Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52004XR0518

Reģionu Komitejas rezolūcija par jaunas dinamikas piešķiršanu Lisabonas stratēģijai

OV C 164, 5.7.2005, p. 91–94 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

5.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/91


Reģionu Komitejas rezolūcija par jaunas dinamikas piešķiršanu Lisabonas stratēģijai

(2005/C 164/13)

REĢIONU KOMITEJA,

ŅEMOT VĒRĀ Wim KOK kga vadītās augsta līmeņa darba grupas ziņojumu “Saskaroties ar izaicinājumu— Lisabonas stratēģija ekonomiskai izaugsmei un nodarbinātībai”, 2004. gada novembris;

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas ziņojumu “Stratēģiskie mērķi 2005. — 2009. gadam. Eiropa 2010. gadā — partnerība Eiropas atdzimšanai — labklājība, solidaritāte un drošība” (1);

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas ziņojumu par “Komisijas 2005. gada darba programmu” (2);

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Komisijas ziņojumu 2005. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē — “Kopīgā sadarbība ekonomiskajai izaugsmei un darba vietu izveidei — jauns aizsākums Lisabonas stratēģijai” (3);

ŅEMOT VĒRĀ tās 2004. gada 29. septembra atzinumu par “Lisabonas stratēģijas novērtējumu termiņa vidū” (CdR 152/2004);

ŅEMOT VĒRĀ tās 2004. gada 18. novembra atzinumu par EK ziņojumu — “Zinātne un tehnoloģijas –Eiropas nākotnes pamats — Nostādnes pētniecības atbalsta politikā Eiropas Savienībā”(CdR 194/2004);

ŅEMOT VĒRĀ tās 2005. gada 23. februāra atzinumu par Eiropas Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam — “Veidojot mūsu kopīgo nākotni — Paplašinātās Savienības politiskie izaicinājumi un budžeta līdzekļi (2007.g.-2013.g.)”(CdR 162/2004);

ŅEMOT VĒRĀ tās 2005. gada 23. februāra atzinumu par “Priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido integrētu rīcības programmu mūžizglītības jomā”(CdR 258/2004);

ŅEMOT VĒRĀ tās 2005. gada 23. februāra atzinumu par “globalizācijas sociālo dimensiju” (CdR328/2004);

UZSKATOT, ka teritoriālās varas iestādes ir kompetentas iestādes, kuras īsteno nozīmīgu ES politikas daļu;

UZSKATOT, ka teritoriālo varas iestāžu dalība ES prioritāšu noteikšanā būtiski nostiprinās ES politikas demokrātisko tiesiskumu;

2005. gada 23. un 24. februāra 58. plenārajā sesijā (24. februāra sēdē) pieņēma šādu rezolūciju.

Lisabonas stratēģijas mērķi

1.

atkārtoti pauž savu atbalstu Lisabonas stratēģijai, kuras īstenošana līdz 2010. gadam ir Eiropas Savienības politikas prioritāte;

2.

uzņem ar gandarījumu faktu, ka Eiropas Komisija ir iekļāvusi Lisabonas stratēģiju starp tās prioritātēm piecu gadu plānā laika posmam no 2005. līdz 2009. gadam;

3.

atgādina, ka Lisabonas mērķu īstenošanai (4) ir nepieciešama visaptveroša ar dalībvalstu līdzdalību izstrādāta stratēģija ar mērķi palielināt ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas, it īpaši paātrinot strukturālās reformas, lai nostiprinātu konkurētspēju un inovāciju; pabeidzot uzsāktos pasākumus attiecībā uz iekšējo tirgu; modernizējot Eiropas sociālo modeli; investējot cilvēkresursos un cīnoties pret sociālo atstumtību; radot piemērotus apstākļus normālai ekonomikas izaugsmei un labām izaugsmes perspektīvām, nosakot saprātīgu makroekonomisko politiku; veicinot uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku ar tādu politisko līdzekļu palīdzību, kuri vislabāk atbilst informācijas sabiedrībai un pētījumiem un attīstībai; nostiprinot reģionālo kohēziju Eiropas Savienībā (5);

4.

uzsver, ka priekšlikumi šajā jomā nevar gūt panākumus bez aktīvas un stratēģiskas darbības vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanai visās dzīves jomās.

Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošana, stabila kohēzijas politika un šiem mērķiem piemērota finansiālā struktūra—nedalāma trīsvienība

5.

atzinīgi novērtē Komisijas apņemšanos turpmākajai kohēzijas politikai ieteikt mērķus un instrumentus, kas nodrošinātu atbilstību Lisabonas stratēģijai, bet ir pārliecināta, ka šo apņemšanos nav iespējams realizēt, ja Eiropas Savienība šajā nolūkā nesniedz atbilstošu finansiālu atbalstu;

6.

atzīmē Eiropas Komisijas uzaicinājumu reģionālajām un vietējām varas iestādēm struktūrfondu politikas ietvaros piedalīties projektu izstrādē, kas atļaus īstenot šos projektus un Lisabonas stratēģiju (6);

7.

uzskata, ka Kopienas struktūrpolitikā rodami izcili Eiropas politikas pievienotās vērtības piemēri. Eiropas Savienības ieguldījumos pētniecības un attīstības jomās, pārrobežu sadarbībā un infrastruktūras projektos izmantota tā pati partnerības metode, kas iekļauta Lisabonas stratēģijā un kuras mērķis ir nostiprināt ekonomisko izaugsmi, konverģenci, konkurētspēju un noturīgu attīstību;

8.

aicina Eiropas iestādes koncentrēties uz pašreizējo lēmumu efektīvu piemērošanu, kā arī izvairīties iesaistīties jaunos procesos un nospraust jaunus mērķus. Lisabonas stratēģiju nedrīkst izmantot katra jauna Kopienas tiesību akta priekšlikuma attaisnošanai par katru cenu un līdz ar to tā neatbrīvo no nepieciešamības izmantot līgumus kā juridisko bāzi un ievērot pārvaldības noteikumus;

Lisabonas stratēģijas īstenošana, lai panāktu demokrātiskāku un konsekventāku ekonomisko un sociālo pārvaldību

9.

izsaka nožēlu, ka Komisijas pieeja ir balstīta tikai uz attiecībām starp centrālajām varas iestādēm un dalībvalstīm un ka vietējām un reģionālajām varas iestādēm netiek dota iespēja piedalīties, izmantojot tiešu Eiropas līmeņa saziņas kanālus. Valsts rīcības plānu īstenošana un tā izstrāde ir gandrīz pilnībā nodota dalībvalstu pārziņā; uzskatot, ka viens no Lisabonas stratēģijas izpildes kavēšanās iemesliem ir saistīts ar īstas decentralizētas pieejas trūkumu, atkārtoti pauž prasību Lisabonas stratēģijas īstenošanu veikt intensīvākā un decentralizētākā veidā saskaņā ar Lisabonas Eiropadomes secinājumiem, izvirzot noteikumu, ka “īstenošanai izraudzītā pieeja būs pilnībā decentralizēta, pamatojoties uz subsidiaritātes principu; ES, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība tiks aktīvi iesaistīti dažādos partnerības veidos  (7) ;

10.

uzskata, ka strukturālās reformas un vienotā tirgus izveides pabeigšana, kas nepieciešami Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai, nevar norisināties uz sociālās kohēzijas rēķina un tiem turklāt ir jābūt saistītiem ar ievērojamām ekonomiskām, sociālām un izglītības investīcijām;

11.

