52005DC0387

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.8.2005

COM(2005) 387 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

atbildot uz Kopienas pētniecības pasākumu piecu gadu vērtējumu (1999-2003), ko veikuši augsta līmeņa neatkarīgi eksperti{SEC(2005) 1054}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

atbildot uz Kopienas pētniecības pasākumu piecu gadu vērtējumu (1999-2003), ko veikuši augsta līmeņa neatkarīgi eksperti (Teksts ar EEA nozīm)

2004. gada otrajā pusē trīspadsmit augsta līmeņa ekspertu stratēģiskā darba grupa[1] izdarīja piecu gadu vērtējumu par Kopienas pētniecības pasākumiem par laika posmu no 1999. līdz 2003. gadam, kā paredzēts lēmumos par 6. pamatprogrammu[2]. Darba grupa sniedza skaidru un autoritatīvu pārskatu un vērtējumu horizontālā līmenī par Kopienas pētniecības pasākumiem, izdarījusi rūpīgu, zinātniski pamatotu analīzi par agrāko un pašreizējo pasākumu īstenošanu un sasniegumiem. Saskaņā ar lēmumu par 6. pamatprogrammu Komisija šā vērtējuma secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem ar šo dara zināmus Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Piecu gadu novērtējuma ziņojumu un tā analīzi, secinājumus un ieteikumus Komisija atzina par ļoti labiem.

Pirmkārt, Komisija piekrīt darba grupai attiecībā uz četriem galvenajiem norādītajiem mērķiem: piesaistīt un atalgot spējīgākos talantus; radīt ļoti perspektīvu vidi PTA uzņēmumos un rūpniecībā; mobilizēt jauninājumiem un ilgtspējīgai izaugsmei paredzētus resursus; stiprināt uzticību zinātnei un tehnoloģijām.

Otrkārt, tā norāda uz pamatprogrammu īstenošanas, rezultātu un to pievienotās vērtības pozitīvo novērtējumu jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu Eiropas zināšanu bāzē, sakaru dibināšanu starp pētniekiem un Eiropas pētniecības sistēmas veidošanu.

Visbeidzot, komisija visumā piekrīt ieteikumiem, kas sniegti, lai tagad un turpmāk uzlabotu pētniecības iniciatīvu un programmu atbilstību un kvalitāti. Šie ieteikumi pilnībā ņemti vērā Komisijas priekšlikumos 7. pamatprogrammai, kas pieņemti 2005. gada 6. aprīlī. Tos paturēs prātā arī, sagatavojot visu tiesisko regulējumu pētniecībai Kopienā, konkrēti īpašās programmas un dalības noteikumus, un noteikumus par rezultātu izplatīšanu.

Novērtējuma ziņojums tika plaši izplatīts, arī publicējot tīmekļa vietnē Europa [3], un iesniegts svarīgākajām ieinteresētajām pusēm, kas to atzina par labu, jo īpaši attiecīgajai komitejai un Eiropas Parlamenta un Padomes darba grupai, ZTK un programmu komitejām.

Komisija sirsnīgi pateicas piecu gadu vērtējuma darba grupai par radošajām idejām un vērtīgo darbu, kas jau ir ieguldījums un noteikti būs paliekošs ieguldījums Kopienas pētniecības darbā.

Sīkāka katra konkrēta ieteikuma analīze un atsauksmes par ieteikumiem sniegtas Komisijas personāla darba dokumentā (SEK (2005) 1054).

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENīBASPēTNIECīBAS PAMATPROGRAMMUPIECU GADU VēRTēJUMS

1999-2003

*

**

Darba grupas sastāvs

***

Kopsavilkums

**

PIECU GADU VēRTēJUMS PAR LAIKA POSMU NO 1999. LīDZ 2003. GADAM DARBA GRUPAS SASTāVS |

Dr. Erkki Ormala (Chairman) Somija Vice President, Technology Policy, Nokia Corporation |

Prof. Nicholas Vonortas (Rapporteur) ASV, Grieķija Professor and Director, Center for International Science and Technology Policy & Associate Professor, Department of Economics, The George Washington University |

Dr. Ségolène Ayme Francija Director of Research, INSERM (Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale), SC11 “Gene mapping and Clinical Research”; Director of Orphanet |

Dr. Lucija Čok Slovēnija Rector, University of Primorska, Former Minister for Education, Research and Sport |

Prof. Dervilla Donnelly Īrija Chair of the Dublin Institute for Advanced Studies; Emeritus Professor of Organic Chemistry, University College, Dublin |

Dr. Julia King Apvienotā Karaliste Principal , Faculty of Engineering, Imperial College London |

