52005PC0086

Briselē, 14.03.2005

COM(2005) 86 galīgā redakcija

2005/0014 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98

(IESNIEGUSI KOMISIJA)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regulā 88/98 iekļauti pašreizējie tehniskie pasākumi zvejas resursu saglabāšanai Kopienas ūdeņos Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā. Tehniskie pasākumi nosaka linuma acu izmērus un citus zvejas rīku struktūras aspektus, laikposmus un ģeogrāfiskos apgabalus, kuros aizliegti vai ierobežoti noteikti zvejas veidi, kā arī ūdeņu dzīvo resursu minimālos loma izmērus.

Kopiena ir Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas (IBSFC) , organizācijas, kas izdod noteikumus par zvejas resursu saglabāšana un pārvaldību Baltijas jūrā, līgumslēdzēja puse. IBSFC katru gadu sniedz ieteikumus par maksimālajiem nozvejas līmeņiem un iesaka noteiktus tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un atbildīgu izmantošanu Baltijas jūrā. Kopienai ir saistības īstenot IBSFC ieteiktos pasākumus, ja tā pret tiem neiebilst. Kas attiecas uz tehniskajiem pasākumiem, tas izdarīts ar Padomes Regulu 88/98. Taču virkne jaunāko IBSFC ieteikumu par tehniskajiem pasākumiem ir ieviesta ar ikgadējām Kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu regulām, nevis ar Regulas 88/98 grozījumiem. Līdz ar to visus tehniskos pasākumus, kas attiecas uz šo reģionu, būtu jāiekļauj vienā regulā, kurā ņemti vērā pēdējo piecu gadu noteikumi.

Turklāt 2003. gada Pievienošanās akts paredz pirms iestāšanās datuma ar Padomes Regulas 88/98 grozījumiem izveidot speciālu zvejas intensitātes ierobežošanas režīmu Rīgas jūras līcī.

Visi pārskatītie tehniskie pasākumi ir jāiekļauj visaptverošā dokumentā.

Turklāt Padomes Regulas 88/89 piemērošanas pieredze ir parādījusi trūkumus, kas radīja zināmas problēmas regulas piemērošanā un izpildē. Tāpēc Komisija šajā priekšlikumā ir iekļāvusi vairākus nosacījumus trūkumu labošanai, galvenokārt definējot nozvejas mērķus un nozvejas procentuālo sadalījumu, ko var piemērot atkarībā no dažādiem linuma acu izmēriem un nozvejas ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Izstrādājot papildu nosacījumus, Eiropas Komisija iespēju robežās vēlas saglabāt saskaņotību ar atbilstošajiem nosacījumiem par tehniskajiem pasākumiem ārpus Baltijas jūras, kas jau ir iestrādāti Kopienas likumdošanā.

Turklāt pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā IBSFC reformēšana un aizstāšana ar divpusējo sadarbību ar Krievijas Federāciju, kas ir vienīgā Eiropas Savienībā neietilpstošā Baltijas jūras piekrastes valsts, ir saprātīgs risinājums. Uz šī fona, izstrādājot tehniskos pasākumus Baltijas jūras reģionam, Eiropas Kopienai nākotnē nebūs saistoši IBSFC lēmumi. Ņemot vērā arī to, ka vairāki eksistējošie noteikumi ir pārāk detalizēti un/vai nav pamata uzskatīt, ka ar tiem iespējams panākt zivju resursu saglabāšanu, Eiropas Komisija šajā priekšlikumā cenšas pēc iespējas vienkāršot nosacījumus, ne vienmēr pieturoties pie pastāvošajiem IBSFC nosacījumiem.

Visi citi saistošie nosacījumi, kas iekļauti Padomes Regulā 88/89, paliek spēkā.

Visbeidzot, Padomes Regulā 1434/98 ietverti noteikumi par tādu siļķu izkraušanu, kas paredzētas rūpniecībai, nevis tiešai izmantošanai uzturā. Cenšoties vienkāršot likumdošanu, Komisija iesaka tos Padomes Regulas 1434/98 noteikumus, kas attiecas uz Baltijas jūru, aizstāt ar šī priekšlikuma vispārējiem noteikumiem par nešķirota loma izkraušanu.

Pieņemot šo priekšlikumu, Padomes Regula 88/98 tiek atcelta un Padomes Regulas 1434/98 noteikumi, kas attiecas uz Baltijas jūru, tiek svītroti.

2005/0014 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā

saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[3] 2. un 4. pantu Padome, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, izstrādās Kopienas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas atbilst ilgtspējīgiem ekonomikas, vides un sociālo apstākļu kritērijiem. Šajā sakarā Padome var pieņemt tehniskus pasākumus, lai ierobežotu zvejas izraisīto mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi.

Kopienas pievienošanās Konvencijai par zvejsaimniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, kas grozīta ar konvencijas dalībvalstu pārstāvju konferences protokolu (turpmāk Gdaņskas Konvencija), tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 83/414/EEK[4].

Kopš izveidošanas saskaņā ar Gdaņskas Konvenciju Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija ir pieņēmusi pasākumu kopumu zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai Baltijas jūrā. Tā darīja zināmus līgumslēdzējām pusēm ieteikumus šo tehnisko pasākumu grozīšanai.

