52004PC0591

Priekšlikums PADOMES REGULAI par galīga antidempinga nodokļa uzlikšanu mākslīgās šķiedras virvju importam no Indijas

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes 1998. gada jūnijā uzlika galīgu antidempinga nodokli kopumā līdz 53,0% mākslīgās sķiedras virvju (MŠV) importam no vienīgā kooperatīvā indiesu eksportējosā izgatavotāja un nodokļa atlikumu 82,0% MŠV importam no citiem Indijas uzņēmumiem.

Pēc paziņojuma publicēsanas par spēkā esoso antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigsanos Komisija 2003. gada martā Kopienas razotāju vārdā no Eurocord saņēma pieprasījumu par termiņa izbeigsanas otrreizēju izskatīsanu.

Piesaistītais priekslikums Padomes Regulai balstās uz tiem pārbaudes galīgajiem slēdzieniem par dempinga atkārtosanās iespējamību, kaitējumu atkārtosanās iespējamību, cēloņsakarībām un Kopienas interesēm, kuri apliecināja kaitīga dempinga atkārtosanās iespējamību.

Tādēļ tiek ierosināts, lai Padome pieņem Regulai piesaistīto priekslikumu, kurs jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, cik vien drīz iespējams.

Priekšlikums PADOMES REGULAI par galīga antidempinga nodokļa uzlikšanu mākslīgās šķiedras virvju importam no Indijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret dempinga importu no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas locekles [1] ("Pamatregula'), un tādēļ jo īpasi 11. panta 2. punktu,

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp, jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

ņemot vērā Komisijas priekslikumu, kuru tā iesniegusi pēc apspriesanās ar Konsultatīvo Padomi,

tā kā:

A. IEPRIEKŠĒJĀ IZSKATĪŠANA

(1) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1312/98 [2], uzlika galīgu antidempinga nodokli mākslīgās sķiedras virvju ('MŠV') importam no Indijas.

[2] OV L 183, 26.6.1998., 1. lpp.

B. PAŠREIZĒJĀ IZSKATĪŠANA

(2) Pēc paziņojuma publicēsanas par spēkā esoso antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigsanos [3] Komisija saņēma pieprasījumu par termiņa izbeigsanās otrreizēju izskatīsanu, kuru iesniedza E.S. Auklu, Virvju un Tīklu rūpniecības nozares (EUROCORD) Sakaru Komiteja desmit razotāju vārdā, kuri kopā pārstāv lielāko daļu (53%) no visas Kopienas mākslīgās sķiedras virvju razosanas. Pieprasījumā tika apgalvots, ka Indijas importpreču kaitējosais dempings, iespējams, atkārtosies, ja tiks izbeigti piemērotie pasākumi.

[3] OV C 240, 5.10.2002., 2. lpp.

(3) Pēc konsultēsanās ar Konsultatīvo Padomi nolēmusi, ka pastāv pietiekami daudz liecību, lai ierosinātu izskatīsanu, Komisija ierosināja izmeklēsanu [4] saistībā ar Pamatregulas 11.panta 2.punktu.

[4] OV C 149, 26.6.2003., 12. lpp.

(4) Dempinga turpmākas atkārtosanās iespējamības izpēte aptvēra laika periodu no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam ('IP'). To tendenču izpēte, kuras ir būtiski svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināsanos vai atkārtosanos, aptvēra laika periodu no 2000. gada 1. janvāra līdz IP beigām ('aplūkojamais laika posms').

(5) Komisija oficiāli paziņoja par pārbaudes sāksanu pieprasījumu iesniegusajiem Kopienas razotājiem, citiem Kopienas razotājiem, Indijas eksportētājiem un eksportējosajiem razotājiem, importētājiem/tirgotājiem un tiem izejmateriālu lietotājiem un piegādātājiem, par kuriem bija zināms, ka tas attiecas uz viņiem,

(6) Komisija pieprasīja informāciju no visiem ieprieksminētajām iesaistītajām pusēm un no tām iesaistītajām pusēm, kuras informēja par sevi lietas ierosināsanas paziņojuma noteiktajā laika periodā. Komisija arī deva iespēju tiesi iesaistītajiem dalībniekiem darīt zināmus savus uzskatus rakstiski un pieprasīt lietas izskatīsanu.

(7) Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām pusēm, piemēram, 4 eksportējosajiem razotājiem no Indijas, 6 nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem no ES, 11 izejmateriālu piegādātājiem no ES un 23 ES patērētājiem. No sīm ieinteresētajām pusēm aptaujas atbildes netika saņemtas.

(8) Turklāt Komisija nosūtīja aptaujas lapas 5 Kopienas rūpniecības kompānijām, kuras tika izvēlētas kā to Kopienas razotāju tipiska izlase, kuri atbalsta prasību par termiņa izbeigsanās izskatīsanu, kā arī informācija tika pieprasīta vēl no 11 Kopienas razotājiem, kuri nebija iesniegusi prasību. Visas 5 izvēlētās kompānijas atbildēja aptaujai, turpretim neviena no prasību neiesniegusajām kompānijām atbildi nesniedza.

(9) Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciesamu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināsanās vai atkārtosanās iespējamību, un lai noteiktu Kopienas intereses. Tika izdarīti pārbaudes apmeklējumi sekojoso Kopienas razotāju teritorijās.

- Bexco N.V. (Beļģija).

- Companhia Industrial de Cerdas Artificiais, SA - Cerfil (Portugāle).

- Companhia Industrial Tęxtil, S.A. - Cordex (Portugāle).

- Companhia de Tęxteis Sintéticos, S.A. - Cotesi (Portugāle).

- Cordoaria Oliveira, SA (Portugāle).

C. IESAISTĪTAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGAIS PRODUKTS

1. Iesaistītais produkts

(10) Iesaistītais produkts ir tas pats produkts, kas atrodas izskatīsanā, kura noveda pie pasreiz spēkā esoso pasākumu piespriesanas attiecībā uz Indijas mākslīgās sķiedras virvēm ('sākotnējā izmeklēsana') un tiek definēts sekojosi: auklas, tauvas, virves un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, apklāti, ietverti apvalkā vai apsūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, izmērā lielāki par 50 000 deciteksiem (5g/m), kā arī citādas mākslīgās sķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem vai poliesteriem, izmērā lielāki par 50 000 deciteksiem (5g/m). Paslaik tas ir klasificējams ar CN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19. Iesaistītais produkts tiek izmantots dazāda veida jūras un rūpnieciskajā pielietojumā, sevisķi kuģniecībā (it īpasi pietauvosanās nolūkiem) un zvejniecības nozarē.

2. Līdzīgais produkts

(11) Kā norādīts ieprieksējā izskatīsanā un kā ir apstiprinājies pasreizējā izskatīsanā, ir noteikts, ka iesaistītais produkts un Indiesu eksportējoso izgatavotāju razotās un pārdotās mākslīgās sķiedras virves viņu iekszemes tirgū tāpat kā tās, kuras razo un pārdod Kopienas izgatavotāji Kopienā ir visās attieksmēs identiskas un kā tādām tām ir kopīgas tādas pasas pamata fiziskās un ķīmiskās īpasības. Tādēļ tās tiek uzskatītas kā līdzīgie produkti 1.panta 4.punktu Pamatregulas nozīmes robezās.

(12) Viena ieinteresētā puse pastāvēja uz to, ka mākslīgās sķiedras virves, kuras razo un pārdod Indiesu eksportējosie razotāji un tās, kuras razo Kopienas razotāji nav identiskas visās attieksmēs, jo pastāv dazas kvalitātes atsķirības starp siem diviem produktu veidiem.

(13) Fakts, ka iesaistītajam produktam, kurs tiek importēts no Indijas, ir dazas kvalitātes atsķirības attiecībā pret produktu, kuru razo Kopienas rūpniecība, neizslēdz to, ka sie produkti tiek apskatīti kā ,līdzīgi" tikmēr, kamēr viņus vieno tās pasas pamata fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpasības vai tuva līdzība vienam ar otru.

(14) Turklāt pasreizējā izskatīsanā un izskatīsanā, kuras rezultāts ir pasreiz spēkā esoso pasākumu piemērosana, tika noskaidrots, ka mākslīgās sķiedras virves razotas Kopienas rūpniecībā un ka tās, kuras ir pieejamas kā Indijas eksportētās, ir konkurējosas vienas ar otru. Tādēļ arguments ir noraidīts.

D. DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(15) Saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai pasākumu izbeigsanās varētu novest pie dempinga atkārtosanās. Indijas razojoso eksportētāju sadarbības trūkuma dēļ sai pārbaudei bija jābalstās uz informāciju, kura Komisijai bija pieejama no citiem avotiem.

1. Sagatavosanās piezīmes

(16) No četriem indiesu razojosajiem eksportētājiem, kuri ir pieminēti pieprasījumā par pasākumu izbeigsanas pārskatīsanu, viens izmeklēsanas sākumā paziņoja, ka tas IP laikā nav Kopienai eksportējis iesaistīto produktu. Komisijas dienesti kompānijai norādīja, ka tai tomēr jāsniedz atlikusī informāciju, kas tika pieprasīta aptaujā un ko kompānija atteicās darīt. Cita kompānija savukārt jau pēc aptaujas iesniegsanas gala termiņa beigām paziņoja, ka tai nav bijis eksporta uz Kopienu IP laikā. Tresā kompānija paziņoja, ka tā nav eksportējusi uz Kopienu IP laikā un, turklāt, ka tā bija pārtraukusi darbību un tādēļ nevarēja atbildēt uz aptauju. Visas aptaujātās kompānijas tika savlaicīgi informētas, ka atteiksanās sadarboties var novest pie tā, ka faktu apstiprinājumi tiks balstīti uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu.

(17) Ņemot vērā, ka neviens no Indijas eksportējosajiem razotājiem neatbildēja uz Komisijas dienestu aptaujām, saskaņā ar Pamatregulas 18. panta nosacījumiem tika izmantoti pieejamie fakti, to skaitā arī tie, kurus iesniedza Kopienas razotāji savā pieprasījumā par termiņa izbeigsanās pārskatīsanu.

(18) Sakarā ar antidempinga nodokļu ieviesanu 1998. gadā iesaistītā produkta imports no Indijas kritās līdz neievērojamam līmenim. IP laikā sis imports bija mazāk kā 20 tonnas gadā, t.i., mazāk kā 0,1% no Kopienas patēriņa.

(19) Sakarā ar nozīmīga importa trūkuma Kopienas tirgū tika izpētīts, kā MŠV imports no Indijas attīstītos, ja tiktu pieļautas pasākumu beigas. Šīs analīzes ietvēra gan eksporta cenas, gan apjomu.

2. Importa dempings izskatīsanas periodā.

(20) Tiek atgādināts, ka sākotnējā izskatīsanā dempinga robezas tika noteiktas 53,0% sadarbības kompānijām un 82,0% pārējiem eksportējosajiem razotājiem. Šādu dempinga līmeņu likvidēsana prasītu būtisku eksporta cenu paaugstināsanos vai normālās vērtības samazināsanos laika posmā, kad tika ieviesti sākotnējie pasākumi.

