[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.4.2005

COM(2005) 132 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAI

Kāpināt progresu ceļā uzTūkstošgades attīstības mērķiem- Eiropas Savienības ieguldījums–

{SEC(2005) 452}{SEC(2005) 456}

SATURS

1. ES ir pienākums darīt vairāk 3

2. Mērķim atbilstīgi resursi 5

2.1. Resursu nepietiek 5

2.2. Kvalitatīvāks atbalsts 7

2.2.1. Lielākā mērā paredzami atbalsta pasākumi 8

2.2.2. Darbības saistībā ar ārējiem triecieniem 8

3. Vienotība attīstībai 8

4. Piešķirt prioritāti Āfrikai 9

4.1. Uzlabot Āfrikas pārvaldību 10

4.2. Vienot Āfriku: infrastruktūras un tirdzniecība 11

4.3. Strādāt par labu taisnīgai sabiedrībai, kas sekmē pakalpojumu, nodarbinātības, pienācīga darba pieejamību kā vīriešiem, tā sievietēm, un par labu ilgtspējīgai videi 13

5. Secinājums – ceļā uz jaunu ES attīstības stratēģiju 13

PIELIKUMS

1. ES IR PIENāKUMS DARīT VAIRāK

Ja attīstībai izvirzītajiem tūktošgades mērķiem (TMA) ir jāīstenojas, šis būs izšķirošs gads: 2005. gads būs attīstības gads. Septembra sammits atkal pulcēs valstu un valdību vadītājus ANO Ģenerālajā Asamblejā, lai tostarp rūpīgi izvērtētu Deklarācijas īstenojumu un to, kas veikts, lai sasniegtu TMA.

ES ir uzņēmusies konkrētas saistības, lai īstenotu šos mērķus laikā līdz 2015. gadam, un laikā, kad starptautiskā sabiedrība gatavojas sākotnējam situācijas izvērtējuma, ES pilnā mērā apzinās to, cik nozīmīgs un aktuāls ir šis uzdevums. Šajā sakarā Eiropadome savā 2005. gada 22. un 23. marta sanāksmē, aicināja Komisiju un Padomi „izvērst darbu jo īpaši attiecībā uz dažādiem attīstības elementiem tā, lai finalizētu mūsu nostājas dažādos jautājumos un ES varētu aktīvi darboties ieplānotajās diskusijās.

Jau kopš 2000. gada ES iestājas par procesu, kas ļautu izvērtēt paveikto, pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz kopējās drošības jautājumiem, nolīgumus, kas paredzēti tam, lai uzlabotu to saistību īstenojumu, kuras pieņemtas atbilstīgi Tūkstošgades Deklarācijai un TMA, kā arī lēmumus attiecībā uz organizatoriskām reformām, kas vajadzīgas mērķu sasniegšanai[1].

Šajā paziņojumā apkopots Savienības ieguldījums attīstības jomā un norādīti pasākumi, kas veicami, lai paātrinātu TMA īstenojumu. Eiropas Savienības konsolidētajā ziņojumā par TMA[2], kuru pēc dalībvalstu aicinājuma sagatavoja Komisija[3], norādīts, ka Kopienas un tās dalībvalstu devums starptautiskās sabiedrības pūliņu sekmēšanai ir būtisks. Šodien Eiropas Savienības uzdevums ir nostiprināt savu darbību.

Tūkstošgades sammitā 2000. gadā starptautiskā kopiena pieņēma vērienīgu stratēģiju, lai atrisinātu mūsu galvenās problēmas nākamajās desmitgadēs. Valstu un valdību vadītāji pieņēma Tūkstošgades Deklarāciju, uzņemoties saistības attiecībā uz nabadzības mazināšanu, mūsu kopīgās vides aizsardzību, mieru un drošību, pārdomātu pārvaldību, demokratizāciju, cilvēktiesībām, mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu aizsardzību, īpašajām vajadzībām Āfrikā un ANO nostiprināšanu. ANO ģenerālsekretārs izteicās šādi: „šis dokuments definē modeli, pēc kura var sasniegt miermīlīgāku, labklājīgāku un taisnīgāku pasauli, pateicoties kopējai drošībai un globālai partnerībai par labu attīstībai.”

Ar Tūkstošgades Deklarāciju saistāmi astoņi tūkstošgades mērķi; katram no tiem tika noteikti precīzi uzdevumi: (1) mazināt nabadzību un badu pasaulē, (2) nodrošināt vispārēju pamatizglītību, (3) sekmēt dzimumu vienlīdzību, (4) mazināt bērnu mirstību, (5) uzlabot mātes veselību, (6) cīnīties pret HIV/AIDS un citām slimībām, (7) nodrošināt ilgtspējīgu vidi un (8) attīstīt globālo partnerību par labu attīstībai.

Kopš 2000. gada septembra

(1) Kopiena un vairums dalībvalstu pieņēma vai pārkārtoja savas attīstības sadarbības politikas, lai koncentrētos uz tūkstošgades mērķu sasniegšanu un/vai Tūkstošgades Deklarācijas nedaudz plašāko mērķu sasniegšanu.

(2) ES savas tirdzniecības politikas centrā izvirzīja attīstību daudzpusējā līmenī, reģionu līmenī un specifisku instrumentu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītajām valstīm (ieskaitot Kopienas tirgus brīvu pieejamību šo valstu izvedumiem atbilstīgi iniciatīvai („ Viss, izņemot ieročus ”) un citām mazām jutīgām ekonomikām, kā arī palielinot savu ar tirdzniecību saistīto atbalstu; tajā pašā laikā tirdzniecība tika atzīta par nozīmīgu elementu, kas būtu iekļaujams sadarbības un attīstības stratēģijās.

(3) ES kopumā un dalībvalstis individāli izvirzījušas starpposma mērķus sava attīstības atbalsta palielināšanai līdz 2006. gadam. Ir pamats domāt, ka šie mērķi tiks sasniegti.

(4) ES veikusi virkni pasākumu, lai kāpinātu atbalsta efektivitāti un kvalitāti, jo īpaši pateicoties labākai koordinācijai un saskaņošanai.

Ir plaši atzīts, ka ir jāpaātrina progress ceļā uz TMA. Daži mērķi iespējams tiks sasniegti vispārēji (pamatizglītība, meiteņu izglītība). Tomēr ar to nepietiek. Dažas gadījumos runa ir par to, lai novērstu virzību atpakaļ, kas jo īpaši ir saistīta ar sekām, ko rada infekciju slimības, vides degradācija, drošības problēmas. Mums ir pienākums darīt vairāk un labāk. Mēs nevaram sasniegt šos mērķus, vienkārši turpinot pašreizējās politikas. Tas jo īpaši sakāms par Zem-Sahāras Āfriku, kur daudzas valstis ir krietni iepakaļus daudzu rādītāju ziņā (bads, bērnu mirstība, mātes mirstība, infekcijas slimības, ilgtspējīga vide utt.). Nerunājot par solidaritātes pienākumu, šo mērķu sasniegšana ir izšķiroša Eiropas un pasaules drošībai un labklājībai.

Tomēr ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka attīstība un TMA sasniegšana vispirms ir pašu jaunattīstības valstu atbildībā. Tās ir jaunattīstības valstis, kas konstatē vai nekonstatē progresu ceļā uz TMA, nevis atbalsta sniedzēji.

ES ir uzņēmusies līdera lomu cīņā pret nabadzību pasaulē, proti, ES ir nozīmīgākais atbalsta sniedzējs (ES sniedz 55% no publiskā atbalsta attīstībai pasaulē). ES atbalsts programmai TMA ir izšķirošs, un tam būtu jākalpo par pamudinājumu pārējām attīstītajām valstīm uzņemties lielākas saistības. Attīstībai ir jābūt vienam no galvenajiem ANO sammita pīlāriem.

Tūkstošgades mērķu sasniegšanai ir vajadzīga nauda, bet ar to nepietiek. Citi būtiski aspekti, tostarp, ir pārvaldības veidi kā valsts, tā starptautiskā līmenī, starptautisko tiesību ievērošana cilvēktiesību jomā, vīriešu un sieviešu līdztiesība, tirdzniecības un investīciju noteikumi, cīņa pret infekcijas slimībām[4], zināšanu nodošana, vides aizsardzība, drošība un citas pasaules sabiedrības vērtības.

Domājot par ES ieguldījumu 2005. gada septembra pasākumā un nolūkā paātrināt progresu ceļā uz tūkstošgades mērķu īstenojumu, Padome ir aicinājusi Komisiju, sagatavot vispārējus priekšlikumus, koncentrējoties uz trijām jomām: finansējums attīstībai, attīstības politiku saskaņotība un prioritāte, kas piešķirama Āfrikai[5].

Pamatā savos priekšlikumos Komisija tiecas

1. izvirzīt jaunus starpposma mērķus, lai līdz 2010. gadam panāktu oficiālā atbalsta budžetu pieaugumu ES kopumā un pa dalībvalstīm un līdz 2015. gadam sasniegtu kopējo mērķi 0,7% no Nacionālais kopienākums (NKI).

2. paātrināt reformas, kas uzlabotu atbalsta kvalitāti;

3. izmantojot pašas ES ilgtspējīgas attīstības modeli un iekšējās un ārējās politikas, pārvērtēt to, kā ES ietekmē attīstības nosacījumus;

4. gādāt par to, lai Āfrika prioritāri varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz šīs jaunās nostādnes, un izmantot divu kontinentu savstarpējās partnerības jaunās iespējas.

Priekšlikumi attiecībā uz attīstības finansējumu un politiku saskaņotību sīkāk izklāstīti divos citos paziņojumos[6]. Šie priekšlikumi ir būtiski, lai sekmētu trīs ilgtspējīgas attīstības pīlārus (ekonomika, sabiedrība un vide)

2. MēRķIM ATBILSTīGI RESURSI

2.1. Resursu nepietiek

Visi nesenie ziņojumi, jo īpaši ANO Tūkstošgades projekta ziņojums[7] un ANO ģenerālsekretāra ziņojums[8], apliecina, ka ir vitāli svarīgi nodrošināt vairāk resursu, lai sasniegtu TMA, un norāda, cik daudzējādi nabadzība, vides degradācija un drošība ir savā starpā saistīta. ES bija noteicēja Monterejas konferencē. Tagad atkal tai ir jārāda ceļš, paredzot starpposma mērķus, kas ļaus 2015. gadā attīstībai atvēlēt 0,7% no NKI.

Tūkstošgades projekta ziņojumā ir novērtēts, ka kopējais Oficiālā attīstības atbalsta (OAA) apjoms gadā, kas ir vajadzīgs, lai izpildītu TMA, visās valstīs ir 135 miljardi dolāri 2006. gadā, sasniedzot 195 miljardus dolārus 2015. gadā. Šīs summas attiecīgi atbilst 0,44 un 0,54 % no nacionālā kopienākuma (NKI) atbalsta sniedzējās valstīs. Ņemot vērā papildu OAA vajadzības, kas nav tieši saistītas ar TMA, ziņojums iesaka atbalsta sniedzējiem uzņemties saistības, sasniedzot 0,7 % NKI vēlākais līdz 2015. gadam.

Šobrīd četras ES dalībvalstis[9] ir sasniegušas vai pārsniegušas 0,7% mērķi un sešas citas[10] ir apņēmušās to īstenot līdz 2015. gadam. Pašreizējām tendencēm saglabājoties, ES kopīgi varēs sasniegt 0,42% 2006. gadā.

Eiropadome 2004. gada decembrī apstiprināja ES saistības attiecībā uz TMA un pilnvaroja Komisiju iesniegt Padomei „ konkrētus priekšlikumus jaunu atbilstīgu mērķu noteikšanai oficiālā attīstībai paredzētā atbalsta jomā (OAA) laikposmā 2009.-2010. … ”.

Komisija ierosināja definēt divus savstarpēji saistītus mērķus, kas ir jāsasniedz līdz 2010. gadam:

5. individuāls slieksnis dalībvalstīm, nošķirot tās, kuras jau bija ES dalībvalstis 2002. gadā (Barselonas saistības – EU-15) un tās, kuras pievienojās vēlāk (EU-10);

6. kopīgs vidējais rādītājs visām dalībvalstīm.

Šiem mērķiem ir jābūt pietiekami augstiem, lai rādītājs 0,7% līdz 2015. gadam joprojām būtu ticams. Saskaņā ar Padomes formulēto prasību noteikt „jaunu atbilstīgu mērķi” līdz 2010. gadam ir jāveic pusceļš, lai pārvarētu starpību. Pamatojoties uz pieeju, ko piemēroja Barselonas saistībām 2002. gadā Komisija ierosina

7. katrai no dalībvalstīm, kuras piedalījās Barselonas saistībās ( EU-15 ), kas joprojām nesasniedz atsauces līmeni, savu OAA palielināt līdz individuālam atsauces līmenim (0,51) % OAA/NKI 2010. gadā ;

8. dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc 2002. gada (EU-10) panākt individuālu atsauces līmeni (0,17) % OAA/NKI 2010. gadā tā, lai pietuvotos „Barselonas acquis ” 0,33% 2015. gadā.

Rādītājs 0,51 % 2010. gadā ir pusceļā starp individuālu dalībvalstu līmeni 0,33% 2006. gadā un 0,7% 2015. gadā. Priekšlikums nodrošinās taisnīgu saistību sadalījumu dalībvalstu starpā un kopīgu vidējo rādītāju (0,56 )% (EU-25), ir novērtēts, ka tas ļaus savākt papildu 20 miljardus euro līdz 2010. gadam.

Tabula: Priekšlikums jaunajiem ES mērķiem OAA jomā laikam no 2006. gada līdz 2010. gadam

2006. | 2010. | Starpība 2010.-2015. |

OAA | %NKI | OAA | %NKI | OAA | %NKI |

€ml | €ml | €ml |

"Senākās dalībvalstis" - individuālais mērķis 0,51% | . |

EU15 | 45788 | 0,43% | 65988 | 0,58% | 24054 | 0,12% |

"Jaunās dalībvalstis" - individuālais mērķis 0,17% | (p.m. starpība attiecībā uz 0,33%) |

EU10 | 474 | 0,09% | 993 | 0,17% | 1128 | 0,16% |

Kopīgais mērķis 0,56% |

EU25 | 46262 | 0,42% | 66980 | 0,56% | 25182 | 0,14% |

Mums jārod jauni finansējuma avoti, kas papildinātu augstākus OAA piešķīrumus valsts budžetos, kas atvēlēti attīstības izdevumu finansēšanai. Bet šīs diskusijas par šādiem avotiem nekādā gadījumā nebūtu izmantojamas par aizbildinājumu tam, lai atliktu vai samazinātu ES saistības attiecībā uz 2010. gada mērķi. Šiem jaunajiem finansējuma avotiem, papildinot atbalsta budžetus, tāpat arī jābūt pastāvīgiem un paredzamiem ilgtermiņā.

Komisija šobrīd izskata vairākus priekšlikumus, jo īpaši Starptautisko finanšu instrumentu (SFI)[11] un nodokļu instrumentus, ko varētu ieviest Kopienas līmenī. SFI sakarā vienmēr risināmi vairāki tehniski jautājumi, jo īpaši, kā aizdevumi klasificējami valsts kontos un kādas finansiālas sekas sagaidāmas attiecībā uz atbalsta budžetiem pēc 2015. gada. Attiecībā uz nodokļiem, tiek izskatītas vairākas iespējas.

Ja visi politiskie un tehniskie jautājumi ir atrisināmi (pamatojoties uz sīki izstrādātiem izvērtējuma kritērijiem), Komisija ir gatava izstrādāt ES nostāju par labu divējādai stratēģijai: OAA palielināšana laikā līdz 2010. gadam, izvirzot novatoriskus finansējuma priekšlikumus.

Šobrīd tiek apspriestas arī jaunās parāda anulēšanas iniciatīvas, jo īpaši daudzpusējas iniciatīvas. Parāda atvieglojums ir labs instruments atbalsta īstenošanai, jo tas nodrošina paredzamu pa daļai budžeta atbalstu ilgtermiņā, turklāt darbības izmaksas nav augstas. Bet tas saistīts ar morālas dabas riskiem un līdz ar to arī ar izmaiņām resursu sadalījumā: valstis ar lielākajiem parādiem ne vienmēr ir nabadzīgākās valstis, vai tās, kurām tas būtu piemērojams vispirms. Atvieglojuma pasākumi tāpēc izvērtējami katrā gadījumā atsevišķi.

