52005DC0044

Briselē, 14.2.2005

COM(2005) 44 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMISKO UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONĀLAJAI KOMITEJAI

Par sieviešu un vīriešu līdztiesību, 2005. gads

SATURS

1. IEVADS 3

2. SVARĪGĀKIE SASNIEGUMI 3

2.1. ES tiesību akti 3

2.2. Dzimumu nevienlīdzība 4

2.3. Imigrantes un imigranti 5

3. UZDEVUMI UN POLITIKAS ievirze 6

3.1. Sieviešu situācijas uzlabošana darba tirgū 7

3.2. Bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju palielināšana 7

3.3. Vīriešu aktīvāka līdzdalība dzimumu līdztiesības sasniegšanai 8

3.4. Dzimumu perspektīvas iekļaušana imigrācijas un integrācijas politikā 8

3.5. Attīstības uzraudzība virzībā uz dzimumu līdztiesību 9

4. SECINĀJUMI 9

ANNEX 11

1. IEVADS

Eiropadomes pavasara sesijā pēc valstu un valdību vadītāju pieprasījuma 2003. gada martā otrajā gada ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību iekļāva informāciju par visām paplašinātās Eiropas Savienības 25 dalībvalstīm.

Sieviešu un vīriešu līdztiesībai pastiprināti pievērsta uzmanība jaunajā Eiropas Konstitucionālajā līgumā. Papildus pašreizējā Līguma noteikumiem par dzimumu līdztiesību Konstitūcijā ir skaidri noteikts, ka līdztiesība ir Eiropas Savienības vērtība, kas jāveicina ne tikai Savienības iekšienē, bet arī tās attiecībās ar pārējo pasauli.

Demogrāfiskās izmaiņas sakarā ar iedzīvotāju novecošanu un strādājošo iedzīvotāju daļas samazināšanās ir aizvien galvenās ES problēmas pēc paplašināšanās. Sasprindzinājums apvienot ģimenes un profesionālo dzīvi daļēji bērnu aprūpes iespēju trūkuma un nepietiekami elastīgu darba apstākļu dēļ, ir cēlonis atlikt plānoto pirmā bērna piedzimšanu un zemajiem dzimstības rādītājiem lielākajā daļā dalībvalstu. Tomēr pieredze liecina, ka dalībvalstīs, kurās tiek realizēta vispusīga darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politika attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, ir augstāki dzimstības rādītāji, kā arī lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū.

Dzimumu līdztiesības jautājuma integrācija politiskās veicinās vispārējo Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu. Ir vajadzīgas jaunas iniciatīvas nodarbinātības palielināšanai, lai risinātu grūtības saistībā ar novecojošu sabiedrību un nodrošinātu atbilstošas pensijas vīriešiem un sievietēm. Konkrēta uzmanība ir jāpievērš visa sieviešu nodarbinātības potenciāla mobilizēšanai, kā arī vecāku sieviešu un imigranšu dalībai darba tirgū, kurām ir viszemākie nodarbinātības rādītāji.

Šajā ziņojumā ir svarīgākie sasniegumi par sieviešu un vīriešu attiecīgo situāciju izglītībā, nodarbinātībā un sabiedriskajā dzīvē. Ziņojumā uzmanība ir pievērsta jautājumam par imigrantēm un imigrantiem un apskatīti uzdevumi, lai turpinātu veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību.

2. SVARĪGĀKIE SASNIEGUMI

2.1. ES tiesību akti

Kopienas acquis paplašināšana ārpus nodarbinātības jomas ir jaunākais sasniegums. Padome 2004. gada decembrī pieņēma direktīvu, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu[1], pamatojoties uz EK līguma 13. pantu. Direktīva attiecas uz sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, kas ir ārpus privātās un ģimenes dzīves. Tā nosaka principu, ka uz dzimumu balstītie aktuārie faktori ir jāizskauž.

Komisija ir pieņēmusi pārstrādātu priekšlikumu[2] nolūkā noskaidrot vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesionālās darbības jomās, apvienojot piecas esošās direktīvas vienotā tekstā. 2004. gada decembrī Padome pieņēma vispārējo stratēģiju un Eiropas Parlamenta atzinums ir paredzēts 2005. gada pavasarī.

