4.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/11

1.

uzskata, ka Trešajam starpposma ziņojumam ir svarīga nozīme, turpinot apspriesties par to, kāda turpmāk būs Eiropas kohēzijas politika;

2.

atzīmē, ka reģionālās atšķirības paplašinātajā Eiropas Savienībā joprojām ir lielas un ka IKP 10 visattīstītākajos reģionos ir par 153 % lielāks nekā 10 vismazāk attīstītajos reģionos;

3.

atzīmē, ka paplašinātajā Savienībā kopumā 64 reģionos IKP šobrīd ir mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējā IKP un ka 90 % jauno dalībvalstu iedzīvotāju dzīvo minētajos reģionos;

4.

tāpēc atkārtoti aicina īpaši atbalstīt minētos reģionus ar ES struktūrfondu līdzekļiem;

5.

norāda, ka 3,5 % ES iedzīvotāju dzīvo reģionos, kurus ietekmē t.s. statistiskais efekts, un atkārtoti aicina rast kopīgu un atbilstošu risinājumu, kas atbilstu minēto reģionu interesēm un būtu saskaņā ar Trešajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju noteiktajiem konverģences mērķiem;

6.

secina, ka 4 % ES iedzīvotāju dzīvo reģionos, kuros, pateicoties veiksmīgai ekonomiskai attīstībai, IKP ir pārsniedzis 75 % no Kopienas vidējā IKP, un atbalsta minēto reģionu prasības piešķirt tiem jaunajam konkurētspējas mērķim atbilstošu pārejas periodu;

7.

atbalsta starpposma ziņojumā izteikto secinājumu, ka, neraugoties uz ievērojamo darba ražīguma pieaugumu pēdējo gadu laikā, darba ražīgums un nodarbinātības līmenis jāpaaugstina mērķtiecīgāk, lai panāktu atšķirību izlīdzināšanos;

8.

pauž satraukumu par to, ka reģionālā nevienlīdzība dažās dalībvalstīs ir palielinājusies, un tādēļ aicina pielikt lielākas pūles kā Eiropas, tā arī attiecīgo valstu līmenī; vienlaicīgi uzsver to, ka reģionālā nevienlīdzība kopš 1995. gada ES ir samazinājusies. Minētā samazināšanās starp valstīm ir bijusi straujāka nekā starp reģioniem;

9.

uzsver ziņojumā izteikto secinājumu, ka daudzās jaunajās dalībvalstīs būs nepieciešama ilgstoša un spēcīga ekonomiskā izaugsme vairākās paaudzēs, lai samazinātu esošās atšķirības;

10.

tāpēc atzinīgi vērtē ziņojumā izteikto secinājumu, ka ES esošās nevienlīdzības samazināšanai ir jāīsteno aktīva kohēzijas politika;

11.

šajā sakarā norāda uz to, ka reģionos ar īpaši lielām sociālekonomiskajām problēmām jāatbalsta arī strukturālās pārmaiņas ceļā uz zināšanu sabiedrību;

12.

uzsver Eiropas Komisijas viedokli, ka ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas nolūkā jāturpina aktīva kohēzijas politika arī tajos reģionos, kas nav vismazāk attīstītie reģioni;

13.

izsaka nepieciešamību īstenot kohēzijas politiku reģionos, kuros ir dabiski strukturāli traucējumi, kā, piemēram, salās, kalnu apvidos vai reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu;

14.

atzinīgi vērtē ziņojumā izteikto secinājumu, ka daudzās programmās uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu vērstie pasākumi pārsniedz 50 % no pasākumu kopskaita;

15.

uzsver programmu izstrādes procesa nozīmi, nosakot reģionus, kam nepieciešams atbalsts, un izstrādājot jauninājumu ieviešanas stratēģiju, un aicina atbalstīt vietējās un reģionālās varas iestādes struktūrfondu finansēto projektu īstenošanā;

16.

atzinīgi vērtē daudzajos termiņa vidusposma novērtējumos īstenoto struktūrfondu līdzekļu lielāku izmantošanu, lai veicinātu izaugsmi un darbavietu radīšanu; vienlaikus tomēr uzsver, ka jāvienkāršo struktūrfondu programmu novirzīšanas un pielāgošanas kārtība;

17.

