52005DC0217

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.5.2005

COM(2005) 217 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību

KOMISIJAS IETEIKUMS

par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību

1. IEVADS

Komisija 2004. gada 22. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Par Eiropas pārvaldes stratēģiju fiskālajai statistikai”. Šajā ziņojumā ierosināja vienotu stratēģiju Eiropas Savienības fiskālās statistikas pārvaldes stiprināšanai kopā ar šādiem trim darbības virzieniem: likumīgā pamata izveidošana, attiecīgo Komisijas dienestu darbības spēju uzlabošana un Eiropas standartu noteikšana valsts un Kopienas statistikas iestādēm. Padome 2005. gada 17. februārī (Ecofin sanāksmē) atbalstīja šo vispārējo stratēģiju un jo īpaši jau notiekošo darbu saistībā ar Eiropas standartu kodeksu statistikas iestādēm.

Lai īstenotu šo stratēģiju, Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.[1] Komisija šo priekšlikumu pieņēma 2005. gada 2. martā un šobrīd to izskata likumdevēja iestāde. Priekšlikumā pastiprināta un precizēta Eurostat kā statistikas iestādes nozīme saistībā ar statistiku par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Praktisko kārtību regulas īstenošanai un jo īpaši paredzētās padziļinātās uzraudzības veikšanai norādīs, kad regula būs apstiprināta.

Lai pastiprinātu Komisijas dienestu darbības spējas un papildus labāk mobilizētu esošo pieredzi kā paredzēts regulas priekšlikumā, Komisija jau ir veikusi vairākus pasākumus. Piemēram, ir izveidota jauna Eurostat nodaļa, kas īpaši nodarbojas ar ekonomikas un fiskālo pārskatu apstiprināšanu. Turklāt Eurostat ir notikusi darbinieku iekšēja pārcelšanu citā amatā, lai stiprinātu ar ekonomikas un fiskālo rēķinu apstiprināšanu saistītās darbības.

Paziņojums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību, tostarp tam pievienotais Komisijas priekšlikums atbilst Komisijas izvirzītās stratēģijas trešajam darbības virzienam. Šis paziņojums ir atbilde Padomes 2004. gada 2. jūnijā nosūtītajam aicinājumam Komisijai līdz 2005. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu obligāto Eiropas standartu izstrādāšanai, un arī Padomes 2005. gada 17. februāra aicinājumam palielināt Eurostat neatkarību uzdevumu izpildē. Protams, abi aspekti izvirza to pašu statistikas izveides jautājumu Kopienas politikas vajadzībām.

Kopumā Eiropas Statistikas sistēma darbojas efektīvi un apmierinoši un lielā mērā atbilst neatkarības, integritātes un atbildības prasībām. Šajā valsts un Kopienas statistikas iestāžu sistēmā izveidotais un izplatītais milzīgais statistikas daudzums un dažādība, ietverot ne tikai fiskālās jomas statistiku, atbilst stingrajām kvalitātes un ticamības prasībām.

Šajā paziņojumā sniegtais Eiropas statistikas prakses kodekss kā pašregulatīvs instruments, kas ietver valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarības standartus, paredz turpmāku garantiju labai Eiropas Statistikas sistēmas darbībai un augstas kvalitātes un ticamas statistikas izveidošanai. Paziņojumā ietverti arī priekšlikumi, kā uzraudzīt kodeksa īstenošanu, un apsvērumi par efektīvas ārējas padomdevējas institūcijas nepieciešamību Eiropas Statistikas sistēmā. Paziņojumā ņem vērā arī nepieciešamību noteikt statistikas prioritātes jo īpaši, lai mazinātu statistikas respondentu reglamentējošo slogu, un izklāsta vairākus pamatprincipus šo prioritāšu līdzsvara atjaunošanai. Visbeidzot šajā paziņojumā ir ietverts ieteikums, kura mērķis ir veicināt kodeksa piemērošanu gan dalībvalstīs, gan Komisijā, to politiski pieņemot.

2. VALSTS UN KOPIENAS STATISTIKAS IESTāžU NEATKARīBA, INTEGRITāTE UN ATBILDīBA

2.1. Prakses kodeksa pamats un nolūks

Kodekss ir pašregulatīvs instruments, jo to sagatavoja un vizēja Eiropas statiskas veidotāji, proti, valsts statistikas institūti. Faktiski sākotnējo principu priekšlikumu ar dalībvalstīm apsprieda Statistikas programmu komitejā (SPK) 2004. gada 17. novembrī. Pēc tam SPK uzdeva darba grupai pabeigt kodeksa priekšlikumu, ko SPK vienprātīgi pieņēma 2005. gada 24. februārī, tādējādi apstiprinot atbalstu kodeksam kā pašregulatīvam instrumentam.

Prakses kodekss sastāv no 15 principiem, kas jāpiemēro, veidojot Kopienas statistiku. Šim kodeksam ir divkāršs mērķis, no vienas puses, uzlabot uzticēšanos un paļāvību statistikas iestādēm, ierosinot dažus institucionālus un organizatoriskus pasākumus, un, no otras puses, stiprinot to sniegtās un izplatītās statistikas ticamību un kvalitāti, veicinot to, ka visi oficiālās statistikas sniedzēji Eiropā konsekventi piemēro labākos starptautiskos statistikas principus, metodes un praksi.

Kodekss būtībā ir atbilde Padomes 2004. gada 2. jūnija aicinājumam un noteiktos gadījumos pārsniedz obligātos standartus. Tādēļ dalībvalstis jāaicina apzināties prakses kodeksa nozīmi un veikt nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgās iestādes to pareizu īstenotu, kā arī veicinātu tā izmantošanu lietotāju un datu sniedzēju starpā. Komisija līdzīgi plāno pārliecināties, vai Eurostat ievēro šos principus. Visbeidzot ar šo dokumentu ierosina pasākumus, kuru mērķis ir uzraudzīt un pārskatīt kodeksa standartu īstenošanu.

2.2. Kodeksa darbības joma

Pirmkārt, kodekss attiecas uz oficiālas statistikas veidošanu Eiropas Statistikas sistēmā (ESS). ESS ir saistīta ar pašreizējo partnerību, kas ietver Eurostat , valsts statistikas institūtus un citas valsts statistikas iestādes, kas dalībvalstīs atbild par tās statistikas veidošanu un izplatīšanu, kas nepieciešama Eiropas Savienības darbībai. Kodekss attiecas uz statistiku, kas minēta Padomes regulā par Kopienas statistiku[2], t.i., statistiku, ko sniedz un izplata valsts statistikas iestādes un Kopienas statistikas iestāde ( Eurostat ) atbilstoši EK Līguma 285. panta 2. punktam. Ir svarīgi uzsvērt, ka kodekss attiecas uz visu veidu statistiku, ko veido Kopienā, ne tikai ekonomikas un fiskālās statistikas jomā.

Tomēr jāņem arī vērā, ka vairākas citas iestādes un organizācijas, kas nav ESS, sniedz oficiālu statistiku Eiropas līmenī. Piemēram, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) sniedz daudzveidīgus Eiropas statistikas datus ekonomikas un monetārajā jomā. Eiropas Centrālā banka (ECB) ar valsts centrālo banku palīdzību no kompetentajām valsts iestādēm vai tieši no uzņēmējiem vāc statistikas informāciju, kas nepieciešama ECBS darbībai. Statistikas informācijas vākšanu, ko veic ECB, regulē īpaša Padomes regula[3].

