52004PC0746

Briselē, 29.11.2004

COM(2004) 746 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULAI

ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļjūras zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Dziļūdens krājumi ir zivju krājumi, ko zvejo ūdeņos ārpus kontinentālo šelfu galvenajiem zvejas rajoniem. Tie ir izplatīti kontinentālajās nogāzēs vai pie zemūdens klintīm. Šīs sugas ir lēni augošas un īpaši jutīgas pret pārmērīgu izmantošanu.

Ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu Nr. 2340/2002, ar ko 2003. un 2004. gadam nosaka dziļjūras zivju krājumu zvejas iespējas [1] un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos [2], ieviesa pagaidu vadības pasākumus. Pašreiz ir jānosaka zvejas iespējas 2005. un 2006. gadam, ņemot vērā zinātnes atziņas, un jāveic attiecīgi pielāgojumi īpašajās pieejamības prasībās, dziļjūras zvejas flotu jaudu pielāgojot pieejamajām zvejas iespējām.

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) jaunākās zinātniskās atziņas liecina, ka lielāko daļu izmantoto dziļūdens sugu zvejo neatbilstoši ilgtspējīgas izmantošanas principiem, un Starptautiskā Jūras pētniecības padome ir ieteikusi nekavējoties samazināt pašreizējo dziļjūras sugu nozvejas apjomu, ja vien nevar pierādīt, ka nozveja atbilst ilgtspējīgas izmantošanas principiem. Pašreiz nevienas dziļjūras sugas nozveja neatbilst šim kritērijam.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome ir izteikusi viedokli, ka vispiemērotākie minēto sugu saglabāšanas pasākumi būtu darbības ierobežošana un samazināšana. Tomēr par derīgu papildu pasākumu minēto sugu saglabāšanas nolūkā uzskata nozvejas ierobežošanu, izmantojot nozvejas kvotu sistēmu.

Tā kā minēto sugu saglabāšanas pasākumi ir jāīsteno steidzami, vēlams tos īstenot vienpusēji, tai pat laikā turpinot panākt vienošanos par saskaņotiem pasākumiem attiecīgajā reģionālajā zvejniecības organizācijā (Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijā) ar pārējām iesaistītajām valstīm. Zvejas iespēju noteikšana un sadale ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē. Kopienas saistības ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā izriet no saistībām, kas noteiktas Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas Nr. 2371/2002 [3] 2. pantā. Šādām zvejas iespējām jābūt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par zvejas resursu piesardzīgu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, cita starpā Apvienoto Nāciju Organizācijas Līgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu.

Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai noteiktu zvejas iespējas saskaņā ar zinātniskām atziņām.

Par visiem zivju krājumiem, uz ko attiecas šis priekšlikums, informācija ir pieejama nepietiekamā apjomā, lai pierādītu zvejas ilgtspējīgumu. Jaunas programmas zivju krājumu uzlabotas bioloģiskās pārraudzības īstenošanai vēl nav sniegušas vajadzīgo informāciju, tādēļ saskaņā ar piesardzības principu vairumā gadījumu ir lietderīgi samazināt zvejas iespējas, līdz var pierādīt to atbilstību resursu ilgtspējīgas izmantošanas principiem. Šā priekšlikuma sagatavošanā izmantotā pieeja ir šāda.

- Ja zinātniskajos ieteikumos minēta vajadzība noteiktā apmērā samazināt zvejas intensitāti vai nozveju, jaunu zvejas iespēju aprēķināšanā izmanto noteiktu samazināšanas apmēra rādītāju. Tomēr, lai mīkstinātu sociālos un ekonomiskos šķēršļus, Kopienas kvotas ir pieļaujams samazināt ne vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar 2003. gada nozveju.

- Ja zinātniskajos ieteikumos minēta vajadzība būtiski samazināt zvejas intensitāti vai nozveju, bet nav noteikts konkrēts samazināšanas apmēra rādītājs, zvejas iespējas iesaka samazināt par 30 %.

