52004PC0621

Briselē, 29.9.2004

COM(2004) 621 galīgā redakcija

2004/0218 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vides finanšu instrumentu (LIFE +)

(iesniegusi Komisija){SEC(2004) 1176}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. KONTEKSTS

Lai sasniegtu Lisabonas/ Gēteborgas politikas mērķus, tas ir, attīstītu tādu Eiropas ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un sociālo kohēziju, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, vajadzīga nepārtraukta apņemšanās ilgtspējīgi izmantot un apsaimniekot resursus un nodrošināt vides aizsardzību. Padomes pavasara sanāksmē 2004. gada martā tika secināts – “Lai izaugsme būtu ilgtspējīga, tā nedrīkst kaitēt videi”. Pašreizējās tendences attiecībā uz vides stāvokli un uz vidi pieaugošo spiedienu liek rīkoties vairāk un efektīvāk. Nākamajam finanšu plānošanas periodam pastāv divkāršs izaicinājums: pirmkārt, nodrošināt, ka galvenie vides mērķi – klimata pārmaiņu novēršana, bioloģiskās daudzveidības lejupslīdes apstādināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana un resursu ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas nodrošināšana – papildina un stiprina izaugsmes programmu un, otrkārt, nodalīt izaugsmi no tās negatīvās ietekmes uz vidi.

Šo politikas mērķu sasniegšanai ļoti svarīgs ir ES finansējums. Tas ir paredzēts paziņojumā “Mūsu kopējās nākotnes veidošana ~ Paplašinātās Eiropas Savienības politikas izaicinājumi un budžeta līdzekļi, 2007-2013” [COM(2004)101], ko papildina “Finanšu plāns 2007-2013” [COM(2004)487]. Vide tiks iekļauta šajās prioritārajās politikas jomās, un tā tiks finansēta galvenokārt no 1. budžeta pozīcijas “Ilgstpējīga attīstība” (1A pozīcija, ietverot jauninājumu un konkurētspējas pamatprogrammu, pētniecības un attīstības programmas, un 1B pozīcija, kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), 2. budžeta pozīcijas “Resursu saglabāšana un apsaimniekošana”, ietverot lauksaimniecības un lauku attīstības programmas), un 4. budžeta pozīcijas “Eiropa – globāls partneris”, ietverot pirmspievienošanās un attīstības un ārējā atbalsta programmas). Šobrīd, piemēram, apmēram 16,5 % no ERAF un 50% no Kohēzijas fonda līdzekļiem tiek piešķirti videi. Turklāt visās kohēzijas, agrovides un lauku attīstības darbībās jāievēro Kopienas vides tiesību akti. Šāds vides darbību finansējuma līmenis nākamajā finanšu periodā jāsaglabā un, ja vajadzīgs, jāpalielina, atspoguļojot vides kā būtiski svarīga elementa nozīmi ilgstpējīgā attīstībā.

Vides finansējumam ir acīmredzama Eiropas pievienotā vērtība. Vides degradācija un klimata pārmaiņas kopā ar aizvien biežāk notiekošām pārrobežu dabas katastrofām (piemēram, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem) liek darboties un reaģēt visas Eiropas un globālā līmenī. ES finansējums atbalsta pasākumus, kuri sakarā ar to, ka tie ir pārrobežu pasākumi, netiktu finansēti valsts līmenī. Ir daudz piemēru attiecībā uz to, kādi ir visas sabiedrības ieguvumi vides jomā, kas dod labumu visai Eiropai un tādējādi pamato atbalstu ES līmenī. Līgumā ierakstītā apņemšanās aizsargāt vidi un nepieciešamība pārraudzīt pēdējos trīsdesmit gados pieņemto vides tiesību aktu ieviešanu nosaka to, ka jārīkojas un finansiāls atbalsts jāsaņem ES līmenī.

Galvenie Kopienas finansēšanas instrumenti atbalstīs fizisku un materiālu ieguldījumu vides jomā, kā arī pētniecības, jauninājumu un vides tehnoloģijas. Tomēr šīs programmas neaptver visas obligātās vajadzības pēc vides finansējuma. Piemēram, tās neaptver pasākumus, kam ir tikai Eiropas dimensija, piemēram, paraugprakses apmaiņa, vietējo un reģionālo iestāžu resursu palielināšana un atbalsts NVO, kas darbojas visas Eiropas līmenī. Šie ir būtiski papildinājumi ieguldījumu finansējumam un ļoti svarīgi vides mērķu sasniegšanai paplašinātajā ES. Tādēļ ir vajadzīgs jauns vides finanšu instruments. Tas apvienos lielāko daļu no pašreizējām vides atbalsta programmām vienā instrumentā un tiks finansēts no 2007. –2013. gada finanšu plāna izdevumu 2. budžeta pozīcijas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” .

2. INSTRUMENTA IZVēLE: LIFE+

Lai papildinātu galvenās finansēšanas programmas, tiek ierosināts jauns vides finanšu instruments LIFE+ (L’Instrument Financier pour l’Environnement: Promouvoir L’Union Soutenable) .

LIFE + vispārējais mērķis būs dot ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu attīstībā, ieviešanas uzraudzībā, novērtēšanā un paziņošanā, palīdzot sekmēt ilgtspējīgas attīstības veicināšanu ES. LIFE+ jo īpaši atbalstīs Sestās vides rīcības programmas īstenošanu, kuras mērķis ir apkarot klimata pārmaiņas, apturēt dabas un bioloģiskās daudzveidības lejupslīdi, uzlabot vidi, veselību un dzīves kvalitāti, sekmēt dabas resursu un atkritumu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, izstrādāt stratēģisku pieeju politikas veidošanai, nodrošināt īstenošanu un informēšanu / izpratnes veidošanu.