(21) Kā ziņoja sadarbības kompānija, sākotnējā izskatīsanā normālā vērtība tika pārsvarā balstīta uz Indijas vietējā tirgus cenām. Informācija, kura ietilpa pieprasījumā par termiņa izbeigsanās pārskatīsanu, norāda, ka sīs cenas ir samazinājusās no 10% un 20% sākotnējai izskatīsanai sekojoso piecu gadu laikā. Tādēļ secināts, ka, iztrūkstot sadarbībai ar iesaistītā produkta indiesu eksportētājiem, normālā vērtība sākotnējai izmeklēsanai sekojoso piecu gadu laikā tāpat samazinājusies par tādiem pasiem procentiem.

(22) Saskaņā ar indiesu eksporta statistiku, indiesu produkta iesaistītajām divām produkta grupām, t.i., tām, kuras ir klasificējamas pēc AN tarifu kvalificēsanas apaksvirsrakstiem 5607 49 un 5607 50, vidējā cena eksportam uz visām valstīm samazinājās attiecīgi par 46% un 51% laika posmā 1997./1998. un 2002./2003.. Ja sos periodus apskata atsevisķi, līdzīgu cenu krisanos var vērot katrā no tādiem galvenajiem indiesu eksporta tirgiem kā Norvēģijas un ASV. Šie kritumi ir izteiktāki nekā normālajai vērtībai izklāsta 21. punktā un tādēļ maz ticams, ka jebkāda dempinga pielietosana sākotnējās izskatīsanas laikā būtu atcelta. Pie tam indiesu preču normālā vērtība daziem iesaistītā produkta veidiem IP laikā bija augstāka nekā cenas ES tirgū sajā laika posmā. Tādēļ ir iespējams, ka indiesu eksportētāju eksporta atjaunosanas gadījumā uz ES sim eksportam būs zemāka vērtība par normālo vērtību, t.i., pie dempinga cenām un vismaz daziem iesaistītā produkta veidiem.

(23) Detalizētākos aprēķinos par tarifa standartiem, kurus iesniegusi Kopienas rūpniecība par indiesu eksportu uz ASV un Norvēģiju IP laikā, ņemtas vērā atsķirības cenā un normālajā vērtībā starp dazādiem mākslīgās sķiedras virvju veidiem. Šie aprēķini rāda, ka indiesu eksportā uz tresajām valstīm joprojām tiek realizēts dempings 53,4% līdz 222,2% robezās.

(24) Izskatīsanā iesaistītā produkta eksporta un indiesu eksportētāju sadarbības trūkuma dēļ dempinga līmenis IP laikā nav noskaidrojies. Tomēr, balstoties uz nozīmīgu indiesu eksporta cenu samazināsanos uz citām tresajām valstīm piecos sākotnējai izskatīsanai sekojosajos gados un sasaistot to ar nelielāku iekszemes cenu samazināsanos tajā pasā laika posmā, tiek uzskatīts, ka iesaistītā produkta dempinga līmenis Kopienā IP laikā, iespējams, bijis augstākā līmenī nekā tika konstatēts sākotnējā izskatīsanā.

3. Importa attīstība un ar to saistītā pasākumu atcelsana

(a) Eksporta realizācija uz citām valstīm (apjoms un cenas) un cenas Indijas tirgū

(25) Kopumā piecu gadu laikā pēc sākotnējās izskatīsanas indiesu eksports uz citām valstīm ir pieaudzis. Saskaņā ar indiesu eksporta statistiku, eksporta apjoms produktiem, kas kvalificējami pēc AN tarifu kvalificēsanas apaksvirsrakstiem 5607 49 un 5607 50, kurus pārsvarā sastāda iesaistītais produkts, ir palielinājies par 104% laika posmā no 1997./1998. līdz 2002./2003.

(26) Aplūkotās eksporta cenas no Indijas uz treso valstu eksporta tirgiem ir no 17% līdz 61% zemākas nekā Kopienas razotāju cenas. Tas norāda, ka indiesu eksportētājiem būtu potenciāli liels stimuls virzīt savu eksportu uz Kopienas tirgu, ja tiktu pieļauta pasākumu izbeigsanās.

(b) Razotspējas rezerves un ieguldījumi

(27) Kas attiecas uz razosanas jaudu, viens no eksportējosajiem razotājiem, kurs sadarbojās sākotnējā izskatīsanā, sķiet tikai nedaudz palielinājis razosanas jaudu pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr publiski ir pieejama informācija, kas norāda, ka dazi no citiem galvenajiem razotājiem Indijā ir palielinājusi savu razosanas jaudu daudz nozīmīgāk, vai arī iecerējusi to darīt tuvākajā nākotnē. Pieprasījumā par termiņa izbeigsanās pārskatīsanu Kopienas razotāji novērtē, ka kopējā indiesu razotāju razosanas jauda ir lielāka par 110 000 tonnām, kas ir krietni virs pasreizējā razosanas līmeņa, kurs ir apmēram 40 000 tonnas un pārstāv apmēram 275% no Kopienas patēriņa. Indiesu razotāju sadarbības un drosākas informācijas trūkuma apstākļos tas nozīmē, ka pastāv liela papildus razosanas jauda, kura norāda par eksporta uz Kopienu atsāksanos iespējamību, ja pasākumi tiek atcelti.

(28) Komisijai nebija pieejama nekāda informācija par neseniem vai plānotiem indiesu razotāju ieguldījumiem sakarā ar razosanas jaudu.