Lai gan kodeksā ietvertie standarti ir paredzēti, lai veicinātu visu to iestāžu un organizāciju darbību, kuras sniedz oficiālu statistiku, neatkarīgi no tā, vai tās piedalās vai nepiedalās ESS, šie standarti neietekmē esošos noteikumus, kas attiecas uz šīm iestādēm vai organizācijām. Lai gan kodeksa nosaukumā ietverta daudzveidīga „Eiropas statistika”, kas esošajos tiesību aktos definēta kā Kopienas statistika, vienlaicīgi kodekss nosaka uzdevumu veidot Eiropas standartus.

2.3. Kodeksā noteiktie principi

Dokumentu veido 15 principi. Šie principi lielā mērā atspoguļo pastāvošos starptautiskos standartus, piemēram, Apvienoto Nāciju Statistikas komisijas ārkārtas sesijā 1994. gada 11.–15. aprīlī pieņemtos oficiālās statistikas pamatprincipus.

Šie principi ir sagrupēti trijās sadaļās, kas attiecīgi ietver institucionālo vidi, statistikas procesus un rezultātus. Ir ietverts arī uz rādītājiem balstīts salīdzinošas pārskatīšanas mehānisms.

2.3.1. Neatkarības princips

Statistikas nozarē neatkarībai galvenokārt ir funkcionāla nozīme. Tas nozīmē, ka tā būtībā regulē statistikas iestāžu funkcijas vai darbību statistikas veidošanā un izplatīšanā.

Zinātniskās neatkarības princips ir ietverts EK Līgumā (285. panta 2. punkts) un attiecas uz objektivitāti statistikas veidošanas procesā. Padomes Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteikts, ka „ taisnīgums ir objektīvs un neatkarīgs veids, kā iegūt Kopienas statistiku, kas ir brīva no politisko un interešu grupu spiediena, jo īpaši attiecībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanai vispiemērotāko metožu, definīciju un metodoloģiju izvēli (…)”.

Kodeksā neatkarības princips ir paplašināts, ieviešot profesionālās neatkarības jēdzienu, kas arī jo īpaši attiecas uz statistikas izplatīšanu un pieejamību. Kodeksā profesionālās neatkarības princips ir noteikts šādi: „Eiropas statistikas ticamību nodrošina statistikas iestāžu profesionālā neatkarība no citām politiskām, reglamentējošām vai pārvaldes institūcijām un iestādēm, kā arī no privātā sektora uzņēmējiem”. Lai uzraudzītu šā principa piemērošanu, kas attiecas arī uz Eurostat , ir šādi rādītāji: i) neatkarības elementu noteikšana tiesību aktos; ii) statiskas iestāžu vadītāju statuss un funkcionālā atbildība, tostarp lēmumi par statistikas metodēm, standartiem un procedūrām; iii) lēmumi par statistikas publikāciju saturu un termiņiem, un iv) statistikas darba programmu publicēšana.

Esošie tiesību akti atbilst zinātniskās neatkarības prasībām, t.i., funkcionālajām prasībām augstas kvalitātes statikas veidošanai. Ieviešot kodeksā papildu apsvērumus par profesionālo neatkarību, tiek vairāk stiprināta vispārējā neatkarība, ievērojot dažādos un dažreiz atšķirīgos juridiskos vai administratīvos pasākumus dalībvalstīs kā to attiecīgo politikas un kultūras tradīciju izpausmi. Palielinot šo neatkarību, sagaidāms, ka palielināsies oficiālās statistikas ticamība un sabiedrības uzticība.

2.3.2. Integritātes un atbildības jautājumi

Integritātes un atbildības jautājumiem būtībā ir horizontāls raksturs. Tie neveido īpašus statistikas principus, kas skaidri atzīti kodeksā; tomēr integritāti atbalsta ar tādiem pamatjēdzieniem, kā likumība, leģitimitāte, pamatojums un taisnīgums. Gan valsts, gan Kopienas statistikas iestāžu integritāti un atbildību pastiprina ar kodeksā norādītajiem uzraudzības mehānismiem, kā rezultātā palielinās pārredzamība.

Kodeksā ietverti katra principa uzraudzības rādītāji. Tie, piemēram, attiecas uz statistikas iestāžu vadītāju īpašu atbildību saistībā ar statistikas vākšanu un metodiku (saskaņā ar profesionālo neatkarību – skatīt 1. principu). Ārējo ekspertu izmantošana statistikas pamatrezultātu (saskaņā ar 4. principu), lietotāju apmierinātības pārskatu (saskaņā ar 11. principu) un prasības pienācīgi ņemt vērā lietotāju vajadzības pārskatīšanai ir integritātes un atbildības pamatelementi. Turklāt integritāti un mobilitāti arī stiprina, veicot salīdzinošu pārskatīšanu, ko paredz kā uzraudzības pasākumu daļu.

2.4. Kodeksa īstenošana un tās uzraudzība

Komisija ir pieņēmusi ieteikumu, lai palielinātu kodeksa pašregulatīvā instrumenta būtības ietekmi. Lai šo pieņemšanu līdzsvarotu ar atbildības prasību, Komisija uzraudzīs kodeksa ievērošanu ESS. Komisija izveidos ziņošanas sistēmu, kas pamatojas uz dalībvalstu sniegto informāciju. Tādēļ Komisija koordinēs ar rādītājiem pamatotu atbilstošo instrumentu izstrādāšanu, kritēriju noteikšanu un salīdzinošu pārskatīšanu, nodrošinot proporcionalitātes principa ievērošanu.

Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic, ievērojot pakāpenisku trīs gadu pieeju. Pirmajā īstenošanas gadā gan dalībvalstis, gan Eurostat sniegs sākotnējos pašnovērtējuma ziņojumus. Šos ziņojumus nosūtīs SPK. Turklāt dalībvalstis tiks aicinātas izstrādāt dažas metodes un paraugpraksi, ko ņems vērā nākamajos posmos. Otrajā īstenošanas gadā sagatavos strukturētākus starpposma pašnovērtējuma ziņojumus, ņemot vērā Eurostat un SPK noteiktās īpašās vadlīnijas, pamatojoties uz pirmajā gadā gūto pieredzi. Visbeidzot trešajā kodeksa īstenošanas gadā dalībvalstis un Eurostat sniegs nobeiguma pašnovērtējuma ziņojumus. Šos ziņojumus sastāda kopējā formātā un papildina ar salīdzinošas pārskatīšanas novērtējumiem, ko, iespējams, veikusi ārējā padomdevēja institūcija un ar tādas sevišķu uzdevumu grupas palīdzību, kurā ir valstu statistikas sistēmas pārstāvji (skatīt turpmāk 2.5. punktu). Visbeidzot, tos nosūta SPK, un, iespējams, arī šai ārējai padomdevējai institūcijai un publicē. Statistikas iestāžu nosūtītie ziņojumi jāsastāda statistikas iestādes vadītāja uzraudzībā.

