52005PC0125

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.12.2005

KOM(2005) 125 galīgais

2005/0028 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu, noformējumu un etiķetēšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Šīs regulas izstrādi noteicošie galvenie aspekti ir:

- palielināt regulas piemērojamību, saprotamību un skaidrību, pamatojoties uz pašreizējiem tiesību aktiem par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,

- apvienot divas regulas par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vienā regulā,

- ieviest skaidri noteiktu politiku attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pamatojoties uz trijām produktu kategorijām, kas sakņojas pašreizējās produktu definīcijās,

- ieviest elastīgumu, ar pielikumu grozījumiem saistīto kompetenci pārnesot no pašreizējās Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmuma procedūras Komisijai, ko atbalsta Stipro alkoholisko dzērienu pārvaldības komiteja,

- noteikumu pielāgošana jaunām tehniskajām prasībām,

- noteikumu pielāgošana Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, ieskaitot TRIPS ,

- kritēriju definēšana, nosakot jaunas ģeogrāfiskās norādes.

Regulas uzbūve

Stipro alkoholisko dzērienu regula sastāv no četrām nodaļām un trīs pielikumiem.

Regulas I nodaļā – Stipro alkoholisko dzērienu definīcija – noteiktas stipro alkoholisko dzērienu galvenās definīcijas un klasifikācija.

Ir izveidotas trīs stipro alkoholisko dzērienu kategorijas:

- „spirti” – ekskluzīva stipro alkoholisko dzērienu grupa, kas ietver tikai vistīrāko produkta veidu, kas nesatur lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu un kam pievienoti tikai dabīgie aromatizētāji, piemēram, rums, viskijs, brendijs, ...

- „specifiskie stiprie alkoholiskie dzērieni” – atšķirīga stipro alkoholisko dzērienu grupa, kuru sastāvā var būt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts un dabīgajiem identiski aromatizētāji, bet tikai skaidri noteiktā un ierobežotā veidā, piemēram, džins, degvīns, liķieris,…

- „citi stiprie alkoholiskie dzērieni” – atvērta produktu grupa, kuru sastāvā var būt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, kā arī aromatizētāji, saldinātāji un citas vielas.

Regulas II nodaļā apskatītas stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu, noformējuma un etiķetēšanas īpatnības.

Ar regulu ievieš saskaņotu sistēmu, kura pamatojas uz praksi un kategorijām, kas izveidojušās tradicionāli. Tās mērķis ir sniegt patērētājam skaidru informāciju par produkta raksturu, un ražotājam tā uzliek pienākumu sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai izvairītos no patērētāja maldināšanas.

Regulas III nodaļā izklāstīti noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas pamatojas uz Eiropas Kopienas starptautiskajām saistībām.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pašlaik uzskaitītas Regulas (EEK) Nr. 1576/89 II pielikumā, ir pārņemtas šajā regulā, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pašlaik noteiktas Regulas (EEK) Nr. 1576/89 tekstā, tādas kā Grappa , Korn , Pacharan , Ouzo , … Tomēr lai ņemtu vērā jaunāko Tiesas praksi, regula paredz, ka šo norāžu tehniskie faili jāpublicē septiņu gadu laikā no regulas stāšanās spēkā.

TRIPS līgumā noteiktie kritēriji ir atspoguļoti jaunajā regulā un būs jauno ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pamats regulas III pielikumā.

Regulas III nodaļā ir arī atsauce uz III pielikumu, kur ir atsevišķi uzskaitītas atzītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Regulas IV nodaļa noslēdzas ar vispārīgiem, pārejas un galīgajiem pasākumiem.

Regulas I pielikumā ietvertas tehniskās definīcijas stipro alkoholisko dzērienu ražošanai.

Regulas II pielikumā ietverti atsevišķi stiprie alkoholiskie dzērieni, kas ir klasificēti šajā regulā noteiktajās kategorijās. Tajā sistemātiskā un konsekventā veidā uzskaitītas produkta īpašības.

Regulas III pielikumā uzskaitītas augstāk minētās ģeogrāfiskās norādes.

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz Kopienas budžetu.

2005/0028 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu, noformējumu un etiķetēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību,

tā kā:

1. Padomes 1989. gada 29. maija Regula (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu[1], un Komisijas 1990. gada 24. aprīļa Regula (EEK) Nr. 1014/90, ar ko paredz sīki izstrādātus ieviešanas noteikumus attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu[2], ir izrādījušās veiksmīgas stipro alkoholisko dzērienu sektora reglamentēšanā. Tomēr, ņemot vērā jaunāko pieredzi, ir nepieciešams noskaidrot noteikumus, ko piemēro dažu stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, nosaukumam, noformējumam un aizsardzībai. Tādēļ Regula (EEK) Nr. 1576/89 ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

2. Stipro alkoholisko dzērienu sektors ir svarīgs gan patērētājiem, gan ražotājiem Kopienā. Šajā sektorā veiktajiem pasākumiem vajadzētu dot ieguldījumu augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanā, maldinošas prakses novēršanā, tirgus pārskatāmībā un godīgā konkurencē. Šie pasākumi aizsargās reputāciju, kuru Kopienas alkoholiskie dzērieni ieguvuši Kopienā un pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālo alkoholisko dzērienu ražošanas praksi, kā arī ņemot vērā patērētāju aizsardzības un informēšanas arvien pieaugošo nozīmīgumu. Ir jāņem vērā arī tehnoloģijas jauninājumi, ja tie palīdz uzlabot kvalitāti.

3. Lai panāktu pastiprinātu sistemātisku pieeju tiesību aktiem, kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, šādus dzērienus jāklasificē trijās kategorijās saskaņā ar skaidri noteiktiem ražošanas un etiķetēšanas kritērijiem.

4. Vispār šajā regulā izklāstītajos noteikumos jāturpina koncentrēties uz stipro alkoholisko dzērienu definīcijām. Šajās definīcijās jāturpina ievērot tradicionālā kvalitātes prakse, taču tās jāpapildina, ja iepriekšējo definīciju nav bijis vispār vai tās nav bijušas pietiekošas, vai ja šādas definīcijas var uzlabot, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

5. Konkrēti etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanai, jābūt tikai lauksaimnieciskas izcelsmes, lai apmierinātu patērētāju prasības un atbilstu tradicionālajai praksei. Tas arī nodrošinās lauksaimniecības pamatproduktu noietu.

6. Ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu sektora nozīmi un sarežģītību, ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu nosaukumiem un noformējumu, kas iziet ārpus horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[3]. Šiem īpašajiem pasākumiem jānovērš arī termina „stiprais alkoholiskais dzēriens” un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu nepareizs lietojums produktiem, kas neatbilst to definīcijām.

7. Lai stipro alkoholisko dzērienu kvalitāte un daudzveidība šajā sektorā būtu augstā līmenī, dalībvalstīm jāpieņem stingrāki noteikumi vai noteikumi papildus tiem, kas noteikti šajā regulā, attiecībā uz to stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, nosaukumu, noformējumu un īpašu etiķetēšanu, kas ražoti šo dalībvalstu teritorijā.

8. Patērētāju interesēs šī regula jāpiemēro visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko pārdod Kopienas tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Kopienā vai trešās valstīs. Attiecībā uz augstas kvalitātes stipro alkoholisko dzērienu eksportu, lai uzturētu un uzlabotu Kopienas stipro alkoholisko dzērienu reputāciju pasaules tirgū, šī regula jāpiemēro arī attiecībā uz Kopienā ražotajiem dzērieniem eksporta vajadzībām.

9. Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīva 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai[4], attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādēļ šajā regulā ir nepieciešams izklāstīt tikai noteikumus, kas nav jau paredzēti minētajā direktīvā.

10. Svarīgi ir pienācīgi ievērot Līgumu par intelektuālā īpašumatiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (turpmāk „ TRIPS līgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, kas ir ar Padomes Lēmumu 94/800/EK[5] apstiprinātā Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu neatņemama daļa.

11. Ņemot vērā to, ka Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[6] neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību jānosaka šajā regulā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jāuzskaita, norādot, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir attiecīgās valsts teritorijā vai reģionā, vai vietā šajā teritorijā, kur noteikta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

12. Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[7].

13. Pāreja no noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 1576/89, uz tiem, kas paredzēti šajā regulā, varētu radīt grūtības, kas nav apskatītas šajā regulā. Tādēļ jāparedz noteikums, kas Komisijai ļautu pieņemt vajadzīgos pārejas pasākumus. Bez tam Komisijai jābūt pilnvarotai risināt stipro alkoholisko dzērienu sektoram raksturīgas praktiskas problēmas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU DEFINĪCIJA UN KLASIFIKĀCIJA

1. pants Stipro alkoholisko dzērienu definīcija

Šajā regulā „stiprie alkoholiskie dzērieni” nozīmē spirtu saturošus šķidrumus:

a) kas paredzēti lietošanai pārtikā;

b) kam ir konkrētas organoleptiskās īpašības;

c) kuru minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 15 % un maksimālā – 80 %;

d) ko ražo:

i) vai nu tieši:

- destilējot, pievienojot vai nepievienojot aromatizētājus, no dabīgiem fermentētiem produktiem un/vai

- mērcējot augu vielas, un/vai

- pievienojot aromatizētājus, cukurus vai citus saldinātājus produktus, kas uzskaitīti I pielikuma 1. punktā, un/vai citus lauksaimniecības produktus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātam, un/vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem šīs regulas izpratnē,

ii) vai sajaucot stipro alkoholisko dzērienu ar:

- citiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un/vai

- lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai destilātu (lauksaimnieciskas izcelsmes),

- alkoholiskajiem dzērieniem,

- dzērieniem.