Prof. Christoph Mandl Austrija Faculty of Business, Economics and Computer Science, University of Vienna; Director of Mandl, Luethi & Partner |

Prof. Frieder Meyer-Krahmer Vācija Director, Fraunhofer Institute for Systems and Innovation Research (ISI) |

Prof. Elzbieta H. Oleksy Polija Dean of the Faculty of International and Political Studies, University of Lodz; Founding Director of Women's Studies Centre, University of Lodz |

Prof. Alexandre Quintanilha Portugāle Professor in Biophysics, University of Porto |

Prof. Nicoletta Stame Itālija Professor of Sociology Università di Roma "La Sapienza"; President of the European Evaluation Society (EES) |

Dr. Rolf Tarrach Spānija Professor of Theoretical Physics at the University of Barcelona - Dept. ECM; Former President of the Spanish Council for Scientific Research |

Prof. Françoise Thys-Clement Beļģija Chairperson of the Erasme Hospital Council; Professor and Director of the Centre of Economics of Education at the ULB |

KOPSAVILKUMS

Pašreizējā Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti divi galvenie Eiropas pētniecības pamatprogrammu stratēģiskie mērķi: i) rūpniecības zinātnes un tehnoloģijas bāzu stiprināšana, lai veicinātu tās starptautisko konkurētspēju, ii) citu Eiropas Savienības politikas virzienu atbalstīšana.

Šajā ziņojumā, trešajā pētniecības pamatprogrammu (Eiropas Kopiena, Euratom ) piecu gadu vērtējumā, ir pārskatīta pamatprogrammu ieviešana un sasniegumi laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam. Ieteikumi sniegti par sestās pamatprogrammas atlikušo daļu līdz 2006. gadam, un tajos ierosināts izdarīt turpmāko pamatprogrammu veida un virzības uzlabojumus. Šo ieteikumu mērķis ir, pamatojoties uz pienācīgu informāciju, uzlabot pašreizējo un turpmāko pamatprogrammu kvalitāti, atbilstību un palielināt to ietekmi.

MēRķI

Šajā ziņojumā ietvertajā laika posmā Eiropas politika ir ievērojami mainījusies, ieviešot Lisabonas un Barselonas mērķus un izveidojot Eiropas pētniecības telpu ( ERA ).

Turklāt kopējais Eiropas ekonomikas un pētniecības stāvoklis nepārtraukti mainās. Globālā uz zinātnes atziņām balstītā konkurence pamatos maina Eiropas pētniecības un rūpniecības vidi. Eiropa un pārējās industrializētās valstis vairs nevar uzskatīt savu vadošo lomu tehnoloģiju jomā kā pašu par sevi saprotamu. Lai gan Eiropa joprojām saglabā vadošo lomu noteiktās rūpniecības jomās, pateicoties labi izglītotam darbaspēkam, bažas par nākotni izraisa Eiropas rūpniecības uzņēmumu pētniecības un tehnoloģiju attīstības, un demonstrējumu (PTA) izvēršana ārpus Eiropas, kā arī nespēja piesaistīt Eiropai visspējīgākos talantus no visas pasaules. Arvien lielāka ļoti labu, rūpniecības nozarei atbilstīgu zināšanu pieejamība, labvēlīgi apstākļi jaunradei un vienkāršāka piekļuve tirgiem ārpus Eiropas sekmē pakāpenisku Eiropas konkurētspējas zudumu.

Pamazām Eiropa atpaliek no tās nozīmīgākajiem konkurentiem. Eiropas veikums izaugsmes, produktivitātes un darbavietu radīšanas ziņā nav pietiekams, lai nākotnē saglabātu labklājību. Šāda notikumu attīstība un no tās izrietošie mērķi ir diezgan sīki raksturoti nesen sniegtajos ziņojumos, piemēram, Sapir (2003.) un Kok (2004.). Ir liela vienprātība attiecībā uz to, ka pētniecība, izglītība un jauninājumi ir svarīgākie elementi, lai sasniegtu šos mērķus.

Eiropas universitātes un pētniecības iestādes līdz šim ir attīstījušas un saglabājušas Eiropas zināšanu bāzi. Vairākās jomās tā joprojām arī ir. Tomēr tikai dažas Eiropas universitātes ir atzītas par vadošām pasaules mērogā. Vismaz daļēji tas ir nepietiekamu resursu un sadrumstalotas Eiropas PTA rezultāts. Eiropas universitātes un institūti vēl nav pilnībā reaģējuši uz globālo konkurenci cīņā par zināšanām un talantiem.

Uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā jaunrade ir ļoti atkarīga no informācijas tīkliem, kas paredzēti arī sadarbībai akadēmiskās un biznesa uzņēmumu veiktās pētniecības jomā. Tradicionālais skatījums uz akadēmisko zināšanu uzkrāšanas lineāro procesu, ko vēlāk pārņem un izmanto rūpniecības nozares, ir aizstāts ar jaunu interaktīvu jauninājumu praksi, kuru ir sekmējušas partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru, zināšanu apmaiņa un mācīšanās citam no cita.

Tajā pat laikā jaunās dalībvalstis ir pārejas procesā. Radot apstākļus uz zinātnes atziņām balstītai ekonomikai, tām vienlaikus jārada uzņēmumiem draudzīga vide. Veidojot ekonomiski stabilu nākotni, ir jāveic institucionālas reformas un jāpiešķir pietiekami resursi zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai. Pārdomāta strukturālo fondu izmantošana kopā ar citiem ES un valstu instrumentiem varētu būt risinājums šo mērķu sasniegšanai.

Eiropas sabiedrību aizvien vairāk interesē zinātnes un tehnoloģijas attīstības sociālā un ekonomiskā ietekme, kā arī tas, kā tiek pieņemti ar šo attīstību saistītie lēmumi. Dažās jomās sabiedrības atbalsta trūkums ir nepārprotams. Lai Eiropa iegūtu vadošo lomu zinātnes un tehnoloģijas jomā, kam ir būtiska nozīme labklājības nodrošināšanā nākotnē, šīs problēmas jārisina gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Lai mainītu notikumu gaitu, Eiropai — ES kopā ar dalībvalstīm — ir jārīkojas saskaņoti, lai sasniegtu četrus galvenos mērķus:

- piesaistīt un atalgot visspējīgākos talantus;

- radīt ļoti perspektīvu vidi PTA uzņēmumos un rūpniecībā;

- mobilizēt jauninājumiem un ilgtspējīgai izaugsmei paredzētos resursus;

- stiprināt uzticību zinātnei un tehnoloģijām.

Komisijas priekšlikums turpmāk ievērojami palielināt Eiropas pētniecības budžetu, ir gaidīts solis pareizajā virzienā. Tas dod iespēju ievērojami palielināt Eiropas zināšanu bāzi un Eiropas konkurētspēju. Taču tā varēs gūt panākumus tikai tad, ja Eiropas pētniecības budžeta palielinājumam sekos dalībvalstu PTA budžetu palielinājums. Norādes ir nepārprotamas — visai Eiropas Savienībai vairāk jāiegulda PTA, lai atbilstīgi īstenotu šos mērķus.

NOVēRTēJUMA SECINāJUMI

Darba grupa secināja, ka ES pētniecības pamatprogrammām ir bijusi nozīmīga loma Eiropas zināšanu bāzes veidošanā pārskata laika posmā (1999-2003). Ar pamatprogrammām ir labotas dažas nepilnības attiecībā uz Eiropas PTA un ir dots ievērojams ieguldījums, lai PTA ātrāk sekotu jauninājumu ieviešana. Piemēram, to priekšrocību izmantošana, kuras sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un zinātnes par dzīvību, ir devusi Eiropai vairāk iespēju. Rūpniecības uzņēmumi, universitātes un citas pētniecības iestādes ir izrādījušas lielu interesi. Pamatprogrammām ir bijusi nozīmīga loma jaunu zināšanu iegūšanā un izplatīšanā un starporganizāciju tīklu izveidē un paplašināšanā gan starp dalībniekiem Eiropā, gan arī asociētajās valstīs. Visos ziņojumos, kurus darba grupa izskatījusi Kopienas vai dalībvalstu līmenī ir konsekventi uzsvērts nozīmīgais papildinājums un Eiropas pievienotā vērtība attiecībā uz pamatprogrammām.

Taču, neskatoties uz nozīmīgajiem panākumiem, pamatprogrammu sasniegumi bijuši daudz pieticīgāki attiecībā uz tiešu ieguldījumu jauninājumos, kas perspektīvā varētu nodrošināt dominējošu stāvokli pasaules tirgos. Šis nepārprotamais trūkums ir daudz apspriests. Tomēr vērtējumi un ietekmes pētījumi parasti tiek veikti pārāk agri, lai konstatētu nozīmīgu ekonomisku ietekmi. Turklāt pamatprogrammas uzmanības centrā nekad nav bijusi īpašu jauninājumu izstrāde, bet gan visas Eiropas pētniecības sistēmas stiprināšana. Ņemot vērā programmas ierobežoto budžetu, kas ir mazāks par pieciem procentiem no kopējiem valdības PTA izdevumiem ES zonā, mēs uzskatām, ka pamatprogrammas sasniegumi attiecībā uz šo strukturālo lomu ir ļoti nozīmīgi.