šajā sakarā atkārtoti kritizē Komisijas pašreizējos priekšlikumus pārskatīt ar izpildi saistītās rezerves piešķiršanas un sadales dalībvalstīm, ko 2011. gadā veiks Padome, kārtību. Reģionu komiteja uzskata, ka tieši dalībvalstīm jābūt tām, kas ciešā sadarbībā ar Komisiju izvērtēs izpildes rezultātus programmas vidusposmā un piešķirs saistību apropriācijas darbības programmām un prioritātēm, kuras attiecīgās dalībvalstis uzskata par vissvarīgākajām;

18.

atbalsta Komisijas viedokli, ka jaunajās dalībvalstīs veiksmīgi uzsākta struktūrfondu atbalsta piešķiršana, un apstiprina savu ieinteresētību 4 % no IKP absorbcijas sliekšņa saglabāšanā attiecībā uz struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm;

19.

atzīmē, ka tikai 9 no 13 dalībvalstīm, kas vismaz daļēji var pretendēt uz 1. mērķa finansējumu, ir ievērojušas papildinājuma principu, un šajā sakarā norāda, ka, novērtējot minētā principa ievērošanu saskaņā ar 11. pantu regulā, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (7), jāņem vērā attiecīgie vispārējie saimnieciskie nosacījumi, konkrētie ekonomiskie apstākļi, privatizācijas gaita vai ārkārtīgi liels valsts finansējums, kas iepriekšējā laika posmā atvēlēts strukturāliem pasākumiem; Jāuzsver arī tas, ka struktūrfondi ir ievērojams ietekmes līdzeklis pilsētās un lauku apvidos, lai saglabātu augstu valsts ieguldījumu līmeni, kas atbilstu to centieniem nodrošināt stabilas valsts finanses;

20.

tāpēc vēlreiz uzsver nepieciešamību arī turpmāk ļaut izmantot privātos līdzekļus struktūrfondu finansēto projektu līdzfinansēšanā, lai vēl vairāk neapgrūtinātu reģionālos un vietējos budžetus, saglabājot valsts ieguldījumu augstu līmeni reģionālajā un vietējā mēroga.

21.

atzīmē, ka arī Eiropas Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja lielā mērā atbalsta Reģionu Komitejas nostāju jautājumā par struktūrpolitikas turpmāko veidošanu;

22.

uzsver nepieciešamību mobilizēt vietējos un reģionālos dalībniekus struktūrpolitikas turpmākai īstenošanai un apliecina savu ieinteresētību arī turpmāk aktīvi piedalīties ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saistīto jautājumu apspriešanā, organizējot kopējus pasākumus un konferences;

23.

pēc Eiropas Augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika 16. un 17. jūnijā, pauž bažas par to, ka dalībvalstīm vēl joprojām ir atšķirīga nostāja jautājumā par Eiropas Savienības turpmāko finansējumu, un novēlota vienošanās pirmām kārtām apdraudēs nākamā atbalsta piešķiršanas perioda veiksmīgu uzsākšanu un radīs finansiālu nestabilitāti ES vietējās un reģionālajās varas iestādēs. Pašreizējai krīzei būs negatīva ietekme arī uz dalībvalstu, pirmām kārtām jauno dalībvalstu, tautsaimniecību.

24.

tāpēc aicina dalībvalstis nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par Eiropas Savienības turpmāko finansējumu;

25.

aicina neaizmirst par kohēzijas politikas mērķiem, samazinot valsts atbalsta vispārējo līmeni, un apliecina savu ieinteresētību līdzsvarotas un atbilstošas atbalsta piešķiršanas politikas īstenošanā Eiropas Savienībā, vienlaicīgi ievērojot 2001. gada 23. un 24. marta Eiropadomes Stokholmas sanāksmes secinājumus;

26.

atzinīgi vērtē jauno atbalsta programmu plānošanas stratēģisko vadlīniju iesniegšanu izskatīšanai un norāda, ka Komiteja par tām izteiks viedokli atsevišķā atzinumā.