LIFE+ atbalstīs tos pasākumus, kam ir

- Eiropas līmeņa pievienotā vērtība: to piemēros tikai tajos gadījumos, kad redzama skaidra ES līmeņa pievienotā vērtība un tiek sekmēti apjomradīti ietaupījumi Eiropas līmenī;

- atbalsta vai “pārplūšanas” efekts: tas nodrošinās līdzfinansēšanas mehānismu ar dalībvalstīm, reģionālajām vai vietējām iestādēm un citiem valsts vai privātiem operatoriem;

- katalizatora vai parauga raksturs: LIFE + atbalstīs pasākumus, kas rāda jaunus elementus attiecībā uz pieeju vides politikai un tās īstenošanu;

- ilgtermiņa perspektīva: LIFE + iesaiste būs ieguldījumi nākotnei. To mērķis būs veidot ilgtspējības pamatu.

LIFE + būs divas šādas daļas:

LIFE+ īstenošana un pārvalde

- dos ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju un instrumentu attīstībā un demonstrēšanā, ietverot sekmīgu pētījumu rezultātu veicināšanu,

- dos ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu, (piemēram, ar pētījumiem, modelēšanu un scenāriju izstrādi), ietverot paveiktā novērtēšanu,

- atbalstīs tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās virzītājspēkus, noslodzi un reakcijas, kas to ietekmē,

- veicinās Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, piemēram, ar resursu palielināšanu, paraugprakses apmaiņu un tīklu veidošanu, apmācības moduļu un / vai programmu izstrādi,

- sniegs atbalstu labākai vides pārvaldei, plašākai interešu grupu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaistīšanai politikas apspriešanā un īstenošanā.

Šī programmas daļa radīs uzlabojumu vides politikas attīstības un īstenošanas zināšanu apkopojumā . Politika nākotnē kļūs aizvien sarežģītāka, tādēļ būs vajadzīga visaptverošāka informācija. Ir vispārēji zināms, ka labākai politikas veidošanai un rentabilitātes sekmēšanai ir jāveic liels darbs, lai iegūtu labāku informāciju par vides stāvokli un saprastu saistību starp gaisu, ūdeni, augsni un cēloņsakarības starp dažādām darbībām un vides degradāciju. Parasti vides politikas vispārējā novērtējuma pamatā ir nepietiekami kvantitatīvie dati un kvalitatīvā informācija. Lielākajai daļai vides rādītāju dati nav par visu ES. Bieži dati nav salīdzināmi starp valstīm sakarā ar atšķirīgām definīcijām un datu savākšanas praksi. Ir maz kopēju standartu, nepietiekama uzraudzības sistēmu savietojamība un ierobežotas datu apmaiņas iespējas. LIFE+ īstenošanas un pārvaldes daļa atbalstīs modelēšanu un scenāriju veidošanu, pētījumus, kā arī jaunas pieejas ieceri, izstrādi un demonstrēšanu attiecībā uz uzraudzību un analīzi galvenajās prioriārajās jomās, ietverot tās, ko aptver tematiskās stratēģijas (t.i., resursi, atkritumu veidošanās novēršana, gaiss, augsne, jūras vide, pesticīdi un pilsētvide). Tas veicinās zināšanu apkopojuma konsolidēšanu, uzlabos Eiropas līmeņa uzraudzības un analīzes saskaņotību un konsekvenci un tādējādi ievērojami uzlabos ES vides politikas attīstību un īstenošanu.

LIFE+ īstenošanas un pārvaldes daļa atvieglos tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu Eiropas līmenī. Tīklu veidošana būs īpaši svarīga, lai atvieglinātu viedokļu un paraugprakses apmaiņu tajās jomās, kur politika, politikas pieeja, tiesību akti vai īstenošanas līdzekļu attīstība ir sākuma stadijās, piemēram, ieviešot un apsaimniekojot NATURA teritorijas, pilsētplānošanā iekļaujot ilgtspējības elementus, sekmējot mežu aizsardzības vides dimensiju, kā arī mežu ugunsgrēku novēršanas jomā, vides un veselības jomā, utt. Tīklu veidošana starp dalībvalstu administratīvajām un tiesu iestādēm, kuras darbojas vides jomā, ir izrādījusies būtiski svarīga, lai uzlabotu un sekmētu Kopienas tiesību aktu ieviešanu. Pašreizējo Eiropas dimensijas tīkla veidošanas iniciatīvu – Pastāvīgās mobilitātes kampaņa/ “Diena bez auto”, ieinteresēto personu konsultācijas par tematiskajām stratēģijām, utt. – “pārplūšanas” efekts ir parādījis, cik noderīgs ir atbalsts šajā jomā.

Resursu palielināšana ar LIFE+, īpaši vietējā un reģionālajā līmenī nodrošinās sinerģiju, sagatavojot iestādes, institūcijas un privātuzņēmumus politikas un tiesību aktu īstenošanai, kā rezultātā, iespējams, tiktu panākta citu politiku un programmu uzlabota īstenošana un lielāka vides integrācija.

LIFE+ īstenošanas un pārvaldes daļa ar atbalstu tīkliem, ieinteresētajām personām un vides NVO veicinās arī aktīvu pilsoņu iesaisti politikas veidošanas un īstenošanas procesā. Paplašinātajā ES šo organizāciju loma informācijas izplatīšanā, politikas īstenošanas uzraudzībā un diskusiju veicināšanā kļūs aizvien nozīmīgāka.

LIFE informācijas un komunikācijas daļa

- izplatīs informāciju un veidos izpratni par vides jautājumiem,

- sniegs atbalstu papildu pasākumiem (piemēram, publikācijas, pasākumi, kampaņas, konferences, utt.).

LIFE+ informācijas un komunikācijas daļa aktīvi veicinās ES vides politiku ar informāciju, saziņu, izpratnes veidošanu un dialogu , tādējādi palīdzot virzīt atsevišķas Eiropas pilsoniskās sabiedrības personas un grupas informēti un aktīvi piedalīties vides aizsardzībā un resursu ilgtspējīgā izmantošanā. Veidojot un uzturot efektīvus mehānismus kolektīvai izpratnes veidošanai un dialogam ar attiecīgo ieinteresēto personu tīkliem, LIFE informācijas un komunikācijas daļa veicinās atbildību par ES vides politiku un sekmēs tās efektīvāku īstenošanu. Programma nostādīs ES politiku tuvāk iedzīvotājiem.