Direktīva[3] par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, tika pieņemta 2004. gada aprīlī kā pieprasīts iepriekšējā gada ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību[4]. Direktīvā aicināts izsniegt uzturēšanās atļaujas upuriem, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm cīņā pret cilvēku tirdzniecību vai pret darbībām, kas sekmē nelegālo imigrāciju.

2.2. Dzimumu nevienlīdzība

Neskatoties uz ekonomiskā pieauguma palēnināšanos pēdējo piecu gadu laikā un ierobežoto nodarbinātības pieaugumu, paplašinātajā ES-25 pozitīva tendence attiecībā uz dzimumu nevienlīdzības izlīdzinājumu saglabājas izglītībā un nodarbinātībā, bet atšķirība darba samaksā sievietēm un vīriešiem praktiski nav mainījusies.

Sieviešu skaits izglītībā arvien vēl pārsniedz vīriešu skaitu. Sieviešu absolventu (terciārais līmenis) procentuālais skaits 2003. gadā ir palielinājies līdz 58% sakarā ar augstāku izglītības līmeni jaunajās dalībvalstīs[5]. Pašlaik arī 41% no doktorantūras absolventiem ir sievietes.

Laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam ES-25 dzimumu nevienlīdzība nodarbinātībā samazinājās par 0,5 procentu punktiem. Sieviešu nodarbinātības līmenim esot 55,1 %, starpposma mērķis attiecībā uz sieviešu nodarbinātības līmeni (57% 2005. gadā) tomēr saglabājas sasniedzamās robežās. Izņemot jaunākas sievietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem, sieviešu nodarbinātības rādītāji turpināja pieaugt visās vecuma grupās un īpaši vecākajā sieviešu grupā (līdz 1,5 procentu punktiem, kas 2003. gadā sasniedza 30,7%)[6]. Tomēr dzimumu nevienlīdzība (19,6 procentu punkti) ir vislielākā vecāku sieviešu un vecāku vīriešu vidū.

Vidēji 30,4% sieviešu strādā pusslodzes darbu ,bet vīrieši 6,6%, un kopš 1998. gada šī atšķirība ir nedaudz palielinājusies. Tas ir viens no daudzajiem faktoriem, kas izskaidro darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Jaunajās dalībvalstīs nepilnas slodzes darba proporcija ir daudz mazāka daļēji darba tirgus neelastības dēļ, un daļēji zemāku algu līmeņa dēļ, kas šādu izvēli padara mazāk pieejamu.

2004. gadā bezdarba līmenis nedaudz palielinājās, taču dzimumu nevienlīdzība aizvien vēl saglabājas tādā pašā līmenī kā 2003. gadā (1,7 procentu punkti). Bezdarba līmenis ir 10% sievietēm un 8,3% vīriešiem.

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir izaicinājums gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm ar maziem bērniem aizvien vēl par 13,6 procentu punktiem zemāks nodarbinātības līmenis nekā sievietēm bez bērniem, bet vīriešiem ar maziem bērniem ir par 10 procentu punktiem augstāks nodarbinātības līmenis nekā vīriešiem bez bērniem[7]. Tas ir ierobežotu iespēju bērnu aprūpē un ģimenes modeļa, kas balstās uz dzimuma stereotipiem, rezultāts. Sievietes veic lielāku daļu mājsaimniecības darbu un līdz ar to viņām atliek mazāk laika algotam darbam. Vīrieši veic mazāk nekā 40% visu mājsaimniecības darbu un ģimenēs ar bērniem līdz 6 gadu vecumam (vai bērni, kuri vēl nav sasnieguši 7 gadu vecumu) vīrieši veic bērnu aprūpes darbu no 25% līdz 35%[8].