Tādējādi Padome ir aicināta izteikties par šiem priekšlikumiem un,

(1) atbalstīt alternatīvu un atbilstīgu iespēju izstrādi un īstenojumu pēc konflikta situācijas valstīm ar ārējiem parādiem, kuras neaptvēra NVSP iniciatīva (Iniciatīva attiecībā uz nabadzīgām valstīm ar smagiem parādiem) (nav runa par NVSP iniciatīvas nākošās fāzes īstenojumu);

(2) izvērtēt iespēju izmantot pagaidu atvieglojuma instrumentu kopā ar citiem instrumentiem parāda apkalpošanas nolūkā, tādējādi mazinot ārējus triecienus.

2.2. Kvalitatīvāks atbalsts

Papildus tam, ka palielināms starptautiskais atbalsts, mums ir vairāk jādara, lai uzlabotu atbalsta kvalitāti un to, kā tas ietekmē TMA. Lai to izdarītu, ir svarīgi, lai starptautiskie atbalsta sniedzēji savas darbības saskaņotu un pielāgotu pašu partnervalstu stratēģijām. Tam ir vajadzīga atbalsta sniedzēju elastība un stipra griba, jo viņiem būs jāpielāgo sava plānošana, pārskatīšana un darbības procesi par labu efektivitātei un zemākām darbību izmaksām.

Progress saskaņošanas un koordinēšanas jomā joprojām ir krietni iepakaļus tam, ko var panākt. Šī nesaskaņotība partnervalstīm nozīmē nesamērīgus administratīvus pienākumus un nevajadzīgas izmaksas. Lai gan ES sekmīgi ir pieņēmusi kopējas stratēģijas smagās vai jutīgās jomās (piemēram Eiropas drošības stratēģija), grūti saprast, kas ir liedzis panākt to pašu jomā, kur tā ir viena no svarīgākajām personām (nodrošinot 55% no OAA) un kur daudzpusējo saistību regulējums ir īpaši precīzs un pilnīgs. Padome ir pieņēmusi virkni ieteikumu, kas izpildāmi praksē, jo īpaši piemērojot atklātas koordinācijas procesu. Svarīgs aspekts būs koordinācijas uzlabošana divējādi, starp Komisijas delegācijām un dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Nesenajā augsta līmeņa saskaņošanas un koordinēšanas forumā ES vēlreiz apstiprināja savu apņēmību panākt strauju un būtisku progresu konkrētā, praktiskā pieejā, attīstot patiesu komplementaritāti atbalsta devēju starpā.

ES ūdens iniciatīva ir labs koordinācijas piemērs, kas acīmredzami apliecina ES līmenī pieņemto iniciatīvu nozīmīgumu.

2.2.1. Lielākā mērā paredzami atbalsta pasākumi

Pašreizējās atbalsta izpildes procedūras nesniedz valstīm elastību un paredzamību, kas ļautu tām uzņemties ieguldījumu saistības vai politikas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu TMA. Vienīgi garantija, ka valsts vairākus gadus varēs izmantot stabilas naudas plūsmas, pamudinās finanšu ministriju, teiksim, pieņemt darbā skolotājus vai ārstus, kas valstij ir vajadzīgi.

Ne atbalsts projektiem, ne parāda atvieglojums, ne atbalsts budžetam (kas tomēr ir visefektīvākais atbalsta pasākumu saskaņošanai un tam, lai tos pielāgotu valsts politikām un prioritātēm, kā arī TMA sasniegšanai) nenodrošinās atbalsta apjomu, kas būtu pietiekami liels un pietiekami elastīgs un būtu izmantojams pašreizējo izdevumu finansēšanai ar vidēja termiņa paredzamību.

Tādējādi pašreizējie instrumenti papildināmi ar jauniem, lielākā mērā paredzamiem un taustāmiem atbalsta pasākumiem, lai atbalstītu TMA sasniegšanai vajadzīgo struktūrreformu izpildi.

Tostarp iespēja ir budžeta atbalsts uz trijiem līdz pieciem gadiem, bez iespējas to apturēt[12], līgums, kas nosaka minimālo līmeni atbalstam vidējā termiņā, ko papildina ar veikumu saistīti bonusi, vai pat nepārtrauktas trīsgadu saistības.

Acīmredzami, ka šādi pasākumi tiktu piemēroti sekmīgākajām valstīm. Bet atbilstīgi ES pieejai papildu uzmanība būtu veltāma mazāk sekmīgajām valstīm un tam, lai novērstu valstu nestabilitātes situācijas. Tādējādi mēs mēģināsim uzlabot apbalsta pasākumus šādām valstīm, vēršot uzmanību uz labāku koordināciju, atbalstu labai pārvaldībai un vajadzīgo līdzsvaru starp darbībām īstermiņā un atbalsta pasākumiem ilgtermiņā.

2.2.2. Darbības saistībā ar ārējiem triecieniem

Jebkāda veida ārēji triecieni kaitē valstu reformu politikām, to parāda ilgtspējai un pūliņiem vispārēji mazināt nabadzību. Tāpēc īstenojamas darbības, iepriekš paredzot ārēju triecienu iespēju, kā arī darbības, kas īstenojamas šādu triecienu gadījumā.

Darbības, iepriekš paredzot ārēju triecienu iespēju:

- tādu apdrošināšanas shēmu ieviešana, kuru pamatā ir tirgus mehānismi;

- tādu mehānismu izstrāde, kas paredzēti parāda apkalpošanas apturēšanai uz laiku.

Darbības, kas īstenojamas šādu triecienu gadījumā: tādu finanšu mehānismu izmantošana un nostiprināšana, kādus paredz Kotonū nolīgums (Flex), lai sniegtu īstermiņa nodrošinājumu pret sekām, ko šādi triecieni var radīt attiecībā uz valsts ienākumiem.

3. VIENOTīBA ATTīSTīBAI

Lai gan atbalsts attīstībai ir svarīgs, ar to nepietiek TMA sasniegšanai. Ir vajadzīgi vispārējāki būtiskākas ietekmes pasākumi. Ilgtermiņā runa ir par globalizācijas vadību par labu taisnīgākai pasaulei.

Tādējādi vēlreiz jāuzsver dažādu publisko politiku nozīmīgums, lai sekmētu attīstības mērķus. Eiropas Savienībai šajā sakarā ir svarīgi uzdevumi, pamatojoties uz savām vērtībām un pieredzi.

Šajā sakarā Padome aicinājusi Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabotu attīstības politiku saskaņotību. Tas nozīmē, ka ir jāizzina, kā ES iekšējās un ārējās politikas var sekmēt visaptverošu globalizāciju, kas ir labvēlīga visiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību.

Mērķis ir rast papildu līdzekļus attīstības sekmēšanai. Tādējādi ir priekšlikums aplūkot vienotības jēdzienu par labu attīstītībai, paturot prātā to, ka ES iekšējo un ārējo politiku tuvināšana nodrošina nozīmīgu pievienoto vērtību darbībām, ko īsteno Eiropas Savienības līmenī (tādās jomās kā izglītība, vide, imigrācija un patvēruma politika, muitas un nodokļi, nodarbinātība un sociālā politika).

Gandrīz visas Es politikas tieši vai netieši ietekmē jaunattīstības valstis. Paziņojumā attiecībā uz attīstības politikas vienotību norādītas politikas, kas acīmredzami var sekmēt jaunattīstības valstu pūliņus.

Lai šādas politikas, kad tās īsteno, izmantojot divpusējas sadarbības programmas ar jaunattīstības valstīm, būtu maksimāli efektīvas, tās īstenojamas saskaņā ar „attīstības sadarbības pamatprincipiem” un ievērojot starptautiskās saistības, proti, ievērojot partnerattiecības un to, ka šīs politikas ir par labu partnervalstīm.

Lai sekmētu ES politiku vienotību atbilstīgi specifiskajiem TMA atbalsta principiem, Komisija sagatavos ziņojumu attiecībā uz Vienotību Attīstībai, kas atspoguļos starpposmu starp pašreizējo un nākamo starptautisko izvērtējumu attiecībā uz TMA.

Padome ir aicināta izteikties par Komisijas priekšlikumiem šajās dažādajās jomās[13].

4. PIEšķIRT PRIORITāTI ĀFRIKAI

Visi ES un pārējo organizāciju sagatavotie ziņojumi un veiktie pētījumi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas tūkstošgades ziņojums un Āfrikas Komisijas ziņojums[14] norāda uz to, ka daudzas Zem-Sahāras Āfrikas daļas krietni atpaliek no pārējās pasaules TMA sasniegšanā. Ir novērtēts, ka daudzas Āfrikas valstis nevarēs sasniegt TMA līdz nospraustajam 2015. termiņa gadam[15].

Tomēr progress ir saskatāms, jo īpaši demokratizācija, izaugsmes līmeņi pēdējos trijos gados (sasniedzot turpat 4,5% vidēji 2004. gadā, 6%, ja atskaitām Nigēriju un Dienvidāfriku), reāla izaugsme uz iedzīvotāju (2%) un uzlabojums budžetu līdzsvarā.

Tādējādi Komisija ierosina īpašu uzmanību pievērst Zem-Sahāras Āfrikai.

Vispirms ir jāpalielina resursu apjoms , nodrošinot to, ka pietiekama oficiālā attīstības atbalsta daļa nonāk Āfrikā.

Otrkārt, visi priekšlikumi šajā paziņojumā par politikas vienotību un atbalsta kvalitāti prioritāri piemērojami Āfrikai.

Mērķis ir formulēt rīcību, kas aptvertu kā dalībvalstu, tā Kopienas darbības. Šajā sakarā šis dokuments definē veselu virkni darbību, kas īstenojamas Kopienai. Nesen pārskatītajā Kotonū nolīgumā paredzēti priviliģēti, tomēr ne ekskluzīvi noteikumi šīs pieejas īstenošanai.

Tādējādi Komisija ierosina galvenās saistības attiecībā uz darbībām, kas īstenojamas jomās, ko paši afrikāņi uzskata par izšķiroši svarīgām attīstībai, jo īpaši ievērojot AS/JPAA (Jaunas partnerattiecības Āfrikas attīstībai) rīcības plānus. Mērķis ir panākt kvalitatīvu lēcienu attiecībā uz trijiem attīstībai nozīmīgiem faktoriem , jeb elementiem, kas ir izšķiroši svarīgi ilgtspējīgai attīstībai, bez kuriem nav iespējama nekāda attīstība ilgtermiņā. Jānorāda uz ES nozīmīgumu šo triju elementu sekmēšanā. Turpmāk nosauktas attiecīgās jomas[16]:

9. pārvaldības uzlabošana Āfrikā;

10. Āfrikas tīklu un tirdzniecības vienošana;

11. pūliņi par labu taisnīgai sabiedrībai, pakalpojumu pieejamībai, pienācīgam darbam un ilgtspējīgai videi.

Šīs jomas neizslēdz, neaizstāj un nesacenšas ar citām sadarbības formām, kuras gluži pretēji piekopjamas arī turpmāk. Mērķis drīzāk ir nolīdzināt atšķirības un veicināt citu personu darbības jomās, kur ES ir īpaša pieredze vai salīdzinošs pārākums un kur tā tūlīt var piedāvāt risinājumu. Tādējādi runa ir par to, lai koncentrētu pūliņus galvenajās jomās, kur ES var virzīt starptautiskas darbības. Tās sekmes tiks vērtētas pēc tās spējām pamudināt rīcībai citus atbalsta sniedzējus un sakopot pēc iespējas plašu atbalstu.

4.1. Uzlabot Āfrikas pārvaldību

a. Pārvaldības problēma

Laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana pilnā mērā ir galvenais priekšnosacījums attīstībai, tomēr daudzās Āfrikas valstīs situācija ir citāda. ES daudzus gadus ir sniegusi atbalstu Āfrikas pūliņiem uzlabot pārvaldību valsts, reģionu un kontinenta līmenī un nostiprināt savas spējas sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts galvenajos starptautiskajos un reģionu instrumentos, visā kontinentā.

Tomēr ES ir jāsniedz izšķirošāks atbalsts Āfrikas pūliņiem un būtu jāapsver šādas saistības.

(1) Sniegt finanšu atbalstu[17], lai attīstītu Āfrikas Savienības (AS) , un jo īpaši tās Komisijas, rīcībspēju . Pateicoties šim atbalstam ES palīdzēs AS īstenot savu saistību perspektīvas. ES sniegs AS atbalstu tam, lai tā varētu pārveidot savas iestādes par pārvaldes paraugiestādēm Āfrikā un nostiprināt savas spējas sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts galvenajos starptautiskajos un reģionu instrumentos, visā kontinentā.

(2) Lai partnerattiecības ar Āfriku būtu stipras un efektīvas, tām ir jābūt plašām. ES iestādēm ir jāmēģina izveidot mērķa partnerattiecības ar AS iestādēm, piemēram, Āfrikas parlamentu, Ekonomikas, sociālo un kultūras jautājumu padomi, kā arī Miera un drošības padomi. Šim partnerattiecībām būtu jāsekmē saiknes, kas vieno visas attiecīgās Eiropas un Āfrikas personas universitātēs, pašvaldībās, uzņēmumos, rūpniecības nozarēs, arodbiedrībās, pilsoņu sabiedrības tīklos un kultūras organizācijās.

(3) ES ir gatava atbalstīt Āfrikas pūliņus izveidot efektīvākas valstis Āfrikā. Lai izšķiroši sekmētu pārvaldības reformu Āfrikā, ES, Komisija un dalībvalstis ir aicinātas ieviest ar AS/JPAA (Jaunas partnerattiecības Āfrikas attīstībai) kopīgu finanšu mehānismu[18], lai atbalstītu reformas, kas sāktas, pateicoties Āfrikas salīdzinoša izvērtējuma mehānismam (ĀSIM). Šīs darbības pilnā mērā būs vienotas ar valstu stratēģijām un SDNM (Stratēģijas dokuments nabadzības mazināšanai).

b. Sekmēt mieru un drošību

Salīdzinoši nesen Āfrikā izveidotas vesela virkne miera un drošības iestādes, kuru uzdevums ir konfliktu novēršana, vadīšana un risināšana, tostarp galvenā iestāde ir AS Miera un drošības padome.

Atbilstīgi Kotonū nolīgumam un ES Ātras reaģēšanas mehānismam ES ir sniegusi būtisku atbalstu visdažādākajām miera nostiprināšanas darbībām. Pēc Āfrikas vadītāju lūguma ES izveidoja arī „atbalsta instrumentu mieram Āfrikā” (250 miljoni euro), kas paredzēts tam, lai atbalstītu Āfrikas pūliņus miera uzturēšanas jomā.

Arī nākotnē ES būtu jāsniedz AS un apakšreģionu organizācijām finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi konfliktu atrisināšanai. Šajā nolūkā ES gatavojas tam, lai atkal papildinātu miera atbalsta instrumentu līdz 2005. gada beigām[19], vispirms jau atjaunojot pašreizējo budžetu; šim nolūkam paredzēts izmantot samērīgu daļu Eiropas programmā Dienvidāfrikas rekonstrukcijai un attīstībai (EPRA) atbilstīgi lūgumam, kas tika izvirzīts AS sammitā Maputo.

4.2. Vienot Āfriku: infrastruktūras un tirdzniecība

a. Izveidot un uzturēt reģionālo infrastruktūru tīklus un pakalpojumus

Nav daudz to Zem-Sahāras Āfrikas tīklu, kas nodrošina pakalpojumus, kas būtu pielīdzināmi tiem, kuri tiek piedāvāti citos jaunattīstības reģionos.

Pašreizējie pūliņi izveidot un uzturēt Zem-Sahāras Āfrikas infrastruktūru pakalpojumus un tīklus ir jākāpina nolūkā panākt ekonomikas un tirdzniecības izaugsmes konkurētspēju un to, ka Āfrikas eksportētāji iekļaujas pasaules tirgū. Šajā sakarā Komisija ierosina izveidot Eiropas/Āfrikas partnerattiecības infrastruktūru jomā [20]. Šīs partnerattiecības, pamatojoties uz AS/JPAA stratēģijām, sekmēs to, ka tiek izveidotas noturīgas pārrobežu infrastruktūras, kas ir svarīgas kontinenta vienošanai un zināšanu nodošanai, un digitālās atpalicības pārvarēšanai. Nodrošinātie finanšu līdzekļi sekmēs privātā sektora ieguldījumus. Pirmajā fāzē partnerattiecības tiks attīstītas pēc paraugiem, kurus sniedz Ūdens un enerģijas instrumenti, un prioritāri tiks vērstas uz Zem-Sahāras Āfriku. Otrajā fāzē partnerattiecības pamudinās citus atbalsta sniedzējus iesaistīties, tostarp dalībvalstis, kas pieliks pūles, lai palielinātu savus atbalsta budžetus.

b. Kāpināt Zem-Sahāras Āfrikas tirdzniecības kvantitāti un kvalitāti

Tirdzniecības sadarbība daudzus gadus ir bijusi ES-ĀKK attiecību pamatā, galvenokārt minēto valstu ražojumiem nodrošinot preferenciālu pieeju ES tirgum.

