52005DC0545

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.11.2005

COM(2005) 545 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Otrais ziņojums par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem euro zonas turpmākai paplašināšanai {SEC(2005)1397}

SATURS

1. IEVADS 3

2. PAŠREIZĒJIE EURO IEVIEŠANAS PLĀNI 3

3. SAGATAVOŠANĀS DARBU STĀVOKLIS VALSTĪS 4

3.1. Valūtas nomaiņas plānu pieņemšana 4

3.2. Valūtas nomaiņas plānu saturs 4

3.3. Valūtas nomaiņas scenāriji 5

3.4. Paralēlā apgrozība 5

3.5. Patērētāju aizsardzība 5

3.6. Euro banknošu un monētu piegāde 6

3.7. Informācija un komunikācijas 6

4. SAGATAVOŠANĀS PASĀKUMI KOPIENAS LĪMENĪ 7

4.1. Kopienas tiesiskā regulējuma sagatavošana 7

4.2. Euro monētu kopīgās un valsts puses dizains 8

4.3. Informācijas un komunikāciju politika Kopienas līmenī 8

5. SABIEDRISKĀ DOMA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS 9

5.1. Iedzīvotāji vēlas būt labāk informēti 9

5.2. Vispārējā attieksme pret euro 9

5.3. Galvenās apsekojumā gūtās atziņas 10

6. SECINĀJUMS 10

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Otrais ziņojums par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem euro zonas turpmākai paplašināšanai

1. IEVADS

PIRMKāRT UN GALVENOKāRT, LAI KāDA VALSTS SEKMīGI PIEVIENOTOS EURO ZONAI, TAI JāIZPILDA EK LīGUMā NOTEIKTIE MāSTRIHTAS KONVERģENCES KRITēRIJI. TO, CIKTāL DAžāDAS VALSTIS IR IZPILDīJUšAS NOTEIKTāS PRASīBAS, LAI VARēTU IEVIEST EURO, KOMISIJA UN ECB IZVēRTē SAVOS REGULāRAJOS KONVERģENCES ZIņOJUMOS [1].

Papildus šīm Līgumā noteiktajām prasībām, lai valsts pievienotos euro zonai, jāveic arī rūpīgi plānoti un plaši praktiskie sagatavošanās pasākumi, kuros iesaistīts gan publiskais, gan privātais sektors, kā arī sabiedrība kopumā. Savā pirmajā ziņojumā par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem (KOM(2004)748, 2004. gada 10. novembrī) Komisija apņēmās regulāri, vismaz reizi gadā vai tad, kad tā pamatā ir konkrēti notikumi, sniegt ziņojumus par šo sagatavošanās darbu stāvokli.

Šajā ziņojumā apkopoti pašu dalībvalstu noteiktie euro ieviešanas termiņi, pašreizējā situācija sakarā ar sagatavošanās darbiem valstu un Kopienas līmenī un sabiedriskā doma jaunajās dalībvalstīs. Šis ziņojums nav saistīts ar konverģences ziņojumiem, un tas neizriet no jebkādām juridiskām vai cita veida saistībām.

Šim ziņojumam pievienotajā Komisijas personāla darba dokumentā, ko sagatavojuši tās dienesti, ir sniegta tehniskāka informācija par sagatavošanās pasākumiem.

2. PAŠREIZĒJIE EURO IEVIEŠANAS PLĀNI

Pašreiz euro zonā ietilpst divpadsmit no visām divdesmit piecām ES dalībvalstīm. Dānijai un Apvienotajai Karalistei ir īpašs izņēmuma statuss. Pārējās vienpadsmit valstis ir „dalībvalstis ar izņēmuma statusu”[2] un gaidāms, ka tās ieviesīs euro, tiklīdz būs izpildījušas visus attiecīgos kritērijus.

Igaunijas, Lietuvas un Slovēnijas mērķis ir euro ieviest 2007. gada 1. janvārī, mazāk nekā trīs gadu laikā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. Visas trīs valstis pievienojās VKM II 2004. gada 28. jūnijā. Kipra, Latvija un Malta euro zonai cer pievienoties gadu vēlāk – 2008. gada 1. janvārī. Tās pievienojās VKM II 2005. gada 2. maijā. Slovākijas mērķis ir euro ieviest 2009. gada 1. janvārī. Visās šajās valstīs ir uzsākti praktiskie sagatavošanās darbi. Valsts valūtas nomaiņas plāni ir vai nu apstiprināti, vai pašreiz tiek sagatavoti.

Čehija un Ungārija euro zonai cer pievienoties 2010. gadā. Pagaidām Polija un Zviedrija nav noteikusi termiņu.

Tikai dažus gadus pēc to pievienošanās ES 2004. gada 1. maijā pirmās no jaunajām dalībvalstīm cer piepulcēties tām divpadsmit valstīm, kas pašreiz ietilpst euro zonā. Ja pašreizējie plāni piepildīsies, laikā no 2007. līdz 2010. gadam četros secīgos piegājienos euro zonai pievienosies deviņas jaunas valstis. Tās kopējais iedzīvotāju skaits pieaugs no 309 miljoniem līdz 345 miljoniem, un tās kopējais IKP pieaugs par aptuveni 3,7 %. Ja euro zonā ietilptu visas pašreizējās dalībvalstis, uz kurām attiecas izņēmums, tās iedzīvoju skaits palielinātos par vēl 47 miljoniem un IKP par vēl 6,2 %.