DARBA GRUPAS IETEIKUMI SAISTīBā AR PAMATPROGRAMMU

Pamatojoties uz sīko pārskatu šajā ziņojumā, darba grupa sniedz turpmāk minētos ieteikumus, lai uzlabotu pamatprogrammas atbilstību un palielinātu tās ietekmi un lai darītu to lietotājiem pieejamāku.

1. Pamatprogrammā precīzāk jānoformulē un skaidrāk jāatspoguļo Eiropas PTA centieni. Pamatprogrammā lielāku uzmanību vajadzētu pievērst kopējām prioritātēm un mazāk uzsvērt katras atsevišķas programmas īpatnības.

2. Pamatprogrammai vispirms jāsekmē Eiropas vadošā loma pasaulē zinātnes un tehnoloģijas jomā. Tam nepieciešama izcilība pētniecībā, ilgtermiņa pētniecība un lielāka vērība radikāliem jauninājumiem un ar risku saistītiem pētījumiem programmas atbalstītajos projektos.

3. Pamatprogrammas ievirzei jābūt vairāk saistītai ar rūpniecību un tās līdzdalību. Tādēļ rūpnieciskā atbilstība un vadošā loma atkal jāiekļauj programmās, kuru mērķis ir jauninājumi un konkurētspējas veicināšana. Jo īpaši progresīvo tehnoloģiju MVU vairāk jāieinteresē tiešā līdzdalībā.

4. Nākotnes pamatprogrammu izveidei un īstenošanai nepieciešama vienkārša un precīza Eiropas pievienotās vērtības definīcija.

5. Jāracionalizē un jāvienkāršo pamatprogrammas pārvaldība. Rūpīgi jāseko tam, lai tiktu racionalizēta un vienkāršota pieteikšanās procedūra, projektu pārvaldība un finanšu kontrole. Jāuzlabo procedūras, tostarp pastāvīgo darba grupu izveidošana dažās tematiski prioritārās jomās vai novērtēšanas procesa pasākumi programmas darbības laikā.

6. Jāpanāk lielāka elastība attiecībā uz instrumentu izvēli, lai sekmētu atbilstību īpašiem finansētiem PTA projektiem. Lai nodrošinātu vismaz stabilitāti, jaunie instrumenti jāiekļauj arī nākamajā pamatprogrammā. Pētniecības projektu pieteikumu iesniedzējiem jābūt iespējai izvēlēties atbilstošus instrumentus.

7. Jāpaplašina cilvēkresursu un mobilitātes programmu mērogs un darbības joma. Jāveicina saistība ar valstu/reģionālajām programmām, lai panāktu lielāku efektu. Programma jāizstrādā tā, lai rūpniecības nozares pārstāvji labprāt piedalītos. Jāuzsver mobilitāte starp valsts un privāto sektoru un attiecībā uz trešām valstīm.

8. Pamatprogrammā jāturpina risināt Eiropas zinātnes un tehnoloģijas uzticamības un likumības jautāju. Zinātnes un sabiedrības jautājumi jāturpina risināt atsevišķā programmā, vienlaicīgi iekļaujot tos arī visās citās programmās. Jārīkojas gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

9. Komisijai jāsāk apspriesties ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību procedūras pamatprogrammās. Tomēr pamatprogrammas intelektuālā īpašuma tiesību noteikumu pamatprincipi šķiet atbilstoši.

10. Pamatprogrammas vērtējums sistemātiski jāizstrādā turpmāk un tam jāatspoguļo jaunā izpratne par jauninājumu interaktīvo būtību. Vērtējumā jāizskata arī pamatprogrammas strukturālā ietekme uz Eiropas ekonomiku un pētniecību.

