25.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/33

1.1

Krievijas Federācija, kurai ir nozīmīga starptautiska loma, ir stratēģisks partneris Eiropas Savienībai. ES paplašināšanās vēl vairāk izceļ ES un Krievijas kā kaimiņvalstu sadarbības nozīmi, un pēc iespējas labāku attiecību veidošana starp ES un Krieviju Eiropas kopējo demokrātisko vērtību attīstības, kā arī cilvēktiesību un pilsoņu tiesību ievērošanas kontekstā ir ļoti svarīga abām pusēm.

1.2

Sociālā attīstība un dzīves apstākļu uzlabošana, tiesiskuma, kā arī prognozējamas uzņēmējdarbības vides un tirgus ekonomikas veidošana Krievijā prasa konkrētu rīcību. Kaut gan Krievijas Federācijas vadība ir formāli paziņojusi, ka tā atbalsta šo mērķu īstenošanu, dzīves īstenība un šo mērķu īstenošanas gaita ne tuvu neatbilst nedz Krievijas, nedz starptautiskās sabiedrības vēlmēm. Pēc EESK domām, Krievijas pašreizējās vadības attieksme, piemēram, pret ekonomikas dalībniekiem un plašsaziņas līdzekļiem neliecina par varas iestāžu centieniem veicināt demokrātiju un stiprināt pilsonisko sabiedrību. Pašreizējās attīstības tendences Krievijā rada bažas, un te tikai tās pilsoņiem. Krievija acīmredzami attālinās no demokrātijas, plašsaziņas līdzekļi atrodas valsts kontrolē, pretēji starptautiskām saistībām Krievijas armija atrodas Moldovā un Gruzijā, un tiesu sistēma kalpo politiskiem mērķiem. Tāpēc organizētas pilsoniskas sabiedrības veidošana tādos apstākļos ir ārkārtīgi sarežģīta.

1.3

Dalībvalstu dziļāka integrēšanās Eiropas Savienībā ir pamatmērķis ar vēsturisku nozīmi, kas aptver iekšējo tirgu, vienotu valūtu un pieaugošu sadarbību daudzās politikas jomās, neraugoties uz nesenajiem šķēršļiem minētajā procesā. Tomēr ES iekšējai integrācijai nevajadzētu radīt situāciju, ka ES attālinās no Krievijas un pārējās Eiropas, kas attīstās atšķirīgā veidā, jo rezultātā ir iespējama Eiropas sašķelšana.

1.4

Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana 1950. gada 9. maija deklarāciju par vienotas Eiropas veidošanu ir iedvesmojusi ideja par to, ka Eiropas integrācija jābalsta uz vēlēšanos kopīgi strādāt uz vienlīdzīgiem noteikumiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, uz kopīgām vērtībām un saskaņu un uz cilvēku vīziju par kopēju nākotni. Robērs Šūmans arī paziņoja, ka Eiropu nevar izveidot vienā paņēmienā, bet drīzāk ar praktisku sasniegumu palīdzību un, galvenokārt, veidojot patiesu solidaritāti. Šūmana deklarācijā ietvertais vēstījums ir svarīgs arī ES — Krievijas attiecībās un to sadarbības stiprināšanā.

2.1

Attiecību starp Krieviju un ES nostiprināšanai nepieciešams arī Eiropas Savienības organizētās pilsoniskās sabiedrības stingrs atbalsts. ES pilsoniskās sabiedrības centieni ir vērsti uz ES — Krievijas sadarbības veicināšanu un atbalstu pilsoniskās sabiedrības struktūru un demokrātijas attīstībai Krievijā.

2.2

Pieredze ES jaunajās dalībvalstīs, kuras desmit gadu laikā ir sekmīgi pabeigušas pēckomunisma pārejas procesu, ir nozīmīga, un tās var nodrošināt pievienoto vērtību ES un Krievijas sadarbībā. Minētajās valstīs īpaši pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem (NVO) var būt liela nozīme saistībā ar demokratizāciju un cilvēktiesību un pilsoņu tiesību aizsardzību Krievijā.