Dzērienus, ko apzīmē ar KN kodiem 2203, 2204, 2205, 2206 un 2207, tomēr neuzskata par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

2. pants Etilspirta izcelsme

Etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu un visu to sastāvdaļu gatavošanai, nedrīkst būt cita izcelsme kā lauksaimnieciska.

Etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanai lietoto krāsvielu, aromatizētājvielu vai citu atļauto piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam.

Atkarībā no šīs regulas II pielikumā izklāstītajiem specifisko produktu ierobežojumiem etilspirtam jābūt iegūtam no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem.

3. pantsStipro alkoholisko dzērienu kategorijas

Stipros alkoholiskos dzērienus klasificē šādi:

a) „spirti”– II pielikuma A kategorijā uzskaitītie produkti;

b) „specifiskie stiprie alkoholiskie dzērieni” – II pielikuma B kategorijā uzskaitītie produkti;

c) „citi stiprie alkoholiskie dzērieni” – II pielikuma C kategorijā uzskaitītie produkti.

4. pantsVispārīgi noteikumi attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu kategorijām

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti attiecībā uz katru no produktiem, kuri uzskaitīti II pielikuma A kategorijā, „spirti”:

a) tiek ražoti ar spirta fermentācijas un destilācijas palīdzību tikai no izejvielām saskaņā ar definīcijām II pielikumā;

b) nesatur pievienotu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai destilātu (lauksaimnieciskas izcelsmes);

c) nesatur aromatizētājvielas, izņemot dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d) tiek saldināti tikai, lai piešķirtu galaprodukta garšu, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma tehniskajām definīcijām un prasībām un ņemot vērā dalībvalstu attiecīgos tiesību aktus.

2. Neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti attiecībā uz katru no produktiem, kuri uzskaitīti II pielikuma B kategorijā, „specifiskie stiprie alkoholiskie dzērieni” var:

a) būt iegūti no jebkuriem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem;

b) saturēt pievienotu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai destilātu (lauksaimnieciskas izcelsmes);

c) saturēt dabīgās vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas un preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d) būt saldināti atbilstīgi attiecīgā produkta īpašībām un saskaņā ar šīs regulas I pielikuma tehniskajām definīcijām un prasībām.

3. Neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti produktiem, kuri ietilpst II pielikuma C kategorijā, „citi stiprie alkoholiskie dzērieni” var:

a) būt iegūti no jebkuriem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem un/vai pārtikas vielām, kas paredzētas lietošanai pārtikā;

b) saturēt pievienotu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai destilātu (lauksaimnieciskas izcelsmes);

c) saturēt aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvā 88/388/EEK;

d) būt saldināti atbilstīgi attiecīgā produkta īpašībām un saskaņā ar šīs regulas I pielikuma tehniskajām definīcijām un prasībām.

5. pantsDalībvalstu tiesību akti

Dalībvalstis var izdot noteikumus, kas ir stingrāki vai papild ina II pielikuma noteikumus par to stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, nosaukumu, etiķetēšanu, iepakojumu un noformējumu, kuri tiek ražoti to teritorijā, ciktāl tie ir savietojami ar Kopienas tiesību aktiem.

II NODAĻASTIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOSAUK UMS, NOFORMĒJUMS UN ETIĶETĒŠANA

6. pants Tirdzniecības nosaukums

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 5. pantu nosaukumam, ar kādu tirgo stipro alkoholisko dzērienu („tirdzniecības nosaukumam”), ir jāatbilst šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

7. pantsĪpaši noteikumi attiecībā uz tirdzniecības nosaukumiem

1. Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst II pielikuma A un B kategorijas specifikācijām, jābūt šiem produktiem piešķirtajam tirdzniecības nosaukumam.

2. Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst II pielikuma C kategorijas specifikācijām, jābūt tirdzniecības nosaukumam „stiprais alkoholiskais dzēriens”. Šo tirdzniecības nosaukumu nedrīkst papildināt, koriģēt vai mainīt.

3. Ja stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāk nekā viena stiprā alkoholiskā dzēriena veida definīcijai, to var tirgot ar vienu vai vairākiem nosaukumiem, kas uzskaitīti II pielikumā par stipro alkoholisko dzērienu īpašiem veidiem.

4. Neskarot 8. punktu, 1. un 2. punktā minētos nosaukumus nedrīkst lietot, lai jebkādā veidā nosauktu vai noformētu kādu dzērienu, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kuru nosaukumi ir uzskaitīti II pielikumā.

5. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizvietot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas III pielikumā, un saskaņā ar III nodaļu, ja tas nemaldina patērētāju.

6. Alkoholiskajiem dzērieniem nedrīkst piešķirt nosaukumu, izveidot noformējumu vai etiķeti, kas tādus vārdus vai frāzes kā „līdzīgs, „veids”, „stils”, „izgatavots”, „aromāts” vai jebkuras līdzīgas norādes saista ar kādu no tirdzniecības nosaukumiem un/vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šajā regulā.

7. Nekāda preču zīme, zīmolvārds vai „iedomāts nosaukums” nedrīkst aizstāt stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukumu.

8. Regulas II pielikumā minētos nosaukumus var ietvert sastāvdaļu sarakstā, ja tos izmanto saskaņā ar valsts pasākumiem, kas pieņemti Direktīvas 2000/13/EK ieviešanai.

8. pantsĪpaši noteikumi attiecībā uz tirdzniecības nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojumu

1. Neskarot Direktīvas 2000/13/EK noteikumus, II pielikuma A vai B kategorijā uzskaitīto terminu vai III pielikumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojums saliktā terminā vai atsauce uz kādu no tiem kāda pārtikas produkta noformējumā ir aizliegta, ja vien alkohola izcelsme nav vienīgi no tā stiprā alkoholiskā dzēriena, uz kuru ir atsauce.

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, šīs regulas noteikumi neietekmē terminu „ amer ” vai „rūgtais” iespējamo lietojumu attiecībā uz produktiem, kas nav ietverti šajā regulā.

3. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem un lai ievērotu tradicionālās ražošanas metodes, saliktos terminus, kas uzskaitīti II pielikuma 31. punkta d) apakšpunktā, var izmantot Kopienā ražotu liķieru noformējumā saskaņā ar minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

9. pants Maisījumu nosaukums, noformējums un etiķetēšana

1. Tirdzniecības nosaukums „stiprais alkoholiskais dzēriens” skaidri un saskatāmi jānorāda redzamā vietā uz etiķetes, ja II pielikuma A kategorijas stiprais alkoholiskais dzēriens ir sajaukts ar:

a) vienu vai vairākiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un/vai

b) vienu vai vairākiem destilātiem (lauksaimnieciskas izcelsmes), un/vai

c) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

Tirdzniecības nosaukumu nedrīkst papildināt, koriģēt vai mainīt.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz tajā minēto maisījumu nosaukumu, noformējumu vai etiķetēšanu, ja tie atbilst kādai no II pielikuma A vai B kategorijas definīcijām.

3. Neskarot Direktīvas 2000/13/EK noteikumus, to produktu, kas ir 1. punktā minētie maisījumi, nosaukumā, noformējumā vai etiķetējumā var parādīt tikai vienu no terminiem, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikuma A vai B kategorijā, ja šis termins neveido daļu no tirdzniecības nosaukuma, bet ir tikai norādīts tajā pašā vizuālajā laukā kopā ar visām alkohola sastāvdaļām maisījumā, pirms kā ir termins „jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens”.

Terminam „jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” jābūt rakstītam uz etiķetes ar tāda paša fonta un krāsas burtiem kā tie, kas izmantoti tirdzniecības nosaukumā. Burtiem jābūt ne lielākiem par pusi no tirdzniecības nosaukumā izmantoto burtu izmēra.

4. Attiecībā uz 1. punktā minēto maisījumu etiķetēšanu un noformējumu katra alkoholiskā dzēriena daļa jānorāda spirta tilpumkoncentrācijas procentos izmantotā daudzuma samazināšanās secībā. Tam jābūt vienādam ar tīra spirta procentuālo daudzumu pēc tilpuma no kopējā tīrā spirta daudzuma maisījumā.

10. pantsStipro alkoholisko dzērienu nosaukuma, noformējuma un etiķetēšanas īpaši e noteikumi

1. Ja stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukumā, noformējumā vai uz etiķetes norāda izejmateriālu, kas izmantots lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirta ražošanā, visi izmantotie lauksaimnieciskie spirti jānorāda izmantotā daudzuma samazināšanās secībā.

2. Stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukumu, noformējumu vai etiķeti var papildināt ar terminu „jauktais” tikai tad, ja produkts ir jaukts.

3. Ja stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukumā, noformējumā vai uz etiķetes norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko spirta daļu ar nosacījumu, ka produkts ir izturēts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.

11. pantsSvina kapsulu vai folija s aizliegums

Stipros alkoholiskos dzērienus ar mērķi pārdot vai laist tirgū nedrīkst glabāt konteineros, kas aprīkoti ar noslēdzošām ierīcēm, kuras pārklātas ar svina kapsulām vai foliju.

12. pantsValodas lietojums stipro alkoholisko dzērienu nosaukumā, noformējumā un etiķetēšanā

1. Šajā regulā paredzēto informāciju sniedz vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās tā, lai galīgais patērētājs to varētu viegli saprast, ja vien informāciju pircējiem nesniedz, izmantojot citus līdzekļus.

2. Kursīvā rakstītie termini, kas uzskaitīti II pielikumā, un ģeogrāfiskie nosaukumi, kas uzskaitīti III pielikumā, uz etiķetes nedrīkst būt tulkoti.

3. Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atļauts lietot trešās valsts (produkta izgatavotājas valsts) valodu, ja šajā regulā paredzēto informāciju sniedz arī kādā no Kopienas oficiālajām valodām tā, lai galīgais patērētājs to varētu viegli saprast.

