Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52004TA1130(02)

    Revīzijas palāta — Gada pārskats par 2003. finanšu gadu - Pārskats par darbībām ko finansē sestais, septītais, astotais un devītais Eiropas Attīstības fonds (EAF), ariestāžu atbildēm

    OV C 293, 30.11.2004, p. 315–384 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    30.11.2004   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 293/315


    PĀRSKATS PAR DARBĪBĀM, KO FINANSĒ SESTAIS, SEPTĪTAIS, ASTOTAIS UN DEVĪTAIS EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS (EAF)


    PĀRSKATS PAR DARBĪBĀM, KO FINANSĒ SESTAIS, SEPTĪTAIS, ASTOTAIS UN DEVĪTAIS EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS (EAF)

    SATURS

    Ievads

    I nodaļa – Sestā, septītā, astotā un devītā EAF ieviešana

    Jaunā veida finanšu pārvaldības ziņojumu joprojām varētu uzlabot

    Tālākas piezīmes par ziņojuma saturu

    Secinājumi

    II nodaļa – Revīzijas palātas sniegtā Ticamības deklarācija par EAF

    Revīzijas palātas Ticamības deklarācija par sesto, septīto, astoto un devīto Eiropas Attīstības fondu (EAF) 2003. finanšu gadā

    Informācija Ticamības deklarācijas atbalstam

    Pārskatu ticamība

    Notikušo darījumu likumība un pareizība

    Izmaiņas pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu sniegumā

    III nodaļa – Iepriekš formulēto apsvērumu pēcpārbaude

    EAF ietveršana kopbudžetā

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    Situācijas attīstība

    Dalība EAF revīzijās, ko veic ĀKK valstu augstākās revīzijas iestādes

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    Situācijas attīstība

    Stabex fondu uzraudzība

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    Situācijas attīstība

    IV nodaļa – Galvenie apsvērumi īpašajos ziņojumos, ko publicējusi Palāta kopš pēdējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras

    Īpašais ziņojums Nr. 15/2003 par to mikroprojekta programmu revīziju, ko finansē EAF

    PALĀTAS APSVĒRUMI

    KOMISIJAS ATBILDES

    IEVADS

    1.

    Eiropas Attīstības fondi (EAF) ir dibināti starptautisku konvenciju vai nolīgumu (1) noslēgšanas rezultātā, ko parakstījušas Eiropas Savienības dalībvalstis un noteiktas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis (ĀKK), kā arī pieņemot Padomes lēmumus 20 ārvalstīm un ārvalstu teritorijām (ĀĀT). Kopš 2003. gada maija Austrumtimoras Republika ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, tādējādi ĀKK valstu skaits sastāda 78 valstis.

     

    2.

    Komisijai kopā ar ĀKK valstīm ir pienākums un tās ir atbildīgas par EAF pārvaldību, neierobežojot noteiktu finanšu instrumentu ieviešanu, kas līdz šim bija uzticēts Eiropas Investīciju bankai (EIB). Jaunā 2003. gada 27. marta Finanšu regula ieviesa svarīgu izmaiņu attiecībā uz devītā EAF pārvaldību. EIB uzņēmās pilnu atbildību par investīciju instrumenta ieviešanu un, lai gan Komisija konsolidē šo pārvaldības jomu EAF pārskatos, šīs darbības netiek ņemtas vērā Palātas Ticamības deklarācijā vai Eiropas Parlamenta piemērotajā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā (2)  (3). Tomēr Palāta saglabā vispārēju atbildību par EAF revīziju. Gadījumā, ja tiek veiktas darbības saskaņā ar EIB pārvaldību, Palāta veic šo uzdevumu, kā tas noteikts trīspusējā nolīgumā, kas noslēgts starp EIB, Komisiju un Palātu (iepriekš minētās regulas 112. pants).

     

    3.

    EAF ieviešanas periods joprojām ir ļoti garš (sk. 1. tabulu) .

    3.

    The overall duration of EDFs is long because, in the past, unused amounts could be recommitted under the same EDF. Following the entry into force of the Cotonou Agreement, all decommitted balances will be reused under the 9th EDF, which will speed up the closure of the preceding EDFs. Nonetheless, the implementation period for projects and programmes within the EDFs is comparable to other Community development aid programmes and those of Member States or the major donors.

    1. tabula – ĀKK-ES konvenciju un nolīgumu, un EAF ilgums

    ĀKK-ES konvencijas vai nolīgumi

    EAF

    Oficiālais ilgums

    Īstenošanas faktiskais ilgums 2003. gada 31. decembrī

    Trešā Lomes konvencija (OV L 86, 31.3.1986.)

    Sestais EAF

    Nav slēgts (4)

    5 gadi, sākot no 1985. gada 1. marta (291. pants)

    5 gadi, sākot no 1985. gada 1. marta (294. pants)

    17 gadi, sākot no 1986. gada 24. marta (5)

    Ceturtā Lomes konvencija (OV L 229, 17.8.1991.), pārskatīta Maurīcijā 1995. gada 4. novembrī (OV L 156, 29.5.1998.)

    Septītais EAF

    Nav slēgts (5)

    5 gadi, sākot no 1990. gada 1. marta (Finanšu protokola 1. pants)

    12 gadi, sākot no 1991. gada 1. septembra (5)

    10 gadi, sākot no 1990. gada 1. marta (366. panta 1. punkts)

    Astotais EAF

    Nav slēgts (1)

    5 gadi, sākot no 1995. gada 1. marta (Otrā finanšu protokola 1. pants)

    5 gadi, sākot no 1998. gada 1. jūnija (5)

    ĀKK-ES partnerattiecību nolīgums, parakstīts Kotonū (OV L 317, 15.12.2000.)

    Devītais EAF

    Īstenošana sākās 2003. gada 1. aprīlī (5)

    20 gadi, sākot no 2000. gada 1. marta (95. pants)

    5 gadi, sākot no 2000. gada 1. marta (Finanšu protokola 1. pants)

     

    4.

    Devītais EAF stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī (tajā pašā datumā, kad spēkā stājās Kotonū nolīgums, kas tika parakstīts 2000. gada jūnijā).

    4.

    The 9th EDF could not enter into force until it had been ratified by all the Member States and by two-thirds of the ACP States.

    5.

    Finanses katram no četriem EAF, kas tiek ieviesti 2003. gadā, izņemot EIB pašreizējā pārvaldībā esošos instrumentus, galvenokārt tiek piešķirtas:

    a)

    programmējamam atbalstam (6) ar mērķi ieviest attīstības projektus (apmēram puse no kopējiem asignējumiem),

    b)

    programmējamam atbalstam (6) ar mērķi sniegt tiešu budžeta atbalstu saņēmējvalstīm (gandrīz ceturtdaļa no kopējiem asignējumiem),

    c)

    neprogrammējamam atbalstam, kas paredzēts īpašām sadarbības jomām, piemēram, atbalsts eksporta produktiem (Stabex un Sysmin vai FLEX), vai finanšu ieguldījumam, piemēram, riska kapitāls (7) un atbalsts parādu dzēšanai (vairāk par ceturtdaļu no kopējiem asignējumiem).

     

    6.

    Principā, tiklīdz programmēšana ir pabeigta, EAF resursi tiek mobilizēti divos līmeņos, kā tas tiek prasīts saskaņā ar procedūru, iesaistot Komisiju un ĀKK saņēmējvalstis. Ja prasība tiek saņemta no ĀKK valsts, Komisija kā galvenais kredītrīkotājs pieņem finanšu lēmumus (pārskatos minēti kā finanšu saistības (8)), saņemot EAF komitejas piekrišanu (9). (EAF komiteja sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem.) Pēc tam, finanšu nolīgumu ietvaros, Komisija un ĀKK valsts izstrādā noteikumus attiecībā uz šo lēmumu ieviešanu, ko veic valsts kredītrīkotājs (10) konkrētajā valstī. Minētais kredītrīkotājs slēdz līgumus (pārskatos minēti kā individuālās juridiskās saistības (11)) un apstiprina maksājumus, ko pārbaudīs un veiks Komisija saskaņā ar EAF ieviešanas procedūrām un ar finanšu kanāliem, kas tādā veidā ir izveidoti.

     

    7.

    Tiešais budžeta atbalsts, kas sastāda lielu daļu EAF finansējuma – apmēram 800 miljoni EUR 2003. gada saistībās (24 % no kopējā apjoma) – netiek pakļauts šai dalītās pārvaldības sistēmai. Komisija joprojām ir vienīgais kredītrīkotājs un, ārēja atbalsta gadījumā, ko finansē no Savienības kopbudžeta, “finanšu nolīgumi (…) budžeta atbalsta jomā, kas veido juridiskās saistības, var radīt maksājumus, nenoslēdzot cita veida juridiskās saistības” (12). Tiklīdz Komisija ir pārbaudījusi, ka Kotonū nolīguma un finanšu nolīguma nosacījumi ir izpildīti, Komisija, pamatojoties tikai uz tās parakstu, veic sākotnēju naudas līdzekļu pārskaitījumu uz saņēmējvalstu budžetu. Tiklīdz šie līdzekļi ir pārskaitīti, tie kļūst par daļu no ĀKK valstu resursiem un tiek ietverti to budžetā. No juridiskā un grāmatvedības viedokļa tie tiek izmantoti un revidēti saskaņā ar likumiem un procedūrām, kas tiek piemērotas saņēmējvalstīs. Komisija un pārējie galvenie starptautiskie ziedotāji izvērtē gan uzlabojumus, kas veikti valsts finanšu pārvaldībā attiecīgajās valstīs, gan nabadzības samazināšanas rezultātus. Pirms tiek izmaksāti turpmākie maksājumi, Komisija pārbauda, vai ir veikti uzlabojumi, kas ietverti finanšu nolīguma nosacījumos.

     

    8.

    Pēdējais pasākums 2003. gadā bija intensīva Komisijas dienestu atbildības reorganizācija ar mērķi ieviest EAF. Šo ārējā atbalsta reformu kontekstā (13), kā arī lai uzlabotu šāda atbalsta pārvaldības tempu un kvalitāti, Komisija deleģēja ievērojamu daļu no tās funkcijām un resursiem savām delegācijām ĀKK valstīs (2003. gada beigās 16 delegācijām funkcijas bija pilnībā deleģētas un 11 – lielā mērā deleģētas, kamēr atlikušajām 17 delegācijām funkcijas un resursus vajadzēja deleģēt pirms 2004. gada jūlija).

     

    I NODAĻA – SESTĀ, SEPTĪTĀ, ASTOTĀ UN DEVĪTĀ EAF IEVIEŠANA (14)

    Jaunā veida finanšu pārvaldības ziņojumu joprojām varētu uzlabot

    9.

    Finanšu pārvaldības ziņojums par 2003. finanšu gadu attiecībā uz sesto, septīto, astoto un devīto EAF, ko Komisija nosūtīja Palātai 2004. gada 22. jūnijā pēc 31. maija gala termiņa, kas minēts 102. un 135. pantā Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF, ir izstrādāts jaunā formā. Tajā ir ietverta plašāka informācija, kas ir izsmeļošāka un detalizētāka. Jo īpaši ir jāatzīmē mērķu un sasniegumu salīdzinājums, kā arī budžeta izpildes apstiprinātāju instanču un Revīzijas Palātas ieteikumu pēcpārbaudes. Ziņojumā tiek atspoguļotas EAF pārvaldības galvenās iezīmes 2003.finanšu gada laikā. Tajā tiek minēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis finansiālo saistību, juridisko saistību un maksājumu apjoms visās Komisijas un EIB pārvaldības jomās (sk. 2. un 3. tabulu ).

     

    2. tabula – EAF resursu kumulatīvais izlietojums 2003. gada 31. decembrī

    (miljonos EUR)

     

    Stāvoklis 2002.g. beigās

    Budžeta izpilde 2003. finanšu gadā

    Stāvoklis 2003.g. beigās

    Kopējā summa

    Izpildes koeficients % (17)

    6. EAF

    7. EAF

    8. EAF (18)

    9. EAF (19)

    Kopējā summa  (19)

    6. EAF

    7. EAF

    8. EAF (18)

    9. EAF (19)

    Kopējā summa  (19)

    Izpildes koeficients % (17)

    A – RESURSI (15)

    32 840,4

     

    – 357,5

    – 585,6

    –1 736,7

    15 493,1

    12 813,3

    7 471,6

    10 926,1

    11 762,9

    15 493,1

    45 653,7

     

    B – IZLIETOJUMS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1. Finansiālās saistības

    29 921,2

    91,1

    –13,1

    –2,6

    255,1

    3 522,4

    3 761,8

    7 471,6

    10 926,1

    11 762,9

    3 522,4

    33 683,0

    73,8

    2. Individuālā juridiskās saistības

    24 824,2

    75,6

    30,7

    311,7

    1 406,6

    1 133,7

    2 882,7

    7 349,6

    10 297,1

    8 926,5

    1 133,7

    27 706,9

    60,7

    3. Maksājumi (16)

    21 536,4

    65,6

    47,0

    486,2

    1 559,6

    281,7

    2 374,5

    7 282,1

    9 718,6

    6 628,5

    281,7

    23 910,9

    52,4

    C – Nenokārtotie maksājumi (B1–B3)

    8 384,8

    25,5

     

     

     

     

     

    189,5

    1 207,5

    5 134,4

    3 240,7

    9 772,1

    21,4

    D – Pieejamais atlikums (A–B1)

    2 919,2

    8,9

     

     

     

     

     

    0,0

    0,0

    0,0

    11 970,7

    11 970,7

    26,2

    3. tabula – Budžeta izpilde no 2000. līdz 2003. finanšu gadam, ieskaitot

    (miljonos EUR)

     

    2000

    2001

    2002

    2003

    1. Finansiālās saistības

    3 757,4

    1 554,2

    1 768,4

    3 761,8

    2. Individuālas juridiskās saistības

    2 296,2

    2 263,4

    2 142,9

    2 882,7

    3. Maksājumi

    1 547,7

    2 067,9

    1 852,7

    2 374,5

    Avots:Revīzijas palāta

    10.

    Tomēr vairākās svarīgās jomās ziņojumu joprojām varētu padarīt saprotamāku un precīzāku, un tā informatīvā vērtība būtu lielāka, ja daži fakti būtu daudz skaidrāk aprakstīti un ietverti kopējā kontekstā:

    10.

    As in the past, the Commission will take account of the comments of the Court when drawing up its forthcoming reports on financial management;

    a)

    kas attiecas uz liela apjoma finanšu saistībām, būtu bijis noderīgi atzīmēt, ka Kotonū nolīgums tika parakstīts 2000. gada jūnijā, tādējādi devītā EAF programmēšana tika veikta ilgi pirms tam, kad tas stājās spēkā 2003. gada aprīlī. Bija nenovēršami, ka šis ilgais sagatavošanās periods nozīmēja liela apjoma finanšu un juridiskās saistības,

    (a)

    The Commission has taken transitional measures to remedy the delay in ratifying the Cotonou Agreements. It is true, however, that EDFs are implemented cyclically, as the amounts committed are always higher at the start of an EDF. Fully integrating cooperation with the ACP countries into the general EU budget would solve the problem.

    b)

    kas attiecas uz liela apjoma juridiskajām saistībām, tās daļēji tika nostiprinātas ar ātras atmaksas instrumentiem (Lielu parādu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīva, tiešais budžeta atbalsts utt.) – šis punkts nav pietiekoši izvērsts paskaidrojošajā tabulā ziņojuma 3. lappusē.

    (b)

    The increased recourse to sectoral support and budgetary aid, where the conditions are met, has been part of the agreed EC development policy since 2000 (see paragraph 25 of the Statement by the Council and the Commission on EC Development Policy, December 2000, COM(2000) 0212). Moreover, other sectors showed greater increases over the forecasts (for instance, commitments for social and human development were above target).

    11.

    Ņemot vērā finanšu informācijas pašreizējo pasniegšanas veidu, nav iespējams salīdzināt tās summas, kas piešķirtas projektiem, budžeta atbalstam un neprogrammējamam atbalstam (20) saskaņā ar devīto EAF, ar tām summām, kas tika piešķirtas saskaņā ar agrākiem EAF.

    11.

    The 9th EDF no longer includes the instrument concept that was present in earlier EDFs or certain presentations. Nevertheless, as regards the 9th EDF, the revenue and expenditure accounts give the information concerned separately. The report on financial management gives details of the budget support.

    12.

    Laikā, kad tiek sagatavots desmitais EAF, vēl joprojām nav pieņemti finanšu lēmumi attiecībā uz 75 % no devītā EAF asignējumiem, un pašlaik ir spēkā četri atsevišķi EAF- katrs no tiem ar saviem noteikumiem. Šie fakti līdz ar pārejas problēmām, ko Palāta ir jau uzsvērusi (sk. 57. punktu), ir jāizskata debašu laikā, apspriežot iespējamību EAF ietvert budžetā.

    12.

    The Commission fully agrees with the Court on this point and has set out the advantages of including EDFs in the budget in its communication (COM(2003) 590 of 8 October 2003) (see also the Commission's reply to paragraph 57).

    The Commission plans to commit all the 9th EDF funds before the end of 2007. If EDFs are not included in the budget, a new EDF will be needed for commitments in 2008. Meanwhile, preparations for the 10th EDF have started so that the necessary negotiations with the ACP States and the Council can take place in good time.

    13.

    Fakts, ka sākotnējais mērķis 2003. gadā uzņemties saistības par 2 500 miljoniem EUR tika pārsniegts par 49 %, izriet no pārāk piesardzīgiem aprēķiniem, kad neizdevās ņemt vērā vairākus faktorus (sk. 10. punktu). Turklāt finanšu pārvaldības ziņojumā joprojām trūkst informācijas par kvantitatīvu mērķu noteikšanu.

    13.

    The uncertainty surrounding the ratification of the Cotonou Agreements and the entry into force of the 9th EDF justified a certain amount of caution in forecasting commitments. The objective was already some 20 % higher than actual commitments in 2002.

    The information available for setting objectives, which is extensive and originates in particular from meetings with Heads of Delegations as well as a reporting system, will be reflected in the forthcoming report on financial management.

    14.

    Trīs valstis (Francija, Portugāle un Zviedrija) neveica savas iemaksas pilnā apmērā 2003. gada ceturtā ceturkšņa beigās (deficīts 96 miljonu EUR apmērā). Ņemot vērā šo resursu deficītu un lēmumu iemaksāt 170 miljonus EUR Globālajā veselības fondā, Komisija bija spiesta novilcināt līdz 2004. gada janvāra beigām maksājumus aptuveni 270 miljonu EUR apmērā. Būtu bijis noderīgi, ja būtu nodrošināta detalizētāka informācija par šo nepilnību iemeslu un par to novēršanas pasākumiem 2004. gada sākumā.

    14.

    The estimates of expenditure for the following year have to be made in September. The Cotonou Agreements introduced innovations as regards calls for funds from Member States. The estimate of expenditure for the following year, which is made in September, is approved by the Council ACP Group. Although the machinery for increasing contributions exists, it is often difficult to implement as it alters Member States' estimates of expenditure. The payment by Member States of their contributions to the EDFs, within the time limits, is a legal requirement.

    At the end of 2003, the Commission committed and paid in full a contribution to the Global Health Fund (EUR 170 million) which was not included in the estimates. The led temporarily to a shortfall in EDF cashflow which was repaired at the end of January 2004 with the payment of the first instalment of the contributions from Member States.

    Tālākas piezīmes par ziņojuma saturu

    15.

    Izklāstot mērķus un prioritātes 2003. finanšu gadam, Komisija paskaidroja, ko tā jau ir paveikusi (kvalitātes atbalsta procesa un ieviešanas vadlīniju izstrāde), lai uzlabotu projektu un programmu kvalitāti. Jo īpaši jāatzīmē detalizēts izklāsts par Komisijas veiktajiem pasākumiem, lai palielinātu budžeta atbalstu (2003. gadā saskaņā ar šo pozīciju radās saistības 807,6 miljoni EUR apmērā), ievērojot noteiktus nosacījumus (dažas valstis neguva labumu no šāda veida finansēšanas, kamēr citām šāds finansējums tika atlikts Komisijas norādīto problēmu dēļ). Komisija sniedza detalizētu izklāstu par instrumentiem, kas tika izstrādāti 2002/2003.gadā, lai izvērtētu un uzraudzītu valsts finanšu pārvaldību valstīs, kas saņem šāda veida atbalstu (visaptverošs pārskats ar mērķi izstrādāt sākotnēju analīzi, gada pārskatus progresa vērtēšanai, delegāciju gada pārskatus uzraudzības tabulu formā un izpildes rādītājus, ar kuru palīdzību uzraudzīt pārvaldības rezultātus veselības, izglītības un valsts finanšu jomā).

    15.

    The Commission confirms that the award of budget support is indeed subject to certain conditions and depends in particular on the commitment of the beneficiary State to improving the management of its public finances. The Commission's principal objective in monitoring public finances is to make best use of the tools developed in 2002 to 2003 (follow-up reports and monitoring charts).

    The Commission actively participates with the World Bank and several Member States in measures to identify, in agreement with the partner countries, indicators in the management of public finances.

    16.