3. LIFE+ - VIENKāRšOTS, RACIONALIZēTS UN PROPORCIONāLS INSTRUMENTS

Viens instruments ir izvēlēts, lai nodrošinātu vienkāršošanu, kā arī balstoties uz gūto pieredzi un ieteikumiem iepriekšējos novērtējumos. Vides ĢD šobrīd centralizēti vada vairākas atšķirīgas programmas – LIFE programmu, pilsētu pastāvīgas attīstības programmu, NVO programmu, Forest Focus , vispārēju politikas attīstības un īstenošanas elementu (kam ir iekšējā un ārējā dimensija) un budžeta nodošanu EVA. Katrai no šīm dažādajām programmām ir savs piemērojums / vadība un komitoloģijas procedūras, kuru pārvaldībai nepieciešami ievērojami resursi.

Pašreizējai LIFE programmai ir trīs daļas: Vide, Daba un Trešas valstis. LIFE Vide ir atbalstījusi paraugprojektus un eksperimentālus projektus ar mērķi izstrādāt jaunu pieeju un metodes vides aizsardzībai un veicināšanai, īpašu uzsvaru liekot uz novatoriskām tehnoloģijām un lietojumu; LIFE Daba ir atbalstījusi ES dabas saglabāšanas politikas īstenošanu; LIFE Trešas valstis ir finansējusi tehniskās palīdzības pasākumus resursu palielināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai trešās valstīs. Kopienas Shēma sadarbībai, lai veicinātu pilsētu pastāvīgu attīstību, sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu vietējo iestāžu tīkliem un cenšas veicināt paraugprakses uzsākšanu, apmaiņu un īstenošanu vietējā līmenī attiecībā uz ES vides tiesību aktiem, pilsētu pastāvīgu attīstību un Local Agenda 21 (pasākumi vietējā līmenī, kuru mērķis ir ilgtspējīga attīstība). Kopienas rīcības programma, kas veicina nevalstiskās organizācijas (NVO), sniedz finansiālu atbalstu tām NVO, kuras ir iesaistītas Kopienas vides politikas un tiesību aktu attīstības un īstenošanas veicināšanā dažādos Eiropas reģionos. Forest Focus programma aptver mežu uzraudzību un aizsardzību pret gaisa piesārņojumu un ugunsgrēkiem, kā arī mežu uzraudzību saistībā ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, oglekļa sekvestrāciju un augsni. Tā arī atbalsta mežu ugunsgrēku novēršanas pasākumu izstrādi. Citus vides pasākumus finansē no vispārējām budžeta pozīcijām, gan iekšējām, gan ārējām, pamatojoties uz Finanšu regulas 49. panta 2. punktu (Komisijas institucionālā prerogatīva). Attiecībā uz darbībām ES iekšienē šīs budžeta pozīcijas nodrošina finansējumu vides politikas īstenošanai, ietverot pētījumus un izpratnes veidošanas pasākumus. Attiecībā uz ārējo dimensiju tās aptver jo īpaši parastās iemaksas saistībā ar vides konvencijām un starptautiskiem nolīgumiem, kur Kopiena ir Līgumslēdzēja Puse.

Lielākā daļa šo programmu tiks apvienotas, iekļaujot tās zem viena vides instrumenta. Dažu šo programmu galvenos mērķus un darbības jomu turpinās aptvert LIFE+. Piemēram, pašreizējās Forest Focus programmas noteikumu darbības joma atspoguļosies LIFE+ programmās, un pasākumi ietilps abās LIFE+ daļās. Atbalsts NVO un vietējām un reģionālajām iestādēm ar LIFE+ turpināsies. Budžeta apjoms ir pietiekams, lai sekmētu šo pasākumu finansēšanu atbilstīgi iepriekšējām saistībām. Dotāciju EVA piešķirs no tās pašas budžeta izdevumu pozīcijas, bet tas nenotiks saskaņā ar LIFE+ regulu.

Attiecībā uz programmām un izdevumiem, ko jaunais instruments neaptvers, vienotais instruments nav tikai pašreizējās LIFE programmas paplašinājums. Ņemot vērā lēmumus, kas pieņemti, izstrādājot Paziņojumu par finanšu plāniem [COM(2004)487], kā arī, lai uzlabotu sinerģiju starp dažādajiem Kopienas instrumentiem, pašreizējās LIFE programmas vides tehnoloģijas un ekonovatorisma komponents tiks iekļauts ES konkurētspējas pamatprogrammā, kas tiek sagatavota. Tas aptvers daudzus no pasākumiem, uz ko šobrīd attiecas LIFE Vide. Šajā pašā paziņojumā ierosināts vides politikas ārējās dimensijas finansējumu nodrošināt tikai ar ārējā atbalsta instrumentiem. Tādēļ LIFE Trešas valstis daļa pašreizējā LIFE programmā un ārējās darbības, kas tika finansētas no vispārējās īstenošanas elementa (piemēram, iemaksas saistībā ar starptautiskām vides konvencijām), nākotnē tiks finansētas no ārējā atbalsta instrumentiem. Civilā aizsardzība joprojām tiks finansēta atsevišķi no atsevišķa solidaritātes instrumenta.

Apvienojot pārējās programmas vienā instrumentā, palielināsies efektivitāte, jo tiks ievērojami vienkāršots lēmumu pieņemšanas process, radīsies elastība līdzekļu piešķiršanā vienā un tajā pašā instrumentā un samazināsies administratīvās procedūras saistībā ar līdzīgu pasākumu finansēšanu no dažādām programmām. Vienots instruments ļaus noteikt vienu noteikumu kopumu un vienotas lēmumu pieņemšanas un finansēšanas procedūras, kā arī konsekventāku politikas mērķu noteikšanu. Tādējādi samazināsies administratīvās procedūras, palielināsies pārredzamība.