Niecīga attīstība vērojama darba samaksas atšķirības starp dzimumiem izskaušanā, kas ES -15 saglabājas nemainīga apmēram 16% līmenī[9]. Aprēķinātā vērtība attiecībā uz ES-25 ir mazliet zemāka,15%, ja ņem vērā darba samaksas atšķirību jaunajās dalībvalstīs. Dzimumu segregācija darba tirgū nav mainījusies un tā ir augsta gan profesionālajā[10] (17,5%), gan nozaru[11] (25,2%) līmenī. 2003. gadā 31% vadītāju bija sievietes, tas ir pieaugums par 30% salīdzinot ar 2002. gadu.

Attiecībā uz vispārējo nabadzības risku dzimumu nevienlīdzība nav skaidri izteikta. Tomēr vecākām sievietēm arvien vēl ir lielāks nabadzības risks nekā vecākiem vīriešiem[12]. Bez tam vientuļiem vecākiem, galvenokārt sievietēm, ir vairāk iespēju ciest kumulatīvos zaudējumus un viņi ir vismazāk pasargāti no sociālas atstumtības.

ES valstīs ir atšķirīgas pensiju sistēmas. Lielākajā daļā valstu šīs sistēmas ir izveidotas tā, ka pensiju apjoms ir saistīts ar iemaksu veikšanu visas dzīves garumā, nevis pamatojoties uz dzīvesvietas kritēriju piešķir pabalstus visiem vecajiem cilvēkiem. Sakarā ar samazināto dalību darba tirgū sieviešu tiesības saņemt pensiju ir ievērojami mazākas nekā vīriešu. Tomēr dažas valstis šīs sistēmas pielāgo, piešķirot tiesības saņemt pensiju par bērnu, apgādājamo veco cilvēku vai invalīdu aprūpes laiku.

ESF termiņa vidus novērtējumā par ES-15 norādīts, ka sievietes ir guvušas labumu no visām darba tirgus politikas aktivitātēm, tostarp īpaši pasākumi efektīvu bērnu aprūpes stratēģiju attīstīšanai un atbalstīšanai, piemērojamākas izglītības un apmācības organizācijas formas un īpaši pasākumi sievietēm.

2.3. Imigrantes un imigranti

Imigrācija 2003. gadā veidoja vairāk nekā 80% no kopējā iedzīvotāju skaita pieauguma ES 15. Jaunākais pieplūdums lielākoties bija saistīts ar ģimeņu atkalapvienošanos un patvēruma meklētājiem dalībvalstu lielākajā daļā.

Kopējā nodarbinātībā 2003. gadā trešo valstu pilsoņi ES-15 bija apmēram 4%[13]. Trešo valstu pilsoņu nodarbinātības līmenis vidēji bija daudz zemāks nekā ES pilsoņu un tas attiecas vairāk uz sievietēm (par 16,9 procentu punktiem zemāks nekā ES pilsoņiem) nekā uz vīriešiem (11,0 procentu punktiem zemāks nekā ES pilsoņiem). Atšķirība būtiski nemainījās attiecībā uz vīriešiem ar profesionālo kvalifikāciju (13,0 procentu punkti), kamēr atšķirība starp migrantēm ar augstu profesionālo kvalifikāciju un ES pilsonēm palielinājās līdz 23,2 procentu punktiem. Tas liecina par to, ka imigrantes atpaliek darba tirgus integrācijā, apstiprinot faktu, ka ES pilnībā neizmanto imigranšu ar profesionālo kvalifikāciju nodarbinātības potenciālu.

Bezdarba līmenis bija divreiz augstāks trešo valstu pilsoņu vidū salīdzinājumā ar ES pilsoņu bezdarba līmeni. Imigrantiem un imigrantēm ir līdzīgs bezdarba līmenis, izņemot augsti kvalificēto darbaspēku, kur sievietes nodarbinātas mazāk nekā vīrieši[14]. Migrantes strādā galvenokārt zemu atalgotās nozarēs un profesijās. Par algām pieejamā informācija rāda, ka imigrantes ir īpaši neizdevīgā situācijā. Ja ES sievietēm 2000. gadā vidēji darba samaksa bija par 16% zemāka nekā ES vīriešiem, tad imigrantēm (trešo valstu pilsones) pelnīja par 10% mazāk nekā ES pilsones. Vīriešiem darba algas atšķirība starp ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem bija 4%.

