52004PC0687

Briselē, 28.10.2004

COM(2004) 687 galīgā redakcija

2004/0247 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības attālāko reģionu atbalstam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Le Conseil a adopté, en date du 28 juin 2001, une réforme des régimes de soutien en faveur de l’agriculture dans les régions ultrapériphériques de l’Union, mentionnées à l’article 299, paragraphe 2, du traité CE (ci-après dénommées « RUP »). Ces mesures, dont l’origine date de 1991 et 1992, ont prouvé leur efficacité dans la promotion de l’agriculture et dans l’approvisionnement en produits agricoles de ces régions[1].

En revanche, le bilan de ces régimes reste plus mitigé en ce qui concerne leur gestion; en effet, les deux volets des régimes POSEI, le régime spécifique d’approvisionnement et le soutien des productions locales des RUP, sont caractérisés par une rigidité dans leur gestion. La Commission est tenue de légiférer pour adapter les bilans aux nécessités d’approvisionnement pour des variations des quantités, parfois modestes, de produits à approvisionner.

D’autre part, le régime de soutien des productions locales est morcelé en 56 (micro-) mesures établies par les règlements du Conseil. L’adaptation de ces mesures n’est pas possible sans une procédure législative interinstitutionnelle, ce qui nuit à la rapidité de l’action communautaire et à la nécessité d’adapter le plus possible l’action communautaire aux spécificités des situations des RUP et cela souvent pour des montants modestes.

C’est pourquoi il est proposé un changement de philosophie dans le soutien en faveur de ces régions en vue d’adopter une méthodologie participative pour la prise de décision et de permettre l’adaptation rapide des mesures pour tenir compte, aussi dans le temps, des spécificités de ces régions.

Le projet de règlement prévoit la présentation, par les États membres, d'un programme par région ultrapériphérique. Ces programmes comporteront un chapitre relatif au régime spécifique d’approvisionnement de produits agricoles essentiels dans les RUP pour la consommation humaine, comme intrant agricole ou la transformation, et un chapitre relatif au soutien des productions locales.

Le règlement ne modifie pas les sources de financement ni l’intensité du soutien communautaire.

La Communauté financera le programme au titre du FEOGA, section «Garantie», à concurrence de 100% jusqu'à un plafond annuel établi dans le règlement du Conseil. Une partie de ces aides sera obligatoirement réservée au soutien des produits agricoles locaux. Les montants ont été calculés sur la base de la moyenne des montants dépensés pour financer le régime spécifique d'approvisionnement durant la période de référence 2001–2003, et sur la base de plafonds de dépenses applicables en ce qui concerne le soutien de la production locale.

Une partie des montants précités est comprise dans le champ d’application du règlement (CE) n° 1782/2003 et fait partie des plafonds figurant à l’annexe VIII dudit règlement. La Commission, pour s’acquitter de l’obligation qui lui incombe en vertu de l’article 70, paragraphe 2, deuxième alinéa, du règlement précité, adaptera les plafonds visés à l’annexe VIII dudit règlement de manière correspondante.

Les dérogations aux dispositions agricoles horizontales présentes dans les règlements de 2001 ont été reprises dans le présent règlement.

2004/0247 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības attālāko reģionu atbalstam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36., 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Attālāko reģionu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētu būtisku produktu apgādes avotiem, pārstrādi un lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamajiem resursiem šajos reģionos, rada piegādes transporta papildu izmaksas. Turklāt objektīvi faktori, kas saistīti ar salu un attālo stāvokli, sevišķi attālo reģionu operatoriem un ražotājiem rada papildu grūtības, kas to darbību nostāda neizdevīgā stāvoklī. Šīs grūtības iespējams atvieglot, samazinot iepriekšminēto būtisko produktu cenas. Tādējādi, lai garantētu piegādi attālākajiem reģioniem un atvieglotu papildu izmaksas, ko rada attālums, kā arī šo reģionu salu un attālais stāvoklis, ir jāievieš īpašs piegādes režīms.

(2) Šajā nolūkā, atkāpjoties no līguma 23. panta, importējot dažus lauksaimniecības produktus no trešām valstīm, tos ir jāatbrīvo no importa nodevām. Ņemot vērā to izcelsmi un muitas apstrādi, ko Kopienas noteikumi atzinuši par likumīgiem, tie ir jāpielīdzina tieši importētajiem produktiem nolūkā piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības produktiem, kuri ir aktīvas pilnveidošanas vai muitas uzglabāšanas objekts Kopienas muitas teritorijā.

(3) Lai efektīvi realizētu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglotu papildu izmaksas, kas radušās attāluma, insularitātes dēļ, un tajā pašā laikā saglabātu Kopienas produktu konkurentspēju, Kopienas produktu piegādei attālākajos reģionos ir jāpiešķir atbalsts. Ir jānosaka tāds atbalsts, lai ņemtu vērā papildizmaksas pārvadāšanai uz attālākajiem reģioniem un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, kā arī lauksaimniecībā izmantojamo vielu un pārstrādei paredzēto produktu gadījumā – papildu izmaksas par dzīvošanu uz salas vai kādā citā attālā vietā.

(4) Ņemot vērā, ka kvantitāte, kas ir īpašās piegādes kārtības objekts, ir ierobežota ar attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šī sistēma netraucē iekšējā tirgus sekmīgai darbībai. Turklāt īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nevajadzētu radīt attiecīgo produktu nelikumīgas tirdzniecības novirzes. Tātad šo produktu nosūtīšanu vai eksportēšanu no attālajiem reģioniem ir jāaizliedz. Tomēr, ja īpašā piegādes režīma radītās priekšrocības atmaksājas, šo produktu vai arī pārstrādāto produktu nosūtīšana un eksportēšana jāatbalsta nolūkā atļaut reģionālu tirdzniecību vai tirdzniecību starp diviem attāliem Portugāles reģioniem. Jāņem vērā arī tradicionālie tirdzniecības modeļi starp attālākajiem reģioniem un trešām valstīm, un jāļauj visiem šiem reģioniem eksportēt pārstrādes produktus, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šo ierobežojumu neattiecina arī uz tradicionālo eksportēšanu un pārstrādāto produktu tradicionāliem sūtījumiem; skaidrības labad šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai jāprecizē atskaites periods.