3. SAGATAVOŠANĀS DARBU STĀVOKLIS VALSTĪS

Šajā iedaļā izceltas galvenās līdz šim sagatavoto valsts stratēģiju un plānu iezīmes. Par tām sniegti komentāri, ņemot vērā no iepriekšējās pieredzes gūtās atziņas (sal. ar pirmo ziņojumu par praktiskajiem sagatavošanās darbiem, kas izdots pērn).

Sagatavošanās darbu situācija valstīs ir apkopota 1. pielikumā. Tas galvenokārt balstās uz attiecīgo dalībvalstu publicēto informāciju. Konspektīvs pārskats par sagatavošanās darbu gaitu saistībā ar valūtas nomaiņas galvenajiem aspektiem sniegts 2. pielikumā.

3.1. Valūtas nomaiņas plānu pieņemšana

Visas septiņas dalībvalstis, kuras iecerējušas euro ieviest laikā no 2007. līdz 2009. gadam, ir izveidojušas institūciju vai valūtas nomaiņas padomi, kas atbild par valsts valūtas nomaiņas sagatavošanu un koordinēšanu. Četras valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija) ir pieņēmušas valsts valūtas nomaiņas plānus. Dažādās valstīs sagatavotības stadijas atšķiras. Kopumā secināms, ka sagatavošanās temps jākāpina.

Slovēnija pirmo valsts valūtas nomaiņas plānu pieņēma 2005. gada janvārī. Kopumā praktiskie sagatavošanās darbi virzās uz priekšu labi, taču atsevišķiem aspektiem (piemēram, priekšlaikus piegādei un pakārtotajai priekšlaikus piegādei) jāpievērš lielāka uzmanība. Būtu jāturpina rūpīgi uzraudzīt šā plāna īstenošanu. Igaunija un Lietuva savu valsts valūtas nomaiņas plānu pirmās versijas pieņēma attiecīgi 2005. gada augustā un septembrī. Abām valstīm noteikti būs jāpaātrina pašreizējā sagatavošanās gaita, reizē cieši iesaistot visas tās ekonomikas nozares un uzņēmumus, kurus šī nomaiņa skars vistiešāk.

Situācija Kiprā, Latvijā un Maltā arī raisa zināmas bažas, jo sagatavošanās darbi vēl ir sākumstadijā un to gaita ir jākāpina. Visās trīs valstīs ir plānots attiecīgos valūtas nomaiņas plānus pieņemt līdz gada beigām. Tie ir jāpieņem iespējami drīz, lai valsts iestādēm un privātajiem uzņēmumiem pēc iespējas drīzāk būtu pieejamas konkrētas un savlaicīgas norādes.

Situācija Slovākijā ir apmierinoša, jo savlaicīgi ir apstiprināts vispusīgs valsts valūtas nomaiņas plāns, kurā ietvertas skaidras norādes visām valsts praktiskajos sagatavošanās darbos iesaistītajām nozarēm un pusēm, tādējādi iedrošinot un atvieglojot pāreju gan valsts, gan privātajam sektoram. Šis plāns tiks regulāri atjaunināts.

Praktiskie sagatavošanās darbi Čehijā, Ungārijā un Polijā vēl ir pavisam agrīnā stadijā. Sagatavošanās darbi Zviedrijā ir apturēti, ņemot vērā 2003. gada 14. septembra referenduma negatīvos rezultātus.

3.2. Valūtas nomaiņas plānu saturs

Lielākā daļa valūtas nomaiņas plānu koncentrējas uz skaidrās naudas nomaiņu. Citiem svarīgiem aspektiem (izmaiņām valsts iestādēs, tiesību aktu grozījumiem utt.) pārsvarā pievērsta daudz mazāka uzmanība.

Valsts pārejā uz euro skaidrās naudas nomaiņa ir pats pamanāmākais aspekts. Nomaiņa skar visus uzņēmumus, valsts iestādes un iedzīvotājus, un tas attaisno tai pievērsto uzmanību un rūpīgo plānošanu un gatavošanos. Tomēr pārejas dārgākais un laikietilpīgākais posms ir valsts un privātā sektora administratīvo, finanšu, budžeta un uzskaites sistēmu pārveide.

Valsts valūtas nomaiņas plānos būtu jānorāda svarīgākās un sarežģītākās sistēmas, kuru pārveidei nepieciešams vai nu ilgs sagatavošanās laiks, vai lieli līdzekļi. Tajos būtu jānovērtē gan iesaistītie cilvēkresursi (piemēram, cilvēkgados), gan nepieciešamie budžeta līdzekļi. Turklāt jāparedz budžeta asignējumi, lai segtu visas konkrētās, ar valūtas nomaiņu saistītās izmaksas valsts sektorā (IT sistēmu pārveide, informēšanas kampaņas utt.)

3.3. Valūtas nomaiņas scenāriji

Iecienītākā pieeja ir „lielā sprādziena” scenārijs apvienojumā ar īsu dubultapgrozības periodu.

„Lielā sprādziena” scenārijs paredz, ka euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli, līdzko valsts pāriet uz euro. Turklāt lielākā daļa valstu vēlas īsu dubultapgrozības periodu (parasti divas nedēļas). Tas atbilst pirmās kārtas valstu pieredzei, kur valsts banknotes un monētas no apgrozības tika izņemtas ātri, jo īpaši tajās valstīs, kuras bija labi sagatavojušās.

Pēc dubultapgrozības perioda beigām iedzīvotāji un uzņēmumi vēl noteiktu laiku bankās bez maksas var apmainīt veco valūtu. Vairumā valstu centrālā banka uzņemas valsts valūtu apmainīt pret euro bez maksas un bez jebkādiem laika ierobežojumiem.