Ņemot vērā apvienotā pašnovērtējuma un salīdzinošās pārskatīšanas procesa rezultātus, Komisijas ziņos par kodeksa īstenošanu attiecīgi dalībvalstīs un Eurostat . Trīs gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas un, apspriežoties ar SPK un iespējams arī ar ārējo padomdevēju institūciju (skatīt turpmāk 2.5. punktu), Komisija iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par īstenošanas rezultātiem un, ja nepieciešams, ietvers attiecīgus priekšlikumus.

2.5. Ārējas padomdevējas institūcijas aktīvas darbības nepieciešamība Eiropas Statistikas sistēmas neatkarības, integritātes un atbildības veicināšanai

Lai stiprinātu Eiropas Statistikas sistēmas pārvaldi, ārēja padomdevēja institūcija būtu noderīga saskaņā ar prakses kodeksā noteiktajiem principiem un šajā paziņojumā ietvertajiem elementiem. Šī iestāde varētu palielināt ticamību pasākumiem, kas veikti, lai stiprinātu valsts iestāžu, Eurostat un ESS neatkarību to uzdevumu veikšanai un, attiecībā uz Kopienas statistiku, kā to pieprasīja Ekonomikas un finanšu padome.

Jo īpaši šāda iestāde varētu sniegt Komisijai lietderīgu ieguldījumu, īstenojot tai ar Līgumu piešķirtās pilnvaras, proti, to statistikas pamatprincipu ievērošanas uzraudzību, kas noteikti EK Līguma 285. panta 2. punktā un vēlreiz norādīti prakses kodeksā. Attiecīgi šai iestādei varētu uzticēt aktīvu uzdevumu pārraudzīt kodeksa īstenošanu ESS kopumā, kā arī sniegt padomu par statistikas prioritātēm, kas atbilst turpmāk 2.6. punktā noteiktajiem principiem.

Ārējā padomdevēja institūcijā jādarbojas augsta līmeņa personām. Kopējais locekļu skaits nedrīkst pārsniegt līmeni, kas nodrošina funkcionējošu un efektīvu institūciju. Padome izraudzīsies vienu locekļu grupu no tām personām, kurām ir vispāratzīta kvalifikācija vai interese statistikas jomā un kuras pārstāv civilo sabiedrību (piemēram, zinātnieku aprindas, uzņēmumu apvienības, savienības utt.), ņemot vērā to, ka jānodrošina atbilstoša dažādu statistikas jomu aptveramība. Citus locekļus izvēlēsies no ES iestādēm un organizācijām (Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Eiropas Centrālās bankas, Statistikas programmu komitejas) un tās šos locekļus norīkos tieši. Priekšsēdētājam jābūt ievērojamai, augsti cienījamai personai.

Šobrīd darbojas komiteja – Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēja komiteja (CEIES)[4] –, kas vismaz daļēji pilda šo uzdevumu[5]. Šo komiteju, kas palīdz gan Padomei, gan Komisijai, izveidoja 1991. gadā, lai izteiktu lietotāju intereses, tādējādi nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā lietotāju intereses un informācijas veidotājiem radušās izmaksas. Ja šī iestāde izrādīsies noderīga, tās uzdevumu, pilnvaras, sastāvu un procedūras varētu pārskatīt[6], lai sniegtu optimālu ieguldījumu Eiropas Statistikas sistēmas mērķu sasniegšanā.

Pārveidotā CEIES varētu pildīt ārējai padomdevējai institūcijai noteiktos uzdevumus. Šādā gadījumā paplašinātu tās pašreizējos uzdevumus un pienākumus, tostarp attiecībā uz atzinuma sniegšanu par statistikas darba programmām. Saskaņā ar šo Komisija ir gatava apsvērt priekšlikumu CEIES reformai.

2.6. Statistikas prioritāšu līdzsvara atjaunošanas principi

Lai izveidotu augstas kvalitātes un uzticamu statistiku, jālīdzsvaro prasības par datiem ar statistikas iestādēm pieejamajiem resursiem un respondentu noslogojumu. Kodeksa 9. princips paredz, ka statistikas iestādēm laika gaitā jānosaka mērķi respondentu noslogojuma samazināšanai. Ir noteikti vairāki rādītāji, lai nodrošinātu, ka respondentu ziņošanas noslogojums nav pārmērīgs. Jo īpaši tas attiecas uz labāko aprēķinu un tuvinājumu izmantošanu, pieeju administratīviem avotiem vai datu apmaiņu statistikas iestāžu starpā.

Palielinot iespējas, statistikas iestādes visas pūles varētu koncentrēt uz statistikas darbībām, kas skaidri norādītas kā prioritātes. Protams, Ekonomikas un finanšu padome 2005. gada februārī secināja, ka „ valsts statistikas biroju spēja ievērot augstus statistikas standartus ir būtībā atkarīga no spējas kā prioritāti noteikt ES statistikas prasību apgrūtinājumu attiecībā uz iestādēm . Prioritātes noteikšanai saistībā ar šo būtu jāveicina, lai tiek samazināts reglamentējošais apgrūtinājums respondentiem . Tādēļ saskaņā ar Ekonomikas un finanšu padomes 2004. gada 2. jūnija secinājumiem ministri 2005. gada jūnijā plāno apspriest Ekonomikas un finanšu komitejas priekšlikumus par statistikas prioritāšu līdzsvara atjaunošanu ”.

Nosakot prioritātes, varētu vienkāršot tiesību aktus. Saistībā ar šo jāatgādina, ka, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem noteikt ES tiesību aktus, kurus varētu vienkāršot, Padome (sanāksmē par konkurētspēju) 2004. gada novembrī noteica vienkāršošanai paredzētās 15 prioritātes.

Vienlaicīgi statistikas prioritāšu noteikšana nedrīkst liegt Eiropas Komisijai ierosināt statistikas pasākumus, kas nepieciešami Kopienas pasākumu izpildei, kā paredzēts EK Līgumā. Saistībā ar šo Komisija uzskata, ka var ievērot dažus vispārējos principus, lai precīzi noteiktu „pozitīvās” un „negatīvās” prioritātes, formulējot statistikas programmas.

Pirmā principu kategorija attiektos uz lietotāju vajadzībām. Tas, ka izmanto Eiropas statistiku, galvenokārt ir atkarīgs no statistikas saistības ar politikas veidošanu Eiropas līmenī. Tikai valsts vajadzības nevar būt iemesls, lai turpinātu veidot statistiku Kopienas līmenī.

Otrā principu kategorija attiektos uz izmaksu novērtējumu. Statistikas darbību izmaksu jautājums ir ļoti sarežģīts un priekšlikumi rūpīgi jāizskata. Visbiežāk īstenošanas apgrūtinājums attiecas uz dalībvalstīm.

Trešā kategorija attiektos uz īpašiem jautājumiem. Līdzsvara atjaunošanas procesā jāņem vērā kompromiss starp laicīgumu un kvalitāti: datiem, kas iesniedzami regulāri, jābūt tikai svarīgākajās iedaļās, turpretim sīkākus datus varētu uzrādīt retāk. Prioritāšu noteikšanas procesā varētu arī pārbaudīt, vai iespējami efektīvi rezultāti, vairāk pievēršoties Eiropas kopumam vai attiecībā uz zemas prioritātes datiem, vai tādiem datiem, kas neattiecas uz fiskālo uzraudzību, diferencējot dalībvalstis kopumā pēc augsta un zema svēruma attiecībā uz ziņošanas pienākumu.