    Palāta ir ņēmusi vērā ievērojamos pasākumus, lai samazinātu nepamatotu neizpildīto saistību apjomu, jo īpaši izvērtējot tos semināru ietvaros, kas tika organizēti reģionos. Komisija vispārīgi izklāstīja virzienus reformai ar mērķi nodot pārvaldības resursus delegācijām ĀKK valstīs. Šajā aspektā 2003. gads bija izšķirošais gads, kad abas pārvaldības sistēmas pastāvēja līdzās; decentralizācijas paredzētie rezultāti budžeta izpildē uzreiz nebija manāmi.

    16.

    The first results of decentralisation, e.g. faster implementation, are already evident in the Delegations where decentralisation has been applied. Owing to the dual management system (decentralised and not decentralised) in 2003, it is true that it is difficult to see whether decentralisation has had a definite impact on the overall implementation of EDFs at this stage.

    Reports on decentralisation were sent regularly to the budgetary authority.

    17.

    Laikā, kad Eiropas Savienības kopbudžets tiek strukturēts pa aktivitātēm, lai ļautu pārskatīt administratīvās izmaksas katram no ES operatīvajiem mērķiem, Palāta atzīmē, ka Komisija nav veltījusi daļu no sava finanšu pārvaldības ziņojuma šai tēmai. Tā iesaka nākotnē šajā ziņojumā iekļaut pārskatu par EAF pārvaldības izmaksām, kas tiek maksātas no ES kopbudžeta, ja iespējams, pa galvenajām aktivitātēm, ņemot vērā, ka šai informācijai ir jābūt pieejamai, ja vien to var atdalīt no visaptverošās informācijas, kas ietverta kopbudžeta 2.-1. sadaļā.

    17.

    The Commission will study the Court's suggestion. The incorporation of EDFs in the budget will enable such steps to be taken in future.

    Secinājumi

    18.

    Palāta atzīmē, ka:

    18.

     

    a)

    jaunā veida finanšu pārvaldības ziņojumā ir ieguldītas pūles, lai uzlabotu informācijas kvalitāti attiecībā uz gada pārvaldību. Tomēr attiecībā uz saprotamību un precizitāti ir jāveic turpmāki uzlabojumi,

    (a)

    The Commission will take account of the remarks of the Court in its forthcoming reports on financial management.

    b)

    EAF saistību apjoms 2003. gadā ir jāsaskaņo ar kontekstu. Tas nozīmē, ka jāņem vērā ilgais periods, kas veltīts programmēšanai, gaidot devītā EDF spēkā stāšanos, kā arī piešķirtā budžeta atbalsta apjoms un pieejamo līdzekļu apjoms,

    (b)

    The Commission stresses the importance for ACP countries of the increase of some 75 % in commitments. The Commission's management reflects the priorities that were identified in cooperation with the beneficiary countries and peoples and the Member States and defined in the Cotonou Agreement. The Commission has made every effort to speed up implementation of the 9th EDF.

    c)

    maksājumu izpildi ietekmēja finanšu resursu deficīts (270 miljoni EUR),

    (c)

    A one-month period at the end of the year was identified for certain payments following a temporary cashflow problem.

    d)

    lai rezumētu savu ziņojumu, Komisijai vajadzētu noteikt EAF pārvaldības izmaksas un sniegt par tām komentārus.

    (d)

    The Commission will study the Court's suggestion with a view to identifying this information within Title 21 of the general budget.

    19.

    Palāta uzsver, ka tā pievērš uzmanību valsts finansējuma pārvaldības kvalitātei. Visi pasākumi veicināt budžeta atbalstu rada priekšnoteikumu, ka atteikšanās no EAF dalītās pārvaldības procedūrām ĀKK valstu nacionālo procedūru labā tiks pavadītas ar uzmanību uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību visiem piemērotajiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienība ir gatava pieņemt augstu, taču pārdomātu riska pakāpi šajā jomā, detalizēta informācija par atbalsta pasākumu pēcpārbaudēm ir ļoti svarīga.

    19.

    The Commission agrees with the Court on the paramount importance of public finance management, especially in the context of budget support. It will continue to supply the Court and the EU budgetary authority with detailed information on the follow-up of its aid measures.

    II NODAĻA – REVĪZIJAS PALĀTAS TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA PAR EAF

    Revīzijas palātas Ticamības deklarācija par sesto, septīto, astoto un devīto Eiropas Attīstības fondu (EAF) 2003. finanšu gadā

    I.

    Eiropas Revīzijas palāta (še turpmāk – “Palāta”) ir pārbaudījusi sestā, septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda pārskatus un notikušos darījumus par 2003. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu. Fondu pārskatos ietilpst finanšu pārskati, finansiālās īstenošanas ziņojumi, kā arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) iesniegtie finanšu pārskati un informācija (21). Ar Finanšu regulu Palātai ir uzdots izstrādāt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par uzskaites ticamību un notikušo darījumu likumību un pareizību attiecībā uz to EAF resursu daļu, par kuras finanšu pārvaldību atbild Komisija (22). Palāta revīziju veica saskaņā ar savu revīzijas politiku un standartiem. Šī politika un standarti ir balstīti uz vispārpieņemtajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, tomēr pielāgoti EAF kontekstam. Palāta guva pietiekamu pamatu tālāk sniegtajam atzinumam.

    Izņemot to problēmu ietekmi, kas attiecas uz

    a)

    summām, kas maksājamas Eiropas Attīstības fondiem un 2003. gada 31. decembrī nav iekļautas bilances aktīvu daļā (27,5 miljoni eiro atbilstīgi izdotiem iekasēšanas rīkojumiem); tā kā nepastāv efektīvas iekšējās kontroles procedūras, tad Palāta nevar apliecināt, ka šīs summas ir pilnīgas (23) (sk. 21. punktu),

    b)

    avansa maksājumiem (400 miljoni EUR); tā kā Komisija nav norādījusi atgūstamo summu kopējo vērtību, tad Palāta nevar konstatēt, kāda daļa pieskaitāma, nosakot parādu (sk. 21. punkta b) apakšpunktu),

    c)

    Stabex fondiem; Komisija tikai minimāli var noteikt to, kā ĀKK valstis šos fondus izmanto (šī informācijai vēl aizvien bija nepilnīga 2003. gada beigās) (sk. 23. punktu),

    d)

    ieraksta trūkumu bilancē par EIB pārskaitītiem un neizlietotiem līdzekļiem (209 miljoni EUR) (sk. 22. punktu),

    Palāta uzskata, ka par 2003. finanšu gadu sagatavotie finansiālās īstenošanas ziņojumi un finanšu pārskati 2003. gada 31. decembrī ticami atspoguļo ieņēmumus un izdevumus saistībā ar sesto, septīto, astoto un devīto EAF konkrētajā finanšu gadā, kā arī minēto EAF finanšu stāvokli gada beigās.

    III.   Notikušo darījumu likumība un pareizība

    Pārraudzības sistēmu un kontroles analīze

    Tāpat kā 2002. finanšu gadā, kad Palāta vērsa uzmanību uz trūkumiem saistībā ar EAF projektu revīziju un norādīja, ka trūka galvenās kontroles, saskaņā ar kurām pārbaudīt atbilstību līgumiem un faktūrrēķinos norādīto darbu, piegāžu un pakalpojumu reālu pastāvēšanu, arī 2003. gadā Palāta pilnībā nespēja paļauties uz Komisijas pārraudzības sistēmām un kontroli šādu iemeslu dēļ:

    a)

    2003. gadā Komisija savos centrālajos dienestos turpināja īstenot 2001. gadā pieņemtos iekšējās kontroles standartus   (24). Tomēr šiem standartiem ir ierobežota ietekme, jo to īstenošana delegāciju līmenī ir saistīta ar varas atdošanas procesu, kuru paredzēts pabeigt tikai 2004. gada beigās, un īstenotie pasākumi nav pietiekami koordinēti (sk. 25. līdz 31. punktu),

    b)

    rīcības plāni, kurus ieviesa laikā, kad tika izstrādāts 2002. gada darbības pārskats, vai kurus pieņēma 2003. gadā, bijuši efektīvi attiecībā uz ārējo revīziju struktūru, revīzijas secinājumu izsekošanu un to risku analīzi, kas saistīti ar ārējo atbalstu un atgūtu summu apstrādi. Turpinot līdz galam īstenot šos rīcības plānus, Komisijai nākotnē vajadzētu iegūt efektīvu sistēmu, jo īpaši, delegāciju līmenī (sk. 32. līdz 36. punktu),

    c)

    delegācijās un ĀKK valstīs pārraudzības sistēmas un kontrole attiecībā uz līgumiem un maksājumiem visumā ir labi izstrādāta. Taču varētu vēl vairāk uzlabot šo sistēmu un kontroles īstenošanu (sk. 37. līdz 43. punktu).

    Darījumu revīzija

    Darījumu revīzija tika balstīta uz dokumentiem, kas pieejami Komisijā Briselē un – attiecīgos gadījumos – delegācijās ĀKK valstīs, kā arī uz revīzijām objektos sešās ĀKK valstīs ar mērķi pārbaudīt darbu, piegāžu un pakalpojumu reālu pastāvēšanu. Jāatzīmē, ka budžeta atbalsta izdevumu likumību un pareizību Palāta pārtrauca revidēt, tiklīdz šis atbalsts tika iemaksāts saņēmējvalstu budžetos (sk. 7., 19. un 46. punktu). Revīzijas gaitā netika atklātas būtiskas problēmas.

    Secinājumi par notikušo darījumu likumību un pareizību

    Šie secinājumi ir balstīti uz pārraudzības sistēmu un kontroles analīzi, vairāku darījumu revīziju, gada darbības pārskata analīzi un EiropeAid sadarbības biroja ģenerāldirektora deklarāciju. Uz šā pamata Palāta uzskata, ka pamanītās problēmas nav būtiskas un ka uzskaitē reģistrētie ieņēmumi, EAF asignējumi, kā arī finanšu gada saistības un maksājumi visumā ir likumīgi un pareizi.

    2004. gada 6. un 7. oktobrī

    Juan Manuel FABRA VALLÉS

    Priekšsēdētājs

    Eiropas Revīzijas palāta

    12, rue Alcide De Gasperi, L-1615 Luxembourg

    PALĀTAS APSVĒRUMI

    KOMISIJAS ATBILDES

    Informācija Ticamības deklarācijas atbalstam

    Pārskatu ticamība

    20.

    Provizoriskie pārskati tika nosūtīti vēlu – 2004. gada 22. jūnijā (25). Šajā datumā tie vēl bija nepilnīgi (26). Pārskatu galīgās versijas ir jāizstrādā, vēlākais, līdz 2004. gada 15. oktobrim (27). Šie pārskati kopā ar finanšu pārvaldības ziņojumu (28) pirmo reizi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Apsvērumi, kas ietverti Ticamības deklarācijas II punktā, ir balstīti uz šādiem konstatējumiem.

     

    21.

    Summa 27,5 miljonu EUR apmērā iekasēšanas rīkojumiem, kas izdoti, bet vēl nav iekasēti 2003. gada beigās, neatbilst kopējai saņemamo summu vērtībai.

    21.

     

    a)

    Visas prasības, kas izriet no projektiem (avansi, kas jāatmaksā, nepiemēroti izdevumi utt.), nav reģistrētas Komisijas centrālajos dienestos vai delegācijās. Bieži gadās, ka delegācijas vienkārši reģistrē kā ienākumu (negatīvus maksājumus) summas, ko trešo pušu parādnieki ir faktiski atmaksājuši. Turklāt, tā kā nav procedūru, saskaņā ar kurām uzraudzīt prasījumus ārpus pārskatiem, Komisija nevar izteikt skaitļos faktisko parādu summu attiecībā pret projektiem 2003. gada beigās (29).

    (a)

    Advances to be recovered are monitored, and this matter is the subject of a chapter in the management report. Careful analysis and monitoring of advances in 2003 enabled EUR 56.2 million to be recovered.

    From 1 January 2005, accruals-based accounting will make it possible to establish provisions for potential recovery orders.

    b)

    Attiecībā uz avansiem 400 miljonu EUR apmērā, kuri nebija nokārtoti vairāk kā 18 mēnešus, Komisija nav norādījusi kopējo neattaisnoto summu vērtību, kas ir jāatmaksā vai jānoskaidro. Palāta nevar noteikt, kura avansa daļa tādējādi ir atmaksājama un ietverama parādā.

    (b)

    The Commission would underline the efforts made in 2003. A considerable amount of work was directed towards identifying recoveries of advances and there is very close monitoring of the action to be taken as regards the recoveries.

    22.

    Naudas līdzekļi, kas tika pārskaitīti EIB 2003. gadā (209 miljoni EUR) un citām starptautiskām iestādēm iepriekšējos gados, bet ko šīs iestādes vēl nav pilnībā izmantojušas, neparādās bilances aktīvu daļā.

    22.

    The Commission considers that these movements reflect payments to external agents acting on behalf of the Commission. As such, the Commission considers them to be genuine payments and not mere internal treasury movements between accounts controlled by the EDF Accounting Officer. The Commission would also point out that details of the amounts outstanding on these transactions at 31 December 2003 are shown in Table 4.2.3 in the Financial Implementation Report.

    From 2005 onwards, following the introduction of accruals-based accounting, such transactions (pre-financing paid to intermediaries) will be shown as an asset in the balance sheet, in accordance with the provisions of Article 135(3) of the 9th EDF Financial Regulation.

    23.

    Ņemot vērā Palātas iepriekšējos apsvērumus, Komisija 2003. gadā veica uz saņēmējvalstu vietējiem kontiem pārskaitīto Stabex fondu izmantošanas inventarizāciju. Vietējos maksājumus no šiem kontiem joprojām ir jāapstiprina delegācijām (sk. 63.-68. punktu). 2003. gada beigās informācija, ko Komisija saņēma no iesaistītajām ĀKK valstīm, joprojām bija nepilnīga. Palāta uzskata, ka pat gadījumā, ja rezultāti ir nepilnīgi, Komisijai nepieciešams ietvert šīs inventarizācijas rezultātus finanšu pārvaldības ziņojumā un jāsniedz detalizēta informācija ziņojumu pielikumos par finanšu realizēšanu.

    23.

    The Commission has collected data for 80 % of the countries concerned, covering 97 % of the total amount of Stabex funds in the 7th and 8th EDFs.

    The Commission intends to include the relevant information related to the Stabex local account in an inventory. The local accounts, although the Commission must co-sign in order to use them, are not the Commission's property. This detailed inventory is therefore to be included in the ‘Report on Financial Management’. Following the recommendation of the Court, a note on this issue is included in the balance sheet for the financial year 2003.

    Notikušo darījumu likumība un pareizība

    24.

    Apsvērumi, kas aprakstīti Ticamības deklarācijas III punktā, ir balstīti uz EAF pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu analīzi, notikušo darījumu parauga izvērtēšanu, gada darbības pārskata un EuropeAid ģenerāldirektora deklarācijas analīzi. Galvenie secinājumi ir sniegti tālāk.

     

    Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu analīze

    Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu uzlabošana Komisijas līmenī

    Iekšējo kontroles standartu ieviešana

     

    25.

    2003. gada laikā EuropeAid, kas ir atbildīga par EAF ieviešanu, turpināja ieviest dažādus Komisijas 2001. gadā noteiktos iekšējos kontroles standartus. Iekšējie kontroles standarti tiek ieviesti vienlaicīgi delegācijās un centrālajos dienestos līdz ar decentralizācijas procesu, kas netiks pabeigts līdz 2004. gada beigām. Centrālo dienestu līmenī Palāta var izstrādāt šādus secinājumus, kas galvenokārt tiek balstīti uz iekšējās kontroles standartu analīzes rezultātiem, ko veic dažādi Komisijas dienesti.

     

    26.

    Katram ģenerāldirektorātam bija jāievieš atbilstoši pārraudzības pasākumi, un jo īpaši, ja nepieciešams, ex-post pārskatu par darījumu paraugu. Ex-post finanšu pārvaldības kontroles nodaļa tika izveidota 2003. gadā EuropeAid līmenī. Tās galvenie uzdevumi ir atklāt atkārtotās kļūdas finanšu pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmās un ieteikt pasākumus, lai labotu atklātās nepilnības. Saskaņā ar šo mērķi ex-post tika izvērtēti apmēram 1 800 riska darījumi. Izskatīšana attiecās uz iekasēšanas rīkojumiem, vēl saņemamām summām, nenokārtotiem avansiem, garantijām un galvojumiem. Ex-post izvērtēšanā tika panākti svarīgi secinājumi, ieskaitot apsvērumus par avansu un iekasējamo summu pārbaudēm. Saistībā ar EAF projektiem kā avansi, kas nebija atmaksāti vairāk kā 18 mēnešus, tika reģistrēti vairāk nekā 400 miljonu EUR. Turklāt dažādiem atbildīgajiem departamentiem ir lūgts atgūt vēl pienākošos 27,5 miljonus EUR.

    26.

    Advance payments are a normal and regular means of ensuring the effective implementation of many aid projects and are monitored.

    27.

    Pārraudzības pasākumus papildina ex-ante kontroles nodaļa, kas izveidota kā pagaidu piesardzības pasākums. Iekšējie kontroles standarti būtībā neparedz šādu ex-ante kontroles nodaļu. Nodaļa uzsāka darbu 2003. gada jūnijā EAF pilnvarošanas direktorātā un izvērtēja 540 no kopējiem 5 261 darījumiem (gan saistības, gan maksājumus). Nav atklātas nopietnas kļūdas ex-ante procedūras ietvaros.

     

    28.

    Bez šīm divām nodaļām vēl pastāv citas aktivitātes, kas saistītas ar darījumu pārraudzību, piemēram, kontrollapu izveide saistībām un maksājumiem, nodaļu tikšanās un revīzijas vizītes delegācijās. Kopumā pārraudzība ir daudzpusīgāka nekā bija, bet tā joprojām nav saskaņota. Lai padarītu to efektīvāku, ir nepieciešama koordinēšana, lai noteiktu, kuras pārbaudes attiecas uz kuriem notikušo darījumu likumības un pareizības aspektiem.

    28.

    EuropeAid continues to work towards strengthening and rationalising the measures already put in place. To that end, harmonisation (financial guide, centralised ex-post checks, checklists, etc.) was carried out in 2004.

    29.

    Saskaņā ar iekšējās kontroles standartiem, EuropeAid ir arī attīstījis iekšējās revīzijas funkciju. Tā rezultātā attiecībā uz EAF 2003. gadā delegāciju (viena revīzijas vizīte Mali) un centrālo dienestu darba apjoms tika izvērtēts decentralizācijas kontekstā, un tāpat arī saistībā ar pilnvarošanas direktorātu iekšējās kontroles standartu ieviešanu. Tāpat arī tika daudz paveikts, lai padarītu par iespējamu noteikt galvenos riskus un nepilnības EuropeAid pārraudzības sistēmās un kontroles mehānismos. 2002. gada pārskatā Palāta uzsvēra dažus no šiem riskiem un trūkumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar EAF apmaksāto pakalpojumu, darbu un piegāžu reālu pastāvēšanu.

    29.

    The Commission is aware that the management of EDF credits involves some risks. Setting up improved control and monitoring systems as well as regular audits helps to minimise those risks.

    In the context of the annual declaration by the Director-General, none of the weaknesses identified was regarded as material.

    As the Commission stated in its reply to point 30 of the Court's annual report for 2002, it considers that the set of control systems set up for the EDFs ensures the legality and regularity of the underlying operations. This system allows any weaknesses at local authority level to be remedied.

    30.

    Kas attiecas uz ad hoc informāciju attiecībā uz pārvaldību, ārējā atbalsta pārvaldības ziņojumi (ĀAPZ), kas tika izstrādāti 2002. gada beigās (30), tika ieviesti 2003. gadā. Tie ir periodisks informācijas resurss, kas sniedz decentralizētajām delegācijām iespēju nosūtīt uz centrālajiem dienestiem vissvarīgāko informāciju attiecībā uz lielo projektu ieviešanu un ar šiem projektiem saistītiem maksājumiem un ārējām revīzijām. Ir ieviests standarta formāts, un delegācijas to izmanto. Tomēr 2004. gada martā Komisija vēl joprojām nebija saņēmusi pilnus ĀAPZ, lai gan to iesniegšanas termiņš bija 2004. gada 31. janvāris. ĀAPZ nodrošina centrālos dienestus ar vienreizēju informāciju par pārvaldību, turklāt ĀAPZ ir vieni no galvenajiem pamatelementiem, lai sagatavotu ģenerāldirektora gada pārskatu un deklarāciju.

    30.

    External Assistance Management Reports are one of the information tools used in the management of external aid that devolved delegations send to the EuropeAid Directors responsible (authorising officers by subdelegation) and to the Directorates-General for External Relations and for Development. They constitute one of the information sources used by the Directors to draw up their activity reports for the Director-General. The EAMRs are not, however, used to prepare the annual report and declaration of the Director-General. The instructions given to the delegations state very clearly that producing an EAMR does not relieve a head of delegation from the responsibility for informing the Director concerned in good time of any problems or specific matters for which the Director is responsible as the authorising officer for the appropriations managed by the Delegation.

    31.