Tomēr tikai ar preferencēm nepietiek. Vispārējāks process ir vajadzīgs, lai radītu apstākļus, kas būtu labvēlīgi ieguldījumiem un efektīviem reģionu tirgiem, lai vairotu tirdzniecībai labvēlīgus apstākļus, attīstītu statistikas pakalpojumus, risinātu apgādes ierobežojumu jautājumus, sekmētu ražojumu un tirgu dažādošanos.

Šo iemeslu dēļ ĀKK valstis un ES vienojās, noslēdzot Kotonū nolīgumu, sākt sarunas, lai noslēgtu sešus reģionālu ekonomikas partnerattiecību līgumus (EPL), tostarp četri attiecas uz Āfriku. Runa nav par tradicionālām brīvās tirdzniecības sarunām, jo tās koncentrējas uz komerciālu un reģionālu integrāciju kā uz attīstības instrumentiem. Šie līgumi stāsies spēkā 2008. gadā.

Šajā sakarā tika noteiktas galvenās darbības jomas:

- ekonomikas pārvaldība

- ar tirdzniecību saistīts atbalsts

- mērķa orientēti atbalsta pasākumi tādās nozīmīgās jomās kā kokvilna, cukurs un tekstilizstrādājumi

- tādu resursu apzināšana, kas paredzēti pielāgošanās pasākumu atbalstam

- atbalsts grandiozai programmai tirdzniecības sekmēšanas jomā

4.3. Strādāt par labu taisnīgai sabiedrībai, kas sekmē pakalpojumu, nodarbinātības, pienācīga darba pieejamību kā vīriešiem, tā sievietēm, un par labu ilgtspējīgai videi

Kopumā globalizācija un liberalizācija nodrošinājusi izaugsmi un labklājību pasaulei, tomēr ne visām tās daļām. Atsevišķas Āfrikas daļas piedzīvoja uzplaukumu, tajā pašā laikā citas piedzīvoja lejupslīdi.

Izšķiroši svarīgi ir centieni sekmēt sociālo kohēziju , jo īpaši lielākas pamatpakalpojumu pieejamības jomā. Godīga ekonomikas izaugsme, vispārēja produktīvas nodarbinātības un pienācīga darba pieejamība un sieviešu un vīriešu vienlīdzības īstenojums ir izšķiroši svarīgs ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības likvidēšanai. ES atbalstīs iniciatīvas šajā sakarā. Tāpat attīstībai ir jāaptver ilgtspējīga vide, ja vēlamies, lai nabadzīgākajiem būtu labāka dzīve 2015. gadā.

Šajā sakarā ES kopā ar Āfrikas partneriem turpinās strādāt, lai definētu aktīvas pieejas attiecībā uz resursu un budžeta izdevumu plānošanu vietējā, valsts un reģionu līmenī. Vietējā līmenī tiks ieviestas vienotas pieejas, lai strauji kāpinātu sekundāru centru nozīmi vietējās vides attīstības nodrošināšanā. Tie varētu būt pakalpojumu centri , kuros cilvēkiem būtu tieša pieeja tādiem pakalpojumiem kā pamatizglītība un vidējā izglītība, arodizglītība, speciālas apmācības iespējas jauniešiem, medikamenti un veselības aprūpe, kā arī sociālie un valsts pamatpakalpojumi.

ES ir jāatbalsta šīs valstis, tām uzņemoties saistības par labu taisnīgumam un ilgtspējīgai videi . Šim nolūkam ES nāks klajā ar iniciatīvām , lai sekmētu taisnīgas sabiedrības un vides aizsardzību Āfrikā. Tā īstenos arī konkrētus politiskus pasākumus, kas paredzēti tam, lai nostiprinātu tādus kritērijus kā taisnīgums un ilgtspējīga vide, pēc kuriem nosakāmi atbalsta piešķīrumi par labu ĀKK valstīm[21]. Tas nodrošinās to, ka valstīm, kas pauž savu gribu un varēšanu risināt tādus jautājumus kā nevienlīdzība, marginalizācija, vides degradācija un sociālā kohēzija, būs pieejami papildu resursi.

5. SECINāJUMS – CEļā UZ JAUNU ES ATTīSTīBAS STRATēģIJU

Ievērojot būtiskās attīstības problēmas, Eiropai kā pasaulē nozīmīgam spēkam ir īpaši uzdevumi, un tai pilnā mērā jāuzņemas politiskie uzdevumi, lai nostiprinātu attīstības instrumentus un sadarbības efektivitāti un lai attiecīgi atbalstītu Zem-Sahāras Āfriku, kas ir iepakaļus daudzu rādītāju ziņā.

ES konsolidētajā ziņojumā attiecībā uz TMA, kā arī ziņojumā par to, kas veikts Barselonas saistību sakarā, uzsvērts paveiktā nozīmīgums. Šis paziņojums, līdz ar specifiskiem priekšlikumiem attiecībā uz attīstības finansējumu un attīstības politikas vienotību, izklāsta pamatnostādnes turpmākai darbībai.

Arī Āfrikā ir iespējamas izmaiņas. Āfrika ir apliecinājusi savu gatavību uzņemties saistības tās politiskai un sociāli ekonomiskai attīstībai. Daudzas valstis sākušas pāreju uz demokrātiju, daudzās kontinenta daļās panākts miers, un ir vērojams pieaugums ekonomikas izaugsmē. Līdz ar Āfrikas Savienības izveidi un JPAA iniciatīvu izveidota vērienīga iestāžu struktūra un harta, kurā pārvaldība un brīvība ir atzīta par svarīgāko attīstībā. Šis, 2005. gads, varētu būt Āfrikas gads. Eiropai ir jāparāda, ka tā ir uzdevumu augstumos, un tai ir jābūt spēkam, kas virza atbalstu Āfrikai; jo īpaši tas aptver to, ka Āfrikai tiek piešķirta finansējuma prioritāte, tādējādi sekmējot saistības, ko uzņēmās G8 2002. gadā[22]. Āfrikas ceļš uz ilgtspējīgu attīstību un TMA sasniegšanu ir ilgs un grūts. Ir jāpanāk jauna dinamika, ES un Āfrika var strādāt kopā, lai to panāktu, un tām ir jāstrādā kopā.

Šis paziņojums, kā arī paziņojumi attiecībā uz finansējumu un vienotību, un saistītie ziņojumi ir bāze ES ieguldījumam ANO Augsta līmeņa pasākumam šā gada septembrī jautājumā par attīstību un sinerģiju ar citām politikām. Šajā sakarā Komisija aicina Padomi finalizēt ES priekšlikumus un saistības, lai paātrinātu tūkstošgades mērķu īstenojumu.

Turklāt pašreizējam procesam būtu jāpaver ceļš uz jaunu deklarāciju par ES attīstības politiku, kas paredzēta tam, lai izstrādātu patiesu Eiropas attīstības stratēģiju.

ANNEX 1: THE MILLENNIUM DEVELOPMENT GOALS, TARGETS AND INDICATORS

Millennium Development Goals (MDGs) |

Goals and Targets (from the Millennium Declaration) | Indicators for monitoring progress |

GOAL 1: ERADICATE EXTREME POVERTY AND HUNGER |

Target 1: Halve, between 1990 and 2015, the proportion of people whose income is less than less than one dollar a day | 1. Proportion of population below $1 (PPP) per day 2. Poverty gap ratio [incidence x depth of poverty] 3. Share of poorest quintile in national consumption |

Target 2: Halve, between 1990 and 2015, the proportion of people who suffer from hunger | 4. Prevalence of underweight children under-five years of age 5. Proportion of population below minimum level of dietary energy consumption |

GOAL 2: ACHIEVE UNIVERSAL PRIMARY EDUCATION |

Target 3: Ensure that, by 2015, children everywhere, boys and girls alike, will be able to complete a full course of primary schooling | 6. Net enrolment ratio in primary education 7. Proportion of pupils starting grade 1 who reach grade 5b 8. Literacy rate of 15-24 year-olds |

GOAL 3: PROMOTE GENDER EQUALITY AND EMPOWER WOMEN |

Target 4: Eliminate gender disparity in primary and secondary education, preferably by 2005, and in all levels of education no later than 2015 | 9. Ratios of girls to boys in primary, secondary and tertiary education 10. Ratio of literate women to men, 15-24 years old 11. Share of women in wage employment in the non-agricultural sector 12. Proportion of seats held by women in national parliament |

GOAL 4: REDUCE CHILD MORTALITY |

Target 5: Reduce by two-thirds, between 1990 and 2015, the under-five mortality rate | 13. Under-five mortality rate 14. Infant mortality rate 15. Proportion of 1 year-old children immunised against measles |

GOAL 5: IMPROVE MATERNAL HEALTH |

Target 6: Reduce by three-quarters, between 1990 and 2015, the maternal mortality ratio | 16. Maternal mortality ratio 17. Proportion of births attended by skilled health personnel |

GOAL 6: COMBAT HIV/AIDS, MALARIA AND OTHER DISEASES |

Target 7: Have halted by 2015 and begun to reverse the spread of HIV/aids | 18. HIV prevalence among pregnant women aged 15-24 years 19. Condom use rate of the contraceptive prevalence rate 19a. Condom use at last high-risk sex 19b. Percentage of population aged 15-24 years with comprehensive correct knowledge of HIV/aids 19c. Contraceptive prevalence rate 20. Ratio of school attendance of orphans to school attendance of non-orphans aged 10-14 years |

Target 8: Have halted by 2015 and begun to reverse the incidence of malaria and other major diseases | 21. Prevalence and death rates associated with malaria 22. Proportion of population in malaria-risk areas using effective malaria prevention and treatment measures 23. Prevalence and death rates associated with tuberculosis 24. Proportion of tuberculosis cases detected and cured under directly observed treatment short course DOTS (Internationally recommended TB control strategy) |

GOAL 7: ENSURE ENVIRONMENTAL SUSTAINABILITY |

Target 9: Integrate the principles of sustainable development into country policies and programmes and reverse the loss of environmental resources | 25. Proportion of land area covered by forest 26. Ratio of area protected to maintain biological diversity to surface area 27. Energy use (kg oil equivalent) per $1 GDP (PPP) 28. Carbon dioxide emissions per capita and consumption of ozonedepleting CFCs (ODP tons) 29. Proportion of population using solid fuels |

Target 10: Halve, by 2015, the proportion of people without sustainable access to safe drinking water and basic sanitation | 30. Proportion of population with sustainable access to an improved water source, urban and rural 31. Proportion of population with access to improved sanitation, urban and rural |

Target 11: By 2020, to have achieved a significant improvement in the lives of at least 100 million slum dwellers | 32. Proportion of households with access to secure tenure |

GOAL 8: DEVELOP A GLOBAL PARTNERSHIP FOR DEVELOPMENT |

Target 12: Develop further an open, rule-based, predictable, non-discriminatory trading and financial system Includes a commitment to good governance, development and poverty reduction – both nationally and internationally Target 13: Address the special needs of the least developed countries Includes: tariff and quota free access for the least developed countries' exports; enhanced programme of debt relief for heavily indebted poor countries (HIPC) and cancellation of official bilateral debt; and more generous ODA for countries committed to poverty reduction Target 14: Address the special needs of landlocked developing countries and small island developing States (through the Programme of Action for the Sustainable Development of Small Island Developing States and the outcome of the twenty-second special session of the General Assembly) Target 15: Deal comprehensively with the debt problems of developing countries through national and international measures in order to make debt sustainable in the long term | Some of the indicators listed below are monitored separately for the least developed countries (LDCs), Africa, landlocked developing countries and small island developing States. Official development assistance (ODA) 33. Net ODA, total and to the least developed countries, as percentage of OECD/DAC donors’ gross national income 34. Proportion of total bilateral, sector-allocable ODA of OECD/DAC donors to basic social services (basic education, primary health care, nutrition, safe water and sanitation) 35. Proportion of bilateral official development assistance of OECD/DAC donors that is untied 36. ODA received in landlocked developing countries as a proportion of their gross national incomes 37. ODA received in small island developing States as a proportion of their gross national incomes Market access 38. Proportion of total developed country imports (by value and excluding arms) from developing countries and least developed countries, admitted free of duty 39. Average tariffs imposed by developed countries on agricultural products and textiles and clothing from developing countries 40. Agricultural support estimate for OECD countries as a percentage of their gross domestic product 41. Proportion of ODA provided to help build trade capacity Debt sustainability 42. Total number of countries that have reached their HIPC decision points and number that have reached their HIPC completion points (cumulative) 43. Debt relief committed under HIPC Initiative 44. Debt service as a percentage of exports of goods and services |

Target 16: In cooperation with developing countries, develop and implement strategies for decent and productive work for youth | 45. Unemployment rate of young people aged 15-24 years, each sex and total |

Target 17: In cooperation with pharmaceutical companies, provide access to affordable essential drugs in developing countries | 46. Proportion of population with access to affordable essential drugs on a sustainable basis |

Target 18: In cooperation with the private sector, make available the benefits of new technologies, especially information and communications | 47. Telephone lines and cellular subscribers per 100 population 48. Personal computers in use per 100 population Internet users per 100 population |

ANNEXE 2 : EU FOCUS ON AFRICA

This annex will further develop the proposals of the Communication on the three areas mentioned in the Chapter ‘Focus on Africa’.

1. Improving Africa’s governance

a. The governance challenge

The EU has supported African efforts to address the governance challenge at three levels: country, sub-regional and –more recently- continental. At country level , the EU has made major efforts to support the building of legitimate, transparent and viable states. Through different programs the EU is supporting Africa’s efforts to improve the quality of public service, to enhance parliamentary control, to empower civil society and to promote a more long-term outlook favouring sustainable development. Positive signs can be seen: 10 legislative elections took place in 2004 (such as South Africa and Ghana; Malawi and Mozambique –in both of which European Observation Missions were offered) and 10 are scheduled in 2005 (for example Burundi, CAR, Ethiopia, Senegal, RDC, Mauritius, Ivory Coast).

The work to redress fragile states remains critical. To put those countries back on track, the EU is developing, on a case-by-case basis, long term strategies capable of addressing both short term needs and the long term development agenda. The experience in Burundi shows us that the EU can play a key role in ensuring a smooth transition from conflict to development. The experience in Burundi also demonstrates that the EU should tackle all parts of the chain: the financing of the AU peacekeeping mission, post-conflict reconstruction and the financing of elections.

The EU is equally supporting the capacity of the sub-regional organisations as actors of governance. The EU welcomes the bold positions taken recently by the ECOWAS and SADC in favour of the Rule of Law and democratic principles. The EU, based on its own experiences of regional integration, believes that fully effective and reliable RECs will be crucial in creating sub-regional trade markets and the first building blocks in the process towards continental integration.

Recently, a continental level of governance has emerged with the establishment of the African Union in July 2002, succeeding to the Organisation of African Unity (OAU). The AU aims to develop and integrate the continent through the promotion of peace and good governance on the basis of African-owned strategies. The AU/NEPAD agenda provides a common framework for new initiatives in Africa. The EU has given its full support to this young political organisation, which, only two years after its establishment, has made considerable progress and earned international respect as a credible and legitimate continental political interlocutor for Africa. The EU will translate this political commitment into tangible support to reinforce the AU’s capacities and launch twinning partnerships between the EU and AU, between European and African institutions.

But the EU must bring more decisive support to African efforts to strengthen Africa’s governance and respect for human rights. Through the African Peer Review process, African countries will undergo, through different phases, a comprehensive review of the human, civil, political, economic, cultural and social rights in the country. The EU must support the African Partners as they table concrete proposals on all areas of the Review, for example on judicial reform, the fight against corruption, public service or social reforms . The EU will support this African-led political process and will provide financial support to reforms.

Good Governance will also need to take into consideration environmental sustainability. The EU will also work to move environmental concerns into the mainstream of policy making by promoting work with the relevant national ministries, sub-regional organisations and the AU/NEPAD on the cost of non-environment.

b. Promotion of Peace and Security

The AU has shown that it is both willing and able to assume responsibility and leadership for the African peace and security agenda in close cooperation with the UN (e.g. Burundi, Côte d’Ivoire, Liberia, and Sudan, RCA, DRC/GLR) while the EU has developed instruments able to respond on time and efficiently to these efforts.