- Aprēķinot Kopienas kvotas 2005. un 2006. gadam, ja kvota ir noteikta 2002. gadā, vajadzīgā samazinājuma apmēru nosaka, par pamatu ņemot Kopienas ziņas par nozveju 2003. gadā. Šādos gadījumos dalībvalstu kvotas ir saglabātas tādā pašā savstarpējā attiecībā kā 2002. gadā. Ja kvotas nav bijušas iepriekš noteiktas, par pamatu ņēma starptautiskām organizācijām ziņotos datus par vidējo nozveju 2001., 2002. un 2003. gadā, ja šādi dati bija pieejami. Pārējos gadījumos atsauces nolūkā izmantoja visjaunākos datus par attiecīgo sugu nozveju.

- Ja esošās kvotas ir ļoti mazas (ap 50 t, ietverot piezveju), neiesaka īstenot to samazinājumu, lai neradītu pienākumu brāķēt noteiktu nozvejotā daudzumu.

- Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ka Atlantijas lielgalvja resursu izmantošana ICES VII rajonā ir pārāk intensīva, iesaka kvotu samazinājumu par 50 % vienlaicīgi ar slēgto zonu šīs sugas zvejai VI rajonā (kur zivju krājumi ir ievērojami izsīkuši). Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijā ir jāapspriež arī citas slēgtās zonas starptautiskajos ūdeņos.

Attiecībā uz melno paltusu II.a apgabalā (EK ūdeņi), IV un VI apgabalā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz ko neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija) Komisija arī ierosina noteikt maksimālo pieļaujamo nozvejas apjomu visam apgabalam, kur sastopami attiecīgie zivju krājumi. Šāds maksimālais pieļaujamais līmenis atbilst nozvejas 30 % samazinājumam salīdzinājumā ar laika posmu no 2001. līdz 2003. gadam. Katrā ziņā šim apgabalam ierosinātie nozvejas ierobežojumi neskar relatīvo stabilitāti, kāda izveidota attiecībā uz šiem krājumiem Grenlandes ūdeņos.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar 1. pantu Ceturtajā protokolā, ar ko paredz nosacījumus Nolīgumā par zvejniecību, kurš noslēgts starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, no otras puses [4], un kas paredz, ka kvotas ik gadu nosaka, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus.

Paralēli kopējam kvotu samazinājumam saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem par dziļjūras zivju sugu zvejas intensitātes samazināšanu ierosina tās flotes zvejas intensitātes 30 % samazinājumu, kam atļauts izcelt krastā dziļjūras zivju sugu lomu.

Priekšlikums

PADOMES REGULAI

ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļjūras zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [5] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un zivsaimniecības resursiem, kā arī ilgtspējīgu zvejas norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībā un piešķirt tās saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem.

(3) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes jaunākās zinātniskās atziņas par noteiktiem dziļjūras zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas zvejas principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas ir jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

(4) Starptautiskā Jūras pētniecības padome ir atzīmējusi, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apgabalā ir pārāk liela. Zinātniskie dati liecina arī par to, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir precizēti šīs sugas zivju neaizsargātu kopumu uzturēšanās apgabali. Tādēļ minētajos apgabalos ir jāaizliedz Atlantijas lielgalvja zveja.

(5) Kopiena ir parakstījusi Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvenciju, kurā ir ieteikums ierobežot noteiktu dziļjūras zivju sugu zvejas intensitāti. Tādēļ Kopienai ir jāīsteno šis ieteikums.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu kvotu pārvaldību, ir jāparedz īpaši nosacījumi zvejas norisei.

(7) Zivju sugām, uz ko attiecas īpašie pieejas nosacījumi dziļjūras zvejai, ir jābūt tām pašām, uz ko attiecas dziļjūras sugu nozvejas ierobežojumi. Tādēļ melnais paltuss ir jāiekļauj to sugu skaitā, ko drīkst zvejot tikai kuģi, kuriem ir īpaša zvejas atļauja.

(8) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldībai [6], ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(9) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zinātniskās atziņas par lielāko daļu dziļjūras zivju sugu liecina, ka to zvejas intensitāte ir jāsamazina. Nepastāvot īpašiem pasākumiem, ar ko ierobežo to kuģu darbības intensitāti, kuri zvejo dziļjūras sugas, ir jāpielāgo esošā darbības intensitāte, pielāgojot zvejas flotes jaudu saskaņā ar zinātniskajām atziņām.