4. Ja nav pieņemta atkāpe saskaņā ar 14. pantu un neskarot šā panta 2. punktu, attiecībā uz Kopienas izcelsmes produktiem, kuri paredzēti eksportam, šajā regulā paredzēto informāciju var atkārtot citā valodā, kas nav Kopienas oficiālā valoda.

III NODAĻAĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

13. pantsĢeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Šajā regulā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir norāde, kas nosaka, ka stiprais alkoholiskais dzēriens ražots tās valsts teritorijā vai reģionā, vai vietā šajā teritorijā, kur noteikta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir uzskaitītas III pielikumā.

3. Nosaukumus, kas kļuvuši par sugasvārdiem, nedrīkst reģistrēt III pielikumā.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas III pielikumā, nedrīkst kļūt par sugasvārdiem.

Nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu, ir alkohola izstrādājuma nosaukums, kas, lai gan attiecas uz izcelsmes vietu vai reģionu, kurā šis izstrādājums sākotnēji ticis ražots vai pārdots, ir kļuvis par izstrādājuma vispārēju apzīmējumu.

14. pantsĢeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1. Neskarot 8. pantu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas III pielikumā, tiek aizsargātas pret:

a) reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiešu vai netiešu komerciālu izmantojumu produktiem, uz kuriem neattiecas reģistrācija, ciktāl minētie produkti ir salīdzināmi ar produktiem, kuri reģistrēti ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ciktāl šādas norādes izmantojums ekspluatē aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b) ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat ja norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir tulkota, vai tā ir kopā ar tādām frāzēm kā „līdzīgs”, „veids”, „stils”, „izgatavots”, „aromāts” vai citiem līdzīgiem terminiem;

c) citām nepareizām vai maldinošām norādēm par produkta pirmavotu, izcelsmi, veidu vai būtiskām īpašībām produkta nosaukumā, noformējumā vai etiķetējumā, kas var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi;

d) jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt sabiedrību par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

2. Tādas preču zīmes reģistrācija, kas sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai satur ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura identificē stipro alkoholisko dzērienu, ir jāatsaka vai jāatsauc, ja tās izmantošana varētu izraisīt 1. punktā minēto situāciju.

3. Ja preču zīme ir pieteikta vai reģistrēta labā ticībā vai ja tiesības uz preču zīmi ir iegūtas labā ticībā vai nu pirms 1996. gada 1. janvāra, vai pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī, šī regula neierobežo tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu vai tiesības izmantot preču zīmi, ja šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas ir aizsargāta saskaņā ar šo regulu.

Šis punkts neierobežo ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašnieka tiesības izmantot to saskaņā ar godīgu praksi ražošanas vai komercjautājumos saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/104/EEC[8] 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94[9] 12. panta b) apakšpunktu.

15. pantsĢeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija

1. Pieteikumu III pielikumā iekļaujamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai iesniedz Komisijai vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai ar tulkojumu vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Šādiem pieteikumiem pievieno tehnisko failu, kas ietver specifikāciju, kurai atbilst attiecīgais stiprais alkoholiskais dzēriens. Tehnisko failu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , C sērijā.

Triju mēnešu laikā no publicēšanas dienas jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīga interese, var iebilst pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iekļaušanu III pielikumā, pamatojoties uz to, ka šajā regulā paredzētie noteikumi nav izpildīti. Iebildumam jābūt attiecīgi argumentētam.

2. Šā panta 1. punktā minētajā tehniskajā failā obligāti jāietver:

a) stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, ietverot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

b) stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, ietverot galvenās produkta vai pārtikas produkta fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās un/vai organoleptiskās īpašības;

c) attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīcija;

d) stiprā alkoholiskā dzēriena iegūšanas metodes un, ja nepieciešams, autentiskās un nemainīgās vietējās metodes apraksts;

e) informācija, kas nosaka saistību ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi;

f) Kopienas un/vai valsts noteikumu reglamentētās prasības;

g) pieteikuma iesniedzēja nosaukums (vārds) un kontaktadrese.

3. Lēmums ietvert ģeogrāfiskās izcelsmes norādi III pielikumā jāpieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību, ņemot vērā jebkuru iebildumu, kas radies saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4. Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atbilst šīs regulas prasībām, reģistrē, attiecīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un faktisko sajaukšanas risku, konkrēti:

- homonīmu nosaukumu, kas maldinoši liek sabiedrībai ticēt, ka produkts nāk no citas teritorijas, nedrīkst reģistrēt, pat ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz tajā izmantotajiem vārdiem saistībā ar faktisko teritoriju, reģionu vai apspriežamo lauksaimniecības vai pārtikas produktu izcelsmes vietu,

- reģistrētas homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietojums ir atkarīgs no tā, vai praktiski ir skaidra atšķirība starp vēlāk reģistrēto homonīmu un jau reģistrēto nosaukumu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot vienādu attieksmi pret ražotājiem un nemaldināt patērētājus.

5. Strīdus attiecībā uz noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju oficiāli adresē Komisijai. Šādus strīdus risina, pamatojoties uz šīs nodaļas noteikumiem un tradicionālajām tiesībām saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību.

16. pantsĢeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko aizsargā ar Regulu (EK) Nr. 15 76/89

Attiecībā uz katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir aizsargāta ar Regulu (EK) Nr. 1576/89 šīs regulas spēkā stāšanās laikā, jāiesniedz Komisijai tehniskais fails ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Kad Komisija ir izskatījusi tehnisko failu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , C sērijā.

Ja tehniskais fails netiek publicēts septiņu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs netiek aizsargāta.

IV NODAĻAVISPĀRĪGIE, PĀREJAS UN GALĪGIE NOTEIKUMI

17. pantsStipro alkoholisko dzērienu kontrole un aizsardzība

1. Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu kontroli. Tām jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami šīs regulas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai, un jo īpaši tām jāapstiprina viena vai vairākas institūcijas šādas ievērošanas nodrošināšanai un III pielikumā ietverto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

2. Dalībvalstis un Komisija paziņo viena otrai informāciju, kas nepieciešama šīs regulas ieviešanai.

18. pantsStipro alkoholisko dzērienu eksports

Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko eksportē no Kopienas, jāatbilst šīs regulas noteikumiem, izņemot gadījumus, ja pieņemtas atkāpes saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību, pamatojoties uz atbilstoši pamatotiem pieteikumiem.

19. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz Stipro alkoholisko dzērienu pārvaldības komiteja, turpmāk tekstā „Komiteja”.

2. Ja tiek dota atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais periods ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savus darba kārtības noteikumus.

20. pantsPielikumu grozījumi

Pielikumus groza saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību.

21. pantsDetalizēti ieviešanas noteikumi

Šīs regulas detalizētus ieviešanas noteikumus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību.

22. pantsPārejas un citi īpašie pasākumi

Saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību, ja nepieciešams, jāpieņem pasākumi:

a) lai atvieglotu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1576/89 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

b) lai atrisinātu specifiskas praktiskas problēmas, piemēram, dažos gadījumos liekot uz etiķetes obligāti norādīt ražošanas vietu, lai izvairītos no patērētāja maldināšanas un saglabātu un attīstītu kopienas references metodes attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu analīzi;

c) lai atbilstoši pamatotos gadījumos ierobežotu zināmus šīs regulas noteikumus.

23. pantsAtcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1576/89.

24. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS TEHNISKĀS DEFINĪCIJAS UN PRASĪBAS

Šajā regulā tiek izmantotas šādas definīcijas.

1) Saldināšana

Saldināšana nozīmē viena vai vairāku šādu produktu izmantošanu stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā:

a) neattīrīts cukurs, baltais cukurs, rafinēts baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums, invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/111/EK[10];

b) rektificēta koncentrēta vīnogu misa, koncentrēta vīnogu misa, svaigu vīnogu misa;

c) brūnināts cukurs, kas ir produkts, ko iegūst vienīgi no saharozes, ko karsē kontroles režīmā bez bāziskajām vielām, neorganiskajām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

d) medus, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/110/EK[11];

e) ceratoniju sīrups;

f) citas dabīgas vielas, kas satur ogļhidrātus un kuru iedarbība ir līdzīga iepriekšminēto produktu iedarbībai;

g) saldinātāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/35/EK[12].

2) Sajaukšana

Sajaukšana nozīmē divu vai vairāku dažādu dzērienu apvienošanu vai dzēriena apvienošanu ar vienu vai vairākiem lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, lai izveidotu jaunu dzērienu.

3) Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam ir šādas īpašības:

a) organoleptiskās īpašības: nav konstatēta cita garša kā tikai izejmateriāla garša;

b) minimālā spirta tilpumkoncentrācija: 96,0 tilpuma procenti;

c) maksimālais atlieku līmenis:

i) kopējais skābums, ko izsaka kā etiķskābes daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 1,5;

ii) esteri, ko izsaka kā etilacetāta daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 1,3;

iii) aldehīdi, ko izsaka kā acetaldehīda daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 0,5;

iv) augstākie spirti, ko izsaka kā metil-2, propanol-1 daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 0,5;

v) metanols, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 50;

vi) sausais ekstrakts, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 1,5;

vii) gaistošās bāziskās vielas, kas satur slāpekli un ko izsaka kā slāpekļa daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola: 0,1;

viii) furfurols: nav konstatējams.

4) Ūdens pievienošana

Gatavojot stipros alkoholiskos dzērienus, ūdens, iespējams, destilēta vai demineralizēta, pievienošana ir jāatļauj ar nosacījumu, ka ūdens kvalitāte atbilst valsts noteikumiem, kas pieņemti, ieviešot Padomes Direktīvu 80/777/EEK[13] un Padomes Direktīvu 80/778/EEK[14], un ka pievienotais ūdens nemaina produkta raksturu.

Šis ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts.