(5) Lai realizētu apgādes režīma mērķus, īpašā piegādes kārtības ekonomiskajām priekšrocībām jāatsaucas uz ražošanas izmaksu līmeni un jāsamazina cenas līdz gala patērētāja stadijai. Tātad nepieciešams to piešķiršanu pakļaut efektīvai atdevei un īstenot nepieciešamās kontroles.

(6) Kopienas politika attālāko reģionu vietējo ražotņu atbalstam attiecas uz vairumu produktu un pasākumu, kas veicina to ražošanu, realizāciju un pārstrādi. Šie pasākumi pierādīja savu efektivitāti un nodrošināja lauksaimniecības aktivitāšu un to attīstības turpinājumu. Kopienai jāturpina atbalstīt šīs ražotnes, kas ir attālāko reģionu ekoloģiskā, sociālā un ekonomiskā līdzsvara pamatelements. Pieredze parādīja, ka nostiprinātas partnerattiecības ar vietējām institūcijām tāpat kā lauku attīstības politika, ļauj mērķtiecīgi aptvert attiecīgo reģionu specifiskās problēmas. Tādējādi atbalsti vietējām ražotnēm jāturpina ar vispārīgo programmu starpniecību, kuras izveidotas vispiemērotākajā ģeogrāfiskā līmenī un kuras dalībvalstis iesniegs apstiprināšanai Komisijai.

(7) Lai labāk realizētu mērķus, kas saistīti ar vietējo lauksaimniecības ražotņu attīstību un lauksaimniecības produktu piegādi, nepieciešams tuvināt attiecīgo reģionu piegādes programmēšanas līmeni un sistematizēt partnerattiecību tuvināšanu starp Komisiju un dalībvalstīm. Tādējādi ir noteikts, ka piegādes programma ir jāizstrādā dalībvalstu nozīmētām institūcijām, kuras to iesniedz apstiprināšanai Komisijai.

(8) Nepieciešams ieinteresēt attālāko reģionu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus piegādāt kvalitatīvus produktus un sekmēt to realizāciju. Šajā nolūkā lietderīga var izrādīties grafiska simbola izmantošana, ko noteikusi Kopiena.

(9) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu [2], nosaka lauku attīstības pasākumus, kas var saņemt Kopienas atbalstu, un nosacījumus šā atbalsta saņemšanai. Dažu attālo reģionu lauksaimniecības struktūru vai pārstrādes un realizācijas uzņēmumu skaits ir katastrofāli nepietiekams un tie ir pakļauti īpašām grūtībām. Tātad dažu investīciju veidu gadījumā jāatkāpjas no nosacījumiem, kas ierobežo dažu strukturāla rakstura palīdzības veidu piešķiršanu, kurus paredz Regula (EK) Nr. 1257/1999.

(10) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktā ierobežo atbalsta piešķiršanu mežkopībai un ar mežiem klātām platībām, kuras ir privāts, kopīgs vai to asociāciju īpašums. Daļa mežu un mežiem klātas platības, kas atrodas attālo reģionu teritorijās, ir no kopējā atšķirīgs sabiedrisko institūciju īpašums. Šajos apstākļos iespējams atvieglot iepriekšminētajā pantā paredzētos nosacījumus.

(11) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktā un pielikumā ir noteikta gada maksimālā summa, par kādu ir iespējams saņemt Kopienas atbalstu lauksaimnieciski – ekoloģiskā atbalsta ietvaros. Lai ņemtu vērā dažu ganību zonu specifisko ekoloģisko situāciju Azoru salās un apvidus ainavu un lauksaimniecības zemju tradicionālo īpatnību, jo īpaši Madeiras terases augu aizsardzību, dažiem noteiktajiem pasākumiem ir jāparedz iespēja šīs summas dubultot.

(12) Pieļaujama atkāpe no Komisijas nemainīgās politikas nepiešķirt Valsts palīdzību līguma I pielikumā norādīto lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un realizācijas nozaru darbībai nolūkā atvieglot sevišķi nomaļu reģionu lauksaimnieciskās ražošanas specifiskos ierobežojumus, kas saistīti ar attālumu, salu un attālo stāvokli, nelielu teritoriju, reljefu, klimatu un ekonomisko atkarību, ko rada nelielais produktu skaits.

(13) Francijas aizjūras departamenta (FAD) lauksaimniecības produkcijas stāvoklis augu aizsardzībā pārcieš īpašas grūtības, kas saistītas ar klimatiskajiem apstākļiem, kā arī ar līdzekļu nepietiekamību cīņai pret augu slimībām šajos departamentos. Tādējādi ir svarīgi īstenot programmas cīņai pret kaitēkļiem, ieskaitot bioloģiskās metodes un noteikt Kopienas finansiālo dalību šo programmu realizēšanā.

(14) Vīnogulāju stādījumu saglabāšana, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti svarīga kultūra Azoru salu reģionā, ir ekonomiska un ekoloģiska prasība. Ražošanas atbalsta sekmēšanai šajos reģionos nav jāpiemēro ne atteikšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, izņemot izkļūšanas no krīzes gadījumu Kanāriju salās, kuru var piemērot kvalitātes problēmu radītu ārkārtēju tirgus grūtību gadījumā. Tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības traucēja paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt vīnkoku platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar vīnkoku hibrīdu varietātēm, kuras aizliegusi vīndaru tirgus kopīgā organizācija. No šiem vīnogulājiem izgatavotais vīns tradicionāli paredzēts vietējam patēriņam; papildu termiņš ļaus veikt vīnogulāju stādījumu restrukturāciju, saglabājot šo reģionu ekonomisko struktūru, kas lielā mērā balstīta uz vīnkopību. Portugālei katru gadu Komisijai jāziņo par attiecīgo platību restrukturācijas darbu virzības stāvokli.