The EU was able to provide important support for a broad range of peace building activities such as mediation, negotiation and reconciliation efforts, and for demobilisation and reintegration of former combatants and child soldiers.

Addressing MDG 7 is also important for Peace and Security. Climate change is likely to lead to further drying of the drought-prone regions of Africa. Without adaptation measures, this could result in substantial movements of population threatening security. Insufficient access to or illegal exploitation of natural resources, can create or fuel conflict. Peace efforts benefit from taking better account of environmental issues in conflict prevention resolution and post conflict.

The EU has, at the request of the African leaders in Maputo, set up the Peace Facility for Africa (250M€) to support African peacekeeping efforts. Rapidly, this instrument has become the financial backbone of the emerging African Peace and Security architecture. The Peace Facility has already been used to finance peace support missions in Darfur (Sudan) and the Central African Republic as well as to provide capacity building support for the AU Peace and Security Directorate. For the future, coherence needs to be maintained between the developmental approach of the Peace Facility for Africa on the one hand and support measures foreseen in the framework of the European Security and Defence Policy (ESDP) on the other.

In the future, the EU should continue to be able to provide the African Union and the sub-regional organisations with the necessary financial means to resolve conflicts. To this end, the EU should ensure sufficient financing of the Peace Facility.

2. Connecting Africa: infrastructure and trade

a. Creating and sustaining regional infrastructure networks and services

High transport costs handicap Africa’s capacities to compete within a global market. Inland transport costs are twice as high in Sub Sahara Africa countries than in Asia and international maritime costs are three times higher. Higher costs are due to a combination of factors, including lower road quality, time-consuming port procedures and practices, a complexity of documentation and in some countries insufficient competition between service providers.

The EU, working together with the Africa Union and in the context of the NEPAD Infrastructure Short-Term Action Plan, will focus on improving trade facilitation – including in relation to the development of transparent and simplified import, export and transition procedures and statistical services – and addressing the missing links of regional and intra-regional networks for interconnectivity across Sub-Saharan African creating a Trans African Network.

Together with the AU[23], the EU will continue developing research infrastructures in the developing countries and will focus on the means to develop further infrastructures-related knowledge, and to ensure a fair access to this knowledge, in order for the infrastructure projects to become a foundation for technological innovation.

The Commission proposes a Europe-Africa partnership on Infrastructure, including research and statistical infrastructures, sustainable transport, Information and Communication Technologies, satellites, water and sanitation, energy that will fill this existing gap. In doing so, this Partnership will act as a catalyst for other donors. The Commission proposes to agree on a map of strategic African networks, agreed with the AU, to which priority will be given.

b. More and better trade for sub-Saharan Africa

Trade cooperation between Europe and Sub-Saharan Africa has been based mainly in exemptions from MFN customs duties and tariff quotas granted to the ACP countries for promoting the access of their products into the European market. While placing firmly the EU as Africa’s top trading partner, such preferences have not always delivered the expected developmental results. In fact, preferences alone are not sufficient to trigger exports, economic growth and development if there are no sufficient investments in Africa and hence production of exportable goods or if the goods do not correspond to the demand and requirements in the importing markets.

At present, too many local markets remain over-protected, tiny and unattractive, providing little incentive for domestic or foreign investments. It is not only important to develop a more comprehensive process but also to improve trade. For its traditional trade flows, Africa is overwhelmingly dependent on Europe. Therefore, it is equally important to improve trade within Africa by building efficient African markets as it is to increase trade with the EC and other trading partners. In a nutshell, African countries have to integrate in the global economy in a way that corresponds to their development needs.

This is the very reason behind the launching of the negotiations of six regional Economic Partnership Agreements (EPAs) , four of which are in Africa.

Economic Partnership Agreements

EPA negotiations and implementation are closely linked with development cooperation with a view to improving economic governance, fostering competitiveness and building supply side capacity in a manner consistent with sustainable development objectives. In addition, it is also necessary to ensure effective access of African goods to EU and other markets by addressing the problems African countries are encountering in the area of, among others, rules of origin, technical regulations and standards, by taking into account the external effects of EU legislation and by supporting the efforts of the countries concerned to deal with them.

Trade will be at the service of development , leaving a high degree of flexibility to take account of the development challenges in Africa. Market-building will precede market opening . Flexibility will be applied as regard asymmetry and progressiveness of ACP tariff reductions, taking into account the level of development of the economies concerned. The transition period opening toward EU goods from 2008 onwards may be extended beyond 10 years to address ACP regional development needs. Appropriate safeguard and food security clauses will be included.

The transition to new trading arrangements requires assessing any risks of temporary or structural difficulties or losses for certain countries. Given the flexibility and duration of the transitional period, such negative effects would be diluted over a reasonable time scale. Nevertheless, these issues must be carefully taken into account and for this purpose Sustainability Impact Assessments (SIAs) have been launched and are currently under way.

EPA will ensure compatibility and build synergies with multilateral trade negotiations under the Doha Development Agenda (DDA), as well as with the African Union long term project of consolidating the continental market , for which they would become regional “building blocs”.

The following focal areas of action have been identified:

- Economic governance: EPAs supports triggering and locking-in reforms in key areas such as customs and trade facilitation, taxation, investment, employment social and environmental policies.

- Trade-related assistance should be stepped up as discussed in the related Communication on Financing and should address sensitive areas such as sanitary and phytosanitary requirements, regional integration, technical regulations, support to national statistical services and customs cooperation.

- Targeted support measures are being adopted in key areas such as cotton, sugar and textiles to increase competitiveness and promote diversification where possible of African producers in sensitive sectors.

- Identify adequate and timely available resources to prevent or remedy any major risk signalled by impact assessments and support economic adjustment measures in particularly protecting the weakest and worst-affected economies and social groups, essential public services and social policies.

- Support an ambitious Trade Facilitation agenda to eliminate trade barriers between countries, including burdensome import, export and transition procedures (as is being discussed in the framework of the DDA WTO negotiations.

3. Strive towards equitable societies which promote access to services, employment, decent work for both men and women

Sustained growth is an essential condition for poverty eradication but not a sufficient one. Access to sustainable basic services and to full and productive employment and ensuring decent work for both men and women are a necessary condition for any long term sustainable development and is key in all strategies to reach the MDGs.

Efforts targeted to promote social cohesion, and notably the improvement of access to basic services, are crucial: drinking water and sanitation, investment in human resources, including primary education, gender equality at all levels of education, employment and social protection services, the reduction of child and maternal mortality, improved basic health services including sexual and reproductive health and rights, including struggle against HIV/aids, malaria and other major diseases.

If progress on the other MDGs is to be maintained over the 10 years to 2015, more attention will need to be paid to environmental sustainability. The framework for doing so already exists in the NEPAD environment initiative, a strategy prepared by African Ministers themselves.

Poverty eradication, gender equality, improving child and women’s health and removing barriers to access to education all have strong links with environment and the sustainable management of natural resources. The poor in Africa mostly depend on the environment for their livelihoods. To ensure progress, capacity for the management of natural resources needs to be strengthened and the costs of not protecting the environment have to be understood by Finance Ministries and donors alike.

Similarly, regional, decentralised development creates social cohesion and solidarity among its citizens. Local development allows children and old people to have their place in the society. It creates a social safety net and limits on migration. Local, integrated approaches will be set up to reinforce the role of secondary centres as development hubs for their surroundings (centres of services) . Local and regional initiatives need to be supported by adequate and complementary policy measures at national level. In addition to access to basic services, the EU will support the promotion of jobs and decent work for all as a global goal. It also recognises the need to address the importance of post primary education and training in particular in national strategies and is prepared to work jointly with partner countries, regional organizations and donors on ways to best address it. It is also important to increase skills of young African workers to increase productive employment opportunities and to address the informal economy.

In addition, African countries that are ready to take specific and ambitious actions to improve equity in their societies deserve Europe’s bold support. Additional financial assistance should be offered to those who engage in this process. Such support should be provided in full alignment with the Poverty Reduction Strategies and the budget cycle.

SUMMARY OF COMMITMENTS

EU commitment to Africa (1)

In the short term, the EU will consider the following commitments: providing financial support[24] to develop the African Union’s capacity and especially its Commission. Through this support, the EU will help the African Union to live up to the expectations of its commitments. The EU will accompany the African Union in the transformation of its institutions to become the central reference institution for Africa’s governance.

EU commitment to Africa (2)

To be strong and effective, our partnership with Africa must be broad. The EU institutions should seek twinning partnerships with their AU counterparts, such as the Pan African Parliament, the Economic, Social and Cultural Council (ECOSOCC) or Peace and Security Council. These partnerships should serve as a catalyst for linking all European and African stakeholders, from Universities, Municipalities, Businesses and Industries to Trade Unions, Civil Society networks or Cultural institutions.

EU commitment to Africa (3)

The EU is ready to support African efforts in building more effective states in Africa. In order to give a decisive incentive to the reform of governance in Africa, the EU, the Commission and the Member States should put into place a joint financial mechanism[25] with AU/NEPAD to support the implementation of reforms that the Africa Peer Review Mechanism (APRM) will trigger. These efforts will be done in full coherence with the national strategies and PRSPs.

EU commitment to Africa (4)

The EU will conclude the replenishment of the Peace Facility before the end of 2005[26], including in a first stage with the topping up of the current budget through allocating a proportional share from the South African European Programme for Reconstruction and Development (EPRD) as was requested by the AU Summit in Maputo.

EU commitment to Africa (5)

The Commission proposes to set up a Europe-Africa partnership on Infrastructure.[27] The Partnership, based on the AU/NEPAD strategies, will support the establishment of sustainable cross-border infrastructure essential for the interconnectivity and knowledge sharing of the continent. Finance provided will leverage private sector investments. In the first phase, the Partnership will build on the models provided by the Water and Energy Facilities and focus on Sub-Sahara Africa. In a second phase, the Partnership will trigger input from other donors including from the EU Member states efforts to increase their aid budgets.

EU Commitment to Africa (6)

The EU will provide incentives to the promotion of equitable and sustainable societies in Africa. To this effect, the EU will take account of concrete policy measures to improve equity and environmental sustainability as part of the criteria to determine the aid allocations of ACP countries.[28] This will ensure that there will be additional resources available for countries that show that they are willing and able to address issues of inequality and marginalisation, environmental degradation and promote social cohesion.

[1] ES pārstāvja deklarācija ANO Ģenerālajā asamblejā 2004. gada novembrī.

[2] Iekšējs darba dokuments : ES konsolidētais ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem, 2005. gada aprīļa. 2004. gadā ES dalībvalstis un Komisija publicēja ziņojumus par ieguldījumu TMA sasniegšanā. Šie ziņojumi bija pamatā konsolidētajam ziņojumam laikposmam 2000. – 2004. gads. Tomēr ir jāsaprot, ka šā konsolidētā ziņojuma mērķis nav progresu attiecībā uz vienu vai otru mērķi attiecināt uz dalībvalstu, Kopienas vai Savienības individuālu darbību. Tādējādi tiktu ignorēta savstarpējā atkarība dažādu mērķu starpā, un tas būtu pretrunā ar piekritības, saskaņošanas un komplimentaritātes principiem, kurus piemēro – protams, ne vienmēr pietiekami plaši, īstenojot attīstības sadarbību.

[3] Secinājumi 2004. gada aprīļa Padomē (Vispārējie jautājumi un ārējās attiecības).

[4] Specifiskas darbības cīņai pret HIV/AIDS, Malāriju un tuberkulozi jaunattīstības valstīs ar nolūku sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus tiks definētas īpašā paziņojumā.

[5] Secinājumi 2004. gada novembrī Padomē (Vispārējie jautājumi un ārējās attiecības).

[6] Komisijas paziņojumi: « Attīstības finansējums un atbalsta efektivitāte - COM(2005) 133; « Attīstības politiku vienotība » - COM(2005) 134.

[7] Ziņojums attiecībā uz tūkstošgades mērķu projektu, ieguldīt attīstībā : praktisks plāns Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, 2005. gada janvāris.

[8] ANO ģenerālsekretāra ziņojums „Lielākai brīvībai: ceļā uz vispārēju attīstību, drošību un cilvēktiesībām”.

[9] Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija.

[10] Beļģija, Somija, Francija, Īrija, Spānija, Apvienotā Karaliste.

[11] Starptautiskais finansēšanas instruments – Apvienotās Karalistes priekšlikums attiecībā uz OAA « front-loading ».

[12] Izņemot « būtisku elementu » pārkāpumu gadījumus, ievērojot partnerības un sadarbības līgumus.

[13] Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

[14] Āfrikas Komisija tika izveidota AK, 2004. gadā un apvieno dažādas Āfrikas un Eiropas personības

[15] „Zem-Sahāras Āfrikā lejupslīde bija visdramatiskākā sakarā ar AIDS, malāriju, uz vienu iedzīvotāju aprēķinātā pārtikas produktu daudzuma rādītāju tāpat raksturoja lejupslīde, arvien sliktāki dzīves apstākļi, vides degradācija, tā ka vairums no Āfrikas valstīm krietni atpaliek ceļā uz to, lai sasniegtu lielāko vairumu mērķu". [Reģions] „Reģionā ir augstākais nepietiekama uztura rādītājs, (…), viszemākie rādītāji attiecībā uz reģistrēšanos pamatizglītības skolās, (…) un [visizteiktāko] dzimumu nevienlīdzību, (…). Lielāko daļu kontinenta ir pārņēmusi HIV/AIDS krīze, (…). Reģionā ir arī augstākā tuberkulozes izplatība pasaulē un augstākie mātes un bērnu mirstības rādītāji, (…). Lai gan vērojamas pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz dzeramā ūdens pieejamību, tās nav pietiekami raitas, lai sasniegtu TMA. Bez noturīga atbalsta Zem-Sahāras Āfrika neizpildīs Mērķus”. ANO Tūkstošgades projekta ziņojums, 2005. gada janvāris.

[16] Papildu dati attiecībā uz katru jomu un ES saistībCm sniegti 1. pielikumā.

[17] Komisija ierosināja atbalstu, kas sasniedz 50 miljonus euro saskaņā ar „nosacījuma miljardu”.

[18] ĀKK resursi nodrošinās sākotnējos resursus. Šobrīd Eiropas Attīstības fondā tiek apzinātas citas iespējas.

[19] Šobrīd tiek apzinātas iespējas izmantot Eiropas Attīstības fondu.

[20] Attiecībā uz institucionāliem un finansiāliem pasākumiem ES izmantos bagātīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot Ūdens un miera instrumentu. Atbilstīgas ir visas valsts/privātas partnerības, apakšreģionu organizācijas, vai Āfrikas struktūras (piem., Āfrikas Ūdens ministru padome), kas iesniedz reģionu vai kontinenta līmeņa priekšlikumu. Lai sekmētu kontinentālu vienotību un kompetenci, katrs priekšlikums politiski apstiprināms AS. Līdz 2007. gada beigām ir paredzēts finansējums saskaņā ar Devīto Eiropas Attīstības fondu.

[21] To panāks, īstenojot piešķīrumus, atbilstīgi jaunajām finanšu perspektīvām un jo īpaši atbilstīgi Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumentam.

[22] Kananaskis sammitā (2002. g.) G8 apņēmās vismaz 50 % oficiālā atbalsta pieauguma novirzīt Āfrikas attīstībai. Ja šādas saistības tiktu pieņemtas ES līmenī, pašreizējām tendencēm par labu Āfrikai turpinoties (Barselonā 2006. gadam pieņemto saistību ievērošana), tiktu panākts papildu piešķīrums vairāk nekā 6,5 miljardi € gadā.

[23] In the context of the NEPAD African Forum for Science and Technology and in line with the Millennium Goals Project Report Promoting Innovation to Improve Lives in Developing Nations.

[24] The Commission proposed a support of up to 50 million € in the framework of the so called “Conditional Billion”.

[25] The intra-ACP resources will provide an initial amount. Other possibilities within the EDF are being identified.

[26] Possibilities within the EDF are currently being identified.

[27] As for the institutional and financial modalities, the EU will build on the rich experiences gained through the Water and Peace Facility. Eligible are all Public Private Partnership, sub-regional organisations, or pan African structures (such as AMCOW) who submit a proposal of intra-regional or continental nature. In order to increase both the continental coherence and the ownership, every proposal would require the political endorsement of the AU. Until end 2007 financing is foreseen under the 9th EDF.

[28] This will be done in the framework of the allocations within the new financial perspectives and notably with the Development Cooperation and Economic Cooperation Instrument.