    Kas attiecas uz ziņošanu par pārkāpumiem, kas ir viens no iekšējās kontroles standartiem, 2003. gadā OLAF tika nosūtīta informācija par trim krāpšanas gadījumiem saistībā ar EAF (Sjerraleone, Papua-Jaungvineja un Dominikas Republika). Delegācijas, kas ir tuvāk atbalsta saņēmējiem, ir vairāk pakļautas pārkāpumu riskam nekā centrālie dienesti (un ir arī labāk informētas par tiem). Komisijai tāpēc ir jāturpina uzlabot personāla informētību par šiem jautājumiem.

    Rīcības plānu ieviešana

    31.

    In accordance with the internal control standards, delegations are informed of the procedure to be followed when detecting irregularities or suspected fraud, including the contacts to be made with OLAF. All new members of staff, and those about to be seconded to a delegation, attend compulsory courses to make them aware of the fight against irregularities. This course is also open to all other officials.

    32.

    Papildus iekšējās kontroles standartu ieviešanai Palāta izvērtēja arī rīcības plānus pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu nostiprināšanai. Rīcības plāni tika ieviesti pēc EuropeAid ģenerāldirektora 2002. gada darbības pārskata, vai arī par tiem tika pieņemts lēmums atbilstīgi 2003. gadā identificētajām prasībām.

     

    33.

    Kas attiecas uz ārējām revīzijām, centrālie dienesti sniedz ad hoc atbalstu delegācijām un operatīvajiem direktorātiem. Šie dienesti ir izstrādājuši standarta darba uzdevumus, lai saskaņotu revīzijas, ko attiecībā uz lielāko daļu no finansētajiem projektiem veic ārējas firmas. Centrālo dienestu 2003. gada revīzijas programma tādējādi paredzēja apmēram 30 revīzijas par EAF (tās tika uzticētas ārējiem revidentiem), kas ir diezgan liels skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. 2003. gada beigās tika ieviests jauns IT instruments (CRIS Audit), bet tas joprojām darbojās tikai daļēji. Šis instruments sniedz Komisijai iespēju uzraudzīt ārējo revīziju plānošanu un realizēšanu. Tomēr, tā kā instruments nav saistīts ar finanšu informācijas sistēmu, nevar tikt izvērtēts revīziju tvērums. Mērķis ir CRIS Audit instrumentu ieviest visu delegāciju revīziju darbā.

    33.

    Apart from the headquarters audit plan, altogether the plans of the delegations for 2003 covered 192 audits at 1 July 2004.

    Furthermore, the CRIS audit system was set up in 2004 for the EDFs. There is, however, already a system for reporting audits which includes the information on the audit (terms of reference, order form, mission, draft report, etc.) and the main findings of the auditors.

    34.

    Neskatoties uz visiem šiem resursiem, joprojām ir grūti noteikt papildu ticamības līmeni, ko ārējās revīzijas nodrošina attiecībā uz EAF darījumu likumību un pareizību. Fakts ir tāds, ka revīzijas konstatējumu pēcpārbaudes joprojām nav pārāk efektīvas, jo dažādās iesaistītās puses šos konstatējumus izmanto ļoti dažādi. Ņemot vērā progresu, kas panākts darba uzdevumu standartizēšanā, šobrīd ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgas revīzijas konstatējumu pēcpārbaudes.

    34.

    The level of programming and follow-up of audits corresponds to that of the management of the project that is to be audited, which gives a better yield in terms of exploitation of results.

    The Commission agrees that progress is needed in following up the conclusions of audits which is why it introduced a follow-up reporting system in 2004.

    35.

    2. pasākumā, kas minēts ģenerāldirektoru 2001. gada darbības pārskatu un deklarāciju kopsavilkumā, ir paredzēta ar ārējo atbalstu saistīto risku analīze. 2003. gadā Komisija izstrādāja darba dokumentu, aprakstot šos riskus (31). Komisijas veiktā analīze un ieteiktie pasākumi ņem vērā dažādos veidus, kādos ārējais atbalsts tiek īstenots, t.i., centralizēti, decentralizēti vai kopīgi. Šī adekvātā pieeja riska analīzei un pārvaldībai tagad ir jāpiemēro katram atbalsta instrumentam un projekta veidam, lai palīdzētu stiprināt pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismus.

    35.

    The Commission will take account of the Court's comments.

    36.

    Nodaļa, kas atbildīga par finanšu pārvaldības ex-post kontroli, 2003. gadā ieviesa īpašu rīcības plānu, lai samazinātu neiekasētās summas 27,5 miljonu EUR apmērā, kas uzkrājušās attiecībā uz projektiem un kas EAF pienākas no trešām pusēm. Šis pasākums ļāva atbildību par iekasēšanas ierosināšanu šajā jomā dalīt starp EAF kredītrīkotāju un grāmatvedi. Tas uzsver koordinēšanas trūkumu starp EAF kredītrīkotāju un grāmatvedi, kā arī Komisijas grūtības piemērot noteikumus, kas reglamentē parādus un iekasējamās summas. Turklāt netika pieņemtas operatīvas procedūras, lai noskaidrotu jaunos iekasēšanas rīkojumus, kas radīsies saistībā ar projektiem 2003. finanšu gadā un sekojošajos gados.

    36.

    In 2003, following the adoption of the specific plan, the services of the authorising officer and the EDF accountant set up a system for following up recovery orders which enabled considerable progress to be made despite the particular difficulties affecting recovery under the EDF, due in particular to the legal requirements and to the functioning of the OLAS computer system. With better coordination and cooperation between the two services, progress was also made with creating new operating procedures for OLAS to facilitate the follow-up and settlement of recovery orders.

    The setting-up in 2004 of an ex-post transaction control system within EuropeAid will allow the problems of recovery orders to be dealt with in a broader, integrated context of controls that supplement the regular recovery activities carried out by authorising officers by subdelegation.

    The devolution process, which brings management closer to the work in the field, should also make the management of recovery orders more efficient.

    Pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismi ĀKK valstīs kopumā ir labi izstrādāti

    37.

    EAF pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismi ir balstīti uz partnerattiecībām starp ĀKK valstīm un Eiropas Komisiju. Līgumu un maksājumu gadījumā galvenie partneri ir valsts kredītrīkotājs (Finanšu ministrija vai Ārlietu ministrija) un delegācijas vadītājs, kuri paļaujas uz pārbaudēm, ko veikušas citas puses, ieskaitot ĀKK valstu tehniskās ministrijas, programmu vadības nodaļas, pārbaudes vizītes, ko finansē projekti, un tehniskie asistenti un ārēji eksperti, piemēram, privātā sektora konsultanti inženieri un revidenti.

     

    38.

    Palāta uz vietas veica revīzijas sešās ĀKK valstīs (Kenijā, Mali, Mauritānijā, Senegālā, Papua-Jaungvinejā un Zālamana salās), lai izvērtētu EAF pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismus. Kas attiecas uz Stabex, Palāta izskatīja uz vietas arī paraugu galīgiem maksājumiem no vietējā konta, kuri saņēma līdzekļus Stabex programmu atbalsta saņēmējiem.

     

    39.

    Līgumu un maksājumu pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismi apmeklētajās ĀKK valstīs galvenokārt bija labi izstrādāti. Tika atklāti tikai daži piemēri, kad netika ievēroti piemērojamie tiesību akti.

     

    40.

    Kas attiecas uz maksājumu pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu sniegumu, valstu kredītrīkotāji, kas saskaņā ar Kotonū nolīgumu atbild par EAF izdevumu pilnvarošanu un noskaidrošanu, ne vienmēr pārbaudīja, vai viņi paši vai citas puses pareizi īstenojušas galvenos kontroles mehānismus attiecībā uz rēķiniem. Sekojoši, daži kontroles pasākumi netika veikti, piemēram, lai nodrošinātu, ka darbs, piegādes vai sniegtie pakalpojumi atbilst attiecīgajiem līgumiem un ka ir ievēroti līgumu finanšu nosacījumi (kas attiecas uz cenu noregulēšanu, garantiju atbilstību, pareizo valūtas likmju piemērošanu, līguma daļas nomaksu eiro nevis vietējā valūtā utt.). Delegāciju vadītājiem, kas atbild par maksājumu pilnvarošanas apstiprināšanu, tādējādi ir jālabo valstu kredītrīkotāju nepilnības. Dažos gadījumos tomēr viņi nepārbaudīja šo galveno kontroles mehānismu uzticamību, tostarp to, kā atbalsta saņēmēji izmanto Stabex līdzekļus.

    40.

    In most ACP countries, the EDF finances the implementation of support programmes for national authorising officers in order significantly to increase their monitoring control capacity.

    As part of the devolution process, the delegations have been strengthened to allow them to shoulder their full responsibilities.

    41.

    Viens pozitīvi vērtējams pasākums ir, ka decentralizētās delegācijas tagad izmanto kontrollapas, pilnvarojot savus maksājumus. Pārbaudes reizēm tiek reģistrētas kā notikušas un bez anomālijām, lai gan tas tā nav (piemēram, līgumslēdzēja puse, kurai nav derīgas bankas garantijas).

    41.

    The use of checklists was set up and formalised in 2002. The Commission is working on controlling the quality of use of the checklists, whilst inspection visits and training for officials have been organised.

    42.

    Projektu ārējo revīziju secinājumu un ieteikumu pēcpārbaudes ir dažādas un ierobežotas, jo hroniski tiek novēloti revīzijas ziņojumi un delegācijas šīs pēcpārbaudes bieži veic administratīvu iemeslu dēļ: pārāk bieži revīzijas ziņojumi kalpo kā atbalsta dokumenti projekta noslēgšanai vai turpmāku maksājumu veikšanai avansa kontā, bet tie neveicina nepieciešamo grozījumu veikšanu.

    42.

    The Commission would point out that:

    (1)

    A large number of financial audits relating to programme estimates are in fact carried out at the end of an action as they are a prerequisite for the final payment.

    (2)

    The financial audits of grant contracts are ordered by the beneficiary of the contract in accordance with the detailed rules set out in the contracts (see also reply to point 34).

    43.

    Kas attiecas uz Stabex, Komisija ir nostādījusi sevi tādā situācijā, ka tai nav iespējams pārbaudīt naudas līdzekļu kopējo izmantošanu, jo Komisija ir pieļāvusi valstu kredītrīkotāju neatskaitīšanos par līdzekļu izmantošanu pretstatā pārskatītās Lomes konvencijas 212. pantam. Līdzīgi Palātas veiktās revīzijas apstiprināja, ka vietējie banku konti, kuros tika iemaksāti Stabex naudas līdzekļi, bija izmantoti bez delegācijas vadītāja pilnvarojuma (Kenija un Mauritānija), vai ka delegācijas vadītājs ir pilnvarojis naudas līdzekļu kustību, lai gan viņš nebija ietverts bankas izmantoto pilnvaroto parakstītāju (novecojušā) sarakstā (Senegāla).

    43.

    Article 212 provides for a report by the national authorising officer on the use of funds by beneficiary countries. The flow of data received by the Commission was not uniform. For that reason, and on the basis of the Court's recommendations, a comprehensive inventory was launched in 2003 in order to carry out a complete survey of these funds.

    Secinājums par pārraudzības sistēmām un kontroles mehānismiem

    44.

    Pārraudzības sistēmas un kontroles mehānismi attiecībā uz EAF sedz plaša spektra mehānismus un mērķus. Šo sistēmu un kontroles mehānismu atjaunošana sākās 2003. finanšu gadā. Būs nepieciešams gaidīt, kamēr tie tiks konsolidēti, lai izvērtētu to faktisko ieguldījumu notikušo darījumu likumībā un pareizībā. Pašreizējā stadijā tomēr ir nepieciešama lielāka koordinēšana, lai nodrošinātu to, ka kontroles mehānismi netiek dublēti un ka ir aptvertas nozīmīgas riska jomas, jo īpaši tās, ko Palāta ir atzīmējusi kā anomālijas. Tas attiecas uz kontroles mehānismu un Komisijas dažādo inspektoru secinājumu pilnīgu piemērošanu delegācijas līmenī. Stabex līdzekļu plūsmai arī ir jāpiemēro atbilstošs iekšējās kontroles līmenis.

    44.

    Following these inventories, the Commission is drafting more specific and more detailed guidelines for the utilisation of the Stabex funds in order to ensure better monitoring of the use by beneficiary countries of the funds still available.

    Darījumu revīzija

    45.

    Tika izvērtēti 49 atlasīti maksājumi, pamatojoties uz Komisijai pieejamajiem dokumentiem Briselē un, ja nepieciešams, delegācijās ĀKK valstīs. Tāpat uz vietas sešās izvēlētajās ĀKK valstīs tika izvērtēti 37 citi maksājumi, ieskaitot atbilstošās globālās un individuālās saistības, lai noteiktu pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu sniegumu, jo īpaši attiecībā uz dokumentos iekļauto darbu, piegāžu un pakalpojumu reālu pastāvēšanu.

     

    46.

    Kas attiecas uz tiešo budžeta atbalstu (sk. 19. punktu), EAF tiesiskā bāze ir plaši interpretējami un paredz daudz izņēmumu. Turklāt pārbaudes attiecībā uz notikušo darījumu likumību un pareizību apstiprina vien to, ka attiecīgie nosacījumi ir atbilstoši izvērtēti. Sākotnējā izvērtēšana, kas tiek veikta, kad tiek pieņemtas finanšu saistības, pietiekami sīki neizšķir katru no kritērijiem, kuri uzskaitīti Kotonū nolīguma 61. panta 2. punktā. Šāda veida izšķiršana ir svarīga, jo īpaši attiecībā uz publisko finanšu pārvaldības caurredzamību, uzticamību un efektivitāti, citādi vēlāk nebūs iespējams spriest, vai pārvaldība ir uzlabota, kas ir priekšnoteikums turpmākam atbalstam. Kritēriji turpmākai naudas līdzekļu piešķiršanai galvenokārt ir makroekonomiskie rādītāji, kas nodrošina tikai daļu no informācijas par publisko finanšu pārvaldību.

    46.

    As regards the adoption of financial commitments, the Commission proposals for financing submitted to the Member States systematically include an assessment of the macroeconomic situation and public finances which, based on the most recent data, analyses the themes and the issue concerned by the criteria in Article 61, paragraph 2. It is designed in principle to provide the information listed in paragraph 3.4 of the Guide for budget support issued in March 2002.

    It is also useful to restate the major principles governing the release of tranches of budget support:

    for fixed tranches, a macroeconomic balance must prevail, verified by the existence of a programme with the Bretton Woods Institutions;

    for performance or variable tranches, the indicators are different: indicators linked to results (reflecting the implementation of poverty reduction strategies), general budget performance indicators (implementation rates, payment periods, etc.); process indicators linked to sectoral reforms or the management of public finances.

    The Commission shares the Court's view of the importance of in-depth, rigorous monitoring of public finances in the countries benefiting from budget support. The public finance analysis framework, comprising 28 indicators and developed with other donors under the Public Expenditure and Financial Accountability project, was tested in a number of ACP countries in 2004 with a view to becoming operational in 2005. Lastly, since 2003, the headquarters of EuropeAid has developed a template for monitoring the management of public finances which allows the Delegations to present quarterly reports on this subject.

    Finanšu saistības

    47.

    Saskaņā ar Kotonū nolīguma IV pielikuma 17. punkta 2. punktu finanšu nolīgums starp Komisiju un vienu vai vairākām ĀKK valstīm ir jāsagatavo 60 dienās pēc Kopienas lēmumpieņēmējas struktūras lēmuma. Palātas vajadzībām vienīgais pierādījums par to, ka finanšu nolīgums ir noslēgts, ir fakts, ka to ir parakstījušas abas puses. No vairāk nekā simts atlasītajām jaunajām saistībām 2003. gadā, t.i., gandrīz no visām finanšu saistībām, kuras paredzēts apmaksāt attiecīgajā finanšu gadā, par 82 % finanšu nolīgums bija parakstīts 60 dienās pēc lēmuma pieņemšanas. No atlikušajiem 18 %, 3 % gadījumu finanšu nolīgums (32) tika parakstīts vairāk nekā 120 dienas pēc sākotnējā lēmuma. Šī situācija uzskatāma par uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tomēr Komisijai ir jānorāda, kā tā plāno nodrošināt to, ka turpmākie nolīgumi tiek sagatavoti 60 dienu termiņā.

    47.

    Drawing up a financing agreement in 60 days does not mean that the agreement has been signed. However, the Commission acknowledges that by virtue of this rule diligence is required in implementing a financing decision. This in fact occurs in a large majority of cases, as the percentages quoted by the Court indicate.

    Some 99 % of financing agreements are signed by the Commission within 60 days. The rare exceptions are cases (involving in particular direct budget support) where it emerges after the decision is taken that the conditions for concluding the agreement are no longer fulfilled, so that to maintain sound financial management it is necessary to wait until they have been re-established before continuing with signing.

    Individuālās juridiskās saistības

    48.

    Dažas atsevišķas un nesvarīgas kļūdas saistībā ar individuālajām juridiskajām saistībām bija šādas:

    48.

     

    a)

    garantijas līgumu atbalstam raksturo atkārtoti pārkāpumi: dažreiz garantijas netiek sniegtas, citreiz tās ir nepilnīgas vai sniegtas pēc noteiktā termiņa,

    (a)

    The Commission has taken steps to improve the monitoring of bank guarantees; a specific module relating to bank guarantees in OLAS has been developed and instructions sent to the delegations.

    The Commission would point out that the Court has not identified any negative financial impact due to that finding.

    b)

    joprojām ir gadījumi, kad ievērojamas turpmākas izmaiņas līgumos faktisko galīgo summu ir palielinājušas tā, ka šī summa pārsniedz noteikumos paredzētos izmaiņu ierobežojumus,

     

    c)

    dažas delegācijas paraksta līgumus bez datuma norādīšanas vai neprasa līgumslēdzējiem un valsts kredītrīkotājam datēt līgumus, ko tie apstiprina. Šāda anomālija rada sarežģījumus delegācijām nodrošināt to, ka tiek piemēroti noteikumi gadījumos, kad noteikumu izpilde ir tieši atkarīga no datuma, kad līgumi ir parakstīti (piemēram, lai pārbaudītu, vai valsts kredītrīkotājs neapstiprināja līgumu pirms līgumslēdzējs bija sniedzis izpildes garantiju).

    (c)

    The Commission notes that the signature of a delegation endorses a contract. The date of the endorsement therefore does not have the same contractual value as that of the signature of the contractors.

    Maksājumi

    49.

    Dažas atsevišķas un nenozīmīgas kļūdas attiecībā uz individuālajām juridiskajām saistībām:

    a)

    maksājumi nav saskaņoti ar līguma noteikumiem (attiecībā uz cenu, maksājuma metodēm un preču veidu un skaitu),

    b)

    tādu izdevumu atmaksa, kuri nebija tiesīgi pretendēt uz atmaksu, jo attiecībā uz to nav ietverts noteikums līgumā,

    c)

    tādu izdevumu atmaksa, attiecībā uz kuriem pieteikuma iesniedzējs nenodrošināja apliecinošos dokumentus saskaņā ar līguma noteikumiem,

    d)

    samaksa par tādu darbu, precēm vai pakalpojumiem, kuru reālu pastāvēšanu neapstiprināja pamatotas iepriekšējas garantijas.

     

    50.

    Citas, daudz biežāk pieļautas kļūdas, tika atzīmētas attiecībā uz procedūru izpildi; tomēr to potenciālo ietekmi uz faktisko maksājumu apjomu ir grūti izvērtēt (piemēram, procentu apmērs par novēlotiem maksājumiem, ja piegādātāju maksājumi ir novēloti).

    50.

    The Commission considers that considerable progress has been made in the last few years in reducing payment delays. It believes that the efforts should be continued and the Court's recommendations adopted.

    51.

    Biežs procedūras pārkāpums ir ziņojumu izstrādāšana pēc līgumos noteiktajiem termiņiem. Ja šie ziņojumi ir saistīti ar projektu ieviešanu, novēlošanās bieži norāda uz trūkumiem šo projektu finanšu pārvaldībā. Revīzijas līgumu gadījumā revīzijas ziņojumu novēlota izstrādāšana ievērojami samazina iespēju, ka kredītrīkotājs veiks efektīvus labojošus pasākumus un pēcpārbaudes. Kopumā turpmāku maksājumu veikšana būtu jāveic ar nosacījumu, ka savlaicīgi tiek sagatavoti šie ziņojumi.

    51.

    As regards the submission of contract reports, it is for the contractors to supply them. The Commission makes every effort to receive them in time. The question of audit reports has already been dealt with in paragraph 42.

    52.

    Vēl dažas anomālijas, kas ietekmē noteiktu maksājumu vai ieņēmumu apstrādi papildina sarakstu ar EAF iekšējās kontroles jomām, kuras nostiprināmas prioritārā kārtībā:

    52.

     

    a)

    maksājumus no vietējiem Stabex bankas kontiem, kas neparādās Komisijas pārskatos, tomēr ir kopīgi jāpilnvaro vietējai delegācijai un valsts kredītrīkotājam. Tomēr dažus no šiem maksājumiem delegācija nebija parakstījusi,

     

    b)

    bankas procenti, kas radušies dažu projektu skaidras naudas kontos, nav reģistrēti uzskaitē, lai gan tos ir paredzēts pieskaitīt attiecīgo projektu resursiem. Šo anomāliju varētu novērst, izmantojot atbilstošus bankas izlīdzināšanas čekus.

    (b)

    In the case of a programme estimate, it is for the project accountant to enter bank interest in the accounts. External audits allow the Commission to check that accounts are being kept properly in this respect.