(15) Piena nozares restrukturācija Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu ievērojamo atkarību no piena ražošanas nozares, kurai pievienojas citi kavēkļi, kas saistīti ar sevišķi nomaļo situāciju un rentablas aizvietošanas produkcijas trūkumu, nepieciešams apstiprināt atkāpi, kas tika veikta, no dažiem noteikumiem Padomes 1992. gada 29. decembra Regulā (EEK) Nr. 1788/2003 ar ko ievieš maksājumus piena un piena produktu nozarē [3], kuri ieviesti ar 23. pantu Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 1453/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima) [4] un pagarināta ar Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 55/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1453/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima) attiecībā uz papildmaksājuma piemērošanu piena un piena produktu nozarē Azoru salās

(16) Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā, pateicoties ievērojamām strukturālām grūtībām, no kurām cieš šī nozare un niecīgām iespējām pozitīvi reaģēt uz jaunu ekonomisko telpu, izrādījās nepietiekams, lai saglabātu līdzsvaru starp iekšējo un ārējo piegādi, tādējādi pastāv priekšnoteikumi sterilizēta piena ražošanas turpināšanai, kas atjaunota, sākot no Kopienas izcelsmes piena pulvera ražošanas, nolūkā garantēt augstāku vietējā patēriņa nodrošinājuma likmi.

(17) Nepieciešamība stimulējoša pasākuma veidā uzturēt vietējo ražošanu attaisno Regulas (EEK) Nr. 1788/2003 nepiemērošanu Madeirā un Francijas aizjūras departamentos. Šī atbrīvošana Madeirā jānosaka 4000 tonnu robežās, kas atbilst pašreizējās produkcijas 2000 tonnām un racionālai produkcijas attīstības iespējai, kas pašlaik novērtēta maksimāli ar 2000 tonnām.

(18) Lai apmierinātu FAD un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, nepieciešams atbalstīt tradicionālās lopkopības aktivitātes. Šajā nolūkā trešās valstīs jāatbalsta vēršu nobarošana, ievērojot dažus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ietvaros ir jādod Portugālei iespēja nodot tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm no kontinenta uz Azoru salām un piemērot šo instrumentu jaunā kontekstā attālākajiem reģioniem.

(19) Kanāriju arhipelāgā tabakas kultūra vēsturiski ir ļoti svarīga. Ekonomiskā plānā pārstrādāšanas rūpniecība turpina pārstāvēt vienu no reģiona svarīgākajām rūpnieciskajām aktivitātēm; sabiedriskajā plānā šī kultūra ir ļoti intensīva darbaspēka ziņā un attiecas uz sīkajiem lauksaimniekiem; šai kultūrai nav atbilstošas rentabilitātes, un tā var izzust; pašlaik tās tabakas ražošana aprobežojas ar cigāru izgatavošanu amatnieciskā līmenī nelielās platībās La Palmas salā. Tādējādi Spānijai jāļauj turpināt atbalsta piešķiršana, kas, papildus Kopienas atbalstam, ļautu saglabāt šo tradicionālo kultūru un amatniecisko darbību, kura to atbalsta. Turklāt tabakas izstrādājumu ražošanas rūpnieciskās aktivitātes uzturēšanai Kanāriju arhipelāgā neapstrādāta un daļēji apstrādāta tabaka ikgadējā 20 000 tonnu jēltabakas ekvivalenta robežās jāturpina atbrīvot no muitas importa nodevām.

(20) Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt īpašā atbalsta līmeni, kuru līdz šim izmantoja attālākie reģioni. Tādēļ vajadzīgo pasākumu izpildei dalībvalstu rīcībā jābūt summām, kas atbilst jau piešķirtajam Kopienas atbalstam saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1452/2001, ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, groza Direktīvu 72/462/EEK un atceļ Regulu (EEK) Nr. 525/77, un Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom) [5], Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1454/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1601/92 (Poseican) [6], kā arī lopkopjiem piešķirtās summas, kas šajos reģionos noteiktas ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju [7], ar Padomes 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju [8], ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju [9] un summas, kas piešķirtas FAD un Reinjonas apgādei ar rīsiem saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju [10]. Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, ko nosaka šī regula, ir jākoordinē ar šāda paša veida produktu atbalstu, kas ir spēkā Kopienā.

(21) Ir jāatceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001. Ir jāgroza arī Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 [11] un Regulu (EK) Nr. 1785/2003, lai nodrošinātu attiecīgo režīmu koordinēšanu. Ir jāapstiprina nepieciešamos pasākumus šīs regulas īstenošanai atbilstoši Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [12].

(22) Šajā regulā paredzēto programmu pielietošanu iespējams uzsākt 2006. gada sākumā. Tomēr, lai šajā termiņā sāktu programmu īstenošanu, dalībvalstīm un Komisijai jāļauj veikt visus sagatavošanas pasākumus laikposmā starp to stāšanos spēkā un to piemērošanas sākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

I SADAĻA PRIEKšMETS

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības nozarē, lai kompensētu līguma 299. panta 2. punktā minēto Eiropas Savienības reģionu, še turpmāk «attālāko reģionu», tālumu, salu un sevišķi nomaļo stāvokli.

II SADAĻA ĪPAšā PIEGāDES KāRTīBA

2. pants Prognozētā piegādes bilance

1. Ar šo ievieš īpašu piegādes kārtību lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā un kam ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem attālākajos reģionos.