Tiks ieviesta vairākgadu plānošanas pieeja, un Komisija iesniegs apstiprināšanai vairākgadu programmas, kurās tiks izklāstīti galvenie mērķi, prioritārās darbības jomas, darbības veidi, sagaidāmie rezultāti un aptuvenais finansējums. Sīki izstrādātās gada darba programmās vairākgadu mērķi tiks pārvērsti konkrētās darbībās. Šīs programmas ietvers rādītājus programmas analīzei un novērtēšanai. Programmu ieviešanai un analīzei pieņems sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

LIFE+ veidošanā ir ņemti vērā novērtējumu rezultāti. Šie novērtējumi ir parādījuši, ka pašreizējām programmām ir bijusi pozitīva ietekme. Piemēram, LIFE programma ir bijusi būtiska, lai varētu uzsākt galvenās vides iniciatīvas, piemēram, NATURA 2000 tīklu. Citas programmas ir atbalstījušas vietējo un nevalstisko vides tīklu un organizāciju izveidi visā Eiropā. LIFE analīzē atklājās nepieciešamība uzlabot atbalstu politikas izstrādei, uzlabot rezultātu izplatīšanu un censties paraugprojektiem panākt lielāku visas Eiropas līmeņa ietekmi. Tika secināts, ka neskatoties uz to, ka programma tiek efektīvi vadīta un kontrolēta, izmantojot sistemātiskas un stingras procedūras, procesi ir birokrātiski un tos varētu vienkāršot. Šie ieteikumi ir ņemti vērā, veidojot LIFE+.

LIFE+ ņem vērā gan subsidiaritāti, gan proporcionalitāti. Attiecībā uz subsidiaritāti, vides jomā darba lauks ir visos pārvaldes līmeņos. Īpaša uzmanība ir pievērsta, lai LIFE+ instrumentu veidotu tā, ka tas nodrošina, ka tiks atbalstītas tikai tās darbības, kuras parāda ES pievienoto vērtību. Eiropas Savienība balstās uz solidaritāti un uz mācīšanos vienam no otra. Vienlaikus galveno noteikto mērķu sasniegšanai vajadzīga sinerģija starp darbībām un lēmumiem par izdevumiem ES, valstu un reģionālajā līmenī. Papildinot un stimulējot valstu, reģionālos un vietējos centienus veicināt dabas aizsardzību, Eiropas Savienība var sekmēt pasākumu efektivitāti šajos pārvaldes līmeņos un parādīt visas Eiropas solidaritāti. Tas ir vēl vairāk nepieciešams, ņemot vērā vēl lielāku dažādību pēc paplašināšanās.

Vajadzības pēc finansiāla atbalsta videi paplašinātajā ES ir ievērojamas. Šīs vajadzības galvenokārt saistās ar ieguldījumiem infrastruktūrā, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu ES vides tiesību aktus. Tomēr papildu vajadzības saistās ar atbalstu papildus pasākumiem. Šis finansējums no LIFE+ ir neliels salīdzinājumā ar vajadzībām pēc ieguldījumiem, bet tas ir ievērojams saistībā ar tā “pārplūšanas” ietekmi un kohēzijas veidošanas rezultātiem. Tas nav pārliecīgs un ir proporcionāls, ņemot vērā vides izaicinājumus, kam ES nāksies stāties pretī finanšu plāna periodā.

Jaunais vides instruments papildinās un veicinās citus EK finansēšanas instrumentus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu izvairīšanos no divkāršas finansēšanas. Piemēram, darbības LIFE+ zināšanu veidošanas jomā tiks cieši koordinētas ar Eiropas Vides aģentūru (EVA) Kopenhāgenā, un šajā sakarā ar EVA starpniecību var tikt slēgti līgumi.

Tiks pieliktas ievērojamas pūles, lai papildinātu lauku attīstības un strukturālo finansējumu. Piemēram, pašreizējā LIFE Daba programma ir bijusi ļoti efektīva, atbalstot NATURA 2000 teritoriju noteikšanu un parādot, kā dažas šīs teritorijas apsaimniekot. Nākamais solis NATURA 2000 tīkla ieviešanā pēc teritoriju noteikšanas ir to aktīva apsaimniekošana. Tam vajadzīgs vēl lielāks finansējums un stratēģisks, ilgtermiņa un strukturāls finansējums, tas ir, ieguldījumu atbalsts teritorijām un to īpašniekiem. ES struktūrfondi un lauku attīstības fonds to var sniegt vislabāk, un tā ir noteikts nākamajam finanšu plāna periodam. Tomēr jauno LIFE+ instrumentu turpinās piemērot dažiem pasākumiem saistībā ar NATURA 2000, kurus neaptver pārējie instrumenti, piemēram, jauninājumu attīstība attiecībā uz pieeju teritoriju apsaimniekošanai un tās demonstrēšanu; tehniskā palīdzība apsaimniekošanas plānu izstrādei jaunām teritorijām vai tādām teritorijām, uz ko neattiecas ne struktūrfondu, ne lauku attīstības fonda noteikumi; novatorisku uzraudzības režīmu izstrāde; ieinteresēto personu apmācība; komunikācijas un tīkla veidošanas pasākumi; atbalsts vietējo partnerību veidošanai, kas veicina specifisku pārvaldības pieeju NATURA 2000 teritoriju aizsardzībai.

2004/0218 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vides finanšu instrumentu (LIFE +)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru,

tā kā:

Vide kā viena no dimensijām ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ko Eiropadome pieņēma 2001. gadā Gēteborgā, ir Kopienas palīdzības prioritāte, un to finansēs, galvenokārt izmantojot kohēziju, lauksaimniecību un lauku attīstību, izpēti, inovācijas un konkurētspēju, pirmspievienošanās un attīstības, un ārējās palīdzības programmas.

Šīs Kopienas programmas neattiecas uz visām vides finansēšanas vajadzībām, turklāt jāatbalsta Kopienas vides politika un tiesību akti, konkrēti, Sestās vides rīcības programmas prioritātes.

Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot inovatīvas politikas pieejas apliecināšanu, apvienojot zināšanas, palielinot ieviešanas spēju, sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu un savstarpēju mācīšanos, īstenojot paraugprakses apmaiņu, uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu.

Tādēļ atbalsts saskaņā ar šo regulu jākoncentrē uz vides politikas un tiesību aktu attīstību, ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu, kā arī tās komunikāciju un popularizēšanu visā ES.