5) Kupāža

Kupāža nozīmē divu vai vairāku tādu stipro alkoholisko dzērienu apvienošanu, kuri pieder pie vienas kategorijas un kuru sastāvs atšķiras tikai mazliet viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:

a) gatavošanas metodes;

b) lietotais destilācijas aparāts;

c) nogatavināšanas vai izturēšanas periods;

d) ģeogrāfiskais reģions, kurā tie ražoti.

Šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupāžas.

6) Nogatavināšanas vai izturēšanas periods

Nogatavināšana vai izturēšana nozīmē noteiktu reakciju dabisku norisi piemērotos traukos, tādējādi piešķirot attiecīgajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam agrāk nebijušas organoleptiskās īpašības.

7) Aromatizēšana

Aromatizēšana nozīmē viena vai vairāku aromatizētāju, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmantošanu stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā.

8) Krāsošana

Krāsošana nozīmē vienas vai vairāku krāsvielu, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/36/EK[15], izmantošanu stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā.

9) Destilāts (lauksaimnieciskas izcelsmes)

Destilāts (lauksaimnieciskas izcelsmes) ir alkoholu saturošs šķidrums, ko iegūst destilācijas ceļā pēc fermentācijas no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, bet kam nepiemīt etilspirta īpašības, un kas joprojām saglabā izmantoto izejvielu aromātu un garšu.

Ja ir norāde uz izmantoto izejvielu, destilātam jābūt iegūtam tikai no šīs izejvielas.

10) Spirta tilpumkoncentrācija

Spirta tilpumkoncentrācija ir tīrā spirta satura daudzums attiecīgajā produktā 20 °C temperatūrā attiecībā pret kopējo šā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā.

11) Gaistošo vielu saturs

Gaistošo vielu saturs ir gaistošo vielu, izņemot etilspirtu un metilspirtu, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kas iegūts destilācijas ceļā tikai izmantoto izejvielu destilācijas vai redestilācijas rezultātā.

12) Ražošanas vieta

Ražošanas vieta ir vieta vai reģions, kurā norisinājies tas gatavā produkta ražošanas posms, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķirtas tam raksturīgās pazīmes un būtiskās galīgās īpašības.

13) Nosaukums

Nosaukums ir uz etiķetes, dzēriena transporta pavaddokumentos, komercdokumentos, konkrēti pavadzīmēs un preču piegādes pavadzīmēs, un reklāmā lietotie termini.

14) Etiķetēšana

Etiķetēšana ir visi nosaukumi un citas atsauces, zīmes vai tirdzniecības zīmes, kas atšķir dzērienu un kas parādās uz viena un tā paša trauka, ieskaitot tā blīvējumu vai traukam pievienoto birku un pudeles kaklu nosedzošo apšuvi.

15) Noformējums

Noformējums ir termini, ko izmanto uz traukiem, ieskaitot aizvākojumu, uz etiķetēm un uz iepakojuma, ieskaitot reklāmu un pārdošanas veicināšanu.

16) Iepakojums

Iepakojums ir aizsargiepakojums, piemēram, papīrs, dažādu veidu salmu apvalki, kastes un kārbas, ko izmanto viena vai vairāku trauku transportēšanai.

II PIELIKUMS STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS

A kategorija. Spirti

1. Rums

a) Rums ir:

1) stiprs alkoholisks dzēriens, kuru ražo, tikai fermentējot un destilējot vai nu melasi, vai sīrupu, ko ražo cukurniedru cukura ražošanas gaitā, vai no cukurniedru sulas, un kurā destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 96 tilpuma procentiem tā, lai destilātam būtu īpašas atšķiramas rumam raksturīgas organoleptiskās īpašības, vai

2) spirts, ko ražo, vienīgi fermentējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgais aromāts, un gaistošo vielu daudzums ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 % alkohola.

b) Ruma spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Rumam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot rumu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas noteikti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

e) Ar vārdu „ traditionnel ” drīkst papildināt III pielikuma 1. punktā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja rumu ražo, destilējot pie mazāk nekā 80 procentiem tilpuma, pēc tādu spirta izejvielu alkoholiskās fermentācijas, kas cēlušās tikai attiecīgajā ražošanas vietā. Tā gaistošo vielu daudzumam ir jābūt 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 % alkohola, un tas nedrīkst būt saldināts vai aromatizēts. Vārda „ traditionnel ” lietojums netraucē izmantot terminus „no cukura produkcijas” vai „lauksaimniecības”, ko var pievienot nosaukumam „rums”.

Šis nosacījums nekādā gadījumā neietekmē vārda „ traditionnel ” lietojumu attiecībā uz visiem produktiem, kas nav ietverti šajā nosacījumā, saskaņā ar to specifiskajiem kritērijiem.

2. Viskijs ( Whisky vai Whiskey)

a) Viskijs (whisky vai whiskey) ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) ražots, destilējot iesala graudu misu ar vai bez veseliem citu graudaugu graudiem;

2) ar tajā esošo iesala diastāzi pārvērsts cukurā ar dabīgajiem enzīmiem vai bez tiem;

3) fermentēts ar raugu;

4) destilēts ar vienu vai vairākām destilācijām līdz spirta tilpumkoncentrācijai ne vairāk kā 94,8 tilpuma procenti, lai destilāta aromātu un garšu iegūtu no izmantotajām izejvielām;

5) destilāts nogatavināts vismaz trīs gadus koka mucās, kuru tilpums nepārsniedz 700 litrus.

Destilāts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai parasto grauzdēto cukuru, saglabā savu krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst no 1. līdz 5. punktā minētajā ražošanas procesā.

b) Viskija ( whisky vai whiskey) spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 40 %.

c) Viskijam ( whisky vai whiskey) nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Viskiju ( whisky vai whiskey) nedrīkst saldināt vai aromatizēt, ne pievienot citas piedevas, izņemot parasto grauzdēta cukura krāsvielu.

3. Graudu spirts

a) Graudu spirts ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot fermentētu graudu misu, un kā organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajām izejvielām.

b) Spirta tilpumkoncentrācijai graudu spirtā jābūt ne mazākai kā 35 %.

c) Graudu spirtam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot graudu spirtu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

e) Lai graudu spirtu varētu saukt par „graudu brendiju”, tam jābūt iegūtam tādā destilāta spirta tilpumkoncentrācijā, kas ir mazāka par 95 tilpuma procentiem, un tā organoleptiskās īpašības jāiegūst no izmantotajām izejvielām.

4. Vīna spirts

a) Vīna spirts ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) kuru ražo, destilējot vīnu vai vīnu, kas stiprināts destilēšanai, līdz spirta tilpumkoncentrācijai ne vairāk kā 86 tilpuma procenti vai redestilējot vīna destilātu ar spirta tilpumkoncentrāciju ne vairāk kā 86 tilpuma procenti;

2) kurā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 125 grami vai vairāk;

3) kurā maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu.

b) Spirta tilpumkoncentrācijai vīna spirtā jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Vīna spirtam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot vīna spirtu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

5. Brendijs jeb Weinbrand

a) Brendijs jeb Weinbrand ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) ko ražo no vīna spirta, kas kupēts vai nav kupēts ar vīna destilātu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 94,8 tilpuma procentiem, ja pēc tilpuma attiecīgais destilāts nepārsniedz 50 % no galaprodukta;

2) ko nogatavina vismaz vienu gadu ozolkoka tvertnēs vai vismaz sešus mēnešus ozolkoka mucās, kuru tilpums ir mazāks par 1 000 litriem;

3) kurā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 125 grami vai vairāk un ko iegūst, vienīgi destilējot vai redestilējot izmantotos izejmateriālus;

4) kurā maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu.

b) Brendija jeb Weinbrand spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 36 %.

c) Brendijam jeb Weinbrand nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot brendiju jeb Weinbrand , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

6. Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu degvīns

a) Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu degvīns ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) to ražo no fermentētām vīnogu čagām un destilē vai nu tieši ar ūdens tvaikiem, vai pēc ūdens pievienošanas;

2) degvīnam var pievienot kādu daļu vīna nogulšņu, kas nedrīkst pārsniegt 25 kg nogulšņu uz 100 kg izmantoto vīnogu čagu;

3) no nogulsnēm iegūtā spirta daudzums nedrīkst pārsniegt 35 % no kopējā spirta daudzuma galaproduktā;

4) destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 86 tilpuma procentiem, pievienojot degvīnu;

5) atļauta redestilācija ar tādu pašu spirta tilpumkoncentrāciju;

6) tajā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 140 gramu vai vairāk, un maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 000 gramu.

b) Vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu degvīnā spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu degvīnam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu degvīnu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

7. Augļu čagu spirts

a) Augļu čagu spirts ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) to iegūst, fermentējot un destilējot augļu čagas, izņemot vīnogu čagas, un to destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir 86 tilpuma procenti;

2) tajā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir ne mazāk kā 200 gramu;

3) maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 500 gramu;

4) attiecībā uz kauleņu čagu spirtu ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola nepārsniedz 10 gramus;

5) atļauta redestilācija ar tādu pašu spirta tilpumkoncentrāciju.

b) Spirta tilpumkoncentrācijai augļu čagu spirtā jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Augļu čagu spirtam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot augļu čagu spirtu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

e) Tirdzniecības nosaukumā ir augļa nosaukums, kam seko vārdi „čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, tirdzniecības nosaukums ir „augļu čagu spirts”.

