52005PC0501

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.10.2005

COM(2005) 501 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums ir par to, kā procedūrā, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, piemērojama Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004, („pamatregula”) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu. |

Vispārējais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

Saskanība ar Savienības politiku un mērķiem citās jomās Nepiemēro. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau bija iespēja izmeklēšanā aizstāvēt intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Ekspertu atzinuma iegūšana un izmantošana |

Ārējs ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir tapis, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet tajā ietverts pilnīgs novērtējamo nosacījumu saraksts. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Komisija 2004. gada 17. augustā uzsāka spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu. Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja pastāvīgu attiecīgā ražojuma dempingu, kas gadījumā, ja pasākumus atceltu, izraisītu atkārtotu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Papildus tam konstatēja, ka nepiemērot pasākumus nebūtu Kopienas interesēs. Tādēļ Padomei ierosina pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, lai pagarinātu spēkā esošo pasākumu termiņu. |

Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Nav izmantojama norāde par to, kā priekšlikuma vajadzībām tiek līdz minimumam samazināts un proporcionāli sadalīts Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālais un administratīvais slogs. |

Instrumentu izvēle |

Ierosinātie instrumenti: regula. |

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Citi līdzekļi nebūtu piemēroti, jo pamatregulā nav paredzētas alternatīvas iespējas. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

1. Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (pamatregula)[1] un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. Procedūra

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1) Padome 1999. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999[2] („sākotnējā regula”) Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR”), Ungārijas, Indijas, Meksikas, Polijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu ( SWR ) importam noteica galīgu antidempinga maksājumu. Izmeklēšana, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk tekstā saukta par „sākotnējo izmeklēšanu”.

(2) Uz šo importu attiecinātie pasākumi bija procentuālais nodoklis, izņemot importu, ko veica viens Indijas, viens Meksikas, viens Dienvidāfrikas un viens Indijas ražotājs eksportētājs, kuru saistības pieņēma ar Komisijas Lēmumu 1999/572/EK[3]. Ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003[4] Komisija atcēla iepriekš minētā Ukrainas ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības, un ar Regulu (EK) Nr. 1674/2003[5] Padome no jauna šim eksportētājam noteica attiecīgo procentuālo antidempinga maksājumu.

(3) Pēc tam konstatēja, ka sākotnējie pasākumi, kas attiecās uz importu no Ukrainas un ĶTR, apieti, pēc pamatregulas 13. pantā noteiktās izmeklēšanas veicot importu attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Tādējādi galīgo antidempinga maksājumu, ko noteica Ukrainas izcelsmes importam, attiecināja arī uz to pašu tērauda trošu un tauvu importu no Moldovas[6]. Līdzīgi antidempinga maksājumu, ko noteica ĶTR izcelsmes importam, attiecināja uz to pašu no Marokas nosūtīto tērauda trošu un tauvu importu[7], izņemot ražojumus, ko patiešām ražojuši Marokas ražotāji.

1.2. Izmeklēšana attiecībā uz kādu citu valsti

(4) Komisija 2004. gada 20. novembrī uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz tā paša Korejas Republikas izcelsmes ražojuma importu, turklāt Kopienas ražošanas nozare bija iesniegusi sūdzību, kurā bija sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, ka tas ir dempinga imports un tādējādi Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums[8]. Izmeklēšanas beigās pieņēma Komisijas Lēmumu EK/INSERT/2005[9], nepiemērojot pasākumus.

1.3. Pārskatīšanas pieprasījums

(5) Kad bija publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmo izbeigšanos attiecībā uz ĶTR, Ungārijas, Indijas, Meksikas, Polijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SWR [10] , Komisija 2004. gada 17. maijā saņēma pieprasījumu šos pasākumus pārskatīt atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6) Šo pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja ( EWRIS ) („pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējās SWR produkcijas Kopienā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām turpināšoties vai atsākšoties dempings un tikšot nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(7) Pierādījumu par Meksikas izcelsmes importu nebija, tādēļ pieprasījuma iesniedzējs neprasīja uzsākt termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz Meksikas izcelsmes importu. Tādējādi pasākumiem, ko piemēro Meksikas izcelsmes importam, piemērošanas termiņš beidzās 2004. gada 18. augustā[11].

(8) Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu[12].

1.4. Izmeklēšana

(9) Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalstu un Kopienas ražotāju pārstāvjus par termiņa beigu pārskatīšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(10) Ņemot vērā, ka daudzi Kopienas ražotāji un importētāji Kopienā nav saistīti ne ar vienu ražotāju eksportētāju nevienā attiecīgajā valstī, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu lūdza iepriekšminētās personas pieteikties divu nedēļu laikā pēc procedūras uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par uzsākšanu prasīto informāciju.

(11) Septiņpadsmit Kopienas ražotāji noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Atlases veidlapā, cita starpā, tika lūgta informācija par atsevišķu kaitējuma „makro” rādītāju izmaiņām, proti, par ražošanas jaudu, ražošanas apjomiem, krājumiem, pārdošanas apjomiem un nodarbinātību.

(12) No iepriekšminētajiem septiņpadsmit ražotājiem izlasē iekļāva piecus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā.

(13) Tikai viens importētājs sniedza informāciju, kas bija pieprasīta paziņojumā par uzsākšanu, un izteica vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisijas dienestiem. Šādos apstākļos Komisijas dienesti nolēma šajā gadījumā nepiemērot atlasi nesaistītajiem importētājiem, bet nosūtīt anketu iepriekšminētajam importētājam. Minētais importētājs pēc tam neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka nesaistītie importētāji nesadarbotos. Asociācija, kas pārstāv importētāju intereses, („ EWRIA ”) izteica vispārīgus komentārus, proti, par attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju. Šie komentāri izskatīti turpmāk 19. un 20. apsvērumā.

(14) Tādēļ anketas tika nosūtītas pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem. Papildus tam sazinājās ar vienu ražotāju Turcijā („analogajā valstī”) un no tā saņēma anketu.

(15) Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un trim ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, kā arī no diviem saistītajiem importētājiem un viena ražotāja analogajā valstī.

(16) Šādu uzņēmumu telpās notika pārbaudes apmeklējumi.

Atlasītie Kopienas ražotāji:

- „ BTS Drahtseile GmbH ” (Vācija),

- „ Cables Y Alambres Especiales, SA ” (Spānija),

- „ CASAR Drahtseilwerk Saar GmbH ” (Vācija),

- „ Manuel Rodrigues de Oliveira Sa & Filhos, SA ” (Portugāle),

- „ Trefileurope ” (Francija).

Ražotājs eksportētājā valstī:

- „ Usha Martin Ltd. ” (Indija).

Saistītie importētāji Kopienā:

- „ Usha Martin UK ” (Apvienotā Karaliste),

- „ Usha Martin Scandinavia ” (Dānija).

Ražotājs analogajā valstī:

- „ Celik Halat ” (Turcija).

(17) Izmeklēšana par dempinga turpināšanos un/vai atkārtošanos un kaitējumu attiecās uz laika posmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam („izmeklēšanas periods” jeb „IP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību aptvēra laika posmu no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām („attiecīgais periods”).

2. Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

2.1. Attiecīgais ražojums

(18) Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, kā rezultāts bija pašlaik spēkā esošo pasākumu noteikšana, t. i., tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru, kas pārsniedz 3 mm. Pašlaik tās klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 82, ex 7312 10 84, ex 7312 10 86, ex 7312 10 88 un ex 7312 10 99.

2.2. Līdzīgais ražojums

(19) Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts un šajā pārskatīšanas izmeklēšanā apliecināts, ka attiecīgajam ražojumam un ražotāju eksportētāju saražotajiem un iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojumiem, kā arī Kopienas ražotāju saražotajiem un Kopienas tirgū pārdotajiem ražojumiem un analogās valsts ražotāja saražotajiem un analogās valsts iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības un gala lietojumi, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20) EWRIA atkārtoja sākotnējā izmeklēšanā izvirzīto argumentu, ka attiecīgais ražojums būtiski atšķiras no Kopienā ražotajiem un pārdotajiem ražojumiem un tie nav salīdzināmi. Šis arguments ļoti pamatīgi iztirzāts sākotnējās regulās, ar ko nosaka pagaidu un galīgos pasākumus attiecīgā ražojuma importam, un ir konstatēts, ka Kopienas ražotās un importētās SWR ir līdzīgas. EWRIA nenorādīja nevienu jaunu faktoru, kas liecinātu, ka sākotnējo konstatējumu pamatojums būtu mainījies, tādēļ tiek apstiprināti sākotnējā galīgajā regulā iegūtie secinājumi.

3. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība

(21) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik ir dempings un, ja ir, vai pasākumu piemērošanas izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

3.1. Ievada piezīmes

(22) Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais tērauda stiepļu trošu importa apjoms no ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas („attiecīgās valstis”) bija 7784 tonnas, t. i., 4,4% no Kopienas tirgus daļas.

(23) Sākotnējās izmeklēšanas periods attiecās uz 15 mēnešiem (1997. gada 1. janvāris līdz 1998. gada 31. marts) un tikai uz to importu Kopienā, kas veikts pirms paplašināšanās. Tādēļ sākotnējās izmeklēšanas perioda un IP importa rādītāji nav tieši salīdzināmi. Katrā ziņā kopējais imports 15 dalībvalstu ES no attiecīgajām valstīm sākotnējās izmeklēšanas periodā bija 21 102 tonnas, t. i., 14,3% no Kopienas tirgus daļas.

(24) No Statistikas biroja reģistrētā eksporta apjoma 75% ir vienam Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs Dienvidāfrikā iesniedza informāciju par eksporta pārdevumiem uz Kopienu izmeklēšanas periodā, tā attiecās uz visiem Dienvidāfrikas eksporta pārdevumiem uz Kopienu tajā pašā periodā. Attiecībā uz ĶTR viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica 75% no attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumiem no ĶTR uz Kopienu. Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz Ukrainu, neviens no diviem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās.