    EuropeAid ģenerāldirektora gada darbības pārskats un deklarācija

    53.

    Gada darbības pārskats un deklarācija sedz aktivitātes, kas tiek finansētas no kopbudžeta, kā arī EAF aktivitātes, lai gan katrai no šīm jomām piemēro atsevišķu finanšu regulu. Pārskatā EAF ir minēts saistībā ar dažiem punktiem, tomēr ne saistībā ar citiem, tādējādi radot sarežģījumus lemt par to, cik lielā mērā attiecīgais punkts vai atruna var vai nevar ietekmēt EAF (piemēram, 250 miljonu EUR līgumos, kurus ietekmē atruna par NVO asociācijām). Lai padarītu turpmākus ziņojumus vieglāk lasāmus, Palāta vēlētos gada pārskatā un deklarācijā redzēt skaidrāku informāciju un apsvērumus par EAF.

    53.

    The reserve does not affect the EDF inasmuch as all the actions covered by the food aid instrument are financed from resources coming from the Community budget.

    The annual activity report covers all the activities managed by the authorising officer by delegation and is not intended to provide a breakdown of those data by source of programme financing. The data and the assessment of the control system, as well as the declaration, concern the functioning of the system overall without distinguishing between the budget and the EDF. The report focuses rather on the concept of Activity (ABB) which goes beyond the strict Budget/EDF demarcation. Thus the Activity ‘Relations with the ACP States and the OCT’ covers operations financed by funds from the Budget and the EDF. It should also be noted that a breakdown of data by ABB Activity is provided in a specific section of the Report.

    The Commission will take account of the wishes of the Court, within the limits of the aims and the format of Annual Activity Reports.

    54.

    Parādu apjoms, kas vēl jānosaka, un pareiza Stabex līdzekļu izmantošana atbilst summai, kas ir, visticamāk, būtiska finanšu informācijas kvalitātei. Tādēļ ģenerāldirektoram vajadzēja izteikt attiecīgu atrunu (sk. 21. punktu) apakšpunktu).

    54.

    Once transferred to the beneficiary countries, Stabex funds belong to them and have officially left EDF accounts. The subsequent use made of the funds by the beneficiary country therefore has no formal impact on EDF accounts.

    55.

    Stabex inventarizācijas rezultātu nepilnības dēļ (sk. 23. punktu) ģenerāldirektoram tajā laikā nebija visa nepieciešamā informācija, lai savā deklarācijā izteiktu secinājumus par resursu izmantošanu paredzētajam nolūkam saskaņā ar racionālas finanšu pārvaldības principu un par notikušo darījumu likumību un pareizību.

    55.

    Stabex was an instrument for the rapid disbursement of funds and was designed to offset reductions in the export revenues from key agricultural products in the ACP countries. It disappeared with the entry into force of the Cotonou Agreements in April 2003. Thus the last transfers to be carried out concern funds which it had been decided in preceding years to transfer to the beneficiary countries that satisfied the eligibility criteria. No Stabex transfers took place in 2003. The annual declaration by the Director-General concerns 2003.

    The EDF accounts did not contain any information on the use made of Stabex funds by beneficiary States as, once the funds are transferred to the beneficiaries under the ‘Transfer Agreements’, they belong to those countries and have officially left the EDF accounts.

    Beneficiary States are required (see reply to paragraph 43) to report to the Commission on the use of these funds; it is then possible for the Commission, after informing the EC-ACP Council of Ministers, to defer the application of decisions on further transfers if the information supplied by the beneficiary State is not deemed satisfactory. On the basis of the information received from the beneficiaries in the past, the Commission has never actually done this. However, as there is no harmonised reporting system to ensure the uniformity of information received by the delegations, the Commission launched an inventory of the funds in 2003 in order to monitor the funds outside the accountings and consolidate all the information available.

    Izmaiņas pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu sniegumā

    56.

    Visi iepriekš minētie apsvērumi ir jāietver rādītāju tabulā tā, lai varētu vērtēt izmaiņas pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu sniegumā (sk. 4. tabulu ).

     

    4. tabula – 2003.g. Ticamības deklarācija par EAF: Iespējamie rādītāji, pamatojoties uz veikto revīzijas darbu

    1.   

    GALVENIE APSVĒRUMI – STĀVOKĻA ATTĪSTĪBA

     

    2001

    2002

    2003

    Apsvērumi

    Komisijas atbilde

    Apsvērumi

    Veicamie pasākumi

    Apsvērumi

    Veicamie pasākumi

    1.1

    Stabex kases pārvaldība

    Nepietiekama kontrole

    Turpmāka sadarbība ar banku saistībā ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu netiks atcelta

    Tirgošanās ir krasi kritusies, tomēr pārskatos nav skaidri norādīti ne tirgošanās guvumi un zaudējumi, ne vērtspapīru tirgus vērtība gada beigās

    Pārskatos būtu skaidri jānorāda tirgošanās guvumi un zaudējumi, kā arī vērtspapīru tirgus vērtība gada beigās

    Pārskatos ir norādīti (bieži vien būtiski) tirgošanās guvumi un zaudējumi un vērtspapīru tirgus vērtība gada beigās

    Attiecīgie pasākumi ir veikti

    1.2

    Atbalsta īstenošana atbilstīgi strukturālo pielāgojumu programmām

    Tiesiskā bāze neļauj rūpīgi pārbaudīt likumību un pareizību, jo nosacījumi ne vienmēr tiek stingri ievēroti

    Atkāpes no nosacījumiem ir paredzētas EAF tiesiskajā bāzē

    Tā kā trūkst informācijas par kvalitāti publisko finanšu pārvaldībai ĀKK valstīs, Palāta nespēj sniegt atzinumu par tiešā budžeta atbalsta izmantošanu

    Jāuzlabo informācija par publisko finanšu pārvaldību ĀKK valstīs

    Komisija ir sniegusi vairāk informācijas par tās veikto pārraudzību pār publisko finanšu pārvaldību ĀKK valstīs, jo īpaši, savā finanšu pārvaldības ziņojumā par 2003. finanšu gadu.

    Jāturpina uzlabot informācijas apmaiņu par šo svarīgo tēmu

    1.3

    EIB pārvaldītie riska kapitāla darījumi

    Procentu likmes augstākas nekā noteikts Lomes konvencijā

    Uzskata, ka rīkojusies pareizi, tomēr, apspriežoties ar EIB, pārbaudīs, vai Lomes konvencija ir pareizi piemērota

    Procentu likmes augstākas nekā noteikts Lomes konvencijā

    Pareizi jāpiemēro Lomes konvencija

    Ar Finanšu regulu, ko piemēro 9. EAF, atbildība par ieguldījumu pārvaldību nodota EIB

    Palātai turpmāk Ticamības deklarācijas vajadzībām šis jautājums nav jākomentē

    1.4

    Cenu pārskatīšanas mehānismi

    Līgumos cenu pārskatīšana nav paredzēta

    Komisija šo jautājumu atgādinās visām delegācijām, lai novērstu šo problēmu atkārtošanos

    Cenu pārskatīšana tiek apmaksāta bez skaidras līgumiskās bāzes

    Jāuzlabo to līgumu pantu formulējumi un pārbaudīšana, kuri attiecas uz cenu pārskatīšanu

    Cenu pārskatīšanas pantu piemērošana reizēm vēl aizvien rada problēmas

    Jāturpina uzraudzīt šis aspekts līgumu piemērošanā

    1.5

    Primāro saistību patiesais līmenis

    Pārskatos šīs saistības norādītas pārāk lielā apmērā, jo nav izdevies saistības atcelt

    Komisija turpinās censties uzlabot uzraudzības procedūras

    Neprecīzi atspoguļotas pārskatos, jo nav veikti nekavējoši pasākumi saistību atcelšanai

    Pasākumi ar mērķi uzraudzīt saistības un nekavējoties tās pārbaudīt

    Komisija ir padziļināti pārskatījusi neizpildītās saistības, kas rada problēmas

    Jāturpina sistemātiski pārskatīt neizpildītās saistības, kas rada problēmas

    1.6

    Avansu un dažādu atgūstamu summu noskaidrošana

    Apsvērumu nav

    Neattiecas

    Avansi un atgūstamās summas pārskatos neuzrādās uzticamā veidā

    Jānovērš pasākumu trūkums

    Ļoti slikti tiek pārvaldīta tādu avansu noskaidrošana, kas izmaksāti pirms vairāk nekā 18 mēnešiem (400 miljoni EUR), kā arī slikti tiek iekasētas atgūstamās summas (27,5 miljoni EUR)

    Jāuzlabo procedūras, saskaņā ar kurām identificēt, reģistrēt un uzraudzīt noskaidrojamos avansus un atgūstamās summas

    1.7

    Ziņojumi par Stabex fondu izmantošanu un galīgo maksājumu pārbaudes

    Stabex pārskaitījumi tiek atspoguļoti pārskatos kā maksājumi, lai gan tie vēl nav sasnieguši gala saņēmējus

    Jāuzlabo grāmatvedības informācijas kvalitāte

    Pārskatos nav informācijas par Stabex fondu izmantošanu

    Jānovērš pasākumu trūkums, jo Komisija ir līdzatbildīga par šo fondu izmantošanu

    Komisija nespēj pārbaudīt, kā Stabex fondi ir izmantoti (IV Lomes konvencijas 212. pants), un ir neadekvāti pilnvaroti bankas pārskaitījumi

    Jāsaņem no valstu kredītrīkotājiem visi ziņojumi par Stabex fondu izmantošanu, un jāstiprina iekšējā kontrole pār bankas pārskaitījumiem

    2.   

    PĀRRAUDZĪBAS SISTĒMAS UN KONTROLES MEHĀNISMI

     

    2001

    2002

    2003

    FINANŠU REVĪZIJU PĀRBAUDE

     

    Biežums (a)

    Biežums (a)

    Biežums (a)

    2.1

    Darba uzdevumos nav skaidri nefinēts, kuri izdevumi uzskatāmi par neatbilsīgiem

    bieži

    bieži

    reizēm

    2.2

    Revīzijas ziņojumā nav skaidri izteikti skaitļos revidētie izdevumi vai atbilstīgo un neatbilstīgo izdevumu summas

    bieži

    bieži

    reizēm

    2.3

    Nepietiekami pasākumi, lai piedzītu ārējo revidentu atklātos neatbilstīgos izdevumus

    bieži

    bieži

    bieži

    IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMAS BRISELĒ

     

    Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu reitings (b)

    Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu reitings (b)

    Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu reitings (b)

    2.4

    Patiesais līmenis, kādā tiek piemēroti atlasīti iekšējās kontroles standarti attiecībā uz notikušajiem darījumiem

    informācija nav pieejama

    B

    B/A

     

    IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMAS 6 ĀKK VALSTĪS

     

     (33)

     (34)

    2.5

    Konkursu izsludināšanas vispārīgs vērtējums

    informācija nav pieejama

    B

    B/A

    2.6

    Maksājumu vispārīgs vērtējums

    informācija nav pieejama

    B

    B/A

    2.7

    Revīziju vispārīgs vērtējums

    informācija nav pieejama

    B

    B

    2.8

    Piedzīto summu vispārīgs vērtējums

    informācija nav pieejama

    C

    C

    2.9

    Pārskatu vispārīgs vērtējums

    informācija nav pieejama

    B

    B/A

    2.10

    Vispārīgs vērtējums par visām apmeklētajām valstīm

    informācija nav pieejama

    B

    B

    (a) Biežums

    reti

    reizēm

    bieži

    (b) Pārraudzības sistēmu un kontroles mehānismu reitings

    A Darbojas labi, jāveic daži mazi uzlabojumi

    B. Darbojas, bet jāuzlabo

    C. Nedarbojas kā paredzēts

    III NODAĻA – IEPRIEKŠ FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

    EAF ietveršana kopbudžetā

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    57.

    Vairākos gadījumos Palāta ir izteikusi apsvērumus par sarežģījumiem un grūtībām, kas rodas, ieviešot secīgos EAF, un ka iespējamu risinājumu ir apsvērusi EAF iekļaušanu budžetā (35). Komisija 2003. gadā uzņēmās iesniegt paziņojumu par priekšrocībām un trūkumiem, ietverot EAF budžetā (35). Komisijai EAF ietveršana budžetā – un arī Eiropas Parlaments to ir ieteicis jau ilgu laiku – sniegtu risinājumu atkārtotajām pārejas problēmām, kas ir saistītas ar jaunu EAF izveidošanu; tas arī ļautu bez pārtraukumiem īstenot ar ĀKK valstīm noslēgtos nolīgumus.

    57.

    The Commission does indeed consider that including EDFs in the budget would be a solution to the problems of transition between EDFs but points out that this is not the sole argument in its favour (standard procedures, budgetary transparency, dropping of the negotiation and ratification process, and all the time that takes). See the Commission reply to point 12.

    Situācijas attīstība

    58.

    2003. gada 8. oktobrī Komisija pieņēma paziņojumu Padomei un Parlamentam ar nosaukumu “Ceļā uz sadarbības ar ĀKK valstīm pilnīgu integrāciju ES budžetā”, kur tā sniedz integrācijas pamatojumu. Visas iesaistītās puses (un jo īpaši ĀKK valstis) šo jautājumu rūpīgi apsver. Eiropas Parlaments jau ir izteicies par labu EAF straujai ietveršanai budžetā (sk. 42. punktu 2002. gada ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu).

    58.

    The Commission has suggested that EDFs be included in the budget on several occasions. In view of the enlargement of the EU and the decisions to be taken on the financial perspective 2007-2013, it would be particularly desirable to incorporate EDFs in the budget from 2007/2008.

    Dalība EAF revīzijās, ko veic ĀKK valstu augstākās revīzijas iestādes

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    59.

    EAF pārvaldības agrākās izvērtēšanas kontekstā (36) Palāta, Parlaments un Padome uzsvēra, cik svarīga varētu būt efektīvu, spēcīgu un neatkarīgu augstāko revīzijas iestāžu (ARI) izveidošana un atbalsts, lai uzlabotu publisko finanšu pārvaldības kvalitāti ĀKK valstīs, jo īpaši saistībā ar to darbību revīziju, kuras finansē EAF.

    59-60.

    Direct support for the Supreme Audit Institutions (SAIs) takes the form of projects not covered by the budget support financing agreements and also of one-off technical assistance operations financed from budget resources for institutional support (budget lines managed in accordance with EDF procedures) which, in each budget support financing agreement, supplement the funds allocated. The Commission has updated the information contained in Annex 6 and included the one-off operations referred to above. Direct support operations, irrespective of financing source, are ongoing in nine countries and being studied in seven others.

    where direct support for an SAI is not provided by the Commission, it is often supplied by another donor following consultations in which the Commission is involved.

    support for SAIs can also take an indirect form through the incorporation in the financing agreements on the budget support of conditions and/or process indicators to strengthen the status and resources of such institutions,

    the Commission also intends, wherever possible, to involve SAIs in the public finance assessments.

    The Commission intends to present a proposal to systematise and better structure its support for SAIs. It would be delivered under the action plans stemming from the public finance reform programmes running in each ACP country and operated jointly with all the partners involved in the budget support, especially the Member States.

    Situācijas attīstība

    60.

    Lai gan Komisija norādīja, ka tā piekrita šim viedoklim un strādāja ar tādu pašu mērķi, tā tomēr darīja zināmu, ka, tā kā šī Komisijai bija jauna un politiski jutīga joma, tā pieņēma pakāpenisku pieeju (37). Atbildot uz Parlamenta informācijas pieprasījumu par EAF finansējumu ARI (38), Komisija 5. pielikumā finanšu pārvaldības ziņojumam par 2003. gadu izstrādāja sarakstu ar 14 projektiem, kas jo īpaši ietvēra atbalstu valsts revīzijas iestādēm. Palāta ir ņēmusi vērā šo projektu skaidri redzamo vērtību, kas pamatā ir saistīta ar finanšu ministriju stiprināšanu un reizēm arī ar to iekšējās kontroles struktūras stiprināšanu. Tomēr tikai pāris projektiem galvenais mērķis ir stiprināt ARI.

     

    Stabex fondu uzraudzība

    Iepriekš formulēto apsvērumu kopsavilkums

    61.

    Revīzijas palāta apsvērumus par Stabex fondiem ir publicējusi vairākkārt (39). Visos šajos apsvērumos Palāta uzsvēra, ka nepastāvēja atbilstošas pārskatu uzraudzības, lai varētu noteikt, kad un kā šie fondi tikuši galīgi izmantoti.

    61.

    As soon as Stabex funds are first transferred to the recipient countries, they become the property of those countries and are no longer included in the EDF accounts, although the Delegations continue to monitor their use closely. In 2003 the Commission produced an inventory of the funds in order to monitor them by a non-accounting procedure.

    Stabex has not existed since the 9th EDF and, as the FLEX instrument provided for in the Cotonou Agreement is fully compatible with the standardised EDF system, the problems identified by the Court will not occur again in the future (see Commission reply to point 68).

    62.

    EuropeAid Sadarbības birojs nesen vairākkārt atkārtoja, ka ĀKK valstis var izmantot Stabex fondus tikai tad, ja tās ir izpildījušas īpašus nosacījumus un ja Komisija tam ir devusi piekrišanu. Tāpat birojs uzsvēra, ka tas veiks pasākumus, lai uzraudzītu situāciju un atskaitītos par to (40).

    62.

    On the basis of the analysis of the inventories on the use of Stabex funds at 31 December 2003 sent by the Delegations, more detailed and precise standard procedures and formats will be introduced before the end of the 2004 accounting year and will be fully operational by 2005.

    Situācijas attīstība

    63.

    2003. gadā Komisija veica inventarizāciju par visiem Stabex līdzekļiem, kas līdz šim ir pārskaitīti ĀKK valstīm un kas ir palikuši daļēji neizmantoti bankas kontos 2002. gada beigās. Izmantojot šo informāciju, kas joprojām bija nepilnīga, kad tika prezentēti 2003. gada galīgie pārskati, Komisija pirmo reizi pēc daudziem gadiem varēja sniegt aprēķinu par summu, ko saņēmējvalstis vēl nebija izmantojušas – apmēram 700 miljoniem EUR.

    63.

    On the basis of the information supplied (at 1 July 2004) by 80 % of the countries concerned which covers 97 % of total Stabex funds in the seventh and eighth EDFs, there was some EUR 700 million still to be committed by the beneficiary countries at 31 December 2003.

    64.

    Lai gan šie fondi ir pārskaitīti saņēmējvalstīm un formāli ir izņemti no EAF kontiem, Komisija turpina dalīt atbildību par šiem fondiem un saglabā kontroli pār to atbilstošu izmantošanu, prasot, lai tās aģenti parakstītu galīgos maksājumus. Sagatavojot Ticamības deklarāciju, Palāta izvērtēja šo specifisko Komisijas pārvaldības aspektu. Stabex fondi parasti tiek piešķirti produktīviem investīciju projektiem jomā, ko ietekmē eksporta ieņēmumu samazināšanās, kas ir pārskaitīšanas lēmuma pamatā (41), tomēr dažreiz, kopīgi par to vienojoties, tos izmanto, lai atbalstītu darbības, kas nav acīmredzami saistītas ar konkrēto jomu (piemēram, 50 miljoni EUR īpašajā budžeta atbalstā Kenijai, kas tika piešķirti, cita starpā, skolotāju algām, tika finansēti no kompensācijas par samazinātiem ieņēmumiem no valsts kafijas eksporta).

    64.

    In general, the bulk of Stabex resources were allocated to the target rural populations. In the case of Kenya and the last transfer of EUR 50 million earmarked for targeted budget aid, the measures are specifically aimed at the geographic areas affected by the fall in revenue that is the reason for the Stabex funds in question.

    65.

    Vispārīgi runājot, pastāv ļoti maza stingrība Stabex fondu pārvaldībā un uzraudzībā pār to plūsmu caur kontiem, kas ļoti labi izskaidro, kāpēc Komisijai bija tādas grūtības atgūt kontroli pār fondu grāmatvedības informāciju. Piemēram, fondu radītie ienākumu procenti dažreiz tiek nepareizi reģistrēti un izmantoti (salīdz. jo īpaši ar Papua-Jaungvineju un Zālamana salām, kur procentu ienākumi netika ietverti pārskatos un tika izmantoti izdevumiem, kas bija pilnībā nepaskaidroti).

    65.

    Following the inventories completed in 2003, the Comission is drafting new, more precise and detailed guidelines for the utilisation of Stabex funds in order to improve monitoring and the use of unused funds.

    As regards the Court's comment on Papua-New Guinea and the Solomon Islands, the Commission has initiated an audit.

    66.

    No paša sākuma Komisija faktiski ir pievērsusi pārāk maz uzmanības tam, ka vajadzīga obligāta bāze Stabex fondu pareizas izmantošanas uzraudzīšanai. Komisijas delegācijām nav bijusi nekāda atsauces bāze un nekādas vadlīnijas, lai veiktu fondu uzraudzību. Vienīgais pienākums, kas uzlikts partneriem – t.i., atskaitīšanās par Stabex fondu izmantošanu (pienākums, kas ne vienmēr praksē tika pildīts – ātri vien izrādījās neadekvāts šajā aspektā.

    66.

