52005DC0562

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.11.2005

COM(2005) 562 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisijas atzinums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā {SEC(2005) 1425}{SEC(2005) 1429}

A. IEVADS

a) Priekšvārds

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 2004. gada 22. martā iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, un Ministru padome 2004. gada 17. maijā aicināja Komisiju iesniegt atzinumu par šo pieteikumu saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā, kurā teikts: „Jebkura Eiropas valsts, kas ievēro 6. panta 1. punktā noteiktos principus, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti. Tā vēršas ar pieteikumu Padomē, kas lemj vienprātīgi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta, kas lemj ar tā locekļu absolūto balsu vairākumu, piekrišana.”

Līguma 6. panta 1. punktā teikts, ka „Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma ievērošanas principi; šie principi ir kopēji visās dalībvalstīs.”

Tas ir tiesiskais regulējums, kas ir šā Komisijas atzinuma pamatā.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikums dalībai ir tāda vēsturiska procesa daļa, kurā Rietumbalkānu valstis pārvar politisko krīzi reģionā un gatavojas pievienoties Savienības radītajai miera, stabilitātes un labklājības zonai. Eiropadomes 2003. gada jūnijā pieņemtajā „Saloniku darba kārtībā Rietumbalkānu valstīm” ES uzsvēra, „ ka Rietumbalkānu valstu turpmāka virzība uz ES ir šo valstu rokās un būs atkarīga no katras valsts gūtajiem panākumiem reformu īstenošanā, šādi ievērojot 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu kopumu ”.

Sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gada jūnijā Eiropadome nolēma, ka:

„Centrālās Eiropas un Austrumeiropas asociētās valstis, kas to vēlas, kļūst par Savienības dalībvalstīm. Pievienošanās notiks, tiklīdz valsts būs spējīga uzņemties ar dalību saistītos pienākumus, izpildot ekonomiskos un politiskos nosacījumus.

Dalībai nepieciešams(-a):

- lai kandidātvalsts būtu panākusi to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām, un to aizsardzību;

- darbojošās tirgus ekonomikas esība, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Savienībā;

- spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

Savienības spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas jaudu, arī ir nozīmīgs apsvērums, kas ir gan Savienības, gan kandidātvalstu vispārējās interesēs.”

Sanāksmē Madridē 1995. gada decembrī Eiropadome uzsvēra vajadzību „radīt nosacījumus šo valstu pakāpeniskai un harmoniskai integrācijai, īpaši – attīstot tirgus ekonomiku, pielāgojot pārvaldes struktūru un radot stabilu ekonomisko un monetāro vidi.”

Padome 1997. gada 29. aprīlī paredzēja Stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) nosacījumu kopumu un iekļāva sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un reģionālo sadarbību. Šie nosacījumi ir galvenā SAP sastāvdaļa, un tie ir iekļauti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā (SAN) ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kas stājās spēkā 2004. gada aprīlī.

Tāpēc Komisija savā atzinumā analizē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu, pamatojoties uz valsts spēju izpildīt 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes kritērijus un nosacījumus, kas noteikti SAP, īpaši nosacījumus, kurus Padome paredzēja savos 1997. gada 29. aprīļa secinājumos.

Šis atzinums ir sagatavots, izmantojot to pašu metodi, kura tika izmantota iepriekšējos atzinumos. Komisija analizēja gan pašreizējo situāciju, gan vidēja termiņa laikposma izredzes. Šā atzinuma vajadzībām un, neskarot jebkuru turpmāku pievienošanās termiņu, vidēja termiņa perspektīva tika definēta kā piecu gadu periods. Izstrādājot ieteikumu par pievienošanās sarunu sākšanu, Komisija īpašu uzmanību pievērsa Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas spējai izpildīt politiskos kritērijus.

Ziņojums ar sīku analīzi, kura ir atzinuma pamatā, ir publiski pieejams kā atsevišķs dokuments ( Analītisks ziņojums attiecībā uz atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai ES ).

b) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un ES attiecības

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, kas ir bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas galējā dienvidu daļa un kurā ir 2 miljoni iedzīvotāju, ieguva neatkarību 1991. gadā. Valstij kopš 1996. gada ir līgumattiecības ar Eiropas Kopienām. Tā 1997. gadā parakstīja sadarbības nolīgumu, kā arī tirdzniecības nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem, kuri stājās spēkā 1998. gadā. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums tika parakstīts 2001. gada aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī.