3.4. Paralēlā apgrozība

Vairākos plānos paredzēts priekšlaikus piegādi[3] un pakārtoto priekšlaikus piegādi veikt krietni iepriekš un ievērojamā apjomā, savukārt vecās valūtas izņemšana no apgrozības pārsvarā ir atstāta novārtā.

Igaunija un Slovākija jau ir pieņēmušas konkrētu kārtību euro priekšlaikus piegādei bankām un pakārtotai priekšlaikus piegādei mazumtirgotājiem un citiem uzņēmumiem, parasti vairākus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas. Lietuvai un Slovēnijai būs jānosprauž augsti mērķi priekšlaikus piegādei un pakārtotajai priekšlaikus piegādei, citādi īss dubultapgrozības periods var izrādīties nerealizējams. Ar atliktas kontu debitēšanas noteikumiem var panākt, ka bankas un uzņēmumi nevairās jau savlaicīgi pasūtīt skaidro naudu euro.

Principā veikaliem jau no euro ieviešanas dienas nauda būtu jāizdod vienīgi euro, taču bieži nav skaidrs, kā šis princips tiks īstenots. Kopumā ir paredzēts ātri un pilnībā veikt bankas automātu pāreju uz euro.

Izņemot Igaunijas plānā minēto monētu vākšanas kampaņu, maz vērības veltīts valsts skaidrās naudas atgriešanai. Taču pirmās kārtas valstīs iespaidīgā valsts valūtas banknošu un monētu atpakaļplūsma radīja ievērojamas loģistiskās grūtības, kas izraisīja būtisku kavēšanos valsts valūtas banknošu un monētu transportēšanā un skaitīšanā, kā arī kontu kreditēšanā. Nākamajām valstīm būtu pienācīgi jāsagatavojas šai problēmai.

3.5. Patērētāju aizsardzība

Jaunākie Eurobarometer pētījumi liecina, ka 75 % iedzīvotāju jaunajās dalībvalstīs bažījas, ka valūtas nomaiņas rezultātā būs jāpārmaksā. Četros līdz šim pieņemtajos valūtas nomaiņas plānos (Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas un Slovākijas) pamatoti liela uzmanība pievērsta patērētāju aizsardzības aspektiem, lai gan vienlaikus jāatzīst, ka pirmajā kārtā pāreja uz skaidro naudu euro kopumā cenas ietekmēja minimāli (palielinājums tika lēsts no 0,1 līdz 0,3 % apmērā), un šī ietekme drīzāk saistījās ar iedzīvotāju kļūdainu pieņēmumu par cenu pieaugumu[4].

Četros iepriekš minētajos plānos paredzēts, ka noteiktu laiku cenas obligāti tiek uzrādītas abās valūtās ne tikai veikalos, bet bieži arī attiecīgos dokumentos (bankas pārskatos, preču katalogos utt.). Šā obligātā perioda ilgums dažādās valstīs būtiski atšķiras – 4 mēneši Lietuvā, 12 mēneši Igaunijā un 16 mēneši Slovēnijā. Slovākijā šī prasība stāsies spēkā vienu mēnesi pēc konversijas kursa noteikšanas un turpināsies gadu pēc euro ieviešanas, kam sekos 6 mēnešu posms, kurā cenu uzrādīšana abās valūtās būs brīvprātīga. Visās četrās valstīs paredzēts, ka valsts sektors rādīs paraugu godīgā cenu konvertēšanā, summas noapaļojot par labu iedzīvotājiem.

Igaunijas un Slovākijas plānos ir paredzēts, ka valsts iestādes (iespējams, iesaistot atsevišķas patērētāju organizācijas) uzraudzīs cenu tendences. Sabiedrība tiks regulāri informēta par rezultātiem, un patērētājiem būs iespēja ziņot par iespējamiem ļaunprātīgiem gadījumiem.

Citiem noderīgiem līdzekļiem, kā novērst nepamatotu cenu pieaugumu un tā izraisīto attieksmi, pievērsta daudz mazāka uzmanība. Piemēram, pašreizējos plānos nekas nav minēts par iespēju valsts līmenī slēgt vienošanās ar mazumtirgotāju apvienībām nolūkā garantēt godīgu cenu pārrēķina praksi. Pašreiz tikai Lietuvā tiek apsvērta iespēja panākt šādas vienošanās ar atsevišķiem mazumtirgotājiem (piemēram, ar „godīgas cenas” uzlīmēm).

3.6. Euro banknošu un monētu piegāde

Euro zonas jaunpienācējas valstis var sākt izgatavot euro banknotes un monētas, līdzko Padome atceļ valsts izņēmuma statusu. Attiecībā uz euro banknotēm ECB ir nolēmusi, ka šīs valstis varēs aizņemties nepieciešamo euro banknošu daudzumu no Eurosistēmas un saskaņā ar vienošanos par resursu apvienošanu pēc valūtas nomaiņas šo daudzumu atlīdzināt ar euro banknotēm no pašu sistēmas.

Vairākās valstīs (Čehijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Slovākijā) ir monētu kaltuve, kas izgatavos visas valstij vajadzīgās euro monētas vai daļu no vajadzīgā apjoma. Pārējās valstis euro monētu vajadzīgo daudzumu pasūtīs ārvalstīs. Abos gadījumos visus sagatavošanās darbus, ieskaitot euro monētu pārbaudes kalumus ar valsts pusi (reversu), var pabeigt, pirms tiek pieņemts lēmums par valsts pievienošanos euro zonai. Valsts reversu izvēles process ir noslēdzies trīs valstīs (Igaunijā, Lietuvā un Slovēnijā; skat. 3. pielikumu), tas ir noslēguma stadijā Latvijā un uzsākts Kiprā un Slovākijā.