3.2. Importa dempings izmeklēšanas periodā

(25) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu izmantoja to pašu metodiku, ko sākotnējā izmeklēšanā, ja vien apstākļi nebija mainījušies.

3.2.1. Indija

(26) Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Indijas bija 3869 tonnas, t. i., 2,2% no Kopienas tirgus daļas.

3.2.1.1. Normālā vērtība

(27) Ciktāl tas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, to vispirms noteica Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ja tā kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, t. i., ja šo pārdevumu kopējais apjoms bija vismaz 5% no kopējiem eksporta pārdevumiem uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu konstatēja, ka tā tas ir.

(28) Kad tas bija paziņots, Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda pret Komisijas izmantoto metodi. Tas apgalvoja, ka reprezentativitātes pārbaudei jāizmanto attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, nevis saistītajam importētājam Kopienā. Tomēr pamatregulas 2. panta 2. punktā paredzēts, ka tam, lai noteiktu, vai līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi, pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū jāsalīdzina ar attiecīgā uz Kopienu eksportētā ražojuma pārdošanas apjomiem, neprecizējot, vai jāņem vērā eksporta pārdevumi pirmajam neatkarīgajam klientam vai eksporta pārdevumi saistītajam importētājam. Tādējādi tika konstatēts, ka Komisijas izmantotā metode bijusi pamatota un atbilstīga pamatregulai. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(29) Pēc tam Komisija noteica tos ražojumu veidus, ko attiecīgais uzņēmums pārdod iekšzemes tirgū un kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(30) Par katru SWR veidu, ko ražotājs eksportētājs pārdod iekšzemes tirgū un kas, saskaņā ar konstatētajiem faktiem, ir tieši salīdzināms ar SWR veidu, kuru pārdod eksportam uz Kopienu, tika konstatēts, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta vajadzībām. Konkrēta SWR veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā SWR veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija 5% vai vairāk no salīdzināmā SWR veida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportēja uz Kopienu. Tas attiecās uz 31% no visiem ražojumu veidiem, ko eksportēja uz Kopienu.

(31) Tika veikta arī pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojumu veida pārdevumus iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem klientiem veikto attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdevumu daļu. Ja tā attiecīgā ražojumu veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par pārdošanas cenu, kura vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, pārsniedza 80% no minētā ražojumu veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā ražojumu veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visu minētā ražojumu veida pārdevumu cenām iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai minētie pārdevumi ir vai nav bijuši rentabli. Ja ražojumu veida rentablo pārdevumu apjoms bija līdz 80% no minētā ražojumu veida kopējā pārdevumu apjoma vai ja attiecīgā ražojumu veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no attiecīgā veida ražojumu rentablo pārdevumu apjomiem, ja šie pārdevumu apjomi bija 10% vai lielāka daļa no minētā ražojumu veida kopējā pārdevumu apjoma.

(32) Ja kāda ražojumu veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks nekā 10% no minētā ražojumu veida kopējo pārdevumu apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto ražojumu veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(33) Ja tāda konkrētā ražojumu veida cenas iekšzemes tirgū, ko pārdod ražotājs eksportētājs, nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību tāpēc, ka ražojumus nepārdeva iekšzemes tirgū vai parastā tirdzniecības apritē, bija jāizmanto cita metode. Izmantoja salikto normālo vērtību, jo citas pamatotas metodes nebija.

(34) Visos gadījumos, kad izmantoja salikto normālo vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību aprēķināja, eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu procentuālo daļu no pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām („PVA”) un samērīgu peļņas normu. Šajā ziņā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu summas PVA vajadzībām un peļņu pamatoja ar faktiskajiem datiem, kas attiecas uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(35) Kad tas bija paziņots, Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda, ka, aprēķinot peļņas normu iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, Komisija rīkojusies nepareizi, ražojumu, t. i., slēgtas konstrukcijas trošu, pārdevumus iekšzemes tirgū neiekļaudama izmeklēšanas darbības jomā. Tomēr, kā norādīts 18. apsvērumā, uz slēgtas konstrukcijas trosēm noteikti attiecas attiecīgā ražojuma definīcija ne tikai pašreizējā izmeklēšanā, bet uz tām attiekusies arī sākotnējā izmeklēšana. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(36) Indijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālā vērtība, ko izmantoja, lai aprēķinātu dempinga starpību izmeklēšanas periodā, pienācīgi neatspoguļotu cenas un izmaksas iekšzemes tirgū, jo tā noteikta no nereprezentatīviem datiem, t. i., četriem, nevis divpadsmit IP mēnešiem. Jāuzsver, ka termiņa beigu pārskatīšanā un saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tiek pārbaudīts, vai pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Rezultāts ir tāds, ka galīgos antidempinga maksājumus vai nu apstiprina, vai atceļ, bet pašas individuālā maksājuma likmes nevar grozīt. Izmeklēšanas periodā, pārbaudot, vai dempings turpinās, pamatojās uz reprezentatīvu datu kopu, jo tādēļ dempinga starpība termiņa beigu pārskatīšanā nav precīzi jāaprēķina. Pašreizējā procedūrā datus pieprasīja par katra ceturkšņa pēdējo mēnesi, un ražotājus eksportētājus aicināja komentēt to, cik reprezentatīvi ir šie dati. Noteiktajā termiņā ražotājs eksportētājs neiebilda pret šādu pieeju, bet tas notika tikai pēc pārbaudes apmeklējuma uz vietas, t. i., laikā, kad atšķirīgu datu kopu pārbaude vairs nebūtu bijusi iespējama. Papildus tam ražotājs eksportētājs nesniedza ne paskaidrojumus, ne pierādījumus par to, kāpēc konkrētajā gadījumā izraudzītie periodi nebūtu reprezentatīvi. Tāpēc prasība bija jānoraida.

3.2.1.2. Eksporta cena

(37) Visi attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti saistītiem uzņēmumiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva neatkarīgam pircējam. Lai noteiktu ticamu eksporta cenu pie Kopienas robežas, koriģēja visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākai pārdošanai, kā arī gūto peļņu. Šajā sakarā no tālākpārdošanas cenas Kopienā atskaitīja saistītā importētāja PVA. Ciktāl tas attiecas uz peļņas normu un ņemot vērā to, ka nesaistītie importētāji nesadarbojās, tika uzskatīts, ka, iztiekot bez citas informācijas, uz ko varētu vairāk paļauties, jāizmanto sākotnējā izmeklēšanā izmantotā peļņas norma, t. i., 5%. Nebija pieejama informācija, kas pierādītu, ka šī peļņas norma nav ticama.

3.2.1.3. Salīdzinājums

(38) Lai ražojumu veidu salīdzinājums būtu taisnīgs, pamatojoties uz ražotāja cenu un tādu pašu tirdzniecības līmeni, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, par kurām tika apgalvots un pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, bankas pakalpojumu un kredītu izmaksām.

3.2.1.4. Dempinga starpība

(39) Lai aprēķinātu dempinga starpību, katra ražojumu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu. Salīdzinājums parādīja, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja darbība saistīta ar ievērojamu dempingu vairāk nekā 10% līmenī. Tas salīdzināms ar 39,8% dempinga starpību, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Novērtējot dempinga līmeni ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, pamatojās uz datiem, kas attiecās uz normālo vērtību un eksporta cenām, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Tas arī liecināja, ka dempinga starpība ir lielāka par 20%.

3.2.2. ĶTR

(40) Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais tērauda stiepļu trošu importa apjoms no ĶTR bija 1942 tonnas, t. i., 1,1% no Kopienas tirgus daļas. Kā minēts iepriekš 24. apsvērumā, vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica 75% no kopējā Ķīnas importa.

(41) Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, tomēr nevienam no tiem nepiešķīra tirgus ekonomikas statusu vai atsevišķu režīmu.

3.2.2.1. Analogā valsts

(42) ĶTR ir valsts ar pārejas ekonomiku, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta trešā valstī ar atbilstīgu tirgus ekonomiku.

(43) Sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja Poliju. Polija kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tādēļ antidempinga izmeklēšanas vajadzībām to vairs nevar izmantot par analogo valsti. Pieprasījuma iesniedzējs pašreizējā izmeklēšanā par analogo valsti ierosināja izmantot Amerikas Savienotās Valstis („ASV”).

(44) Viena importētāju asociācija iebilda pret to, ka izvēlas ASV, un ierosināja, ka piemērota analogā valsts būtu Dienvidkoreja. Tomēr neviens ASV un Dienvidkorejas ražotājs pašreizējā termiņa beigu pārskatīšanā nevēlējās sadarboties.

(45) Komisijas dienesti tāpēc meklēja citas iespējamās analogās valstis, un tās bija Norvēģija, Taizeme, Indija un Turcija. Arī Norvēģijā un Taizemē neviens ražotājs nevēlējās sadarboties.

(46) Tikai viens SWR ražotājs izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem un pieņemot pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Izmeklēšana atklāja, ka Turcijā ir SWR tirgus, kurā ir konkurence, divi iekšzemes ražotāji tam piegādā aptuveni 83% no attiecīgās produkcijas un tajā jākonkurē ar citu trešo valstu importu. Ievedmuitas nodokļi Turcijā ir zemi, un citu ierobežojumu SWR importam Turcijā nav. Ražošanas apjoms Turcijā vairāk nekā piecas reizes pārsniedza attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta apjomu Kopienā. Tāpēc Turcijas tirgu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR. Galu galā, kā minēts iepriekš 19. apsvērumā, ražojums, kas ražots un pārdots Turcijas iekšzemes tirgū, ir līdzīgs Ķīnas ražotāja eksportētāja uz Kopienu eksportētajam ražojumam.

(47) Kad tas bija paziņots, viena importētāju asociācija iebilda, ka par analogo valsti izvēlas Turciju. Tomēr prasība nebija pamatota, un tādēļ tā bija jānoraida.

(48) Tādēļ tiek secināts, ka Turcija ir piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

3.2.2.2. Normālā vērtība

(49) Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, t. i., pamatojoties uz cenu, ko Turcijas iekšzemes tirgū maksāja nesaistīti klienti vai kas tiem bija jāmaksā, ja tika konstatēts, ka attiecīgie pārdevumi notikuši parastā tirdzniecības apritē.