3. IETEIKUMS

3.1. Kāpēc ieteikums?

2004. gada decembra paziņojumā par Eiropas pārvaldes stratēģiju fiskālajai statistikai paziņoja, ka pārbaudīs vairākus iespējamos juridiskos instrumentus, izskatot obligāto standartu jautājumu statistikas iestāžu institucionālajai struktūrai. Veicot šo izskatīšanu, kas arī atklāja dažādas statistikas iestāžu institucionālās struktūras dalībvalstīs, konstatēja, ka šobrīd nebūtu piemēroti ierosināt juridiski saistošu instrumentu. Tādēļ, ņemot vērā statistikas iestāžu sasniegumus kodeksa kā pašregulatīva instrumenta pieņemšanā, Komisija uzskata, ka šobrīd ieteikuma pieņemšana ir piemērots un proporcionāls instruments.

Tomēr tas neizslēdz iespēju pieņemt citus turpmāk paredzētos instrumentus. Pamatojoties uz sasniegumiem un gūto pieredzi koda īstenošanā, vēlāk Komisija var apsvērt priekšlikumu juridiski saistošam instrumentam, piemēram, direktīvas veidā.

3.2. Ieteikuma nolūks

Ieteikumam ir divkāršs mērķis. No vienas puses, tā mērķis ir ieteikt dalībvalstīm apzināties kodeksa nozīmīgumu un pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes to pareizi piemēro, kā arī veicināt to lietotāju un datu sniedzēju starpā. No otras puses, Komisija veiks attiecīgās darbības, jo īpaši lai uzraudzītu kodeksa ievērošanu Eiropas Statistikas sistēmā.

Turklāt Komisija plāno veikt līdzīgus pasākumus atbilstīgi savai kompetencei un palielināt Eurostat neatkarību uzdevumu izpildē, nodrošinot, lai Eurostat kā Kopienas statistikas iestāde stingri ievērotu kodeksā ietvertos standartus. Eurostat neatkarība uzdevumu izpildē jau ir oficiāli noteikta. Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmuma par Eurostat lomu saistībā ar Kopienas statistikas apkopošanu[7] mērķis ir īstenot iepriekš minēto Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (tā saukto „statistikas likumu”) Komisijas iekšējā organizācijā. Šajā lēmumā ir formulēta Eurostat loma un pienākumi kā Kopienas statistikas iestādei un jo īpaši Eurostat profesionālā autonomija uzdevumu izpildē. Atbilstoši šim pašam tekstam Eurostat pilda koordinēšanas uzdevumu Komisijā statistikas veidošanai. Vēl viens pozitīvs Eurostat funkcionālās neatkarības rādītājs, kas ir paredzēts tiesību aktos, ir fakts, ka Eurostat darbiniekiem ir priviliģēts statuss, salīdzinot ar citiem Komisijas darbiniekiem, attiecībā uz to, ka viņiem ir pieeja konfidenciālai statistikas informācijai[8]. Eurostat kodeksa īstenošana un pasākumi, ko Komisija var pieņemt, lai atvieglotu un uzraudzītu šo īstenošanu, noteikti palīdzēs vēlreiz apliecināt un turpmāk palielināt Kopienas statistikas iestādes neatkarību.

Tādēļ šā ieteikuma mērķis ir veicināt kodeksā ietvertos standartus un ieteikt attiecīgas darbības, lai nodrošinātu, ka gan valsts, gan Kopienas statistikas iestādes efektīvi īsteno šos standartus.

Turklāt Komisija pēc šā ieteikuma plāno veikt atbalsta pasākumus, lai veicinātu kodeksa īstenošanu. Vajadzības gadījumā šie pasākumi ietvers sīki izstrādātus protokolus un vadlīnijas un plašākas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm. Šīs darbības arī veicinās statistikas kvalitāti Eiropā, ņemot vērā rentabilitātes apsvērumus, kā arī respondentu noslogojumu. Tādēļ sākotnējos atzinumus apvienos Eiropas galveno ekonomikas rādītāju (EGER) sistēmā. Visbeidzot Komisija ņem vērā, ka lietotājiem, kuriem paredzēts kodekss, jāatzīst statistikas informācija, ko veido saskaņā ar šā kodeksa principiem. Tādēļ Komisija uzsāks attiecīgus pasākumus, kas ļaus noteikt Eiropas oficiālo statistiku, tādējādi uzlabojot datu izplatīšanas pārredzamību un kvalitāti.

SECINāJUMS

Ieteikums un pievienotais kodekss ir vērsts uz Eiropas standartiem statistikas iestāžu neatkarības, integritātes un atbildības stiprināšanai. Tā ir atbilde uz Padomes aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumus šajā jomā. Ieteikums ietver papildu pasākumu turpināt statistikas pārvaldības uzlabošanas procesu Eiropā.

KOMISIJAS IETEIKUMS

par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību (Teksts ar EEA nozīmi)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1) Oficiālajai statistikai ir izšķirīga nozīme demokrātiskā sabiedrībā, jo tā sniedz valsts iestādēm, politikas veidotājiem, ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem, kā arī visiem iedzīvotājiem objektīvu un neitrālu informāciju, pamatojoties uz kuru var pieņemt kompetentus lēmumus un atklāti apspriest jautājumus.

(2) Lai izpildīti šo uzdevumu, oficiāla statistika jāveido un jāizplata atbilstoši kopīgiem standartiem, garantējot atbilstību neitralitātes, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes principiem.

(3) Vienlaicīgi Eiropas statistika kļūst īpaši nozīmīga saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju[9] un integrētajām vadlīnijām izaugsmei un darba vietu radīšanai (2005.–2008. gads)[10]. Augstas kvalitātes statistika arī vajadzīga, lai uzraudzītu un pārskatītu citu politikas pamatiniciatīvu īstenošanu Eiropas līmenī, piemēram, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kopējo imigrācijas un patvēruma politiku utt.

(4) Saistībā ar šo, fiskālo datu un valsts pārskatu īpašās nozīmes ekonomiskā un monetārā uzraudzība un Stabilitātes un izaugsmes pakta pareiza īstenošana ir vēl būtiskāka; pēc iespējas kvalitatīvākiem jābūt jo īpaši tiem statistikas datiem, kurus izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

(5) Komisija 2004. gada 22. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Par Eiropas pārvaldes stratēģiju fiskālajai statistikai”[11], kurā ierosināja vienotu stratēģiju Eiropas Savienības fiskālās statistikas pārvaldes stiprināšanai saskaņā ar trim rīcības virzieniem.

(6) Pirmkārt, saskaņā ar Padomes aicinājumu jāstiprina Komisijas veiktā paziņoto fiskālo datu kvalitātes uzraudzība; tādēļ Komisija 2005. gada 2. martā pieņēma un šobrīd apspriež priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[12].

(7) Otrkārt, jāstiprina Komisijas darbības spējas statistikas jomā; īpašos statistikas uzraudzības gadījumos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras laikā nepieciešami regulāri apmeklējumi dialoga labā un padziļinātas uzraudzības apmeklējumi, un jāmobilizē visa esošā pieredze, tostarp arī valsts līmenī.