Atbalsts jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un sabiedriskā iepirkuma līgumus, kas paredzēti Finanšu regulā.

Pašreizējo un iepriekšējo programmu pieredze parādīja, ka plānošana jāattiecina uz vairāku gadu termiņu un darbības jākoncentrē, nosakot prioritārās un mērķa darbības jomas, par ko var saņemt Kopienas finansiālo atbalstu.

Jāsamazina programmu skaits un jāvienkāršo plānošana un pārvalde, izmantojot vienotu, racionalizētu programmu.

Taču jānodrošina arī vienmērīga pāreja un jāturpina uzraudzīt un pārbaudīt pēc to beigšanās darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām.

Jāodrošina, lai atbalsts saskaņā ar šo programmu papildinātu citus Kopienas finansējumus un instrumentus.

Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgas (1997. gada decembrī) un Saloniku (2003. gada jūnijā) sanāksmes secinājumiem kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis stabilizācijas un asociācijas procesā jāuzskata par tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos līgumos.

Regulā noteikta finanšu struktūra septiņiem gadiem, kas ir galvenais atskaites punkts budžeta iestādei nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (xxx) iestāžu nolīguma (priekšlikuma) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 36. punktā [COM(2004)498 galīgais, 14.7.2004.].

Sestās vides rīcības programmu mērķus, par ko panākta vienošanās Kopienas līmenī, dalībvalstis nevar sasniegt, darbojoties atsevišķi, un tādēļ Kopienas palīdzība ir pamatota, ja tā nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Ar šo tiek izveidots vides finanšu instruments, še turpmāk saukts „LIFE+”.

LIFE+ vispārējais mērķis ir sniegt ieguldījumu Kopienas vides politikas un vides tiesību aktu attīstībā un ieviešanā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

LIFE+ atbalstīs Sestās vides rīcības programmas īstenošanu, un konkrēti palīdzēs

- sasniegt tādu vides kvalitāti, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi,

- stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfēru līmenī, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimata sistēmu,

- aizsargāt, saglabāt, atjaunot un veicināt dabas sistēmu darbību, dabiskos biotopus, savvaļas floru un faunu, lai apturētu pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu,

- veicināt labaku dabas resursu un atkritumu pārvaldi un sekmēt pāreju uz ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļiem,

- attīstīt stratēģisku pieeju politikas attīstībai, īstenošanai un integrācijai, tostarp uzlabojot vides pārvaldi un veidojot izpratni.

2. pants

Darbības joma un konkrēti mērķi

Lai atbalstītu 1. pantā noteikto vides mērķu sasniegšanu, LIFE+ sastāvēs no diviem komponentiem.

LIFE+ īstenošana un pārvalde

- dos ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju un instrumentu attīstībā un demonstrēšanā,

- dos ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu,

- atbalstīs tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās virzītājspēkus, noslodzi un reakcijas, kas to ietekmē,

- veicinās Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī,

- sniegs atbalstu labākai vides pārvaldei, plašākai interešu grupu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaistīšanai politikas apspriešanā un īstenošanā;

LIFE+ informācija un komunikācija

- izplatīs informāciju un veidos izpratni par vides jautājumiem,

- sniegs atbalstu papildu pasākumiem (informācija, komunikācijas darbības un kampaņas, konferences utt.).

- Indikatīvs saraksts ar tematiem un darbībām, kas var pretendēt uz atbalstu, sniegts 1. pielikumā.

3. pants

Intervences veidi

Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

subsīdiju līgumi,

sabiedriskā iepirkuma līgumi.

Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas un nolīgumus, piemēram, partnerības pamatnolīgumus un dalību finanšu mehānismos un fondos. Tas var būt operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējums. Darbības subsīdijām maksimālā līdzfinansējuma likme tiks noteikta ikgadējās darba programmās. Uz operatīvajām subsīdijām iestādēm, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot sabiedriskā iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējums attieksies uz pakalpojumu un preču iegādi. Tas inter alia attieksies uz izdevumiem par projektu, politiku, programmu un tiesību aktu informāciju un komunikāciju, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un novērtēšanu.

4. pants

Plānošana

Finansējums tiks sniegts saskaņā ar Komisijas izstrādātām vairākgadu stratēģiskām programmām. Šajās programmās jānosaka Kopienas finansējuma galvenos mērķus, prioritārās darbības jomas, darbības veidus un paredzētos rezultātus saistībā ar mērķiem, kas noteikti 1. pielikumā, un, ciktāl iespējams, jāietver finanšu tāmes.

Ikgadējo darba programmu pamatā jābūt vairākgadu stratēģiskajai programmai, un tā attiecīgajam gadam nosaka mērķus, darbības jomas, laika grafiku, paredzētos rezultātus, īstenošanas kārtību, finansējuma summas un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

Vairākgadu un gada programmas pieņem saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību. Ja nepieciešams, piemērošanas laikā vairākgadu un gada programmas var grozīt, ievērojot to pašu procedūru.

5. pants

Finanšu procedūras un izpildes pasākumi

Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Padomes Finanšu regulu (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

Komisija var nolemt uzticēt daļu budžeta īstenošanas valsts sabiedriskā sektora iestādēm vai iestādēm, ko regulē privāttiesības, bet kuras veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar 3. pielikumā noteiktajiem atlases kritērijiem.

6. pants

Saņēmēji

LIFE+ programma ir atvērta sabiedriskām un/vai privātām iestādēm, dalībniekiem un iestādēm, jo īpaši

- valsts, reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm,

- specializētām iestādēm, kas paredzētas ES tiesību aktos,

- starptautiskām organizācijām darbībām dalībvalstīs vai valstīs, kas minētas 7. pantā,

- nevalstiskām organizācijām.

7. pants

Trešo valstu dalība

LIFE+ finansētajās programmas var piedalīties šādas trešās valstis ar nosacījumu, ka tiek saņemtas papildu apropriācijas:

- EBTA valstis, kuras ir EEZ dalībnieces, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem,

- kandidātvalstis, kas ir iesniegušas pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas ietvertas stabilizācijas un asociācijas procesā.