(50) Galu galā noteica, ka normālā vērtība ir Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, vidējā svērtā pārdošanas cena iekšzemes tirgū nesaistītiem klientiem.

3.2.2.3. Eksporta cena

(51) Ņemot vērā, ka eksportētājam, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā eksporta pārdevumu apjoms bija 75% no attiecīgā ražojuma ĶTR importa EK, nosakot eksporta cenu, pamatojās uz informāciju, ko bija sniedzis ĶTR ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Visos gadījumos attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumi tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, ievērojot faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

3.2.2.4. Salīdzinājums

(52) Lai ražojumu veidu salīdzinājums būtu taisnīgs, pamatojoties uz ražotāja cenu un tādu pašu tirdzniecības līmeni, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, par kurām tika apgalvots un pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, bankas pakalpojumu un kredītu izmaksām.

(53) Attiecībā uz dažiem Turcijas iekšzemes tirgū pārdotiem ražojumu veidiem bija jāizdara korekcijas, lai tos varētu salīdzināt ar Ķīnas eksportētajiem ražojumu veidiem. Lai varētu ņemt vērā tādas fiziskās atšķirības kā diametrs, stiepes izturība un serde, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu tika izdarītas korekcijas. Korekcijas izdarīja, ņemot vērā konkrēto ražojumu veidu cenu starpību Turcijas tirgū.

3.2.2.5. Dempinga starpība

(54) Lai aprēķinātu dempinga starpību, katra ražojumu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu. Salīdzinājums parādīja, ka tā ražotāja eksportētāja darbība, kas sadarbojās, saistīta ar ievērojamu attiecīgā ražojuma dempingu vairāk nekā 65% apmērā. Tas salīdzināms ar 60,4% dempinga starpību, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā.

3.2.3. Dienvidāfrika

(55) Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Dienvidāfrikas bija 278 tonnas, t. i., 0,1% no Kopienas tirgus daļas, proti, minimālais līmenis. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs veica 100 % no šā importa.

(56) Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti, jo, kā norādīts 57. apsvērumā, Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs pilnībā nesadarbojās.

(57) Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs sniedza tikai informāciju par eksporta pārdevumiem uz Kopienu, bet nesniedza informāciju par līdzīgā ražojuma izmaksām un cenām iekšzemes tirgū. Tādēļ attiecībā uz IP nevarēja noteikt normālo vērtību. Tomēr ražotājs eksportētājs pieļāva, ka izmeklēšanas periodā joprojām bijis dempings. Pamatojoties uz tikko minēto un ņemot vērā, ka citas ticamas informācijas nebija, tika secināts, ka izmeklēšanas periodā dempings turpinājies ievērojamā mērā.

3.2.4. Ukraina

(58) Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Ukrainas bija 1695 tonnas, t. i., 1% no Kopienas tirgus daļas, un to uzskatīja par minimālo tirgus daļu.

(59) Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāņem vērā pieejamie fakti, jo no Ukrainas neviens nesadarbojās. Pamatojoties uz tikko minēto, normālo vērtību, kas bija noteikta analogajai valstij, salīdzināja ar eksporta cenu, kura bija norādīta iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā. Rezultāts bija tāds, ka attiecībā uz IP tika noteikta 65% dempinga starpība.

3.3. Importa pārmaiņas gadījumā, ja pasākumus atceltu

3.3.1. Ievada piezīmes

(60) No astoņiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas bija minēti sūdzībā, izmeklēšanā sadarbojās viens. No diviem Dienvidāfrikas ražotājiem eksportētājiem, kas bija minēti sūdzībā, izmeklēšanā tikai viens daļēji sadarbojās. Citi ražotāji Dienvidāfrikā vairs nav zināmi. No diviem zināmajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās neviens, turklāt citi ražotāji Ukrainā nav zināmi. No deviņiem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanās sadarbojās tikai viens.

3.3.2. Indija

3.3.2.1. Ievada piezīmes

(61) Septiņi no astoņiem zināmajiem ražotājiem Indijā pašreizējā izmeklēšanas pārskatīšanā nesadarbojās. Tiek norādīts, ka laikā, kad notika sākotnējā izmeklēšana, seši no šiem ražotājiem SWR veica pārdevumus tikai iekšzemes tirgū vai citos trešo valstu tirgos, tādēļ sākotnējā izmeklēšana uz tiem neattiecās. Turklāt nebija pieejama informācija par to ražošanas jaudu un apjomu, krājumiem pārdevumiem ārpuskopienas tirgos, jo pašreizējā izmeklēšanā tie nesadarbojās. Pārbaudē par to, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pamatojās uz pieejamo informāciju, t. i., informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Pārbaudīja arī informāciju par to eksportētāju importa cenām, kas nesadarbojās, to noteica, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Lai noteiktu, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pārbaudīja, kādas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, tā eksporta cenas uz Kopienu, ražošanas jaudu un krājumus. Tika novērtēta arī pasākumu atcelšanas iespējamā ietekme uz citām importa cenām.

3.3.2.2. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un eksporta cenām uz Kopienu

(62) Tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena pārdevumiem uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir ievērojami mazāka nekā vidējā eksporta cena uz Kopienu un arī mazāka nekā cenas iekšzemes tirgū, tas norādīja, ka, ļoti iespējams, eksports uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Kopienu. Tomēr jānorāda, ka izmeklēšanas periodā bija spēkā minimālās cenas saistības, tādēļ attiecīgajam ražotājam eksportētājam, veicot eksportu uz Kopienu, bija jāievēro zināms cenu līmenis. Tomēr tika konstatēts, ka dažas cenas ir nedaudz augstākas, nekā paredzēts saistībās, bet lielākā daļa pārdevumu notika par cenām, kas atbilst saistībām. Eksporta pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, kas atbilst 86% no kopējiem eksporta pārdevumiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz citām trešām valstīm var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Ņemot vērā tikko minēto un zemo cenu līmeni trešo valstu tirgos, tika secināts, ka, iespējams, eksportētājs, kas sadarbojās, samazinātu eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi paaugstinātu dempinga līmeni.

(63) Tiek norādīts, ka izmeklēšanas periodā konstatētā dempinga starpība bijusi ievērojama. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek pieņemts, ka, pat ja cenu līmeņi uz Kopienu paliktu tādi paši vai palielinātos, ļoti iespējams, ka dempings joprojām turpinātos, ja spēkā esošos pasākumus atceltu. Ņemot vērā, kādas iepriekš bijušas tendences uzņēmuma eksportam uz Kopienu (t. i., sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums uz ES eksportējis lielus daudzumus dempinga preču), kā arī tā cenu veidošanas stratēģijas eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem, tomēr pastāv lielāka iespējamība, ka turpmāk eksports uz Kopienu tiks veikts par zemākām cenām un tādējādi tās būs dempinga cenas.

3.3.2.3. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Kopienā

(64) Tiek arī norādīts, ka konstatētās eksporta cenas uz trešām valstīm atbilst vidējai cenai, kas ir zemāka par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu Kopienā, tas nozīmē, ka dominējošais attiecīgā ražojuma cenu līmenis Kopienas tirgū ir tāds, ka Kopienas tirgus ir ļoti saistošs Indijas eksportētājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

3.3.2.4. To eksportētāju cenas, kas nesadarbojās

(65) Statistikas biroja dati par attiecīgā ražojuma kopējā importa cenām, izņemot tā eksportēja importu, kas sadarbojās, liecina, ka tās bijušas ievērojami zemākas nekā eksportētājam, kas sadarbojās. Spriežot pēc tā eksportētāja normālās vērtības, kas sadarbojās, jo citas informācijas nebija, importa dempinga līmenis būtu ļoti augsts. Nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja nebūtu pasākumu, imports netiktu veikts par līdzīgām dempinga cenām, bet lielākos daudzumos.

3.3.2.5. Neizmantotā jauda un krājumi

(66) Kaut arī Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pēdējos gados ir palielinājis jaudas izmantošanu, tam joprojām ir ievērojamas rezerves, kas atbilst vismaz piecas reizes lielākam eksporta daudzumam uz Kopienu nekā izmeklēšanas periodā. Turklāt, kaut arī krājumu apjoms samazinās, tie ir ievērojami un izmeklēšanas perioda beigās veidoja lielāko daļu no apjoma, ko eksportēja uz Kopienu. Tāpēc iespējams ievērojami palielināt eksporta daudzumus uz EK, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu uzņemt papildu produkciju. Šajā ziņā jānorāda, ka, maz iespējams, Indijas iekšzemes tirgus spētu uzņemt visas šā ražotāja eksportētāja jaudas rezerves, jo tajā darbojas astoņi konkurējoši ražotāji. Faktiski pārskatīšanas pieprasījumā Indijas ražotāju jaudas rezerves tika vērtētas 35 000 tonnu apmērā, t. i., gandrīz 20% no Kopienas patēriņa.

3.3.3. ĶTR

3.3.3.1. Ievada piezīmes

(67) Kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, neviens Ķīnas uzņēmums sākotnējā izmeklēšanā nesaņēma tirgus ekonomikas statusu vai atsevišķu režīmu, t. i., visiem uzņēmumiem piemēroja vienotu valsts mēroga antidempinga maksājumu, kura likme bija 60,4%. Importa apjomi no ĶTR ievērojami samazinājās, t. i., no 11 484 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā (15 dalībvalstu ES) līdz 1942 tonnām izmeklēšanas periodā (25 dalībvalstu ES). Pašreizējā ĶTR tirgus daļa mazliet pārsniedz minimālo, t. i., 1,1%. Tomēr tiek norādīts, ka Ķīnas importam kopš 2001. gada ir tendence palielināties. Vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja eksports bija 75% no kopējā Ķīnas eksporta, kura apjoms izmeklēšanas periodā bija 1456 tonnas. Izmeklēšanas periodā septiņi citi ražotāji eksportētāji uz Kopienu eksportēja vienīgi mazus daudzumus.