8. Rozīņu spirts jeb rozīņu brendijs

a) Rozīņu spirts jeb rozīņu brendijs ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo, destilējot produktu, kas tiek iegūts, fermentējot „ Corinth Black ” vai „ Malaga muscat ” šķirņu kaltētu vīnogu ekstraktu, un destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 94,5 tilpuma procentiem, lai destilāts iegūtu aromātu un garšu no izmantotajiem izejmateriāliem.

b) Rozīņu spirta jeb rozīņu brendija spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Rozīņu spirtam jeb rozīņu brendijam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot rozīņu spirtu jeb rozīņu brendiju, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

9. Augļu spirti

a) Augļu spirti ir stipri alkoholiski dzērieni:

1) ko ražo, vienīgi fermentējot un destilējot mīkstus augļus vai šādu augļu misu ar kauliņiem vai bez tiem;

2) kuru destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 86 tilpuma procentiem, lai destilātam būtu aromāts un garša, ko iegūst no destilētajiem augļiem;

3) kur esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu vai vairāk;

4) kur attiecībā uz kauleņiem ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola nepārsniedz 10 gramus.

b) Augļu spirtu maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 000 gramu.

Tomēr maksimālais metilspirta daudzums:

i) ir 1 200 gramu vienā hektolitrā 100 % alkohola, kas iegūts no šādiem augļiem:

- plūmes ( Prunus domestica L. ),

- mirabeles ( Prunus domestica L. var syriaca ),

- cvečes ( Prunus domestica L. ),

- āboli ( Malus domestica Borkh. ),

- bumbieri ( Pyrus communis L. ), izņemot šķirnes „ Williams ” bumbierus ( Pyrus communis Williams ),

- avenes ( Rubus idaeus L. ),

- kazenes ( Rubus fruticosus L. );

ii) ir 1 350 gramu vienā hektolitrā 100 % alkohola, kas iegūts no šādiem augļiem:

- bumbieri „ Williams ” ( Pyrus communis Williams ),

- sarkanās jāņogas un upenes ( Ribes species ),

- pīlādžogas ( Sorbus aucuparia ),

- melnās plūškoka ogas ( Sambucus nigra ).

c) Augļu spirtu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

d) Augļu spirtiem nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

e) Gatavojot augļu spirtus, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

f) Augļu spirtu tirdzniecības nosaukums ir „spirts”, pirms kura liek augļa nosaukumu, piemēram, ķiršu spirts jeb kirsch , plūmju spirts jeb slivovitz , mirabelu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu vai vīnogu spirts vai citu augļu spirti. Tos var saukt arī par wasser , pievienojot augļu nosaukumu.

Ar augļa nosaukumu var aizstāt vārdu „spirts”, kas ir pirms augļa nosaukuma, tikai attiecībā uz šādiem augļiem:

- mirabeles ( Prunus domestica L. var. syriaca ),

- plūmes ( Prunus domestica L. ),

- cvečes ( Prunus domestica L. ),

- lielaugļu zemeņkoka augļi ( Arbutus unedo L. ),

- Golden Delicious šķirnes āboli.

g) Nosaukumu „ Williams ” var lietot tikai tāda bumbieru spirta nosaukšanai, kurš ražots vienīgi no „ Williams ” šķirnes bumbieriem.

h) Ja kopā destilē divu vai vairāku veidu augļus, produktu pārdod ar nosaukumu „augļu spirts”. Nosaukumam var pievienot katra augļa nosaukumu, sākot ar tā augļa nosaukumu, kura ir visvairāk.

10. Sidra spirts, sidra brendijs vai bumbieru sidra spirts

a) Sidra spirts, sidra brendijs vai bumbieru sidra spirts ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) ko ražo, vienīgi destilējot sidru vai bumbieru sidru kā destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 86 tilpuma procentiem, lai destilātam būtu aromāts un garša, ko iegūst no destilētajiem augļiem;

2) kur esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu vai vairāk;

3) maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 000 gramu.

b) Spirta tilpumkoncentrācijai sidra spirtā, sidra brendijā vai bumbieru sidra spirtā jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Sidra spirtam, sidra brendijam vai bumbieru sidra spirtam nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot sidra spirtu, sidra brendiju vai bumbieru sidra spirtu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

11. Hefebrand

a) Hefebrand ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo no vīna nosēdumiem vai fermentētiem augļiem.

b) Hefebrand spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 38 %.

c) Hefebrand nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot Hefebrand , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

e) Nosaukumu, ar kādu pārdod Hefebrand , var papildināt ar izmantotās izejvielas nosaukumu.

12. Bierbrand jeb eau de vie de bière

a) Bierbrand vai eau de vie de bière ir stiprs alkoholisks dzēriens,kuru iegūst, vienīgi tieši destilējot svaigu alu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 86 %, tā, lai iegūtajam destilātam būtu tādas organoleptiskās īpašības, kas iegūtas no alus.

b) Bierbrand jeb eau de vie de bière spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 38 %.

c) Bierbrand jeb eau de vie de bière nedrīkst pievienot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

d) Gatavojot Bierbrand jeb eau de vie de bière , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

B kategorija. Specifiskie stiprie alkoholiskie dzērieni

13. Spirti (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot

a) Spirti (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot, ir stipri alkoholiski dzērieni:

1) ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā vai spirtā, vai destilātā mērcējot (minimālā attiecība 100 kilogramu augļu uz 20 litriem 100 % spirta) vai nu daļēji fermentētas, vai nefermentētas noteiktu sugu ogas un augļus, piemēram, avenes, kazenes, mellenes un citas, pēc tam seko destilācija;

2) tie ir stipri alkoholiskie dzērieni, ko iegūst no šādiem augļiem:

- kazenes ( Rubus fruticosus L. ),

- zemenes ( Fragaria L. ),

- mellenes ( Vaccinium myrtillus L. ),

- avenes ( Rubus idaeus L. ),

- sarkanās jāņogas ( Ribes vulgare Lam .),

- dzeloņplūmes ( Prunus spinosa L. ),

- pīlādžogas ( Sorbus domestica L. ),

- vārpainās korintes ( Sorbus domestica L. ),

- aslapaino palmu ogas ( Ilex cassine L. ),

- Amerikas pīlādžu ogas ( Sorbus turminalis L. ),

- melnā plūškoka ogas ( Sambucus nigra L. ),

- mežrozītes ( Rosa canina L. ),

- upenes ( ribes nigrum L. ),

- banāni ( Musa paradisiaca ),

- pasifloras augļi ( Passiflora edulis ),

- ambarella ( Spondias dulcis ),

- cūkplūme ( spondias mombin ).

b) Spirtu (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot, spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Spirtu (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot, aromatizētājus var papildināt ar citām aromatizētājvielām un/vai aromatizētājpreparātiem, ko neiegūst no izmantotajiem augļiem. Gatavojot spirtus (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tomēr dzērienam raksturīgajai garšai un krāsai jārodas vienīgi no izmantotajiem augļiem.

d) Attiecībā uz spirtu (pirms kā ir augļa nosaukums), kas ražoti mērcējot un destilējot, etiķetēšanu un noformējumu to nosaukumā, noformējumā vai etiķetē ir jāparādās vārdiem „ražots mērcējot un destilējot” tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem un tajā pašā rindā, kurā ir vārdi „spirts (pirms kā ir augļa nosaukums)”, un pudeļu taras gadījumā uz priekšējās etiķetes.

14. Geist (kam pievieno augļa nosaukumu)

a) Geist (kam pievieno augļa nosaukumu) ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā mērcējot nefermentētas ogas, piemēram, avenes, kazenes, mellenes un citas, pēc tam seko destilācija.

b) Geist (kam pievieno augļa nosaukumu) spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Geist (kam pievieno augļa nosaukumu) aromatizētājus var papildināt ar citām aromatizētājvielām un/vai aromatizētājpreparātiem, ko neiegūst no izmantotajiem augļiem. Gatavojot Geist (kam pievieno augļa nosaukumu) drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tomēr dzērienam raksturīgajai garšai un krāsai jārodas vienīgi no izmantotajiem augļiem.

15. Augļu spirtu dzērieni

a) Augļu spirtu dzērieni ir stipri alkoholiski dzērieni, ko iegūst mērcējot augļus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātā, un/vai spirtā, kurā izmantotais augļu daudzums ir ne mazāk kā 5 kg uz izmantotajiem 20 litriem 100% alkohola.

b) Augļu spirtu dzērienu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 25 %.

c) Šādu spirta dzērienu aromatizētājus var papildināt ar citām aromatizētājvielām un/vai aromatizētājpreparātiem, ko neiegūst no izmantotajiem augļiem. Gatavojot augļu spirtu dzērienus, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tomēr dzērienam raksturīgajai garšai un krāsai jārodas vienīgi no izmantotajiem augļiem.

d) Augļu spirtu dzērienus var pārdot ar nosaukumu „spirta dzēriens”, pirms kā ir augļa nosaukums.

16. Genciānas spirts

a) Genciānas spirts ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo no genciānas destilāta, kuru savukārt iegūst, fermentējot genciānas saknes, kam ir vai nav pievienots lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.

b) Spirta tilpumkoncentrācijai genciānas spirtā jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Gatavojot genciānas spirtu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

17. Stipri alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu

a) Stipri alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stipri alkoholiski dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu un/vai graudu spirtu, un/vai graudu destilātu ar kadiķa ( juniperus communis ) ogām.

b) Stipru alkoholisku dzērienu ar kadiķogu aromātu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Papildus var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisko augu daļas, bet kadiķa organoleptiskajām īpašībām jābūt jūtamām, pat ja dažreiz tās ir vāji izteiktas.

d) Stiprus alkoholiskus dzērienus ar kadiķogu aromātu var pārdot ar nosaukumu „ Wacholder ”, „ ginebra ” vai „ genebra ”.

18. Džins

a) Džins ir stiprs alkoholisks dzēriens ar kadiķogu aromātu, ko ražo organoleptiski piemērotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizētājvielas.

b) Džina spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Džina ražošanai izmanto tikai dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, lai dominētu kadiķogu garša.