    The comment of the Court of Auditors should be viewed in the context of the original purpose of Stabex and its totally decentralised management of funds as soon as they have been transferred to the countries. The initial aim of Stabex was to set up a rapid payment mechanism and a flexible system for directly compensating small producers for income lost in the preceding farm year. Although the reference framework was not always very exact in the case of Stabex funds owing to its very specific nature, it was always clear that the rules and procedures of the seventh and eighth EDFs also applied to Stabex. A number of Delegations and national Authorising Officers managed to use the instrument successfully.

    67.

    Šobrīd, kad Komisija sāk atgūt kontroli pār šīm darbībām, kas dažos gadījumos tika sāktas īstenot pirms vairāk nekā desmit gadiem, ir svarīgi, ka Komisija pieņem vispārīgu stratēģiju ar tās partneriem, lai beidzot noskaidrotu neizmantotos naudas līdzekļus. Vienojoties par atbilstošu tiesisko bāzi, Komisija varētu paredzēt naudas līdzekļu izmantošanu tādā veidā, lai papildinātu budžeta atbalstu, ko tā piešķir saņēmējvalstīm citā veidā.

    67.

    The Commission will make every effort to ensure that all the funds are committed in respect of the beneficiary countries by the end of 2005; budget support will constitute a valuable means of achieving this wherever conditions allow.

    68.

    Komisijai jebkurā gadījumā būs jānodrošina tas, ka līdzīgas darbības saskaņā ar Kotonū nolīgumiem (FLEX) ir pareizi pārvaldītas un uzraudzītas tā, lai pierādītu atbilstošā laika posmā, ka attiecīgie naudas līdzekļi ir atbilstoši izmantoti.

    68.

    The FLEX arrangements provide either for budget aid or, failing that, for additional resources for the programmable part (envelope A) of the 9th EDF. In both cases expenditure is included in the standardised accounting system of the 9th EDF and follows the relevant rules. The problems experienced with Stabex should not arise with FLEX.

    IV NODAĻA – GALVENIE APSVĒRUMI ĪPAŠAJOS ZIŅOJUMOS, KO PUBLICĒJUSI PALĀTA KOPŠ PĒDĒJĀS BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

    Īpašais ziņojums Nr. 15/2003 par to mikroprojekta programmu revīziju, ko finansē EAF

    69.

    Apmēram 2 % no EAF atbalsta tiek sniegts daudzgadīgu mikroprojekta programmu formā, finansējot maza mēroga infrastruktūras projektus. Palāta izvērtēja pārvaldību un kontroli, ko veic Komisijas centrālie dienesti un – sešās ĀKK valstīs (Ganā, Madagaskarā, Malāvi, Ugandā, Zambijā un Zimbabvē) – delegācijas. Palāta arī pārbaudīja, vai ir sasniegti programmu mērķi.

     

    70.

    Galvenie apsvērumi attiecas uz programmu formulējumu, to ieviešanu un konkrētiem sasniegtajiem rezultātiem atlasītajās valstīs. Palāta sniedza pozitīvu atzinumu par mikroprojekta programmām, tomēr atzīmējot, ka:

    70.

    The Commission welcomes the positive view taken by the Court of the multiannual microproject programmes.

    a)

    Komisijas centrālajiem dienestiem ir nepietiekoša informācija par šīm programmām un tie nenodrošināja delegācijas ar atbilstošām vadlīnijām. Juridiskais statuss vienībām, kas pārvalda programmas ĀKK valstīs, ne vienmēr ir skaidrs. Programmu ieviešana, izmantojot “programmu aplēses”, ir neskaidra vai lēna. Lai gan kopumā pārvaldības un kontroles procedūras ir apmierinošas, nepilnības paliek un informācijas sistēmas bieži ir slikti izstrādātas vai tiek slikti piemērotas,

    (a)

    Although in the past the central services have encountered difficulties in monitoring microprojects more closely, they are endeavouring to play an increasingly important role in terms of thematic support and dissemination of good practice and are currently drawing up a general guide for microprojects.

    Whilst the legal status of the management units is not always clear, their main relations with the national Authorising Officer are nonetheless laid down in protocols or contracts.

    Projects requiring lengthy preparations can be slow as regards implementation and disbursement of funds but have the advantage of fostering better understanding of projects by local authorities, which then have a better insight into the spirit of the projects.

    The 9th EDF now includes adequate provisions for improving the reliability and effectiveness of the management of the ‘programme estimates’.

    The EuropeAid Cooperation Office has now finished drawing up a register of ongoing microprojects and those completed since January 2003.

    b)

    lai gan grūtības precīzas ietekmes izvērtēšanā ir neatbilstoši zemu novērtētas, fakts, ka mikroprojekti ir noderīgi attiecīgajās sabiedriskajās kopienās, ir plaši atzīts un pārbaudāms. Nosacījumi, kas attiecas uz projektu ilgtspējību, liekas ir izpildīti, bet tos var ietekmēt vietējo iestāžu nepilnības.

    (b)

    The Commission attaches considerable importance to strengthening institutional capacities at all levels with a view to promoting the sustainability of results. Local administrations and municipalities are encouraged as much as possible to support the process of ownership and the sustainability of results.

    71.

    Pēc revīzijas veikšanas Palāta iesaka Komisijai:

    71.

    In its replies, the Commission agrees with the greater part of the Court's observations and recommendations and explains how it intends to implement the Court's main recommendations.

    The EuropeAid Cooperation Office plans to:

    a)

    uzlabot tās centrālo dienestu organizāciju, lai šo sadarbības formu izmantotu pilnīgāk,

    (a)

    play a greater support role;

    b)

    nodrošināt delegācijas ar precīzām un konsekventām vadlīnijām, kas ir atbilstošas mikroprojektiem, izmantot lielāku kontroli pār pārvaldības sistēmu un nodrošināt to ar labāku tiesisko bāzi tā, lai programmu ieviešanu varētu vieglāk uzraudzīt,

    (b)

    translate best practice into a detailed guide and ensure that programme management is more reliable and effective;

    c)

    programmām nodrošināt tādu ieviešanu, kas ļautu uzraudzīt projektu ciklu un ievērot termiņus saskaņā ar attiecīgo sabiedrisko kopienu prioritātēm,

    (c)

    as far as possible, involve local authorities and municipalities in projects in order to improve efficiency and ensure that results are sustainable. The provisions of the Cotonou Agreement enable the decentralised stakeholders to play a more important role in this area;

    d)

    pieņemot reālistiskas rezultātu mērīšanas metodes, izvērtēt pamatīgāk veidus, kādos nodrošināt ĀKK valstīs īstenoto mikroprojektu vidēja termiņa ilgtspējību, jo īpaši attiecībā uz vietējo iestāžu lomu, un veicināt izvērtēšanu, kas attiektos uz vairāk nekā vienu valsti.

    (d)

    launch a cross-section evaluation of microprojects in 2004.


    (1)  Yaoundé I konvencija tika noslēgta 1964. gadā. Jaunākais nolīgums (Kotonū) tika noslēgts 2000. gada 23. jūnijā.

    (2)  2003. gada 27. marta Finanšu regulas 96., 103. un 112. pants, kas piemērojams attiecībā uz devīto EAF: Atzinumā Nr. 12/2002 par šīs regulas priekšlikumu Palāta ir vērsusi uzmanību uz šo pantu ieviešanu, samazinot Eiropas Parlamenta kontroles varu.

    (3)  Tādējādi, saskaņā ar devīto EAF, Komisija ir atbildīga par 13 200 miljonu EUR pārvaldību, kamēr EIB ir atbildīga par 2 200 miljoniem EUR.

    (4)  ĀKK-ES konvencijas, ar kurām ieviesti EAF, ietver atrunas pantu, kurā noteikts, ka “ja Fondā ir atlikums, par kuru nav uzņemtas saistības vai kurš nav izmaksāts līdz īstenošanas pēdējā gada beigām (…), tad šis atlikums tiek izmantots līdz galam saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti šajā konvencijā” (Trešās Lomes konvencijas 216. pants, Ceturtās Lomes konvencijas 284. panta 2. punkts, Ceturtās (pārskatītās) Lomes konvencijas Otrā finanšu protokola 4. pants).

    (5)  Konvencijas vai nolīguma spēkā stāšanās datums.

    (6)  Programmējams atbalsts tiek definēts nacionālo un reģionālo indikatīvo programmu (NIP un RIP) ietvaros, kas noslēgtas ar ĀKK valstīm.

    (7)  Kas attiecas uz sesto, septīto un astoto EAF, šīs darbības joprojām ievieš EIB, par ko atbildīga Komisija.

    (8)  Agrāk dēvētas par primārām saistībām.

    (9)  Attiecībā uz summām, kas mazākas par diviem miljoniem EUR, komitejas piekrišana nav vajadzīga.

    (10)  Kopumā valsts kredītrīkotāja tiesības tiek īstenotas ĀKK valstu Finanšu ministrijās.

    (11)  Agrāk dēvētas par sekundārajām saistībām.

    (12)  91. panta 1. punkta otrais apakšpunkts Ieviešanas noteikumos Finanšu regulai, ko piemēro vispārējam budžetam.

    (13)  2000. gada 16. maija Paziņojums (SEC(2000) 814/5).

    (14)  Šajā nodaļā ir apkopoti rezultāti Palātas ierobežotā mērā izskatītajam finanšu pārvaldības ziņojumam par 2003. finanšu gadu.

    (15)  Sākotnējie piešķīrumi 6., 7., 8. un 9. EAF, procenti, dažādi resursi un pārskaitījumi no iepriekšējiem EAF.

    (16)  Ieskaitot Stabex pārskaitījumus (7. EAF: 104 miljoni EUR, 8. EAF: 87 miljoni EUR, kopā 191 miljoni EUR).

    (17)  Kā procents no resursiem.

    (18)  Ieskaitot 732,9 miljonus EUR finansiālajās saistībās, 347,4 miljonus EUR individuālās juridiskajās saistībās un 97,7 miljonus EUR maksājumos par Katanū nolīguma pirmstermiņa īstenošanu.

    (19)  NB: lai atvieglotu salīdzināšanu ar iepriekšējiem gadiem, šajos skaitļos ieskaitītas arī darbības, ko tagad autonomi pārvalda EIB (piešķīrums: 2 245 miljoni EUR finansiālās saistības: 366 miljoni EUR, individuālas juridiskās saistības: 140 miljoni EUR, maksājumi: 4 miljoni EUR).

    Avots:Revīzijas palāta, pamatojoties uz EAF finanšu pārskatiem 2003. gada 31. decembrī.

    (20)  Tā rezultātā Palāta vairs nevar izstrādāt 2. tabulu tikpat detalizēti kā iepriekšējos gados, tāpat arī tā nevar pievienot komentārus.

    (21)  Saskaņā ar 96. panta 1. punktu, 100. pantu, 101. pantu un 125. panta 2. punktu Finanšu regulā, ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam; konkrēti tas attiecas, pirmkārt, uz grāmatveža sagatavotām bilancēm un saistītiem pārskatiem un, otrkārt, uz vadības uzskaiti, kurā ietilpst tabulas, ko, apspriežoties ar grāmatvedi, sagatavo galvenais kredītrīkotājs. Šos finanšu pārskatus sagatavo gan par katru no četriem EAF atsevišķi, gan arī visaptverošā, konsolidētā formā. EIB iesniegtie pārskati un informācija šajā pārskatā nav ietverti (sk. 15. zemsvītras piezīmi).

    (22)  Saskaņā ar iepriekš minētās Finanšu regulas 103. panta 3. punktu; kopā ar tās pašas regulas 1. pantu tas nozīmē, ka šī deklarācija neattiecas uz to devītā EAF resursu daļu, ko pārvalda un par ko atbild EIB (attiecīgās summas sk. 1. nodaļā dotās 2. tabulas , 5. piezīmē).

    (23)  Budžetu ģenerāldirektors savā deklarācijā izteica divas kritiskas piezīmes par EAF uzskaites sistēmu: pirmā piezīme attiecās uz grūtībām modernizēt aktīvu atspoguļošanu, jo tiek izmantota novecojusi sistēma; otrā piezīme attiecās uz uzskaites pārvaldību. (Sk. arī 1. nodaļas 1.8. punktu, kopbudžeta iedaļu.)

    (24)  Komisijas 2001. gada 27. jūnija SEC(2001) 875.

    (25)  Nevis 2004. gada 30. aprīlī saskaņā ar iepriekš minētās Finanšu regulas 102. un 135. pantu. Tomēr pirmais projekts tika nosūtīts 2004. gada 28. maijā.

    (26)  Komisija nenosūtīja Palātai izmaiņas asignējumos finanšu gadā, ne arī kopējo saistību un maksājumu apjomu attiecībā uz valsti par EAF resursiem, ko pārvalda EIB, kā tas minēts 96. pantā un 125. panta 2. punktā Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF. EIB neiesniedza šos papildu informācijas punktus līdz 2004. gada 24. augustam.

    (27)  Saskaņā ar iepriekš minētās Finanšu regulas 103. panta 2. punktu un 135. pantu. Tomēr pārskatu versija, kas principā bija galīgā versija, tika neformāli nosūtīta Palātai 2004. gada 14. septembrī.

    (28)  Saskaņā ar iepriekš minētās Finanšu regulas 96. panta 2. punktu.

    (29)  Savā deklarācijā budžetu ģenerāldirektors iekļāva divas atrunas attiecībā uz EAF grāmatvedības sistēmu: pirmā atruna bija saistīta ar ierobežojumiem, ko sistēmas novecojušais formāts rada iespējai aktīvus prezentēt uzlabotā veidā; otrā atruna attiecās uz grāmatojumu pārvaldību. (Sk. arī 1. nodaļas 1.8. punktu kopbudžeta nodaļā.)

    (30)  Piezīme AIDCO/HCS D(2002) 37709.

    (31)  Dokuments SEC(2004) 318.

    (32)  Šie nolīgumi attiecas uz nedaudz mazāk kā 1 % no kopējās apstiprinātās summas.

    (33)  Uganda, Malavi, Gana, Zimbabve, Madagaskara un Zambija.

    (34)  Kenija, Papua-Jaungvineja, Zālamanu salas, Senegāla, Mali un Mauritānija.

    Avots:Revīzijas palāta.

    (35)  Pēdējo reizi Gada pārskatā par sesto, septīto un astoto EAF attiecībā uz 2002. finanšu gadu (10. punkts un attiecīgā atbilde).

    (36)  Jo īpaši, vērtējot Palātas Gada pārskatu par sestā, septītā un astotā EAF aktivitātēm attiecībā uz 1999. (46.-47. punkts), 2001. (46.-47. punkts) un 2002. finanšu gadu (39.-43. punkts).

    (37)  41. punkts Komisijas atbildē uz iepriekš minēto ziņojumu par 2002. finanšu gadu.

    (38)  23. punkts 2002. finanšu gada ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu.

    (39)  Tostarp Īpašajā ziņojumā Nr. 2/95 (OV C 167, 3.7.1995.) un nesen gada pārskatos par sestā, septītā un astotā EAF aktivitātēm attiecībā uz 2001. (19. punkts) un 2002. finanšu gadu (49.-51. punkts).

    (40)  EuropeAid sadarbības biroja ģenerāldirektora pārskats par 2003. gadu.

    (41)  Ceturtās Lomes konvencijas 186. panta 2. punkts.

    Image

    (1)  Kopējie resursi ieņēmumu un izdevumu pārskatos (43 408,6 miljoni euro) atšķiras par 24,1 miljoniem euro no kopējiem resursiem konsolidētajā bilancē (43 432,7 miljoni euro), jo ieņēmumu un izdevumu pārskatos nav iekļauti kapitalizētie procenti attiecībā uz Stabex (27 miljoni euro), citas mazsvarīgas darbības (0,3 miljoni euro) un rezerve ieguldījumu vērtības krišanās gadījumā (–3,2 miljoni euro).

    PIELIKUMI

    I PIELIKUMS

    Finanšu informācija par Eiropas Savienības budžetu

    SATURS

    IEVADPIEZĪMES

    Finanšu datu avoti

    Valūtas vienība

    Saīsinājumi un simboli

    VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR BUDŽETU

    1.

    Budžeta izcelsme

    2.

    Tiesiskā bāze

    3.

    Galvenie budžeta principi, kas noteikti Līgumos un Finanšu regulā

    4.

    Budžeta saturs un uzbūve

    5.

    Budžeta finansēšana (budžeta ieņēmumi)

    6.

    Budžeta apropriāciju veidi

    7.   Budžeta izpilde

    7.1.

    Atbildība par izpildi

    7.2.

    Ieņēmumu izpilde

    7.3.

    Izdevumu izpilde

    7.4.

    Konsolidētie pārskati par budžeta izpildi un finanšu gada atlikuma noteikšana

    8.

    Pārskatu izveide

    9.

    Ārējā revīzija

    10.

    Budžeta izpildes apstiprināšana un pēcpārbaude

    DIAGRAMMAS

    IEVADPIEZĪMES

    FINANŠU DATU AVOTI

    Šajā pielikumā minētie finanšu dati ir ņemti no Eiropas Kopienu gada pārskatiem  (1) un citiem Komisijas sniegtajiem finanšu dokumentiem. Ģeogrāfiskais dalījums atbilst valstu kodiem Komisijas grāmatvedības informācijas sistēmā (SINCOM2). Komisija ir norādījusi, ka dalībvalstu sniegtie skaitļi – attiecībā gan uz ieņēmumiem, gan uz izdevumiem – ir iegūti aritmētiskos aprēķinos, kas sniedz nepilnīgu ieskatu par katras dalībvalsts guvumiem no Eiropas Savienības. Tādēļ šos skaitļus jāinterpretē piesardzīgi.

    VALŪTAS VIENĪBA

    Visi finanšu dati ir doti miljonos euro. Kopsummas ir katras precīzās vērtības noapaļojums, tādēļ tās ne vienmēr atbilst noapaļoto skaitļu summai.

    SAĪSINĀJUMI UN SIMBOLI

    apakšied.

    budžeta apakšiedaļa

    ApM

    apropriācijas maksājumiem

    ApS

    apropriācijas saistībām

    AT

    Austrija

    BE

    Beļģija

    DAp

    diferencētas apropriācijas

    DE

    Vācija

    diagr.

    diagramma, uz kuru izdarīta atsauce kādā citā diagrammā (piem., III diagr.)

    DK

    Dānija

    DKK

    Dānijas krona (krone)

    EAEK vai Euratom

    Eiropas Atomenerģijas kopiena

    EBTA

    Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

    EEK

    Eiropas Ekonomikas kopiena

    EK

    Eiropas Kopiena(-as)

    EL

    Grieķija

    EOTK

    Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

    ES

    Spānija (sk. kontekstu, nejaukt ar Eiropas Savienību)

    ES

    Eiropas Savienība

    ES-15

    kopsumma par visām Eiropas Savienības 15 dalībvalstīm

    FI

    Somija

    FR

    Francija

    FReg

    2002. gada 25. jūnija Finanšu regula

    GBP

    sterliņu mārciņa

    IE

    Īrija

    ied.

    budžeta iedaļa

    IT

    Itālija

    LU

    Luksemburga

    MAp

    maksājumu apropriācijas

    NAp

    nediferencētas apropriācijas

    NKI

    nacionālais kopienākums

    NL

    Nīderlande

    nod.

    budžeta nodaļa

    OV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    PT

    Portugāle

    PVN

    pievienotās vērtības nodoklis

    sad.

    budžeta sadaļa

    SAp

    saistību apropriācijas

    SE

    Zviedrija

    SEK

    Zviedrijas krona (krona)

    UK

    Apvienotā Karaliste

    0,0

    dati starp 0 un 0,05

    datu trūkums

    %

    procentuāla daļa

    VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR BUDŽETU

    1.   BUDŽETA IZCELSME

    Budžetā ir ietverti Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) izdevumi. Tāpat budžetā ir ietverti administratīvie izdevumi sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā un kopējai ārpolitikai un drošības politikai, kā arī visi citi izdevumi, kas saskaņā ar Padomes viedokli būtu jāparedz budžetā minēto politikas jomu īstenošanai.

    2.   TIESISKĀ BĀZE

    Budžetu reglamentē finanšu noteikumi Romas Līgumā (2)  (3) (EK līguma 268. līdz 280. pants un EAEK līguma 171. līdz 183. pants) un finanšu regulas  (4).

    3.   GALVENIE BUDŽETA PRINCIPI, KAS NOTEIKTI LĪGUMOS UN FINANŠU REGULĀ

    Visi Kopienas ieņēmumu un izdevumu posteņi iekļaujami vienā budžetā (vienotība un precizitāte). Budžetu apstiprina tikai vienam finanšu gadam (ikgadējums). Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt sabalansētiem (līdzsvars). Pārskatus sagatavo, izpilda un prezentē euro (norēķinu vienība). Ieņēmumus bez šķirošanas izmanto visu izdevumu kopuma finansēšanai, un ieņēmumus tāpat kā izdevumus pilnībā uzskaita budžetā un vēlāk arī finanšu pārskatos, posteņus savstarpēji nesalīdzinot (universālums). Apropriācijas iedala sadaļās un nodaļās; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos (specifikācija). Budžeta apropriācijas izmanto saskaņā ar racionālas finanšu pārvaldības principiem, t.i., saskaņā ar ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes (racionālas finanšu pārvaldības) principiem. Budžetu sagatavo un izpilda, ievērojot caurredzamības principu (caurredzamība). Šiem vispārīgiem principiem ir daži izņēmumi.