Imigrantu nodarbinātības līmenis atšķiras atkarībā no imigrantu izcelsmes valsts[15]. Ārvalstīs dzimušajiem, kas iebraukuši no citām industrializētajām valstīm, ir līdzīgs vai augstāks nodarbinātības līmenis un zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES, bet imigrantiem no citām pasaules valstīm ir ievērojami zemāks nodarbinātības līmenis un augstāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES. Lielāka nodarbinātības līmeņa atšķirība ir sieviešu vidū.

3. UZDEVUMI UN POLITIKAS IEVIRZE

Eiropadome 2004. gada pavasara sesijā atzina, ka dzimumu līdztiesības politikas ir sociālās kohēzijas, kā arī ekonomiskās izaugsmes instrumenti. Līdz šim centieni veicināt dzimumu līdztiesību lielākoties bija paredzēti sievietēm. Tā kā dzimumu līdztiesība nozīmē attiecības starp sievietēm un vīriešiem, kas pamatojas uz vienādām tiesībām, vienādu atbildību un vienādām iespējām, izmaiņas attiecībā uz sievietēm ietekmē arī vīriešus.

Lai risinātu jautājumus saistībā ar sabiedrības novecošanu, Eiropai nepieciešams mobilizēt cilvēkus, lai tie ieietu darba tirgū, un izstrādāt politikas, lai turpmāk veicinātu sieviešu nodarbinātību visās vecuma grupās, it īpaši vecākajās, un pilnībā izmantotu sieviešu darbaspēka potenciālu imigrantu vidū. Izaicinājums ir arī izskaust dzimumu nevienlīdzību un atvieglot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu gan sievietēm, gan vīriešiem.

3.1. Sieviešu situācijas uzlabošana darba tirgū

Sieviešu situācijas uzlabošana darba tirgū, ilgspējīgas sociālās nodrošināšanas sistēmas garantēšana un vienotas sabiedrības izveidošana ir pamatuzdevumi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.

- Veicot attiecīgus pasākumus, dalībvalstīm jārisina lielā nodarbinātības līmeņu atšķirība starp vecākām sievietēm un vecākiem vīriešiem, lai līdz 2010. gadam sasniegtu mērķi, ka vecāko strādnieku nodarbinātības līmenis ir 50%.

- Dalībvalstīm un sociālajiem partneriem jārisina jautājums par darba samaksas atšķirības augsto līmeni un dzimumu segregāciju darba tirgū.

- Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt vienādas iespējas darba tirgū gan sievietēm, gan vīriešiem, kam ir aprūpes pienākumi, nodrošinot pareizo instrumentu apvienojumu, kas ļautu pēc vēlēšanās strādāt pilnu darba laiku, kā arī atgriezties pilnas slodzes darbā pēc pusslodzes darba perioda.

- Dalībvalstīm vajadzētu turpināt savus centienus modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, kuras tika minētas 2002. gada valstu ziņojumos par pensiju shēmām. Pensiju sistēmas un citi sociālie pabalsti būtu jāpieņem tādā kontekstā, lai sievietes būtu nodarbinātas tādā pašā apmērā kā vīrieši un tiektos pēc tādām pašam karjeras iespējām kā vīrieši, un kur vīrieši varētu vienlīdzīgi dalīties ar sievietēm mājsaimniecības un aprūpes pienākumu veikšanā.

- Dalībvalstīm vajadzētu likvidēt finansiālos un nefinansiālos šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū, kā arī tos, kas izraisa ilgstošus karjeras pārtraukumus, radot negatīvas sekas attiecībā uz pensijas līmeni un tiesībām uz pensiju. Tas ietver nodokļu iekasēšanas un pabalstu sistēmas individualizāciju un pieejamu bērnu aprūpes iespēju veicināšanu.

- Dalībvalstīm jānodrošina, ka pasākumi un darbība, ko finansē no struktūrfondiem un konkrēti no Eiropas Sociālā fonda, ir paredzēti apkarot dzimuma stereotipus izglītībā un darba tirgū un veicināt dzimumu nevienlīdzības samazināšanu attiecībā uz darba samaksu.

