatavot nolīguma atkārtotu apspriešanu, kuru atlika uz vienu gadu, lai ļautu Santomes un Prinsipi iestādēm izmantot mērķpasākumu fondus un lai sagatavotu tos zivsaimniecības resursu ilgtspējīgas pārvaldības atbalsta programmas izpildes ziņojumus saistībā ar mērķpasākumiem, kuri iekavējās.

Par mērķpasākumiem, uz kuriem attiecas liela Kopienas finansējuma daļa, veica vienreizēju maksājumu tikai 2005. gada jūlijā, jo līdz 2005. gada pavasarim nebija protokola 4. pantā paredzētās gada programmas. Jāatzīmē, ka Santomes un Prinsipi iestādes apņēmās nosūtīt sīki izstrādātu izpildes ziņojumu, kā paredzēts protokolā.

Mērķpasākumu programmu izstrādes grūtības, kas saistītas ar Santomes un Prinsipi Zvejniecības ministrijas vājo rīcības spēju, rosināja šo ministriju pieprasīt, lai Kopienas finansiālo atlīdzību par pagarināšanu, kas atbilst pašlaik spēkā esošā protokola 2. pantā paredzētajai summai (EUR 637 500), izmaksātu visā pilnībā kā finansiālu kompensāciju.

Protokolā paredzētās atbalsta darbības laika posmam no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam, proti EUR 880 000, apmaksāja tikai 2005. gada 12. jūlijā Santomes un Prinsipi iestāžu sagatavojamo programmu trūkuma dēļ. Pagarinājumā paredzēts vienreizējs maksājums EUR 637 500 apmērā, tas ir, EUR 255 000 par mērķpasākumiem un EUR 382 500 kā finansiālu atlīdzību, ko jāizmaksā 2006. gada janvārī. Tā kā samaksa par mērķpasākumiem bija stipri aizkavējusies, Santomes un Prinsipi valdība apņēmās atgūt iekavēto, taču šīs pagarināšanas laikā nevēlējās, ka EUR 255 000 lielās summas izmaksa notiktu, pamatojoties uz jaunas mērķpasākumu programmu. Tomēr Santomes un Prinsipi valdība apliecināja nodomu izlietot attiecīgu summu tajās nozarēs, uz kurām mērķpasākumi attiecas.

6.2.4 Turpmākas novērtēšanas nosacījumi un biežums

Lai sarīkotu priekšlaicīgas sarunas, kuras nebija iespējams novest līdz galam, lielu daļu no laikposma, uz kuru attiecas tas protokols, kas bija spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam, pilnīgi novērtēja 2004. gada augustā. Šā pētījuma atjaunināšanu par pagarināšanas laika posmu varēs veikt, pamatojoties uz rādītājiem, pēc kuriem var spriest par rezultātiem (nozveja, nozvejotā loma vērtība) un sekām (radīto un saglabāto darba vietu skaits, attiecība starp protokola izmaksu un zvejas lomu vērtību).

Turpinot šo pētījumu, kā arī nolūkā nodrošināt reģionā ilgtspējīgu zveju turpmāk, atjaunojot protokolus, vienmēr tiks veikta ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtēšana. Rādītājus, kas uzskaitīti 5.3. punktā, izmantos, lai veiktu paveiktā novērtējumu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Atbildība par Kopienas izmaksātās finansiālās atlīdzības izmantošanu saistībā ar šo protokolu nes jāuzņemas vienīgi attiecīgajai trešajai valstij.

Tomēr paredzēts, ka šajā gadījumā finansiālās atlīdzības tās daļas programmēšanu, kuru izmanto attiecīgās valsts zvejas politikas atbalstīšanai, šīs programmas izpildi un informāciju par Komisijai sniegtajiem gūtajiem rezultātiem paliek vienīgi attiecīgās trešās valsts kompetencē un atbildībā. Taču Komisija apņemas censties rast pastāvīgu politisku dialogu un sadarbību, lai varētu uzlabot protokola pagarināšanas pārvaldību un palielināt Kopienas ieguldījumu resursu ilgtspējīgā pārvaldībā.

Katrā gadījumā visi maksājumi, ko Komisija veic saistībā ar zvejas nolīgumu, notiek saskaņā ar parastajām Komisijas normām un budžeta procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnīgi identificēt trešu valstu banku kontus, kuros iemaksā finansiālās atlīdzības summas.