    4.   BUDŽETA SATURS UN UZBŪVE

    Budžets sastāv no “ieņēmumu un izdevumu kopsavilkuma” un iedaļām, kurās atsevišķi atspoguļoti katras iestādes “ieņēmumu un izdevumu pārskati”. Ir šādas astoņas iedaļas: I) Parlaments, II) Padome, III) Komisija, IV) Tiesa, V) Revīzijas palāta, VI) Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII) Reģionu komiteja, VIII) ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs.

    Katrā iedaļā ieņēmumi un izdevumi ir klasificēti budžeta pozīcijās (sadaļās, nodaļās, pantos un – attiecīgos gadījumos – posteņos) atbilstīgi to veidam vai paredzētajam izlietojumam.

    5.   BUDŽETA FINANSĒŠANA (BUDŽETA IEŅĒMUMI)

    Budžetu galvenokārt finansē no Kopienas pašu resursiem: no lauksaimniecības nodevām un cukura un izoglikozes nodevām, no muitas nodokļiem un no pašu resursiem, kurus nosaka uz PVN un NKI bāzes (5).

    Papildus pašu resursiem ir arī citi mazāk nozīmīgi ieņēmumu avoti (sk. I diagrammu).

    6.   BUDŽETA APROPRIĀCIJU VEIDI

    Lai segtu prognozētos izdevumus, budžetā izdala šādus budžeta apropriāciju veidus:

    a)

    diferencētas apropriācijas (DAp), ar kurām finansē daudzgadu darbības noteiktās budžeta jomās un kuras sīkāk iedala saistību apropriācijās (SAp) un maksājumu apropriācijās (MAp):

    saistību apropriācijas ļauj finanšu gada laikā uzņemties juridiskas saistības attiecībā uz darbībām, kuru izpilde ilgst vairākus finanšu gadus,

    maksājumu apropriācijas sedz izdevumus, kas izriet no saistībām, kuras radušās kārtējā un iepriekšējos finanšu gados.

    b)

    nediferencētas apropriācijas (NAp) nodrošina tādu izdevumu saistības un maksājumus, kuri attiecas uz konkrētā finanšu gada darbībām.

    Tādējādi ir svarīgi katram finanšu gadam aprēķināt šādas divas kopsummas:

    a)

    kopējās apropriācijas saistībām (ApS) (6) = nediferencētās apropriācijas (NAp) + saistību apropriācijas (SAp) (6);

    b)

    kopējās apropriācijas maksājumiem (ApM) (6) = nediferencētās apropriācijas (NAp) + maksājumu apropriācijas (MAp) (6).

    Ar budžeta ieņēmumiem sedz kopējās apropriācijas maksājumiem. Saistību apropriācijām ieņēmumu segums nav vajadzīgs.

    Šajā vienkāršotajā attēlā (ar piemēra summām) ir parādīta minēto apropriāciju veidu ietekme katrā finanšu gadā.

    Image

    7.   BUDŽETA IZPILDE

    7.1.   Atbildība par izpildi

    Komisija izpilda budžetu uz savu atbildību saskaņā ar Finanšu regulu un piešķirto apropriāciju robežās. Tā piešķir citām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas (7). Finanšu regulā ir izstrādātas budžeta izpildes procedūras un, cita starpā, noteikta atbildība, ko uzņemas iestāžu kredītrīkotāji, grāmatveži, avansu pārziņi un iekšējie revidenti. Divās svarīgākajās jomās (ELVGF Garantijas nodaļa un struktūrfondi) Kopienas līdzekļi tiek pārvaldīti kopīgi ar dalībvalstīm.

    7.2.   Ieņēmumu izpilde

    Prognozētos ieņēmumus iekļauj budžetā, paredzot iespēju budžetu grozīt.

    Budžeta ieņēmumu izpilde izpaužas kā pieprasāmo summu konstatēšana un Kopienām pienākošos ieņēmumu (pašu resursu un citu ieņēmumu) iekasēšana. Ieņēmumu izpildei piemēro dažus īpašus noteikumus (8). Finanšu gada faktiskos ieņēmumus definē kā kopējās summas, kuras iekasētas atbilstīgi kārtējā finanšu gadā konstatētām prasītām summām, plus summas, kuras iekasētas atbilstīgi konstatētām prasītām summām, kas vēl atgūstamas no iepriekšējiem finanšu gadiem.

    7.3.   Izdevumu izpilde

    Prognozētos izdevumus iekļauj budžetā.

    Budžeta izdevumu izpildi, t.i., apropriāciju evolūciju un izlietošanu, īsumā var aprakstīt šādi:

    a)

    apropriācijas saistībām:

    i)

    apropriāciju evolūcija: kopējās apropriācijas saistībām, kas pieejamas konkrētā finanšu gadā veidojas šādi: sākotnējais budžets (NAp un SAp) + budžeta grozījumi + piešķirtie ieņēmumi + pārvietošana + saistību apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā finanšu gada + neautomātiski pārnesumi no iepriekšējā finanšu gada, attiecībā uz kuriem vēl nav radušās saistības + atbrīvotas saistību apropriācijas no iepriekšējiem finanšu gadiem, kuras atkal padarītas pieejamas,

    ii)

    apropriāciju izlietošana: galīgās apropriācijas saistībām finanšu gadā tiek darītas pieejamas, lai uzņemtos saistības (izlietotās apropriācijas saistībām = radušos saistību summa),

    iii)

    apropriāciju pārnešana no kārtējā finanšu gada uz nākamo finanšu gadu: konkrētam finanšu gadam paredzētās apropriācijas, kuras nav izmantotas, saskaņā ar attiecīgās iestādes lēmumu var pārnest uz nākamo finanšu gadu. Apropriācijas, kuras ir pieejamas kā piešķirtie ieņēmumi, tiek pārnestas automātiski,

    iv)

    apropriāciju atcelšana: atlikumu atceļ.

    b)

    apropriācijas maksājumiem:

    i)

    apropriāciju evolūcija: kopējās apropriācijas maksājumiem, kas pieejamas konkrētā finanšu gadā veidojas šādi: sākotnējais budžets (NAp un MAp) + budžeta grozījumi + piešķirtie ieņēmumi + pārvietošana + apropriācijas, kuras automātiski vai neautomātiski pārnes no iepriekšējā finanšu gada,

    ii)

    finanšu gada apropriāciju izlietošana: konkrētā finanšu gada apropriācijas maksājumiem tiek darītas pieejamas, lai veiktu maksājumus. Tajās neietilpst apropriācijas, kuras pārnestas no iepriekšējā finanšu gada (izlietotās apropriācijas maksājumiem = no konkrētā finanšu gada apropriācijām veiktie maksājumi),

    iii)

    apropriāciju pārnešana no konkrēta finanšu gada uz nākamo finanšu gadu: konkrētā finanšu gadā neizmantotās apropriācijas saskaņā ar attiecīgās iestādes lēmumu var pārnest uz nākamo finanšu gadu. Apropriācijas, kuras ir pieejamas kā piešķirtie ieņēmumi, tiek pārnestas automātiski,

    iv)

    apropriāciju atcelšana: atlikumu atceļ,

    v)

    finanšu gada kopējie maksājumi: maksājumi atbilstīgi finanšu gada apropriācijām maksājumiem + maksājumi atbilstīgi apropriācijām maksājumiem, kuras pārnestas no iepriekšējā finanšu gada,

    vi)

    finanšu gadā maksātie faktiskie izdevumi: izdevumi konsolidētajos pārskatos par budžeta izpildi (sk. 7.4. punktu) = maksājumi, kas veikti no finanšu gada apropriācijām maksājumiem + finanšu gada apropriācijas maksājumiem, kuras pārnestas uz nākamo finanšu gadu.

    7.4.   Konsolidētie pārskati par budžeta izpildi un finanšu gada atlikuma noteikšana

    Konsolidētos pārskatus par budžeta izpildi sagatavo pēc finanšu gada slēgšanas. Šajos pārskatos tiek noteikts finanšu gada līdzekļu atlikums, kuru ar budžeta grozījumiem iekļauj nākamā finanšu gada budžetā.

    8.   PĀRSKATU IZVEIDE

    Finanšu gada pārskatus vēlākais nākamā finanšu gada 1. maijā nosūta Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai; šajos pārskatos ietilpst finanšu pārskati un pārskati par budžeta izpildi, kā arī pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību.

    9.   ĀRĒJĀ REVĪZIJA

    Kopš 1977. gada budžeta ārējo revīziju veic Eiropas Kopienu Revīzijas palāta (9). Revīzijas palāta pārbauda visu budžeta ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tāpat Palāta vērtē, vai ieņēmumi iekasēti un izdevumi veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība bijusi racionāla. Revīzijas var veikt pirms attiecīgā finanšu gada slēgšanas. Tās veic, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un – attiecīgos gadījumos – arī uz vietas Kopienu iestādēs, dalībvalstīs un trešās valstīs. Revīzijas palāta par katru finanšu gadu sagatavo gada pārskatu un jebkurā laikā var arī iesniegt apsvērumus par īpašiem jautājumiem un sniegt atzinumus pēc citu Kopienas iestāžu lūguma.

    10.   BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA UN PĒCPĀRBAUDE

    Kopš 1977. gada piemēro šādus noteikumus (10): Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz 30. aprīlim otrajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada Komisijai sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu. Lai to darītu, Padome un Parlaments izskata Komisijas sagatavotos pārskatus un Revīzijas palātas gada pārskatu un īpašos ziņojumus. Iestādēm attiecīgi jārīkojas, atbildot uz komentāriem lēmumos par budžeta izpildes apstiprināšanu, un jāziņo par īstenotajiem pasākumiem.

    DIAGRAMMAS

    2003. FINANŠU GADA BUDŽETS UN TĀ IZPILDE 2003. FINANŠU GADĀ

    I diagr.

    2003. gada budžets – Prognozētie ieņēmumi un apropriācijas maksājumiem

    II diagr.

    2003. gada budžets – Apropriācijas saistībām

    III diagr.

    2003. gadā pieejamās apropriācijas saistībām un to izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām

    IV diagr.

    2003. gadā pieejamās apropriācijas maksājumiem un to izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām

    V diagr.

    Pašu resursi 2003. gadā – Faktiskie ieņēmumi pa dalībvalstīm

    VI diagr.

    2003. gadā veiktie maksājumi katrā dalībvalstī

    DATI PAR AGRĀKU BUDŽETU IZPILDI (1999.-2003. G.)

    VII diagr.

    Apropriāciju maksājumiem evolūcija un izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam

    I diagramma

    2003. gada budžets – prognozētie ieņēmumi un galīgās apropriācijas maksājumiem

    [attiecībā uz ieņēmumu kritērijiem sk. “Vispārēja informācija par budžetu” 7.2. punktu; attiecībā uz izdevumu kritērijiem sk. “Vispārēja informācija par budžetu” 7.3. punktu un papildu informācijas nolūkos sk. IV diagr. (a) aili]

    Image


    II diagramma

    2003. gada budžets – Apropriācijas saistībām

    [pēc papildu budžeta un budžeta grozījumiem: papildu informācijas nolūkos sk. III diagr. (b) aili]

    Image

    Piezīme:

    Kopējās apropriācijas saistībām nav izlīdzinātas ar 2003. gada budžeta ieņēmumiem, jo saistību apropriācijas ietver arī no nākamo gadu budžeta ieņēmumiem finansējamās summas.


    III diagramma

    2003. gada pieejamās apropriācijas saistībām un to izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām

    (milj. euro un %)

    Finanšu plāns pozīcijas un sektori [iedaļas (ied.), apakšiedaļas (apakšied.), sadaļas (sad.), un nodaļas (nod.) atbilstīgi 2003. gada budžeta nomenklatūrai]

    Finanšu plāns

    Galīgās apropriācijas

    Apropriāciju izlietojums

    Summa (16)

    Koef. (%)

    Izpildītās saistības 2003. g.

    Izlietojuma koef. (%)

    Pārnesumi 2004. g. (17)

    Atceltās apropr.

    Koef. (%)

    (a)

    (b)

    (b)/(a)

    (c)

    (c)/(d)

    (d)

    (e) = (b) – (c) – (d)

    (e)/(b)

    1.

    Kopējā lauksaimniecības politika

    47 378

    44 864,5

    94,7

    44 462,0

    99,1

    41,4

    361,2

    0,8

     

    Tirgus sektori

     

    40 117,2

     

    39 782,4

    99,2

    0,2

    334,7

    0,8

    1.1

    Laukaugu kultūras (B1.-10. nod.)

     

    16 815,0

     

    16 809,4

    100,0

    5,6

    0,0

    1.2

    Cukurs (B1.-11. nod.)

     

    1 278,0

     

    1 277,4

    100,0

    0,6

    0,0

    1.3

    Eļļas un tauki un proteīnaugi (B1.-12. un 13. nod.)

     

    2 737,0

     

    2 734,9

    99,9

    2,1

    0,1

    1.4

    Augļi un dārzeņi (B1.-15. nod.)

     

    1 559,0

     

    1 532,2

    98,3

    26,8

    1,7

    1.5

    Vīns (B1.-16. nod.)

     

    1 244,0

     

    1 213,0

    97,5

    31,0

    2,5

    1.6

    Tabaka (B1.-17. nod.)

     

    973,0

     

    960,2

    98,7

    12,8

    1,3

    1.7

    Piena produkti (B1.-20. nod.)

     

    2 801,0

     

    2 796,2

    99,8

    4,8

    0,2

    1.8

    Gaļa, olas, vistas gaļa (B1.-21. līdz 24. nod.)

     

    10 425,5

     

    10 344,3

    99,2

    81,2

    0,8

    1.9

    Dažādi tirgus sektori (B1.-14. un B1.-18. nod.)

     

    1 242,0

     

    1 221,2

    98,3

    20,8

    1,7

    1.10

    Pārējās darbības (B1.-25. līdz 39. nod.)

     

    1 042,7

     

    893,5

    85,7

    0,2

    149,1

    14,3

    1.11

    Lauku attīstība un atbalsta pasākumi (B1.-4. un 5. sad.)

     

    4 747,3

     

    4 679,6

    98,6

    41,2

    26,5

    0,6

    2.

    Strukturālās darbības

    33 968

    34 012,5

    100,1

    33 987,0

    99,9

    3,7

    21,9

    0,1

     

    Strukturālie fondi

     

    31 130,4

     (16)

    31 109,7

    99,9

    0,3

    20,5

    0,1

    2.1

    1. mērķis (B2.-10. nod.)

     

    21 577,1

     

    21 576,9

    100,0

    0,0

    0,2

    0,0

    2.2

    2. mērķis (B2.-11. nod.)

     

    3 651,8

     

    3 651,8

    100,0

    2.3

    3. mērķis (B2.-12. nod.)

     

    3 718,9

     

    3 718,9

    100,0

    2.4

    Pārējie strukturālie pasākumi (B2.-13. nod.)

     

    171,9

     

    171,9

    100,0

    2.5

    Kopienas iniciatīvas (B2.-14. nod.)

     

    1 866,4

     

    1 853,7

    99,3

    12,7

    0,7

    2.6

    Novatoriskie pasākumi un tehniskā palīdzība (B2.-16. nod.)

     

    144,3

     

    136,4

    94,5

    0,3

    7,6

    5,2

    2.7

    Pārējās specifiskās strukturālās darbības (B2.-2. sad.)

     

    12,0

     

    12,0

    100,0

    2.8

    Kohēzijas fonds (B2.-3. sad.)

     

    2 870,1

     

    2 865,3

    99,8

    3,4

    1,4

    0,0

    3.

    Iekšējā nozaru politika

    6 796

    7 744,1

    114,0

    7 172,7

    92,6

    430,0

    141,4

    1,8

    3.1

    Izpēte un tehnoloģiskā attīstība (B6. sad.)

     

    4 597,5

     (16)

    4 280,7

    93,1

    311,4

    5,3

    0,1

    3.2

    Pārējie strukturālie pasākumi (B2.-4. līdz 9. sad.)

     

    284,5

     (18)

    261,9

    92,1

    3,3

    19,3

    6,8

    3.3

    Izglītība, jaunatne un sociālie pasākumi (B3. apakšied.)

     

    1 177,8

     

    1 076,1

    91,4

    62,5

    39,3

    3,3

    3.4

    Enerģētika, Euratom un vide (B4. apakšied.)

     

    318,3

     

    283,6

    89,1

    17,6

    17,1

    5,4

    3.5

    Patērētāju aizsardz., iekš. tirgus, rūpn. un Eiropas kom. tīkli (B5. apakšied.)

     

    1 366,1

     

    1 270,4

    93,0

    35,2

    60,5

    4,4

    4.

    Ārējās darbības

    4 972

    5 219,1

    105,0

    5 066,7

    97,1

    93,5

    58,9

    1,1

    4.1

    Pārtikas palīdzība (B7.-2. sad.)

     

    1 030,0

     (16)

    1 024,8

    99,5

    0,4

    4,8

    0,5

    4.2

    Sadarbība (B7.-3. līdz B7.- 5. sad.)

     

    3 067,9

     

    2 961,2

    96,5

    84,1

    22,6

    0,7

    4.3

    Pārējie sadarbības pasākumi (B7.-6. sad.)

     

    488,4

     

    473,5

    97,0

    3,6

    11,3

    2,3

    4.4

    Demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas iniciatīva (B7.-7. sad.)

     

    107,8

     

    105,9

    98,2

    1,8

    0,1

    0,1

    4.5

    Kopienas politiku ārējie aspekti (B7.-8. T.)

     

    284,9

     

    261,8

    91,9

    3,5

    19,6

    6,9

    4.6

    Rezerves administratīvajiem izdevumiem – 4. pozīcija (B7.-96. nod.)

     

    0,1

     

    0,1

    100,0

    4.7

    Pirmspievienošanās stratēģija Vidusjūras valstīm (B7.-04. un 05. nod.)

     

    186,3

     

    185,9

    99,8

    0,0

    0,3

    0,2

    4.8

    Kopējā ārpolitika un drošības politika (B8. apakšied.)

     

    53,7

     

    53,6

    99,8

    0,0

    0,1

    0,1

    5.

    Administratīvie izdevumi

    5 211

    5 615,8

    107,8

    5 545,3

    98,7

    39,4

    31,1

    0,6

    5.1

    Parlaments (I ied.)

     

    1 154,3

     (16)

    1 137,0

    98,5

    5,2

    12,1

    1,0

    5.2

    Padome (II ied.)

     

    453,7

     

    443,2

    97,7

    7,5

    3,0

    0,7

    5.3

    Komisija (III ied.)

     

    3 639,7

     

    3 605,1

    99,0

    25,3

    9,4

    0,3

    5.4

    Kopienu Tiesa (IV ied.)

     

    152,5

     

    150,6

    98,8

    0,7

    1,1

    0,7

    5.5

    Revīzijas palāta (V ied.)

     

    77,5

     

    74,8

    96,5

    0,2

    2,4

    3,2

    5.6

    Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (VI ied.)

     

    84,2

     

    82,3

    97,7

    0,4

    1,6

    1,8

    5.7

    Reģionu komiteja (VII ied.)

     

    49,6

     

    48,3

    97,5

    0,1

    1,2

    2,3

    5.8

    Eiropas ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (VIII ied.)

     

    4,4

     

    4,1

    91,3

    0,4

    8,7

    6.

    Reserves

    434

    327,8

    75,5

    147,9

    45,1

    179,9

    54,9

    6.1

    Garantiju rezerves (B0.-23. un 24. nod.)

     

    225,8

     

    147,9

    65,5

    77,9

    34,5

    6.2

    Ārkārtas palīdzības rezerves (B7.-91. nod.)

     

    102,0

     

    102,0

    100,0

    7.

    Pirmspievienošanās atbalsts

    3 386

    3 449,0

    101,9

    3 393,3

    98,4

    42,8

    12,9

    0,4

    7.1

    SAPARD (B7.-01. nod.)

     

    564,0

     (16)

    560,1

    99,3

    3,9

    0,0

    0,0

    7.2

    ISPA (B7.-02. nod.)

     

    1 129,0

     

    1 129,0

    100,0

    0,0

    0,1

    0,0

    7.3

    PHARE (pirmspievienošanās) (B7.-03. nod.)

     

    1 755,9

     

    1 704,2

    97,1

    38,9

    12,9

    0,7

    8.

    Rezerves un uzkrājumi (B0.-4. sad.)

     

     

    Apropriāciju saistībām kopsumma

    102 145

    101 232,9

    99,1

    99 774,8

    98,6

    650,8

    807,2

    0,8

    Apropriāciju maksājumiem kopsumma

    102 767

    98 338,7

    95,7

    90 557,5

    92,1

    2 246,0

    5 535,2

    5,6


    IV diagramma

    2003. gadā pieejamās apropriācijas maksājumiem un to izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām

    (milj. euro un %)

    Finanšu plāns pozīcijas un sektori [iedaļas (ied.), apakšiedaļas (apakšied.), sadaļas (sad.) un nodaļas (nod.) atbilstīgi 2003. gada budžeta nomenklatūrai]

    Galīgās apropriācijas (19)

    Apropriāciju izlietojums

    Veiktie maksājumi 2003. g.

    Izlietojuma koeficients (%)

    Pārnesumi 2004. g.