3.7. Informācija un komunikācijas

Atbilstošai informācijai un komunikācijām ir izšķiroša loma, lai sabiedrībā būtu pilnīga uzticēšanās pārejas procesam uz euro. Iepriekšējās komunikāciju kampaņās gūtā pieredze kalpos par atsauces punktu jauno dalībvalstu komunikāciju darbībām.

Kampaņām valstīs būtu jāsākas krietni pirms euro ieviešanas un jāturpinās kādu laiku pēc dubultapgrozības perioda beigām. Tādējādi valstīm, kuras euro plāno ieviest 2007. vai 2008. gadā, atliek maz laika pilnvērtīgas komunikāciju kampaņas sagatavošanai un īstenošanai.

Valstis, kas euro zonai plāno pievienoties 2007. gada 1. janvārī (Igaunija, Lietuva un Slovēnija), savas komunikāciju stratēģijas sagatavoja 2005. gada vidū. Šie plāni ir ļoti ambiciozi, neraugoties uz īso laiku to īstenošanai. Plānots, ka kampaņām jāsākas 2005. gada pēdējā ceturksnī un ka tās turpināsies līdz 2007. gada jūnijam. Kampaņu intensīvākais posms, kas būs daudzdisciplinārs un kurā izmantos dažādus medijus, sāksies 2006. gada septembrī un ilgs līdz dubultapgrozības perioda beigām. Tuvojoties euro ieviešanas dienai, TV un radio kļūs par galvenajiem komunikāciju līdzekļiem iedzīvotāju informēšanai.

Kiprā un Maltā vēl turpinās sagatavošanās posms, savukārt Latvijai sagatavošanās būtu jāuzsāk iespējami drīz. Slovākija jau ir sagatavojusi pirmo komunikāciju stratēģijas projektu. Čehija, Ungārija un Polija informācijas un komunikāciju darbības sāks plānot pēc tam, kad būs uzsākti praktiskie sagatavošanās darbi.

4. SAGATAVOŠANĀS PASĀKUMI KOPIENAS LĪMENĪ

Pašreizējie sagatavošanās darbi Kopienas līmenī galvenokārt noris trīs konkrētās jomās: attiecībā uz likumdošanu, euro monētu dizainu un informācijas un komunikāciju politiku.

4.1. Kopienas tiesiskā regulējuma sagatavošana

Euro ieviešanu un izmantošanu tajās vienpadsmit dalībvalstīs, kas izveidoja euro zonu 1999. gada 1. janvārī, nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 974/98. To grozīja 2000. gada jūnijā, lai Grieķija 2001. gadā varētu pievienoties euro zonai. Komisija 2005. gada 2. augustā pieņēma šīs regulas grozījumu priekšlikumu (KOM(2005)357), lai tiesisko regulējumu sagatavotu un pielāgotu visām valstīm, kas turpmāk ieviesīs euro. Papildus vairāku tehnisku pielāgojumu iekļaušanai, priekšlikumā paredzētas manevrēšanas iespējas, lai pieļautu citādus valūtas nomaiņas scenārijus nekā to, kas tika piemērots pirmajās divpadsmit euro zonas dalībvalstīs.

Komisijas priekšlikumā ietverti trīs veidu pārejas scenāriji, no kuriem katra attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties savai konkrētajai situācijai piemērotāko:

i) „Madrides tipa” scenārijs ar pārejas periodu līdzīgi kā tas, kas tika piemērots pirmās kārtas valstīs. Saskaņā ar šo scenāriju tiek noteikts pārejas periods starp euro pieņemšanu par valsts valūtu un brīdi, kad euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli. Par šā perioda ilgumu lemj attiecīgā dalībvalsts;

ii) „lielā sprādziena” scenārijs, kas paredz euro banknošu un monētu ieviešanu tūlīt pēc euro kā valsts valūtas ieviešanas (t. i., bez pārejas perioda);

iii) „lielā sprādziena” scenārijs ar „pakāpeniskas pielāgošanās” periodu, kurā pēc „lielā sprādziena” attiecīgajā valstī jaunajos juridiskajos instrumentos vēl, ilgākais, gadu[5] var tikt atļautas norādes uz iepriekšējo valsts valūtu.

Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka bankām valsts valūtas banknotes un monētas būs jāmaina pret euro banknotēm un monētām bez maksas visā dubultapgrozības perioda laikā, līdz noteiktai maksimālajai robežai. Šādu praksi Komisija ieteica jau iepriekš, tā tika plaši piemērota un tagad kļūs par vispārēju prasību[6].

4.2. Euro monētu kopīgās un valsts puses dizains

Divkrāsu monētu (1 un 2 euro) un „ziemeļu zelta” monētu (10, 20 un 50 centu) kopīgā puse pašreiz atspoguļo Eiropas Savienību pirms paplašināšanās 2004. gada maijā – uz tās no visām 25 ES dalībvalstīm attēlotas tikai 15. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu Ekonomikas un finanšu padome 2005. gada 7. jūnijā nolēma, ka jaunajam kopīgās puses dizainam būtu jāattēlo Eiropas ģeogrāfiskā kopaina (skat. 4. pielikumu). Visi tehniskie un dizaina darbi būtu jāpabeidz savlaicīgi, lai jaunās euro zonas dalībvalstis monētas ar jauno kopīgo pusi varētu izkalt un laist apgrozībā, sākot jau no 2007. gada.