3.2. Bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju palielināšana

Sabiedrības straujās novecošanas rezultātā jāpieņem tādas sociālās stratēģijas, kas ir finansiāli un sociāli ilgtspējīgas. Piemērotu aprūpes iespēju nodrošināšana ir pamatinstruments, lai ļautu sievietēm ieiet un palikt darba tirgū visas dzīves laikā.

- Saskaņā ar Barselonā izvirzītajiem mērķiem dalībvalstīm ir jāveicina reālu, pieejamu augstas kvalitātes bērnu aprūpes iespēju nodrošināšana, īpaši bērniem vecumā līdz 3 gadiem.

- Sabiedrības novecošanas kontekstā dalībvalstu līmenī ir nepieciešami steidzami pasākumi un saistības, lai piemērotā līmenī garantētu aprūpes nodrošinājumu citiem apgādājamiem, izņemot bērnus, lai izvairītos no strādājošo, īpaši sieviešu, aiziešanas no darba tirgus.

- Dalībvalstīm pilnībā vajadzētu izmantot finansiālo iemaksu potenciālu, ko nodrošina struktūrfondi īpaši ESF un ERAF, lai palielinātu aprūpes iespēju nodrošinājumu.

3.3. Vīriešu aktīvāka līdzdalība dzimumu līdztiesības sasniegšanai

Līdztiesības veicināšana starp sievietēm un vīriešiem nozīmē pārmaiņas kā vīriešiem, tā sievietēm. Tādēļ ir svarīgi, lai gan vīrieši, gan sievietes aktīvi piedalītos jaunu stratēģiju izstrādē, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību.

- Sociālajiem partneriem ir izšķiroša loma elastīgas darba organizācijas veicināšanā, lai atvieglotu profesionālās un privātās dzīves saskaņošanu gan vīriešiem, gan sievietēm. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst pasākumiem, kas paredzēti vīriešiem, lai veicinātu izmaiņas darba kultūrā, atbalstot dzimumu līdztiesību.

- Dalībvalstīm būtu jāattīsta attiecīgas bērna kopšanas atvaļinājuma shēmas, kuras var izmantot abi vecāki. Īpaši svarīgi ir atvieglot vīriešu iespējas paņemt atvaļinājumu, izstrādājot finansiālas un citas iniciatīvas.

- Dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāierosina apzinīgumu veicinoši pasākumi, lai mudinātu vīriešus uzņemties bērna kopšanas un citu apgādājamo aprūpes pienākumus.

3.4. Dzimumu perspektīvas iekļaušana imigrācijas un integrācijas politikā

Efektīva un atbildīga imigrantu integrācija darba tirgū un sabiedrībā ir viens no galvenajiem faktoriem, lai veiksmīgi sasniegtu Lisabonā izvirzītos mērķus. Dzimumu perspektīva nav pietiekami iekļauta integrācijas politikās, kas kavē iespējas pilnībā izmantot imigranšu potenciālu darba tirgū.

- Transponējot direktīvu[16] par ģimenes tiesībām uz atkalapvienošanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ierobežojumi pieejai darba tirgū ir minimāli un nekavē integrāciju.

- Dažādās imigrantu un imigranšu situācijas un apstākļi jārisina turpmākajā integrācijas politiku izstrādē.

- Īpaša uzmanība jāpievērš dzimumaizspriedumainības un rasisma dubultai diskriminācijai, ar ko īpaši bieži darba tirgū saskaras imigrantes.

- Lai panāktu imigrantu, jo īpaši sieviešu, veiksmīgu integrāciju ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, jāņem vērā kultūras prakse un prasības sieviešu un vīriešu lomai ne tikai imigrantu uzņemšanas valstīs, bet arī to dzimtenē.

- Ir svarīgi izmantot visu Kopienas finansējuma potenciālu, lai veicinātu dzimumu perspektīvu imigrācijas un integrācijas politikā, konkrēti izmantojot Eiropas rīcības programmas izglītības, nodarbinātības jomās, cīņai ar sociālo atstumtību un diskrimināciju, EQUAL iniciatīvu, Eiropas Bēgļu fondu un jaundibinātās INTI sagatavošanas darbības.