Valsts galvenais uzdevums politiskās stabilitātes jomā kopš neatkarības atjaunošanas bija 2001. gada krīze. 2001. gada 13. augustā parakstītais Ohridas pamatnolīgums un attiecīgo valdību apņemšanās, ko tās izrādīja, lai to īstenotu, palīdzēja atjaunot stabilitāti. Atbilstoši pamatnolīgumam bija jāīsteno plaša likumdošanas programma, kas tika pabeigta 2005. gada jūlijā. Pašlaik valdība sākusi efektīvi īstenot jaunu tiesību aktu pamatu, turpinot ar to nostiprināt uzticēšanos un stabilitāti valstī un veicinot arvien labvēlīgākas vides radīšanu integrācijai ES.

Eiropas Savienība vienmēr ir atbalstījusi šo procesu. Par ES apņemšanos veicināt mieru un stabilitāti valstī liecināja arī ES militārā misija „Concordia”, kas no 2003. gada marta līdz decembrim nomainīja NATO misijas. Pēc 2003. gada septembrī pieņemtā lēmuma, atsaucoties valdības uzaicinājumam, ES 2003. gada decembrī nosūtīja policijas misiju „EUPOL Proxima”. Tā ir pilnvarota atbalstīt likumības un kārtības konsolidāciju un policijas reformu. „EUPOL Proxima” pašreizējās pilnvaras beidzas 2005. gada 15. decembrī. Atbilstoši 2001. gada augustā noslēgtam nolīgumam valstī kopš 2001. gada ir arī Eiropas Savienības uzraudzības misija.

Komisija finansiāli atbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas integrācijas centienus un pievērsīs uzmanību pasākumiem, lai novērstu šajā atzinumā minētos trūkumus. Tika pieņemtas valsts ikgadējās CARDS programmas, 2004. gadā to līdzekļu apjomam sasniedzot 51 milj. euro un 2005. gadā – 39 milj. euro.

B. DALĪBAS KRITĒRIJI

1. POLITISKIE KRITēRIJI

Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir stabilas demokrātiskas iestādes, kas pienācīgi darbojas, ievērojot savu kompetenci un savstarpēji sadarbojoties. Neraugoties uz EDSO un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja atkārtoti sniegtajiem ieteikumiem pēc 2002. gada vēlēšanām, 2005. gada pašvaldību vēlēšanās tika novērota virkne nopietnu pārkāpumu. Savlaicīga un pienācīga EDSO un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumu īstenošana un politisko partiju apņemšanās būs izšķiroša, lai nodrošinātu pilnīgu nākamo parlamenta vēlēšanu integritāti. Lai gan opozīcijai kopumā ir tai raksturīgā nozīme iestāžu darbībā, viena no opozīcijas partijām ir nolēmusi no 2005. gada aprīļa vairs nepiedalīties parlamenta darbā.

Apņemšanās īstenot Ohridas pamatnolīgumu ir liela, un kopš 2001. gada sasniegtie nozīmīgie panākumi ir bijuši izšķirošs faktors valsts stabilitātes nodrošināšanā. Lai turpinātu uzlabot uzticēšanās gaisotni un konsolidēt sasniegumus, valdībai jāturpina efektīva nolīguma īstenošana.

Pakāpeniski tiek stiprināts tiesiskums. Kopš 2001. gada krīzes ir gūti ievērojami panākumi, reformējot policiju. Tas nozīmē turpināt policijas reformu, kas ir izšķiroša, lai efektīvāk veiktu policijas darbu un lai novērstu iespējamu incidentu saasināšanos. Arī turpmāk jāpieliek pūles, lai palielinātu tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, sākot ar konstitūcijas grozījumiem atbilstoši Eiropadomes ieteikumiem. Joprojām saglabājas augsts korupcijas līmenis, ietekmējot daudzus valsts ekonomiskās, sociālās un politiskās dzīves aspektus. Tāpēc arī turpmāk jāuzlabo korupcijas apkarošanas efektivitāte.

Pamattiesību ievērošanas jomā nav lielu problēmu. Ir veikta virkne konstitucionālu un tiesību aktu grozījumu, nodrošinot augsta līmeņa minoritāšu tiesību aizsardzību. Svarīgi, lai šīs tiesību normas arī turpmāk tiktu pienācīgi īstenotas.