Monētu valsts puses dizainus izvēlas katra valsts pati. Tomēr Ekonomikas un finanšu padome 2005. gada 7. jūnijā vienojās piemērot noteiktas kopējas pamatnostādnes, lai stiprinātu euro monētu kalšanas sistēmu. Ņemot vērā pieaugošo monētu valsts pušu skaitu, tika nolemts, ka turpmāk uz valsts puses skaidri jānorāda attiecīgā emisijas valsts (vai tās nosaukuma saīsinājums), lai tie, kam tas interesē, varētu viegli noteikt katras monētas izcelsmi. Turklāt uz valsts puses nav jāatkārto monētas nominālvērtība un / vai valūtas nosaukums (euro) – ja vien netiek izmantots cits alfabēts –, jo šie abi elementi jau redzami uz kopīgās puses. Valsts puses dizaina pašreizējās iezīmes (divpadsmit zvaigznes, kas aptver dizainu, un norāde uz gadu) piemēros arī turpmāk. Dalībvalstis vienojās viena otru laicīgi informēt pirms jauno dizainparaugu pieņemšanas.

4.3. Informācijas un komunikāciju politika Kopienas līmenī

Komisijas Paziņojums par informācijas un komunikācijas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz euro un Ekonomikas un monetāro savienību (KOM(2004)552) ir Kopienas līmeņa komunikāciju darbību pamats. Šo stratēģiju nosaka decentralizācijas, subsidiaritātes, koordinācijas un partnerības principi. Stratēģija ietver:

- Komisijas un dalībvalstu partnerības;

- mērķsadarbības programmas;

- tīklus, informācijas struktūras un citus dalībniekus;

- konferences un seminārus;

- aptaujas;

- ārējus informatīvos pasākumus;

- publikācijas un citus informatīvos materiālus.

Komisija plāno 2005. gada pēdējā ceturksnī noslēgt partnerības ar Igauniju, Slovēniju un Lietuvu. Sagaidāms, ka drīz arī Malta, Latvija un Kipra Eiropas Komisijai lūgs uzsākt sarunas par partnerību.

Pašreiz tiek īstenoti septiņi mērķsadarbības projekti starp jaunajām dalībvalstīm un euro zonas valstīm, kuros tiek izmantotas euro jau ieviesušo valstu zināšanas šajā jomā.

Ir sagatavotas vairākas publikācijas par euro un EMS, un īpaši jāizceļ jauno dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētā rokasgrāmata „Fit for the euro!” , kurā tiek piedāvātas veiksmīgas pieejas un padomi, kā sekmīgi sagatavoties pārejai uz euro. Žurnālistiem, jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, ir uzsākta plaša mācību semināru sērija par EMS, par euro, tā ieviešanu un par Kopienas ekonomikas politiku vispār. Tāpat Komisija pašreiz gatavo konferenču sēriju jaunajās dalībvalstīs. Turklāt gan jaunajās dalībvalstīs, gan euro zonā tiek veiktas sabiedriskās domas aptaujas, kas ir svarīgs informācijas avots par sabiedrības uzskatiem attiecībā uz euro un EMS. Tās palīdzēs Komisijai un jaunajām dalībvalstīm pielāgot savas stratēģijas.

5. SABIEDRISKĀ DOMA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

Otrā Eurobarometer sabiedriskās domas aptauja jaunajās dalībvalstīs par attieksmi pret euro ieviešanu un zināšanām par to notika 2005. gada septembrī, gadu pēc pirmās, un to veica EOS Gallup , aptaujājot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

5.1. Iedzīvotāji vēlas būt labāk informēti

Intereses līmenis par euro ieviešanu joprojām ir samērā zems, un tikai 48 % respondentu ir apgalvojuši, ka tas viņus interesē, savukārt 49 % nav ieinteresēti. Rezultātus neapšaubāmi ietekmē vēl esošās neskaidrības par euro ieviešanas laiku konkrētās valstīs.

Sabiedrības vispārējais zināšanu līmenis par euro un tā ieviešanas nosacījumiem joprojām ir diezgan zems. Vairums aptaujāto (58 %) nezina, ka euro ieviešana viņu valstij ir obligāta, kā arī nezina, cik valstu jau ir euro zonā. Tomēr vairums respondentu zina plānoto termiņu euro ieviešanai savā valstī, un lielākajai daļai ir bijusi saskare ar euro banknotēm un monētām.

Puse respondentu (51 %; + 3 %) neuzskata, ka ir labi informēti par euro, taču vēlētos saņemt pienācīgu informāciju labu laiku pirms vienotās valūtas ieviešanas viņu valstī. Tāpat kā 2004. gadā, lielākā daļa iedzīvotāju (86 %) informāciju labprāt saņemtu agrāk nekā vēlāk. Vairums respondentu kā informācijas avotam visvairāk uzticas savas valsts centrālajai bankai (62 %), kas ievērojami pārsniedz uzticēšanās rādītājus jebkurai citai iestādei (tikai 31 % uzticas savai valdībai, valsts vai reģionālajām iestādēm un 23 % – Eiropas iestādēm). Šo dalībvalstu iedzīvotāji dod priekšroku euro informācijas kampaņām, kuru pamatā ir TV reklāma (73 %) vai reklāma laikrakstos (73 %), kam seko radio reklāma (64 %), tad informācijas bukleti un brošūras (64 %). Vairums iedzīvotāju vēlas, lai informācijas kampaņas būtu vērstas uz euro ieviešanas praktiskajām sekām (attiecībā uz viņu algām, banku kontiem utt.) un uz to, kā novērst negodīgu konvertēšanu euro. Dubulto cenu norādīšanu respondenti uztver kā visbūtiskāko līdzekli iedzīvotāju sagatavošanai jaunajai vērtību skalai.