NāKOTNES PERSPEKTīVAS – PAMATNOSACīJUMI

Eiropas pētniecības un jauninājumu politikas mērķus iespējams sasniegt tikai ar sistemātisku pieeju, ņemot vērā jauninājumu interaktīvo būtību un Eiropas jauninājumu sistēmas sarežģītību. PTA politika jākoordinē kopā ar citiem sociālekonomiskiem politikas virzieniem, kas ietekmē Eiropas jauninājumu vidi. Tie ietver konkurētspēju, intelektuālā īpašuma aizsardzību, konkurenci, valsts atbalstus, cilvēkresursus, izglītību, dzimumu līdztiesību un ētiku. Uz pieprasījumu orientētiem politikas virzieniem, jo īpaši PTA un novatorisku preču un noteikumu valsts pasūtījumam, arī ir būtiska loma jauninājumu veicināšanā un dinamisku tirgu izveidē. Mēs gribētu, lai Komisija i) skaidrāk noteiktu pamatprogrammu ieguldījumu plašākā ES politikas formulēšanas procesā; ii) analizētu iespējas sekmēt novatorisku tehnoloģiju ieviešanu, veicot uz pieprasījumu orientētas darbības; un iii) kopā ar dalībvalstīm vēl vairāk censties apmācīt vairāk pētnieku un tos paturēt, piedāvājot vilinošākas pētniecības karjeras iespējas.

Mēs ļoti atbalstām ātru Eiropas patenta ieviešanu vienā valodā. Ir ātri jārisina jautājums par datorizpildāmu izgudrojumu un ģenētiski modificētu organismu patentspēju. Ātra un atbilstoša intelektuālā īpašuma aizsardzība ir būtisks atbalsts jauninājumiem un ieguldījumiem PTA.

Tiek pārskatīti Kopienas valsts atbalsta noteikumi. PTA tīkli, kuros iesaistīti dažādi uzņēmumi un augstākās mācību iestādes, un jaunā izpratne par jauninājumu interaktīvo būtību izvirza jautājumu par vispārpieņemtajiem finansēšanas noteikumiem. Jāpārskata tie noteikumi, kas ierobežo valsts finansējumu pirmskonkurences PTA projektiem un nosaka atbalsta līmeni atkarībā no saņēmēja uzņēmuma. Eiropas attīstība nav jākavē, piemērojot stingrākus noteikumus, nekā to dara tās galvenie konkurenti.

Visbeidzot, pamatojoties uz aplūkotajiem pierādījumiem, darba grupa sniedz dažus ieteikumus attiecībā uz turpmāko ES pētniecības politiku:

1. Jāturpina ERA veidošanas process. Jāturpina saskaņot valstu politiku zinātnes un jauninājumu jomā ar pamatprogrammām. Pamatprogrammā jāiekļauj PTA pasākumi, kuriem ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, kuri atbilst vietējiem apstākļiem un tiek uzsākti valstu un reģionālajos līmeņos. Mēs atbalstām pasākumu, kas minēti Komisijas paziņojumos par turpmāko ES pētniecības politiku. Šie pasākumi atbilstīgi jāplāno, lai Eiropā radītu apstākļus kvalitatīvai, starptautiski konkurētspējīgai pētniecībai. Tiem jāveido Eiropai politika attiecībā uz iepriekš minētajiem galvenajiem mērķiem.

2. Eiropai jātiecas labāk integrēt jaunās dalībvalstis. Iekļaušana visos ES politikas virzienos un instrumentos ir priekšnosacījums efektīvai minēto valstu ievērojamā cilvēkresursu un ekonomikas potenciāla izmantošanai, lai izveidotu konkurētspējīgāku un vienotāku Eiropu, kas stabili attīstītās. Pamatprogrammām jāpalīdz paātrināt integrācijas procesu.

3. Mēs atbalstām Eiropas Pētniecības padomes izveidošanu. Padomei vajadzīgi pietiekami resursi, lai mainītu Eiropas zinātnes bāzi. Tai jāsekmē izcili sasniegumi zinātnē, jābūt rentablai un jāveicina pasaules līmeņa pētniecības vides izveidošanu. Liels atbalsts jāsniedz arī zinātnes jomām, kas var ilgstoši ietekmēt konkurētspēju un jauninājumus.

4. Mēs atbalstām ideju izveidot ierobežotu skaitu „tehnoloģiju platformu”, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu nozīmīgāko jauno tehnoloģiju jomā, tādējādi palielinot privātus ieguldījumus PTA. Rūpniecības nozarēm jāvirza šīs apjomīgās sadarbības programmas, kuru finansēšanā un izpildē piedalās valsts/privātie uzņēmumi. Tām jāiesaista akadēmiskās iestādes, lieli un mazi uzņēmumi un bieži vien dalībnieki ārpus Eiropas. Lai panāktu vēlamo rezultātu, vajadzīga izcila pamatprogrammas, valsts un rūpniecības kopējo resursu pārvaldība.

[1] Sk. ekspertu sarakstu pielikumā.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1513/2002/EK (OV L 232, 29.8.2002.) un Padomes Lēmums 2002/668/ Euratom (OV L 232, 29.8.2002.).

[3] http://europa.eu.int/comm/research/reports/2004/pdf/fya_en.pdf