3.5. Attīstības uzraudzība virzībā uz dzimumu līdztiesību

Pekinas darbības platformas 10. gadadiena 2005. gadā Eiropas Savienībai dod iespēju apstiprināt savu apņemšanos, kas izklāstīta deklarācijā un darbības platformā, kas pieņemta Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē Pekinā 1995. gadā, un ziņot par sasniegumiem kopš 1995. gada dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā[17]. Novērtējums pamatojas uz pamatrādītāju kopumu, kas daļēji izstrādāts Padomē Pekinas darbības platformas gada pārskatos un daļēji Komisijā. Šis pamatrādītāju kopums ir gada sasniegumu pārskata pamatā, kas sniegts šā ziņojuma pielikumā.

Komisijas izvirzītais priekšlikums [18] par Eiropas dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu veicinās iespējas novērot panākto.

Dalībvalstīm, Komisijai un Ministru Padomei velta īpašas pūles:

- lai turpmāk attīstītu uz dzimumu balstītu statistiku un rādītājus politikas jomās, kurās šādu datu nav;

- lai pievērstu īpašu uzmanību datu sniegšanas uzlabošanai par imigrāciju un integrāciju, kas sadalīti pēc dzimuma;

- lai nodrošinātu dzimumu perspektīvas integrāciju politikas analīzē, tostarp izmantojot datus, kas sadalīti pēc dzimuma.

4. SECINĀJUMI

Strādājot pie šī ziņojuma par sieviešu un vīriešu līdztiesību, Eiropadome tiek aicināta mudināt dalībvalstis turpināt centienus integrēt dzimumu līdztiesības jautājumu visās politikas jomās, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Jo īpaši būtu jāņem vērā:

- valsts rīcībā esošo mehānismu nostiprināšana attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

- direktīvas par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem[19] pareizas un ātras ieviešanas nodrošināšana, kurai jābūt transponētai līdz 2005. gada oktobrim;

- sadarbības turpināšana ar sociālajiem partneriem, lai izvairītos no dzimumu segregācijas darba tirgū, darba samaksas atšķirības samazināšana atkarībā no dzimuma, īpaši attiecībā uz imigrantēm;

- sieviešu dalības darba tirgū palielināšana, kas ne tikai stiprinās pensiju sistēmu finansiālo ilgtspējību, bet arī ļaus sievietēm kļūt ekonomiski neatkarīgām un nopelnīt pašām sev labāku pensiju;

- imigranšu nodarbinātības veicināšana, viņu svarīgā loma integrācijas procesā;

- imigranšu pamattiesību garantēšana un respektēšana, centienu nostiprināšana, lai novērstu un cīnītos pret vardarbību, kuras upuri ir sievietes;

- sīka izpēte kā pensiju sistēmas atbilst gan sieviešu, gan vīriešu vajadzībām, rezultātu paziņošana nākamajā valstu stratēģisko ziņojumu par pensijām posmā 2005. gada jūlijā;

- bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju nodrošinājuma palielināšana un stratēģiju pastiprināšana darba un privātās dzīves saskaņošanā, iesaistot vīriešus tādā pašā mērā kā sievietes;

- pieejamo resursu pilnīga izmantošana ar struktūrfondu, konkrēti ESF, starpniecību, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un nodrošinātu to, ka dzimumu līdztiesības jautājums ir pilnībā integrēts nākošajās struktūrfondu darbības programmās un tiek veicināts visās to ieviešanas posmos;

- pamatrādītāju kopuma turpmāka izstrāde, lai izvērtētu attīstību virzībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, ieskaitot Pekinas darbības platformas ieviešanu; šai nolūkā regulārai atbilstošai, saskaņotai salīdzināmās statistikas datu ievākšana, kuri sadalīti pēc dzimuma.

ANNEX

The statistical annex gives a simple, though comprehensive, overview of the situation of women and men, its evolution over time, and remaining gender gaps in the European Union.