2.3

ES valstu uzņēmējdarbības apvienība (UNICE) vairākus gadus ir izteikusi priekšlikumus un atzinumus par ekonomisko attiecību attīstību, un ES un Krievijas vadošie uzņēmēji regulāri apspriež šo jautājumu pie tā sauktā ES — Krievijas Rūpnieku apaļā galda un izsaka savus viedokļus ES — Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēs. Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) arī izsaka savu viedokli augstākā līmeņa sanāksmēs, un 2004. gadā tā kopā ar Krievijas Arodbiedrību konfederāciju nosūtīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un Krievijas prezidentam kopīgu vēstuli, izsakot priekšlikumu, lai ES un Krievijas Arodbiedrību konfederācijām būtu līdzīga loma kā ES — Krievijas Rūpnieku apaļajam galdam. Citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki pēc pašu iniciatīvas ir izstrādājuši veidus, kā izteikt savu nostāju par ES — Krievijas attiecību attīstību savās specifiskajās nozarēs. Krievijas sabiedrība vēl joprojām ir vāji organizēta, nevalstiskās organizācijas veidojas lēnām un tām nav liela ietekme.

2.4

EESK no savas puses pēdējo gadu laikā ir iesniegusi vairākus atzinumus par ES — Krievijas attiecībām, kuros tā pievērsās arī Krievijas pilsoniskās sabiedrības darbībai.Galvenie atzinumi ir minēti 1. parindē. Šajos atzinumos izteiktie ieteikumi un atziņas ir ņemtas vērā šajā atzinumā, īpaši uz tiem tomēr neatsaucoties (1). Minētā darba rezultātā EESK nodibināja tiešus kontaktus ar daudziem galvenajiem Krievijas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

3.1.1

Konsekventu sadarbības attīstību starp ES un Krieviju traucēja fakts, ka atsevišķas dalībvalstis realizē savas intereses, divpusēji sadarbojoties ar Krieviju pat jautājumos, kas uzticēti Eiropas Savienībai. Protams, nevajadzētu ierobežot konstruktīvu un atvērtu divpusēju attiecību attīstību starp atsevišķām dalībvalstīm un Krieviju jomās, kas neattiecas uz ES kompetenci. Gluži pretēji — šāda veida divpusēja, reģionāla darbība kādā sektorā ir ļoti svarīga, un par to jāatbild katrai ES dalībvalstij.

3.1.2

Lai ES-Krievijas sadarbība vainagotos ar pozitīviem rezultātiem, ES pilsoniskajai sabiedrībai aktīvāk jādalās savā pašorganizācijas pieredzē, kā arī jāpalīdz atjaunot solidaritātes tīklus Krievijas pilsoniskajā sabiedrībā. Eiropas Savienība ar savu daudzveidību, sabiedrības organizācijas formu dažādību un demokrātijas, sociālajām un kultūras tradīcijām, uz ko balstās šī dažādība un daudzveidība, var bagātināt Krievijas pilsonisko sabiedrību un tādējādi arī pašu Krieviju. Visām dalībvalstīm ir jādarbojas, lai sasniegtu kopējos mērķus, kas pēc paplašināšanās ir ieguvuši vēl lielāku nozīmi. Tāpat ir skaidrs, ka atvērta un tieša pieeja ir labākais veids, kā veiksmīgi attīstīt sadarbību starp ES un Krieviju. ES būtu arī jāattīsta tehniskā palīdzība, lai palīdzētu Krievijai kļūtu par stabilu, demokrātisku un pārtikušu valsti. Būtu vēlreiz jāizvērtē esošo tehniskās palīdzības programmu struktūra. Progresu vislabāk panākt, ejot maziem, bet noteiktiem soļiem.

3.2.1

ES un Krievija paplašina un padziļina savas attiecības, pamatojoties uz Ceļvežiem, lai panāktu četru kopējo telpu izveidi. Četras kopējās telpas ir: 1) kopējā ekonomikas telpa, 2) kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, 3) kopējā ārējās drošības telpa un 4) kopējā pētniecības, izglītības un kultūras telpa. Ceļvežos ir noteikti apmēram 400 pasākumi, kas jāveic tuvāko gadu laikā. EESK uzskata, ka tā ir lieliska metode, un uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpastiprina centieni, lai izveidotu atklātas un plašas politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās attiecības starp ES un Krieviju.

3.2.2

Vairāki Ceļvežu aspekti ir nozīmīgi pilsoniskajai sabiedrībai, piemēram, prioritārās nozares tiesiskajam un ekonomiskajam dialogam; konkurences, investīciju un tirdzniecības atvieglošana; starpreģionu un pārrobežu sadarbība; vide; cilvēku savstarpējās saiknes veicināšana; brīva personu pārvietošanās; jaunatne; sadarbība civilās aizsardzības jomā; pētniecība un izglītība; pakāpeniska transporta tīklu integrācija.