8. pants

Finanšu instrumentu komplementaritāte

Darbības, uz kurām attiecas šī regula, nedrīkst būt citu Kopienas finanšu instrumentu galvenajā darbības jomā vai saņemt no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Šīs regulas saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, kas saņemts no EK budžeta, un par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Mērķis ir panākt sinerģiju un komplementaritāti ar citiem Kopienas instrumentiem.

9. pants

Ilgums un budžeta resursi

Šo regulu ievieš no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Finansējums šā instrumenta ieviešanai ir noteikts EUR 2,190 miljonu apjomā laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (septiņiem gadiem).

Budžeta resursus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu plānu, apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Finansiālā atbalsta indikatīvais sadalījums starp abām LIFE+ komponentēm ir izklāstīts 2. pielikumā.

10. pants

Uzraudzība

Par visām darbībam, ko finansē LIFE+, saņēmējs iesniedz tehnisko un progresa ziņojuma par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības pabeigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu.

Neierobežojot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var pārbaudīt LIFE+ programmas finansētās darbības uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā.

Līgumi un nolīgumi, kā arī nolīgumi ar deleģētām iestādēm, kas minētas 5. panta 2. punktā, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā uz vietas.

Piecu gadu laikā no pēdējā maksājuma attiecībā uz darbību finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošus dokumentus par darbības izdevumiem.

Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finanšu palīdzības piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

Komisija veic visus citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas pienācīgi un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un Finanšu regulā (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002).

11. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

Kad tiek īstenotas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē LIFE+, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

Kopiena samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

Ja nav ievēroti laika ierobežojumi vai ja darbības īstenošana attaisno tikai daļu asignētās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa iesniegt novērojumus noteiktā termiņā. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības piešķiršanu un pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu.

Nepamatotie maksājumi jāatmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā noteiktajiem nosacījumiem.

12. pants

Komiteja

Komisijai palīdz komiteja – LIFE+ komiteja –, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 2. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

13. pants

Novērtēšana

Vairakgadu programmas regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi darbību izpildei katrā komponentē.

LIFE+ programmai veic vidēja termiņa un noslēguma novērtēšanu, lai novērtētu tās ieguldījumu Kopienas vides politikas attīstībā un apropriāciju lietderību.

Noslēguma vērtēšanu veic ne vēlāk kā vienu gadu pirms programmas noslēguma, un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Vienkāršošana un konsolidācija

Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ un aizstāj šādus instrumentus: Padomes Regulu (EEK) Nr. 1973/92 (LIFE) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1404/96 [4] (LIFE II); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1655/2000 (LIFE III) un tās pagarinājumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (Pilsētas programma), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2002/EK (NVO programma); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2152/2003 (Meži).

Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar iepriekšminētajiem instrumentiem, turpina pārvaldīt, līdz tās ir pabeigtas saskaņā ar šiem instrumentiem. Šajos instrumentos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 12. pantā paredzēto komiteju. Ar šo regulu finansēs šajos instrumentos paredzēto obligāto pārraudzību un novērtēšanu pēc šo instrumentu beigšanās.

15. pants

Šīs regulas īstenošanas noteikumi

Komisija izveido īstenošanas noteikumus saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Indikatīvi temati un darbības, kas var pretendēt uz finansējumu

1. Temati

Ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus, finansējumu vai sniegt, lai inter alia atbalstītu Sestās VRP prioritāšu ieviešanu, tas ir,

- klimata pārmaiņas: Eiropas klimata pārmaiņu programma (un tās turpmākie dokumenti);

- dabas un bioloģiskā daudzveidība: NATURA 2000 tīkls (kas papildina, bet nedublē lauku attīstības un kohēzijas politikas instrumentus), piemēram, inovatīvu pieeja ražošanas vietas vadībai un plānošanai un pārvaldes izmaksām dažās vietās, tostarp jaunās vietās vai vietās, uz kurām neattiecas ne struktūrfondu, ne lauku attīstības fondu noteikumi; bioloģiskās daudzveidības samazināšanas apvēršana līdz 2010. gadam un mežu un vides mijiedarbības uzraudzība Kopienā, kā arī mežu ugunsgrēku novēršanas pasākumi;

- vide un veselība: tostarp Vides un veselības rīcības plāns, Ūdens pamatdirektīva, „Tīru gaisu Eiropā” (CAFÉ) un jūras, augsnes, pilsētu un pesticīdu tematiskās stratēģijas;

- ilgtspējīga resursu izmantošana: resursu un atkritumu profilakse un otrreizējās pārstrādes tematiskā stratēģija, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa stratēgijas;

- stratēģiska pieeja politikas attīstībai, īstenošanai un izpildei: ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko vides novērtējumu;

- Komisijas vides politikas pasākumu ex-post vērtēšana.

2. Darbības

LIFE+ var finansēt šādus darbību veidus:

- pētījumi, apsekojumi, modelēšana un scenāriju izstrāde,

- uzraudzība,

- palīdzība resursu palielināšanā,

- mācības, semināri un sanāksmes,

- tīklu veidošana,

- paraugprakses platformas,

- izpratnes veicināšanas kampaņas,

- informācijas un komunikācijas darbības,

- politikas pieeju un instrumentu demonstrācija.

2. PIELIKUMS

Indikatīvs finanšu sadalījums

(procentos no kopējās summas)

Indikatīvās summas, kas piešķirtas katram LIFE komponentam, ir šādas:

LIFE+ īstenošana un pārvalde: 75-80%

LIFE+ informācija un komunikācija: 20-25%

3. PIELIKUMS

Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas kritēriji

Komisija nodrošina LIFE+ programmā paredzēto Kopienas darbību izpildi.

Budžeta izpildes uzdevumus var deleģēt valsts sabiedriskā sektora iestādēm vai iestādēm, ko regulē privāttiesības, bet kas veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus.

Šīs kompetentās iestādes vai aģentūras (še turpmāk „valsts aģentūras”) ieceļ Komisija saskaņā ar dalībvalstīm vai pašas dalībvalstis, ievērojot Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. un 39. pantu.