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.10.2005

COM(2005) 132 galīgā redakcija/2

CORRIGENDUM: tableau p. 6Concerne toutes les langues

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAI

Kāpināt progresu ceļā uzTūkstošgades attīstības mērķiem- Eiropas Savienības ieguldījums–

{SEC(2005) 452}{SEC(2005) 456}

SATURS

1. ES ir pienākums darīt vairāk 3

2. Mērķim atbilstīgi resursi 5

2.1. Resursu nepietiek 5

2.2. Kvalitatīvāks atbalsts 7

2.2.1. Lielākā mērā paredzami atbalsta pasākumi 8

2.2.2. Darbības saistībā ar ārējiem triecieniem 8

3. Vienotība attīstībai 8

4. Piešķirt prioritāti Āfrikai 9

4.1. Uzlabot Āfrikas pārvaldību 10

4.2. Vienot Āfriku: infrastruktūras un tirdzniecība 11

4.3. Strādāt par labu taisnīgai sabiedrībai, kas sekmē pakalpojumu, nodarbinātības, pienācīga darba pieejamību kā vīriešiem, tā sievietēm, un par labu ilgtspējīgai videi 13

5. Secinājums – ceļā uz jaunu ES attīstības stratēģiju 13

PIELIKUMS

1. ES IR PIENāKUMS DARīT VAIRāK

Ja attīstībai izvirzītajiem tūktošgades mērķiem (TMA) ir jāīstenojas, šis būs izšķirošs gads: 2005. gads būs attīstības gads. Septembra sammits atkal pulcēs valstu un valdību vadītājus ANO Ģenerālajā Asamblejā, lai tostarp rūpīgi izvērtētu Deklarācijas īstenojumu un to, kas veikts, lai sasniegtu TMA.

ES ir uzņēmusies konkrētas saistības, lai īstenotu šos mērķus laikā līdz 2015. gadam, un laikā, kad starptautiskā sabiedrība gatavojas sākotnējam situācijas izvērtējuma, ES pilnā mērā apzinās to, cik nozīmīgs un aktuāls ir šis uzdevums. Šajā sakarā Eiropadome savā 2005. gada 22. un 23. marta sanāksmē, aicināja Komisiju un Padomi „izvērst darbu jo īpaši attiecībā uz dažādiem attīstības elementiem tā, lai finalizētu mūsu nostājas dažādos jautājumos un ES varētu aktīvi darboties ieplānotajās diskusijās.

Jau kopš 2000. gada ES iestājas par procesu, kas ļautu izvērtēt paveikto, pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz kopējās drošības jautājumiem, nolīgumus, kas paredzēti tam, lai uzlabotu to saistību īstenojumu, kuras pieņemtas atbilstīgi Tūkstošgades Deklarācijai un TMA, kā arī lēmumus attiecībā uz organizatoriskām reformām, kas vajadzīgas mērķu sasniegšanai[1].

Šajā paziņojumā apkopots Savienības ieguldījums attīstības jomā un norādīti pasākumi, kas veicami, lai paātrinātu TMA īstenojumu. Eiropas Savienības konsolidētajā ziņojumā par TMA[2], kuru pēc dalībvalstu aicinājuma sagatavoja Komisija[3], norādīts, ka Kopienas un tās dalībvalstu devums starptautiskās sabiedrības pūliņu sekmēšanai ir būtisks. Šodien Eiropas Savienības uzdevums ir nostiprināt savu darbību.

Tūkstošgades sammitā 2000. gadā starptautiskā kopiena pieņēma vērienīgu stratēģiju, lai atrisinātu mūsu galvenās problēmas nākamajās desmitgadēs. Valstu un valdību vadītāji pieņēma Tūkstošgades Deklarāciju, uzņemoties saistības attiecībā uz nabadzības mazināšanu, mūsu kopīgās vides aizsardzību, mieru un drošību, pārdomātu pārvaldību, demokratizāciju, cilvēktiesībām, mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu aizsardzību, īpašajām vajadzībām Āfrikā un ANO nostiprināšanu. ANO ģenerālsekretārs izteicās šādi: „šis dokuments definē modeli, pēc kura var sasniegt miermīlīgāku, labklājīgāku un taisnīgāku pasauli, pateicoties kopējai drošībai un globālai partnerībai par labu attīstībai.”

Ar Tūkstošgades Deklarāciju saistāmi astoņi tūkstošgades mērķi; katram no tiem tika noteikti precīzi uzdevumi: (1) mazināt nabadzību un badu pasaulē, (2) nodrošināt vispārēju pamatizglītību, (3) sekmēt dzimumu vienlīdzību, (4) mazināt bērnu mirstību, (5) uzlabot mātes veselību, (6) cīnīties pret HIV/AIDS un citām slimībām, (7) nodrošināt ilgtspējīgu vidi un (8) attīstīt globālo partnerību par labu attīstībai.

Kopš 2000. gada septembra

(1) Kopiena un vairums dalībvalstu pieņēma vai pārkārtoja savas attīstības sadarbības politikas, lai koncentrētos uz tūkstošgades mērķu sasniegšanu un/vai Tūkstošgades Deklarācijas nedaudz plašāko mērķu sasniegšanu.

(2) ES savas tirdzniecības politikas centrā izvirzīja attīstību daudzpusējā līmenī, reģionu līmenī un specifisku instrumentu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītajām valstīm (ieskaitot Kopienas tirgus brīvu pieejamību šo valstu izvedumiem atbilstīgi iniciatīvai („ Viss, izņemot ieročus ”) un citām mazām jutīgām ekonomikām, kā arī palielinot savu ar tirdzniecību saistīto atbalstu; tajā pašā laikā tirdzniecība tika atzīta par nozīmīgu elementu, kas būtu iekļaujams sadarbības un attīstības stratēģijās.

(3) ES kopumā un dalībvalstis individāli izvirzījušas starpposma mērķus sava attīstības atbalsta palielināšanai līdz 2006. gadam. Ir pamats domāt, ka šie mērķi tiks sasniegti.

(4) ES veikusi virkni pasākumu, lai kāpinātu atbalsta efektivitāti un kvalitāti, jo īpaši pateicoties labākai koordinācijai un saskaņošanai.

Ir plaši atzīts, ka ir jāpaātrina progress ceļā uz TMA. Daži mērķi iespējams tiks sasniegti vispārēji (pamatizglītība, meiteņu izglītība). Tomēr ar to nepietiek. Dažas gadījumos runa ir par to, lai novērstu virzību atpakaļ, kas jo īpaši ir saistīta ar sekām, ko rada infekciju slimības, vides degradācija, drošības problēmas. Mums ir pienākums darīt vairāk un labāk. Mēs nevaram sasniegt šos mērķus, vienkārši turpinot pašreizējās politikas. Tas jo īpaši sakāms par Zem-Sahāras Āfriku, kur daudzas valstis ir krietni iepakaļus daudzu rādītāju ziņā (bads, bērnu mirstība, mātes mirstība, infekcijas slimības, ilgtspējīga vide utt.). Nerunājot par solidaritātes pienākumu, šo mērķu sasniegšana ir izšķiroša Eiropas un pasaules drošībai un labklājībai.

Tomēr ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka attīstība un TMA sasniegšana vispirms ir pašu jaunattīstības valstu atbildībā. Tās ir jaunattīstības valstis, kas konstatē vai nekonstatē progresu ceļā uz TMA, nevis atbalsta sniedzēji.

ES ir uzņēmusies līdera lomu cīņā pret nabadzību pasaulē, proti, ES ir nozīmīgākais atbalsta sniedzējs (ES sniedz 55% no publiskā atbalsta attīstībai pasaulē). ES atbalsts programmai TMA ir izšķirošs, un tam būtu jākalpo par pamudinājumu pārējām attīstītajām valstīm uzņemties lielākas saistības. Attīstībai ir jābūt vienam no galvenajiem ANO sammita pīlāriem.

Tūkstošgades mērķu sasniegšanai ir vajadzīga nauda, bet ar to nepietiek. Citi būtiski aspekti, tostarp, ir pārvaldības veidi kā valsts, tā starptautiskā līmenī, starptautisko tiesību ievērošana cilvēktiesību jomā, vīriešu un sieviešu līdztiesība, tirdzniecības un investīciju noteikumi, cīņa pret infekcijas slimībām[4], zināšanu nodošana, vides aizsardzība, drošība un citas pasaules sabiedrības vērtības.

Domājot par ES ieguldījumu 2005. gada septembra pasākumā un nolūkā paātrināt progresu ceļā uz tūkstošgades mērķu īstenojumu, Padome ir aicinājusi Komisiju, sagatavot vispārējus priekšlikumus, koncentrējoties uz trijām jomām: finansējums attīstībai, attīstības politiku saskaņotība un prioritāte, kas piešķirama Āfrikai[5].

Pamatā savos priekšlikumos Komisija tiecas

1. izvirzīt jaunus starpposma mērķus, lai līdz 2010. gadam panāktu oficiālā atbalsta budžetu pieaugumu ES kopumā un pa dalībvalstīm un līdz 2015. gadam sasniegtu kopējo mērķi 0,7% no Nacionālais kopienākums (NKI).

2. paātrināt reformas, kas uzlabotu atbalsta kvalitāti;

3. izmantojot pašas ES ilgtspējīgas attīstības modeli un iekšējās un ārējās politikas, pārvērtēt to, kā ES ietekmē attīstības nosacījumus;

4. gādāt par to, lai Āfrika prioritāri varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz šīs jaunās nostādnes, un izmantot divu kontinentu savstarpējās partnerības jaunās iespējas.

Priekšlikumi attiecībā uz attīstības finansējumu un politiku saskaņotību sīkāk izklāstīti divos citos paziņojumos[6]. Šie priekšlikumi ir būtiski, lai sekmētu trīs ilgtspējīgas attīstības pīlārus (ekonomika, sabiedrība un vide)

2. MēRķIM ATBILSTīGI RESURSI

2.1. Resursu nepietiek

Visi nesenie ziņojumi, jo īpaši ANO Tūkstošgades projekta ziņojums[7] un ANO ģenerālsekretāra ziņojums[8], apliecina, ka ir vitāli svarīgi nodrošināt vairāk resursu, lai sasniegtu TMA, un norāda, cik daudzējādi nabadzība, vides degradācija un drošība ir savā starpā saistīta. ES bija noteicēja Monterejas konferencē. Tagad atkal tai ir jārāda ceļš, paredzot starpposma mērķus, kas ļaus 2015. gadā attīstībai atvēlēt 0,7% no NKI.

Tūkstošgades projekta ziņojumā ir novērtēts, ka kopējais Oficiālā attīstības atbalsta (OAA) apjoms gadā, kas ir vajadzīgs, lai izpildītu TMA, visās valstīs ir 135 miljardi dolāri 2006. gadā, sasniedzot 195 miljardus dolārus 2015. gadā. Šīs summas attiecīgi atbilst 0,44 un 0,54 % no nacionālā kopienākuma (NKI) atbalsta sniedzējās valstīs. Ņemot vērā papildu OAA vajadzības, kas nav tieši saistītas ar TMA, ziņojums iesaka atbalsta sniedzējiem uzņemties saistības, sasniedzot 0,7 % NKI vēlākais līdz 2015. gadam.

Šobrīd četras ES dalībvalstis[9] ir sasniegušas vai pārsniegušas 0,7% mērķi un sešas citas[10] ir apņēmušās to īstenot līdz 2015. gadam. Pašreizējām tendencēm saglabājoties, ES kopīgi varēs sasniegt 0,42% 2006. gadā.

Eiropadome 2004. gada decembrī apstiprināja ES saistības attiecībā uz TMA un pilnvaroja Komisiju iesniegt Padomei „ konkrētus priekšlikumus jaunu atbilstīgu mērķu noteikšanai oficiālā attīstībai paredzētā atbalsta jomā (OAA) laikposmā 2009.-2010. … ”.

Komisija ierosināja definēt divus savstarpēji saistītus mērķus, kas ir jāsasniedz līdz 2010. gadam:

5. individuāls slieksnis dalībvalstīm, nošķirot tās, kuras jau bija ES dalībvalstis 2002. gadā (Barselonas saistības – EU-15) un tās, kuras pievienojās vēlāk (EU-10);

6. kopīgs vidējais rādītājs visām dalībvalstīm.

Šiem mērķiem ir jābūt pietiekami augstiem, lai rādītājs 0,7% līdz 2015. gadam joprojām būtu ticams. Saskaņā ar Padomes formulēto prasību noteikt „jaunu atbilstīgu mērķi” līdz 2010. gadam ir jāveic pusceļš, lai pārvarētu starpību. Pamatojoties uz pieeju, ko piemēroja Barselonas saistībām 2002. gadā Komisija ierosina

7. katrai no dalībvalstīm, kuras piedalījās Barselonas saistībās ( EU-15 ), kas joprojām nesasniedz atsauces līmeni, savu OAA palielināt līdz individuālam atsauces līmenim (0,51) % OAA/NKI 2010. gadā ;

8. dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc 2002. gada (EU-10) panākt individuālu atsauces līmeni (0,17) % OAA/NKI 2010. gadā tā, lai pietuvotos „Barselonas acquis ” 0,33% 2015. gadā.

Rādītājs 0,51 % 2010. gadā ir pusceļā starp individuālu dalībvalstu līmeni 0,33% 2006. gadā un 0,7% 2015. gadā. Priekšlikums nodrošinās taisnīgu saistību sadalījumu dalībvalstu starpā un kopīgu vidējo rādītāju (0,56 )% (EU-25), ir novērtēts, ka tas ļaus savākt papildu 20 miljardus euro līdz 2010. gadam.

Tabula: Priekšlikums jaunajiem ES mērķiem OAA jomā laikam no 2006. gada līdz 2010. gadam

2006. | 2010. | Starpība 2010.-2015. |

OAA | %NKI | OAA | %NKI | OAA | %NKI |

€ml | €ml | €ml |

"Senākās dalībvalstis" - individuālais mērķis 0,51% | . |

EU15 | 45 788 | 0,43% | 65 988 | 0,58% | 16 525 | 0,12% |

"Jaunās dalībvalstis" - individuālais mērķis 0,17% | (p.m. starpība attiecībā uz 0,33%) |

EU10 | 474 | 0,09% | 990 | 0,17% | 816 | 0,16% |

Kopīgais mērķis 0,56% |

EU25 | 46 262 | 0,42% | 66 978 | 0,56% | 17 340 | 0,14% |

Mums jārod jauni finansējuma avoti, kas papildinātu augstākus OAA piešķīrumus valsts budžetos, kas atvēlēti attīstības izdevumu finansēšanai. Bet šīs diskusijas par šādiem avotiem nekādā gadījumā nebūtu izmantojamas par aizbildinājumu tam, lai atliktu vai samazinātu ES saistības attiecībā uz 2010. gada mērķi. Šiem jaunajiem finansējuma avotiem, papildinot atbalsta budžetus, tāpat arī jābūt pastāvīgiem un paredzamiem ilgtermiņā.

Komisija šobrīd izskata vairākus priekšlikumus, jo īpaši Starptautisko finanšu instrumentu (SFI)[11] un nodokļu instrumentus, ko varētu ieviest Kopienas līmenī. SFI sakarā vienmēr risināmi vairāki tehniski jautājumi, jo īpaši, kā aizdevumi klasificējami valsts kontos un kādas finansiālas sekas sagaidāmas attiecībā uz atbalsta budžetiem pēc 2015. gada. Attiecībā uz nodokļiem, tiek izskatītas vairākas iespējas.

Ja visi politiskie un tehniskie jautājumi ir atrisināmi (pamatojoties uz sīki izstrādātiem izvērtējuma kritērijiem), Komisija ir gatava izstrādāt ES nostāju par labu divējādai stratēģijai: OAA palielināšana laikā līdz 2010. gadam, izvirzot novatoriskus finansējuma priekšlikumus.

Šobrīd tiek apspriestas arī jaunās parāda anulēšanas iniciatīvas, jo īpaši daudzpusējas iniciatīvas. Parāda atvieglojums ir labs instruments atbalsta īstenošanai, jo tas nodrošina paredzamu pa daļai budžeta atbalstu ilgtermiņā, turklāt darbības izmaksas nav augstas. Bet tas saistīts ar morālas dabas riskiem un līdz ar to arī ar izmaiņām resursu sadalījumā: valstis ar lielākajiem parādiem ne vienmēr ir nabadzīgākās valstis, vai tās, kurām tas būtu piemērojams vispirms. Atvieglojuma pasākumi tāpēc izvērtējami katrā gadījumā atsevišķi.