19. Destilēts džins

a) Destilēts džins ir:

1) stiprs alkoholisks dzēriens ar kadiķogu aromātu, ko ražo tikai redestilējot organoleptiski piemērotu atbilstošas kvalitātes lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 96 %, destilācijas aparātos, ko tradicionāli izmanto džinam, pievienojot kadiķogas un citas savvaļas augu daļas, ar noteikumu, ka dominē kadiķogu garša, vai

2) šādas destilācijas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta maisījums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un alkohola saturs; destilētajam džinam var pievienot arī dabīgās un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas un/vai aromatizētājpreparātus, kā norādīts 18. punkta c) apakšpunktā.

b) Destilēta džina spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Džins, ko iegūst, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, neatbilst nosaukumam „destilēts džins”.

20. Londonas džins

a) Londonas džins ir destilētā džina veids:

1) ko iegūst vienīgi no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, kura maksimālais metanola saturs nepārsniedz 5 gramus uz hektolitru tīra alkohola;

2) kura aromāts tiek iegūts vienīgi ar redestilācijas palīdzību destilācijas aparātos, ko tradicionāli izmanto etilspirtam, pievienojot izmantojamo savvaļas ogu daļas;

3) kura destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka kā 70 %;

4) kuram turpmāk pievienotajam etilspirtam jābūt no tāda paša izejmateriāla;

5) kurā nav pievienotu saldinātāju vai krāsvielu;

6) kurā, izņemot ūdeni, nav citu pievienotu sastāvdaļu.

b) Londonas džina spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Terminu „Londonas džins” var papildināt ar terminu „sausais”.

21. Alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu

a) Alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu ir stipri alkoholiski dzērieni, ko ražo, pievienojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam ķimenes ( Carum carvi L. ).

b) Alkoholisku dzērienu ar ķimeņu aromātu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 30 %.

c) Papildus var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai jābūt dominējošai.

22. Akvavit jeb aquavit

a) Akvavit jeb aquavit ir stipri alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu, kam pievieno augu vai garšvielu destilātu.

b) Akvavit jeb aquavit spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Papildus var izmantot citas aromatizētājvielas, bet šo dzērienu aromāts galvenokārt ir raksturīgs ķimeņu un/vai diļļu ( Anethum graveolens L. ) sēklu destilātiem; izmantot ēteriskās eļļas ir aizliegts.

d) Garšā nepārprotami nedrīkst dominēt rūgtās vielas; sausnas daudzums nedrīkst pārsniegt 1,5 gramus uz 100 mililitriem.

23. Alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu

a) Alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar īstā ilīcija ( Illicium verum ), anīsa ( Pimpinella anisum ), fenheļa ( Foeniculum vulgare ) vai jebkura cita auga, kas satur tādas pašas aromāta pamatsastāvdaļas, dabīgo ekstraktu, izmantojot vienu no šādiem procesiem:

1) mērcēšana un/vai destilēšana;

2) spirta redestilēšana, pievienojot to augu sēklas vai citas daļas, kuri precizēti iepriekš;

3) dabīgu, destilētu ekstraktu no augiem ar anīsa aromātu pievienošana.

b) Alkoholisku dzērienu ar anīsa aromātu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Gatavojot alkoholiskus dzērienus ar anīsa aromātu drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

d) Var izmantot arī citus dabīgo augu ekstraktus vai aromātiskās sēklas, bet anīsa garšai jāpaliek dominējošai.

24. Pastis

a) Pastis ir alkoholisks dzēriens ar anīsa aromātu, kas satur arī lakricas saknes ( Glycyrrhiza glabra ) dabīgos ekstraktus, kuros ir tādas krāsvielas kā halkoni, kā arī glicirizīnskābe ( glycyrrhizic acid ), kuru minimālajam un maksimālajam daudzumam attiecīgi jābūt 0,05 un 0,5 grami litrā.

b) Pastis spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 40 %.

c) Gatavojot p astis , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

d) Pastis satur mazāk nekā 100 gramus cukura litrā, un anetola minimālais un maksimālais daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā.

25. Pastis de Marseille

a) Pastis de Marseille ir pastis ar anetola saturu 2 grami uz litru.

b) Pastis de Marseille spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 45 %.

c) Gatavojot Pastis de Marseille , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

26. Anis

a) Anis ir stiprs alkoholisks dzēriens ar anīsa aromātu, ko iegūst tikai no anīsa ( Pimpinella anisum ) un/vai īstā ilīcija ( Illicium verum ), un/vai fenheļa ( Foeniculum vulgare ).

b) Anis spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 35 %.

c) Gatavojot anis , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

27. Destilēts anis

a) Destilēts anis ir anis , kas satur spirtu, kas destilēts kopā ar šīm sēklām, ar noteikumu, ka šāds spirts veido vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas

b) Destilēta anis spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 35 %.

c) Gatavojot destilētu anis , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

28. Stipri alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb „rūgtie” ( bitter)

a) Stipri alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb „rūgtie” ( bitter) ir stipri alkoholiski dzērieni, kam dominē rūgta garša un ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar dabīgiem un/vai dabīgiem identiskiem aromatizētājiem, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā, un/vai aromatizētājpreparātiem, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

b) Stipru alkoholisku dzērienu ar rūgtu garšu jeb „rūgto” ( bitter ) spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Stiprus alkoholiskus dzērienus ar rūgtu garšu jeb „rūgtos” ( bitter ) var tirgot arī ar nosaukumu „ amer ” vai „rūgtais” kopā ar kādu citu vārdu vai bez tā.

29. Degvīns

a) Degvīns ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta:

1) ko iegūst no lauksaimniecības izejmateriāliem fermentācijas rezultātā ar raugu;

2) ko filtrē un/vai rektificē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejmateriālu un fermentācijas blakusproduktu organoleptiskās īpašības.

Šim procesam var sekot redestilācija un/vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, ietverot apstrādi ar aktivizēto kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības,

Maksimālajam nogulu līmenim jābūt atbilstošam I pielikumā attiecībā uz etilspirtu noteiktajam līmenim, izņemot to, ka metanola nogulas nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru tīra alkohola.

b) Degvīna spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgo aromatizētāju sastāvdaļas destilātā, ko iegūst no fermentētiem izejmateriāliem. Bez tam produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta.

d) Neskarot Direktīvas 2000/13/EK nosacījumus, degvīna nosaukumā, noformējumā vai etiķetējumā tajā pašā vizuālajā laukā, kurā norādīts tirdzniecības nosaukums, jānorāda lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai izmantotie izejmateriāli. Burtiem jābūt ne lielākiem par pusi un ne mazākiem par vienu trešdaļu no tirdzniecības nosaukumā izmantoto burtu izmēra.

30. Aromatizēts degvīns

a) Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts dominējošs aromāts, kas atšķiras no izejvielu aromāta.

b) Aromatizēta degvīna spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Aromatizētu degvīnu var saldināt, sajaukt, aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot.

d) Aromatizētu degvīnu var tirgot arī ar dominējošā aromāta nosaukumu kopā ar vārdu „degvīns”.

31. Liķieris

a) Liķieris ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) kurā minimālais cukura daudzums, ko izsaka kā invertcukuru, ir:

i) 80 gramu litrā genciānas liķieriem, ko gatavo ar genciānu kā vienīgo aromātisko vielu;

ii) 70 gramu litrā ķiršu liķieriem, kam etilspirts sastāv vienīgi no ķiršu spirta;

iii) 100 gramu litrā visos citos gadījumos;

2) kuru ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai iepriekšminēto sastāvdaļu maisījumu, un saldina, un, iespējams, pievieno lauksaimnieciskas izcelsmes produktus, piemēram, krējumu, pienu vai citus piena produktus, augļus, vīnu vai aromatizētu vīnu.

b) Liķiera spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Gatavojot liķieri, var izmantot tikai dabīgas aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā un dabīgajām identiskas aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā.

Tomēr dabīgajām identiskas aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā, nedrīkst izmantot šādu liķieru gatavošanā:

1) augļu liķieri:

- upeņu,

- ķiršu,

- aveņu,

- zīdkoka ogu,

- melleņu,

- citrusaugļu,

- lāceņu,

- ziemeļu kauleņu,

- dzērveņu,

- brūkleņu,

- smiltsērkšķu;

2) augu liķieri:

- piparmētru,

- genciānas,

- anīsa sēklu,

- vērmeļu,

- dziednieciskie.

d) Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta izmantošanas gadījumā, lai atspoguļotu tradicionālās ražošanas metodes, Kopienā ražoto liķieru noformēšanai var izmantot šādus saliktus terminus:

- plūmju brendijs,

- apelsīnu brendijs,

- aprikožu brendijs,

- ķiršu brendijs,

- solbaerrom , saukts arī par upeņu rumu.

Attiecībā uz šo liķieru etiķetēšanu un noformējumu saliktajam terminam uz etiķetes jābūt vienā rindā vienotā šriftā un krāsā, un vārdam „liķieris” jābūt tiešā tuvumā un rakstītam ar burtiem, kas nav mazāki par šo šriftu. Ja alkohols nav ražots no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmei jābūt norādītai uz etiķetējuma tajā pašā redzamības laukā, kurā ir saliktais termins un „liķieris”, vai nu norādot lauksaimnieciskās izcelsmes alkohola veidu, vai ar vārdiem „lauksaimnieciskas izcelsmes alkohols”, pirms kā katrā gadījumā ir norāde „izgatavots no” vai „izgatavots, izmantojot”.