Given the importance of a broad approach to gender equality, indicators have been chosen according to two main criteria: their relevance in covering aspects of the lives of women and men, and the availability of comparable, and reliable data. Some indicators have been developed in the framework of the annual review of the Beijing Platform for Action in the Council and others by the Commission for monitoring progress in different policy areas, such as employment, social inclusion, education and research. The proposed data provide information on the following dimensions: paid work, income and pay, decision-making power, knowledge and time. Data on healthy life years at birth and the average age of women at birth of first child is also included.

Paid work

Paid work is a precondition of economic independence during the active ages as well as a basis for pension in older ages. It is measured by the employment and unemployment rates, and the share of part-time work. At present (2003), there is an employment gender gap of 15.8 % in the EU, while the unemployment gender gap (2004) is equal to 1.7 %. Women form the majority of those working part-time. The share of women employees working part-time was 30.5 % in the EU in 2004. The corresponding figure for men was 6.6 %.

Income and pay

In 2003, in the European Union the estimated gender pay gap was 15%. The risk of poverty was higher for women compared to men in 17 of the Member States.

Decision-making

Balanced participation in decision-making is looked at in the political and economic fields. 23 % of parliamentary seats in the EU are currently occupied by women. Some Member States experienced a substantial increase of the number of women in the parliament since 2003 while others saw a slight decrease. The percentage of women in managerial positions in the EU has increased by 1 percentage point since 2002, to reach 31 % in 2003. Very few women (all MS except 4 do not reach 15 % women) are members of the daily executive boards in top 50 companies.

Knowledge

The development towards a knowledge based society makes high demands on the educational level of the labour force. Women present higher educational attainment than men: the gap between women and men aged 20-24 attaining secondary educational level is 5 percentage points in the EU 2004. Traditional patterns remain in the research field where men represented 86% of academic staff who are full professors (or equivalent) in the EU in 2002. More women than men participate in adult education and training (life-long learning) in 21 Member States.

Working Time

The gap between average hours worked by women and men with children shows that women with children work 11 hours per week less than men with children in the EU in 2003.

Healthy life years

Women are expected to live longer in absence of limitations in functioning/disability than men in most Member States (except in Germany, Sweden, Denmark, UK, the Netherlands and Finland.

The average age of women at birth of first child

The average age of women at birth of first child has increased by at least 0.5 years in 14 Member States during the last few years.

[pic][pic]

[pic][pic]

[pic][pic]

[pic][pic]

[pic][pic]

[pic][pic]

[pic][pic]

[1] Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikums direktīvai par principa īstenošanu, kas paredz vienādas iespējas un vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātības un profesionālās darbības jomās (2004/0084/COD).

[3] Padomes Direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.).

[4] KOM(2004) 115 galīgais

[5] Eurostat, UOE, 2003.

[6] Eurostat, LFS, 2003.

[7] Eurostat, LFS, 2003.

[8] Kā eiropieši pavada laiku, Eurostat, 1998.-2002.

[9] Eurostat, novērtējums 2003.

[10] Aprēķināta kā vidējā valsts nodarbināto daļa attiecībā uz sievietēm un vīriešiem katrā profesijā; atšķirības ir saskaitītas kopā, lai iegūtu kopējo dzimumu nevienlīdzības ainu, ko izsaka kā kopējās nodarbinātības proporciju (ISCO klasifikācija).

[11] Aprēķināta kā vidējā valsts nodarbināto daļa attiecībā uz sievietēm un vīriešiem katrā nozarē; atšķirības ir saskaitītas kopā, lai iegūtu kopējo dzimumu nevienlīdzības ainu, ko izsaka kā kopējās nodarbinātības proporciju (NACE klasifikācija).

[12] Eurostat, ECHP, 2001.

[13] Eurostat, LFS, 2003.

[14] Nodarbinātība Eiropā, EK, 2003.

[15] Nodarbinātība Eiropā, EK, 2004.

[16] Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par ģimenes tiesībām uz atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).

[17] Pekina + 10 – Eiropas Savienībā sasniegtais progress, Luksemburgas prezidentūras ziņojums, 2005. gads.

[18] Komisija plāno pieņemt priekšlikumu 2005. gada pavasarī.

[19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/73/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).