    Atceltās apropr.

    Koef. (%)

    (a)

    (b)

    (b)/(a)

    (c)

    (d) = (a) – (b) – (c)

    (d)/(a)

    1.

    Kopējā lauksaimniecības politika

    45 095,7

    44 379,2

    98,4

    331,4

    385,0

    0,9

     

    Tirgus sektori

    40 348,4

    39 699,6

    98,4

    290,2

    358,5

    0,9

    1.1

    Laukaugu kultūras (B1.-10. nod.)

    16 815,0

    16 809,4

    100,0

    5,6

    0,0

    1.2

    Cukurs (B1.-11. nod.)

    1 278,5

    1 277,4

    99,9

    1,1

    0,1

    1.3

    Eļļas un tauki un proteīnaugi (B1.-12. un 13. nod.)

    2 737,0

    2 734,9

    99,9

    2,1

    0,1

    1.4

    Augļi un dārzeņi (B1.-15. nod.)

    1 559,0

    1 532,2

    98,3

    26,8

    1,7

    1.5

    Vīns (B1.-16. nod.)

    1 244,0

    1 213,0

    97,5

    31,0

    2,5

    1.6

    Tabaka (B1.-17. nod.)

    981,2

    957,5

    97,6

    9,5

    14,2

    1,4

    1.7

    Piena produkti (B1.-20. nod.)

    2 801,0

    2 796,2

    99,8

    4,8

    0,2

    1.8

    Gaļa, olas un vistas gaļa (B1.-21. līdz 24. nod.)

    10 425,5

    10 344,3

    99,2

    81,2

    0,8

    1.9

    Dažādi tirgus sektori (B1.-14. un B1.-18. nod.)

    1 242,0

    1 221,2

    98,3

    20,8

    1,7

    1.10

    Pārējās darbības (B1.-25. līdz 39. nod.)

    1 265,2

    813,5

    64,3

    280,7

    171,0

    13,5

    1.11

    Lauku attīstība un papildu pasākumi (B1.-4. un 5. sad.)

    4 747,3

    4 679,6

    98,6

    41,2

    26,5

    0,6

    2.

    Strukturālās darbības

    31 837,8

    28 527,6

    89,6

    176,5

    3 133,8

    9,8

     

    Strukturālie fondi

    29 553,6

    26 243,5

    88,8

    176,5

    3 133,7

    10,6

    2.1

    1. mērķis (B2.-10. nod.)

    20 035,7

    18 986,0

    94,8

    89,1

    960,7

    4,8

    2.2

    2. mērķis (B2.-11. nod.)

    3 950,0

    3 587,0

    90,8

    363,1

    9,2

    2.3

    3. mērķis (B2.-12. nod.)

    3 427,1

    2 548,3

    74,4

    878,9

    25,6

    2.4

    Pārējie strukturālie pasākumi (B2.-13. nod.)

    293,4

    175,9

    59,9

    86,8

    30,7

    10,5

    2.5

    Kopienas iniciatīvas (B2. -14.nod.)

    1 685,6

    801,0

    47,5

    0,5

    884,1

    52,4

    2.6

    Novatoriskie pasākumi un tehniskā palīdzība (B2.-16. nod.)

    161,7

    145,4

    89,9

    0,0

    16,3

    10,1

    2.7

    Pārējās specifiskās strukturālās darbības (B2.-2. sad.)

    89,0

    89,0

    100,0

    2.8

    Kohēzijas fonds (B2.-3. sad.)

    2 195,2

    2 195,1

    100,0

    0,1

    0,0

    3.

    Iekšējā nozaru politika

    7 256,8

    5 671,8

    78,2

    920,4

    664,6

    9,2

    3.1

    Izpēte un tehnoloģiskā attīstība (B6. apakšied.)

    4 157,1

    3 279,6

    78,9

    647,8

    229,7

    5,5

    3.2

    Pārējie strukturālie pasākumi (B2.-4. līdz 9. sad.)

    299,2 (20)

    158,0

    52,8

    68,5

    72,7

    24,3

    3.3

    Izglītība, jaunatne un sociālie pasākumi (B3. apakšied.)

    1 161,1

    943,3

    81,2

    147,6

    70,2

    6,0

    3.4

    Enerģētika, Euratom un vide (B4. apakšied.)

    293,5

    211,7

    72,1

    22,3

    59,5

    20,3

    3.5

    Patērētāju aizsardz., iekš. tirgus, rūpn. un Eiropas kom. tīkli (B5. apakšied.)

    1 345,9

    1 079,2

    80,2

    34,3

    232,4

    17,3

    4.

    Ārējās darbības

    4 898,9

    4 285,8

    87,5

    112,7

    500,4

    10,2

    4.1

    Pārtikas palīdzība (B7.-2. sad.)

    1 011,2

    959,5

    94,9

    43,3

    8,4

    0,8

    4.2

    Sadarbība (B7.-3. līdz B7.-5. sad.)

    2 929,6

    2 544,5

    86,9

    54,9

    330,3

    11,3

    4.3

    Pārējie sadarbības pasākumi (B7.-6. sad.)

    433,5

    359,9

    83,0

    3,5

    70,0

    16,1

    4.4

    Demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas iniciatīvas (B7.-7. sad.)

    109,3

    99,4

    90,9

    1,8

    8,1

    7,4

    4.5

    Kopienas politiku ārējie aspekti (B7.-8. sad.)

    296,4

    234,0

    78,9

    3,8

    58,6

    19,8

    4.6

    Rezerves administratīvajiem izdevumiem – 4. pozīcija (B7.-96. nod.)

    5,0

    5,0

    100,0

    4.7

    Pirmspievienošanās stratēģija Vidusjūras valstīm (B7.-04. un 05. nod.)

    63,6

    57,6

    90,6

    0,0

    5,9

    9,3

    4.8

    Kopēja ārpolitika un drošības politika (B8. apakšied.)

    50,4

    31,0

    61,5

    5,4

    14,0

    27,9

    5.

    Administratīvie izdevumi

    6 087,1

    5 305,2

    87,2

    650,1

    131,8

    2,2

    5.1

    Parlaments (I ied.)

    1 254,6

    985,3

    78,5

    245,1

    24,1

    1,9

    5.2

    Padome (II ied.)

    511,4

    410,0

    80,2

    75,2

    26,2

    5,1

    5.3

    Komisija (III ied.)

    3 920,9

    3 547,1

    90,5

    302,2

    71,5

    1,8

    5.4

    Kopienu Tiesa (IV ied.)

    159,2

    147,9

    92,9

    9,6

    1,7

    1,1

    5.5

    Revīzijas palāta (V ied.)

    94,0

    84,0

    89,4

    5,8

    4,1

    4,4

    5.6

    Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (VI ied.)

    89,2

    80,7

    90,6

    6,4

    2,0

    2,3

    5.7

    Reģionu komiteja (VII ied.)

    53,1

    46,2

    87,0

    5,2

    1,7

    3,2

    5.8

    Eiropas ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (VIII ied.)

    4,9

    3,9

    80,5

    0,5

    0,4

    9,2

    6.

    Rezerves

    363,8

    147,9

    40,7

    215,9

    59,3

    6.1

    Garantiju rezerve (B0.-23. un 24. nod.)

    225,8

    147,9

    65,5

    77,9

    34,5

    6.2

    Ārkārtas palīdzības rezerve (B7.-91. nod.)

    138,0

    138,0

    100,0

    7.

    Pirmspievienošanās atbalsts

    2 798,5

    2 239,8

    80,0

    54,9

    503,8

    18,0

    7.1

    SAPARD (B7.-01. nod.)

    432,9

    263,5

    60,9

    169,4

    39,1

    7.2

    ISPA (B7.-02. nod.)

    717,5

    429,0

    59,8

    1,0

    287,5

    40,1

    7.3

    PHARE (pirmspievienošanās) (B7.-03. nod.)

    1 648,1

    1 547,4

    93,9

    53,9

    46,8

    2,8

    8.

    Rezerves un uzkrājumi (B0.-4. sad.)

    Kopsumma

    98 338,7

    90 557,5

    92,1

    2 246,0

    5 535,2

    5,6


    V diagramma

    Pašu resursi 2003. gadā – Faktiskie ieņēmumi pa dalībvalstīm

    Image


    VI diagramma

    2003. gadā veiktie maksājumi katrā dalībvalstī  (22)

    Piezīme: 2003. gadā veiktie maksājumi = maksājumi atbilstīgi 2003. gada darbības apropriācijām plus maksājumi atbilstīgi summām, kas ir pārnestas no 2002.gada.

    Image


    VII diagramma

    Apropriāciju maksājumiem evolūcija un izlietojums pa finanšu plāna pozīcijām no 1999. līdz 2003. gadam

    Image


    (1)  2003. finanšu gadā: galīgie gada pārskati attiecas uz 2003. finanšu gada budžeta darbībām (SEC(2004) 1181).

    (2)  Romas Līgums (parakstīts 1957. gada 25. martā): Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums.

    (3)  Romas Līgums (parakstīts 1957. gada 25. martā): Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums.

    (4)  Galvenokārt 2002. gada 25. jūnija Finanšu regula (OV L 248, 16.9.2002.).

    (5)  Galvenie tiesību akti, ar kuriem reglamentēti pašu resursi: Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums 2000/597/EK, Euratom (OV L 253, 7.10.2000.); Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (OV L 130, 31.5.2000.); Padomes 1989. gada 29. maija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (OV L 155, 7.6.1989.); Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva, PVN kopējā sistēma: vienota noteikšanas bāze (OV L 145, 13.6.1977.); Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīva 89/130/EEK, Euratom par NKI noteikšanas saskaņošanu (OV L 49, 21.2.1989.), Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopieņēmumu tirgus cenās (OV L 181, 19.7.2003.).

    (6)  Nedrīkst jaukt terminus “apropriācijas saistībām” un “saistību apropriācijas” un “apropriācijas maksājumiem” un “maksājumu apropriācijas”. Terminus “saistību apropriācijas” un “maksājumu apropriācijas” izmanot tikai tad, ja runa ir par diferencētajām apropriācijām.

    (7)  Sk. EK līguma 274. pantu, EOTK līguma 179. pantu un Finanšu regulas 50. pantu.

    (8)  Sk. Finanšu regulas 69. līdz 74. pantu un Padomes 2000. gada 22. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (OV L 130, 31.5.2000.).

    (9)  Sk. EK līguma 246., 247. un 248. pantu, EOTK līguma 160.a, 160.b un 160.c pantu un Finanšu regulas 139. līdz 147. pantu.

    (10)  Sk. EK līguma 276. pantu un EOTK līguma 180.b pantu.

    (11)  Pēc budžeta grozījumiem.

    (12)  Ieņēmumi no ārējo struktūru darbības.

    (13)  Pēc budžeta grozījumiem un pārvietojumiem starp budžeta pozīcijām.

    (14)  Piešķirtie ieņēmumi un atkal pieejamās apropr. pārnestās apropr. un apropr.

    (15)  EBTA izdevumi.

    (16)  Budžeta apropriāciju grozījumi, ņemot vērā no 2002. gada pārnestās saistību apropriācijas, apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, savstapējos pārvietojumus starp budžeta pozīcijām, EBTA apropriācijas un finansējumu no ES Solidaritātes fonda. Tā rezultātā pieejamās apropriācijas pārsniedz dažu finanšu plāna pozīciju maksimālos limitu.

    (17)  Ieskaitot apropriācijas atbilstīgi piešķirtajiem ieņēmumiem vai līdzīgiem ieņēmumiem.

    (18)  Ieskaitot Dalībvalstīm paredzēto ES Solidaritātes fonda iedaļu.

    (19)  Budžeta apropriāciju grozījumi, ņemot vērā budžeta pozīciju starpā veiktos pārvietojumus, apropriācijas saistībā ar piešķirtajiem ieņēmumiem vai līdzīgas apropriācijas un no iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas.

    (20)  Ieskaitot Dalībvalstīm paredzēto ES Solidaritātes fonda iedaļu.

    (21)  Attiecībā uz Apvienoto Karalisti tika veikta korekcija (5 184,9 mij. euro apmērā) pašu resursu bruto summā (15 156,1 mij. euro). Šīs korekcijas izmaksas sedz citas dalībvalstis.

    Šī korekcija tika ieviesta vienīgi bruto pašu resursu PVN un NKI elementiem saskaņā ar to attiecīgajām summām.

    (22)  Ģeogrāfiskais sadalījums ir norādīts nevis pēc dalībvalstīm veiktajiem maksājumiem, bet pēc izdevumu piešķīruma atbilstīgi Komisijas datorizētajā grāmatvedības sistēmā SINCOM2 pieejamajiem datiem.

    (23)  Summas, kas norādītas postenī “Pārējie” ietver galvenokārt izdevumus par ārpus ES īstenotajiem projektiem un trešo valstu dalību. Tie iekļauj arī izdevumus, attiecībā uz kuriem nav bijis iespējams veikt ģeogrāfisku iedalījumu.

    (24)  Pieejamās apropriācijas = finanšu gada apropriācijas maksājumiem + no iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas.

    (25)  1993.-1999. gada posmam, 7. pozīcija ietver jaunajām dalībvalstīm samaksātās kompensācijas. 2000.-2006. gada posmam tā ietver pirmspievienošanās atbalstu.

    II PIELIKUMS

    Revīzijas palātas pieņemtie pārskati un atzinumi pēdējo piecu gadu laikā

    Saskaņā ar Līgumu noteikumiem Revīzijas palātai ir jāiesniedz gada pārskats. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Līgumu un tiesību aktu normām Revīzijas palātai ir jāiesniedz arī īpaši gada ziņojumi par konkrētām Kopienas iestādēm un darbību. Tāpat Līgumi dod Palātai tiesības iesniegt savus apsvērumus par konkrētiem jautājumiem un sniegt atzinumus pēc kādas no iestādēm pieprasījuma. Pēdējo piecu gadu laikā Palātas pieņemtie pārskati un atzinumi ir uzskaitīti še turpmāk.

    Pirms 2004. gada 1. maija publicētie pārskati un atzinumi ir pieejami tikai spāņu, dāņu, vācu, grieķu, angļu, franču, itāļu, holandiešu, portugāļu, zviedru un somu valodās.

    Nosaukums

    Publikācija

    Gada pārskati un Ticamības deklarācijas

    Divdesmit otrais gada pārskats par 1998. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā un astotā EAF darbību

    OV C 349, 3.12.1999.

    Divdesmit trešais gada pārskats par 1999. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā un astotā EAF darbību

    OV C 342, 1.12.2000.

    Divdesmit ceturtais gada pārskats par 2000. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā un astotā EAF darbību

    OV C 359, 15.12.2001.,

    OV C 92, 17.4.2002. un

    OV C 36, 15.2.2003.

    Divdesmit piektais gada pārskats par 2001. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā un astotā EAF darbību

    OV C 295, 28.11.2002.

    Divdesmit sestais gada pārskats par 2002. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā un astotā EAF darbību

    OV C 286, 28.11.2003.

    Divdesmit septītais gada pārskats par 2003. finanšu gadu:

    pārskats un Ticamības deklarācija par darbību, kas finansēta no kopbudžeta

    pārskats un Ticamības deklarācija par sestā, septītā, astotā un devītā EAF darbību

    Publicēts šajā OV

    Īpašie ziņojumi

    Pašu resursi

     

    Īpašais ziņojums Nr. 8/99 par Kopienas Muitas kodeksā paredzētajiem nodrošinājumiem un garantijām, lai aizsargātu tradicionālo pašu resursu iekasēšanu

    OV C 70, 10.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 17/2000 par Komisijas kontroli pār dalībvalstu NKI datu uzticamību un salīdzināmību

    OV C 336, 27.11.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 23/2000 par ievesto preču vērtēšanu muitošanai (muitas vērtējums)

    OV C 84, 14.3.2001.

    Kopējā lauksaimniecības politika

     

    Īpašais ziņojums Nr. 1/99 par atbalstu vājpiena un vājpiena pulvera kā dzīvnieku barības lietošanai

    OV C 147, 27.5.1999.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/99 par KLP ietekmi graudaugu sektorā

    OV C 192, 8.7.1999.

    Īpašais ziņojums Nr. 1/2000 par klasisko cūku mēri

    OV C 85, 23.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 8/2000 par Kopienas sviesta tauku pasākumiem

    OV C 132, 12.5.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 11/2000 par atbalsta shēmu olīveļļas sektorā

    OV C 215, 27.7.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 14/2000 par “zaļāku” KLP

    OV C 353, 8.12.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 20/2000 par cukura kopējā tirgus organizācijas pārvaldību

    OV C 50, 15.2.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 22/2000 par reformētās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vērtējumu

    OV C 69, 2.3.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 4/2001 par ELVGF – Garantijas nodaļas revīziju: Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (Integrated Administration and Control System (IACS)) ieviešana

    OV C 214, 31.7.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 6/2001 par piena kvotām

    OV C 305, 30.10.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 7/2001 par eksporta kompensācijām – saņēmējs un izvietojums tirgū

    OV C 314, 8.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 8/2001 par kompensācijām par kartupeļu audzēšanu un atbalstu graudaugu cietes un kartupeļu cietes ražošanā

    OV C 294, 19.10.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 14/2001 – Īpašā ziņojuma Nr.19/98 par GSE pēcpārbaude

    OV C 324, 20.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 5/2002 par piemaksu un maksājumu programmu pagarināšanu liellopu un teļa gaļas kopējā tirgus organizācijā

    OV C 290, 25.11.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 6/2002 par Komisijas ES eļļas sēklu atbalsta programmas pārvaldības revīziju

    OV C 254, 22.10.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 7/2002 par racionālu finanšu pārvaldību banānu sektora kopējo tirgus organizācijā

    OV C 294, 28.11.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 1/2003 par eksporta kompensāciju priekšfinansēšanu

    OV C 98, 24.4.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 4/2003 par lauku attīstības atbalstu atpalikušajos reģionos

    OV C 151, 27.6.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 9/2003 par subsīdiju likmju noteikšanas sistēmu lauksaimniecības produktu eksportā (eksporta kompensācijas)

    OV C 211, 5.9.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 12/2003 par sausās lopbarības kopējā tirgus organizācijas racionālu finanšu pārvaldību

    OV C 298, 9.12.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 13/2003 par kokvilnas ražošanas atbalstu

    OV C 298, 9.12.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 14/2003 par Komisijas veiktu zemnieku saimniecību ieņēmumu novērtējumu [EK līguma 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts]

    OV C 45, 20.2.2004.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/2004 par pirmspievienošanās atbalstu – Vai SAPARD tika pārvaldīta labi?

    OV C 295, 30.11.2004.

    Īpašais ziņojums Nr. 3/2004 par saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku nepareizi veiktu maksājumu piedziņu

    OV C 269, 4.11.2004.

    Īpašais ziņojums Nr. 6/2004 par liellopu identifikācijas un reģistrēšanas sistēmas organizāciju Eiropas Savienībā

    Tiek publicēts

    Īpašais ziņojums Nr. 7/2004 par jēltabakas kopējā tirgus organizāciju

    Tiek publicēts

    Īpašais ziņojums Nr. 8/2004 par Komisijas veikto pārvaldību un kontroli pār mutes un nagu sērgas apkarošanas pasākumiem un ar tiem saistītajiem izdevumiem

    Tiek publicēts

    Strukturālie pasākumi

     

    Īpašais ziņojums Nr. 6/99 par papildinātības principu

    OV C 68, 9.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 7/99 par rūpniecības vietu attīstību

    OV C 68, 9.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 3/2000 par Eiropas Sociālā fondu un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fondu (Garantijas nodaļu) – pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanā

    OV C 100, 7.4.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 7/2000 par Starptautisko Īrijas fondu un Īpašo atbalsta programmu mieram un izlīgumam Ziemeļīrijā un Īrijas kaimiņgrāfistēs (1995-1999. g.)

    OV C 146, 25.5.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 15/2000 par Kohēzijas fondu

    OV C 279, 2.10.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 1/2001 par Kopienas iniciatīvu URBAN

    OV C 124, 25.4.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 10/2001 par struktūrfondu finansiālo uzraudzību, Komisijas Regulas (EK) Nr. 2064/97 un (EK) Nr. 1681/94

    OV C 314, 8.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr.12/2001 par konkrētiem strukturāliem pasākumiem nodarbinātības situācijas uzlabošanā: ERAF atbalsta ietekme uz nodarbinātību un ESF pasākumi ilglaicīga bezdarba apkarošanā

    OV C 334, 28.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 3/2002 par Kopienas Nodarbinātības iniciatīvu – Integra

    OV C 263, 29.10.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 4/2002 par vietējiem nodarbinātības pasākumiem

    OV C 263, 29.10.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 7/2003 par atbalsta plānošanas veikšanu 2000.–2006. gada periodam struktūrfondu ietvaros

    OV C 174, 23.7.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 4/2004 par to kā programmēta Kopienas iniciatīva Eiropas pārrobežu sadarbībai – Interreg III

    Tiek publicēts

    Iekšējā nozaru politika

     

    Īpašais ziņojums Nr. 9/99 par pētniecības darbību lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā (FAIR programma – zivsaimniecība, lauksaimniecība un agrorūpnieciskā pētniecība)

    OV C 92, 30.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 9/2000 par Eiropas komunikāciju tīkliem (TKN) – telekomunikācijas

    OV C 166, 15.6.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 10/2000 par Apvienotā pētniecības centra piešķirtajiem valsts līgumiem

    OV C 172, 21.6.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 9/2001 par pētnieku mācību un mobilitātes programmu

    OV C 349, 10.12.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/2002 par darbības programmām “Socrates” un “Jaunieši Eiropas Kopienai”

    OV C 136, 7.6.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 11/2003 par Finansēšanas instrumentu apkārtējai videi (LIFE)

    OV C 292, 2.12.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 1/2004 par netiešu PTA darbību pārvaldību saskaņā ar piekto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamata programmu (5. PP) (1998-2002. g.)