uzsver, ka Lisabonas stratēģijas mērķi ir sasniedzami tikai tad, ja veicamie pasākumi sekmē Eiropas pilsoņu maksimālu dalību Eiropas ekonomikā un iesaka padarīt aktīvu pilsoņu dalību ekonomikā un tai traucējošo barjeru nojaukšanu par vispārēju principu katrā ekonomiskās politikas jomā;

12.

atgādina, ka Lisabonas stratēģijas īstenošana balstīta uz Eiropas sociālā modeļa modernizāciju, investējot cilvēkresursos un apkarojot sociālo atstumtību. Tādēļ Reģionu komiteja pauž bažas par to, ka Komisijas ziņojumā nav iekļauta atsauce uz sociālās atstumtības apkarošanas gaitu;

13.

uzskata, ka debatēm par nākamo sociālo darbības programmu ir jānorisinās saistībā ar jaunas dinamikas piešķiršanu Lisabonas stratēģijai, koncentrējot valstu centienus uz jaunu darba vietu izveidošanu un novēršot šķēršļus nodarbinātībai, kuri lielākoties skar sievietes, vecāka gada gājuma personas, nekvalificētus strādniekus un imigrantus. Tādējādi, lai sasniegtu labākas un skaitliski vairāk darba vietu, jāizveido tāds Eiropas darba tirgus, kas veicina mobilitāti;

14.

iesaka iekļaut vides jautājumus visa veida politikās;

15.

atkārtoti pauž savu pārliecību, ka nepieciešams veltīt vienlīdzīgu uzmanību attiecībā uz visiem trim Lisabonas stratēģijas pīlāriem — ekonomisko, sociālo un vides pīlāru –, lai dzīves kvalitāte tiktu izvirzīta uzmanības centrā;

16.

uzsver uzņēmējdarbības un jauninājumu būtisko lomu; uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā aicina samazināt birokrātiskos pasākumus un ar informatīvo kampaņu palīdzību atbalstīt uzņēmēju tēlu, kliedēt iespaidu par neveiksmi kā kaut ko apkaunojošu un veicināt Eiropas uzņēmējdarbības garu;

17.

uzskata, ka Lisabonas stratēģijas galvenais vājais punkts ir rodams tās īstenošanā, it īpaši no dalībvalstu puses. Lai šo situāciju uzlabotu, Lisabonas stratēģiju ir jātiecas padarīt mērķtiecīgāku, caurskatāmāku un demokrātiskāku. Reģionu komiteja atbalsta ieteikumu (8) uzsākt Eiropas mēroga informatīvu kampaņu, kuras nolūks ir informēt Eiropas pilsoņus par Lisabonas stratēģiju un tās iespaidu uz ikdienas norisēm;

18.

ja Padome sekotu Komisijas ieteikumam nozīmēt par Lisabonas stratēģiju atbildīgās personas valstu līmenī, neveidojot jaunas pārvaldes struktūras, Reģionu komiteja aicina izveidot ciešu sadarbību ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm;

19.

ar nožēlu atzīmē, ka Komisija nav paredzējusi salīdzinošo novērtējumu un kategoriju sarakstus, tādējādi apgrūtinot reformu norises novērtējumu un salīdzināmību dažādās dalībvalstīs. Kategoriju sarakstu izveide, kā arī esošo nepilnību un priekšrocību novērtējums valsts un, ja nepieciešams, arī reģionālā līmenī uzlabotu konkurenci un veicinātu ievērojamus uzlabojumus reformu īstenošanā;

20.

atzinīgi novērtē Komisijas ieteikumu aizstāt pašreizējos daudzos ikgadējos ziņojumus ar ikgadēju stratēģisku ziņojumu. Aicina dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās varas iestādes attiecīgo valstu rīcības plānu izstrādē, lai, īstenojot Lisabonas stratēģiju tiktu ņemtas vērā vietējās un reģionālās prioritātes un specifiskās īpatnības;

21.