(10) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir jānosaka, norādot ICES zonas (Starptautiskā Jūras pētniecības padome), kas noteiktas Padomes 1991.gada 17. decembra Regulā (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā [7], un CECAF zonas (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja), kā noteikts Padomes 1995.gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 2597/95 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku [8].

(11) Zvejas iespējas ir jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Komisijas 1987.gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju [9], Padomes 1983.gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju [10], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [11], Padomes 1997.gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 88/98, ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā [12], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām [13], un Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai [14],

IR PIEņēMUSI ŠO REGULU.

1. pants Darbības joma

Ar šo regulu Kopienas zvejas kuģiem 2005. un 2006. gadam attiecībā uz dziļjūras zivju sugu krājumiem nosaka ikgadējās zvejas iespējas noteiktās Kopienas ūdeņu un ārpuskopienas ūdeņu zonās, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, un paredz īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem zvejas iespējas var izmantot.

2. pantsDefinīcijas

1. Šajā regulā „dziļjūras zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā.

2. ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padomes) zonu un CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejas) zonu definīcijas ir tās, kas noteiktas attiecīgi Regulā (EEK) Nr. 3880/91 un Regulā (EK) Nr. 2597/95.

3. pantsZvejas iespēju noteikšana

Dziļjūras zivju sugu zvejas iespējas Kopienas kuģiem ir noteiktas I pielikumā.

4. pantsZvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā, kas paredzēts I pielikumā, neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c) papildu nozvejas daudzumu, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 [15] 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

5. pants

Kvotu elastīgums

Regulas (EK) Nr. 847/96 sakarā visas šīs regulas I pielikumā minētās kvotas uzskata par „analītiskajām” kvotām.

Tomēr šīm kvotām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos soda koeficientus.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai krastā

To krājumu zivis, kuru zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst atstāt uz klāja un izkraut krastā tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnā mērā izmantota. Visus krastā izkrautos lomus ieskaita kvotā.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro lomiem, kas nozvejoti zinātnisku pētījumu nolūkā, kurus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98, un ko neieskaita kvotā.

7. pants

Zvejas intensitātes ierobežošana

Dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kas peld ar to karogu, nodrošina, ka gan 2005., gan 2006. gadā dziļjūras zvejas intensitāte, aprēķinot ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 IV pielikumā izklāstīto metodi, nepārsniedz 70 % no vidējās zvejas intensitātes 2003. un 2004. gadā, kas aprēķināta ar to pašu metodi.

8. pants

Atlantijas lielgalvis

1. Atlantijas lielgalvja aizsardzības rajoni ir noteikti kā šādi jūras rajoni.

a) Jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

57° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma,

57° 00' ziemeļu platuma, 8° 30' rietumu garuma,

55° 00' ziemeļu platuma, 8° 30' rietumu garuma,

55° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma,

57° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma;

b) jūras rajons, kas atrodas 40 jūras jūdzes no jebkura punkta uz loksodromas starp punktiem 54° 10' ziemeļu platuma, 11° 30' rietumu garuma un 54° 30' ziemeļu platuma, 11° 30' rietumu garuma;

c) jūras rajons, kas atrodas 40 jūras jūdzes no punkta 54° 00' ziemeļu platuma, 13° 00' rietumu garuma;

d) jūras rajons, kas atrodas 40 jūras jūdzes no punkta 53°00' ziemeļu platuma, 15°00' rietumu garuma;

e) jūras rajons, kas atrodas 40 jūras jūdzes no jebkura punkta uz loksodromas starp punktiem 52° 00' ziemeļu platuma, 15° 00' rietumu garuma un 52° 30' ziemeļu platuma, 15° 00' rietumu garuma;

f) jūras rajons, kas atrodas 40 jūras jūdzes no jebkura punkta uz loksodromas starp punktiem 51° 00' ziemeļu platuma, 15° 00' rietumu garuma un 51° 43' ziemeļu platuma, 15° 00' rietumu garuma.

Minētos punktus un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas mēra saskaņā ar WGS84 standartu.