Valsts pilnībā sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Tā ir noslēgusi divpusēju imunitātes nolīgumu ar ASV attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu, kas neatbilst attiecīgajiem ES pamatprincipiem. Valsts ir apņēmusies īstenot reģionālo sadarbību. Šajā jomā ir jāpieliek pastāvīgas pūles, īpaši, lai labu kaimiņattiecību interesēs atrisinātu valsts nosaukuma problēmu ar Grieķiju.

2. EKONOMISKIE KRITēRIJI

Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā valda plaša politiska vienprātība par ekonomiskās politikas būtiskākajiem jautājumiem. Ekonomikā ir sasniegta augsta makroekonomiskās stabilitātes pakāpe, kuru raksturo zema inflācija, sabalansēts valsts budžets un mazs valsts parāds. Lielā mērā ir pabeigta cenu un tirdzniecības liberalizēšana, kā arī privatizācija. Finanšu sektors šķiet stabils. Darbaspēkam ir pienācīga pamatizglītība, un valstī ir izveidota diezgan laba transporta un sakaru infrastruktūra. Gūti labi panākumi ekonomiskajā integrācijā ES.

Tomēr tirgus ekonomikas darbībai traucē ar iestādēm saistīti trūkumi, piemēram, gausas un sarežģītas administratīvās procedūras, trūkumi tiesu sistēmā un neliels progress, reģistrējot zemi un īpašumu. Tādējādi uzņēmējdarbības vide nav labvēlīga ieguldījumiem, īpaši ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un izaugsmei. Turklāt darba un finanšu tirgus darbībā ir trūkumi, kas neļauj samazināt ļoti augsto bezdarbu un kavē uzņēmumu kreditēšanu. Iekšzemes un ārvalstu ieguldījumi nav bijuši pietiekami, tāpēc ir bijusi zema produktivitātes izaugsme un samazinājusies konkurētspēja. Ievērojamais ēnu ekonomikas īpatsvars izraisa lielus ekonomikas izkropļojumus. Eksporta preču struktūra nav sabalansēta. Tāpēc šajā attīstības stadijā ekonomika saskartos ar lielām problēmām, pārvarot konkurences spiedienu vienotajā tirgū. Minēto trūkumu novēršana, turpinot strukturālās reformas, palīdzēs uzlabot tirgus ekonomikas darbību un tās konkurētspēju.

3. SPēJA UZņEMTIES DALīBAS SAISTīBAS

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas spēju uzņemties dalības saistības novērtēja atbilstoši šādiem rādītājiem:

- Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā minētās saistības;

- panākumi, pieņemot, īstenojot un ievērojot acquis.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi panākumus, piemērojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, tomēr tai jāvelta pienācīga uzmanība tajā noteikto termiņu ievērošanai.

Valsts ir pielikusi ievērojamas pūles, lai pielāgotu tās tiesību aktus acquis , īpaši ar iekšējo tirgu un tirdzniecību saistītajās jomās. Šis darbs ir jāturpina. Tomēr valstij ir lieli uzdevumi, īstenojot un jo īpaši – panākot efektīvu tiesību aktu ievērošanu. Daudzās jomās joprojām ir maza pārvaldes un tiesu sistēmas spēja, un to vajadzēs ievērojami pastiprināt, lai pienācīgi piemērotu acquis .

Ja Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika arī turpmāk pieliks pūles, tai nebūs lielu grūtību, vidēja termiņa laikposmā piemērojot acquis šādās jomās:

- Zivsaimniecība;

- Ekonomikas un monetārā politika;

- Statistika;

- Uzņēmumu un rūpniecības politika;

- Eiropas komunikāciju tīkli;

- Zinātne un pētniecība;

- Izglītība un kultūra;

- Ārējie sakari;

- Ārējā, drošības un aizsardzības politika;

- Finanšu un budžeta noteikumi.

Valstij arī turpmāk jāpieliek pūles, lai pielāgotu tās tiesību aktus acquis un vidēja termiņa laikposmā efektīvi īstenotu un panāktu to ievērošanu šādās jomās:

- Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība;

- Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumus sniegšanas brīvība;

- Kapitāla brīva kustība;

- Finanšu pakalpojumi;

- Patērētāju un veselības aizsardzība.