Kopienai ir jāīsteno šie ieteikumi. Tā kā Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija var tikt aizstāta ar divpusēju sadarbību ar Krievijas Federāciju, Kopienas noteikumiem nevajadzētu stingri turēties pie šiem ieteikumiem, bet ieviest visaptverošu un saskaņotu uz Kopienas ūdeņiem attiecināmo tehnisko noteikumu sistēmu, kas balstīta uz pastāvošajiem noteikumiem. Atsevišķos gadījumos, kad eksistējošie nosacījumi ir pārāk detalizēti un/vai nav pamata uzskatīt, ka ar tiem iespējams panākt zivju resursu saglabāšanu, ir iespējama vienkāršošana.

Ar Padomes 1997 gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 88/89 nosaka noteiktus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[5].

Regulas (EK) Nr. 88/98 piemērošanas gaitā atklājušies noteikti šīs regulas trūkumi, kuru dēļ rodas piemērošanas un izpildes grūtības, kas jālabo, nosakot zvejojamās sugas un nepieciešamos nozvejas procentuālos apjomus dažādiem linuma acu izmēriem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, zvejojot ar noteiktiem rīkiem.

Jānosaka veids, kādā aprēķina zvejojamo sugu un citu sugu procentuālos apjomus.

Sugas minimālajam izmēram būtu jābūt saskaņotam ar tiem linuma acu izmēriem, ko izmanto attiecīgās sugas zvejā.

Rīgas jūras līcis ir unikāla un diezgan jutīga jūras ekosistēma, kurai vajadzīgi speciāli pasākumi, lai nodrošinātu tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz to. Līdz ar to Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā 21. pants[6] paredz, ka Padomei ir jāgroza Regula (EK) Nr. 88/98 pirms pievienošanās brīža, lai tiktu pieņemti vajadzīgie resursu saglabāšanas pasākumi Rīgas jūras līcī.

Lai kontrolētu zvejas darbības, Rīgas jūras līcim drīkst piekļūt tikai ar īpašām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām[7].

Zinātniskā informācija liecina, ka mencu gadījumā velkamie zvejas rīki bez izejas logiem ir mazāk selektīvi nekā rīki ar BACOMA tipa izejas logu. Tāpēc ir lietderīgi neļaut Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem mencu zvejas gadījumā izmantot velkamos zvejas rīkus bez BACOMA tipa izejas loga.

Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1434/98 nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā[8].

Lai vienkāršotu sarežģītos Regulas (EK) Nr. 1434/98 noteikumus, tie regulas noteikumi, kas attiecas uz Baltijas jūru, jāaizstāj ar vispārīgiem nosacījumiem par nešķirota loma izkraušanu, kuri jāiekļauj šajā regulā. Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98.

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību8.

Saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK jāpieņem arī šīs regulas pielikumu grozījumi.

Ņemot vērā noteikumos izdarāmo grozījumu skaitu un apjomu, Regula (EK) Nr. 88/98 jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tekstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻADARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka tehniskos saglabāšanas pasākumus attiecībā uz zvejas resursu ieguvi un nogādi krastā jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kas atrodas I pielikumā precizētajā ģeogrāfiskajā teritorijā.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā:

(a) “aktīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, tostarp jo īpaši velkamie zvejas rīki un apņemošie zvejas rīki, kura gadījumā zvejas darbībām ir vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība;

(b) “tralis” ir zvejas rīks, ko aktīvi velk ar galvenā kuģa dzinēja jaudu un kas sastāv no konusa vai piramīdas veida daļas (traļa priekšējās daļas), kas aizmugurē aizdarīta ar āmi un ko pie atveres var paplašināt ar spārniem vai uzmontēt cietam rāmim. Horizontālo atveri veido vai nu traļa durvis, vai dažādas formas un lieluma svaru kārts vai rāmis. Šādus tīklus var vilkt vai nu pa grunti (grunts traļa tīkls), vai pelaģiski (pelaģiskais traļa tīkls);

(c) “velkamais vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai dzītu zivis uz vada atveri. Rīks, kas pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs gruntstralim, sastāv no diviem gariem spārniem, galvenās daļas un savienojuma (āmja);

(d) “dragas” ir tīkli vai metāla grozi, kas piestiprināti pie dažādas formas un lieluma rāmja, kura zemākajai daļai ir lāpstiņas, kas var būt ar zobiem;

(e) “riņķvads” ir aptverošs zvejas rīks, kura apakšu tīkla apakšā savelk riņķvada savilcējtrose, kura stiepjas cauri riņķiem, kas piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot tīklu savilkt un aizdarīt;

(f) “rāmju tralis” ir zvejas rīks ar traļa tīklu, ko horizontāli atver tērauda vai koka caurule, rāmi, tīklu ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm, kuru ar kuģa dzinēja jaudu aktīvi velk pa grunti;

(g) “stiprinājuma maiss” ir cilindrisks tīkls, kas pilnībā ieskauj āmi un pagarina to. Tas var būt izgatavots no tā paša materiāla, no kura ir izgatavots āmis vai tā pagarinājuma daļa, vai no kāda smagāka materiāla;

(h) “iedzirknis” ir tīkls, kas iestiprināts aktīvā zvejas rīka tīkla iekšpusē tā, lai loms varētu pārvietoties zvejas rīka priekšgala uz pakaļgalu, bet nevarētu tikt atpakaļ;