2. Sastāda prognozēto piegādes bilanci, norādot I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību gada apgādes prasībām. Atsevišķu prognozētās apgādes bilanci var sastādīt attiecībā uz to produktu pārstrādes un iepakojuma nozares prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum un tradicionālajam eksportam vai sūtījumiem uz pārējo Kopienu, eksportam uz trešām valstīm reģionālās vai tradicionālās tirdzniecības ietvaros.

3. pants Piegādes kārtības darbība

1. Prognozētās piegādes bilances noteiktā daudzuma robežās to produktu importēšanai attālākajos reģionos, kuru izcelsme ir trešās valstīs un uz ko attiecas īpašās piegādes kārtība, nepiemēro nekādus nodokļus.

Šajā sadaļā produktus, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar ievedumpārstrādes vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par tiešu importu no trešām valstīm.

2. Lai nodrošinātu atbilstību 2. panta 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz daudzumu, cenu un kvalitāti, saglabājot Kopienas piegādes daļu, piešķir atbalstu par attālāko reģionu apgādi ar Kopienas produktiem, kas ir sabiedriskā intervences glabājumā, kas izriet no Kopienas intervences pasākumu piemērošanas, vai kas ir pieejami Kopienas tirgū.

Atbalsta summa noteikta katram attiecīgā produkta tipam, ņemot vērā piegādes transporta uz attālākajiem reģioniem papildu izmaksas un eksportēšanai uz trešām valstīm piemērotās cenas, kā arī salu un attālā stāvokļa radītās papildu izmaksas produktiem, kuri paredzēti pārstrādei vai lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamiem resursiem.

3. Īstenojot īpašo piegādes kārtību, būtu jāņem vērā jo īpaši šādi jautājumi:

a) attālāko reģionu īpašās prasības un attiecībā uz pārstrādei paredzētiem produktiem un lauksaimnieciskās ražošanas resursiem - īpašās kvalitātes prasības;

b) tirdzniecības plūsmas ar pārējo Kopienu;

c) paredzētā atbalsta ekonomiskais aspekts.

4. Tiesības uz atbalstu saskaņā ar īpašo piegādes kārtību pakļauj nosacījumam, ka ekonomisko izdevīgumu, ko rada vai nu atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa vai atbalsta, faktiski gūst gala patērētājs.

4. pants Eksports uz trešām valstīm vai nosūtīšana uz pārējām Kopienas

1. Produktus, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, var eksportēt uz ārpuskopienas valstīm vai sūtīt uz pārējo Kopienu tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko paredzējusi Komisija atbilstīgi 26. panta 2. punktā minētajai kārtībai.

Šie nosacījumi konkrēti satur maksu par tiesībām importēt produktus, kas noteikti 3. panta 1. punktā, vai palīdzības kompensēšanu, kas saņemta 3. panta 2. punktā noteiktiem produktiem īpašās piegādes kārtības ietvaros.

Šos noteikumus nepiemēro preču apmaiņai starp Francijas aizjūras departamentiem.

2. Pirmajā punktā minēto ierobežojumu nepiemēro attālākajos reģionos pārstrādātiem produktiem, realizējot īpašās piegādes kārtības produktus:

a) kuri eksportēti uz trešām valstīm vai nosūtīti uz pārējo Kopienas daļu daudzumu robežās, kuri atbilst tradicionālai nosūtīšanai vai tradicionālai eksportēšanai. Šos daudzumus un saņēmējas trešās valstis noteikusi Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz vidējo sūtījumu vai eksporta daudzumu 1989., 1990. un 1991. gadā;

b) kuri nosūtīti uz trešām valstīm reģionālās tirdzniecības ietvaros, ievērojot noteiktos noteikumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

c) kuri nosūtīti no Azoru salām uz Madeiru un otrādi.

Eksportējot šos produktus, netiek pieļauta nekāda to atgriešana.

5. pants Piegādes programmu apstiprināšana

1. Dalībvalstis 24. panta 2. un 3. punktā noteikto finansiālo dotāciju ietvaros iesniedz Komisijai piegādes programmas projektu, kas satur:

a) prognozētās piegādes bilances projektu ;

b) atbalsta un atbalsta summu noteikšanu par piegādi no Kopienas.

2. Piegādes programmas apstiprina atbilstīgi 26. panta 2. punktā noteiktajai kārtībai. Komisija atbilstīgu šai pašai kārtībai var pārskatīt I pielikumā uzskaitīto produktu sarakstu atkarībā no attālāko reģionu vajadzību evolūcijas.

6. pants Jēlcukura piegāde Azoru salām

Azoru salu apgādes ar jēlcukuru vajadzību novērtēšana veikta, ņemot vērā vietējās cukurbiešu ražošanas attīstību. Daudzumi, kuri attiecas uz īpašo piegādes kārtību, noteikti tā, lai ikgadējais kopējais rafinētā cukura apjoms nepārsniegtu 10 000 tonnas.

7. pants Rīsu ievešana Reinjonā

Ievešanai Francijas aizjūras departamentā Reinjonā netiek piemērota nekāda ievešanas nodeva produktiem, kas tur tiks patērēti, kodi KN 1006 10 un 1006 40 00.

8. pants Piemērošanas kārtība

Šīs sadaļas piemērošanas kārtība pieņemta saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru. Tās konkrēti definē noteikumus, pie kādiem dalībvalstis var grozīt atbalsta pasākumus vai tām izdalīto ikgadējo resursu piešķiršanas pasākumus dažādiem specifiskā apgādes režīma produktiem, kā arī importa vai piegādes sertifikātu sistēmas ieviešanu vajadzību robežās.

III SADAĻA PASāKUMI VIETēJO LAUKSAIMNIECīBAS RAžOTņU ATBALSTAM

9. pants Atbalsta programmas

1. Attālākajos reģionos izveidotas Kopienas atbalsta programmas, kuras satur īpašus pasākumus to vietējo lauksaimniecības produktu atbalstam, uz kuriem attiecas EK Līguma II sadaļa.