(c) Likuma apiesanas / pievienosanas gadījumi pagātnē

(29) Kopienas industrija ir argumentējusi, ka tajā laikā, kad pasākumiem pakļauto produktu ar AN tarifu kvalificēsanas virsrakstu 5607 (,auklas, tauvas, virves vai kabeļi...") eksports apstājās, produktu ar AN tarifu kvalificēsanas virsrakstu 5609 (,Produkti no ... auklām, tauvām, virvēm vai kabeļiem...") eksports laika posmā no 1997. gada līdz 2002. gadam strauji palielinājās no 200 tonnām līdz 800 tonnām, kamēr to vidējā cena samazinājās no 2,51 eiro līdz 1,58 eiro par tonnu. Produktus, kuri tika eksportēti zem AN tarifu kvalificēsanas virsraksta 5609, razo tā pati nozare un tie var būt ļoti līdzīgi produktiem, uz kuriem attiecas pasākumi un līdz ar to rodas problēmas muitas klasificēsanā un kontrolē. Šo problēmu izvirzīja Eiropas Komisija, Itālijas nacionālās muitas varas iestādes un Apvienotās Karalistes Kopienas razotāji. Rezultātā apstiprinājās dazi kļūdainas klasifikācijas gadījumi un ES Muitas administrācija attiecīgi rīkojās, lai izvairītos no pastāvoso antidempinga pasākumu varbūtējas likuma apiesanas.

(30) Neatkarīgi no darbības, kas uzskatāma par likuma apiesanu, sāda rīcība var tikt uzskatīta kā rādītājs tam, ka indiesu eksportējosie razotāji ir nopietni ieinteresēti iekļūt Kopienas tirgū.

4. Secinājums par dempinga atkārtosanās iespējamību

(31) Komisijai pieejamie fakti indiesu eksportējoso razotāju sadarbības trūkuma apstākļos norāda, ka eksports uz tresajām valstīm joprojām tiek veikts par dempinga cenām un dempinga robezām augstākā līmenī nekā tika pieņemts sākotnējā izskatīsanā. Fakts, ka vidējās eksporta cenas ir samazinājusās straujāk nekā normālās vērtības, norāda, ka indiesu eksportētāju dempinga rīcība nav beigusies pēc 1997. gada, bet gan likusi uzsvaru uz treso valstu tirgiem.

(32) Pazīmes, ka indiesu razotāji saglabā stratēģisku interesi Eiropas tirgū kopā ar tiem pieejamajām milzīgajām razotspējas rezervēm padara ticamu iespēju, ka līdz ar pasākumu beigsanos viņi atsāks ievērojama daudzuma eksportu uz Kopienu. Ņemot vērā pieejamos faktus par indiesu eksportētāju cenu veidosanas politiku treso valstu tirgos, normālās vērtības samazināsanos un faktu, ka noteikta veida iesaistītā produkta normālā vērtība ir augstāka nekā cenas ES tirgū, ir ļoti iespējams, ka eksporta atsāksana būtu par dempinga cenām. Tādēļ ir secināts, ka pasākumu termiņa beigsanās, iespējams, novedīs pie dempinga eksporta atgriesanās.

E. KOPIENAS INDUSTRIJAS UN IZLASES DEFINĪCIJA

(33) Desmit Kopienas razotāji, kuru vārdā pieprasījumu par termiņa izbeigsanās otrreizēju pārskatīsanu izvirzīja Eurocord, sadarbojās izskatīsanā. Tās laikā kļuva redzams, ka informācija, kuru sniedza viens Kopienas razotājs, bija neuzticama un kompānija tika atzīta par tādu, kura atsakās sadarboties saskaņā ar Pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tā rezultātā sis Kopienas razotājs tika izslēgts no Kopienas razotāju formulējuma. Deviņas atlikusās kompānijas pārstāv 53% no Kopienas MŠV produkcijas IP laikā un tādējādi veido Kopienas industriju Pamatregulas 4. panta 1.punkta un 5. panta 4. punkta nozīmes robezās.

(34) Ņemot vērā pieprasījuma par termiņa izbeigsanās otrreizēju pārskatīsanu atbalstoso Kopienas razotāju lielo skaitu un atbilstosi Pamatregulas 17. pantam, Komisija nolēma veikt tās izmeklēsanu, balstoties uz tipisku Kopienas razotāju izlasi. Izlase tika veidota, balstoties uz lielāko pārstāvoso razosanas un realizācijas apjomu, kāds būtu pietiekami izpētāms pieejamajā laika posmā.

(35) Kā ieprieks minēts izklāsta 8. punktā, balstoties uz razosanas un realizācijas apjomiem, kādi tika iesniegti pēc lietas sāksanas, sākotnēji izlasei tika izvēlēti pieci uzņēmumi. Ieprieks 33. punktā minēto iemeslu dēļ viens no Kopienas razotājiem, kurs netika uzskatīts par daļu no Kopienas industrijas, tika izņemts no izlases. Atlikusie izlasē ietvertie četri uzņēmumi aptver 66% razosanas un 62% realizācijas apjomu no Kopienas industrijas, kuru sastāda deviņi sūdzību iesniegusie uzņēmumi, kā tas ir norādīts izklāsta 33. punktā. Beigu izlase sastāvēja no sādiem uzņēmumiem, kuri visi atrodas Portugālē:

- Companhia Industrial de Cerdas Artificiais, SA - ('Cerfil')

- Companhia Industrial Tęxtil, S.A. - ('Cordex')

- Companhia de Tęxteis Sintéticos, S.A. - ('Cotesi')

- Cordoaria Oliveira, SA

(36) Sākotnējā izmeklēsanā izlase, kura arī tika izveidota balstoties uz razosanas un realizācijas apjomiem, sastāvēja no astoņiem uzņēmumiem. Visi augstākminētie uzņēmumi, izņemot Cerfil, sastādīja daļu no sākotnējās izmeklēsanas izlases.