Tādējādi Padome ir aicināta izteikties par šiem priekšlikumiem un,

(1) atbalstīt alternatīvu un atbilstīgu iespēju izstrādi un īstenojumu pēc konflikta situācijas valstīm ar ārējiem parādiem, kuras neaptvēra NVSP iniciatīva (Iniciatīva attiecībā uz nabadzīgām valstīm ar smagiem parādiem) (nav runa par NVSP iniciatīvas nākošās fāzes īstenojumu);

(2) izvērtēt iespēju izmantot pagaidu atvieglojuma instrumentu kopā ar citiem instrumentiem parāda apkalpošanas nolūkā, tādējādi mazinot ārējus triecienus.

2.2. Kvalitatīvāks atbalsts

Papildus tam, ka palielināms starptautiskais atbalsts, mums ir vairāk jādara, lai uzlabotu atbalsta kvalitāti un to, kā tas ietekmē TMA. Lai to izdarītu, ir svarīgi, lai starptautiskie atbalsta sniedzēji savas darbības saskaņotu un pielāgotu pašu partnervalstu stratēģijām. Tam ir vajadzīga atbalsta sniedzēju elastība un stipra griba, jo viņiem būs jāpielāgo sava plānošana, pārskatīšana un darbības procesi par labu efektivitātei un zemākām darbību izmaksām.

Progress saskaņošanas un koordinēšanas jomā joprojām ir krietni iepakaļus tam, ko var panākt. Šī nesaskaņotība partnervalstīm nozīmē nesamērīgus administratīvus pienākumus un nevajadzīgas izmaksas. Lai gan ES sekmīgi ir pieņēmusi kopējas stratēģijas smagās vai jutīgās jomās (piemēram Eiropas drošības stratēģija), grūti saprast, kas ir liedzis panākt to pašu jomā, kur tā ir viena no svarīgākajām personām (nodrošinot 55% no OAA) un kur daudzpusējo saistību regulējums ir īpaši precīzs un pilnīgs. Padome ir pieņēmusi virkni ieteikumu, kas izpildāmi praksē, jo īpaši piemērojot atklātas koordinācijas procesu. Svarīgs aspekts būs koordinācijas uzlabošana divējādi, starp Komisijas delegācijām un dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Nesenajā augsta līmeņa saskaņošanas un koordinēšanas forumā ES vēlreiz apstiprināja savu apņēmību panākt strauju un būtisku progresu konkrētā, praktiskā pieejā, attīstot patiesu komplementaritāti atbalsta devēju starpā.

ES ūdens iniciatīva ir labs koordinācijas piemērs, kas acīmredzami apliecina ES līmenī pieņemto iniciatīvu nozīmīgumu.

2.2.1. Lielākā mērā paredzami atbalsta pasākumi

Pašreizējās atbalsta izpildes procedūras nesniedz valstīm elastību un paredzamību, kas ļautu tām uzņemties ieguldījumu saistības vai politikas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu TMA. Vienīgi garantija, ka valsts vairākus gadus varēs izmantot stabilas naudas plūsmas, pamudinās finanšu ministriju, teiksim, pieņemt darbā skolotājus vai ārstus, kas valstij ir vajadzīgi.

Ne atbalsts projektiem, ne parāda atvieglojums, ne atbalsts budžetam (kas tomēr ir visefektīvākais atbalsta pasākumu saskaņošanai un tam, lai tos pielāgotu valsts politikām un prioritātēm, kā arī TMA sasniegšanai) nenodrošinās atbalsta apjomu, kas būtu pietiekami liels un pietiekami elastīgs un būtu izmantojams pašreizējo izdevumu finansēšanai ar vidēja termiņa paredzamību.

Tādējādi pašreizējie instrumenti papildināmi ar jauniem, lielākā mērā paredzamiem un taustāmiem atbalsta pasākumiem, lai atbalstītu TMA sasniegšanai vajadzīgo struktūrreformu izpildi.

Tostarp iespēja ir budžeta atbalsts uz trijiem līdz pieciem gadiem, bez iespējas to apturēt[12], līgums, kas nosaka minimālo līmeni atbalstam vidējā termiņā, ko papildina ar veikumu saistīti bonusi, vai pat nepārtrauktas trīsgadu saistības.

Acīmredzami, ka šādi pasākumi tiktu piemēroti sekmīgākajām valstīm. Bet atbilstīgi ES pieejai papildu uzmanība būtu veltāma mazāk sekmīgajām valstīm un tam, lai novērstu valstu nestabilitātes situācijas. Tādējādi mēs mēģināsim uzlabot apbalsta pasākumus šādām valstīm, vēršot uzmanību uz labāku koordināciju, atbalstu labai pārvaldībai un vajadzīgo līdzsvaru starp darbībām īstermiņā un atbalsta pasākumiem ilgtermiņā.

2.2.2. Darbības saistībā ar ārējiem triecieniem

Jebkāda veida ārēji triecieni kaitē valstu reformu politikām, to parāda ilgtspējai un pūliņiem vispārēji mazināt nabadzību. Tāpēc īstenojamas darbības, iepriekš paredzot ārēju triecienu iespēju, kā arī darbības, kas īstenojamas šādu triecienu gadījumā.

Darbības, iepriekš paredzot ārēju triecienu iespēju:

- tādu apdrošināšanas shēmu ieviešana, kuru pamatā ir tirgus mehānismi;

- tādu mehānismu izstrāde, kas paredzēti parāda apkalpošanas apturēšanai uz laiku.

Darbības, kas īstenojamas šādu triecienu gadījumā: tādu finanšu mehānismu izmantošana un nostiprināšana, kādus paredz Kotonū nolīgums (Flex), lai sniegtu īstermiņa nodrošinājumu pret sekām, ko šādi triecieni var radīt attiecībā uz valsts ienākumiem.

3. VIENOTīBA ATTīSTīBAI

Lai gan atbalsts attīstībai ir svarīgs, ar to nepietiek TMA sasniegšanai. Ir vajadzīgi vispārējāki būtiskākas ietekmes pasākumi. Ilgtermiņā runa ir par globalizācijas vadību par labu taisnīgākai pasaulei.

Tādējādi vēlreiz jāuzsver dažādu publisko politiku nozīmīgums, lai sekmētu attīstības mērķus. Eiropas Savienībai šajā sakarā ir svarīgi uzdevumi, pamatojoties uz savām vērtībām un pieredzi.

Šajā sakarā Padome aicinājusi Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabotu attīstības politiku saskaņotību. Tas nozīmē, ka ir jāizzina, kā ES iekšējās un ārējās politikas var sekmēt visaptverošu globalizāciju, kas ir labvēlīga visiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību.

Mērķis ir rast papildu līdzekļus attīstības sekmēšanai. Tādējādi ir priekšlikums aplūkot vienotības jēdzienu par labu attīstītībai, paturot prātā to, ka ES iekšējo un ārējo politiku tuvināšana nodrošina nozīmīgu pievienoto vērtību darbībām, ko īsteno Eiropas Savienības līmenī (tādās jomās kā izglītība, vide, imigrācija un patvēruma politika, muitas un nodokļi, nodarbinātība un sociālā politika).

Gandrīz visas Es politikas tieši vai netieši ietekmē jaunattīstības valstis. Paziņojumā attiecībā uz attīstības politikas vienotību norādītas politikas, kas acīmredzami var sekmēt jaunattīstības valstu pūliņus.

Lai šādas politikas, kad tās īsteno, izmantojot divpusējas sadarbības programmas ar jaunattīstības valstīm, būtu maksimāli efektīvas, tās īstenojamas saskaņā ar „attīstības sadarbības pamatprincipiem” un ievērojot starptautiskās saistības, proti, ievērojot partnerattiecības un to, ka šīs politikas ir par labu partnervalstīm.

Lai sekmētu ES politiku vienotību atbilstīgi specifiskajiem TMA atbalsta principiem, Komisija sagatavos ziņojumu attiecībā uz Vienotību Attīstībai, kas atspoguļos starpposmu starp pašreizējo un nākamo starptautisko izvērtējumu attiecībā uz TMA.

Padome ir aicināta izteikties par Komisijas priekšlikumiem šajās dažādajās jomās[13].

4. PIEšķIRT PRIORITāTI ĀFRIKAI

Visi ES un pārējo organizāciju sagatavotie ziņojumi un veiktie pētījumi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas tūkstošgades ziņojums un Āfrikas Komisijas ziņojums[14] norāda uz to, ka daudzas Zem-Sahāras Āfrikas daļas krietni atpaliek no pārējās pasaules TMA sasniegšanā. Ir novērtēts, ka daudzas Āfrikas valstis nevarēs sasniegt TMA līdz nospraustajam 2015. termiņa gadam[15].

Tomēr progress ir saskatāms, jo īpaši demokratizācija, izaugsmes līmeņi pēdējos trijos gados (sasniedzot turpat 4,5% vidēji 2004. gadā, 6%, ja atskaitām Nigēriju un Dienvidāfriku), reāla izaugsme uz iedzīvotāju (2%) un uzlabojums budžetu līdzsvarā.

Tādējādi Komisija ierosina īpašu uzmanību pievērst Zem-Sahāras Āfrikai.

Vispirms ir jāpalielina resursu apjoms , nodrošinot to, ka pietiekama oficiālā attīstības atbalsta daļa nonāk Āfrikā.

Otrkārt, visi priekšlikumi šajā paziņojumā par politikas vienotību un atbalsta kvalitāti prioritāri piemērojami Āfrikai.

Mērķis ir formulēt rīcību, kas aptvertu kā dalībvalstu, tā Kopienas darbības. Šajā sakarā šis dokuments definē veselu virkni darbību, kas īstenojamas Kopienai. Nesen pārskatītajā Kotonū nolīgumā paredzēti priviliģēti, tomēr ne ekskluzīvi noteikumi šīs pieejas īstenošanai.

Tādējādi Komisija ierosina galvenās saistības attiecībā uz darbībām, kas īstenojamas jomās, ko paši afrikāņi uzskata par izšķiroši svarīgām attīstībai, jo īpaši ievērojot AS/JPAA (Jaunas partnerattiecības Āfrikas attīstībai) rīcības plānus. Mērķis ir panākt kvalitatīvu lēcienu attiecībā uz trijiem attīstībai nozīmīgiem faktoriem , jeb elementiem, kas ir izšķiroši svarīgi ilgtspējīgai attīstībai, bez kuriem nav iespējama nekāda attīstība ilgtermiņā. Jānorāda uz ES nozīmīgumu šo triju elementu sekmēšanā. Turpmāk nosauktas attiecīgās jomas[16]:

9. pārvaldības uzlabošana Āfrikā;

10. Āfrikas tīklu un tirdzniecības vienošana;

11. pūliņi par labu taisnīgai sabiedrībai, pakalpojumu pieejamībai, pienācīgam darbam un ilgtspējīgai videi.

Šīs jomas neizslēdz, neaizstāj un nesacenšas ar citām sadarbības formām, kuras gluži pretēji piekopjamas arī turpmāk. Mērķis drīzāk ir nolīdzināt atšķirības un veicināt citu personu darbības jomās, kur ES ir īpaša pieredze vai salīdzinošs pārākums un kur tā tūlīt var piedāvāt risinājumu. Tādējādi runa ir par to, lai koncentrētu pūliņus galvenajās jomās, kur ES var virzīt starptautiskas darbības. Tās sekmes tiks vērtētas pēc tās spējām pamudināt rīcībai citus atbalsta sniedzējus un sakopot pēc iespējas plašu atbalstu.

4.1. Uzlabot Āfrikas pārvaldību

a. Pārvaldības problēma

Laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana pilnā mērā ir galvenais priekšnosacījums attīstībai, tomēr daudzās Āfrikas valstīs situācija ir citāda. ES daudzus gadus ir sniegusi atbalstu Āfrikas pūliņiem uzlabot pārvaldību valsts, reģionu un kontinenta līmenī un nostiprināt savas spējas sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts galvenajos starptautiskajos un reģionu instrumentos, visā kontinentā.

Tomēr ES ir jāsniedz izšķirošāks atbalsts Āfrikas pūliņiem un būtu jāapsver šādas saistības.

(1) Sniegt finanšu atbalstu[17], lai attīstītu Āfrikas Savienības (AS) , un jo īpaši tās Komisijas, rīcībspēju . Pateicoties šim atbalstam ES palīdzēs AS īstenot savu saistību perspektīvas. ES sniegs AS atbalstu tam, lai tā varētu pārveidot savas iestādes par pārvaldes paraugiestādēm Āfrikā un nostiprināt savas spējas sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts galvenajos starptautiskajos un reģionu instrumentos, visā kontinentā.

(2) Lai partnerattiecības ar Āfriku būtu stipras un efektīvas, tām ir jābūt plašām. ES iestādēm ir jāmēģina izveidot mērķa partnerattiecības ar AS iestādēm, piemēram, Āfrikas parlamentu, Ekonomikas, sociālo un kultūras jautājumu padomi, kā arī Miera un drošības padomi. Šim partnerattiecībām būtu jāsekmē saiknes, kas vieno visas attiecīgās Eiropas un Āfrikas personas universitātēs, pašvaldībās, uzņēmumos, rūpniecības nozarēs, arodbiedrībās, pilsoņu sabiedrības tīklos un kultūras organizācijās.

(3) ES ir gatava atbalstīt Āfrikas pūliņus izveidot efektīvākas valstis Āfrikā. Lai izšķiroši sekmētu pārvaldības reformu Āfrikā, ES, Komisija un dalībvalstis ir aicinātas ieviest ar AS/JPAA (Jaunas partnerattiecības Āfrikas attīstībai) kopīgu finanšu mehānismu[18], lai atbalstītu reformas, kas sāktas, pateicoties Āfrikas salīdzinoša izvērtējuma mehānismam (ĀSIM). Šīs darbības pilnā mērā būs vienotas ar valstu stratēģijām un SDNM (Stratēģijas dokuments nabadzības mazināšanai).

b. Sekmēt mieru un drošību

Salīdzinoši nesen Āfrikā izveidotas vesela virkne miera un drošības iestādes, kuru uzdevums ir konfliktu novēršana, vadīšana un risināšana, tostarp galvenā iestāde ir AS Miera un drošības padome.

Atbilstīgi Kotonū nolīgumam un ES Ātras reaģēšanas mehānismam ES ir sniegusi būtisku atbalstu visdažādākajām miera nostiprināšanas darbībām. Pēc Āfrikas vadītāju lūguma ES izveidoja arī „atbalsta instrumentu mieram Āfrikā” (250 miljoni euro), kas paredzēts tam, lai atbalstītu Āfrikas pūliņus miera uzturēšanas jomā.

Arī nākotnē ES būtu jāsniedz AS un apakšreģionu organizācijām finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi konfliktu atrisināšanai. Šajā nolūkā ES gatavojas tam, lai atkal papildinātu miera atbalsta instrumentu līdz 2005. gada beigām[19], vispirms jau atjaunojot pašreizējo budžetu; šim nolūkam paredzēts izmantot samērīgu daļu Eiropas programmā Dienvidāfrikas rekonstrukcijai un attīstībai (EPRA) atbilstīgi lūgumam, kas tika izvirzīts AS sammitā Maputo.

4.2. Vienot Āfriku: infrastruktūras un tirdzniecība

a. Izveidot un uzturēt reģionālo infrastruktūru tīklus un pakalpojumus

Nav daudz to Zem-Sahāras Āfrikas tīklu, kas nodrošina pakalpojumus, kas būtu pielīdzināmi tiem, kuri tiek piedāvāti citos jaunattīstības reģionos.

Pašreizējie pūliņi izveidot un uzturēt Zem-Sahāras Āfrikas infrastruktūru pakalpojumus un tīklus ir jākāpina nolūkā panākt ekonomikas un tirdzniecības izaugsmes konkurētspēju un to, ka Āfrikas eksportētāji iekļaujas pasaules tirgū. Šajā sakarā Komisija ierosina izveidot Eiropas/Āfrikas partnerattiecības infrastruktūru jomā [20]. Šīs partnerattiecības, pamatojoties uz AS/JPAA stratēģijām, sekmēs to, ka tiek izveidotas noturīgas pārrobežu infrastruktūras, kas ir svarīgas kontinenta vienošanai un zināšanu nodošanai, un digitālās atpalicības pārvarēšanai. Nodrošinātie finanšu līdzekļi sekmēs privātā sektora ieguldījumus. Pirmajā fāzē partnerattiecības tiks attīstītas pēc paraugiem, kurus sniedz Ūdens un enerģijas instrumenti, un prioritāri tiks vērstas uz Zem-Sahāras Āfriku. Otrajā fāzē partnerattiecības pamudinās citus atbalsta sniedzējus iesaistīties, tostarp dalībvalstis, kas pieliks pūles, lai palielinātu savus atbalsta budžetus.

b. Kāpināt Zem-Sahāras Āfrikas tirdzniecības kvantitāti un kvalitāti

Tirdzniecības sadarbība daudzus gadus ir bijusi ES-ĀKK attiecību pamatā, galvenokārt minēto valstu ražojumiem nodrošinot preferenciālu pieeju ES tirgum.