2. Kuģi, kam ir dziļjūras zvejas atļauja un kas ir iepeldējuši Atlantijas lielgalvja aizsardzības zonā, neatstāj uz klāja un nepārvadā nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu, kā arī neizkrauj krastā nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu pēc tāda zvejas reisa, kura laikā kuģis ir iepeldējis kādā no 1. punktā noteiktajiem jūras rajoniem.

9. pants

Regulas (EK) Nr. 2347/2002 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 2347/2002 groza šādi.

1. Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu.

„1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja katru kalendāro gadu nozvejo un uz klāja atstāj vairāk nekā 10 tonnas dziļjūras zivju un melnā paltusa, tad kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti to teritorijā, ir jāsaņem dziļjūras zvejas atļauja.

Ir aizliegts nozvejot un atstāt uz klāja, pārvadāt vai izkraut krastā tādu dziļjūras zivju un melnā paltusa daudzumu, kas pārsniedz 100 kg uz viena kuģa, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras zvejas atļaujas.”

2. 4. pantu aizstāj ar šādu pantu.

„4. pants

Dalībvalstis aprēķina dziļjūras zivju sugu zvejas intensitāti 2003. un 2004. gadam, izmantojot IV pielikumā izklāstīto metodi.”

3. Šīs regulas II pielikumu pievieno kā IV pielikumu.

10. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā -

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

1. daļa

Sugas un sugu grupas

Katrā jūras zonā zivju krājumus norāda attiecīgo sugu latīņu nosaukumu alfabētiskā secībā. Šajā regulā piemēro šo plaši pazīstamo nosaukumu un latīņu nosaukumu atbilstības tabulu.

+++++ TABLE +++++

Ja izdara atsauci uz „dziļūdens haizivīm”, tā attiecas uz šādu sugu haizivīm: baltacu haizivs ( Centroscymnus coelolepis ), pelēkā īsspuru haizivs ( Centrophorus squamosus ), gardeguna spurainā haizivs ( Deania calceus ), melnā haizivs ( Dalatias licha ), lielā melnā haizivs ( Etmopterus princeps ), laternhaizivs ( Etmopterus spinax ), melnā suņhaizivs ( Centroscyllium fabricii ), īsspuru haizivs ( Centrophorus granulosus ), melnpurna dzeloņu haizivs ( Galeus melastomus ), peļu kaķu haizivs ( Galeus murinus ), Islandes kaķu haizivs ( Apristuris spp. ).

2. daļa

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas Kopienas kuģiem rajonos, kur ir nozvejas ierobežojumi, sadalījumā pa sugām un rajoniem (tonnās dzīvsvara)

Visas norādes ir uz ICES apakšapgabaliem, ja vien nav norādīts citādi

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

II PIELIKUMS

Zvejas intensitātes aprēķināšana

1. Dalībvalstis attiecībā uz visiem kuģiem, kas peld ar to karogu un kam attiecīgajā gadā ir bijusi dziļjūras zvejas licence, nosaka uzstādītā dzinēja jaudu kilovatos, ko mēra saskaņā ar Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 2930/86, ar ko nosaka zvejas kuģu īpašības [16]. Dalībvalstis arī nosaka to dienu skaitu, kurās katram kuģim bija dziļjūras zvejas licence, kā minēts Padomes Regulā 2347/2002.

2. Dziļjūras zvejas intensitāti katram kuģim aprēķina, reizinot to dienu skaitu, kuras kuģim bija dziļjūras zvejas licence, ar kopējo uzstādītā dzinēja jaudu kilovatos.

3. Dziļjūras zvejas intensitāti katrai dalībvalstij aprēķina kā visu to kuģu dziļjūras zvejas intensitātes summu, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

[1] OV L 356, 31.12.2002., 1. lpp.

[2] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[3] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[4] OV L 237, 8.7.2004., 3. lpp.

[5] OV L 358, 31.12.2002, 59. lpp.

[6] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[7] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

[8] OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

[9] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[10] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 09.10.2001., 23. lpp.).

[11] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1.-35. lpp.).

[12] OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Regulu (EK) …

[13] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[14] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Regulu (EK) …

[15] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[16] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11.°lpp.)