    OV C 99, 23.4.2004.

    Ārējās darbības

     

    Īpašais ziņojums Nr. 4/99 par finansiālo palīdzību aizjūras valstīm un teritorijām saskaņā ar sesto un septīto EAF

    OV C 276, 29.9.1999.

    Īpašais ziņojums Nr. 5/99 par Phare pārrobežu sadarbību (1994-1998. g.)

    OV C 48, 21.2.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/2000 par Eiropas Savienības Bosnijai-Hercegovinai piešķirto palīdzību miera un tiesiskuma atjaunošanai

    OV C 85, 23.3.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 4/2000 par rehabilitācijas pasākumiem ĀKK valstīs kā instrumentu, lai sagatavotu parastas attīstības palīdzībai

    OV C 113, 19.4.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 12/2000 par Komisijas veikto pārvaldību Eiropas Savienības atbalstam cilvēktiesību un demokrātijas attīstībai trešajās valstīs

    OV C 230, 10.8.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 16/2000 par konkursu organizēšanas kārtību pakalpojumu sniegšanas līgumiem saistībā ar Phare un Tacis programmām

    OV C 350, 6.12.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 18/2000 par lauksaimniecības produktu piegādes programmu Krievijas Federācijai

    OV C 25, 25.1.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 19/2000 par Komisijas veikto pārvaldību palīdzības programmai Palestīnas sabiedrībai

    OV C 32, 31.1.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 21/2000 par Komisijas ārējās palīdzības programmu pārvaldību (jo īpaši par atsevišķu valstu programmām, projektu sagatavošanu un delegāciju nozīmi)

    OV C 57, 22.2.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/2001 par ārkārtas humānās palīdzības Kosovas krīzes upuriem pārvaldību (ECHO)

    OV C 168, 12.6.2001. un OV C 159, 3.7.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 3/2001 par Komisijas veiktu starptautisko zivsaimniecību līgumu pārvaldību

    OV C 210, 27.7.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 5/2001 par līdzīgiem fondiem no strukturālās sakārtošanas atbalsta, kas ir budžeta atbalsta mērķfinansējums (septītais un astotais EAF)

    OV C 257, 14.9.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 11/2001 par Tacis pārrobežu sadarbības programmu

    OV C 329, 23.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 13/2001 par Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) pārvaldību

    OV C 338, 30.11.2001.

    Īpašais ziņojums Nr. 1/2002 par makroekonomisko atbalstu trešajām valstīm un strukturālās sakārtošanas programmām Vidusjūras valstīs

    OV C 121, 23.5.2002.

    Īpašais ziņojums Nr. 2/2003 par pārtikas nekaitīguma politikas ieviešanu attīstības valstīs, ko finansē Eiropas Savienības kopbudžets

    OV C 93, 17.4.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 5/2003 par PHARE un ISPA finansējumu vides aizsardzības projektiem kandidātvalstīs

    OV C 167, 17.7.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 6/2003 par partnerību kā galveno instrumentu institūciju veidošanas atbalstā kandidātvalstīs

    OV C 167, 17.7.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 8/2003 par EAF finansēta infrastruktūras darbu izpildi

    OV C 181, 31.7.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 10/2003 attiecībā Komisijas pārvaldītās attīstības palīdzības Indijai efektivitāti, kas vērsta uz nabadzīgajiem un nodrošina ilgtspējīgu labumu

    OV C 211, 5.9.2003.

    Īpašais ziņojums Nr. 15/2003 par EAF finansēto mikroprojektu revīziju

    OV C 63, 11.3.2004.

    Īpašais ziņojums Nr. 5/2004 par Phare atbalstu kandidātvalstu sagatavošanai struktūrfondu pārvaldībai

    Tiek publicēts

    Administratīvie izdevumi

     

    Īpašais ziņojums Nr. 5/2000 par Tiesas izdevumiem par ēkām (piebūvētās ēkas “Erasms”, “Tomass Mors” un C piebūve)

    OV C 109, 14.4.2000.

    Īpašais ziņojums Nr. 13/2000 par Eiropas Parlamenta politisko grupu izdevumiem

    OV C 181, 28.6.2000

    Īpašais ziņojums Nr. 3/2003 par Eiropas iestāžu invaliditātes pensiju programmu

    OV C 109, 7.5.2003.

    Finanšu instrumenti un banku darbība

     

    Īpašais ziņojums Nr. 3/99 par procentu likmju subsīdiju Komisijas veiktu pārvaldību un uzraudzību

    OV C 217, 29.7.1999.

    Īpašais ziņojums Nr. 6/2000 par Kopienas piešķirtajām procentu subsīdijām par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot īslaicīga aizdevuma iespēju

    OV C 152, 31.5.2000.

    Īpašie gada pārskati

    EOTK finanšu pārskati

     

    Ziņojums par EOTK finanšu pārskatiem uz 1998. gada 31. decembri

    OV C 240, 25.8.1999.

    Ziņojums par EOTK finanšu pārskatiem uz 1999. gada 31. decembri

    OV C 281, 4.10.2000.

    Ziņojums par EOTK finanšu pārskatiem uz 2000. gada 31. decembri

    OV C 185, 30.6.2001. un OV C 363, 19.12.2001.

    Ziņojums par EOTK finanšu pārskatiem uz 2001. gada 31. decembri

    OV C 158, 3.7.2002.

    Ziņojums par EOTK finanšu pārskatiem uz 2002. gada 23. jūliju

    OV C 127, 29.5.2003.

    EOTK gada pārskati

     

    EOTK gada pārskats par 1998. finanšu gadu

    OV C 338, 25.11.1999.

    EOTK gada pārskats par 1999. finanšu gadu

    OV C 347, 4.12.2000.

    EOTK gada pārskats par 2000. finanšu gadu

    OV C 366, 20.12.2001.

    Gada pārskats un Ticamības deklarācija par EOTK attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 302, 5.12.2002.

    Gada pārskats un Ticamības deklarācija par EOTK attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2002. gada 23. jūlijā

    OV C 224, 19.9.2003.

    Euratom Apgādes aģentūra

     

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras 1998. gada pārskatiem

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 1999. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Vadāmas kodolsintēzes izpētes programma/Joint European Torus (JET)

     

    Ziņojums par JET 1998. gada finanšu pārskatiem

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par JET kopuzņēmuma 1999. gada pārskatiem

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par JET kopuzņēmuma 2000. gada pārskatiem

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par JET kopuzņēmuma 2001. gada pārskatiem

    Nav publicēts OV

    Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Dublinas fonds)

     

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) finanšu pārskatiem par 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) finanšu pārskatiem par 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Dublinas fonda) gada pārskatiem par 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Attīstības un arodizglītības centrs (Cedefop, Saloniki)

     

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra (Cedefop, Saloniki) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra (Cedefop, Saloniki) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra (Cedefop, Saloniki) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra finanšu pārskatiem par 2001. finanšu gadu

    OV C 326,.27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra finanšu pārskatiem par 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Attīstības un arodizglītības centra finanšu pārskatiem par 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas skolas

     

    Ziņojums par Eiropas skolas pārskatiem par 1998. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Eiropas skolu finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Eiropas skolu finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Eiropas skolu finanšu pārskatiem par 2001. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Eiropas skolu finanšu pārskatiem par 2002. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Ziņojums par Eiropas skolu gada pārskatiem par 2003. finanšu gadu

    Nav publicēts OV

    Eiropas Monetārais institūts un Eiropas Centrālā banka

     

    Ziņojums par Eiropas Monetārā institūta un Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitāti 1998. finanšu gadā

    OV C 133, 12.5.2000.

    Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitātes revīziju 1999. finanšu gadā

    OV C 47, 13.2.2001.

    Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitātes revīziju 2000. finanšu gadā

    OV C 341, 4.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitātes revīziju 2001. finanšu gadā

    OV C 259, 25.10.2002.

    Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitātes revīziju 2002. finanšu gadā

    OV C 45, 20.2.2004.

    Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas pārvaldības darbības efektivitātes revīziju 2003. finanšu gadā

    OV C 286. 23.11.2004.

    “Šengenas līgumu” pārvaldība

     

    Īpašais gada ziņojums par finanšu pārskatiem attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja veiktu to līgumu pārvaldību, ko viņš noslēdzis konkrētu dalībvalstu vārdā un kas attiecas uz Pārvaldības struktūrvienības Palīdzības dienesta servera uzstādīšanu un darbību un Sirēnu tīkla II fāzi (“Šengenas līgumi”) par laika periodu no 1999. gada 3. maija līdz 31. decembrim

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par finanšu pārskatiem attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja veiktu to līgumu pārvaldību, ko viņš noslēdzis konkrētu dalībvalstu vārdā un kas attiecas uz Pārvaldības struktūrvienības Palīdzības dienesta servera uzstādīšanu un darbību un Sirēnu tīkla II fāzi (“Šengenas līgumi”) par finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par finanšu pārskatiem attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja veiktu to līgumu pārvaldību, ko viņš noslēdzis konkrētu dalībvalstu vārdā un kas attiecas uz Pārvaldības struktūrvienības Palīdzības dienesta servera uzstādīšanu un darbību un Sirēnu tīkla II fāzi (“Šengenas līgumi”) par finanšu gadu, kas beidzās 2001. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par 2002. gada finanšu pārskatiem attiecībā uz “Šengenas līgumiem”

    Nav publicēts OV

    “Sisnet līgumu” pārvaldība

     

    Īpašais gada ziņojums par finanšu pārskatiem attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka veiktu to līgumu pārvaldību, ko viņš savā vārdā noslēdzis konkrētu dalībvalstu vārdā un kas attiecas uz Šengenas vides komunikāciju infrastruktūras, pazīstamas kā “Sisnet”, uzstādīšanu un darbību par finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par finanšu pārskatiem attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka veiktu to līgumu pārvaldību, ko viņš savā vārdā noslēdzis konkrētu dalībvalstu vārdā un kas attiecas uz Šengenas vides komunikāciju infrastruktūras, pazīstamas kā “Sisnet”, uzstādīšanu un darbību par finanšu gadu, kas beidzās 2001. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par 2002. gada finanšu pārskatiem attiecībā uz “Sisnet”

    Nav publicēts OV

    Īpašais gada ziņojums par 2003. gada finanšu pārskatiem attiecībā uz “Sisnet”

    Nav publicēts OV

    Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB, Anžēra)

     

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB, Anžēra) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB, Anžēra) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB, Anžēra) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB, Alikante)

     

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB, Alikante) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB, Alikante) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB, Alikante) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā (EADVAD, Bilbao)

     

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā (EADVAD, Bilbao) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā (EADVAD, Bilbao) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā (EADVAD, Bilbao) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Vides aģentūra (EVA, Kopenhāgena)

     

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras (EVA, Kopenhāgena) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras (EVA, Kopenhāgena) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras (EVA, Kopenhāgena) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (ENNUC, Lisabona)

     

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC, Lisabona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC, Lisabona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC, Lisabona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūra (EMNA, Londona)

     

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras (EMNA, Londona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras (EMNA, Londona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras (EMNA, Londona) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centrs (ESOTC, Luksemburga)

     

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra (ESOTC, Luksemburga) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra (ESOTC, Luksemburga) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra (ESOTC, Luksemburga) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OJ C 319, 30.12.2003

    Ziņojums par Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Arodizglītības fonds (EIF, Turīna)

     

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda (EAF, Turīna) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda (EAF, Turīna) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda (EAF, Turīna) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Arodizglītības fonda finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs (Vīne)

     

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra (Vīne) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1998. gada 31. decembrī

    OV C 372, 22.12.1999.

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra (Vīne) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī

    OV C 373, 27.12.2000.

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra (Vīne) finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2000. gada 31. decembrī

    OV C 372, 28.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras (Tesaloniki)

     

    Ziņojums par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras finanšu pārskatiem un palīdzības Kosovai realizāciju 2000. gadā

    OV C 355, 13.12.2001.

    Ziņojums par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2001. finanšu gadu

    OV C 326, 27.12.2002.

    Ziņojums par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Eiropas Jūras drošības aģentūra

     

    Ziņojums par Eiropas Jūras drošības aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Aviācijas drošības aģentūra

     

    Ziņojums par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra

     

    Ziņojums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Eurojust

     

    Ziņojums par Eurojust finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu

    OV C 319, 30.12.2003.

    Ziņojums par Eurojust finanšu pārskatiem attiecībā uz 2003. finanšu gadu

    Tiek publicēts

    Konvents

     

    Ziņojums par Eiropas Savienības Konventa par ES nākotni ģenerālsekretāra sastādītajiem finanšu pārskatiem attiecībā uz 2002. finanšu gadu (kas sākās 2002. gada 21. februārī un beidzās 2002. gada 31. decembrī)

    OV C 122, 22.5.2003.

    Ziņojums par Eiropas Savienības Konventa par ES nākotni ģenerālsekretāra sastādītajiem finanšu pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2003. gada 31. decembrī

    OV C 157, 14.6.2004.

    Galileo kopuzņēmums

     

    Ziņojums par Galileo kopuzņēmuma pārskatiem attiecībā uz finanšu gadu, kas beidzās 2003. gada 31. decembrī

    Nav publicēts OV

    Atzinumi

    Atzinums Nr. 1/99 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC, Lisabona) Finanšu regulas grozījuma priekšlikumu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 2/99 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai (EK, Euratom) attiecībā uz Ekonomisko noziegumu apkarošanas biroja veikto izmeklēšanas darbu

    OV C 154, 1.6.1999.

    Atzinums Nr. 3/99 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai (EK, EOTK, Euratom), ar ko groza 1977. gada 21. decembra Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam [priekšlikumu Komisija iesniegusi 1998. gada 20. novembra dokumentā KOM(1998) 676 galīgā versija]

    OV C 154, 1.6.1999.

    Atzinums Nr. 4/99 par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā (EADVAD, Bilbao) Finanšu regulas grozījuma priekšlikumu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 5/99 par papildu brīvprātīgo pensijas programmu un fondu Eiropas Parlamenta locekļiem

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 6/99 attiecībā uz Obnovas regulas grozījuma projektu saistībā ar Kosovas Attīstības aģentūras veidošanu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 7/99 attiecībā uz priekšlikumu grozīt Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centra (ESOTC, Luksemburga) Finanšu regulu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 8/99 par Padomes lēmuma priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

    OV C 310, 28.10.1999.

    Atzinums Nr. 9/99 par priekšlikumu Padomes regulai (EK) par budžeta disciplīnu

    OV C 334, 23.11.1999.

    Atzinums Nr. 1/2000 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza 1977. gada 21. decembra Finanšu regulu un nošķir iekšējās revīzijas funkciju no ex ante finanšu kontroles funkcijas

    OV C 327, 17.11.2000.

    Atzinums Nr. 2/2000 par priekšlikumu grozīt Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB, Anžēra) Finanšu regulu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 1/2001 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, kā arī dažādām citām regulām, kas attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku

    OV C 55, 21.2.2001.

    Atzinums Nr. 2/2001 par priekšlikumu Padomes regulai par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam

    OV C 162, 5.6.2001.

    Atzinums Nr. 3/2001 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai izbeigtu Eiropas Kopienu Komisijas ierēdņu dienestu kā daļu no Komisijas reformas

    OV C 162, 5.6.2001.

    Atzinums Nr. 4/2001 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, kas nosaka Eiropas Kopienu amatpersonu un citu kalpotāju kategorijas, uz kurām attiecas Kopienu privilēģiju un imunitāšu protokola 12. panta, 13. panta otrā punkta un 14. panta noteikumi (to personu aplikšana ar mērķnodokli, kurām ir tiesības uz pabalstu, kādu piešķir dienesta izbeigšanas gadījumā)

    OV C 162, 5.6.2001.

    Atzinums Nr. 5/2001 par priekšlikumu grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB-Alikante) Finanšu regulu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 6/2001 attiecībā uz Komisijas regulas (Euratom, EOTK, EK) projektu, ar ko groza Komisijas 1993. gada 9. decembra Regulu Nr. 3418/93, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar konkrētu 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas noteikumu ieviešanu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 7/2001 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kas nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 8/2001 par priekšlikumu Padomes regulai, kas nosaka to izpildaģentūru statūtus, kurām tiek uzticēti konkrēti uzdevumi Kopienas programmu pārvaldībā

    OV C 345, 6.12.2001.

    Atzinums Nr. 9/2001 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Kopienas finansiālo interešu krimināltiesisko aizsardzību (ats. 2001/0115 (KOD – KOM(2001) 272 galīgā versija)

    OV C 14, 17.01.2002.

    Atzinums Nr. 1/2002 par priekšlikumu grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB-Alikante) Finanšu regulu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 2/2002 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam

    OV C 92, 17.04.2002.

    Atzinums Nr. 3/2002 attiecībā uz priekšlikumu Finanšu regulai, kas piemērojama Eurojust budžetam

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 4/2002 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (Euratom, EOTK, EK) Nr. 549/69, kas nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Kopienu privilēģiju un imunitāšu protokola 12. panta, 13. panta otrā punkta un 14. panta noteikumi

    OV C 225, 20.9.2002.

    Atzinums Nr. 5/2002 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai izbeigtu Eiropas Kopienu Komisijas ierēdņu dienestu kā daļu no Komisijas reformas

    OV C 236, 1.10.2002.

    Atzinums Nr. 6/2002 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai izbeigtu Eiropas Savienības Padomes ierēdņu dienestu

    OV C 236, 1.10.2002.

    Atzinums Nr. 7/2002 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai izbeigtu Eiropas Parlamenta amatpersonu un politiskajās grupās uz laiku strādājošā personāla dienestu

    OV C 236, 1.10.2002.

    Atzinums Nr. 8/2002 attiecībā uz priekšlikumu pārskatītajai Finanšu regulai, kas piemērojama Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras budžetam

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 9/2002 attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu

    OV C 285, 21.11.2002.

    Atzinums Nr. 10/2002 par Komisijas priekšlikumu Kopienas iestāžu dibināšanas aktu grozījumam pēc jaunās Finanšu regulas pieņemšanas

    OV C 285, 21.11.2002.

    Atzinums Nr. 11/2002 par priekšlikumu Komisijas regulai par pamata finanšu regulu iestādēm, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā par kopbudžetam piemērojamo Finanšu regulu

    OV C 12, 17.01.2003.

    Atzinums Nr. 12/2002 par priekšlikumu Padomes Regulai par Finanšu regulu, kas piemērojama devītajam Eiropas Attīstības fondam saskaņā ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK/ES partnerības līgumu

    OV C 12, 17.01.2003.

    Atzinums Nr. 13/2002 attiecībā uz Komisijas regulas projektu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Eiropas Kopienu kopbudžetam piemērojamo Finanšu regulu ieviešanā

    OV C 12, 17.01.2003.

    Atzinums Nr. 14/2002 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

    OV C 21, 28.01.2003.

    Atzinums Nr. 1/2003 par priekšlikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) budžeta komitejas nolikumam, kas nosaka birojam piemērojamos finanšu noteikumus (“Finanšu regula”)

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 2/2003 par priekšlikumu Kopienas Augu šķirņu biroja Administratīvās padomes nolikumam, ar ko nosaka birojam piemērojamos finanšu noteikumus (“Finanšu regula”)

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 3/2003 attiecībā uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projektu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 4/2003 attiecībā uz Eiropas Savienības organizāciju Tulkošanas centram piemērojamo finanšu noteikumu projektu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 5/2003 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas iestāšanās gadījumā piemēro pagaidu pasākumus attiecībā uz Eiropas Kopienu amatpersonu atlasi

    OV C 224, 19.9.2003.

    Atzinums Nr. 6/2003 attiecībā uz Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projektu

    Nav publicēts OV

    Atzinums Nr. 7/2003 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, kas ievieš Lēmumu 2000/597/EC, Euratom, Kopienu pašu resursu sistēmā

    OV C 318, 30.12.2003.

    Atzinums Nr. 8/2003 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas darbības programmu, lai veicinātu aktivitātes Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā

    OV C 318, 30.12.2003.

    Atzinums Nr. 9/2003 par Komisijas regulas projektu par standarta finanšu noteikumus izpildaģentūrām saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka to izpildaģentūru statūtus, kurām tiek uzticēti konkrēti uzdevumi Kopienas programmu pārvaldībā

    OV C 19, 23.01.2004.

    Atzinums Nr. 10/2003 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko nodibina Garantijas fondu ārējām darbībām

    OV C 19, 23.01.2004.

    Atzinums Nr. 1/2004 par grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

    OV C 75, 24.3.2004.

    Atzinums Nr. 2/2004 par “vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles sistēmai)

    OV C 107, 30.4.2004.


    Top