F. SITUĀCIJA KOPIENAS TIRGŪ

1. Patēriņs Kopienas tirgū

(37) Oficiāls Kopienas MŠV patēriņs tika izstrādāts, pamatojoties uz Eurostat datiem par realizācijas apjomu Kopienas tirgū no Kopienas industrijas un citiem Kopienas razotājiem, pieskaitot importu Kopienā no Indijas un citām tresajām valstīm.

(38) Laika posmā no 2000. gada līdz IP redzamais Kopienas patēriņs samazinājās par 9,4%, no 39 825 tonnām 2000. gadā līdz 36 093 tonnām IP laikā. Viens no galvenajiem patēriņa krituma iemesliem ir saistīts ar MŠV pieprasījuma samazināsanos zvejas tīklu industrijā, kas ir rezultāts zvejniecības kvotu samazināsanai Kopienā. Šīs zvejniecības kvotas tika pakāpeniski samazinātas apskatāmajā laika posmā no 4,99 miljoniem tonnu 2000. gadā līdz 4,12 tonnām 2003. gadā, t.i., gandrīz par 17,4 %.

2. Imports no Indijas

(39) Pēc pasākumu ieviesanas 1998. gadā imports no Indijas būtiski kritās un bija nenozīmīgs visu aplūkojamo laika posmu ar tirgus daļu zem 0,1%.

3. Imports no citām tresajām valstīm

(40) Imports no citām tresajām valstīm visu aplūkojamo laika posmu palielinājās par 44% (t.i., no 8 280 tonnām 2000. gadā līdz 11 893 tonnām IP laikā). Tas parāda pieaugumu tirgus daļā no 20,8% 2000. gadā līdz 33,0% IP laikā. Svarīgākās eksportējosās valstis IP laikā bija dalībvalstis Čehijas Republika, Polija, Ungārija, kurām sekoja Ķīnas Tautas Republika un Tunisija. Vidējā cena no minētajām valstīm aplūkojamajā laika posmā kritās no 3,3 eiro/kg līdz 2,8 eiro/kg.

4. Kopienas industrijas ekonomiskā situācija

Sagatavosanās piezīmes

(41) Kops sākotnējās izskatīsanas vairākas sūdzību iesniegusie uzņēmumi pilnībā pārtraukusas darbību un likvidējusās, piemēram, Ostend Stores (Beļģija), Brindon Marine (AK), Irish Ropes (Īrija), Lima (Portugāle) un Carlmark (Zviedrija).

(42) Visi Pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma rādītāji ir analizēti neatkarīgi no izlases kompānijām. Turklāt dazi no siem kaitējuma rādītājiem (t.i. razosana, realizācija, tirgus daļas, nodarbinātība un produktivitāte) ir analizēti arī neatkarīgi no Kopienas industrijas, ne tikai neatkarīgi no četrām izlases kompānijām.

Informācija, kas attiecas uz Kopienas industriju kopumā

(43) Sakarā ar Kopienas patēriņa krisanos, Kopienas industrijas realizācijas apjoms Kopienas tirgū aplūkotajā laika posmā samazinājās, kaut arī ne tādā pasā apjomā. Kamēr Kopienas patēriņs kritās par 9,4%, Kopienas industrijas realizācijas apjoms samazinājās no 16 587 tonnām 2000.gadā līdz 15 457 tonnām IP laikā, t.i., par 6,8%.

(44) Kopienas industrijas līdzīgā produkta razosana aplūkotajā laika posmā samazinājās par 3,9% jeb no 18 782 tonnām 2000. gadā līdz 18 053 tonnām IP laikā.

(45) Sakarā ar faktu, ka kritums Kopienas patēriņā bija vairāk izteikts nekā Kopienas industrijas realizācijas kritums laikā starp 2000. gadu un IP, Kopienas industrijas tirgus daļas nedaudz palielinājās - no 41,6% 2000. gadā līdz 42,8% IP.

(46) Nodarbinātības situācija Kopienas industrijā aplūkojamajā laika posmā pasliktinājās, 2000. gadā bija nodarbināti 1 076 cilvēki un 992 cilvēki salīdzinosi IP laikā. Taču tajā pasā laikā produktivitāte, balstoties uz razosanas apjomu gadā uz vienu nodarbināto, pieauga no 17 454 kg līdz 18 194 tajā pasā laika posmā.

Ar Kopienas razotāju izlasi saistītā Informācija

(a) Razosana, razosanas jauda un jaudas izmantosana

(47) Kamēr razosanas jauda aplūkojamajā laika periodā palika stabila, izlases uzņēmumu razosanas apjomi samazinājās par 1,7%, no 12 136 tonnām 2000. gadā līdz 11 928 IP laikā, kas noveda pie neliela krituma jaudas izmantosanā, proti, no 87% 2000. gadā līdz 85% IP laikā.

(b) Preču krājumi

(48) Kas attiecas uz preču krājumiem, MŠV razotāji galvenokārt saglabā savu preču krājumu līmeni zem 10% no razosanas apjoma, jo lielākā razosanas daļa tiek veikta pēc pieprasījuma. Tomēr aplūkojamajā laika posmā vidējie preču krājumi uzrādīja negatīvu tendenci, palielinoties par 18% no 853 tonnām 2000. gadā līdz 1 007 tonnām IP laikā.

(c) Realizācijas apjomi un tirgus daļa

(49) Realizācijas apjomi kritās par 7,5%, no 10 484 tonnām 2000. gadā līdz 9 699 tonnām IP laikā. Tomēr, skatoties uz Kopienas industriju kopumā, tirgus daļa izlases uzņēmumiem palielinājās, nedaudz kāpjot no 26,3% 2000. gadā līdz 26,9% IP laikā.