pauž nožēlu, ka Komisijas stratēģijai nav izdevies iesaistīt vietējās un reģionālās varas iestādes un ka izveidotā sadarbība joprojām pārsvarā norisinās starpvaldību līmenī. Tādēļ tā pieprasa, lai Komisija ierosina pārveidot atklāto koordinācijas metodi, tajā iesaistot vietējās un reģionālās varas iestādes. Reģionu komiteja arī aicina Komisiju saskaņā ar Baltajā grāmatā pausto labas pārvaldības principu pirms šajā pantā paredzēto atzinumu sniegšanas konsultēties ar Reģionu komiteju;

22.

atgādina par Komisijas apņemšanos savas iniciatīvas “uzlabot likumdošanas procesu” ietvaros izveidot analīzes instrumentu tiesiska rakstura ieteikumiem vides un sociāli ekonomiskajā kontekstā, kā arī katram ieteikumam pievienot ietekmes dokumentu subsidiaritātes aspektā. Reģionu komiteja gaida šīs veicamās izmaiņas ar ļoti lielu interesi;

Lisabonas stratēģijas, Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ieviešana

23.

atbalsta uzskatu, ka ES neizdosies sasniegt nepieciešamo ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas līmeni, ja Eiropas makroekonomiskā sistēma dalībvalstīs nebūs saskaņota ar Lisabonas stratēģiju un ja netiks uzlabota Kopienas ekonomisko instrumentu atbilstība;

24.

piekrīt mērķim, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā, ievērojot EK līguma (9) nosacījumus, ilgtermiņā labāk jāņem vērā ekonomiskās konjunktūras sekas un budžeta iespējas, uzskata, ka “visaptverošais novērtējums”, uz kuru ir atsauce EKDL 104.6. pantā, būtu jāprecizē, iekļaujot valsts iestāžu ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu saistīto investīciju ilguma vērā ņemšanu un iesaka pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, padarot to elastīgāku un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās ekonomiskās sitācijas. Tas būtu jāveic, nekaitējot pakta kritēriju ievērošanai, un neizslēdzot atsevišķus izdevumu veidus no budžeta deficīta aprēķina;

25.

piekrīt Eiropas Komisijas ieteikumam, kas paredz palielināt finanšu resursu apjomu, kas paredzēts Eiropas tīkla attīstīšanai, dodot priekšroku starpnacionālajiem projektiem, kas veicina jaukto transporta sistēmu un ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu, uzskatot, ka tas palīdzēs risināt problēmas, kas saistītas ar satiksmes un tirdzniecības plūsmu pieaugumu;

Pakalpojumu ar vispārēju nozīmi loma, tiecoties pēc jaunas dinamikas Lisabonas stratēģijai

26.

atzinīgi novērtē faktu, ka attiecībā uz izcelsmes valsts principa pielietošanu direktīvas projektā par pakalpojumiem (10) Komisija atzīst problēmas, uz kuram norādījusi Reģionu komiteja (11);

27.

izsaka nožēlu, ka Komisija nesniedz norādes par konkrētu paveikto darbu attiecībā uz Balto grāmatu par pakalpojumiem ar vispārēju nozīmi (12);

28.

uzskata par nepieciešamu valsts atbalsta jomā uzmanības centrā izvirzīt Kopienas interešu horizontālos mērķus, tādus kā nodarbinātība, reģionālā attīstība, vide, apmācība un pētniecība, jo īpaši atbalsts inovatīviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Savienībai nevis jātiecas uz Valsts atbalsta kvantitatīvu samazināšanu, bet gan jādod priekšroka valsts pabalsta sistēmas uzlabošanai, cenšoties ilgtermiņā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu;

29.