(8) Treškārt, nepieciešams noteikt valsts statistikas iestāžu neatkarības, integritātes un atbildības Eiropas standartus, atbildot uz Padomes 2004. gada 2. jūnija aicinājumu Komisijai līdz 2005. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu, lai izstrādātu obligātos Eiropas standartus statistikas iestāžu institucionālajai struktūrai, kas pastiprina dalībvalstu statistikas institūtu neatkarību, integritāti un atbildību.

(9) Atbildot uz šo aicinājumu, dalībvalstis 2004. gada 17. novembrī Statistikas programmu komitejā apsprieda prakses kodeksā izstrādājamos pamatprincipus un vienojās turpināt principu izpēti un noteikt rādītājus, kas ļautu uzraudzīt kodeksa īstenošanu.

(10) Tādēļ Statistikas programmu komiteja darba grupai uzticēja uzdevumu pabeigt priekšlikumu Eiropas statistikas prakses kodeksam.

(11) Sastādīto prakses kodeksu Statistikas programmu komiteja vienprātīgi pieņēma 2005. gada 24. februārī, tādējādi norādot, ka tajā ietvertajiem principiem piekrīt visi statistikas institūti, kuri pēc tam jāaicina ievērot kodeksu kā vadošo instrumentu.

(12) Statistikas iestāžu institucionālā struktūra dalībvalstīs būtiski atšķiras dalībvalstu dažādo un dažreiz atšķirīgo juridisko vai administratīvo pasākumu dēļ, kas atspoguļo to attiecīgās politiskās un kultūras tradīcijas.

(13) Ņemot vērā statistikas iestāžu panākumus, kas gūti pieņemot kodeksu kā pašregulatīvu instrumentu un cerības, ka tās šo kodeksu īstenos, uzskata, ka šis ieteikums ir atbilstošs un proporcionāls.

(14) Šim prakses kodeksam ir divkāršs mērķis, no vienas puses, uzlabot uzticēšanos un paļāvību statistikas iestādēm, ierosinot dažus institucionālus un organizatoriskus pasākumus, un, no otras puses, stiprinot to sniegtās un izplatītās statistikas kvalitāti, veicināt to, lai visi oficiālās statistikas sniedzēji Eiropā konsekventi piemēro labākos starptautisko statistikas principus, metodes un praksi.

(15) Tādēļ dalībvalstīm jāiesaka apzināties prakses kodeksa nozīmīgumu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgās iestādes to pareizu īstenotu, kā arī veicinātu tā izmantošanu lietotāju un datu sniedzēju starpā.

(16) Jānorāda, ka Komisija plāno veikt līdzīgus pasākumus paralēli savai kompetencei un jo īpaši lai uzraudzītu prakses kodeksa ievērošanu Eiropas Statistikas sistēmā.

I AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

A. atzīt pievienotajā kodeksā iekļauto standartu kopumu Eiropas līmenī statistikas iestādēm ;

B. nodrošināt to, lai statistikas iestādes ievērotu kodeksa principus, lai veidotu un izplatītu augstas kvalitātes saskaņotu Kopienas statistiku un kopumā dotu ieguldījumu visas statistikas sistēmas pareizai darbībai;

C. nodrošināt, lai to statistikas dienesti būtu profesionāli organizēti un nodrošināti ar resursiem Kopienas statistikas veidošanai tā, lai garantētu neatkarību, integritāti un atbildību, pamatojoties uz kodeksā sniegtajām vadlīnijām;

D. palielināt statistikas respondentu un datu sniedzēju, kā arī visu statistikas lietotāju informētību par kodeksu un tā saturu, izmantojot atbilstošus informācijas un izplatīšanas kanālus;

E. veicināt plašu informācijas un pieredzes apmaiņu Eiropas Statistikas sistēmā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot kodeksu;

F. atbalstīt un ja nepieciešams pastiprināt plašu sadarbību statistikas iestāžu starpā Eiropas Statistikas sistēmā, kā arī ar starptautisku struktūru un organizāciju statistikas iestādēm;

G. sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu uzraudzīt kodeksā noteikto principu stingru ievērošanu.

II ATZīST PIEVIENOTAJā KODEKSā IEKļAUTO STANDARTU KOPUMU EIROPAS LīMENī STATISTIKAS IESTāDēM UN SAISTīBā AR šO:

A. nodrošinās to, lai Eurostat ievēro kodeksa principus, lai veidotu un izplatītu augstas kvalitātes saskaņotu Kopienas statistiku un kopumā dotu ieguldījumu visas Eiropas statistikas sistēmas pareizai darbībai;

B. nodrošinās, lai Eurostat kā Eiropas Savienības statistikas iestāde ir profesionāli organizēta un nodrošināta ar resursiem Kopienas statistikas veidošanai tā, lai garantētu neatkarību, integritāti un atbildību, un attiecīgi veiks atbilstošus pasākumus, pamatojoties uz iekšējām organizācijas pilnvarām;

C. veiks atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu kodeksa īstenošanu Eiropas Statistikas sistēmā, un jo īpaši Kopienas oficiālās statistikas attīstībai, lai saskaņā ar kodeksu sniegto informāciju atzītu lietotāji.

III TURKLāT PLāNO:

A. izstrādāt līdzekļus Kopienas statistikas uzlabošanai Eiropā, ņemot vērā tās rentabilitāti;

B. izveidot ziņošanas sistēmu, lai uzraudzītu kodeksa stingru ievērošanu Eiropas Statistikas sistēmā saskaņā ar proporcionalitātes principu;

C. apvērt priekšlikumu par ārējo padomdevēju institūciju, iespējams, pārveidotu Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēju komiteju, lai šai institūcijai piešķirtu aktīvu uzdevumu uzraudzīt kodeksa īstenošanu un attiecīgi neatkarības, integritātes un atbildības palielināšanu un izteikt atzinumus par statistikas programmu prioritāšu līdzsvarošanu;

D. trīs gadu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas un apspriežoties ar Statistikas Programmu komiteju un iespējams ar iepriekš minēto ārējo padomdevēju institūciju, iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sasniegumiem kodeksa īstenošanā Eiropas Statistikas sistēmā, kas jo īpaši balstīts uz pašnovērtējumiem un speciālistu veiktām salīdzinošām pārskatīšanām un vajadzības gadījumā ietver priekšlikumus palielināt neatkarību, integritāti un atbildību.