(d) Pārdosanas cenas, Kopienas cenas un rentabilitāti ietekmējosie faktori

(50) Kopienā pārdotā līdzīgā produkta vidējā cena visu aplūkoto laika posmu palika nemainīga - 2,2 eiro/kg. Neskatoties uz stabilo cenu līmeni, prieksnodokļu peļņas līmenis nopietni kritās no 9,8% 2000. gadā līdz 0,7% IP laikā, galvenokārt vidējās pasizmaksas pieaugsanas rezultātā.

(51) Galvenie faktori, kuri izraisīja so cenas inertumu bija, no vienas puses, pieprasījuma stāvokļa pasliktināsanās un, no otras puses, saistībā ar stipro konkurenci tirgū, neiespējamība pacelt cenas līmeni līdz tādam, kāds bija pirms pasākumu ieviesanas 1998. gadā, kad norisinājās kaitīgs dempings no Indijas.

(e) Ieguldījumi un kapitāla palielināsanas spēja

(52) Neskatoties uz ieprieksminēto kaitējuma rādītāju negatīvo attīstību, ieguldījumi palielinājās no 809 432 eiro 2000. gadā līdz 1 768 029 eiro IP laikā, t.i., par 118,4%. Izlases uzņēmumi neziņoja par jebkādām grūtībām, lai piekļūtu jaunam kapitālam.

(f) Ieguldījumu aprite

(53) Sakarā ar negatīvo rentabilitātes tendenci, ieguldījumu aprite pasliktinājās no 12% 2000. gadā līdz 3% IP laikā.

(g) Naudas kustība

(54) Starp sīs nozares raksturīgajām īpasībām ir tās kapitāla intensitāte un konsekventi augsti kopsummas krisanās apjomi, kas atstāj tiesu iespaidu uz naudas kustību. Visu aplūkoto laika posmu naudas kustība palika pozitīva, lai gan kritās no 4,66 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 2.23 miljoniem eiro IP laikā.

(h) Nodarbinātība, produktivitāte un darba izmaksas

(55) Kā rāda Kopienas industrijas kopējā analīze, nodarbinātības stāvoklis kritās arī četru izlases uzņēmumu gadījumā. Nodarbinātība samazinājās par 7,1%, no 747 nodarbinātajiem 2000. gadā līdz 694 IP laikā. Produktivitāte uz vienu nodarbināto aplūkojamajā laika posmā pieauga par 5,8%. Produktivitātes pieaugums jāaplūko kā augstas tehnoloģijas virvju izgatavosanas ierīču veiktā ieguldījuma rezultāts aplūkotajā laika posmā.

(56) Lai gan nodarbināto skaits izlases uzņēmumos laikā no 2000. gada līdz un IP samazinājās, kopējās darba izmaksas attīstījās pretējā virzienā, palielinoties no 4,49 miljoniem eiro līdz 484 miljoniem eiro, t.i. par 7,8%.

Dempinga lielums

(57) Sakarā ar faktu, ka iesaistītā produkta imports no Indijas IP laikā bija nenozīmīgs, dempinga lielums netika noteikts.

Atgūsanās no pagājusā dempinga

(58) Tika analizēts, vai Kopienas industrija joprojām atrodas atgūsanās procesā no pagājusā dempinga sekām. Tika secināts, ka, ņemot vērā dazādos negatīvos ekonomiskos rādītājus, kurus aplūkoja attiecībā uz Kopienas industriju kopumā un izlases Kopienas razotājiem, iespējams, ka Kopienas industrijas stāvoklis, kaut gan daļēji uzlabojoties, joprojām nav pilnīgi atguvies no pagājusā dempinga kaitīgajām sekām.

Secinājums par situāciju Kopienas tirgū

(59) Neskatoties uz faktu, ka ir ieviesti efektīvi antidempinga nodokļi pret importu no Indijas, Kopienas industrija joprojām atrodas viegli ievainojamā situācijā, kaut gan dazi rādītāji rāda uzlabosanos salīdzinājumā ar sākotnēji iegūtajiem galīgajiem faktiem (t.i,. rentabilitāte) un dazi citi rāda vērā ņemamu pozitīvu attīstību (t.i., tirgus daļa, ieguldījumi un produktivitāte).

(60) Izņemot pieaugumu tirgus daļās, ieguldījumos un razosanas jaudā, vidējās cenas un kapitāla palielināsanas spēju, kas palika stabila, visi pārējie kaitējuma rādītāji uzrādīja negatīvu attīstību. Šie faktori, kurus analizēja gan attiecībā uz visu Kopienas industriju kopumā, gan uz izlases uzņēmumiem, uzrāda vienādas tendences.

(61) Augstāk aprakstītā negatīvā nozares attīstība ieviesto efektīvo nodokļu dēļ nevar būt izskaidrojama ar importu no Indijas. Tā vietā Kopienas industrijas vājās finansiālās situācijas iemesls var tikt attiecināts uz (i) noraidoso pieprasījuma stāvokli, kas galvenokārt ir sekas Eiropas zvejas flotiles samazināsanai un zvejniecības kvotu palielināsanai, (ii) ievērojamo importa un tirgus daļu palielināsanos no citu valstu, ne Indijas, puses (galvenokārt no dalībvalstu) un attiecīgu realizācijas apjomu krisanos Kopienas industrijā, (iii) cenām, kuras nav sasniegusās pirmsdempinga līmeni sakarā ar stipro konkurenci tirgū, kurai par iemeslu ir citu valstu, ne Indijas, importa pieaugums un (iv) ekonomikas kopējā lejupslīdes tendence kops 2001. gada.