5.2. Vispārējā attieksme pret euro

Attieksme pret euro ieviešanas sekām nav tik pozitīva nekā 2004. gadā. 38 % iedzīvotāju uzskata, ka euro ieviešanai viņu valstī būs pozitīva ietekme (salīdzinājumā ar 2004. gadu samazinājums par 6 %), savukārt 46 % (+ 5 %) uzskata, ka tai būs negatīvas sekas. Ja 2004. gadā 40 % respondentu domāja, ka personīgā līmenī ietekme būs pozitīva, tad 2005. gadā šis rādītājs samazinās līdz 36 %. Turklāt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri sagaida negatīvas sekas, palielinās no 44 % uz 49 %. Starpība starp iedzīvotājiem, kuri apgalvo, ka ir gandarīti par valsts valūtas aizstāšanu ar euro (37 %), un tiem, kuri atzīst, ka ir neapmierināti (53 %), ir palielinājusies no 5 procentu punktiem 2004. gadā līdz 16 punktiem 2005. gadā. Tomēr dažās dalībvalstīs (Ungārijā un Slovēnijā) lielākā daļa iedzīvotāju ir gandarīti, ka euro tiks ieviests līdzšinējās valsts valūtas vietā.

Aplūkojot euro ieviešanas termiņus, 17 % respondentu šajās desmit valstīs atzīst, ka vēlētos, lai euro kļūtu par viņu valsts valūtu iespējami drīz, savukārt 32 % atbildējuši, ka euro būtu jāpieņem pēc kāda laika. Pieaugošs relatīvais vairākums (46 %; pieaugums par 6 %) uzskata, ka tas būtu jāpieņem iespējami vēlāk. Tomēr tikpat lielā mērā kā 2004. gadā iedzīvotāji apzinās euro praktiskās priekšrocības: 92 % atzīst, ka tas atvieglo ceļošanu, 80 % – iepirkšanos euro zonā, bet 74 % atzīst, ka līdz ar to euro zonas ietvaros atkrīt nepieciešamība mainīt naudu. Vairums respondentu (51 %) neuzskata, ka nomaiņa tiem radīs jebkādas lielas neērtības. Tomēr gada laikā nedaudz palielinājušās iedzīvotāju bažas, ka viņi varētu tikt apkrāpti vai ka valūtas nomaiņas dēļ būs jāpārmaksā (no 71 % uz 75 %), un 48 % iedzīvotāju joprojām uzskata, ka euro ieviešana palielinās inflāciju, bet tikai 24 % domā, ka euro palīdzēs nodrošināt cenu stabilitāti.

5.3. Galvenās apsekojumā gūtās atziņas

Vispārējā uztvere par euro ieviešanu joprojām ir neapmierinoša, bet zināšanu līmenis saglabājas aptuveni tāds pats. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka Eiropas Konstitūcijas projekts pēc referendumu negatīvajiem rezultātiem divās dalībvalstīs pašreiz atrodas strupceļā, ar aizvien notiekošajām diskusijām par ES finanšu perspektīvu, kā arī noteiktiem pašmāju faktoriem. Pozitīvais priekšstats par euro ieviešanas praktisko ietekmi un tā priekšrocībām norāda, ka sabiedriskās domas aptauja, iespējams, atbalstu euro novērtē par zemu. Rezultātu sociāldemogrāfiskais sadalījums liecina, ka vīrieši, jaunieši, izglītoti un pilsētas iedzīvotāji euro atbalsta daudz vairāk nekā pārējie iedzīvotāji.

Nav šaubu, ka daļa iedzīvotāju ir emocionāli pieķērušies savas valsts valūtai, kā tas bija arī dažu pirmās kārtas valstu gadījumā. Dalībvalstīs, kas tagad ietilpst euro zonā, atbalsts euro ievērojami pieauga pēc tam, kad tika uzsāktas plašas informācijas kampaņas.

Jauno dalībvalstu iedzīvotājiem vajadzīgs vairāk informācijas par euro un viņi vēlētos naudas nomaiņai sagatavoties laicīgi. Plašas informācijas kampaņas palīdzēs palielināt iedzīvotāju zināšanas un atbalstu euro.

6. SECINĀJUMS

No vienpadsmit ES dalībvalstīm, uz kurām attiecas izņēmums, deviņas valstis ir noteikušas termiņu euro ieviešanai. Četras valstis ir pieņēmušas valsts valūtas nomaiņas plānu pirmās versijas un trīs no tām ir pieņēmušas komunikāciju stratēģijas.

Sagatavošanās darbu stadija dažādās valstīs ir visai atšķirīga, lai gan kopumā, ja valstis grib visu pagūt laikā, būs jākāpina sagatavošanās temps, jo īpaši „lielā sprādziena” scenārija gadījumā, ko iecerējis vairums dalībvalstu – šajā scenārijā nav pārejas perioda, kurā uzņēmumi un valsts iestādes varētu pabeigt sagatavošanās darbus.

Sabiedriskā doma par euro jaunajās dalībvalstīs joprojām ir neapmierinoša. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ svarīgi īstenot vispusīgas komunikāciju programmas.