atbalsta ietekmes analīžu ieviešanu, lai labāk noteiktu tos valsts atbalsta veidus, kuriem ir ierobežota ietekme uz ES tirdzniecību un konkurenci, bet kuri spēj novērst nozīmīgus trūkumus tirgū, dot ieguldījumu ekonomiski atpalikušo reģionu attīstībā un veicināt uzņēmējdarbības garu. Visbeidzot, Reģionu komiteja aicina Komisiju turpināt tās darbu pie vietējo un reģionālo varas iestāžu nodrošināšanas ar lielāku tiesisko drošību un lielāku pārredzamību pakalpojumu ar vispārēju nozīmi finansēšanā un pārvaldībā;

Tiecoties izveidot Eiropas zināšanu telpu

30.

atbalsta Komisijas aicinājumu reģionālā un pašvaldību līmenī izveidot inovāciju centrus, kuri apvienos novatoriskos mazos un vidējos uzņēmumus, universitātes, atbilstošas finanšu un tirdzniecības struktūras;

31.

atbalsta projekta par zināšanu pakta uzsākšanu, ar kuru atjauno Eiropas Savienības un dalībvalstu kopējo apņemšanos attīstīt pētniecības, inovācijas un izglītības jomas. Šā pakta nolūks ir apkopot dažādas zināšanu programmas un sagatavot ierobežotu un pamatotu mērķu uzskaiti, iesaistot visus Eiropas zināšanu politikas dalībniekus. Komiteja ierosina dalībvalstīm turpmāk tērēt pētniecībai 3 % no to IKP. Tā mudina visos valsts pārvaldes līmeņos iekļaut pasākumus, kuri veicinātu studentus izvēlēties karjeru zinātnē;

32.

uzsver vietējo un reģionālo varas iestāžu nozīmīgo lomu integrētas mūžizglītības un apmācības koncepcijas ieviešanā ar mērķi panākt zināšanu sabiedrības izveidi. Šīs koncepcijas pamatelementi ir novatoriska darba ētika un valodu apmācība, kas ir mobilitātes veicināšanas pamatā.;

33.

atzīmē, ka nozīmīga Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa ir nodokļu daudzveidība, un aicina dalībvalstis izveidot konkurētspējīgas nodokļu priekšrocības, lai palielinātu privātā sektora investīcijas arī izpētē;

34.

atbalsta Eiropas Jaunatnes pakta ieviešanu, koncentrējoties uz bezdarba, sociālās un profesionālās integrācijas problēmām;

35.

aicina ieviest Eiropas programmu attiecībā uz iedzīvotāju novecošanu, izmantojot vecāko Eiropas pilsoņu zināšanas un pieredzi;

Lisabonas stratēģijas globālais konteksts

36.

uzskata, ka Lisabonas stratēģijas mērķus neizdosies sasniegt, ja Eiropas Savienība starptautiskajā mērogā neatbalstīs tādu globalizācijas politiku, kuras noteikumi attiecībā uz konkurenci, sociālajām tiesībām un intelektuālo īpašumu būtu efektīvāki un taisnīgāki;

37.

uzskata, ka imigrācija no trešajām valstīm var radīt izdevību padarīt Eiropas ekonomiku dinamiskāku un idejām bagātāku un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ierosināt jaunu pieeju legālajai migrācijai;

38.

uzdod tās priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Parlamentam, Luksemburgas un Lielbritānijas prezidentūrām.

Briselē, 2005. gada 24. februarī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Peter STRAUB


(1)  COM (2005) 12, 26.01.2005

(2)  COM (2005) 15, 26.01.2005

(3)  COM (2005) 24, 02.2005

(4)  Pamatojoties uz Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmes secinājumu 5.punktu

(5)  Secinājumu 6. punkts

(6)  1. lpp— (EN), COM 2005 (24)

(7)  Secinājumu 38. punkts.

(8)  Formulējusi “Augsta līmeņa grupa par sociālas politikas nākotni paplašinātā Eiropā”.

(9)  EK līguma 104.6 pants un protokols par pārmērīgiem deficītiem.

(10)  COM (2005) 24, 18. lpp

(11)  CdR 154/2004 fin

(12)  COM (2005) 24, 18. lpp


Top