(62) No otras puses, tika noskaidrots, ka Kopienas industrijas rentabilitātes mazāk labvēlīgās tendences parādījās sākotnējās izskatīsanas laika posmā (t.i. no 1993. gada janvāra līdz 1997. gada maijam) nevis sīs izskatīsanas laika posmā. Tas norāda uz salīdzinosu uzlabosanos Kopienas industrijā kops nodokļu ieviesanas.

(63) Svarīgs faktors Kopienas industrijas dzīvotspējā ir ieguldījumi. Ieguldījumi aplūkojamajā laika posmā ir vairāk nekā divkārsojusies, kas norāda, ka nozare joprojām uzskata sevi par dzīvotspējīgu. Turklāt palielinātā produktivitāte un Kopienas industrijas tirgus daļas pieaugsana rāda, ka, par spīti sīvajai konkurencei, kuru izraisījusas citas tresās valstis, Kopienas industrija spējusi ne tikai saglabāt, bet arī nedaudz nostiprināt savas pozīcijas Kopienas tirgū.

G. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(64) Ņemot vērā spēkā esoso pasākumu termiņa izbeigsanās iespējamo iedarbību uz Kopienas industrijas stāvokli, kopā ar izklāsta 31. punktā un 32. punktā apkopotajiem faktoriem tika ņemti vērā vēl vairāk faktori. .

(65) Kā jau tika norādīts, iesaistītā produkta importam no Indijas atsāktos dempings. It sevisķi antidempinga pasākumu termiņa izbeigsanās gadījumā parādās nepārprotamas pazīmes, ka dempinga importa apjoms Kopienā ievērojami pieaugtu sakarā ar milzīgajām indiesu razotāju razotspējas rezervēm. Kā tika izskaidrots izklāsta 27. punktā, indiesu eksportējosie razotājiem ir apmēram 70 000 tonnu razotspējas rezervju, t.i. gandrīz divreiz vairāk kā Kopienas tirgus lielums IP laikā (36 093 tonnas).

(66) Eksporta, kuru indiesu eksportētāji veikusi par tā uzskatītajām dempinga cenām uz tresajām valstīm (ASV un Norvēģiju), analīzes parāda, ka indiesu eksporta cena, ja tas atsāktos uz Kopienu, pazeminātu Kopienas industrijas cenas. Saskaņā ar oficiālo tirdzniecības statistiku ASV un Norvēģijā iesaistītā produkta eksporta novērtētā vidējā cena bija 1,73 eiro/kg eksporta gadījumā uz ASV un 1,70 eiro/kg eksporta gadījumā uz Norvēģiju. Šīs vidējās cenas pazeminātu Kopienas industrijas vidējo cenu līdzīgajam produktam attiecīgi par 21% un 22%.

(67) Kopienas industrija joprojām ir sarezģītā situācijā, īpasi ņemot vērā tās rentabilitāti, kas ievērojami pieauga uzreiz pēc apsvērto pasākumu ieviesanas, bet pēc tam atkal nopietni kritās izklāsta 51. punktā izskaidroto iemeslu dēļ.

(68) Pamatojoties uz augstākminēto, jāsecina, ka, gadījumā, ja pasākumiem tiktu ļauts izbeigties, pastāv kaitējuma atsāksanās iespējamība sakarā ar iesaistītā produkta importa atjaunosanu no Indijas.

H. KOPIENAS INTERESES

1. Sagatavosanās piezīmes

(69) Saskaņā ar Pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esoso antidempinga pasākumu pagarināsana būtu pret Kopienas interesēm kopumā. Šī analīze tika balstīta uz dazādo iesaistīto interesu izpēti, t.i. Kopienas industrijas, citu Kopienas razotāju, importētāju/pārdevēju, tāpat arī patērētāju un iesaistītā produkta izejmateriālu piegādātāju.

(70) Jāatceras, ka ieprieksējā izskatīsanā pasākumu ieviesana netika uzskatītā par pretēju Kopienas interesēm. Pasreizējā izskatīsana pieļauj, ka pēc pasākumu ieviesanas Kopienas intereses tika nelabvēlīgi ietekmētas no so pasākumu ieviesanas.

(71) Pamatojoties uz to, tika noskaidrots, ka, neskatoties uz kaitīga dempinga iespējamo atkārtosanos, pasākumu termiņam ir jābeidzas, jo pastāv nepārvarami iemesli, kuri noved pie secinājuma, ka sajā gadījumā Kopienas interesēs nav atstāt spēkā pasreizējos pasākumus.

2. Kopienas industrijas intereses

(72) Neskatoties uz Kopienas industrijas finansiālās situācijas negatīvo attīstību aplūkojamajā laika posmā, pasreiz tā ir strukturāli dzīvotspējīga, ņemot vērā to, ka tā bija spējīga saglabāt savu ievērojamo tirgus daļu. Turklāt, kā to parāda straujs kāpums tās ieguldījumos aplūkojamajā laika posmā, Kopienas industrija sevi uzskata par dzīvotspējīgu. Ņemot vērā secinājumus par situāciju Kopienas industrijā, kuri ir izteikti izklāstā no 59. punkta līdz 61. punktam, it sevisķi industrijas ārkārtīgi zemās rentabilitātes līmeņa nosacījumus un sekojot G nodaļā minētajiem argumentiem, tiek uzskatīts, ka pasākumu iztrūkuma gadījumā Kopienas industrija visdrīzāk izjutīs finansiālu pasliktināsanos. Pēc pasākumu termiņa izbeigsanas Indija, iepludinot iesaistītā produkta sagaidāmos apjomus un cenas, Kopienas industriju pakļaus turpmākam riskam, veidojot kritumu tās tirgus daļās, samazinot tās cenas un izraisot tās rentabilitātes tuvosanos tiem negatīvajiem līmeņiem, kuri parādījās sākotnējās izskatīsanas aplūkotajā laikā. Tādējādi tiek secināts, ka spēkā esoso pasākumu paturēsana nebūs pret Kopienas industrijas interesēm.