(i) “ pasīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, tostarp žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, noenkuroti peldošie tīkli, driftertīkli, grunts žaunu tīkli, jedas, noenkurotas peldošas jedas un peldošās āķu jedas, kura gadījumā zvejas darbībām nav vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība. Tīkli var sastāvēt no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo un savienotājvirvi un var būt aprīkoti ar gremdi, pludu un vadni;

(j) “žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir tīkls, kas sastāv no viena tīkla gabala un ko ūdenī vertikālā stāvoklī notur pludi un atsvari. Dzīvos ūdens resursus ar to noķer aptverot un iepinot tos tīklos. Šo tīklu līdzsvars un peldspēja ļauj ar tiem zvejot ūdens kūlī līdz pat ūdens virsmai (noenkurotie peldošie tīkli un driftertīkli) vai pie grunts (grunts žaunu tīkli);

(k) “trīssienu tīkls” ir tīkls, kas veidots no diviem vai vairākiem tīkla gabaliem, kas no viena punkta nokarājas kopā vai paralēli, ir ar kādu līdzekli piestiprināti vai kurus var piestiprināt pie grunts;

(l) “noenkurots peldošais tīkls” ir tīkls, kas ir ar kādu līdzekli piestiprināts vai kuru var piestiprināt pie grunts un kas peld ūdens kūlī līdz pat ūdens virsmai;

(m) “drifetrtīkls” ir žaunu tīkls vai iepinējtīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā tur peldošas ierīces, kas brīvi dreifē straumē atsevišķi vai (parasti) kopā ar kuģi, kurām tās piestiprinātas. Tas var būt aprīkots ar jūras enkuriem vai citām dreifējošām ierīcēm, kas stabilizē tīklu un/vai ierobežo to dreifēšanu;

(n) “grunts žaunu tīkls” ir žaunu tīkls, kas ir ar kādu līdzekli piestiprināts vai kuru var piestiprināt pie grunts, noturot zvejas rīku vietā tuvu gruntij;

(o) “jedas” ir uz grunts nostiprinātas vai dreifējošas savienotas jedas, uz kurām ir liels skaits āķu ar ēsmu;

(p) “izmantošanas laiks” ir laika posms no brīža, kad tīklus pirmo reizi izmet ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal atrodas uz zvejas kuģa klāja;

(q) “kvadrātveida acu linums” ir tīklu konstrukcija, kad tīkli ir iestiprināti tā, lai no abiem paralēlo līniju komplektiem, ko veido acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;

(r) “āmis” ir traļa pati aizmugurējā daļa, kurai ir cilindriska forma, t.i., viscaur viens un tas pats perimetrs, vai arī konusveidīga forma;

(s) “āmja apvalks” ir cilindrisks linuma gabals, kas pilnībā aptver traļa āmi un kuru pēc noteiktiem intervāliem var piestiprināt pie āmja. Tā izmēri (garums un platums) ir vismaz tikpat lieli kā tās āmja daļas izmēri, pie kuras tas piestiprināts;

(t) ”aizmugures līne” ir aizmugurējā apaļā līne, kas piestiprināta āmim ne tālāk kā 2 metrus no galvenās stropes acīm, mērot ar garumā izstieptām stropēm;

(u) “paceļamā līne” ir virve, kas aptīta pa āmja perimetru vai tā apvalka perimetru, ja tāds ir, un ar cilpām vai gredzeniem piestiprināta pie tā;

(v) “āmja boja” ir peldoša ierīce, ko izmanto, lai paceltu vai iezīmētu tīkla novietojumu vai arī abiem nolūkiem;

(w) “bojas virve ” ir virve, kas savieno āmja boju ar to zvejas rīka daļu, ko tā paceļ vai iezīmē.

II NODAĻATĪKLI UN TO IZMANTOŠANA

I DAĻA

AKTĪVIE ZVEJAS RĪKI

3. PANTS ZVEJOJAMāS SUGAS UN MINIMāLIE LINUMA ACU IZMēRI

1. Katram I pielikumā uzskaitītajam apakšiedalījumam atļautais linuma acu izmēra diapazons ir norādīts II pielikumā.

II pielikumā norādīts arī minimālais dzīvo jūras organismu zvejojamo sugu procentuālais apjoms katram ģeogrāfiskajam apakšreģionam un linuma acu izmēram.

2. Uz dragām 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas. Taču, ja jebkurā no zvejas reisiem uz klāja ir dragas, aizliegts paturēt uz klāja vai izkraut jebkādu daudzumu dzīvo jūras organismu, ja 95% to dzīvsvara neveido gliemji.

4. pantsZvejojamo sugu procentuālā apjoma aprēķināšana

1. Procentuālās daļas, kas minētas II pielikumā, aprēķina kā proporciju to visu sugu dzīvsvaram, kas uzskaitītas II pielikumā un kas:

(a) tiek paturētas uz klāja pēc šķirošanas vai

(b) tiek izkrautas.

2. Zvejojamo sugu un pārējo sugu procentuālo apjomu iegūst, sasummējot visus to II pielikumā uzskaitīto zvejojamo sugu un pārējo sugu daudzumus, kas tiek turēti uz klāja.

3. Aprēķinot procentuālo apjomu zvejas kuģim, no kura II pielikumā minētie sugu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā.

4. Zvejojamo sugu procentuālo apjomu var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem izlases veida paraugiem.

5. Ja lomu izkrauj nešķirotu, dalībvalstis nodrošina, lai izkrautie sugu daudzumi tiktu aprēķināti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem izlases veida paraugiem.