Komisija analizē atbilstību sainnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, lai finansējuma deleģēšana būtu saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un palielinātu Kopienas rīcības pamanāmību. Turklāt Komisija lūdz šīs regulas 12. pantā minētās kompetentās komitejas atzinumu.

Ieceļot valsts aģentūras, jāievēro šādi kritēriji:

- organizācijai, ko izveido vai ieceļ kā valsts aģentūru, jābūt juridiskai personai, uz ko attiecas attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;

- valsts aģentūrās jābūt pietiekamam darbinieku skaitam, un darbiniekiem nepieciešama profesionālā kompetence vides politikas jomā;

- tajās jābūt piemērotai infrastruktūrai, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un komunikācijām;

- tām jādarbojas tādā administratīvajā situācijā, lai tās spētu apmierinoši veikt savus uzdevumus un izvairīties no interesu konflikta;

- tām jābūt tiesīgām piemērot finanšu pārvaldības noteikumus un līguma nosacījumus, kas noteikti Kopienas līmenī;

- tām jāspēj piedāvāt pienācīgas finanšu garantijas, vēlams, sabiedriskas iestādes izdotas, un to pārvaldes spējai jāatbilst Kopienas finansējuma līmenim, kas tam būs jāpārvalda.

Komisija slēdz līgumu ar katru valsts aģentūru saskaņā ar (Finanšu regulas) īstenošanas noteikumu 41. pantu, izveidojot sīki izstrādātus noteikumus, kas inter alia attiecas uz uzdevumu definēšanu, ziņošanas noteikumiem, atbildības sadali un kontroles kārtību. Aģentūras ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus un izvairās no finansējuma dublēšanās ar citiem Kopienas finansējuma avotiem, tām ir pienākums uzraudzīt projektus un atgūt līdzekļus, kurus saņēmējiem jāatmaksā.

Turklāt Komisija pārliecinās, ka visas dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valsts aģentūras atbilstošu revīziju un finanšu pārraudzību, sniedzot Komisijai - pirms valsts aģentūra uzsāk darbību - nepieciešamos pierādījumus par to esamību, atbilstību un pienācīgu darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem.

Valsts aģentūras atbild par neatgūtajiem līdzekļiem pārkāpuma, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, kas attiecas uz valsts aģentūru.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējām programmām vides jomā, uz darbībām, ko īstenos saskaņā ar LIFE+ programmu.

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

+++++ TABLE +++++

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

07 03 10 (operational)

07 01 04 05 (administrative)

[indicative budget lines; to be created in the future budget]

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action (Part B): € 2,190 million

2.2. Period of application: 2007-2013

2.3. Overall multi annual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1)

€ million ( to three decimal places)

+++++ TABLE +++++

4. LEGAL BASIS

Pursuant to Articles 174 & 175 of the EC Treaty.

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention

5.1.1. Objectives pursued

The general objective of LIFE + shall be to contribute to the development, implementation monitoring and evaluation of Community environment policy and legislation, in its internal dimension, as a contribution to promoting sustainable development in the Community. Financial interventions are also open to EFTA countries (members of the EEA), candidate countries associated to the EU, as well as to the Western Balkans countries.

LIFE+ will support in particular the implementation of the 6th Environmental Action Programme which aims at combating climate change, halting the decline in nature and bio-diversity, improving environment, health and the quality of life and promoting the sustainable use and management of natural resources and wastes. It will support, inter alia , the implementation of the EC Climate Change programme, the environment and health action plan, and actions coming out of the thematic strategies (air quality, urban environment, soils, marine environment, pesticides, sustainable use of resources and waste recycling).

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation

DGENV did not foresee an ex-ante evaluation for LIFE+ in its evaluation programme for 2004. In light of the decisions taken by the Commission in the context of the 2007-2013 Financial Perspectives, this work has had to be carried out at an earlier stage than originally envisaged.

The ex-ante assessment shows that support for the environment at Community level through a dedicated instrument for the environment is relevant and justified –as an integral ingredient in the Lisbon/Gothenburg strategies. A dedicated instrument for the environment will support actions which provide value added at EU level. There will be the assurance of an adequate level of efficiency, provided that the various dedicated environment programmes are merged into one instrument.

The objectives of the dedicated instrument for the environment, LIFE+ are specifically targeted on improving policy development and implementation as a contribution to achieving wider Treaty and strategic environment policy goals set out in the 6th Environmental Action Programme. Operational objectives have been identified, with examples of related output indicators provided. The programme will be focused on the main stakeholders involved in building the environmental knowledge base, implementing policy and disseminating information.

A single instrument will be more effective in supporting environmental policy objectives. It will allow DG ENV to rationalise and streamline, bringing the management of similar activities (e.g. training, networking, monitoring support etc) under one framework in support of the achievement of environment policy objectives. One fund will facilitate a better matching of resources and policy priorities. This will reinforce the coherence of actions funded at Community level.

The multi-annual programming framework, suggested for the dedicated instrument for the environment will result in increased coherence and complementarity in the delivery of activities. These programmes should be accompanied by a logical framework with specific objectives and related indicators to facilitate monitoring and evaluation. Details on implementation will be set out in programme guidelines. In order to achieve cost effectiveness, these provisions should aim at simplifying delivery mechanisms, optimising the use of human resources, while maintaining sound financial management. All actions will have to meet broad eligibility criteria, including demonstration of EU value added and respect of subsidiarity, complementarity and proportionality.

In general, the specific policy support nature of LIFE+ should not lend itself to duplication or overlap with other Community programmes. However, special attention will be paid in programme delivery to ensure that duplication is avoided.