(68) Lai noteiktu, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pārbaudīja, kādas šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, tā eksporta cenas uz Kopienu, iespējamo ietekmi uz citām importa cenām, tā ražošanas jaudu un krājumus. Informāciju par to eksportētāju importa cenām, kas nesadarbojās, ieguva no Statistikas biroja datiem.

3.3.3.2. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un eksporta cenām uz Kopienu

(69) Eksporta cenas no ĶTR uz ASV, vienu no lielākajiem Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta tirgiem un tirgu, kurā nav spēkā pasākumi, vidēji bija ievērojami zemākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādējādi, kā secināts 54. apsvērumā, eksporta pārdevumi no ĶTR uz Kopienu veikti par dempinga cenām, tas norādīja, ka eksports uz ASV un citu trešo valstu tirgiem, iespējams, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Kopienu. Tika arī uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz ASV un citām trešām valstīm var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto un zemo cenu līmeni trešo valstu tirgos, tika secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi palielināt dempingu.

3.3.3.3. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Kopienā

(70) Tika arī konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares cenu līmenis Kopienā vidēji bijis ievērojami augstāks nekā sadarbojušos Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmenis citos trešo valstu tirgos. Kā jau norādīts iepriekš 64. apsvērumā par Indiju, fakts, ka Kopienas tirgū kopumā dominējošā attiecīgā ražojuma cenu līmeņa dēļ šis tirgus ir ļoti saistošs, attiecas arī uz ĶTR. Augstāks cenu līmenis Kopienas tirgū veicina eksporta apjomu palielināšanu uz Kopienu.

3.3.3.4. To eksportētāju cenas, kas nesadarbojās

(71) Statistikas biroja dati par attiecīgā ražojuma kopējā importa cenām, izņemot tā ražotāja importu, kas sadarbojās, liecina, ka tās bijušas zemākas nekā eksportētājam, kas sadarbojās. Pamatojoties uz normālo vērtību, kas aprēķināta analogajai valstij, šis imports būtu saistīts ar ļoti augstu dempinga līmeni. Nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja nebūtu pasākumu, imports netiktu veikts par līdzīgām dempinga cenām, bet lielākos daudzumos.

3.3.3.5. Neizmantotā jauda un krājumi

(72) Kaut arī Ķīnas ražotājs, kas sadarbojās, pēdējos gados ir mazliet palielinājis jaudas izmantošanu, tam joprojām ir ievērojamas rezerves, kas atbilst vismaz četras reizes lielākam eksporta daudzumam uz Kopienu nekā izmeklēšanas periodā. Pārskatīšanas pieprasījums liecina, ka visu ĶTR ražotāju eksportētāju jaudas rezerves vērtējamas 270 000 tonnu apmērā. Tādējādi iespējams palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju. Šajā ziņā jānorāda, ka, maz iespējams, ĶTR iekšzemes tirgus spētu absorbēt jaudas rezerves, jo tajā darbojas diezgan daudz konkurējošu ražotāju.

3.3.3.6. Apiešanas prakse

(73) Tiek norādīts konstatētais fakts, ka pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, tikuši apieti, pārsūtot importējamās preces caur Maroku. Tas nepārprotami norāda, ka Ķīnas SWR pārdevēji ir ieinteresēti par Kopienas tirgu un ka bez dempinga tie nespēj konkurēt Kopienas tirgū. Tika uzskatīts, ka tā ir vēl viena norāde par to, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, Ķīnas eksporta apjoms varētu palielināties un ienākt Kopienas tirgū par dempinga cenām.

3.3.4. Dienvidāfrika

3.3.4.1. Ievada piezīmes

(74) Dienvidāfrikā zināms tikai viens ražotājs. Šis ražotājs šajā pārskatīšanas izmeklēšanā daļēji sadarbojās.

(75) Kopš galīgo pasākumu noteikšanas imports no Dienvidāfrikas ievērojami samazinājās. Dienvidāfrikas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija mazāka par minimuma slieksni (1%). Tādējādi izmeklēšanas periodā kopējais eksporta apjoms no Dienvidāfrikas bija 278 tonnas, no kurām lielākā daļa tika izkrauta muitas noliktavā Roterdamā, tādējādi šīs preces tika galu galā reeksportētas un netika muitotas Eiropas Savienībā. Brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā tika laisti vienīgi neielieli attiecīgā ražojuma daudzumi.

(76) Kā minēts iepriekš 57. un 60. apsvērumā, ņēma vērā pieejamos faktus, jo īpaši attiecībā uz Dienvidāfrikas iekšzemes tirgu. Informācijas par Dienvidāfrikas ražošanas nozari ir maz, tādēļ turpmāk minētie secinājumi pamatoti ar informāciju iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā un ar publiski pieejamo eksporta tirdzniecības statistiku.

(77) Lai noteiktu, vai dempings atkārtotos, ja pasākumus atceltu, tika pārbaudīta informācija, ko eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza par eksporta cenām uz Kopienu un uz trešām valstīm, par neizmantoto jaudu un par krājumiem.

3.3.4.2. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām eksportētājā valstī

(78) Kā jau paskaidrots 76. apsvērumā, netika sniegta informācija par cenām iekšzemes tirgū. Tādēļ tika izmantota pieprasījumā iekļautā informācija par cenām iekšzemes tirgū. Attiecībā uz cenām ārpuskopienas eksporta tirgos tika analizēti pieci galvenie eksporta galamērķi. Visos gadījumos eksporta cenas uz trešām valstīm bija mazākas par cenām iekšzemes tirgū. Pieņemot, ka šīs eksporta cenas būs zemākā robeža, ko eksportētājs varētu pieņemt, atgriežoties Kopienas tirgū, skaidrs, ka eksports turpinātos par dempinga cenām.

3.3.4.3. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un eksporta cenu līmeni uz Kopienu

(79) Pārbaudot vidējās cenas eksporta pārdevumiem uz pieciem galvenajiem ārpuskopienas eksporta tirgiem, atklājās, ka pārdevumi notikuši par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Kā jau tas bija attiecībā uz Indiju, vismaz daļēji tā iemesls ir tāds, ka izmeklēšanas periodā bija spēkā minimālās cenas saistības, kas paredzēja, ka attiecīgajam ražotājam eksportētājam, eksportējot preces uz Kopienu, jāievēro zināms cenu līmenis. Tika konstatēts, ka visas cenas mazliet pārsniedz saistībās noteikto līmeni.

(80) Tādēļ tika uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz šiem pieciem eksporta tirgiem ārpus Kopienas var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto, tika secināts, ka vienīgajam Dienvidāfrikas eksportētājam ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi palielināt dempingu.

3.3.4.4. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Kopienā

(81) Turklāt tika konstatēts, ka cenas Kopienas tirgū kopumā bijušas vidēji augstākas nekā eksporta cenas uz piecām lielākajām eksportētājām valstīm ārpus Kopienas. Kā norādīts iepriekš 64. apsvērumā par Indiju un 70. apsvērumā par ĶTR, šā iemesla dēļ gadījumā, ja pasākumus atceltu, Kopienas tirgus nākotnē kļūtu ļoti saistošs. Tādējādi tika uzskatīts, ka augstāks cenu līmenis Kopienas tirgū veicina eksporta palielināšanos uz Kopienas tirgu.

3.3.4.5. Neizmantotā jauda un krājumi

(82) Kopš galīgā maksājuma noteikšanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās daļēji, ir uzkrājis ievērojamus krājumus un jaudas rezerves, šī jauda vairāk nekā par 40% pārsniedz uzstādīto jaudu. Pieprasījums liecina, ka jaudas rezerves vērtējamas 23 000 līdz 25 000 tonnu apmērā. Tādējādi iespējams palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju.

3.3.5. Ukraina

3.3.5.1. Ievada piezīmes

(83) Neviens no abiem zināmajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus pamatoja ar pieejamajiem faktiem. Informācijas par Ukrainas ražošanas nozari ir maz, tādēļ turpmāk minētie secinājumi balstās uz informāciju iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā un uz publiski pieejamo tirdzniecības statistiku. Tiek norādīts, ka Ukrainā nav zināmi citi ražotāji un ka uz abiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem konkrēti saistībā ar ražošanas jaudu attiecas šādi apsvērumi.

(84) Lai noteiktu, vai dempings atkārtotos, ja pasākumus atceltu, tika pārbaudītas eksporta cenas uz trešām valstīm, neizmantotā jauda un krājumi.

3.3.5.2. Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un eksporta cenu līmeni uz Kopienu

(85) Ņemot vērā, ka citas ticamākas informācijas nebija, tika ņemta vērā pieprasījumā sniegtā informācija par eksportu uz Krieviju un ASV, tās pamatā bija publiski pieejama statistika. Analizējot pieejamos rādītājus, atklājās, ka vidējās eksporta cenas uz šīm valstīm bijušas ievērojami zemākas nekā vidējās eksporta cenas uz Kopienu. Kā jau paskaidrots iepriekš par Indiju, ĶTR un Dienvidāfriku, tika uzskatīts, ka eksporta cenas uz citām trešām valstīm ir indikators par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto, tika secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi, ļoti iespējams, palielināt dempingu.

3.3.5.3. Neizmantotā jauda

(86) Pieprasījumā iekļautie pierādījumi liecina, ka Ukrainas ražošanas jaudas rezerves vērtējamas 100 000 tonnu apmērā, no tām tikai 50% pašlaik tiek izmantoti ražošanai. Jaudas rezerves 50 000 tonnu apmērā būtu lielākās jaudas rezerves visās attiecīgajās valstīs, un tās atbilstu vairāk nekā trešajai daļai no Kopienas patēriņa. Tāpēc Ukraina spēj palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu visnepārprotamāk no visām attiecīgajām valstīm, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu uzņemt papildu produkciju.