5. pantsZvejas rīku struktūra

1. Nedrīkst lietot nevienu ierīci, kas jebkurā tīkla vietā nosprosto vai kā savādi samazina linuma aci.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, āmja zemākās daļas ārpusē ir atļauts piestiprināt jebkuru aktīvo zvejas rīku, audeklu, tīklus vai jebkuru citu materiālu, kura mērķis ir novērst vai samazināt nolietošanos. Šādu materiālu piestiprina tikai gar āmja priekšējo malu un sānu malām.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, āmja un tā pagarinājuma ierīces ārpusei atļauts piestiprināt āmja apvalkam. Āmja apvalka linuma acu izmēram jābūt vismaz divas reizes lielākam nekā āmim, bet nekādā gadījumā tas nedrīkst būt mazāks par 80 mm.

Āmja apvalku var piestiprināt šādās vietās:

(a) priekšējā malā:

(b) aizmugurējā malā.

Āmja apvalku var aizdarīt:

(a) aploces virzienā - pie āmja un pie pagarinājuma ap vienu acu rindu;

(b) garumā – gar vienu acu rindu.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, aktīvajiem zvejas rīkiem ir atļauts lietot nekustīgu tīklu vai iedzirkni, kura izmērs ir vismaz tāds pats kā āmim. Iedzirkni var piestiprināt vai nu āmja iekšpusē, vai priekšā. Attālums no iedzirkņa stiprinājuma vietas, ja tā ir priekšā, līdz āmja aizmugurei ir vismaz trīs reizes lielāks nekā iedzirkņa garums.

6. pants Īpašas aizliegtas struktūras

Aizliegts izmantot:

(a) jebkādus āmjus, kura vienāda izmēra acu skaits ap jebkuru āmja apkārtmēru palielinās no tā sākuma līdz galam;

(b) jebkādu pagarinājumu, kura acu skaits, izņemot eģu acu skaitu, jebkurā pagarinājuma apkārtmēra vietā ir mazāks par acu skaits, izņemot eģu acu skaitu, tā āmja priekšējās daļas apkārtmēram, kuram piestiprināts pagarinājums;

(c) jebkuru linuma acu izmēru, kas vienāds ar vai lielāks par 32 mm, ja jebkurš no linumiem nav četrkantains;

(d) jebkādu tīklu materiālu, kuram ir jebkāda atsevišķa četrstūraina acs, kuras mala garuma ziņā atšķiras no citām acu malām par vairāk nekā 10 procentiem un vismaz 2 mm;

(e) jebkādu gruntstīklu, kuram piestiprināts āmis jebkādā citā veidā kā vien piesienot pie tās tīkla daļas, kas atrodas āmja ārpusē;

(f) jebkuru āmju un pagarinājuma kombināciju, kuru kopējais garums izstieptā veidā pārsniedz 36 m tīkla, kura linuma acu izmērs pārsniedz 89 mm;

(g) jebkādu āmi vai pagarinājumu, vai kvadrātveida paneli, kas nav izgatavots no viena tīkla materiāla;

(h) jebkādu āmi un/vai pagarinājumu, kas izgatavots no vairāk nekā vienas tīkla materiālu kārtas tā, lai āmja un/vai pagarinājuma augšējā daļa izstieptā veidā būtu garāka vai īsāka par āmja un/vai pagarinājuma apakšējo daļu izstieptā veidā.

7. pantsAizlieguma apgabali

Visu gadu aizliegts zvejot ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno punktus ar šādām koordinātām:

54˚ 23´ ziemeļu platums, 14˚ 35´ austrumu garums

54˚ 21´ ziemeļu platums, 14˚ 40´ austrumu garums

54˚ 17´ ziemeļu platums, 14˚ 33´ austrumu garums

54˚ 07´ ziemeļu platums, 14˚ 25´ austrumu garums

54˚ 10´ ziemeļu platums, 14˚ 21´ austrumu garums

54˚ 14´ ziemeļu platums, 14˚ 25´ austrumu garums

54˚ 17´ ziemeļu platums, 14˚ 17´ austrumu garums

54˚ 24´ ziemeļu platums, 14˚ 11´ austrumu garums

54˚ 27´ ziemeļu platums, 14˚ 25´ austrumu garums

54˚ 23´ ziemeļu platums, 14˚ 35´ austrumu garums

II DAĻAPASĪVIE ZVEJAS RĪKI

8. PANTS ZVEJOJAMāS SUGAS UN MINIMāLAIS LINUMA ACU IZMēRS

1. Katram I pielikumā uzskaitītajam apakšiedalījumam atļautais linuma acu izmēra diapazons katrai zvejojamai sugai ir norādīts III pielikumā.

III pielikumā norādīts arī minimālais dzīvo jūras organismu zvejojamo sugu procentuālais apjoms katram ģeogrāfiskajam apakšreģionam un linuma acu izmēram.

2. Apakšreģionā aizliegts turēt uz klāja jebkādus žaunu tīklus, iepinējtīklus vai trīssienu tīklus, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par III pielikumā norādīto izmēru.

Taču, kas attiecas uz trīssienu tīkliem, linuma acu izmēram tajā tīkla daļā, kurā ir vislielākās linuma acis, jāatbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām. Linuma acu izmēram tajā tīkla daļā, kurā ir vismazākās linuma acis, jābūt mazākam par 16 mm.