5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements

In order to achieve the main objectives described under 5.1 above, LIFE+ will be divided into 2 strands:

LIFE Implementation and Governance , which will:

contribute to the development and demonstration of innovative policy approaches and instruments including promotion of successful research results.

contribute to consolidating the knowledge base for the development, assessment, monitoring and evaluation, including ex-post evaluation of environmental policy and legislation (through i.a studies, modelling and scenario building);

support the design and implementation of approaches to monitoring and assessment of the state of the environment and the drivers, pressures and responses that impact on it;

facilitate the implementation of Community environment policy, with a particular emphasis on implementation at local and regional level, through i.a. capacity building, exchange of best practice and networking, development of training modules and/or programmes;

provide support for better environmental governance, broadening stakeholder involvement, including that of environment non-governmental organisations, in policy consultation and implementation;

LIFE Information and Communication , which will:

disseminate information and raise awareness on environmental issues;

support accompanying measures ( such as publications, events , campaigns, conferences,etc);

In order to achieve the main objectives, the Decision establishing LIFE+ foresees a range of possible actions. LIFE+ will support those activities which have:

- European added value: it will intervene only where there is a clear EU value added and contributes to economies of scale on a European level.

- leverage or multiplier effect: it will provide a co-funding mechanism with Member States, regional or local authorities and other public and private operators.

- catalytic or demonstrative character: LIFE + will support actions that show novel ways to approach and implement environment policy;

- long term perspective: LIFE + interventions will be investments for the future. They will aim at setting the foundations for sustainability e.g. building the knowledge base)

In the main, these will be:

- Analytical activities:

This type of actions will cover the carrying out of studies, surveys, evaluations, the elaboration of guides and reports and the development of common methodologies and indicators.

- Policy support actions:

This type of intervention will cover, inter alia, the financing of key networks (and notably those that facilitate stakeholder involvement throughout the policy cycle); the funding of non-governmental organisations; demonstration actions; workshops, training and other seminars and capacity building initiatives; and, exchange of best practice, all of which aims at underpinning the preparation and implementation of environment policy.

- Environmental Awareness and Dissemination activities:

This type of actions will cover among others the organisation of conferences, media campaigns, events, outreach (environment help desks) and awareness raising in support of the implementation of EC environment law and policy.

5.3 Methods of implementation

The programme will be mainly managed directly by the Commission. The types of actions may be financed either by:

- Public procurement contracts

- Grant agreements

However, part of the programme may be implemented through the delegation of budget implementation tasks to national public-sector bodied or bodies governed by law with a public-sector mission, on the basis of national plans submitted each year (following multi-annual strategic programmes).

Technical and financial assistance will be provided, covering the whole life-cycle of projects: this will increase the efficiency of the implementation of the programme, due to the availability of scientific and technical expertise, and the potential higher proximity to the projects to be funded.

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact on (ex) part B (over the entire programming period)

6.1.1. Financial intervention

+++++ TABLE +++++

The development of IT applications related to the programmes will be carried out through service contracts (public procurement procedures) funded via the operational budget

6.2. Calculation of the costs by type of measure/action planned in (ex) part B (for the whole programming period)

At this point in time it is not possible to provide either an accurate estimate of the number of projects envisaged for each year, or the average cost of each measure. The table 6.2 below indicates the expected breakdown of the annual allocation for one year (2007) by type of intervention.

Among the priority areas of intervention are: Natura 2000, Climate change and the Thematic Strategies.

The sum of the different measures proposed will remain within the allocation granted to the ENV policy area, following the annual budget procedure.

Commitments in € million

+++++ TABLE +++++

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

There will be no additional impact on human resources but an estimate of the staff involved in managing the financial side of the programme is as follows:

+++++ TABLE +++++

7.2. Overall financial impact of human resources

+++++ TABLE +++++

The amounts are total expenditure for twelve months.

The human and administrative expenditure requested under the LIFE+ programme are in line with the current situation for DG Environment. In principle, no extra human resources will be required in relation to this programme until 2007: however, the allocation of the resources will depend, on one hand, by the internal organisation of the new Commission, and on the other hand, by the possible reallocation of the HR between services following the adoption of the new financial perspectives.

In any case, the level of expenditure for human and administrative resources (including IT expenditure) for LIFE+ will remain within the allocation granted by the Budgetary Authority each year in the course of the budgetary process for policy area Environment.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

There will be no overall increase in the DG’s administrative expenditure on meetings and missions. As an indication, the following table shows the likely costs of the regulatory committee meetings for the programme, which will be financed out of the DG’s annual allocation for this type of expenditure.

+++++ TABLE +++++

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

+++++ TABLE +++++

This amount is purely indicative. The cost of the 7-year period will not result from the simple multiplication of the 2007 amount: a small increase in the allocation is foreseen for every subsequent year (see table 2.3(c); the amount for the 7-year period is estimated at € 50.3m instead of the € 47.4m resulting from the table above).

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

Each file - grant agreement or market contract – is followed by the responsible Commission service. All files are monitored during the whole life-cycle. Beneficiaries of community grants and/or contributions are required to report to the Commission on the implementation of the projects/activities (from both the technical and the financial viewpoint). A report is also required to contractors after the completion of their work. All these provisions, including modalities, conditions, deliverables, etc. are included in the grant agreements and in the public procurement contracts.

All the procedures for the implementation and the follow-up of this programme will be in compliance with the provisions of Council Regulation (EC, Euratom) N° 1605/2002 of 25 June 2002 on the Financial Regulation applicable to the general budget of the European Communities.

8.2 Arrangements and schedule for the planned evaluation

As provided for under Article 13 of the Regulation, the multi-annual programmes will be monitored regularly in order to follow the implementation of activities carried out under each strand. The programme, LIFE+, will be subject to a mid-term and final evaluation in order assess its contribution to the development of Community environmental policy and the use made of the appropriations. The final evaluation will be carried out not later than one year before the programme ends and shall be submitted to the EP and the Council

9. ANTI-FRAUD MEASURES

As stated in point 8.1 above, potential beneficiaries and contractors shall comply with the provisions of the Financial Regulation and provide the evidence of their financial and legal soundness.

For grants, they are required to supply provisional statements of income and expenditure related to the project/activity for which funding is requested. Payments are made on the basis of the terms and conditions related to the grant agreement and on the basis of expenditure and income statements duly certified by the beneficiary and checked by the relevant service of the Commission. On the spot controls are also possible and beneficiaries are required to keep all details and supporting documents for a period of 5 years after the completion of the project.

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] Atzinums saņemts (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).

[4] OV L 181, 20.7.1996., 1. lpp.