3.3.5.4. Saistību nepildīšana un pasākumu apiešana

(87) Komisija 1999. gadā saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu pieņēma viena Ukrainas eksportētāja piedāvātās saistības. Vēlāk Komisija konstatēja, ka saistības netiek pildītas divējādā ziņā. Pirmkārt, attiecīgais Ukrainas eksportētājs sniedza maldinošas izcelsmes deklarācijas, un, otrkārt, šis eksportētājs izsniedza saistību rēķinus par ražojumu veidiem, uz kuriem neattiecas saistības, tādējādi nepamatoti saņemot atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem. Tādējādi ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1678/2003[13] Komisija atcēla pieņemtās saistības.

(88) Turklāt, kad bija noteikti pašlaik spēkā esošie pasākumi SWR importam no Ukrainas, tika konstatēts, ka šie pasākumi tiek apieti, veicot importu no Moldovas. Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, spēkā esošie pasākumi tika atbilstīgi attiecināti uz importētajām SWR , ko nosūtīja no Moldovas.

(89) Kaut arī saistību neizpilde un pasākumu apiešana pagātnē pati par sevi nepamato secinājumu, ka nākotnē gaidāms dempings, tika uzskatīts, ka šajā gadījumā minētās darbības ir papildu faktori, kas norāda, ka eksportētāji ir ieinteresēti ienākt Kopienas tirgū un ka bez dempinga Kopienas tirgū tie nespētu konkurēt.

3,4. Secinājums

(90) Visos gadījumos tika konstatēts, ka ievērojami turpinās dempings, kaut arī Dienvidāfrikas un Ukrainas importa apjomi bija minimālajā līmenī.

(91) Lai pārbaudītu, vai iespējams, ka dempings turpinātos vai atkārtotos, ja antidempinga pasākumus atceltu, tika analizētas jaudas rezerves un neizlietotie krājumi, kā arī cenu veidošanas un eksporta stratēģijas atšķirīgos tirgos. Šajā pārbaudē atklājās, ka visās attiecīgajā eksportētājās valstīs ir ievērojamas jaudas rezerves un uzkrāti krājumi. Turklāt tika konstatēts, ka eksporta cenas uz citām trešām valstīm kopumā bijušas ievērojami zemākas nekā uz Kopienas tirgu un ka tāpēc Kopiena joprojām ir saistošs tirgus visu attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ tika secināts, ka eksports no attiecīgajām valstīm uz trešām valstīm, ļoti iespējams, tiktu novirzīts uz Kopienu, ja Kopienas tirgū varētu iekļūt bez antidempinga pasākumiem. Iespējams arī, ka pašreizējās ražošanas jaudas rezerves varētu izraisīt to, ka imports no visām attiecīgajām valstīm palielinātos.

(92) Analizējot visu attiecīgo valstu cenu veidošanas stratēģiju, turklāt atklāja, ka šis eksports visticamāk tiks veikts par dempinga cenām. Attiecībā uz ĶTR un Ukrainu šos secinājumus pastiprināja konstatētais fakts, ka spēkā esošie pasākumi tiek apieti, veicot importu caur citām valstīm, tas liecināja, ka eksportētājas valstis nespēja konkurēt Kopienas tirgū ar taisnīgām cenām.

(93) Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka no visām attiecīgajām valstīm dempings, iespējams, ievērojamos apmēros turpinātos vai atkārtotos, ja pieļautu to, ka pasākumus vairs nepiemēro.

4. Kopienas ražošanas nozares definīcija

4.1. Kopienas produkcija

(94) Kopienā attiecīgo ražojumu ražo 30 ražotāji, kas ražo kopējo Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2. Kopienas ražošanas nozare

(95) Jānorāda, ka tad, kad notika sākotnējā izmeklēšana, Kopienas ražošanas nozarē bija 20 ražotāji. Pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās deviņi no šiem uzņēmumiem. Gluži pretēji seši uzņēmumi, kas neietilpa Kopienas ražošanas nozarē, kad notika sākotnējā izmeklēšana, gan atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu, gan piekrita sadarboties pārskatīšanas izmeklēšanā. Tādējādi turpmāk minētie 17 ražotāji atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties:

- „ Bridon International Ltd ” (Apvienotā Karaliste),

- „ BTS Drahtseile GmbH ” (Vācija),

- „ Cables Y Alambres Especiales, SA ” (Spānija),

- „ CASAR Drahtseilwerk Saar GmbH ” (Vācija),

- „ D. Koronakis SA ” (Grieķija),

- „ Drahtseilwerk GmbH ” (Vācija),

- „ Drahtseilwerk Hemer GmbH and Co. KG ” (Vācija),

- „ Drahtseilerei Gustav Kocks GmbH ” (Vācija),

- „ Drumet SA ” (Polija),

- „ Hamburger Drahtseilerei A. Steppuhn GmbH ” (Vācija),

- „ Iscar Funi Metalliche Srl ” (Itālija),

- „ Manuel Rodrigues de Oliveira Sa & Filhos, SA ” (Portugāle),

- „ Metalcavi wire ropes Srl ” (Itālija),

- „ Metal Press Srl ” (Itālija),

- „ Trefileurope ” (Francija),

- „ WADRA GmbH ” (Vācija),

- „ Westfälische Drahtindustrie GmbH ” (Vācija).

Kā norādīts iepriekš 12. apsvērumā, tika atlasīti pieci uzņēmumi.

(96) Šie uzņēmumi izmeklēšanā pilnībā sadarbojās. Pieci atlasītie Kopienas ražotāji saražoja 30% no Kopienas kopējās produkcijas izmeklēšanas periodā, savukārt iepriekšminētie 17 Kopienas ražotāji saražoja 68% no Kopienas kopējās produkcijas izmeklēšanas periodā.

(97) Tādēļ tiek uzskatīts, ka iepriekšminētie 17 Kopienas ražotāji saražojuši lielāko daļu no Kopienas līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas. Tādējādi tiek uzskatīts, ka 17 Kopienas ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tie būs minēti kā „Kopienas ražošanas nozare”.

5. Stāvoklis Kopienas tirgū

5.1. Patēriņš Kopienas tirgū

(98) Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un Statistikas biroja datiem par visu importu Eiropas Savienībā.

(99) No 2001. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 9%. Konkrēti 2001.–2002. gadā tas samazinājās par 3%, 2002.–2003. gadā — vēl par 6%. Izmeklēšanas periodā tas kopumā palika stabils.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Kopējais EK patēriņš (tonnās | 194 547 | 187 845 | 176 438 | 177 825 |

Indekss (2001=100) | 100 | 97 | 91 | 91 |

5.2. Imports no attiecīgajām valstīm

5.2.1. Kumulācija

(100) Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SWR importu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu novērtēja kopumā (kumulatīvi). Tika pārbaudīts, vai novērtējums kopumā ir piemērots arī pašreizējā izmeklēšanā.

(101) Šajā ziņā tika konstatēts, ka dempinga starpība, kura noteikta saistībā ar importu no katras valsts, pārsniedza minimālo līmeni. Attiecībā uz daudzumiem, ko eksportējusi katra no četrām attiecīgajām valstīm, kā minēts iepriekš 22.–24. apsvērumā, tika uzskatīts, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, imports no katras attiecīgās valsts, iespējams, palielinātos līdz ievērojami augstākam līmenim nekā izmeklēšanas periodā un noteikti pārsniegtu minimālo slieksni.

(102) Attiecībā uz konkurences apstākļiem, analizējot katru no attiecīgajām valstīm importēto SWR veidu, izmeklēšanā konstatēja, ka tie ir līdzīgi pēc visām galvenajām fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Turklāt šie SWR veidi bija aizstājami ar citiem veidiem, ko importēja no attiecīgajām valstīm un ko ražoja Kopienā, un tos laida Kopienas tirgū vienā un tajā pašā laikā salīdzināmos pārdošanas kanālos, kuros bija līdzīgi tirdzniecības apstākļi. Tāpēc uzskatīja, ka importētie SWR konkurē cits ar citu un ar Kopienā ražotajiem SWR.

(103) Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tādēļ importu no attiecīgajām četrām valstīm pārbaudīja kopā.

5.2.2. Apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(104) Četrām attiecīgajām valstīm importa apjomi, tirgus daļas un vidējās cenas mainījās, kā noteikts turpmāk. Turpmāk norādītās cenu tendences pamatotas ar Statistikas biroja datiem par importa cenām, un tajās iekļauti antidempinga maksājumi un novērtētās izmaksas pēc importēšanas.

(105) Četru attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms vispirms palielinājās un 2002. gadā sasniedza 9153 tonnas, kas atbilst tirgus daļai 4,9% apmērā, pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 7784 tonnām, kas atbilst tirgus daļai 4,4% apmērā. Sākotnējās izmeklēšanas periodā četru attiecīgo valstu kopējā tirgus daļa bija 14,3%.

(106) Importa cenas no četrām attiecīgajām valstīm vidēji samazinājās no EUR 1364 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1296 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(107) Izmeklēšanā atklājās, ka imports no attiecīgajām valstīm izmeklēšanas periodā samazināja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu par 36 līdz 68%.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Četru attiecīgo valstu importa apjoms (tonnās) | 7 951 | 9 153 | 7 168 | 7 784 |

Četru attiecīgo valstu importa tirgus daļa | 4,1% | 4,9% | 4,1% | 4,4% |

Četru attiecīgo valstu importa cenas (EUR par tonnu) | 1 364 | 1 450 | 1 331 | 1 296 |

5.3. Imports, kam konstatēta pasākumu apiešana

(108) Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, tika papildus konstatēts, ka Ukrainas un ĶTR uzņēmumi apgājuši sākotnējos pasākumus attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Tādējādi antidempinga maksājumu, ko noteica ĶTR izcelsmes importam, attiecināja uz to pašu no Marokas nosūtīto tērauda trošu un tauvu importu, izņemot ražojumus, ko patiešām ražojuši Marokas ražotāji. Līdzīgi galīgais antidempinga maksājums, ko noteica Ukrainas izcelsmes importam, tika attiecināts arī uz tām pašām importētajām tērauda trosēm un tauvām, ko nosūtīja no Moldovas.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Moldovas importa apjoms (tonnās) | 1 054 | 1 816 | 0 | 0 |

Moldovas importa tirgus daļa | 0,5% | 1,0% | 0,0% | 0,0% |

Moldovas importa cenas (EUR par tonnu) | 899 | 843 | 0 | 0 |

Indekss (2001=100) | 100 | 94 | 0 | 0 |

Marokas importa apjoms (tonnās) | 231 | 1 435 | 2 411 | 1 904 |

Marokas importa tirgus daļa | 0,1% | 0,8% | 1,4% | 1,1% |

Marokas importa cenas (EUR par tonnu) | 963 | 955 | 1 000 | 1 009 |

Indekss (2001=100) | 100 | 99 | 104 | 105 |

(109) Kaut arī Moldovas importa apjoms pirms 2000. gada saglabājās nulles līmenī, 2002. gadā tas strauji palielinājās līdz 1816 tonnām. Pēc tam tas atkal nokritās līdz nullei, iespējams, tādēļ ka 2003. gadā tika uzsākta iepriekšminētā pret pasākumu apiešanu vērstā izmeklēšana. Imports no Moldovas 2001. un 2002. gadā tika veikts par ļoti zemām cenām, t. i., EUR 899 par tonnu 2001. gadā un EUR 843 par tonnu 2002. gadā.