3. Katram zvejas reisam aizliegta izkraušana, ja I pielikumā uzskaitītajās apakšreģionos nozvejotais un uz klāja paturētais loms netabilst III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

9. pantsZvejojamo sugu procentuālā apjoma aprēķināšana

1. Zvejojamo sugu procentuālo apjomu, kas minēts III pielikumā, aprēķina pēc visu III pielikumā minēto sugu dzīvsvara proporcijas, kas:

(a) pēc šķirošanas tiek paturētas uz klāja vai

(b) izkrautas.

2. Zvejojamo sugu un pārējo sugu procentuālo apjomu iegūst, sasummējot visus to III pielikumā uzskaitīto zvejojamo sugu un pārējo sugu daudzumus, kas tiek turēti uz klāja.

3. Aprēķinot procentuālo apjomu zvejas kuģim, no kura III pielikumā minētie sugu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā.

4. Zvejojamo sugu procentuālo apjomu var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem izlases veida paraugiem.

5. Ja lomu izkrauj nešķirotu, dalībvalstis nodrošina, lai izkrautie sugu daudzumi tiktu aprēķināti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem izlases veida paraugiem.

10. pantsIzmēri un izmantošanas laiks

1. Ja zvejo ar noenkurotajiem peldošajiem tīkliem un driftertīkliem, vienam kuģim aizliegts vienlaicīgi lietot vairāk nekā 600 tīklu, katra tīkla garumam augšējā malā nepārsniedzot 35 metrus. Papildus zvejai atļauto tīklu skaitam uz klāja drīkst glabāt ne vairāk kā 100 rezerves tīklu.

2. Zvejojot ar grunts žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai trīssienu tīkliem, kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 12 km tīklu, kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 24 m tīklu.

3. Tīklu izmantošanas laiks, kas minēts 3. punktā, nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

11. pantsPazīšanas zīmes

Aizliegts lietot noenkurotus vai dreifējošus rīkus, kas nav marķēti ar bojām vai citām pazīšanas zīmēm.

12. pantsDriftertīklu lietošanas ierobežojumi

1. No 2008. gada 1. janvāra aizliegts turēt uz klāja vai izmantot drifetrtīklus.

2. 2006. un 2007. gadā driftertīklus drīkst turēt uz klāja vai izmantot zvejai, ja to atļāvušas kompetentas kuģa karoga valsts iestādes.

3. 2006. un 2007. gadā to kuģu skaits, kuriem atļauts turēt uz klāja vai izmantot zvejai driftertīklus, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 40% un 20% zvejas kuģu, kas izmantoja drifetrtīklus no 2001. līdz 2003. gadam.

4. Dalībvalstis līdz katra gada 30. aprīlim dara zināmu Komisijai to kuģu sarakstu, kuriem atļauts veikt zvejas darbības ar driftertīkliem.

13. pantsUz driftertīkliem attiecināmie noteikumi

1. Ja lieto driftertīklus, peldošās bojas ar radara reflektoriem jānoenkuro katrā tīklojuma galā, lai jebkurā laikā varētu noteikt to atrašanās vietu. Bojām jābūt pastāvīgi marķētām ar tā kuģa reģistrācijas burtu(-iem) un numuru, kuram tās pieder.

2. Driftertīklus izmantojošā kuģa kapteinis iekārto kuģa žurnālu, kurā katru dienu reģistrē šādu informāciju:

(a) uz klāja esošo tīklu kopējais garums;

(b) katrā zvejas darbībā izmantoto tīklu kopējais garums;

(c) vaļveidīgo piezvejas daudzums;

(d) šādu lomu nozvejas datums un vieta.

3. Uz kuģa, kas izmanto driftertīklus, klāja ir jābūt 12. panta 2. punktā minētajai atļaujai.

III DAĻA UZ TĪKLIEM UN TO IZMANTOŠANU ATTIECINĀMIE KOPĪGIE NOTEIKUMI

14. PANTS LINUMA ACU IZMēRA UN AUKLAS RUPJUMA NOTEIKšANA

Tehniskie noteikumi zvejas tīklu linuma acu izmēra un auklas rupjuma noteikšanai ir pieņemti saskaņā ar kārtību, ko nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 129/2003[9].

15. pantsVajadzīgo nozvejas procentuālo apjomu sasniegšana

1. Dzīvo jūras organismu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautās, II un III pielikumā precizētās procentuālās daļas, nedrīkst izkraut krastā, bet tos pirms katras izkraušanas jāatlaiž atpakaļ jūrā.

2. Neraugoties uz 1. punktu, ikreiz, kad zvejas reisa laikā kuģis atstāj jebkuru no I pielikumā minētajiem apakšreģioniem, II un III pielikumā noteiktais minimālais zvejojamo sugu procentuālais apjoms, ko attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nozvejo un patur uz klāja, jāsasniedz divu stundu laikā.

16. pantsZvejas rīku izmantošanas nosacījumi

1. Zvejas rīkus, ko nedrīkst izmantot noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā vai noteiktā laikā noglabā uz kuģa tā, lai aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikā tie nebūtu sagatavoti lietošanai. Rezerves zvejas rīkus noglabā atsevišķi un tā, lai tie nebūtu sagatavoti lietošanai.