Briselē,

Komisijas vārdā ––

priekšsēdētājs

EIROPAS STATISTIKAS PRAKSES KODEKSS, ko 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja Preambula

Definīcijas: | Šajā dokumentā: Eiropas statistika, kā noteikts Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku, ir Kopienas statistika, ko saskaņā ar [Eiropas Kopienas dibināšanas] Līguma 285. panta 2. punktu apkopo un izplata valstu statistikas iestādes un Kopienas statistikas iestāde („Eurostat”). Statistikas iestāde valstu līmenī ir valsts statistikas institūts („VSI”) un citas statistikas institūcijas, kas atbild par Eiropas statistikas apkopošanu un izplatīšanu, un Kopienas līmenī tā ir Eiropas Kopienu Statistikas birojs („Eurostat”). Eiropas statistikas sistēma, turpmāk tekstā – „ESS”, ir partnerība, ko veido „Eurostat”, valstu statistikas institūti un citas valstu statistikas iestādes, kuras katrā dalībvalstī atbild par Eiropas statistikas apkopošanu un izplatīšanu. |

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 2. punktu, Padomes 1997. gada 17. februāra Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku, kā arī Oficiālās statistikas pamatprincipiem, ko 1994. gada 14. aprīlī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija, šim prakses kodeksam ir divējāds mērķis:

- nostiprināt uzticēšanos gan valstu statistikas iestāžu, gan „Eurostat” neatkarībai, integritātei un atbildīgumam, kā arī to apkopotās un izplatītās statistikas ticamībai un kvalitātei ( piemēram, ārēja perspektīva );

- sekmēt, lai visas statistikas iestādes, kas apkopo Eiropas statistiku, kvalitātes paaugstināšanas nolūkā piemērotu labākos starptautiskos statistikas principus, metodes un praksi ( piemēram, iekšēja perspektīva ).

Kodekss ir adresēts šādām iestādēm īstenošanai:

- pārvaldības institūcijām (piemēram, valdības, ministrijas, Komisija, Padome) – lai orientētu tās uz pasākumiem, kuri veicami, lai nodrošinātu statistikas dienestu profesionālu organizēšanu un apgādi ar vajadzīgajiem resursiem, lai apkopotu ticamu Eiropas statistiku tādā veidā, kas garantē neatkarību, integritāti un atbildīgumu;

- statistikas iestādēm un to darbiniekiem – lai tiem sniegtu statistikas principu, vērtību un labas prakses kritērijus, kas tiem palīdzētu augstas kvalitātes harmonizētas Eiropas statistikas apkopošanā un izplatīšanā.

Tāpat kodekss ir adresēts šādām personām informācijai:

- lietotājiem – lai parādītu, ka Eiropas un valstu statistikas iestādes ir taisnīgas un statistika, ko tās apkopo un izplata, ir patiesa, objektīva un uzticama;

- datu sniedzējiem – lai parādītu, ka to sniegtās informācijas konfidencialitāte tiek aizsargāta un tiem netiks izvirzītas pārmērīgas prasības.

Rīcības kodeksa pamatā ir 15 principi . Pārvaldības institūcijas un statistikas iestādes Eiropas Savienībā uzņemas saistības stingri ievērot šajā kodeksā noteiktos principus un periodiski pārbaudīt to īstenojumu pēc Labas prakses indikatoriem katram no 15 principiem, kas izmantojami kā atsauces.

Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmumu 89/382/EEK, regulāri salīdzinoši pārskatīs, kā tiek īstenots šis kodekss.

Institucionālā sistēma

Institucionālie un organizatoriskie faktori būtiski ietekmē to, cik efektīva un ticama ir statistikas iestāde, kura apkopo un izplata Eiropas statistiku. Attiecīgie jautājumi ir profesionāla neatkarība, pilnvarojums datu vākšanai, resursu pietiekamība, saistības attiecībā uz kvalitāti, statistikas konfidencialitāte, taisnīgums un objektivitāte.

1. princips: Profesionālā neatkarība – Eiropas statistikas ticamību nodrošina statistikas iestāžu profesionālā neatkarība no citām politiskām, reglamentējošām vai pārvaldes institūcijām un iestādēm, kā arī no privātā sektora uzņēmējiem .

Indikatori:

- Apkopojot un izplatot statistiku, statistikas iestādes neatkarība no politiskās un cita veida ārējas ietekmes ir noteikta likumā.

- Statistikas iestādes vadītājam hierarhiski ir pietiekami augsts stāvoklis, lai viņam būtu augsta līmeņa sakari valsts iestādēs un organizācijās. Viņam/viņai ir augstākā līmeņa profesionalitāte.

- Statistikas iestādes vadītājs un pēc vajadzības tai pakļauto statistikas iestāžu vadītāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka Eiropas statistika tiek apkopota un izplatīta neatkarīgi.

- Statistikas iestādes vadītājs un pēc vajadzības tai pakļauto statistikas institūciju vadītāji ir vienīgie, kas lemj par statistikas metodēm, standartiem un procedūrām, kā arī par statistikas informācijas saturu un statistikas publikāciju periodiskumu.

- Statistikas darba programmas tiek publicētas, un periodiskie ziņojumi raksturo darbu norisi.

- Uz statistikas publikācijām tiek skaidri norādīts, un šīs publikācijas un politiskos paziņojumus publicē atsevišķi.

- Statistikas iestāde pēc vajadzības publiski izsakās par statistikas jautājumiem, tostarp par kritiku un par oficiālās statistikas ļaunprātīgu izmantošanu.

2. princips: Pilnvarojums datu vākšanai – Statistikas iestādēm ir jābūt precīzam juridiskam pilnvarojumam attiecībā uz informācijas vākšanu Eiropas statistikas nolūkā. Ar likumu var noteikt, ka pārvaldēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un plašai sabiedrībai ir pēc statistikas iestāžu pieprasījuma jānodrošina pieeja datiem vai jāsniedz dati Eiropas statistikas nolūkā.

Indikatori

- Pilnvarojums vākt informāciju oficiālās statistikas apkopošanai un izplatīšanai ir noteikts likumā.

- Valstu tiesību aktos ir paredzēts, ka statistikas iestāde var izmantot oficiālos pārvaldes dokumentus statistikas nolūkā.

- Pamatojoties uz tiesību aktu, statistikas iestāde var noteikt, ka dalība apsekojumā ir obligāta.

3. princips: Resursu pietiekamība – Statistikas iestādēm pieejamajiem resursiem ir jābūt pietiekamiem, lai izpildītu Eiropas statistikas prasības.

Indikatori

- Lai izpildītu pašreizējās Eiropas statistikas vajadzības, ir pieejami gan apmēra, gan kvalitātes ziņā pietiekami cilvēkresursi, finanšu un datorikas resursi.

- Eiropas statistikas darbības joma, precizitāte un izmaksas ir samērā ar vajadzībām.

- Ir metodes, lai, ievērojot izmaksas, novērtētu un pamatotu vajadzības pēc jaunas Eiropas statistikas.

- Ir metodes, lai novērtētu, vai joprojām ir vajadzība pēc visu veidu Eiropas statistikas, un konstatētu, vai kādu tās daļu nevar pārtraukt vai samazināt resursu ekonomijas nolūkā.

4. princips: Kvalitātes saistības – Visi ESS dalībnieki uzņemas saistības strādāt un sadarboties saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Statistikas sistēmas kvalitātes deklarācijā.

Indikatori

- Produkta kvalitāte tiek regulāri pārbaudīta saskaņā ar ESS kvalitātes kritērijiem.

- Ir metodes, lai pārbaudītu statistikas vākšanas, apstrādes un izplatīšanas kvalitāti.

- Ir metodes, lai aplūkotu kvalitātes apsvērumus, tostarp ar kvalitāti saistītus kompromisus, un vadītu esošo un topošo pārskatu plānošanu.

- Kvalitātes pamatnostādnes ir dokumentētas un darbinieki ir labi apmācīti. Šīs pamatnostādnes ir izklāstītas rakstiski un darītas zināmas sabiedrībai.