Saskaņā ar nacionālās suverenitātes principu Komisija tomēr nevar pati vai pēc savas iniciatīvas veikt to fondu finanšu revīzijas, kuros trešām valstīm iemaksāta finansiālā atlīdzība.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1 Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas milj. EUR (līdz 4. zīmei aiz komata)

(Norādīt mērķus, darbības un rezultātus) | Rezultāta veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | KOPĀ |

Darbība 1 |

Darbība 2 |

Gads n |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[14] (11 01 01) | A*/AD | 0,25 |

B*, C*/AST | 0,3 |

Personāls, ko finansē[15] atbilstoši 11 01 02 pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[16] atbilstoši 11 01 04 04 pantam |

KOPĀ | 0,55 |

8.2.2 No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

- Palīdzēt sarunu veicējam zvejas nolīgumu sagatavošanā un sarunu pabeigšanā attiecībā uz tiem:

- piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu zvejas nolīgumus;

- sagatavot Komisijai novērtēšanas ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes;

- iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes darba grupā „Ārējā zveja”;

- piedalīties tā kompromisa izstrādē ar dalībvalstīm, kurš iekļauts nolīguma galīgajā tekstā.

- Nolīgumu īstenošanas monitorings:

- zvejas līgumu ikdienas pārraudzība;

- sagatavot un pārbaudīt saistības un finansiālās atlīdzības un mērķpasākumu maksājumus vai arī finansējumu atbildīgas zvejas attīstībai;

- sniegt regulāru ziņojumu par nolīgumu īstenošanu;

- novērtēt nolīgumu zinātnisko un tehniskos aspektus;

- sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīguma tekstus;

- izveidot un pārraudzīt apstiprināšanas procedūras.

- Tehniskā palīdzība:

- sagatavot Komisijas nostāju apvienotajā komitejā.

- Starpiestāžu attiecības:

- pārstāvēt Komisiju Padomes, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu priekšā sarunu procesa kontekstā;

- uzrakstīt atbildes uz Eiropas Parlamenta mutvārdu un rakstiskiem jautājumiem.

- Starpdienestu konsultācija un koordinācija:

- nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem jautājumos par nolīgumu sarunām un pārraudzību;

- organizēt starpdienestu konsultācijas un sniegt atbildes tajās.

- Izvērtēšana

- piedalīties ietekmes novērtēšanas atjaunināšanā;

- analizēt sasniegtos mērķus un izvērtēšanas rādītājus.

8.2.3 Cilvēkresursu avoti (paredzētie)

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu norādīt amata vietu skaitu saistībā ar katru avotu).

X Programmas vadībai šobrīd paredzētās amata vietas, kas jāaizstāj vai jāpagarina

( Amati, kas 2005. gadam jau iepriekš paredzēti saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu (GSP), un sastādot provizorisko budžeta projektu (PBP)

( Amata vietas, kas pieprasāmas, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amata vietas, kuru izpildītāji aizstājami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas attiecīgajam gadam, bet nav paredzētas, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4 Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi

(11 01 04/05 – Administratīvās vadības izdevumi)

milj. EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija: 11010404 (numurs un nosaukums) | Gads n | KOPĀ |

1. Tehniska un administratīva palīdzība (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildes aģentūras[17] |

Cita veida tehniskā un administratīvā palīdzība |

- iekšēja |

- ārējā (pētījums par dziļūdens krabjiem) | 0,05 |

Kopējā tehniskā un administratīvā palīdzība | 0,05 | 0,05 |

8.2.5 Cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

milj. EUR (līdz 4. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (11 01 01) | 0,0594 |

Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, dalībvalstu eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (kas NAV ietvertas pamatsummā) | 0,0594 |

Aprēķins- Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

- 1A = EUR 108 000*0,25 = EUR 27 000

1B = EUR 108 000*0,25 = EUR 16 200

1CB = EUR 108 000*0,25 = EUR 16 200

Apakškopsumma: EUR 59 400 (EUR 0,0594 milj. gadā)

Kopā: EUR 59 400 gadā (EUR 0,0594 milj. gadā)

Aprēķins – Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

8.2.6 Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

milj. EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | KOPĀ |

11 01 02 11 01 – komandējumi | 0,010 | 0,010 |

XX 01 02 11 02 – Apspriedes un konferences | 0,0015 | 0,0015 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[18] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 - Informācijas sistēmas |

2. Pārējie vadības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) Pētījumi un tehniskā palīdzība sistēmai kuģu novērošanai ar satelītu palīdzību (VMS), VMS juridiskais konteksts, tehniķu apmācība VMS Budžeta pozīcija 11 01 04 04 | 0,09 | 0,09 |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0,1015 | 0,1015 |

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV L 54, 25.2.1984., 1. lpp.

[4] OV L 47, 19.2.2002., 2. lpp.

[5] OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

[6] Diferencētas apropriācijas.

[7] Nediferencētas apropriācijas.

[8] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās 11 01 01 sadaļas 11. nodaļā.

[9] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[10] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[11] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzam sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[12] Atļaujas, kas jau izņemtas līdz 2003. gada 29. septembrim par laika posmu no 1.7.2003. līdz 30.6.2004.

[13] Aprakstīts daļā 5.3.

[14] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[15] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[16] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[17] Par attiecīgu izpildaģentūru (-ām) jānorāda konkrēts likumdošanas finanšu pārskats.

[18] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.