3.2.3

EESK aicina ES un Krieviju īstenot Ceļvežus nekavējoties. To saturu vajadzētu pastāvīgi atjaunot, lai tie būtu pēc iespējas praktiskāki, un abām pusēm jāsastāda gada pārskati par to īstenošanu. Gan ES, gan Krievijai vajadzētu arī iecelt par Ceļvežu īstenošanu atbildīgās struktūras. EESK no savas puses ir gatava aktīvi līdzdarboties minētajā procesā šim atzinumam sekojošu pārraudzības pasākumu veidā pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgās nozarēs. Šajā saistībā tā gatavojas iesniegt priekšlikumus par Ceļvežu saturu un īstenošanu un paplašināt tiešos kontaktus ar Krievijas galvenajiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem (skatīt 3.4.3. un 3.5.5. punktus).

3.2.4

ES — Krievijas Partnerības un sadarbības līguma, ko noslēdza 20. gadsimta 90. gadu pirmajā pusē, pirmā desmitgade beigsies 2007. gadā, ja tā vēlēsies kāda no pusēm. Plāni četrām kopējām telpām ir pamats jaunam ES — Krievijas nolīgumam, pamatojoties uz stratēģiskām partnerattiecībām. Krievija jārosina novērst pastāvošos šķēršļus preču un pakalpojumu tirgū un garantēt normatīvo aktu par investīcijām efektīvu darbību, lai, pamatojoties uz Krievijas tirgus ekonomikas situāciju un dalību PTO, ES un Krievija varētu sākt izstrādāt brīvās tirdzniecības nolīgumu.

3.2.5

Eiropas Savienībai un Krievijai vajadzētu sadarboties arī nolūkā atjaunot reģionālo sadarbību — Ziemeļu dimensiju (tostarp sadarbību Baltijas jūras un Arktikas reģionā) un līdzīgā kārtā — arī Melnās jūras reģionā. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka minētais aspekts ir pienācīgi ņemts vērā arī Ceļvežos, un aicina veikt turpmākus pasākumus, lai attīstītu reģionālo sadarbību kā ES — Krievijas attiecību sastāvdaļu.

3.3.1

ES — Krievijas attiecību nostiprināšana ilgtspējīgā veidā ir ierobežota, ja vien pušu darbību nenosaka kopējas vērtības. Šīs vērtības ir personiskā atbildība, tiesiskuma ievērošana, cieņa pret indivīdu un īpašumu, cilvēktiesības (t.i., plašsaziņas līdzekļu vārda brīvība, brīvu vēlēšanu organizēšana, politiskais plurālisms, vienlīdzīgas iespējas un minoritāšu tiesības), pārredzamība, integritāte, cilvēka cieņa, vienlīdzība un vārda brīvība, tiesības organizēties un darbinieku pamattiesības, pārdomātas ražošanas attiecības un atbilstoša sociālā aizsardzība. Ja šīs vērtības netiek iebūvētas pašos Krievijas sociāli ekonomiskās un politiskās dzīves pamatos, nebūs arī kopīgas platformas sadarbībai un savstarpējai sapratnei.

3.3.2

EESK uzskata, ka Ceļvežu vispārīgie mērķi ir nozīmīgi. Tā ar gandarījumu atzīmē, ka trijos Ceļvežos (kopējā ārējās drošības telpa, kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa un kopējā pētniecības un izglītības, tajā skaitā kultūras aspektu telpa) kā galvenais pamats ir uzsvērts kopējo vērtību nozīmīgums.

3.3.3

ES un Krievijas sadarbības stiprināšanu ietekmēs norises minētajās jomās Krievijā. EESK iesaka uzsvērt šo jautājumu Ceļvežu īstenošanā. Tā nelokāmi uzskata, ka Ceļveži ir jāpapildina ar konkrētākām darbībām, lai sasniegtu kopējās vērtības, kas ir nepieciešamas nolūkā veidot darbojošos pilsonisko sabiedrību.

3.3.4

Ir svarīgi veidot Krievijā vidi, kurā sociālie partneri un citi organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieki var darboties neatkarīgi un uzticami piedalīties attiecīgu sabiedrisku un ekonomisku lēmumu sagatavošanā. Ir vajadzīgs atvērts dialogs un vienots informācijas tīkls, kuram nepieciešami neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi. Nepieciešams arī, lai praksē tiktu ieviesti galvenie starptautiskie nolīgumi, piemēram, Starptautiskās darba organizācijas darba standarti.