- Svarīgākos statistikas datus regulāri un rūpīgi pārskata, pēc vajadzības iesaistot neatkarīgus ekspertus.

5. princips: Statistikas konfidencialitāte – Ir neapšaubāmi jāgarantē datu sniedzēju (mājsaimniecības, uzņēmumi, pārvaldes un citi aptaujātie) privātums, paziņotās informācijas konfidencialitāte un tās izmantošana vienīgi statistikas nolūkā.

Indikatori

- Statistikas konfidencialitāte ir garantēta likumā.

- Statistikas iestādes darbinieki, stājoties amatā, uzņemas juridiski saistošas konfidencialitātes saistības.

- Par jebkuru tīšu statistikas konfidencialitātes neievērošanu ir paredzēti stingri sodi.

- Ir paredzēti priekšraksti un vadoši norādījumi statistikas konfidencialitātes aizsardzībai tās apkopošanas un izplatīšanas procesā. Šīs pamatnostādnes ir izklāstītas rakstiski un darītas zināmas sabiedrībai.

- Fiziski un tehniski pasākumi ir spēkā, lai aizsargātu statistikas datu bāžu drošību un integritāti.

- Stingrus noteikumus piemēro attiecībā uz neatkarīgiem lietotājiem, kam pētniecības nolūkā ir pieeja statistikas mikrodatiem.

6. princips: Taisnīgums un objektivitāte – Statistikas iestādēm jāapkopo un jāizplata Eiropas statistika, respektējot zinātnisko neatkarību, objektīvi, profesionāli un pārskatāmi, vienādi izturoties pret visiem lietotājiem.

Indikatori

- Statistiku veido objektīvi, atbilstīgi statistikas apsvērumiem.

- Statistikas apsvērumi nosaka avotu izvēli un statistikas metodes.

- Statistikas publikācijās atrastās kļūdas iespējami drīz tiek labotas un darītas zināmas sabiedrībai.

- Informācija par metodēm un procedūru, ko izmanto statistikas iestāde, ir publiski pieejama.

- Statistikas pārskatu publicēšanas termiņi tiek paziņoti iepriekš.

- Visiem lietotājiem ir vienlaikus vienāda pieeja statistikas pārskatiem un ikviena neatkarīga lietotāja jebkura priviliģēta pieeja tiem pirms publicēšanas ir ierobežota, kontrolēta un darīta zināma sabiedrībai. Gadījumā, ja notiek informācijas noplūde, pirms publicēšanas veicamie pasākumi ir vēlreiz jāpārbauda, lai nodrošinātu taisnīgumu.

- Statistikas publikācijas un oficiālie ziņojumi preses konferencēs, ir objektīvi un nepārsūdzami.

Statistikas procesi

Eiropas un citi starptautiskie standarti, pamatnostādnes un laba prakse ir pilnā mērā jāievēro tādos procesos, kurus statistikas iestādes izmanto, lai organizētu, vāktu, apkopotu un izplatītu oficiālo statistiku. Laba pārvaldība un efektivitāte paaugstina statistikas ticamību. Svarīgi aspekti ir pamatīga metodoloģija, piemērotas statistiskas metodes, pārmērīga apgrūtinājuma neradīšana aptaujātajiem un izmaksu efektivitāte.

7. princips: Pamatīga metodoloģija – Statistikas kvalitātes pamatā ir jābūt sīki izstrādātai metodoloģijai. Tā sniedz atbilstošus instrumentus, procedūras un kompetenci.

Indikatori

- Statistikas iestādes vispārējā metodoloģiskā sistēma ir saskaņā ar Eiropas un citiem starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm un labu praksi.

- Ir procedūras, lai nodrošinātu, ka standarta jēdzienus, definīcijas un klasifikācijas konsekventi piemēro visā statistikas iestādē.

- Uzņēmumu reģistrs un iedzīvotāju apsekošanas sistēma tiek regulāri novērtēta un pēc vajadzības pielāgota, lai nodrošinātu augstu kvalitāti.

- Valstu klasifikācijas, nozaru un Eiropas attiecīgās sistēmas ir savstarpēji precīzi atbilstīgas.

- Tiek pieņemti darbā attiecīgo akadēmisko studiju nozaru absolventi.

- Darbinieki apmeklē atbilstošus starptautiskus mācību kursus un konferences, kā arī starptautiskā līmenī uztur darījumu sakarus ar kolēģiem - statistikas speciālistiem, lai mācītos no labākās pieredzes un pilnveidotu kompetenci.

- Lai uzlabotu metodoloģiju, tiek organizēta sadarbība zinātnieku aprindās un neatkarīgās pārbaudēs tiek novērtēta īstenoto metožu kvalitāte un efektivitāte, un pēc iespējas tiek sekmēta labāku instrumentu izmantošana.

8. princips: Piemērotas statistikas metodes – Statistikas kvalitātes pamatā ir jābūt piemērotām statistikas metodēm, sākot no datu vākšanas līdz to apstiprināšanai.

Indikatori

- Ja Eiropas statistikas pamatā ir pārvaldes dati, tad definīcijām un jēdzieniem, ko izmanto administratīvajā nolūkā, jābūt labi saskaņotiem ar tām definīcijām un tiem jēdzieniem, kurus izmanto statistikas nolūkā.

- Statistikas apsekojumu gadījumā aptaujas veidlapas pirms datu savākšanas metodiski pārbauda.

- Apsekojumu plāni, paraugu atlase un paraugu svarīgums tiek labi pamatoti un regulāri pārbaudīti, pēc vajadzības vēlreiz caurskatīti vai atjaunināti.

- Darbības attiecīgajā jomā, datu ievadīšanu un kodēšanu kontrolē ierastajā kārtībā un pēc vajadzības vēlreiz caurskatīta.

- Rediģēšanai un ievadei tiek izmantotas atbilstošas datorsistēmas, kas tiek regulāri pēc vajadzības no jauna pārbaudītas vai atjauninātas.

- Labojumus veic saskaņā ar standarta, labi izveidotām un caurskatāmām metodēm.

9. princips: Pārmērīga apgrūtinājuma neradīšana aptaujātajiem – Ar pārskata sniegšanu saistītajam apgrūtinājumam ir jābūt samērīgam ar lietotāju vajadzībām un tam nav jābūt pārmērīgam attiecībā pret aptaujātajiem. Statistikas iestāde kontrolē ar pārskatu sniegšanu saistīto apgrūtinājumu un laika gaitā nosaka uzdevumus tā samazināšanai.

Indikatori

- Eiropas statistikas apsekojumi apjoma un pamatīguma ziņā nepārsniedz absolūti nepieciešamos.

- Izmantojot atbilstošas paraugu atlases metodes, ar pārskatu sniegšanu saistītais apgrūtinājums ir sadalīts pēc iespējas plaši, aptverot visus, kas sniedz pārskatus.

- No uzņēmumiem pieprasītā informācija pēc iespējas ir tieši pieejama šo uzņēmumu grāmatvedībā, un pēc iespējas tiek izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, lai veicinātu tās paziņošanu.

- Ja precīzas ziņas nav viegli pieejamas, tiek atzīts precīzākais novērtējums un tuvināšana.

- Lai izvairītos no informācijas daudzkārtējas pieprasīšanas, kad vien iespējams, tiek izmantoti pārvaldes primārie dokumenti.