2. Kopienas atbalsta programmas izveidotas pēc ģeogrāfiskā principa, kuru attiecīgā dalībvalsts nosaka kā vispiemērotāko. Programmas izstrādā kompetentas iestādes, kuras nozīmē jau minētā dalībvalsts un kuras pēc konsultēšanās ar kompetentām iestādēm un organizācijām atbilstošajā teritoriālajā līmenī tās iesniedz Komisijai.

3. Katram attālajam reģionam var iesniegt tikai vienu Kopienas atbalsta programmu.

10. pants Pasākumi

Kopienas atbalsta programmas ietver nepieciešamos pasākumus vietējo lauksaimniecības produktu ražošanas nepartrauktības un attīstības nodrošināšanai katrā attālajā reģionā.

11. pants Atbilstība un konsekvence

1. Atbalsta programmas ietvaros veiktajiem pasākumiem jāatbilst Kopienas tiesībām un jāsaskan ar pārējiem Kopienas politikas virzieniem un tajos īstenotajiem pasākumiem.

2. Īpaši jānodrošina atbalsta programmu ietvaros veikto pasākumu atbilstība pasākumiem, kas veikti ar citu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši kopējām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku aprūpi un vides aizsardzību.

Šīs regulas ietvaros nevar finansēt nevienu pasākumu:

a) kā papildu atbalsta subsīdiju vai palīdzību režīmiem, kas izveidoti tirgus kopīgās organizācijas ietvaros, izņemot ārkārtas nepieciešamības gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b) kā atbalstu pētījumu projektiem vai pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt pētījumu projektus vai pasākumus, kuri izraudzīti Kopienas finansēšanai Padomes Lēmuma 90/424/EEK[13] ietvaros;

c) kā atbalstu pasākumiem, kas jāveic piemērojot Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

12. pants Kopienas atbalsta programmu saturs

Kopienas atbalsta programma satur:

a) attiecīgās lauksaimniecības ražošanas situācijas kvantitatīvu aprakstu, ņemot vērā pieejamos novērtēšanas rezultātus, kas parāda atšķirības, trūkumus un attīstības potenciālu, izmantotos finanšu resursus un galvenos rezultātus pasākumiem, kas uzsākti Padomes Regulas (EEK) Nr. 3763/91 [14], Padomes Regulas (EEK) Nr. 1600/92 [15], Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/92 [16], Regulas (EEK) Nr. 1452/2001, Regulas (EEK) Nr. 1453/2001 un Regulas (EEK) Nr. 1454/2001 ietvaros;

b) ierosinātās stratēģijas aprakstu, izvēlētās prioritātes un kvantitatīvos mērķus, kā arī novērtējumu, kurā parādīta sagaidāmā ekonomiskā, vides un sociālā ietekme, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību;

c) iecerēto pasākumu un jo īpaši atbalsta shēmu aprakstu, vajadzības gadījumā informāciju par nepieciešamību veikt pētījumus, demonstrēšanas projektus, izglītības vai tehniskās palīdzības darbības saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d) pasākumu īstenošanas kalendāru un norādošu visaptverošu finanšu tabulu, kurā apkopoti sniedzamie resursi;

e) programmu dažādu pasākumu pamatojumu, kā arī kritēriju un kvantitatīvo rādītāju noteikšanu, ko izmanto uzraudzībai un novērtēšanai;

f) noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu programmu īstenošanu, ietverot reklāmas aspektu, uzraudzību un novērtēšanu, kā arī kvantitatīvo novērtēšanas indikatoru definīciju, kontroles un sankciju pasākumus;

g) kompetentu institūciju un organizāciju iecelšanu, kas atbildīgas par programmu īstenošanu un asociēto institūciju vai organizāciju un sociāli-ekonomisko partneru iecelšanu atbilstošā līmenī, kā arī veikto konsultāciju rezultātus.

13. pants Iesniegšana, apstiprināšana, piemērošana, grozīšana

1. Atbalsta programmas iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Komisija novērtē piedāvātās programmas un tās apstiprina saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību sešu mēnešu laikā pēc to iesniegšanas.

3. Programmas piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

4. Nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var grozīt atbalsta pasākumus vai tiem iedalīto resursu piešķiršanu, ir noteikti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību.

14. pants Uzraudzība

Procedūras un fiziskie un finanšu indikatori Kopienas atbalsta programmu īstenošanas efektīvas uzraudzības nodrošināšanai pieņemti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību.

IV SADAĻA PAPILDU PASāKUMI

15. pants Grafiskais simbols

1. Lai uzlabotu nepārstrādātu vai pārstrādātu kvalitatīvus lauksaimniecības produktus, kuri raksturīgi attālajiem reģioniem, atpazīstamību un patēriņu, izveidots grafisks simbols.

2. 1. punktā paredzētā grafiskā simbola izmantošanas nosacījumus ieteikušas attiecīgās profesionālās organizācijas. Attiecīgo valstu iestādes ar savu atzinumu šos priekšlikumus iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

Simbola izmantošanu uzrauga oficiāla iestāde vai organizācija, ko apstiprinājušas kompetentas attiecīgās valsts iestādes.