STATE OF PRACTICAL PREPARATIONS (September 2005)

Czech Republic | Estonia | Cyprus | Latvia |

National target date for euro adoption | 1 January 2010 (*) (*) Preliminary date | 1 January 2007 | 1 January 2008 | 1 January 2008 |

ERM II entry | 28 June 2004 | 2 May 2005 | 2 May 2005 |

National co-ordinating institution | The National Changeover Committee, chaired by the Secretary General of the Ministry of Finance, created on 27/01/05 | Joint coordination by the Minister of Finance and the Central Bank of Cyprus, created on 29/12/04 | The Steering Committee for the preparation and coordination of the euro changeover was established on 18 July 2005 |

Approved National Changeover Plan | The Czech Republic’s Euro Accession Strategy was approved by the Government in October 2003 http://www.cnb.cz/euro_index.php | First draft of euro adoption plan was approved on 1 September 2005 http://www.fin.ee/index.php?id=13324 | A report on the introduction of the euro was approved by the government on 21 June 2005. The National Changeover Plan will be approved in November 2005. |

Type of scenario | Big-Bang | Big-Bang | Big-Bang |

Dual circulation period | 2 weeks | 1 month | 2 weeks |

Exchange of national currency | Commercial banks (banknotes and coins): at least 6 months free of charge. Central Bank (banknotes and coins): indefinitely | The central bank will exchange banknotes for 10 years and coins for 2 years. | The central bank will exchange without time limit. |

Frontloading and sub-frontloading | Frontloading from September 2006; sub-frontloading also foreseen. | November – December 2007 | December 2007 |

Dual display of prices | Compulsory: 6 months before and after €-day | October 2007 till June 2008 |

Design of the national side | Competition under consideration | Design selected and published December 2004 | Competition launched | In final stage |

Nr of different coin designs | 1 design | 3 designs | 4 designs |

National mint | Yes | No | No | No |

Estimation on the need for banknotes and coins | 230 million banknotes and 950 million coins | 150-200 million coins | 87 million banknotes and 300 million coins |

National law adaptations | Umbrella law under consideration |

Communication strategy | Yes, endorsed by the National Changeover Committee on 21/06/05 | In process |

Partnership agreement | In process |

Twinning agreement | Between IE – MT – CY: communication and information strategy; between GR – CY: technical issues related to the changeover |

STATE OF PRACTICAL PREPARATIONS (September 2005)

Hungary | Malta | Poland | Slovenia |

National target date for euro adoption | 1 January 2010 | 1 January 2008 | Not decided yet | 1 January 2007 |

ERM II entry | 2 May 2005 | 28 June 2004 |

National co-ordinating institution | Preparatory work is ongoing in the Ministry of Finance and Magyar Nemzeti Bank (Central Bank of Hungary). | Two Committees appointed on 13/06/05: a Steering Committee and a Euro Changeover Committee reporting to it | Inter-institutional working group MoF-NBP | The Coordinating Committee for Technical Preparations to Introduce the Euro was created in July 04. |

Approved National Changeover Plan | A Masterplan for the Euro Changeover was approved in January 2005 http://www.bsi.si/html/eng/projects/euro/index.html |

Type of scenario | Big-Bang with possible phasing out features | Big-Bang |

Dual circulation period | 1 month | 7 days |

Exchange of national currency | Commercial banks exchange banknotes and coins free of charge until 1 March and the Central Bank without time limit |

Frontloading and sub-frontloading |

Dual display of prices | From 1 March 2006 till 30 June 2007 |

Design of the national side | Public survey | Approved |

Nr of different coin designs | 8 designs |

National mint | Yes | No | Yes | No |

Estimation on the need for banknotes and coins | Between 4 and 5 billion coins | 74 million banknotes and 235 million coins |

National law adaptations | Umbrella law |

Communication strategy | In process | Endorsed by Bank of Slovenia on 19/05/05 and by the government on 2/06/05 |

Partnership agreement | In process |

Twinning agreement | Between AU – HU: communication and information strategy | Between IE – MT – CY: communication and information strategy; | Between DE – PL: communication and information strategy and practical issues | Between NL – SI – LT : communication and information strategy |

STATE OF PRACTICAL PREPARATIONS (September 2005)

Lithuania | Slovakia | Sweden |

National target date for euro adoption | 1 January 2007 | 1 January 2009 | Not decided yet |

ERM II entry | 28 June 2004 |

National co-ordinating institution | Commission for the Coordination of the Adoption of the Euro in Lithuania, established on 30/05/05 | Ministry of Finance |

Approved National Changeover Plan | The first version of the National Euro Adoption Plan was approved by the government on 27 Sept 2005 | The National Changeover Plan was approved on 6 July 2005 http://www.nbs.sk/PRESS/PR050707.HTM |

Type of scenario | Big-Bang | Big-Bang |

Dual circulation period | 15 days | 16 days |

Exchange of national currency | Commercial banks: free of charge during 60 days after €-day. Central bank: free of charge for an unlimited period. | Commercial banks exchange banknotes until end 2009 and coins until June 2009 (free of charge). The Central Bank exchanges banknotes without time limit and coins for 5 years. |

Frontloading and sub-frontloading | Frontloading of euro banknotes to commercial banks by 20 December 2006 at the latest and of euro coins by 1 October 2006 at the latest. | One to 4 months prior to €-day |

Dual display of prices | From 60 calendar days before €-day until 60 days after €-day (compuls.) | Compulsory: from one month after fixing of conversion rate till one year after euro adoption. Voluntary: for an additional 6 months |

Design of the national side | Approved | Competition launched |

Nr of different coin designs | 3 designs |

National mint | Yes | Yes |

Estimation on the need for banknotes and coins | 118.3 million banknotes and 290 million coins |

National law adaptations | The draft Law on the Adoption of the Euro is prepared. | Umbrella law and a second and a third group of laws under consideration |

Communication strategy | Approved by the government on 27 September 2005 | In process |