(110) Sākotnējās izmeklēšanas periodā Marokas importa tirgus daļa bija 0%. Marokas imports strauji palielinājās no 231 tonnām 2001. gadā līdz 2411 tonnām 2003. gadā. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās līdz 1904 tonnām. Iepriekšminētajā pret pasākumu apiešanu vērstajā izmeklēšanā tika pierādīts, ka ierobežots Marokas importa apjoms (aptuveni 100 tonnas) 2003. gadā patiešām attiecināms uz Marokas ražotāju. Marokas imports no 2001. gada līdz IP tika veikts par ļoti zemām cenām, t. i., aptuveni EUR 1000 par tonnu.

5.4. Imports no citām valstīm

5.4.1. Korejas Republika (Dienvidkoreja)

(111) Komisija 2004. gada 20. novembrī[14] uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz šā paša Korejas Republikas izcelsmes ražojuma importu, turklāt Kopienas ražošanas nozare bija iesniegusi sūdzību, kurā bija sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, ka tas ir dempinga imports un tādējādi Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīti būtiski zaudējumi.

(112) Korejas Republikas importa pārmaiņas ir šādas

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Korejas Republikas importa apjoms (tonnās) | 13 582 | 16 403 | 22 400 | 25 835 |

Korejas Republikas importa tirgus daļa | 7,0% | 8,7% | 12,7% | 14,5% |

Korejas Republikas importa cenas (EUR par tonnu) | 1 366 | 1 256 | 1 187 | 1 123 |

Indekss (2001=100) | 100 | 92 | 87 | 82 |

(113) Importa apjoms no Korejas Republikas palielinājās no 13 582 tonnām 2001. gadā (atbilstošā tirgus daļa bija 7%) līdz 25 835 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa — 14,5%). Vidējās Korejas Republikas importa cenas no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 18%, t. i., no EUR 1366 par tonnu līdz EUR 1123 par tonnu. Attiecībā uz Korejas Republikas importu dempings netika pierādīts, tādēļ procedūru izbeidza (sk. 4. apsvērumu).

5.4.2. Meksika

(114) Kā norādīts iepriekš 7. apsvērumā, 2004. gada 18. augustā beidzās termiņš pasākumiem, ko ar sākotnējo galīgo regulu noteica Meksikas izcelsmes importam. Kopš 2001. gada un visā izmeklēšanas periodā Meksikas izcelsmes importa apjoms palika ļoti ierobežots. 2001. gadā tas bija nulle un izmeklēšanas periodā un 2002. un 2003. gadā sasniedza gada līmeni, kurš svārstījās no 700 līdz 400 tonnām, kas atbilda tirgus daļai attiecīgi 0,4% un 0,2% apmērā.

(115) Meksikas importa cenas 2002. un 2003. gadā sasniedza aptuveni EUR 2400 par tonnu.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Meksikas importa apjoms (tonnās) | 0 | 669 | 433 | 0 |

Meksikas importa tirgus daļa | 0,0% | 0,4% | 0,2% | 0,0% |

Meksikas importa cenas (EUR par tonnu) | — | 2 358 | 2 434 | — |

Indekss (2001=100) | — | 100 | 103 | — |

5.4.3. Citas valstis, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi

(116) Ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001[15] noteica antidempinga pasākumus līdzīgu Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes ražojumu importam.

(117) Krievijas importam piemērojamā maksājuma likme bija no 36,1% līdz 50,7%, izņemot importu, ko veica viens Krievijas eksportētājs, no kura pieņēma cenas saistības. Importa apjoms no Krievijas samazinājās no 3630 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa — 1,9%) līdz 2101 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa — 1,2%). Krievijas importa vidējās cenas no 2001. gada līdz IP palika relatīvi stabilas aptuveni EUR 1000 par tonnu apmērā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Krievijas importa apjoms (tonnās) | 3 630 | 2 557 | 2 198 | 2 101 |

Krievijas importa tirgus daļa | 1,9% | 1,4% | 1,2% | 1,2% |

Krievijas importa cenas (EUR par tonnu) | 1 038 | 997 | 980 | 1 046 |

Indekss (2001=100) | 100 | 96 | 94 | 101 |

(118) Taizemes importam piemērojamā maksājuma likme bija no 24,8% līdz 42,8%, izņemot importu, ko veica viens eksportētājs, no kura pieņēma cenas saistības. Importa apjoms no Taizemes samazinājās no 1039 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa — 0,5%) līdz 277 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa — 0,2%). Taizemes importa vidējās cenas palielinājās no aptuveni EUR 1335 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1722 par tonnu izmeklēšanas periodā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Taizemes importa apjoms (tonnās) | 1 039 | 1 002 | 368 | 277 |

Taizemes importa tirgus daļa | 0,5% | 0,5% | 0,2% | 0,2% |

Taizemes importa cenas (EUR par tonnu) | 1 335 | 1 433 | 1 593 | 1 722 |

Indekss (2001=100) | 100 | 107 | 119 | 129 |

(119) Turcijas importam attiecīgajā periodā piemērojamā maksājuma likme bija no 17,8% līdz 31%, izņemot importu, ko veica divi Turcijas eksportētāji, no kuriem 2001. gadā pieņēma cenas saistības un kuriem pēc tam 2003. gadā šīs saistības atcēla. Importa apjoms no Turcijas samazinājās no 4354 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa — 2,2%) līdz 1457 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa — 0,8%). Turcijas importa vidējās cenas samazinājās no aptuveni EUR 1448 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1302 par tonnu izmeklēšanas periodā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Turcijas importa apjoms (tonnās) | 4 354 | 4 448 | 2 248 | 1 457 |

Turcijas importa tirgus daļa | 2,2% | 2,4% | 1,3% | 0,8% |

Turcijas importa cenas (EUR par tonnu) | 1 448 | 1 414 | 1 376 | 1 302 |

Indekss (2001=100) | 100 | 98 | 95 | 90 |

5.4.4. Citas iepriekš neminētas trešās valstis

(120) Importa apjoms no citām iepriekš neminētām trešām valstīm samazinājās no aptuveni 23 000 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa — 12%) līdz aptuveni 19 000 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa — 10,5%). Citu iepriekš neminētu trešo valstu vidējās cenas palielinājās no aptuveni EUR 1500 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 1900 par tonnu 2003. gadā, pēc tam atkal samazinājās līdz aptuveni EUR 1500 par tonnu izmeklēšanas periodā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Iepriekš neminēto valstu importa apjoms (tonnās) | 23 321 | 14 924 | 17 227 | 18 741 |

Iepriekš neminēto valstu importa tirgus daļa | 12,0% | 7,9% | 9,8% | 10,5% |

Iepriekš neminēto valstu importa cenas (EUR par tonnu) | 1 472 | 1 749 | 1 895 | 1 497 |

Indekss (2001=100) | 100 | 119 | 129 | 102 |

6. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(121) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

6,1. Ievada piezīmes

(122) Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari veikta atlase, tika novērtēts kaitējums, gan pamatojoties uz informāciju, kas savākta visas Kopienas ražošanas nozares līmenī („KRN” pievienotajās tabulās), gan — uz informāciju, kura savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī („AR” pievienotajās tabulās).

(123) Attiecībā uz atlasi saskaņā ar nostiprinājušos praksi zināmi kaitējuma rādītāji (produkcija, jauda, ražīgums, krājumi, pārdevumi, tirgus daļa, izaugsme un nodarbinātība) analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā, savukārt tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu sniegumu, t. i., cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu, spēju palielināt kapitālu, pārbaudīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī.