16. pants Lauku attīstība

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. panta, attālāko reģionu investīcijām paredzētā atbalsta kopējā summa, kuras mērķis ir veicināt dažādošanu, restrukturāciju vai orientēšanos uz ilgstošu lauksaimniecisku darbību neliela ekonomiskā vēriena zemnieku saimniecībās, kas jānosaka programmēšanas papildinājumos, kā tas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 [17] 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā, ierobežota ar 75% no iespējamo investīciju maksimālā apjoma.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 2. punkta, attālāko reģionu investīcijām paredzētā atbalsta kopējā summa uzņēmumiem, kas pārstrādā un realizē lauksaimniecības produktus, kuri principā nāk no vietējās ražošanas un kuri pakļauti nozarēm, kas jānosaka programmēšanas papildinājumos, kā tas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā, ierobežota ar 65% no iespējamo investīciju maksimālā apjoma. Maziem un vidējiem uzņēmumiem iespējamās palīdzības kopējā vērtība pie tiem pašiem noteikumiem ir ierobežota maksimāli līdz 75%.

3. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktā paredzēto ierobežojumu nepiemēro tropiskajiem un subtropiskiem mežiem, un mežiem klātām platībām aizjūras departamentu teritorijās, Azoru salās un Madeirā.

4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 nosacījumiem, Kopienas atbalsta ikgadējās maksimāli iespējamās summas, kas paredzētas iepriekš minētās regulas pielikumā, iespējams divkāršot Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem un dabasskatu un lauksaimniecisko zemju tradicionālo īpatnību aizsargāšanas pasākumiem, īpaši terašu akmens atbalsta sienu saglabāšanai Madeirā.

5. Šī panta ietvaros iecerētie pasākumi ir raksturoti Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. un 19. pantā un attiecas uz šiem reģioniem.

17. pants Valsts atbalsts

1. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums un kam piemēro tā 87., 88. un 89. pantu, Komisija var atļaut darbības atbalstu produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības nozarēm, lai mazinātu specifiskās grūtības attālāko reģionu lauksaimniecībā, ko rada to nomaļais un attālais novietojums uz salām.

2. Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu III sadaļā minēto Kopienas atbalsta programmu īstenošanai. Šajā gadījumā saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem valsts atbalsts kā programmas sastāvdaļa dalībvalstīm jāpaziņo un Komisijai jāapstiprina. Šādi paziņots atbalsts tiek uzskatīts par paziņotu atbalstu Līguma 88. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē.

18. pants Augu aizsardzības programmas

1. Francija un Portugāle iesniedz Komisijai Francijas aizjūras departamenta (FAD), kā arī Azoru salu un Madeiras cīņas pret augu vai augu produktu kaitēkļiem programmas. Šīs programmas īpaši precizē plānotos mērķus, veicamās darbības, to ilgumu un izmaksas. Šī panta pielietojuma programmas neattiecas uz banānu aizsardzību.

2. Pamatojoties uz reģionālo situāciju tehnisko analīzi, Kopiena veicina 1. punktā paredzēto programmu finansēšanu.

3. 2. punktā minēto Kopienas finansiālo dalību, kā arī atbalsta summu nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Kopienas finansējuma iespējamos pasākumus nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

Šī dalība var segt līdz 60% no FAD potenciālajām izmaksām un līdz 75% no Azoru salu un Madeiras iespējamām izmaksām. Maksājumu veic, pamatojoties uz Francijas un Portugāles iesniegto dokumentāciju. Ja nepieciešams, aptaujas var organizēt un uz sava rēķina veikt Komisijas eksperti, kā noteikts Padomes Direktīvas 2000/29/EK 21. pantā [18].

19. pants Vīns

1. Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļa un III sadaļas I un II nodaļa [19], kā arī Komisija Regulas (EK) Nr. 1227/2000 III nodaļa [20] netiek piemērotas Azoru salām un Madeirai.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punkta noteikumiem, vīnogas, kas iegūtas no aizliegto vīnogulāju šķirņu hibrīdu varietātēm (Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton, Herbemont), kas izaudzētas Azoru salu un Madeiras reģionos, var izmantot vīna ražošanai, kuru drīkst izplatīt vienīgi šajos reģionos.

Portugāle līdz 2006. gada 31. decembrim uzsāk pakāpenisku to zemes gabalu apstrādes pārtraukšanu, kas apstādīti ar aizliegto vīnkoku šķirņu hibrīdu varietātēm, vajadzības gadījumā izmantojot atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā.

Portugāle Komisijai katru gadu ziņo par konversijas un restrukturācijas stāvokli zemes platībās, kas apstādītas ar aizliegto vīnogulāju šķirņu hibrīdu varietātēm.

3. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļa un III sadaļu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1227/2000 III nodaļa nepiemēro Kanāriju salām, izņemot krīzes destilāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā, ja pastāv ārkātēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas.

20. pants Piens

1. Sākot ar 1999./2000. tirdzniecības gadu, lai papildu atskaitījumu sadalītu starp ražotājiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1788/2003 4. pantā, no kuriem daži tiek uzskatīti par tādiem, kas sekmējuši iepriekš minētās regulas 5. panta c) punktā noteiktā ražotāju skaita pārsniegšanu Azoru salās, kuri realizē daudzumus, kas pārsniedz to atskaites daudzumu, kas palielināts par šī punkta trešajā daļā noteiktajiem procentiem.

Papildu atskaitījums radies pateicoties daudzumiem, kuri pārsniedz atskaites daudzumu, kas palielināts par iepriekš minētajiem procentiem pēc sadalīšanas starp visiem ražotājiem Azoru salās Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta c) punkta nozīmē un proporcionāli atskaites daudzumam, kas pienākas katram ražotājam, kuru daudzumi atrodas uz robežas, kas izriet no šīs palielināšanas un kuri palikuši neizmantoti.

Pirmajā daļā noteiktie procenti ir vienādi ar attiecību starp 73 000 tonnām 1999./2000. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam un 23 000 tonnām, sākot no 2005./2006. tirdzniecības gada, un atskaites daudzumu summu, kuri pieejami katrai zemnieku saimniecībai uz 2000. gada 31. martu. Šos procentus piemēro tikai atskaites daudzumiem, kas pieejami uz 2000. gada 31. martu.