2. Zvejas rīku uzskata par nesagatavotu lietošanai, ja:

(a) aktīvo zvejas rīku gadījumā:

(i) traļa durvis ir nostiprinātas falšborta iekšpusē vai ārpusē vai pie traļa loka,

(ii) sviežamās līnes vai veijeri nav savienoti ar traļa durvīm vai atsvariem;

(b) to pasīvo zvejas rīku gadījumā, kuru zvejojāmā suga ir lasis:

(i) tīkli ir noglabāti zem aizslēdzama pārklāja,

(ii) jedas un āķus glabā noslēgtās kastēs;

(c) attiecībā uz riņķvadiem galvenā vai lejas virve nav savienota ar vadu..

3. Atkāpjoties no 1. punkta, izmantojot zvejas rīkus, kuriem saskaņā ar II un III pielikumu par zvejojamo sugu ir noteiktas mencas (Gadus morhua) , uz klāja nedrīkst turēt nekādus citus zvejas rīkus.

III DAĻAMINIMĀLAIS ZIVJU IZKRAUŠANAS LIELUMS

17. pantsZivju mērīšana

1. Zivi uzskata par nepietiekama lieluma zivi, ja tā ir mazāka par IV pielikumā precizēto minimālo izmēru attiecīgajai sugai un ģeogrāfiskajai teritorijai.

2. Zivi mēra no mutes gala, kad mute ir aizvērta, līdz astes spuras galējam punktam.

18. pantsPārāk maza izmēra zivju glabāšana uz klāja

1. Pārāk maza izmēra zivis netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

Uz zivīm, kas II pielikumā nav definētas kā mērķa sugas tīkla acu kategorijām mazākām par 16 milimetriem vai no 16 līdz 31 milimetram un kas nozvejotas ar velkamajiem zvejas rīkiem ar acu izmēru mazāk nekā 32 milimetri, neattiecas 1. punkts ar noteikumu, ka minētās zivis nav sašķirotas un nav pārdotas, izliktas apskatei vai piedāvātas pārdošanai patēriņam cilvēku uzturā.

IV DAĻAIEROBEŽOJUMI, KAS ATTIECAS UZ NOTEIKTIEM APGABALIEM VAI DZĪVIEM JŪRAS RESURSIEM

19. pantsBornholmas ieplakas slēgšana zvejai

No 15. maija līdz 31. augustam aizliegts zvejot Bornholmas ieplakā jūras apgabalā, ko ierobežo līnijas, kuras savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskajām koordinātām.

– 55° 30' ziemeļu platums, 15° 30' austrumu garums.

– 55° 30' ziemeļu platums, 16° 30' austrumu garums.

– 55° 00' ziemeļu platums, 16° 30' austrumu garums.

– 55° 00' ziemeļu platums, 16° 00' austrumu garums.

– 55° 15' ziemeļu platums, 16° 00' austrumu garums.

– 55° 15' ziemeļu platums, 15° 30' austrumu garums.

– 55° 30' ziemeļu platums, 15° 30' austrumu garums.

20. pantsMencu zvejas ierobežojumi

No 15. jūnija līdz 15. augustam aizliegts uz klāja turēt mencas.

21. pantsPlekstveidīgo zivju zvejas ierobežojumi

1. Aizliegts turēt uz klāja šādu sugu zivis, kas noķertas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos:

Suga | Ģeogrāfiskais apgabals | Laikposms |

Plekstes (Platichthys flesus) | 22. līdz 32. apakšreģionā | No 1. februāra līdz 15. maijam |

Jūras butes (Pleuronectes platessa) | 22. līdz 32. apakšreģionā | No 1. februāra līdz 15. maijam |

Akmeņplekstes (Psetta maxima) | 22. līdz 32. apakšreģionā | No 1. jūnija līdz 31. jūlijam |

Gludie rombi (Scophtalmus rhombus) | 22. līdz 32. apakšreģionā | No 1. jūnija līdz 31. jūlijam |

2. Atkāpjoties no 1. punkta, izmantojot zvejas rīku, kuram saskaņā ar II un III pielikumu par zvejojamo sugu ir noteiktas mencas, šajā punktā minētajos aizlieguma periodos piezveju, kas sastāv no plekstēm, jūras zeltplekstēm, akmeņplekstēm un gludajiem rombiem, var paturēt uz klāja 10% apjomā no kopējā uz klāja paturēto nozvejoto mencu dzīvsvara.

22. pantsLašu un jūras foreļu zvejas ierobežojumi

1. Aizliegts turēt uz klāja lašus ( Salmo salar ) vai jūras foreles ( Salmo trutta ):

(a) no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22. līdz 31. apakšreģiona ūdeņos,

(b) no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32. apakšreģiona ūdeņos.

2. Aizlieguma sezonā aizliegtā zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, rēķinot no krasta.

23. pantsZušu zvejas ierobežojumi

Visu gadu aizliegts turēt uz klāja zušus, kas ķerti ar jebkādiem aktīvajiem zvejas rīkiem.

V DAĻA ĪPAŠI UZ RĪGAS JŪRAS LĪCI ATTIECINĀMI PASĀKUMI

24. pants Ūdeņu noteikšana

Šajā regulā Rīgas jūras līča robežas ir :

(a) rietumos – līnija no 57° 34.1234' N, 21° 42.9574' E līdz 57° 57.4760' N, 21° 58.2789' E tad uz dienvidiem līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad uz ziemeļaustrumiem gar Sāremā austrumu krastu; un

(b) ziemeļos – līnija no 58° 30.0' N, 23° 13.2' E līdz 58° 30.0' N, 23° 41.1' E.