Tomēr tikai ar preferencēm nepietiek. Vispārējāks process ir vajadzīgs, lai radītu apstākļus, kas būtu labvēlīgi ieguldījumiem un efektīviem reģionu tirgiem, lai vairotu tirdzniecībai labvēlīgus apstākļus, attīstītu statistikas pakalpojumus, risinātu apgādes ierobežojumu jautājumus, sekmētu ražojumu un tirgu dažādošanos.

Šo iemeslu dēļ ĀKK valstis un ES vienojās, noslēdzot Kotonū nolīgumu, sākt sarunas, lai noslēgtu sešus reģionālu ekonomikas partnerattiecību līgumus (EPL), tostarp četri attiecas uz Āfriku. Runa nav par tradicionālām brīvās tirdzniecības sarunām, jo tās koncentrējas uz komerciālu un reģionālu integrāciju kā uz attīstības instrumentiem. Šie līgumi stāsies spēkā 2008. gadā.

Šajā sakarā tika noteiktas galvenās darbības jomas:

- ekonomikas pārvaldība

- ar tirdzniecību saistīts atbalsts

- mērķa orientēti atbalsta pasākumi tādās nozīmīgās jomās kā kokvilna, cukurs un tekstilizstrādājumi

- tādu resursu apzināšana, kas paredzēti pielāgošanās pasākumu atbalstam

- atbalsts grandiozai programmai tirdzniecības sekmēšanas jomā

4.3. Strādāt par labu taisnīgai sabiedrībai, kas sekmē pakalpojumu, nodarbinātības, pienācīga darba pieejamību kā vīriešiem, tā sievietēm, un par labu ilgtspējīgai videi

Kopumā globalizācija un liberalizācija nodrošinājusi izaugsmi un labklājību pasaulei, tomēr ne visām tās daļām. Atsevišķas Āfrikas daļas piedzīvoja uzplaukumu, tajā pašā laikā citas piedzīvoja lejupslīdi.

Izšķiroši svarīgi ir centieni sekmēt sociālo kohēziju , jo īpaši lielākas pamatpakalpojumu pieejamības jomā. Godīga ekonomikas izaugsme, vispārēja produktīvas nodarbinātības un pienācīga darba pieejamība un sieviešu un vīriešu vienlīdzības īstenojums ir izšķiroši svarīgs ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības likvidēšanai. ES atbalstīs iniciatīvas šajā sakarā. Tāpat attīstībai ir jāaptver ilgtspējīga vide, ja vēlamies, lai nabadzīgākajiem būtu labāka dzīve 2015. gadā.

Šajā sakarā ES kopā ar Āfrikas partneriem turpinās strādāt, lai definētu aktīvas pieejas attiecībā uz resursu un budžeta izdevumu plānošanu vietējā, valsts un reģionu līmenī. Vietējā līmenī tiks ieviestas vienotas pieejas, lai strauji kāpinātu sekundāru centru nozīmi vietējās vides attīstības nodrošināšanā. Tie varētu būt pakalpojumu centri , kuros cilvēkiem būtu tieša pieeja tādiem pakalpojumiem kā pamatizglītība un vidējā izglītība, arodizglītība, speciālas apmācības iespējas jauniešiem, medikamenti un veselības aprūpe, kā arī sociālie un valsts pamatpakalpojumi.

ES ir jāatbalsta šīs valstis, tām uzņemoties saistības par labu taisnīgumam un ilgtspējīgai videi . Šim nolūkam ES nāks klajā ar iniciatīvām , lai sekmētu taisnīgas sabiedrības un vides aizsardzību Āfrikā. Tā īstenos arī konkrētus politiskus pasākumus, kas paredzēti tam, lai nostiprinātu tādus kritērijus kā taisnīgums un ilgtspējīga vide, pēc kuriem nosakāmi atbalsta piešķīrumi par labu ĀKK valstīm[21]. Tas nodrošinās to, ka valstīm, kas pauž savu gribu un varēšanu risināt tādus jautājumus kā nevienlīdzība, marginalizācija, vides degradācija un sociālā kohēzija, būs pieejami papildu resursi.

5. SECINāJUMS – CEļā UZ JAUNU ES ATTīSTīBAS STRATēģIJU

Ievērojot būtiskās attīstības problēmas, Eiropai kā pasaulē nozīmīgam spēkam ir īpaši uzdevumi, un tai pilnā mērā jāuzņemas politiskie uzdevumi, lai nostiprinātu attīstības instrumentus un sadarbības efektivitāti un lai attiecīgi atbalstītu Zem-Sahāras Āfriku, kas ir iepakaļus daudzu rādītāju ziņā.

ES konsolidētajā ziņojumā attiecībā uz TMA, kā arī ziņojumā par to, kas veikts Barselonas saistību sakarā, uzsvērts paveiktā nozīmīgums. Šis paziņojums, līdz ar specifiskiem priekšlikumiem attiecībā uz attīstības finansējumu un attīstības politikas vienotību, izklāsta pamatnostādnes turpmākai darbībai.

Arī Āfrikā ir iespējamas izmaiņas. Āfrika ir apliecinājusi savu gatavību uzņemties saistības tās politiskai un sociāli ekonomiskai attīstībai. Daudzas valstis sākušas pāreju uz demokrātiju, daudzās kontinenta daļās panākts miers, un ir vērojams pieaugums ekonomikas izaugsmē. Līdz ar Āfrikas Savienības izveidi un JPAA iniciatīvu izveidota vērienīga iestāžu struktūra un harta, kurā pārvaldība un brīvība ir atzīta par svarīgāko attīstībā. Šis, 2005. gads, varētu būt Āfrikas gads. Eiropai ir jāparāda, ka tā ir uzdevumu augstumos, un tai ir jābūt spēkam, kas virza atbalstu Āfrikai; jo īpaši tas aptver to, ka Āfrikai tiek piešķirta finansējuma prioritāte, tādējādi sekmējot saistības, ko uzņēmās G8 2002. gadā[22]. Āfrikas ceļš uz ilgtspējīgu attīstību un TMA sasniegšanu ir ilgs un grūts. Ir jāpanāk jauna dinamika, ES un Āfrika var strādāt kopā, lai to panāktu, un tām ir jāstrādā kopā.

Šis paziņojums, kā arī paziņojumi attiecībā uz finansējumu un vienotību, un saistītie ziņojumi ir bāze ES ieguldījumam ANO Augsta līmeņa pasākumam šā gada septembrī jautājumā par attīstību un sinerģiju ar citām politikām. Šajā sakarā Komisija aicina Padomi finalizēt ES priekšlikumus un saistības, lai paātrinātu tūkstošgades mērķu īstenojumu.

Turklāt pašreizējam procesam būtu jāpaver ceļš uz jaunu deklarāciju par ES attīstības politiku, kas paredzēta tam, lai izstrādātu patiesu Eiropas attīstības stratēģiju.

ANNEX 1: THE MILLENNIUM DEVELOPMENT GOALS, TARGETS AND INDICATORS

Millennium Development Goals (MDGs) |

Goals and Targets (from the Millennium Declaration) | Indicators for monitoring progress |

GOAL 1: ERADICATE EXTREME POVERTY AND HUNGER |

Target 1: Halve, between 1990 and 2015, the proportion of people whose income is less than less than one dollar a day | 1. Proportion of population below $1 (PPP) per day 2. Poverty gap ratio [incidence x depth of poverty] 3. Share of poorest quintile in national consumption |

Target 2: Halve, between 1990 and 2015, the proportion of people who suffer from hunger | 4. Prevalence of underweight children under-five years of age 5. Proportion of population below minimum level of dietary energy consumption |

GOAL 2: ACHIEVE UNIVERSAL PRIMARY EDUCATION |

Target 3: Ensure that, by 2015, children everywhere, boys and girls alike, will be able to complete a full course of primary schooling | 6. Net enrolment ratio in primary education 7. Proportion of pupils starting grade 1 who reach grade 5b 8. Literacy rate of 15-24 year-olds |

GOAL 3: PROMOTE GENDER EQUALITY AND EMPOWER WOMEN |

Target 4: Eliminate gender disparity in primary and secondary education, preferably by 2005, and in all levels of education no later than 2015 | 9. Ratios of girls to boys in primary, secondary and tertiary education 10. Ratio of literate women to men, 15-24 years old 11. Share of women in wage employment in the non-agricultural sector 12. Proportion of seats held by women in national parliament |

GOAL 4: REDUCE CHILD MORTALITY |

Target 5: Reduce by two-thirds, between 1990 and 2015, the under-five mortality rate | 13. Under-five mortality rate 14. Infant mortality rate 15. Proportion of 1 year-old children immunised against measles |

GOAL 5: IMPROVE MATERNAL HEALTH |

Target 6: Reduce by three-quarters, between 1990 and 2015, the maternal mortality ratio | 16. Maternal mortality ratio 17. Proportion of births attended by skilled health personnel |

GOAL 6: COMBAT HIV/AIDS, MALARIA AND OTHER DISEASES |

Target 7: Have halted by 2015 and begun to reverse the spread of HIV/aids | 18. HIV prevalence among pregnant women aged 15-24 years 19. Condom use rate of the contraceptive prevalence rate 19a. Condom use at last high-risk sex 19b. Percentage of population aged 15-24 years with comprehensive correct knowledge of HIV/aids 19c. Contraceptive prevalence rate 20. Ratio of school attendance of orphans to school attendance of non-orphans aged 10-14 years |

Target 8: Have halted by 2015 and begun to reverse the incidence of malaria and other major diseases | 21. Prevalence and death rates associated with malaria 22. Proportion of population in malaria-risk areas using effective malaria prevention and treatment measures 23. Prevalence and death rates associated with tuberculosis 24. Proportion of tuberculosis cases detected and cured under directly observed treatment short course DOTS (Internationally recommended TB control strategy) |

GOAL 7: ENSURE ENVIRONMENTAL SUSTAINABILITY |

Target 9: Integrate the principles of sustainable development into country policies and programmes and reverse the loss of environmental resources | 25. Proportion of land area covered by forest 26. Ratio of area protected to maintain biological diversity to surface area 27. Energy use (kg oil equivalent) per $1 GDP (PPP) 28. Carbon dioxide emissions per capita and consumption of ozonedepleting CFCs (ODP tons) 29. Proportion of population using solid fuels |

Target 10: Halve, by 2015, the proportion of people without sustainable access to safe drinking water and basic sanitation | 30. Proportion of population with sustainable access to an improved water source, urban and rural 31. Proportion of population with access to improved sanitation, urban and rural |

Target 11: By 2020, to have achieved a significant improvement in the lives of at least 100 million slum dwellers | 32. Proportion of households with access to secure tenure |

GOAL 8: DEVELOP A GLOBAL PARTNERSHIP FOR DEVELOPMENT |

Target 12: Develop further an open, rule-based, predictable, non-discriminatory trading and financial system Includes a commitment to good governance, development and poverty reduction – both nationally and internationally Target 13: Address the special needs of the least developed countries Includes: tariff and quota free access for the least developed countries' exports; enhanced programme of debt relief for heavily indebted poor countries (HIPC) and cancellation of official bilateral debt; and more generous ODA for countries committed to poverty reduction Target 14: Address the special needs of landlocked developing countries and small island developing States (through the Programme of Action for the Sustainable Development of Small Island Developing States and the outcome of the twenty-second special session of the General Assembly) Target 15: Deal comprehensively with the debt problems of developing countries through national and international measures in order to make debt sustainable in the long term | Some of the indicators listed below are monitored separately for the least developed countries (LDCs), Africa, landlocked developing countries and small island developing States. Official development assistance (ODA) 33. Net ODA, total and to the least developed countries, as percentage of OECD/DAC donors’ gross national income 34. Proportion of total bilateral, sector-allocable ODA of OECD/DAC donors to basic social services (basic education, primary health care, nutrition, safe water and sanitation) 35. Proportion of bilateral official development assistance of OECD/DAC donors that is untied 36. ODA received in landlocked developing countries as a proportion of their gross national incomes 37. ODA received in small island developing States as a proportion of their gross national incomes Market access 38. Proportion of total developed country imports (by value and excluding arms) from developing countries and least developed countries, admitted free of duty 39. Average tariffs imposed by developed countries on agricultural products and textiles and clothing from developing countries 40. Agricultural support estimate for OECD countries as a percentage of their gross domestic product 41. Proportion of ODA provided to help build trade capacity Debt sustainability 42. Total number of countries that have reached their HIPC decision points and number that have reached their HIPC completion points (cumulative) 43. Debt relief committed under HIPC Initiative 44. Debt service as a percentage of exports of goods and services |

Target 16: In cooperation with developing countries, develop and implement strategies for decent and productive work for youth | 45. Unemployment rate of young people aged 15-24 years, each sex and total |

Target 17: In cooperation with pharmaceutical companies, provide access to affordable essential drugs in developing countries | 46. Proportion of population with access to affordable essential drugs on a sustainable basis |

Target 18: In cooperation with the private sector, make available the benefits of new technologies, especially information and communications | 47. Telephone lines and cellular subscribers per 100 population 48. Personal computers in use per 100 population Internet users per 100 population |

ANNEXE 2 : EU FOCUS ON AFRICA

This annex will further develop the proposals of the Communication on the three areas mentioned in the Chapter ‘Focus on Africa’.

1. Improving Africa’s governance

a. The governance challenge

The EU has supported African efforts to address the governance challenge at three levels: country, sub-regional and –more recently- continental. At country level , the EU has made major efforts to support the building of legitimate, transparent and viable states. Through different programs the EU is supporting Africa’s efforts to improve the quality of public service, to enhance parliamentary control, to empower civil society and to promote a more long-term outlook favouring sustainable development. Positive signs can be seen: 10 legislative elections took place in 2004 (such as South Africa and Ghana; Malawi and Mozambique –in both of which European Observation Missions were offered) and 10 are scheduled in 2005 (for example Burundi, CAR, Ethiopia, Senegal, RDC, Mauritius, Ivory Coast).

The work to redress fragile states remains critical. To put those countries back on track, the EU is developing, on a case-by-case basis, long term strategies capable of addressing both short term needs and the long term development agenda. The experience in Burundi shows us that the EU can play a key role in ensuring a smooth transition from conflict to development. The experience in Burundi also demonstrates that the EU should tackle all parts of the chain: the financing of the AU peacekeeping mission, post-conflict reconstruction and the financing of elections.

The EU is equally supporting the capacity of the sub-regional organisations as actors of governance. The EU welcomes the bold positions taken recently by the ECOWAS and SADC in favour of the Rule of Law and democratic principles. The EU, based on its own experiences of regional integration, believes that fully effective and reliable RECs will be crucial in creating sub-regional trade markets and the first building blocks in the process towards continental integration.

Recently, a continental level of governance has emerged with the establishment of the African Union in July 2002, succeeding to the Organisation of African Unity (OAU). The AU aims to develop and integrate the continent through the promotion of peace and good governance on the basis of African-owned strategies. The AU/NEPAD agenda provides a common framework for new initiatives in Africa. The EU has given its full support to this young political organisation, which, only two years after its establishment, has made considerable progress and earned international respect as a credible and legitimate continental political interlocutor for Africa. The EU will translate this political commitment into tangible support to reinforce the AU’s capacities and launch twinning partnerships between the EU and AU, between European and African institutions.

But the EU must bring more decisive support to African efforts to strengthen Africa’s governance and respect for human rights. Through the African Peer Review process, African countries will undergo, through different phases, a comprehensive review of the human, civil, political, economic, cultural and social rights in the country. The EU must support the African Partners as they table concrete proposals on all areas of the Review, for example on judicial reform, the fight against corruption, public service or social reforms . The EU will support this African-led political process and will provide financial support to reforms.

Good Governance will also need to take into consideration environmental sustainability. The EU will also work to move environmental concerns into the mainstream of policy making by promoting work with the relevant national ministries, sub-regional organisations and the AU/NEPAD on the cost of non-environment.

b. Promotion of Peace and Security

The AU has shown that it is both willing and able to assume responsibility and leadership for the African peace and security agenda in close cooperation with the UN (e.g. Burundi, Côte d’Ivoire, Liberia, and Sudan, RCA, DRC/GLR) while the EU has developed instruments able to respond on time and efficiently to these efforts.