2. Realizētie piena vai piena ekvivalenta daudzumi, kas pārsniedz atskaites daudzumus, bet kas ievēro šī panta 1. punktā noteiktos procentus, pēc iepriekš minētajā punktā paredzētās pārdalīšanas netiek ņemtas vērā, lai konstatētu iespējamu pārsniegšanu Portugālē, kas aprēķināta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1788/2003 1. pantam.

3. Papildu atskaitījuma režīms govs piena ražotājiem, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1788/2003, netiek piemērots ne Francijas aizjūras departamentos, ne vietējai piena ražošanai 4000 tonnu robežās Madeirā.

4. Atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 2597/97 2. un 3. panta [21] un vietējā patēriņa vajadzību robežās, Madeirā atļauta sterilizēta piena ražošana, kas rekonstruēta, sākot ar Kopienas izcelsmes piena pulveri, jo vairāk, ka šis pasākums nodrošina vietējā piena savākšanu un noietu. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam.

Komisija pieņem šī punkta piemērošanas kārtību saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto kārtību. Šī kārtība tieši nosaka iegūtā vietējā svaigā piena daudzumu pirms tā pārstrādāšanas sterilizētā pienā, kas minēts pirmajā daļā.

21. pants Lopkopība

1. Līdz brīdim, kad jaunu vietējo liellopu ganāmpulks sasniedz pietiekošu līmeni, lai nodrošinātu vietējā gaļas tirgus produkcijas uzturēšanu un attīstību FAD un Madeirā, to var importēt, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 30. pantā minēto muitas nodevu, ņemot vērā trešo valstu izcelsmes liellopu ganāmpulka nobarošanu uz vietas, kas paredzēts patēriņam FAD un Madeirā.

3. panta 4. punkts un 4. panta 1. punkts piemērojams dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šī punkta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums.

2. Dzīvnieku daudzumu, uz kuriem attiecas 1. punktā noteiktais atbrīvojums, nosaka, ja importēšanas nepieciešamība ir pamatota ar vietējās ražošanas attīstību. Šis daudzums, kā arī šī panta piemērošanas modalitātes, kas satur konkrētu minimālo nobarošanas perioda ilgumu, ir noteikts saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību. Šie dzīvnieki pirmkārt paredzēti ražotājiem, kuri nobarošanai tur vismaz 50% vietējās izcelsmes dzīvnieku.

3. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu, Portugāle var samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm. Šajā gadījumā saskaņā ar 26. panta 2. punkta minēto kārtību attiecīgā summa, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1) ievilkumā kā maksimāli pieļaujamais daudzums, tiek pārnesta uz finansiālo piešķīrumu, kas minēts 24. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

22. pants Valsts palīdzība tabakas ražošanai

Spānija pilnvarota piešķirt palīdzību tabakas ražošanai Kanāriju salās, papildinot subsīdiju, ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I sadaļa [22]. Šīs palīdzības piešķiršana nedrīkst novest pie ražotāju diskriminācijas arhipelāgā.

Šā atbalsta summa maksimāli vienāda ar Kopienas subsīdiju, kas noteikta pirmajā daļā. Papildu atbalsts ir noteikts 10 tonnu robežās gadā.

23. pants Atbrīvojums no muitas nodokļiem tabakai

1. Ar muitas nodokļiem neapliek jēltabakas un daļēji apstrādātas tabakas tiešo importu Kanāriju salās, uz ko attiecas:

a) KN kods 2401;

b) un šādas apakšpozīcijas:

- 2401 10 tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu,

- 2401 20 tabaka ar daļēji vai pilnīgi izgrieztu vidējo dzīslu,

- ex 24 01 20 cigāru ārējais apvalks uz turētājiem spolēs, kas paredzētas tabakas ražošanai,

- 2401 30 tabakas atkritumi,

- ex 24 02 10 nepabeigti cigāri, neietīti,

- ex 24 03 10 cigarešu materiāls (gatavs tabakas maisījums cigarešu, cigāru un cigarellu ražošanai),

- ex 24 03 91 homogenizēta vai atjaunota tabaka, kas ir vai nav plāksnēs vai lentās;

- ex 24 03 99 tabaka ar palielinātu apjomu.

Pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro produktiem, kas paredzēti tabakas izstrādājumu vietējai ražošanai, ievērojot ikgadēju importa ierobežojumu 20 000 tonnu jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu ekvivalenta apmērā.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību.

V SADAĻA FINANSIāLIE NOSACīJUMI

24. pants Finanšu piešķīrums

1. Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 16. pantā noteiktos, veido operācijas, kas paredzētas lauksaimniecības tirgus stabilizēšanai Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. panta 2. punkta nozīmē [23].

2. Kopiena finansē šīs Regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus ikgadējās summas līmenī, kas vienāds ar:

+++++ TABLE +++++

3. II sadaļā paredzētajām programmām piešķirtās ikgadējās summas nevar būt lielākas par šādām summām :

+++++ TABLE +++++

VI SADAĻA VISPāRēJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants Piemērošanas kārtība

Vajadzīgie pasākumi šīs regulas īstenošanai pieņemti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto kārtību. Tie jo īpaši aptver dzīvnieku skaita un zemes platību samazināšanu, ko paredz reģionā un/ vai valstī noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, vai visaptverošas summas vai pamata platības attiecīgajām piemaksām un maksājumiem.

26. pants Pārvaldības komiteja

1. Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. pantu, izņemot šīs regulas 16. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdzēja Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50.pantu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais periods ir viens mēnesis.

27. pants Valstu pasākumi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības un administratīvo sankciju pasākumiem, par ko tās informē Komisiju.

28. pants Paziņojumi

1. Dalībvalstis katru gadu, vēlākais 15. februārī, Komisijai paziņo par to rīcībā esošajiem kredītiem, kurus tās nolēmušas izmantot šajā regulā paredzēto programmu izpildei nākošā gada laikā.