32. Crème de (kam seko izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums)

a) Stiprie alkoholiskie dzērieni, kas pazīstami kā „ Crème de… ” , kam seko izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums, izņemot piena produktus, ir liķieri, kuriem vienā litrā minimālais cukura daudzums ir 250 gramu, ko izsaka kā invertcukuru.

b) „ Crème de… ” , kam seko izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums, spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Šim produktam piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

33. Crème de cassis

a) Crème de cassis ir upeņu liķieris, kas vienā litrā satur vismaz 400 gramu cukura, ko izsaka kā invertcukuru.

b) Crème de cassis spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Attiecībā uz crème de cassis piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

34. Guignolet

a) Guignolet ir liķieris, ko iegūst, mērcējot ķiršus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā.

b) Guignolet spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Attiecībā uz Guignolet piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

35. Ruma punšs ( Punch au rhum )

a) Ruma punšs ( Punch au rhum ) ir liķieris, kā alkohola saturu nodrošina vienīgi rums.

b) Ruma punša ( Punch au rhum ) spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Attiecībā uz ruma punšu ( Punch au rhum ) piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

36. Plūmju liķieris ( Sloe gin )

a) Plūmju liķieris ( Sloe gin ) ir liķieris, ko ražo, mērcējot dzeloņplūmes džinā ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu.

b) Plūmju liķiera ( Sloe gin ) spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 25 %.

c) Gatavojot plūmju liķieri ( Sloe gin ) , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

37. Sambuca

a) Sambuca ir bezkrāsains liķieris ar anīsa sēklu aromātu:

1) kurā ir anīsa ( Pimpinella anisum L. ), īstā ilīcija ( Illicium verum L. ) vai citu aromātisko augu destilāti;

2) kura minimālais cukura daudzums ir ekvivalents 350 gramiem invertcukura uz vienu litru;

3) kura dabiskais anetola saturs ir ne mazāk kā 1 grams un ne vairāk kā 2 grami uz vienu litru.

b) Sambuca spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 38 %.

c) Attiecībā uz Sambuca piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

38. Mistrà

a) Mistrà ir bezkrāsains liķieris, kas aromatizēts ar anīsa sēklām vai dabīgo anetolu:

1) kura anetola saturs ir ne mazāk kā 1 grams un ne vairāk kā 2 grami uz vienu litru;

2) kura sastāvā var būt arī aromātiskie augi;

3) kam nav pievienots cukurs.

b) Mistrà spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 40 % un ne lielākai kā 47 %.

c) Attiecībā uz Mistrà piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

39. Ķiršu liķieris Maraschino jeb Marrasquino

a) Ķiršu liķieris Maraschino jeb Marrasquino ir bezkrāsains liķieris, kura aromātu galvenokārt dod marasca ķiršu destilāts vai lauksaimnieciskas izcelsmes alkoholā mērcēti ķirši vai to daļas un kura minimālais cukura daudzums ir ekvivalents 250 gramiem invertcukura uz vienu litru.

b) Ķiršu liķiera Maraschino jeb Marrasquino spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 24 %.

c) Attiecībā uz ķiršu liķieri Maraschino jeb Marrasquino piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

40. Nocino

a) Nocino ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu kodolu ( Jugians regia L. ) mērcēšana un/vai destilācija un kura minimālais cukura daudzums ir ekvivalents 100 gramiem invertcukura uz vienu litru.

b) Nocino spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 30 %.

c) Attiecībā uz Nocino piemēro 31. pantā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizētājvielām un preparātiem.

41. Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb Advokat

a) Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb Advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta destilāta un/vai spirta, kā sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam litrā jābūt 150 grami. Minimālajam olu dzeltenuma daudzumam vienā litrā galaprodukta jābūt 140 grami.

b) Atkāpjoties no 1. panta c) apakšpunkta, olu liķiera advocaat, jeb avocat, jeb Advokat spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 14 %.

c) Gatavojot olu liķieri advocaat, jeb avocat, jeb Advokat drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

42. Liķieris ar olu

a) Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, destilāta un/vai spirta, kura sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam litrā jābūt 150 grami. Minimālajam olas dzeltenuma daudzumam vienā galaprodukta litrā jābūt 70 grami.

b) Liķiera ar olu spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Gatavojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

43. Vaekevae gloegi jeb Spritgloegg

a) Vaekevae gloegi jeb Spritgloegg ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar dabīgām vai dabīgajām identiskām krustnagliņu un/vai kanēļa aromātvielām, izmantojot kādu no šīm procedūrām: mērcēšana un/vai destilācija, alkohola redestilācija augstāk minēto augu daļu klātbūtnē, pievienojot dabīgās vai dabīgajām identiskas krustnagliņu un/vai kanēļa aromātvielas, vai šo metožu apvienojums.

b) Vaekevae gloegi jeb Spritgloegg spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 15 %.

c) Var izmantot arī citus dabīgos vai dabīgiem identiskus augu ekstraktus vai aromātvielas saskaņā ar Direktīvu 88/388/EEK, bet norādīto garšvielu aromātam jāpaliek dominējošam.

d) Vīna vai vīna produktu saturs nedrīkst pārsniegt 50 %.

44. Berenburg jeb Beerenburg

a) Berenburg jeb Beerenburg ir stiprs alkoholisks dzēriens:

1) ko ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

2) kurā mērcēti augļi vai augi, vai to daļas;

3) kam ir specifisks genciānas saknes ( Gentiana lutea L. ), kadiķogu ( Juniperus communis L. ) un lauru lapu ( Laurus nobilis L. ) destilātu aromāts;

4) kura krāsa ir no gaišas līdz tumši brūnai;

5) ko var saldināt līdz tādam maksimālajam invertcukura daudzumam, kas ekvivalents 20 gramiem uz vienu litru.

b) Berenburg jeb Beerenburg spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 30 %.

c) Gatavojot Berenburg jeb Beerenburg, drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

45. Topinambur

a) Topinambur ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo, fermentējot vienīgi topinambūra gumus ( Helianthus tuberosus L. ).

b) Topinambur spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 38 %.

c) Gatavojot Topinambur , drīkst izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

C kategorija. Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

1. Visi stiprie alkoholiskie dzērieni, kas atbilst definīcijai 1. pantā, bet neiekļaujas A vai B kategorijā, tiek nosaukti, noformēti un etiķetēti ar tirdzniecības nosaukumu „stiprs alkoholisks dzēriens”.

2. Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, sajaucot rumu un spirtu, kur minimālajai 5 % spirta daļai, ko satur galīgais produkts, jābūt rumam. Attiecībā uz produkta Rum-Verschnitt etiķetēšanu un noformējumu vārdam Verschnitt jābūt nosaukumā, noformējumā vai etiķetējumā rakstītam ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem kā vārdam „ Rum ”, un jābūt pudeles priekšpusē uz etiķetes. Ja šo produktu pārdod ārpus Vācijas tirgus, tā spirta sastāvs jānorāda uz priekšējās etiķetes.

3. Slivovice ražo Čehijas Republikā, un to iegūst, pirms galīgās destilācijas plūmju destilātam pievienojot maksimālo daļu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ar spirta tilpumkoncentrāciju 30 %. Šis produkts jāsauc par „stipru alkoholisku dzērienu”, un tā apzīmēšanai var izmantot arī nosaukumu Slivovice tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja šo produktu pārdod Kopienas tirgū, tā spirta sastāvs jānorāda uz etiķetes. Šis nosacījums neierobežo nosaukuma Slivovice lietojumu attiecībā uz augļu spirtiem saskaņā ar A kategorijas 9. punktu.

III PIELIKUMSĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

Produkta kategorija[16] | Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde | Ģeogrāfiskā izcelsme |

A. Spirti |

1. Rums |

Rhum de la Martinique / Rhum de la Martinique traditionnel | Martinika |

Rhum de la Guadeloupe / Rhum de la Guadeloupe traditionnel | Gvadelupa |

Rhum de la Réunion / Rhum de la Réunion traditionnel | Reinjona |

Rhum de la Guyane / Rhum de la Guyane traditionnel | Gviāna |

Ron de Málaga | … |

Ron de Granada | … |

Rum da Madeira | … |

2. Viskijs |

Scotch Whisky / Scotch | Skotija |

Irish Whisky | Īrija |

Whisky español | Spānija |

(Šos nosaukumus var papildināt ar terminu „malt” vai „grain”) |

Irish Whiskey | Īrija |

Uisce Beatha Eireannach / Irish Whiskey | Īrija |

(Šos nosaukumus var papildināt ar vārdiem „Pot Still” vai „malt”, vai „grain”) |

3. Graudu spirts |

Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Korn / Kornbrand | Austrija, Vācija |