3.3.5

Priekšnoteikumi pilsoniskas sabiedrības funkcionēšanai ir Krievijas ekonomikas un sociālo grupu dalībnieku augsts pārstāvības līmenis, neatkarība un spēja iesaistīties konstruktīvā un pārredzamā kompetentā dialogā ar iestādēm un citiem sabiedrības dalībniekiem.

3.3.6

EESK atzinīgi vērtē ES un Krievijas konsultāciju uzsākšanu 2005. gada pavasarī otrās kopējās telpas ietvaros par cilvēktiesībām un ar tām saistītajām pamattiesībām, t.i., minoritāšu tiesībām. Minētajās konsultācijās būtu jārunā par valsts un vietējās pašnoteikšanās jautājumu risināšanu un izvairīšanos izmantot konflikta metodes (Čečenija), kas apdraud cilvēkus Krievijā un ir drauds arī ES pilsoņiem.

3.3.7

Vairāku gadu laikā ES ir parādījusi savu spēju ar dialoga palīdzību panākt nozīmīgas pārmaiņas trešās valstīs, un tam ir jābūt mērķim arī dialogā ar Krieviju. Eiropas Padomei un EDSO šo jautājumu risināšanā acīmredzami ir galvenā nozīme. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka ES un Krievija Ceļvežos ir vienojušās minēto forumu ietvaros stiprināt savu sadarbību.

3.3.8

Pietiekama ES finansiālā palīdzība ir vajadzīga, lai attīstītu ES — Krievijas attiecības. Būtu vairāk jāizmanto TACIS u. tml. līdzekļi, lai attīstītu pilsonisko sabiedrību, izglītību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, un tas arī būtu jāņem vērā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentā (ENPI). EESK iesaka Eiropas Komisijai izteikt priekšlikumu, kā Krievijas pilsoniskā sabiedrība varētu gūt lielāku labumu no attiecīgajiem ES instrumentiem.

3.4.1

ES ir uzsvērusi, ka, veidojot attiecības starp ES un Krieviju, mērķis ir rast kvalitatīvi ilgtspējīgus risinājumus un attīstības veidus. Tādēļ ir jāņem vērā dažādu pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu viedokļi. Tāpēc pilsoniskas sabiedrības veidošana Krievijā ir tik svarīga.

3.4.2

EESK iesaka ES — Krievijas sadarbības mehānismos nostiprināt uzticamu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku lomu, izveidojot padomdevēju komiteju saskaņā ar Partnerattiecību un sadarbības līguma 93. pantu. Tas veicinātu maksimālu komitejas pieredzes izmantošanu sadarbībā starp ES un Krieviju. Ir gūta laba pieredze, veidojot līdzīgas ES attiecības ar Vidusjūras valstīm, Indiju, Latīņameriku un ĀKK valstīm. EESK izpratnē Krievijai arī ir liels daudzums dalībnieku, kas spētu dot ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai.

3.4.3

EESK tiecas ieņemt nozīmīgu vietu procesā, lai atrastu īsto veidu, kā iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES — Krievijas sadarbībā. EESK nolūks stiprināt kontaktus ar galvenajiem Krievijas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas minēts 3.2.3 un 3.5.5. punktos, vislabākajā gadījumā pārredzamā nākotnē būtu jāpaplašina, izvēršot konsultatīvu forumu oficiālās ES — Krievijas sadarbības ietvaros.

3.5.1

Gadu gaitā dažas interešu grupas, ieskaitot arodbiedrību kustību, patērētāju, darba devēju, lauksaimnieku un citas pilsoniskās sabiedrības grupas, ir nodibinājušas sakarus ar attiecīgām grupām Krievijā. Tāda situācija ir gan ES, gan divpusējā līmenī. Krievijas organizācijas ir arī bieži iesaistītas starptautiskā sadarbībā attiecīgajās jomās. Mērķis ir veicināt tiešo sakaru, vienotu informācijas tīklu veidošanu, mijiedarbību un pieredzes un zināšanu apmaiņu starp parastiem pilsoņiem. Pilsoniskās sabiedrības sadarbības galvenajos mērķos jāiekļauj ES un Krievijas savstarpējās uzticēšanās paplašināšana.