3. Citu razotāju intereses

(73) Komisija pieprasīja informāciju no 11 prasību neiesniegusiem Kopienas razotājiem. Atbildes uz aptaujas lapu netika saņemtas.

(74) Ņemot vērā iesaistītā produkta iespējamo daudzumu, kurs būtu eksportēts no Indijas uz Kopienu, ja pasākumi tiktu atcelti, un cenas, prasību neiesniegusie līdzīgā produkta razotāji arī izjustu savas tirgus daļas samazināsanos un ekonomiskās situācijas pasliktināsanos.

(75) Šajos apstākļos, trūkstot jebkādiem pretējiem rādītājiem, tiek secināts, ka pasākumu turpināsana negatīvi neietekmēs prasību neiesniegusos Kopienas razotājus.

4. Nesaistīto importētāju/pārdevēju un izejmateriālu piegādātāju intereses

(76) Komisija nosūtīja aptaujas lapas 6 nesaistītiem importētājiem/pārdevējiem un 11 izejmateriālu piegādātājiem.

(77) Tikai viens no nesaistītajiem importētājiem/pārdevējiem, kura iesaistītā produkta iepirkumi IP laikā sastādīja 0,07% no Kopienas patēriņa, iesniedza dazus argumentus pret nodokļu turpināsanu. Tomēr sis uzņēmums nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus attiecībā uz iespaidu, kādu pasākumu stāsanās spēkā būtu atstājusi uz tās komercdarbību, kā arī nepareizi veica novērtējumu, kādā mērā nodokļu turpināsana kaitētu tās kā importētāja stāvoklim. Pārējie 5 nesaistītie importētāji neiesniedza nekādas atsauksmes vai informāciju.

(78) No otras puses, viens no izejmateriālu piegādātājiem īpasi atbalstīja pasākumu turpināsanu.

(79) Šādos apstākļos tiek secināts, ka pasākumu turpināsana negatīvi neiespaidotu nesaistītos importētājus/pārdevējus un izejmateriālu piegādātājus.

5. Patērētāju intereses

(80) Komisija nosūtīja aptaujas lapas 23 iesaistītā produkta patērētājiem, kas pārsvarā pārstāvēja zvejniecības un kuģniecības nozares. Neviens no patērētājiem neiesniedza pilnīgu atbildi uz aptaujas lapu. Viens patērētājs iebilda pasākumu turpināsanai, bet sīkāk savu nostāju nepamatoja.

(81) Sakarā ar gandrīz pilnīgu sadarbības trūkumu no patērētāju puses un ar faktu, ka nodokļu iespaids ir nenozīmīgs, salīdzinot ar galvenajām patērētāju nozares izmaksām (t.i. kuģu nolietosanās, degviela, apdrosināsana, darbaspēks un apkope),tiek secināts, ka pasākumu turpināsanai nebūs negatīvs iespaids uz tāda veida patērētājiem.

6. Secinājums

(82) Pasākumu turpināsanas iespaids var palīdzēt Kopiena industrijai uzlabot rentabilitāti ar no tā izrietosu labvēlīgu ietekmi uz konkurences apstākļiem Kopienas tirgū un samazināt draudus tālākai nodarbinātības pārtrauksanai un samazināsanai. Ir gaidāms arī, ka labvēlīgā ietekme palīdzēs Kopienas razotājiem gūt visu labumu no pēdējos gados veiktajiem ieguldījumiem, turpināt izstrādāt jaunus augstās tehnoloģijas produktus jauniem un specifiskiem pielietojumiem.

(83) Ņemot vērā Ieprieks izdarītos secinājumus par pasākumu turpināsanas iespaidu uz dazādiem dalībniekiem Kopienas tirgū, ir nolemts, ka pasākumu turpināsana nav pret Kopienas interesēm.

I. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(84) Visas iesaistītās puses bija informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts ieteikt uzturēt spēkā esosos pasākumus viņu pasreizējā veidā. Viņiem arī bija dots laiks, lai iesniegtu protestus attiecībā uz so izziņosanu, bet neviens neiesniedza protestus, kuri mainītu augstākminētos faktu apstiprinājumu.

(85) No augstākminētā izriet, ka, kā paredz Pamatregulas 11. panta 2. punkts, antidempinga nodokļi, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1312/98 ir jāsaglabā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

1. Līdz ar so galīgs antidempinga nodoklis tiek uzlikts importam, ko sastāda auklas, tauvas, virves un kabeļi, kas ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, apklāti, ietverti apvalkā vai apsūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, izmērā lielāki par 50 000 deciteksiem (5g/m), kā arī citādas mākslīgās sķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem vai poliesteriem, izmērā vairāk kā 50 000 deciteksi (5g/m), importēti no Indijas un klasificējami ar CN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19.

2. Galīgā antidempinga nodokļa likmei, kas piemērojama neto, Kopienā brīvai robezcenai, pirms nodokļa jābūt sādai :

Produkti, kurus razo

- Garware Wall Ropes Ltd.: 53,0% (papildus TARIC kods 8755)

- Citi razotāji: 82,0% (papildus TARIC kods 8900)

2. pants

Ja nav norādīts citādi, jāievēro noteikumi, kas ir spēkā attiecībā uz muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc publicēsanas "Oficiālajā Eiropas Savienības Vēstnesī'.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tiesi piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā -

priekssēdētājs