The EU was able to provide important support for a broad range of peace building activities such as mediation, negotiation and reconciliation efforts, and for demobilisation and reintegration of former combatants and child soldiers.

Addressing MDG 7 is also important for Peace and Security. Climate change is likely to lead to further drying of the drought-prone regions of Africa. Without adaptation measures, this could result in substantial movements of population threatening security. Insufficient access to or illegal exploitation of natural resources, can create or fuel conflict. Peace efforts benefit from taking better account of environmental issues in conflict prevention resolution and post conflict.

The EU has, at the request of the African leaders in Maputo, set up the Peace Facility for Africa (250M€) to support African peacekeeping efforts. Rapidly, this instrument has become the financial backbone of the emerging African Peace and Security architecture. The Peace Facility has already been used to finance peace support missions in Darfur (Sudan) and the Central African Republic as well as to provide capacity building support for the AU Peace and Security Directorate. For the future, coherence needs to be maintained between the developmental approach of the Peace Facility for Africa on the one hand and support measures foreseen in the framework of the European Security and Defence Policy (ESDP) on the other.

In the future, the EU should continue to be able to provide the African Union and the sub-regional organisations with the necessary financial means to resolve conflicts. To this end, the EU should ensure sufficient financing of the Peace Facility.

2. Connecting Africa: infrastructure and trade

a. Creating and sustaining regional infrastructure networks and services

High transport costs handicap Africa’s capacities to compete within a global market. Inland transport costs are twice as high in Sub Sahara Africa countries than in Asia and international maritime costs are three times higher. Higher costs are due to a combination of factors, including lower road quality, time-consuming port procedures and practices, a complexity of documentation and in some countries insufficient competition between service providers.

The EU, working together with the Africa Union and in the context of the NEPAD Infrastructure Short-Term Action Plan, will focus on improving trade facilitation – including in relation to the development of transparent and simplified import, export and transition procedures and statistical services – and addressing the missing links of regional and intra-regional networks for interconnectivity across Sub-Saharan African creating a Trans African Network.

Together with the AU[23], the EU will continue developing research infrastructures in the developing countries and will focus on the means to develop further infrastructures-related knowledge, and to ensure a fair access to this knowledge, in order for the infrastructure projects to become a foundation for technological innovation.

The Commission proposes a Europe-Africa partnership on Infrastructure, including research and statistical infrastructures, sustainable transport, Information and Communication Technologies, satellites, water and sanitation, energy that will fill this existing gap. In doing so, this Partnership will act as a catalyst for other donors. The Commission proposes to agree on a map of strategic African networks, agreed with the AU, to which priority will be given.

b. More and better trade for sub-Saharan Africa

Trade cooperation between Europe and Sub-Saharan Africa has been based mainly in exemptions from MFN customs duties and tariff quotas granted to the ACP countries for promoting the access of their products into the European market. While placing firmly the EU as Africa’s top trading partner, such preferences have not always delivered the expected developmental results. In fact, preferences alone are not sufficient to trigger exports, economic growth and development if there are no sufficient investments in Africa and hence production of exportable goods or if the goods do not correspond to the demand and requirements in the importing markets.

At present, too many local markets remain over-protected, tiny and unattractive, providing little incentive for domestic or foreign investments. It is not only important to develop a more comprehensive process but also to improve trade. For its traditional trade flows, Africa is overwhelmingly dependent on Europe. Therefore, it is equally important to improve trade within Africa by building efficient African markets as it is to increase trade with the EC and other trading partners. In a nutshell, African countries have to integrate in the global economy in a way that corresponds to their development needs.

This is the very reason behind the launching of the negotiations of six regional Economic Partnership Agreements (EPAs) , four of which are in Africa.

Economic Partnership Agreements

EPA negotiations and implementation are closely linked with development cooperation with a view to improving economic governance, fostering competitiveness and building supply side capacity in a manner consistent with sustainable development objectives. In addition, it is also necessary to ensure effective access of African goods to EU and other markets by addressing the problems African countries are encountering in the area of, among others, rules of origin, technical regulations and standards, by taking into account the external effects of EU legislation and by supporting the efforts of the countries concerned to deal with them.

Trade will be at the service of development , leaving a high degree of flexibility to take account of the development challenges in Africa. Market-building will precede market opening . Flexibility will be applied as regard asymmetry and progressiveness of ACP tariff reductions, taking into account the level of development of the economies concerned. The transition period opening toward EU goods from 2008 onwards may be extended beyond 10 years to address ACP regional development needs. Appropriate safeguard and food security clauses will be included.

The transition to new trading arrangements requires assessing any risks of temporary or structural difficulties or losses for certain countries. Given the flexibility and duration of the transitional period, such negative effects would be diluted over a reasonable time scale. Nevertheless, these issues must be carefully taken into account and for this purpose Sustainability Impact Assessments (SIAs) have been launched and are currently under way.

EPA will ensure compatibility and build synergies with multilateral trade negotiations under the Doha Development Agenda (DDA), as well as with the African Union long term project of consolidating the continental market , for which they would become regional “building blocs”.

The following focal areas of action have been identified:

- Economic governance: EPAs supports triggering and locking-in reforms in key areas such as customs and trade facilitation, taxation, investment, employment social and environmental policies.

- Trade-related assistance should be stepped up as discussed in the related Communication on Financing and should address sensitive areas such as sanitary and phytosanitary requirements, regional integration, technical regulations, support to national statistical services and customs cooperation.

- Targeted support measures are being adopted in key areas such as cotton, sugar and textiles to increase competitiveness and promote diversification where possible of African producers in sensitive sectors.

- Identify adequate and timely available resources to prevent or remedy any major risk signalled by impact assessments and support economic adjustment measures in particularly protecting the weakest and worst-affected economies and social groups, essential public services and social policies.

- Support an ambitious Trade Facilitation agenda to eliminate trade barriers between countries, including burdensome import, export and transition procedures (as is being discussed in the framework of the DDA WTO negotiations.

3. Strive towards equitable societies which promote access to services, employment, decent work for both men and women

Sustained growth is an essential condition for poverty eradication but not a sufficient one. Access to sustainable basic services and to full and productive employment and ensuring decent work for both men and women are a necessary condition for any long term sustainable development and is key in all strategies to reach the MDGs.

Efforts targeted to promote social cohesion, and notably the improvement of access to basic services, are crucial: drinking water and sanitation, investment in human resources, including primary education, gender equality at all levels of education, employment and social protection services, the reduction of child and maternal mortality, improved basic health services including sexual and reproductive health and rights, including struggle against HIV/aids, malaria and other major diseases.

If progress on the other MDGs is to be maintained over the 10 years to 2015, more attention will need to be paid to environmental sustainability. The framework for doing so already exists in the NEPAD environment initiative, a strategy prepared by African Ministers themselves.

Poverty eradication, gender equality, improving child and women’s health and removing barriers to access to education all have strong links with environment and the sustainable management of natural resources. The poor in Africa mostly depend on the environment for their livelihoods. To ensure progress, capacity for the management of natural resources needs to be strengthened and the costs of not protecting the environment have to be understood by Finance Ministries and donors alike.

Similarly, regional, decentralised development creates social cohesion and solidarity among its citizens. Local development allows children and old people to have their place in the society. It creates a social safety net and limits on migration. Local, integrated approaches will be set up to reinforce the role of secondary centres as development hubs for their surroundings (centres of services) . Local and regional initiatives need to be supported by adequate and complementary policy measures at national level. In addition to access to basic services, the EU will support the promotion of jobs and decent work for all as a global goal. It also recognises the need to address the importance of post primary education and training in particular in national strategies and is prepared to work jointly with partner countries, regional organizations and donors on ways to best address it. It is also important to increase skills of young African workers to increase productive employment opportunities and to address the informal economy.

In addition, African countries that are ready to take specific and ambitious actions to improve equity in their societies deserve Europe’s bold support. Additional financial assistance should be offered to those who engage in this process. Such support should be provided in full alignment with the Poverty Reduction Strategies and the budget cycle.

SUMMARY OF COMMITMENTS

EU commitment to Africa (1)

In the short term, the EU will consider the following commitments: providing financial support[24] to develop the African Union’s capacity and especially its Commission. Through this support, the EU will help the African Union to live up to the expectations of its commitments. The EU will accompany the African Union in the transformation of its institutions to become the central reference institution for Africa’s governance.

EU commitment to Africa (2)

To be strong and effective, our partnership with Africa must be broad. The EU institutions should seek twinning partnerships with their AU counterparts, such as the Pan African Parliament, the Economic, Social and Cultural Council (ECOSOCC) or Peace and Security Council. These partnerships should serve as a catalyst for linking all European and African stakeholders, from Universities, Municipalities, Businesses and Industries to Trade Unions, Civil Society networks or Cultural institutions.

EU commitment to Africa (3)

The EU is ready to support African efforts in building more effective states in Africa. In order to give a decisive incentive to the reform of governance in Africa, the EU, the Commission and the Member States should put into place a joint financial mechanism[25] with AU/NEPAD to support the implementation of reforms that the Africa Peer Review Mechanism (APRM) will trigger. These efforts will be done in full coherence with the national strategies and PRSPs.

EU commitment to Africa (4)

The EU will conclude the replenishment of the Peace Facility before the end of 2005[26], including in a first stage with the topping up of the current budget through allocating a proportional share from the South African European Programme for Reconstruction and Development (EPRD) as was requested by the AU Summit in Maputo.

EU commitment to Africa (5)

The Commission proposes to set up a Europe-Africa partnership on Infrastructure.[27] The Partnership, based on the AU/NEPAD strategies, will support the establishment of sustainable cross-border infrastructure essential for the interconnectivity and knowledge sharing of the continent. Finance provided will leverage private sector investments. In the first phase, the Partnership will build on the models provided by the Water and Energy Facilities and focus on Sub-Sahara Africa. In a second phase, the Partnership will trigger input from other donors including from the EU Member states efforts to increase their aid budgets.

EU Commitment to Africa (6)

The EU will provide incentives to the promotion of equitable and sustainable societies in Africa. To this effect, the EU will take account of concrete policy measures to improve equity and environmental sustainability as part of the criteria to determine the aid allocations of ACP countries.[28] This will ensure that there will be additional resources available for countries that show that they are willing and able to address issues of inequality and marginalisation, environmental degradation and promote social cohesion.

[1] ES pārstāvja deklarācija ANO Ģenerālajā asamblejā 2004. gada novembrī.

[2] Iekšējs darba dokuments : ES konsolidētais ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem, 2005. gada aprīļa. 2004. gadā ES dalībvalstis un Komisija publicēja ziņojumus par ieguldījumu TMA sasniegšanā. Šie ziņojumi bija pamatā konsolidētajam ziņojumam laikposmam 2000. – 2004. gads. Tomēr ir jāsaprot, ka šā konsolidētā ziņojuma mērķis nav progresu attiecībā uz vienu vai otru mērķi attiecināt uz dalībvalstu, Kopienas vai Savienības individuālu darbību. Tādējādi tiktu ignorēta savstarpējā atkarība dažādu mērķu starpā, un tas būtu pretrunā ar piekritības, saskaņošanas un komplimentaritātes principiem, kurus piemēro – protams, ne vienmēr pietiekami plaši, īstenojot attīstības sadarbību.

[3] Secinājumi 2004. gada aprīļa Padomē (Vispārējie jautājumi un ārējās attiecības).

[4] Specifiskas darbības cīņai pret HIV/AIDS, Malāriju un tuberkulozi jaunattīstības valstīs ar nolūku sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus tiks definētas īpašā paziņojumā.

[5] Secinājumi 2004. gada novembrī Padomē (Vispārējie jautājumi un ārējās attiecības).

[6] Komisijas paziņojumi: « Attīstības finansējums un atbalsta efektivitāte - COM(2005) 133; « Attīstības politiku vienotība » - COM(2005) 134.

[7] Ziņojums attiecībā uz tūkstošgades mērķu projektu, ieguldīt attīstībā : praktisks plāns Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, 2005. gada janvāris.

[8] ANO ģenerālsekretāra ziņojums „Lielākai brīvībai: ceļā uz vispārēju attīstību, drošību un cilvēktiesībām”.

[9] Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija.

[10] Beļģija, Somija, Francija, Īrija, Spānija, Apvienotā Karaliste.

[11] Starptautiskais finansēšanas instruments – Apvienotās Karalistes priekšlikums attiecībā uz OAA « front-loading ».

[12] Izņemot « būtisku elementu » pārkāpumu gadījumus, ievērojot partnerības un sadarbības līgumus.

[13] Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

[14] Āfrikas Komisija tika izveidota AK, 2004. gadā un apvieno dažādas Āfrikas un Eiropas personības

[15] „Zem-Sahāras Āfrikā lejupslīde bija visdramatiskākā sakarā ar AIDS, malāriju, uz vienu iedzīvotāju aprēķinātā pārtikas produktu daudzuma rādītāju tāpat raksturoja lejupslīde, arvien sliktāki dzīves apstākļi, vides degradācija, tā ka vairums no Āfrikas valstīm krietni atpaliek ceļā uz to, lai sasniegtu lielāko vairumu mērķu". [Reģions] „Reģionā ir augstākais nepietiekama uztura rādītājs, (…), viszemākie rādītāji attiecībā uz reģistrēšanos pamatizglītības skolās, (…) un [visizteiktāko] dzimumu nevienlīdzību, (…). Lielāko daļu kontinenta ir pārņēmusi HIV/AIDS krīze, (…). Reģionā ir arī augstākā tuberkulozes izplatība pasaulē un augstākie mātes un bērnu mirstības rādītāji, (…). Lai gan vērojamas pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz dzeramā ūdens pieejamību, tās nav pietiekami raitas, lai sasniegtu TMA. Bez noturīga atbalsta Zem-Sahāras Āfrika neizpildīs Mērķus”. ANO Tūkstošgades projekta ziņojums, 2005. gada janvāris.

[16] Papildu dati attiecībā uz katru jomu un ES saistībCm sniegti 1. pielikumā.

[17] Komisija ierosināja atbalstu, kas sasniedz 50 miljonus euro saskaņā ar „nosacījuma miljardu”.

[18] ĀKK resursi nodrošinās sākotnējos resursus. Šobrīd Eiropas Attīstības fondā tiek apzinātas citas iespējas.

[19] Šobrīd tiek apzinātas iespējas izmantot Eiropas Attīstības fondu.

[20] Attiecībā uz institucionāliem un finansiāliem pasākumiem ES izmantos bagātīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot Ūdens un miera instrumentu. Atbilstīgas ir visas valsts/privātas partnerības, apakšreģionu organizācijas, vai Āfrikas struktūras (piem., Āfrikas Ūdens ministru padome), kas iesniedz reģionu vai kontinenta līmeņa priekšlikumu. Lai sekmētu kontinentālu vienotību un kompetenci, katrs priekšlikums politiski apstiprināms AS. Līdz 2007. gada beigām ir paredzēts finansējums saskaņā ar Devīto Eiropas Attīstības fondu.

[21] To panāks, īstenojot piešķīrumus, atbilstīgi jaunajām finanšu perspektīvām un jo īpaši atbilstīgi Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumentam.

[22] Kananaskis sammitā (2002. g.) G8 apņēmās vismaz 50 % oficiālā atbalsta pieauguma novirzīt Āfrikas attīstībai. Ja šādas saistības tiktu pieņemtas ES līmenī, pašreizējām tendencēm par labu Āfrikai turpinoties (Barselonā 2006. gadam pieņemto saistību ievērošana), tiktu panākts papildu piešķīrums vairāk nekā 6,5 miljardi € gadā.

[23] In the context of the NEPAD African Forum for Science and Technology and in line with the Millennium Goals Project Report Promoting Innovation to Improve Lives in Developing Nations.

[24] The Commission proposed a support of up to 50 million € in the framework of the so called “Conditional Billion”.

[25] The intra-ACP resources will provide an initial amount. Other possibilities within the EDF are being identified.

[26] Possibilities within the EDF are currently being identified.

[27] As for the institutional and financial modalities, the EU will build on the rich experiences gained through the Water and Peace Facility. Eligible are all Public Private Partnership, sub-regional organisations, or pan African structures (such as AMCOW) who submit a proposal of intra-regional or continental nature. In order to increase both the continental coherence and the ownership, every proposal would require the political endorsement of the AU. Until end 2007 financing is foreseen under the 9th EDF.

[28] This will be done in the framework of the allocations within the new financial perspectives and notably with the Development Cooperation and Economic Cooperation Instrument.