3.5.2

Šīs attiecības tomēr turpmāk ir jādažādo un jāattīsta, jo daudzām Krievijas organizācijām trūkst savstarpējo kontaktu, kā arī kontaktu ar līdzīgām organizācijām citās valstīs. EESK rosina visus organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus turpināt stiprināt un paplašināt sadarbību savu interešu jomā ar attiecīgajiem partneriem Krievijā. ES savukārt būtu jāuzsāk darbības, lai atvieglotu minēto sadarbību.

3.5.3

ES dalībvalstīm ir vairāk jācenšas iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas kopīgu projektu veidošanā, izglītības un apmaiņas programmu veicināšanā šajā jomā un kopīgu ekonomikas projektu uzsākšanā. ES dalībvalstu valdībām arī vajadzētu sniegt sabiedrībai vairāk informācijas par šādu projektu esamību un apmācīt pilsonisko sektoru sagatavot projektus.

3.5.4

Ir svarīgi atrast veidus, kā veidot kontaktus ar visām Krievijas daļām, tajā skaitā Kaļiņingradu. Šajā saistībā atbilstoši ir Reģionu komitejas priekšlikumi (2) par reģionālās sadarbības attīstīšanu starp ES un Krieviju, un EESK atbalsta minētos priekšlikumus, kā arī iesaka Pastāvīgajai partnerattiecību padomei aktualizēt šo jautājumu savā darba kārtībā.

3.5.5

EESK izmantos savu stāvokli, lai veicinātu sakaru attīstību starp ES un Krievijas organizēto pilsonisko sabiedrību. Pirmais solis šajā virzienā būtu regulāru kontaktu, kopīgu semināru un līdzīgu pasākumu organizēšana par dažādiem jautājumiem ar Krievijas partneriem. (piemēram, ekonomiskās reformas un nodarbinātība, sociālās aizsardzības sistēmu reforma, sociālā dialoga attīstība Krievijā, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaistīšana ES — Krievijas sadarbībā). Mērķis būtu regulāras un daudz intensīvākas abu pušu sadarbības izveidošana. Tam vajadzētu savlaicīgi attīstīties par konsultatīvu forumu, kas nostiprina ES — Krievijas sadarbības mehānismu (skatīt arī 3.2.3 un 3.4.2. — 3.4.3. punktus).

3.6.1

Laikā, kad ES pastiprina attiecības ar Austrumeiropas kaimiņiem, ir svarīgi nostiprināt arī Krievijas un tās kaimiņu — Austrumeiropas valstu, piemēram, Krievijas un Ukrainas, kā arī Moldovas un Baltkrievijas attiecības. Nolūkā uzlabot Eiropas sadarbību ciešākas attiecības un intensīvāka mijiedarbība ir vajadzīga politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. EESK ierosina ES atbalstīt šādu attīstību kā daļu no kaimiņattiecību un partnerattiecību politikas.

3.6.2

EESK iesaka minētajā kontekstā atbalstīt pārrobežu kontaktus starp pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem šajās valstīs. EESK no savas puses jau ir veikusi pasākumus, lai veicinātu dialogu, un apņemas par to regulāri ziņot Komisijai.

3.7.1

Labi transporta sakari un ērta ceļošana ir būtiski faktori pārrobežu mobilitātes veicināšanai. EESK atbalsta centienus attīstīt un integrēt transporta sakarus, kam ir nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras un loģistiskas uzlabošanā gan ES, gan Krievijā. Šajā darbībā ir vairāk jāiesaista lielākās starptautiskās finansēšanas iestādes, galvenokārt EIB un ERAB.

3.7.2

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Ceļvežos ir uzsvērts mērķis atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus un ceļošanu starp ES un Krieviju, integrējot transporta tīklus, legālu robežšķērsošanu un vīzu režīma atvieglojumus un atpakaļnosūtīšanas principus. Robežlīgumi veido pamata struktūru netraucētai pārrobežu mobilitātei.

3.7.3

Pašreizējā vīzu izsniegšanas procedūra ir lēna un dārga un rada šķēršļus tūrismam un ciešākai pārrobežu mijiedarbībai starp pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tajā skaitā jaunatni un studentiem. Vīzu un darba atļauju pieprasīšanas procedūras ir jāvienkāršo; tas palīdzētu veicināt pārrobežu mobilitāti un sakarus. Tādēļ ir svarīgi, lai pašreizējās sarunas starp ES un Krieviju par atvieglojumiem vīzu izsniegšanai noslēgtos ar abām pusēm apmierinošu risinājumu.