4. Vīna spirts |

Eau-de-vie de Cognac | … |

Eau-de-vie des Charentes | … |

Cognac | … |

(Nosaukumu „Cognac” var papildināt ar šādiem terminiem: |

– Fine | … |

– Grande Fine Champagne | … |

– Grande Champagne | … |

– Petite Fine Champagne | … |

– Fine Champagne | … |

– Borderies | … |

– Fins Bois | … |

– Bons Bois) | … |

Fine Bordeaux | … |

Armagnac | … |

Bas-Armagnac | … |

Haut-Armagnac | … |

Ténarèse / Armagnac-Ténarèze | … |

Eau-de-vie de vin de la Marne | … |

Eau-de-vie de vin originaire d'Aquitaine | … |

Eau-de-vie de vin de Bourgogne | … |

Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est | … |

Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté | … |

Eau-de-vie de vin originaire du Bugey | … |

Eau-de-vie de vin de Savoie | … |

Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire | … |

Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône | … |

Eau-de-vie de vin originaire de Provence | … |

Eau-de-vie de Faugères / Faugères | … |

Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc | … |

Aguardente do Minho | … |

Aguardente do Douro | … |

Aguardente da Beira Interior | … |

Aguardente da Bairrada | … |

Aguardente do Oeste | … |

Aguardente do Ribatejo | … |

Aguardente do Alentejo | … |

Aguardente do Algarve | … |

5. Brendijs |

Brandy de Jerez | … |

Brandy del Penedés | … |

Brandy italiano | Itālija |

Brandy Αττικης / Brandy of Attica | … |

Brandy Πελλοπονησου / Brandy of the Peloponnese | … |

Brandy Κεντρικης Ελλαδας / Brandy of Central Greece | … |

Deutscher Weinbrand | Vācija |

Wachauer Weinbrand | … |

Weinbrand Dürnstein | … |

Karpatské brandy špeciál | … |

6. Vīnogu čagu spirti |

Eau-de-vie de marc de Champagne | … |

Marc de Champagne | … |

Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine | … |

Eau-de-vie de marc de Bourgogne | … |

Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est | … |

Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté | … |

Eau-de-vie de marc originaire de Bugey | … |

Eau-de-vie de marc originaire de Savoie | … |

Marc de Bourgogne | … |

Marc de Savoie | … |

Marc d'Auvergne | … |

Eau-de-vie de marc originaire des coteaux de la Loire | … |

Eau-de-vie de marc des côtes du Rhône | … |

Eau-de-vie de marc originaire de Provence | … |

Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc | … |

Marc d'Alsace Gewürztraminer | … |

Marc de Lorraine | … |

Bagaceira do Minho | … |

Bagaceira do Douro | … |

Bagaceira da Beira Interior | … |

Bagaceira da Bairrada | … |

Bagaceira do Oeste | … |

Bagaceira do Ribatejo | … |

Bagaceiro do Alentejo | … |

Bagaceira do Algarve | … |

Orujo gallego | … |

Grappa | Itālija |

Grappa di Barolo | … |

Grappa piemontese / Grappa del Piemonte | … |

Grappa lombarda / Grappa di Lombardia | … |

Grappa trentina / Grappa del Trentino | … |

Grappa friulana / Grappa del Friuli | … |

Grappa veneta / Grappa del Veneto | … |

Südtiroler Grappa / Grappa dell'Alto Adige | … |

Τσικουδια Κρητης / Tsikoudia of Crete | … |

Τσιπουρο Μακεδονιας / Tsipouro of Macedonia | … |

Τσιπουρο Θεσσαλιας / Tsipouro of Thessaly | … |

Τσιπουρο Τυρναβου / Tsipouro of Tyrnavos | … |

Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Zivania | Kipra |

Pálinka | Ungārija |

9. Augļu spirti |

Schwarzwälder Kirschwasser | … |

Schwarzwälder Himbeergeist | … |

Schwarzwälder Mirabellenwasser | … |

Schwarzwälder Williamsbirne | … |

Schwarzwälder Zwetschgenwasser | … |

Fränkisches Zwetschgenwasser | … |

Fränkisches Kirschwasser | … |

Fränkischer Obstler | … |

Mirabelle de Lorraine | … |

Kirsch d'Alsace | … |

Quetsch d'Alsace | … |

Framboise d'Alsace | … |

Mirabelle d'Alsace | … |

Kirsch de Fougerolles | … |

Südtiroler Williams / Williams dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Aprikot / Aprikot dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Marille / Marille dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Kirsch / Kirsch dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Obstler / Obstler dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell'Alto Adige | … |

Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell'Alto Adige | … |

Williams friulano / Williams del Friuli | … |

Sliwovitz del Veneto | … |

Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia | … |

Sliwovitz del Trentino-Alto Adige | … |

Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino | … |

Williams trentino / Williams del Trentino | … |

Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino | … |

Aprikot trentino / Aprikot del Trentino | … |

Medronheira do Algarve | … |

Medronheira do Buçaco | … |

Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano | … |

Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino | … |

Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto | … |

Aguardente de pèra da Lousa | … |

Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise | Luksemburga |

Wachauer Marillenbrand | … |

Szatmári Szilvapálinka | … |

Kecskeméti Barackpálinka | … |

Békési Szilvapálinka | … |

Szabolcsi Almapálinka | … |

Bošácka Slivovica | … |

Pálinka | Austrija (vienīgi Lejasaustrijas, Burgenlandes, Štīrijas, Vīnes zemēs), Ungārija |

10. Sidra spirts un bumbieru sidra spirts |

Calvados | … |

Calvados Pays d'Auge | … |

Eau-de-vie de cidre de Bretagne | … |

Eau-de-vie de poiré de Bretagne | … |

Eau-de-vie de cidre de Normandie | … |

Eau-de-vie de poiré de Normandie | … |

Eau-de-vie de cidre du Maine | … |

Aguardiente de sidra de Asturias | … |

Eau-de-vie de poiré du Maine | … |

B. Specifiskie stiprie alkoholiskie dzērieni |

15. Augļu spirtu dzērieni |

Pacharán navarro | … |

Pacharán | Spānija |

16. Genciānas spirts |

Bayerischer Gebirgsenzian | … |

Südtiroler Enzian / Genzians dell'Alto Adige | … |

Genziana trentina / Genziana del Trentino | … |

17. Stipri alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu |

Genièvre / Jenever / Genever[17] | Beļģija, Nīderlande un Francijas Ziemeļu (59) un Padekalē (62) departaments |

Jonge jenever, jonge genever | Beļģija, Nīderlande un Francijas Ziemeļu (59) un Padekalē (62) departaments |

Oude jenever, oude genever | Beļģija, Nīderlande un Francijas Ziemeļu (59) un Padekalē (62) departaments |

Graanjenever, graangenever, genièvre de grains | Beļģija, Nīderlande un Francijas Ziemeļu (59) un Padekalē (62) departaments |

Ostfriesischer Korngenever | … |

Genièvre Flandres Artois | … |

Hasseltse jenever | … |

Balegemse jenever | … |

O´ de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever | … |

Peket-Pékêt / Peket-Pékêt de Wallonie | … |

Steinhäger | … |

Plymouth Gin | … |

Gin de Mahón | … |

Vilniaus Džinas | … |

Spišská Borovička | … |

Slovenská Borovička Juniperus | … |

Slovenská Borovička | … |

Inovecká Borovička | … |

Liptovská Borovička | … |

21. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu |

Dansk Akvavit / Dansk Aquavit | Dānija |

Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit | Zviedrija |

23. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar anīsa sēklu aromātu |

Anis español | Spānija |

Évoca anisada | … |

Cazalla | … |

Chinchón | … |

Ojén | … |

Rute | … |

Ouzo / Oύςο | Kipra, Grieķija |

28. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu |

Demänovka bylinná horká | … |

29. Degvīns |

Svensk Vodka / Swedish Vodka | Zviedrija |

Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland | Somija |

Polska Wódka / Polish vodka | Polija |

Laugarício Vodka | … |

Originali Lietuviška degtiné | Lietuva |

Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass / Wódka ziolowa z Niziny Pólnocnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej | … |

Latvijas Dzidrais | Latvija |

Rīgas Degvīns | … |

31. Liķieri | … |

Berliner Kümmel | … |

Hamburger Kümmel | … |

Münchener Kümmel | … |

Chiemseer Klosterlikör | … |

Bayerischer Kräuterlikör | … |

Cassis de Dijon | … |

Cassis de Beaufort | … |

Irish Cream | Īrija |

Palo de Mallorca | … |

Ginjinha portuguesa | Portugāle |

Licor de Singeverga | … |

Mirto di Sardegna | … |

Benediktbeurer Klosterlikör | … |

Ettaler Klosterlikör | … |

Ratafia de Champagne | … |

Ratafia catalana | … |

Anis português | Portugāle |

Finnish berry / Finnish fruit liqueur | Somija |

Grossglockner Alpenbitter | … |

Mariazeller Magenlikör | … |

Mariazeller Jagasaftl | … |

Puchheimer Bitter | … |

Puchheimer Schlossgeist | … |

Steinfelder Magenbitter | … |

Wachauer Marillenlikör | … |

Jägertee / Jagertee / Jagatee | Austrija |

Allažu Ķimelis | … |

Čepkeliu | … |

Demänovka Bylinný Likér | … |

Polish Cherry / Wisniowka | Polija |

Karlovarská Hořká | … |

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |

Pommeau de Bretagne | … |

Pommeau du Maine | … |

Pommeau de Normandie | … |

Svensk Punsch / Swedish Punch | Zviedrija |

[1] OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[2] OV L 105, 25.4.1990., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2140/98 (OV L 270, 7.10.1998., 9. lpp.).

[3] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[4] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[5] OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[6] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1215/2004 (OV L 232, 1.7.2004., 21. lpp.).

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

[9] OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

[10] OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.

[11] OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

[12] OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp.

[13] OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.

[14] OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp.

[15] OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

[16] Produktu kategoriju numerācija atbilst II pielikuma numerācijai.

[17] Alkoholisko dzērienu „genièvre”, „jenever”, „genever”, ko tirgo Spānijā, un „ginebra”, „genebra”, ko tirgo Beļģijā, Francijā un Nīderlandē un kuru spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka kā 37,5 tilpuma procenti, etiķetēšanā, noformējumā un reklāmā tirdzniecības nosaukuma tiešā tuvumā, kur uz to ir atsauce, un redzamā, salasāmā un nepārprotamā veidā ar burtiem, kuru augstums ir ne mazāk kā 3 milimetri, ir jābūt:

– attiecībā uz „genièvre”, „jenever”, „genever”, ko tirgo Spānijā, terminam „espirituoso al enebro”,

– attiecībā uz „ginebra”, „genebra”, ko tirgo Beļģijā, terminam „spiritueux au genièvre”/„met jeneverbessen gearomatiseerde gedistilleerde drank”, Nīderlandē terminam „met jeneverbessen gearomatiseerde gedistilleerde drank” un Francijā terminam „spiritueux au genièvre”.