Valstij būs jāpieliek ievērojamas un pastāvīgas pūles, lai pielāgotu tās tiesību aktus acquis un vidēja termiņa laikposmā efektīvi īstenotu un panāktu to ievērošanu šādās jomās:

- Valsts iepirkums;

- Uzņēmējdarbības tiesības;

- Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi;

- Lauksaimniecība un lauku attīstība;

- Pārtikas nekaitīgums, veterinārās un fitosanitārās jomas politika;

- Transporta politika;

- Enerģētika;

- Nodokļi;

- Sociālā politika un nodarbinātība;

- Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana;

- Tiesiskums, brīvība un drošība;

- Muitas savienība.

Ja darbs netiks ievērojami paātrināts, valsts var nebūt spējīga vidēja termiņa laikposmā izpildīt acquis prasības šādās jomās:

- Preču brīva aprite;

- Intelektuālā īpašuma likums;

- Konkurences politika;

- Finanšu kontrole.

Vides jomā ir nepieciešams pielikt ievērojamas pūles, ieskaitot būtiskus ieguldījumus un pārvaldes spējas nostiprināšanu, lai panāktu tiesību aktu ievērošanu. Pilnīgu atbilstību acquis varētu panākt vienīgi ilga termiņa laikposmā, un tam vajadzētu ievērojami palielināt ieguldījumu apjomus.

C. SECINĀJUMS UN IETEIKUMS

- Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir izveidota demokrātija, kas labi darbojas, ar stabilām iestādēm, kuras kopumā garantē tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu. Valsts 2001. gadā parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN), un kopš tā laika kopumā apmierinoši izpilda attiecīgās saistības. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir veiksmīgi īstenojusi Ohridas pamatnolīguma tiesību aktu programmu, veicinot lielus politiskus un drošības uzlabojumus valstī. Pašlaik nepieciešams panākt, lai šie tiesību akti tiktu pilnībā ievēroti. Valsts joprojām ir apņēmusies īstenot reģionālo sadarbību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāpieliek papildu pūles jo īpaši vēlēšanu tiesību, policijas reformas, tiesu sistēmas reformas un korupcijas apkarošanas jomā. Pamatojoties uz kopumā gūtajiem panākumiem reformu īstenošanā, Komisija uzskata, ka valsts labi veic savas saistības, lai izpildītu 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes, kā arī saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu noteiktos kritērijus.

- Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai izveidotu darbojošos tirgus ekonomiku. Lai gan tā vidēja termiņa laikposmā nebūs spējīga izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Savienībā, valsts ir sākusi ekonomiskas reformas, kuras, enerģiski turpinātas, ļaus to paveikt nākotnē.

- Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika būs spējīga vidēja termiņa laikposmā izpildīt lielāko daļu dalības saistību, ja tiks pieliktas ievērojamas pūles, lai pielāgotu tiesību aktus acquis , īpaši lai nodrošinātu to īstenošanu un ievērošanu. Ja darbs netiks ievērojami paātrināts, valsts var nebūt spējīga vidēja termiņa laikposmā izpildīt acquis prasības brīvas preču aprites, intelektuālā īpašuma likuma, konkurences politikas un finanšu kontroles jomā. Pilnīgu atbilstību acquis vides jomā varētu panākt vienīgi ilga termiņa laikposmā, un tam būtu nepieciešams ievērojami palielināt ieguldījumu apjomus.

Ņemot vērā šos apsvērumus un jo īpaši valsts ievērojamos panākumus, ieviešot tiesību aktu pamatu, kas saistīts ar 2001. gada Ohridas pamatnolīgumu, un pēc četru gadu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanas (ieskaitot ar tirdzniecību saistītu noteikumu piemērošanu pagaidu nolīguma veidā) Komisija iesaka Padomei piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu. Šis statuss nozīmē to, ka politiski tiek atzīts, ka pastāv ciešākas attiecības starp ES un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, tai tiecoties kļūt par dalībvalsti.

Komisija uzskata, ka sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku jāsāk, tiklīdz tā pietiekamā mērā izpildīs dalības kritērijus.

Šim atzinumam ir pievienots projekts Eiropas partnerībai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kurā noteiktas prioritātes, kas valstij jāīsteno, lai sagatavotos sarunu sākšanai. ES turpinās cieši uzraudzīt politisko reformu progresu. Komisija vēlākais līdz 2006. gada beigām iesniegs Padomei ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas gūtajiem panākumiem.