Partnership agreement | In process |

Twinning agreement | Between NL – SI – LT : communication and information strategy Under consideration: between BE – LT on tax and debt issues | Between AU – SK: communication and information strategy; Between BE – SK: technical issues related to the changeover |

ANNEX 2

LIST OF RELEVANT CHANGEOVER CHARACTERISTICS

X: Approved or established P: In progress |

|CZ |EE |CY |LV |LT |HU |MT |PL |SI |SK |SE | |National target date |X |X |X |X |X |X |X | |X |X | | |National Changeover Plan | |X | | |X | | | |X |X | | |National Changeover Committee | |X |X |X |X | |X | |X |X | | |Type of scenario | |X |X |X |X | | | |X |X | | |Length of dual circulation period | |X |X |X |X |X | | |X |X | | |Exchange at commercial banks after dual circ. | |X | | |X | | | |X |X | | |Exchange at central bank after dual circ. | |X |X |X |X | | | |X |X | | |Frontloading of financial institutions | |X | |X |X | | | | |P | | |Sub-frontloading of retailers and general public | |X | | |X | | | | |P | | |Deferred debit | | | | | | | | | |P | | |Piggy coin operations | |X | | | | | | | | | | |Arrangements for bank opening hours | | | | | | | | | |X | | |Loading of ATMs | | | | | | | | | |P | | |Denominations of notes in ATMs | | | | | | | | | | | | |Transport and storage for euro cash | | | | | | | | | |P | | |Transport and storage for legacy cash | | | | | | | | | |P | | |Change only given in euro by retailers | | | | |X | | | | |X | | |Euro coins kits for retailers | | | | | | | | | | | | |Euro coins kits for the general public | | | | | | | | | | | | |Design of national side of the euro coins | |X |P |P |X | | | |X |P | | |Supply arrangements for euro coins | |P | | |P | | | | |P | | |Adaptations of national law | |P | | |P | | | |P |X | | |Dual display of prices before €-day | |X | |X |X | | | |X |X | | |Dual display of prices after €-day | |X | |X |X | | | |X |X | | |Dual display of utility bills | |X | | | | | | |X |X | | |Dual display of civil servants’ wages | | | | | | | | | | | | |Voluntary dual display of prices | | | | | | | | | |X | | |Agreements on price stability | | | | |X | | | | |X | | |Formalised fair-pricing agreements | | | | |X | | | | | | | |IT preparations | |X | | | | | | | |X | | |Training for cash handlers | |X | | | | | | | |X | | |Accounting adaptations | |X | | | | | | | |X | | |Share capital conversion | |X | | | | | | | |X | | |Rounding rules in legislation | |X | | | | | | |X |X | | |Eval. of the costs involved for the public sector | | | | | | | | | | | | |Communication strategy | |X |P | |X | |P | |X |P | | |Partnership agreement | |P | | |P | | | |P | | | |Twinning agreement | | |X | |X |X |X |X |X |X | | |

[pic]

[pic]

[1] Komisija jaunāko konverģences ziņojumu izdeva 2004. gada 20. oktobrī (KOM(2004)690). Tajā secināts, ka tobrīd neviena no vienpadsmit dalībvalstīm, uz kurām attiecas izņēmums, neatbilda visiem noteiktajiem kritērijiem (valsts finanšu ilgtspēja, cenu stabilitāte, valūtas maiņas kursu stabilitāte noteiktajā periodā , ilgtermiņa procentu likmes). Ņemot vērā konverģences ziņojuma secinājumus, Komisija nolēma neizteikt priekšlikumus par izņēmuma statusa atcelšanu.

[2] Desmit valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, ir dalībvalstis, uz kurām attiecas izņēmums, pamatojoties uz Pievienošanās līguma 4. pantu. Zviedrija kļuva par valsti, uz kuru attiecas izņēmums, 1998. gada maijā.

[3] „Priekšlaikus piegāde” nozīmē euro banknošu un monētu iepriekšēju (pirms euro ieviešanas dienas) piegādi no centrālās bankas komercbankām, jo tām ir galvenā loma skaidrās naudas iepludināšanā ekonomikā. Savukārt bankas daļu šo banknošu un monētu „pakārtoti priekšlaikus piegādā” mazumtirgotājiem un citiem uzņēmumiem, lai tie līdz ar euro ieviešanas dienu naudu varētu izdot euro.

[4] Statistikas biroja veiktā padziļinātā statistikas analīze liecina, ka ievērojams cenu pieaugums patiešām ir bijis atsevišķās pakalpojumu jomās (restorānu, kafejnīcu, frizētavu, kinoteātru un sporta pakalpojumos), kas veido pavisam nelielu mājsaimniecību patēriņa daļu un kam tādējādi bija niecīga ietekme uz kopējo saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Tomēr, tā kā šādi pakalpojumi tiek izmantoti regulāri, tas spēcīgi ietekmēja patērētāju uztveri par inflāciju. Skat. arī: http://epp.eurostat.cec.eu.int/cache/ITY_PUBLIC/2-18062003-AP/EN/2-18062003-AP-EN.HTML

[5] Šo periodu var samazināt, to attiecīgi nosakot valsts tiesību aktos, turklāt var nolemt to attiecināt tikai uz noteiktiem juridisko instrumentu veidiem vai uz noteiktās jomās pieņemtiem juridiskajiem instrumentiem. Jebkurā gadījumā visas maksājumu operācijas – gan skaidras, gan bezskaidras naudas – notiks tikai euro.

[6] Komisijas priekšlikums pašreiz tiek apspriests Padomes darba grupā. Gaidāms, ka Padome priekšlikumu pieņems tuvākajā nākotnē, iespējams, līdz gada beigām.