25. pants Speciālā zvejas atļauja

1. Lai varētu zvejot Rīgas jūras līcī, kuģiem jāsaņem īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 1. punktā minētā speciālā zvejas atļauja, ir iekļauti sarakstā, ko katra dalībvalsts iesniedz Komisijai un kurā norādīts to nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs.

3. Sarakstā iekļautajiem kuģiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a) sarakstā iekļauto kuģu dzinēja kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas Rīgas jūras līcī zvejojuši 2000.-2001. gadā;

(b) kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatus (kW).

26. pantsKuģu vai to dzinēju aizstāšana

1. Jebkuru atsevišķu kuģi no 25. panta 2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ja:

(a) šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada 25. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā dzinēja kopējās jaudas pieaugumu un

(b) neviena aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW.

2. Jebkura atsevišķa kuģa, kas iekļauts 25. panta 2. punktā minētajā sarakstā, dzinēju var aizstāt, ja:

(a) dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniegs 221 kW un

(b) aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu 25. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto dzinēja kopējo jaudu.

VI DAĻAVISPĀR ĪGI NOTEIKUMI

27. pantsAizliegtie zvejas rīki un paņēmieni

1. Dzīvo jūras organismu ķeršana ar rāmju traļiem ir aizliegta.

2. Ķert dzīvos jūras organismus, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu vai elektrības izmantošanu, ir aizliegts.

3. Pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai jūras organismus, kas noķerti, izmantojot 2. punktā minētās metodes un metodes, kas ietver jebkāda veida lādiņu izmantošanu, ir aizliegts.

28. pantsZinātniskā izpēte

1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a) zvejas darbības jāveic ar atļauju un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu pārraudzībā,

(b) Komisiju un dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras ūdeņos notiek izpēte, par to jāinformē pirms zvejas darbības,

(c) uz kuģa, kas veic zvejas darbību, klāja ir jābūt tās dalībvalsts izsniegtai atļaujai, zem kuras karoga tās kuģo.

2. Neraugoties uz 1. punktu, 1. punktā minētajiem mērķiem nozvejotos dzīvos jūras organismus nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt un piedāvāt, ja:

(a) tie neatbilst IV pielikumā noteiktajam minimālajam izkraušanas izmēram vai

(b) tos tieši nepārdod nolūkam, kas nav patēriņš cilvēku uzturā.

29. pantsMākslīgā krājumu atjaunošana un pārvietošana

Šo regulu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic tikai nolūkā mākslīgi atjaunot krājumus vai pārvietot dzīvos jūras organismus un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, tad Komisija un visas iesaistītās dalībvalstis par to tiek iepriekš informētas.

30. pantsPasākumi, ko veic dalībvalstis un kas attiecas tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri kuģo zem to karoga

1. Krājumu saglabāšanai un pārvaldībai dalībvalstis var veikt tādus tehniskus pasākumus, kas paredzēti nozvejas samazināšanai un:

(a) papildina Kopienas zvejas regulās paredzētos pasākumus vai

(b) ir stingrāki par Kopienas zvejas regulās paredzētajiem pasākumiem.

Pasākumi ir attiecināmi tikai un vienīgi uz attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem un tiem ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem.

2. Attiecīgajai dalībvalstij par šiem pasākumiem nekavējoties jāpaziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.

3. Dalībvalsts Komisijai pēc pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai pasākumi atbilst 1. punkta prasībām.

4. Ja Komisija secina, ka pasākumi neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa dalībvalstij atcelt vai grozīt pasākumus.

VII DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus normas šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

32. pantsPielikumu grozījumi

Pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

33. pantsRegulas (EK) Nr 1434/98 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1434/98 groza šādi:

1) regulas 1. pantā svītro 2. punktu;

2) regulas 2. pantā 2. un 3. punktu svītro;

3) regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Siļķu lomu, kas iegūts:

– 1. un 2. apgabalā ar velkamajiem tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm, vai

– 3. apgabalā ar velkamajiem tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 40 mm, vai

– 1., 2. vai 3. apgabalā ar jebkuriem zvejas rīkiem, izņemot velkamos tīklus,

nedrīkst nogādāt krastā citiem mērķiem, nevis tiešai izmantošanai uzturā, ja to iepriekš nepiedāvā tiešai izmantošanai uzturā un nespēj atrast pircēju.”;

4) regulas 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu svītro.

34. pantsAtcelšana

Regulu (EK) Nr. 88/98 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikuma korelācijas tabulu.

35. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀ APGABALA APAKŠREĢIONI, KAS MINĒTI 1. PANTĀ

22. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga (56° 09' Z, 10° 44' A) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56° 01' Z, 11° 18' A) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu līdz 12° 00' A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Falsteras salai; tad gar Falsteras salas krastu līdz Geseras ragu (54° 34' Z, 11° 58' A); tad taisni uz austrumiem līdz 12° 00' A garuma; tad uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.

23. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56° 08' Z, 12° 18' A) Zēlandes ziemeļu krastā līdz Killenai (56° 18' Z, 12° 28' A) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz Falsterbo bākai (55° 23' Z, 12° 50' A); tad caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Stevnas bākai (55° 19' Z, 12° 28' A) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.

24. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Stevnas bākas (55° 19' Z, 12° 28' A) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Falsterbo bākai (55° 23' Z, 12° 50' A) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu līdz Sandhammarenas bākai (55° 24' Z, 14° 12' A); no turienes līdz Hamerodes bākai (55° 18' Z, 14° 47' A) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu līdz 15° 00' A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu līdz 12° 00' A garumam; tad taisni uz ziemeļiem līdz 54° 34' Z platuma un 12° 00' A garuma; tad taisni uz rietumiem uz Geseras ragu (54° 34' Z, 11° 58' A); no turienes gar Falsteras salas ziemeļu un austrumu krastu līdz 12° 00' A garuma; no turienes taisni uz ziemeļiem uz Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu līdz sākumpunktam.

25. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30' Z platuma Zviedrijas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Ēlandes rietumu krastam; tad šķērso Ēlandes dienvidus līdz 56° 30' Z platuma Ēlandes krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz 18° 00' A garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu līdz 15° 00' A garuma; tad uz ziemeļiem uz Borholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hamerodes bāku (55° 18' Z, 14° 47' A); tad uz Sandhammarenas bāku (55° 24' Z, 14° 12' A) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

26. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30’ Z platuma un 18° 00’ A garuma un turpinās taisni austrumu virzienā līdz Latvijas rietumu krastam; tad dienvidu virzienā gar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas krastu līdz 18° 00 A garuma Polijas krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

27. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krasta (59° 41’ Z platuma un 19°41’ A garuma), kura turpinās taisni uz dienvidiem līdz Gotlandes ziemeļu krastam; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu līdz 57° 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00' A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 56° 30' Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Ēlandes salas austrumu krastam; tad šķērso Ēlandes salas dienvidus līdz 56° 30' Z platuma rietumu krastā; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

28. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 58° 30' Z platuma un 19° 00' A garuma, kura turpinās taisni uz austrumiem līdz Sāremā rietumu krastam; tad šķērso Sāremā ziemeļus, sasniedzot 58° 30' Z platuma Sāremā austrumu krastā; tad uz austrumiem uz Igaunijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu un Latvijas ziemeļu un rietumu krastiem līdz 56° 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 57° 00' Z platuma; tad taisni uz austrumiem līdz Gotlandes salas rietumu krastam; tad ziemeļu virzienā līdz 19° 00’ A garuma Gotlandes ziemeļu krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

29. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 60° 30' Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu uz dienvidu krastu līdz 23° 00' A garuma kontinentālās daļas dienvidu krastā; tad taisni uz dienvidiem līdz 59° 00' Z garuma; tad uz austrumiem uz Igaunijas kontinentālās daļas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu līdz 58° 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Sāremā salas austrumu krastam; tad, šķērsojot Sāremā salas ziemeļus, līdz 58° 30' Z platuma salas rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 19° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 59° 41' Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

30. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 63°30’ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kas turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu līdz 60° 30' Z garuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas kontinentālās daļas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

31. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 63° 30' Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kura pēc tam šķērso Botnijas līci līdz 63° 30' Z platuma Somijas kontinentālās daļas krastā; tad taisni uz rietumiem līdz sākumpunktam.

32. apakšreģions

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 23° 00’ A garuma Somijas kontinentālās daļas dienvidu krastā, kura pēc tam šķērso Somu līci līdz 59° 00’ Z platuma Igaunijas rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 23° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

II PIELIKUMS

AKTĪVIE ZVEJAS RĪKI : Linuma acu izmēru diapazoni, zvejojamās sugas un prasītais to nozvejas procentuālais apjoms

Zvejojamās sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

Menca (Gadus morhua) | 22 līdz32 apakšreģions | 38 cm |

Plekste (Platichthys flesus) | 22 līdz 32 apakšreģions | 21 cm |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | 22 līdz 32 apakšreģions | 25 cm |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | 22 līdz 32 apakšreģions | 30 cm |

Gludais rombs (Scophthalmus rhombus) | 22 līdz 32 apakšreģions | 30 cm |

Zutis (Anguilla anguilla) | 22 līdz 32 apakšreģions | 35 cm |

Lasis (Salmo salar) | 22 līdz 32 apakšreģions | 60 cm |

V PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 | Šī regula |

1. pants 2. pants 3. pants 1. un 2. punkts 3. panta 3. punkts 3. panta 4. punkts 3. panta 5. punkts 4. pants 5. panta 1. punkts 5. panta 2. un 3. punkts 6. pants 7. pants 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkts 8. panta 3. punkts 8. panta 4. punkts 9. panta 1. punkts 9. panta 2. punkts 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts 10. pantsa 3. punkts 10. panta 4. punkts 11. pants 12. pants 13. pants 14. pants 15. pants 16. pants I pielikums II pielikums III pielikums IV pielikums V pielikums VI pielikums | 1. pants 21. pants 17. pants 18. pantsa 1. punkts – – – 3. pants 8. pants 14. pants 5. pants 16. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts 7. pants 16. pants 3. punkts 22. pants 10. panta 1. punkts – 27. panta 2. punkts 11. pants – 28. pants 29. pants 30. pants 31. pants 34. pants 35. pants I pielikums – IV pielikums II un III pielikums II pielikuma papildinājums V pielikums |

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C , , . lpp.

[3] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[4] OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.

[5] OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1998. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 1520/98 (OV L 201, 17.7.1998., 1. lpp.).

[6] OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

[7] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[8] OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

[9] OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.