6.2. Dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari kopumā

a) Produkcija

(124) Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2001. gada līdz IP palielinājās par 10%, t. i., no aptuveni 125 000 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 112 000 tonnām izmeklēšanas periodā. Konkrēti produkcija 2002. gadā palielinājās par 2%, pēc tam 2003. gadā samazinājās par 5 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 7 procentu punktiem.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN produkcija (tonnās) | 124 549 | 127 118 | 121 065 | 111 765 |

Indekss (2001=100) | 100 | 102 | 97 | 90 |

b) Jaudas un tās izmantošanas rādītāji

(125) Ražošanas jauda no 2001. gada līdz IP mazliet palielinājās (par 2%). Produkcija samazinājās, savukārt jauda vienlaikus mazliet palielinājās, tādēļ jaudas izmantojums samazinājās no 67% 2001. gadā līdz 59% izmeklēšanas periodā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN ražošanas jauda (tonnās) | 184 690 | 185 360 | 188 430 | 189 150 |

Indekss (2001=100) | 100 | 100 | 102 | 102 |

KRN jaudas izlietojums | 67% | 69% | 64% | 59% |

Indekss (2001=100) | 100 | 102 | 95 | 88 |

c) Krājumi

(126) Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās. Izmeklēšanas periodā krājumu bija par 14% mazāk nekā 2001. gadā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN noslēguma krājumi (tonnās) | 31 459 | 30 222 | 29 336 | 26 911 |

Indekss (2001=100) | 100 | 96 | 93 | 86 |

d) Pārdošanas apjoms

(127) Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū no 2001. gada līdz IP samazinājās par 10%. Šīs pārmaiņas atbilst pārmaiņām Kopienas tirgū, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam tirgus daļa samazinājās par 9%.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN pārdošanas apjoms EK nesaistītiem klientiem (tonnās) | 80 019 | 79 089 | 73 636 | 72 072 |

Indekss (2001=100) | 100 | 99 | 92 | 90 |

e) Tirgus daļa

(128) No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par vienu procentu punktu. Konkrēti tā 2002. gadā palielinājās par 0,5 procentu punktiem, 2003. gadā samazinājās par 0,3 procentu punktiem un galu galā izmeklēšanas periodā samazinājās par 1,2 procentu punktiem.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa | 42,8% | 43,3% | 43,0% | 41,8% |

Indekss (2001=100) | 100 | 101 | 101 | 98 |

Četru attiecīgo valstu tirgus daļa | 4,1% | 4,9% | 4,1% | 4,4% |

Indekss (2001=100) | 100 | 119 | 99 | 107 |

f) Izaugsme

(129) No 2001. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 9%, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 10%. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja daļu tirgus daļas, jo attiecīgais imports tajā pašā periodā ieguva 0,3 procentu punktus.

g) Nodarbinātība

(130) No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par 4%.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN nodarbinātība saistība ar attiecīgo ražojumu | 2 049 | 2 028 | 1 975 | 1 975 |

Indekss (2001=100) | 100 | 99 | 96 | 96 |

h) Ražīgums

(131) Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, 2001.–2003. gadā saglabājās diezgan stabils. Izmeklēšanas periodā ražīgums samazinājās par 8%, jo ražošanas apjoms samazinājās, savukārt nodarbinātība saglabājās tāda pati.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

KRN ražīgums (tonnas no nodarbinātā) | 61 | 63 | 61 | 57 |

Indekss (2001=100) | 100 | 103 | 101 | 93 |

i) Dempinga starpības lielums

(132) Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari faktiskās dempinga starpības lieluma ziņā nevar uzskatīt par niecīgu, jo īpaši pārskatāmos un tādējādi cenu ziņā ļoti ietekmējamos tirgos ne — un tāds ir attiecīgā ražojuma tirgus.

j) Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(133) Iepriekš un turpmāk aplūkotie rādītāji atklāj to, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 1999. gadā Kopienas ražošanas nozares ekonomikas un finanšu situācijā notikuši daži uzlabojumi, tie arī pierāda, ka Kopienas stāvoklis vēl aizvien ir nestabils un viegli ietekmējams.

6.3. Dati par atlasītajiem Kopienas ražotājiem

a) Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē iekšzemes cenas

(134) Vienības pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarei no 2001. gada līdz IP palika relatīvi stabilas, un attiecīgā perioda beigās tās palielinājās pavisam mazliet. Šīs cenu pārmaiņas lielā mērā atbilst galvenā izejmateriāla cenu pārmaiņām, arī tām attiecīgā perioda beigās bija raksturīgs palielinājums.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

AR vienības cena EK tirgū (EUR par tonnu) | 2 195 | 2 171 | 2 224 | 2 227 |

Indekss (2001=100) | 100 | 99 | 101 | 101 |

b) Algas

(135) No 2001. gada līdz IP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 5%, tas ir mērens rādītājs salīdzinājumā ar vidējo nominālās vienības darbaspēka izmaksu palielinājuma rādītāju (6%), kas novērots šajā pašā periodā kopumā Kopienas ekonomikā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

AR gada darba spēka izmaksas (tūkst. EUR) | 36,6 | 37,6 | 38,2 | 38,5 |

Indekss (2001=100) | 100 | 103 | 104 | 105 |

c) Ieguldījumi

(136) Piecu atlasīto ražotāju gada ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā saglabājās relatīvi stabila, proti, aptuveni 4 miljoni euro gadā. Lielais pieaugums 2003. gadā atbilst lielu daudzumu iekārtu iepirkšanai izņēmuma kārtā, ko veica viens atlasītais uzņēmums.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

AR ieguldījumi (tūkst. EUR) | 4 284 | 3 074 | 8 393 | 4 914 |

Indekss (2001=100) | 100 | 72 | 196 | 115 |

d) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(137) Atlasīto ražotāju rentabilitāte, kas attiecīgajā periodā pakāpeniski uzlabojās, palika negatīva 2001. gadā (−4,2%) un IP (−0,3%). Ienākums no ieguldījumiem („INI”), ko izsaka peļņas procentos attiecībā pret neto ieguldījumu uzskaites vērtību, caurmērā atbilst tai pašai rentabilitātes tendencei visā attiecīgajā periodā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

AR pārdevumu nesaistītiem klientiem EK rentabilitāte (% no neto pārdevumiem) | -4,2% | -1,7% | -1,5% | -0,3% |

AR INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības) | -13,9% | -6,5% | -4,5% | -1,0% |

e) Naudas plūsma un spēja palielināt kapitālu

(138) Stāvoklis naudas plūsmas ziņā no 2001. gada līdz IP uzlabojās, jo iepriekšminētos ierobežotos zaudējumus ar uzviju kompensēja tādi citi nenaudas posteņi kā aktīvu amortizācija un krājumu aprite.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

AR naudas plūsma (tūkst. EUR) | -6 322 | 10 670 | 2 124 | 4 485 |

(139) Izmeklēšanā atklājās, ka vairāku atlasīto Kopienas ražotāju grūtā finansiālā situācija negatīvi ietekmējusi kapitāla prasības. Kaut arī vairāki no šiem uzņēmumiem ir lielu tērauda uzņēmumu daļa, kapitāla prasības ne vienmēr tiek izpildītas vēlamajā līmenī, jo finanšu resursus parasti piešķir šajā grupās visrentablākajām vienībām.

6.4. Secinājums

(140) No 2001. gada līdz IP pozitīvi mainījās šādi rādītāji: Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda palielinājās un noslēguma krājumi samazinājās. Kopienas ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas no 2001. gada līdz IP saglabājās nemainīgas, rentabilitāte palielinājās, izmeklēšanas periodā izdevumiem un ieņēmumiem esot gandrīz līdzsvarā, vienlaikus palielinājās ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Algas palielinājās mēreni, un Kopienas ražošanas nozare stabili turpināja ieguldījumus.

(141) Šādi rādītāji gluži pretēji mainījās negatīvi: produkcija un jaudas izmantošana samazinājās, pārdošanas apjoms samazinājās (atbilstīgi pārmaiņām tirgū), nodarbinātība un ražīgums samazinājās. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa mazliet samazinājās, tomēr zaudējums bija noteikti mazāk izteikts nekā laikā, pirms pieņēma antidempinga pasākumus, kad konstatēja tirgus daļas zaudējums 9 procentu punktu apmērā.

(142) Kopumā situācijai Kopienas ražošanas nozarē bija raksturīgas atšķirīgas norises: dažiem rādītājiem bija pozitīvas tendences, savukārt vairākiem citiem — negatīvas. Ja salīdzina iepriekšminētās tendences ar tām, kas raksturotas regulās, ar kurām nosaka pagaidu un galīgos pasākumus, ir skaidrs, ka, 1999. gadā ieviešot antidempinga pasākumus attiecībā uz Indijas, ĶTR, Ukrainas un Dienvidāfrikas importu, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija tiks ietekmēta pozitīvi. Ja pasākumi netiktu apieti, veicot importu no Moldovas un Marokas, stāvoklis, iespējams, būtu vēl labvēlīgāks. Turklāt pēc antidempinga pasākumu noteikšanas attiecībā uz importu no Krievijas, Taizemes un Turcijas šo valstu attiecīgā tirgus daļa samazinājās (sk. 116.–119. apsvērumu), tādējādi noteikti samazinājās spiediens uz Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr jāuzsver, ka pat tie rādītāji, kas liecina par pozitīvām pārmaiņām, piemēram, jo īpaši rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem joprojām nav tādā līmenī, kādu varētu gaidīt, ja Kopienas ražošanas nozare pilnībā atgūtos no radītā kaitējuma.

(143) Tādēļ tiek secināts, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojies, salīdzinot ar laiku pirms pasākumu noteikšanas, tomēr joprojām ir nestabils.

7. Kaitējuma atsākšanās iespējamība

(144) Kā secināts iepriekš 91. apsvērumā, attiecīgo valstu ražotājiem ir potenciāls palielināt un/vai pārorientēt eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Pamatojoties uz salīdzināmiem ražojumu veidiem, izmeklēšanā atklāja, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu par ievērojami zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozare (58–68% ĶTR, 47–55% Indija). Ukrainai un Dienvidāfrikai, kuru ražotāji nesadarbojās un kuru ražojumu veidi (tādējādi arī importa cena) ir dažādi, nevarēja veikt dažādu veidu ražojumu cenu salīdzinājumu. Tomēr pieejamie fakti liecina, ka gan vidējā Ukrainas importa cena, gan vidējā Dienvidāfrikas importa cena (abas bez antidempinga maksājuma) ir ievērojami zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenas iekšzemes tirgū, t. i., attiecīgi par 65% un 25%. Attiecīgās valstis visticamāk turpinās piemērot šīs zemās cenas, arī lai atgūtu zaudēto tirgus daļu. Šādas cenu tendences kopā ar attiecīgo valstu eksportētāju spēju piegādāt ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus Kopienas tirgū, pilnīgi iespējams, ietekmēs cenu nospiedošās tendences pastiprināšanos tirgū un, gaidāms, negatīvi ietekmēs Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(145) Kā atklāts iepriekš, kaut arī Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja pirms spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas, tas joprojām ir viegli ietekmējams un nestabils. Iespējams, ka gadījumā, ja Kopienas ražošanas nozari ietekmētu imports par dempinga cenām vēl lielākos apjomos no attiecīgajām valstīm, rezultāts būtu tāds, ka tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos tādā mērā, kāds konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz tikko minēto, secināja, ka pasākumu atcelšana visticamāk izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

8. Kopienas intereses

8.1. Ievads

(146) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pret Kopienas interesēm kopumā. Nosakot Kopienas intereses, pamatojās uz visu dažādo saistīto interešu novērtējumu.