- Lai izvairītos no daudzkārtējiem apsekojumiem, datu izmantojumu statistikas iestādēs praktizē vispārīgi.

10. princips: Izmaksu efektivitāte – Resursi ir jāizmanto efektīvi .

Indikatori

- Veicot iekšējos un neatkarīgus ārējos pasākumus tiek uzraudzīts, kā statistikas iestāde izmanto resursus.

- Ierastās lietvedības darbības (piemēram, datu vākšana, kodēšana, apstiprināšana) cik vien iespējams tiek automatizēta.

- Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktivitātes potenciālu optimizē datu vākšanai, apstrādei un izplatīšanai.

- Patlaban tiek veikti visaptveroši mēģinājumi pilnveidot administratīvo uzskaites datu statistikas potenciālu un novērst dārgus tiešos apsekojumus.

Statistikas dati

Pieejamai statistikai ir jābūt lietotāju vajadzībām atbilstīgai. Statistika atbilst Eiropas kvalitātes standartiem un kalpo Eiropas institūciju, valdību, pētniecības iestāžu, uzņēmumu un plašas sabiedrības vajadzībām. Svarīgie jautājumi šajā ziņā skar statistiku, kas ir atbilstīga, precīza un uzticama, savlaicīga, saskaņota, salīdzināma visos reģionos un valstīs, kā arī viegli pieejama lietotājiem.

11. princips: Relevance – Eiropas statistikai jābūt lietotāju vajadzībām atbilstīgai.

Indikatori

- Ir metodes, lai konsultētu lietotājus, pārbaudītu esošās statistikas atbilstīgumu un praktisko lietderību attiecībā uz to pašreizējām vajadzībām, ka arī apzinātu lietotaju jaunās vajadzības un prioritātes.

- Prioritārās vajadzības tiek ņemtas vērā un atspoguļotas darba programmā.

- Lietotāji tiek regulāri apsekoti, lai apzinātu, cik lielā mērā tie ir apmierināti.

12. princips: Precizitāte un ticamība – Eiropas statistikai ir precīzi un ticami jāattēlo realitāte.

Indikatori

- Empīriskie dati, pagaidu rezultāti un statistikas dati tiek novērtēti un apstiprināti.

- Izlases kļūdas un ar paraugu atlasi nesaistītas kļūdas tiek novērtētas un metodiski dokumentētas saskaņā ar ESS kvalitātes sistēmas kritērijiem.

- Pētījumi un analīzes attiecībā uz labojumiem tiek veikti regulāri, un tos izmanto iekšēji, lai nostiprinātu statistikas procesus.

13. princips: Savlaicīgums un punktualitāte – Eiropas statistika ir jāizplata savlaicīgi un ievērojot termiņus.

Indikatori

- Savlaicīgums atbilst labākajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem attiecībā uz datu izplatīšanu.

- Ir noteikts standarta laiks dienā, kad publicē Eiropas statistiku.

- Eiropas statistikas periodiskumā pēc iespējas ņemtas vērā lietotāja vajadzības.

- Jebkura novirze no statistikas izplatīšanas grafika tiek iepriekš darīta zināma, izskaidrota un tiek noteikta jauna publicēšanas diena.

- Pagaidu rezultātus, ja tie ir apkopoti pieņemamā kvalitātē, var izplatīt, kad to uzskata par lietderīgu.

14. princips: Saskaņotība un salīdzināmība – Eiropas statistikai ir jābūt saskaņotai iekšēji, laika gaitā un tai ir jābūt salīdzināmai starp reģioniem un valstīm; ir jābūt iespējai kombinēt un vienoti izmantot no dažādiem avotiem iegūtus datus attiecībā uz vienu un to pašu tēmu.

Indikatori

- Statistika ir iekšēji saskaņota un konsekventa (piemēram, tiek ievērota aritmētiskā un uzskaites identitāte).

- Statistika ir saskaņota vai pieņemamā laika posmā tuvināma.

- Statistiku veido, pamatojoties uz kopīgām normām attiecībā uz darbības jomu, definīcijām, vienībām un klasifikāciju dažādos apsekojumos un avotos.

- No dažādiem apsekojumiem un avotiem iegūtā statistika tiek salīdzināta un saskaņota.

- Datu salīdzināmību starp valstīm nodrošina regulāra datu apmaiņa starp Eiropas statistikas sistēmu un citam statistikas sistēmām; metodoloģiskie pētījumi notiek, dalībvalstīm un „Eurostat” cieši sadarbojoties.

15. princips: Pieejamība un skaidrība – Eiropas Statistikai ir jābūt skaidrai un saprotamai, tā ir jāizplata piemērotā un ērtā veidā, ir jānodrošina taisnīga pieeja statistikas datiem, kā arī papildu metadatiem un skaidrojumiem.

Indikatori

- Pēc formas statistikai ir jābūt tādai, kas veicina pareizu datu interpretāciju un efektīvus salīdzinājumus.

- Izplatīšanas dienesti izmanto modernas informācijas un sakaru tehnoloģijas un pēc vajadzības tradicionālās iespiešanas formas.

- Pēc iespējas veic apjoma analīzi un to publicē.

- Pieeja mikrodatiem ie pieļaujama pētniecības nolūkā. Stingri noteikumi reglamentē šo pieeju.

- Metadatus dokumentē saskaņā ar standartizētām metadatu sistēmām.

- Lietotāji tiek regulāri informēti par statistikas procesu metodoloģiju un statistikas datu kvalitāti attiecībā uz ESS kvalitātes kritērijiem.

[1] KOM(2005) 71.

[2] Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.).

[3] Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

[4] Padomes 1991. gada 25. februāra Lēmums 91/116/EEK, ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēju komiteju (OV L 59, 6.3.1991., 21. lpp.).

[5] Ir arī cita iestāde – Statistikas programmu komiteja (ko veido dalībvalstu statistikas institūtu ģenerāldirektori) –, kas palīdz Komisijai vairākgadu statistikas programmu vispārējā koordinēšanā, un tā pilnībā apspriežas ar Komisiju par dažādiem jautājumiem (Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmums 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju -OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.).

[6] Jebkurā gadījumā ir nepieciešama CEIES reforma vairāku faktoru dēļ, kas ietver Eiropas Savienības paplašināšanos (piemērojot esošos noteikumus, CEIES nebūtu spējīga darboties), nesenos sasniegumus ESS darbībā, visu ieinteresēto pušu efektīvāku iesaistīšanu un nepieciešamību palielināt efektivitāti.

[7] OV L 112, 29.4.1997., 56. lpp.

[8] Padomes 1990. gada 11. jūnija Regula (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.).

[9] KOM(2005) 24, 2.2.2005.: Strādāsim kopā izaugsmei un darbavietu radīšanai – Jauns Lisabonas stratēģijas iesākums.

[10] KOM(2005) 141, 12.4.2005.: Integrētās vadlīnijas izaugsmei un darba vietu veidošanai (2005.–2008. gads), kas ietver Komisijas ieteikumu par plašām vadlīnijām dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikai un priekšlikumu Padomes lēmumam par vadlīnijām dalībvalstu nodarbinātības politikai.

[11] KOM(2004) 832.

[12] OV C ,..., . lpp.