2. Dalībvalstis katru gadu, vēlākais 30. jūnijā, iesniedz Komisijai atskaiti par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu.

3. Komisija vēlākais 2009. gada 31. decembrī un turpmāk ik pa pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārējo atskaiti, kas uzsver veikto darbību ietekmi, piemērojot šo šegulu, kura, vajadzības gadījumā, papildināta ar atbilstošiem priekšlikumiem

29. pants Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2002 ir atceltas.

Atsauces uz iepriekš minētajām regulām var attiecināt uz šo regulu un tās jālasa, izmantojot atbilstības tabulu, kas sniegta II pielikumā.

30. pants Grozījumi Regulā (EK)Nr. 1782/2003

Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi:

1) 70. pantu groza šādi:

a) 1. punkta b) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„b) visi pārējie tiešie maksājumu, kas uzskaitīti VI pielikumā, atskaites perioda laikā piešķirti lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās un tiešie maksājumi, kas atskaites perioda laikā piešķirti Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta ietvaros.”

b) 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta 2. punkta, dalībvalstis piešķir šī panta 1. punktā noteiktos tiešos maksājumus, kas fiksēti maksimālā līmenī saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu, ievērojot šīs regulas IV sadaļas 3. 6., un 7. līdz 13. nodaļu un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta nosacījumus.”

2) 71. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Neatkarīgi no šīs regulas 70. panta 2. punkta, pārejas perioda laikā ieinteresētā dalībvalsts veic katru no VI pielikumā noteiktajiem tiešajiem maksājumiem, ievērojot šīs regulas IV sadaļas 3., 6. un 7. līdz 13. nodaļu un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā paredzētos noteikumus maksimālo budžeta līmeņu robežās, kas atbilst komponentei, kuru pārstāv šie tiešie maksājumi šīs regulas 41. pantā minētajā maksimālajā nacionālā līmenī, ko nosaka Komisija saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā paredzēto kārtību.”

3) I un VI un pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas III pielikumam.

31. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1785/2003

Regulu (EK) Nr. 1785/2003 groza šādi:

1) atceļ 5. pantu,

2) atceļ 11. panta 3. punktu.

32. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra. Tomēr 13., 25. un 26. pantu piemēro no tās stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, ...

Pa domes vārdā -

Priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

1. TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS īPAšā PIEGāDES KāRTīBA FRANCIJAS AIZJūRAS DEPARTAMENTIEM

- labība un graudaugu produkti, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā un dzīvnieku barībā,

- apiņi,

- sēklas kartupeļi,

- augu eļļas, kas paredzētas pārstrādes rūpniecībai,

- mīkstumi, biezeņi un koncentrētas augļu sulas pārstrādei,

- preparāti dzīvnieku uzturam, kas atbilst KN kodiem 2309 90 31, 2309 90 33, 2309 90 41, 2309 90 43, 2309 90 51 un 2309 90 53,

- Reinjonas salā: produkti, kas atbilst KN kodam 1006 20.

2. PRODUKTU SARAKSTS, KAS ATTIECAS UZ īPAšO PIEGāDES KāRTīBU AZORU SALU REģIONAM

+++++ TABLE +++++

3. PRODUKTU SARAKSTS, KAS ATTIECAS UZ īPAšO PIEGāDES KāRTīBU MADEIRAS REģIONAM

+++++ TABLE +++++

4. TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS īPAšā PIEGāDES KāRTīBA KANāRIJU SALāM

+++++ TABLE +++++

II PIELIKUMS

ATBILSTīBAS TABULA

+++++ TABLE +++++

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I un VI pielikumu groza šādi:

1) I pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„ I PIELIKUMS

ATBALSTA REžīMU SARAKSTS, KAS ATBILST 1. PANTā NOTEIKTAJIEM KRITēRIJIEM

+++++ TABLE +++++

(*) Sākot ar 2005. gada 1. janvāri vai vēlākā datumā 71. panta piemērošanas gadījumā. 2004. gadā vai kādā vēlākā datumā 71. panta piemērošanas gadījumā tiešie maksājumi, kas sniegti VI pielikuma sarakstā, tiek segti ar I pielikumu, izņemot kaltēto lopbarību.

(**) 70. panta piemērošanas gadījumā.

(***) 66., 67. un 68. un 68.a panta piemērošanas gadījumā.

(****) 69. panta piemērošanas gadījumā.

(*****) 71. panta piemērošanas gadījumā.

(******) OV L …, …, … lpp.”

2) VI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„ VI PIELIKUMS

TIEšO MAKSāJUMU SARAKSTS, KAS SAISTīTS AR 33. PANTā NOTEIKTO VIENOTO MAKSāJUMU

+++++ TABLE +++++

(*) Izņemot 70. panta piemērošanas gadījumu.

(**) Sākot ar 2007. gadu, izņemot 62. panta piemērošanas gadījumu.”

+++++ TABLE +++++

[1] Cfr. Communication de la Commission « Un partenariat renforcé pour les régions ultrapériphériques » du 26.5.2004, doc. COM(2004) 343 final.

[2] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

[3] OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.

[4] OV L 198, 21.7.2001., 26.lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 55/2004 (OV L 8, 14.1.2004., 1. lpp.).

[5] OV L 198, 21.7.2001., 11.lpp. Grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[6] OV L 198, 21.7.2001., 45.lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

[7] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

[8] OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

[9] OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

[10] OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

[11] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004 (OV L 206, 9.6.2004., 20. lpp.)

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[13] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

[14] OV L 356, 24.12.1991., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1452/2001.

[15] OV L 173, 27.6.1992., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1453/2001.

[16] OV L 173, 27.6.1992., 13. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1454/2001.

[17] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[18] OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

[19] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[20] OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp.

[21] OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.

[22] OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

[23] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.