(147) Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav pret Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana saistīta ar pārskatīšanu, tas ir, tādas situācijas analīzi, kurā antidempinga pasākumi jau tiek piemēroti, ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu nepienācīgi negatīvo ietekmi uz attiecīgajām personām.

(148) Pamatojoties uz tikko minēto, pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumus par iespējamību, ka turpināsies vai atkārtosies kaitējumu radošs dempings, pastāv nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

8.2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(149) Izrādījies, ka Kopienas ražošanas nozare ir strukturāli dzīvotspējīga. To apstiprināja pozitīvās pārmaiņas tās ekonomiskajā situācijā, ko konstatēja pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 1999. gadā. Jo īpaši fakts, ka Kopienas ražošanas nozare patiešām vairs nezaudē tirgus daļu, kas notika dažus gadus pirms IP, kontrastē ar situāciju, pirms noteica pasākumus. No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarei ir arī palielinājusies peļņa. Turklāt tiek arī atgādināts, ka konstatēta pasākumu apiešana, veicot importu no Moldovas un Marokas. Ja šādu norišu nebūtu, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē būtu vēl labvēlīgāks.

(150) Saprātīgi spriežot, var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atgūties, atgūstot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabātu, iespējams, Kopienas ražošanas nozare atkal ciestu no kaitējuma, ko radīs palielinātais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, un pēc tam vēl vairāk pasliktināsies pašreizējā nestabilā finansiālā situācija.

8.3. Importētāju intereses

(151) Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūtu ievērojama. Kā norādīts iepriekš, neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās pilnībā. Tādējādi var secināt, ka pasākumu saglabāšana ievērojami negatīvi neietekmēs importētājus vai tirgotājus.

8.4. Lietotāju intereses

(152) SWR lietojumi ir ļoti dažādi, un tādēļ iesaistīts varētu būt liels skaits lietotājnozaru. Šis lietotājnozaru saraksts ir tikai orientējošs: zveja, jūrniecība/kuģniecība, naftas un gāzes nozare, ieguves rūpniecība, mežsaimniecība, gaisa transports, inženierbūvniecība, celtniecība, lifti. Pārbaudot iespējamo pasākumu piemērošanas ietekmi uz lietotājiem, sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā niecīgo SWR ietekmi uz lietotājnozaru izmaksām, maz ticams, ka šo izmaksu palielinājums lielā mērā ietekmētu konkrētu lietotājnozari. Fakts, ka neviens lietotājs nesniedza informāciju, kas būtu pretrunā iepriekšminētajiem pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumiem, tiecas apliecināt, ka i) SWR veido ļoti mazu daļu no kopējām šo lietotājnozaru ražošanas izmaksām, ii) pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz viņu ekonomisko stāvokli un iii) pasākumu turpināšanās negatīvi neietekmētu lietotājnozaru finansiālās intereses.

8.5. Piegādātāju intereses

(153) Sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka Kopienas ražošanas nozares piegādātāji gūtu labumu no pasākumu noteikšanas. Tiek uzskatīts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana joprojām pozitīvi ietekmētu piegādātājus, jo nebija informācijas, kas būtu pretrunā šajā pārskatīšanā gūtajai.

8.6. Secinājums par Kopienas interesēm

(154) Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav vērā ņemamu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

9. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(155) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem, paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām arī deva laiku, lai viņas varētu paust savu viedokli. Netika saņemti tādi komentāri, kuru dēļ iepriekš minētie secinājumi būtu jāmaina.

(156) No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēto jāsaglabā Indijas, ĶTR, Ukrainas un Dienvidāfrikas izcelsmes SWR importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Tiek atgādināts, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi, izņemot tā attiecīgā ražojuma importu, ko eksportam uz Kopienu ražojis un pārdevis viens Indijas uzņēmums un viens Dienvidāfrikas uzņēmums, no kuriem pieņemtas saistības.

(157) Kā norādīts iepriekš 3. apsvērumā, antidempinga maksājumi, kas ir spēka attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas un ĶTR, tiek attiecināti arī uz SWR importu, kas nosūtīts attiecīgi no Moldovas un Marokas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Moldovas vai Marokas izcelsme. Antidempinga maksājums, ko paredzēts saglabāt attiecīgā ražojuma importam, kā noteikts iepriekš 157. apsvērumā, jāattiecina uz SWR importu, kas nosūtīts no Moldovas un Marokas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Moldovas un Marokas izcelsme. Uz Marokas ražotāju eksportētāju, uz kuru neattiecināja pasākumus, ko paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, nav arī jāattiecina pasākumi, kas noteikti ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgu antidempinga maksājumu Indijas, Ķīnas Tautas Republikas, Ukrainas un Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru, kas pārsniedz 3 mm, un ar KN kodiem ex 7312 10 82 ( TARIC kods 7312 10 82 19), ex 7312 10 84 ( TARIC kods 7312 10 84 19), ex 7312 10 86 ( TARIC kods 7312 10 86 19), ex 7312 10 88 ( TARIC kods 7312 10 88 19) un ex 7312 10 99 ( TARIC kods 7312 10 99 19).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto CIF cenai, cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai, pirms nodokļu nomaksas, ir šāda

Valsts | Uzņēmums | Maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods |

Indija | „Usha Martin Limited” (iepriekš „Usha Beltron Ltd”) 2A, Shakespeare Sarani Calcutta – 700 071, West Bengal, India | 23,8 | 8613 |

Visi pārējie uzņēmumi | 30,8 | 8900 |

Ķīnas Tautas Republika | Visi uzņēmumi | 60,4 | - |

Ukraina | Visi uzņēmumi | 51,8 | - |

Dienvidāfrika | Visi uzņēmumi | 38,6 | 8900 |

3. Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams importam no Ukrainas, kā noteikts 2. punktā, ar šo attiecina uz tādu pašu no Moldovas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Moldovas izcelsme, (attiecīgie TARIC kodi 7312 10 82 11, 7312 10 84 11, 7312 10 86 11, 7312 10 88 11, 7312 10 99 11).

4. Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams importam no Ķīnas Tautas Republikas, kā noteikts 2. punktā, ar šo attiecina uz tādu pašu no Marokas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Marokas izcelsme, (attiecīgie TARIC kodi 7312 10 82 12, 7312 10 84 12, 7312 10 86 12, 7312 10 88 12, 7312 10 99 12), izņemot uzņēmuma „ Remer Maroc SARL ” , Zone Industrielle, Tranche 2, Lot 10, Settat, Morocco, ražotās ( TARIC papildu kods A567).

5. Neatkarīgi no 1. punkta galīgo antidempinga maksājumu nepiemēro importam, kas laists brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. pantu.

6. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Importu, ko kāds no turpmāk uzskaitītajiem uzņēmumiem deklarē laišanai brīvā apgrozībā ar vienu no turpmāk norādītajiem TARIC papildu kodiem un ko tas ražojis un tieši eksportējis (t. i., nosūtījis kravu un rēķinu) Kopienas uzņēmumam, kurš darbojas kā importētājs, atbrīvo no antidempinga maksājuma, kas noteikts 1. pantā, ar noteikumu, ka ražojumus importē atbilstīgi šā panta 2. punktam.

Valsts | Uzņēmums | TARIC papildu kods |

Indija | „Usha Martin Limited” (iepriekš „Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd”) 2A, Shakespeare Sarani Calcutta – 700 071, West Bengal, India | A024 |

Dienvidāfrika | „Haggie” Lower Germiston Road Jupiter PO Box 40072 Cleveland South Africa | A023 |

2. Šā panta 1. punktā minēto importu atbrīvo no antidempinga maksājuma ar nosacījumu, ka:

a) erīgu saistību rēķinu, kurā ir vismaz pielikumā minētā informācija, iesniedz dalībvalstu muitas iestādēm, noformējot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, un

b) uitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

3. pants

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Saistību rēķinā, kas pievienots uzņēmuma uz Kopienu pārdotajām tērauda trosēm un tauvām, uz kuriem attiecas saistības, tiek norādīta šāda informācija.

1. Ražojumu kods (RK) (attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātajās saistībās norādītais kods), tostarp veids, dzīslu skaits, stiepļu skaits dzīslā un KN kods.

2. Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

– „uzņēmuma ražojuma kods” (URK),

– KN kods,

– TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā minētās preces var muitot pie Kopienas robežām (kā precizēts regulā),

– daudzums (jānorāda kilogramos),

– minimālā piemērojamā cena.

3. Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā norāda:

– cenu par kilogramu,

– piemērojamos samaksas noteikumus,

– piemērojamos piegādes noteikumus,

– kopējos diskontus un rabatus.

4. Importētāja nosaukums, kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu.

5. Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izsniegusi saistību rēķinu, kā arī šāda parakstīta deklarācija:

„Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preces, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdod tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu atbilstīgi .. . . . . . . [uzņēmums] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu (1999/572/EK) pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

[1] V L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

[2] V L 217, 17.8.1999., 1. lpp.

[3] V L 217, 17.8.1999., 63. lpp.

[4] V L 238, 25.9.2003., 13. lpp.

[5] V L 238, 25.9.2003., 1. lpp.

[6] VL 120, 24.4.2004., 1. lpp.

[7] V L 328, 30.10.2004., 1. lpp.

[8] V C 283, 20.11.2004., 6. lpp.

[9] L [INSERT]

[10] V C 272, 13.11.2003., 2. lpp.

[11] V C 203, 11.8.2004., 4. lpp.

[12] V C 207, 17.8.2004., 2. lpp.

[13] V L 238, 25.9.2003., 13. lpp.

[14] V C 283, 20.11.2004., 6. lpp.

[15] V L 211, 4.8.2001., 1. lpp.