52004IP0096(01)

P6_TA(2004)0096

Turcijas progress ceļā uz pievienošanos

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un ieteikumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (KOM(2004)0656 — C6-0148/2004 — 2004/2182(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Eiropas Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un ieteikumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos 2004. gada 6. oktobrī (KOM(2004)0656 — C6-0148/2004) [1],

- ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Komisijas 2003. gada kārtējo ziņojumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos [2], kā arī Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo tēmu, kuras pieņemtas laika posmā no 1987. gada 18. jūnija līdz 2004. gada 1. aprīlim,

- ņemot vērā Eiropadomes sanāksmju ( 1993. gada 21. - 22. jūnijā Kopenhāgenā, 1999. gada 10. - 11. decembrī Helsinkos, 2002. gada 12. - 13. decembrī Kopenhāgenā, 2003. gada 19. - 20. jūnijā Salonikos un 2003. gada 12. - 13. decembrī Briselē) secinājumus,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0063/2004),

A. tā kā Komisija ir secinājusi, ka Turcija ir pietiekami izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus, un ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas;

B. tā kā Eiropadome 2002. gadā nolēma, ka Eiropas Savienība (ES) nekavējoties uzsāks pievienošanās sarunas ar Turciju, ja tā izpildīs Kopenhāgenas politiskos kritērijus;

C. tā kā ir notikusi būtiska Turcijas likumdošanas un institucionālā konverģence pretim Eiropas standartiem, it īpaši kopš vēlēšanām 2002. gadā;

D. tā kā Komisija ir norādījusi, ka Turcijas pievienošanās atšķirtos no iepriekšējām paplašināšanās reizēm, un šīs atšķirības nosaka Turcijas iedzīvotāji, izmērs, ģeogrāfiskais novietojums, ekonomika, drošības un militārais potenciāls;

E. tā kā demokrātiska un ekonomiski stabila Turcija būs liels ieguvums visai Eiropai;

F. ņemot vērā Eiropadomes Helsinku un Kopenhāgenas sanāksmju secinājumus, kuros atklāti atzīta Turcijas politiskā vēlme iestāties ES un skaidri atzītas tās tiesības uz pilntiesīgas kandidātvalsts statusu;

G. tā kā Komisija piedāvā pievienošanās procesa stratēģiju, kas sastāv no trim pīlāriem, tostarp sadarbības, lai nostiprinātu un atbalstītu reformu procesu Turcijā, īpašajiem nosacījumiem pievienošanās sarunu notikšanai Valdību konferencē, kur lēmumiem nepieciešama vienprātība (salīdzinošie novērtējumi nodaļu atvēršanai un slēgšanai, iespēja noteikt ilgus pārejas periodus attiecībā uz darbaspēka brīvu kustību, lauksaimniecību un struktūrpolitikas īstenošanu (kohēzijas fonds), kā arī īpašu noteikumu un pastāvīgu garantiju ieviešana), un ievērojami pastiprināta politiskā un kultūras dialoga, kas tuvina ES dalībvalstu un Turcijas iedzīvotājus;

H. tā kā Komisija nav ieteikusi dienu, kad jāuzsāk pievienošanās sarunas, un ir norādījusi, ka sarunu process ir atvērts process, kura iznākumu iepriekš nevar garantēt;

I. tā kā Komisija ir paziņojusi, ka reformu procesa neatgriezeniskums un it īpaši tā īstenošana attiecībā uz pamatbrīvībām būs jāapliecina ilgākā laika periodā;

J. tā kā Komisija ir paziņojusi, ka ES un Turcijas attiecībām neatkarīgi no sarunu vai sekojošā ratifikācijas procesa iznākuma ir jānodrošina Turcijas pilnīga iesaistīšanās Eiropas struktūrās;

K. tā kā Komisija 2005. gada pavasarī piedāvās pārskatīt Pievienošanās partnerību un sākot no 2005. gada beigām iesniegs ikgadējo vispārējo apskatu par to, kā politiskās reformas tiek konsolidētas un paplašinātas;

L. tā kā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma, kā arī starptautisko tiesību principu nopietnu un atkārtotu pārkāpumu gadījumā Komisija ieteiks Padomei ar kvalificētu vairākumu pieņemt lēmumu par sarunu apturēšanu;

M. tā kā Komisija ir norādījusi, ka ES finanšu plāns periodam pēc 2014. gada būs jādefinē pirms sarunu pabeigšanas;

N. tā kā Eiropadome 2003. gada jūnijā paziņoja, ka "Eiropas Savienības un kandidātvalstu vispārējās interesēs par nozīmīgiem uzskatāmi arī apsvērumi attiecībā uz Eiropas Savienības spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaicīgi uzturot Eiropas integrācijas impulsu";

O. tā kā Komisijas pētījums par Turcijas pievienošanās ietekmi ir norādījis, ka tā noteiks būtiskas reformas daudzās ES politikas jomās;

P. tā kā Turcijas valdība sadarbībā ar parlamentu pēdējos gados ir pieņēmusi un īstenojusi svarīgas konstitucionālas un likumdošanas izmaiņas;

Q. tā kā pievienošanās sarunu uzsākšanai jānozīmē, ka politiskie kritēriji ir izpildīti un ES spēj uzņemt Turciju, vienlaicīgi uzturot Eiropas integrācijas impulsu, un tā kā iestāja Eiropas Savienībā pamatojas uz visu Kopenhāgenas kritēriju izpildi;

R. tā kā jaunais Kriminālkodekss un Vidējā līmeņa apelācijas tiesu likums tika pieņemts 2004. gada 26. septembrī, un Apvienību likums — 2004. gada 4. novembrī, kamēr lēmums par Kriminālprocesa kodeksu, tiesību akts, ar ko izveido kriminālpoliciju, un likums par sodu un pasākumu izpildi vēl ir jāpieņem;

S. tā kā par spīti būtiskajām izmaiņām, kas ieviestas līdz ar divām konstitucionālajām reformām 2001. un 2004. gadā, Turcija ir saglabājusi Konstitūciju, kas pieņemta 1982. gadā;

T. tā kā praksē būs jānodrošina Parlamenta pilnīga kontrole pār militārajiem izdevumiem un revīziju, balstoties uz pieņemtajām reformām;

U. tā kā gan 2003. gadā, gan 2004. gadā Turcijas valdības iestādēm un cilvēktiesību organizācijām ir ziņots par simtiem spīdzināšanas gadījumu, un ES dalībvalstis 2003. gadā ir apstiprinājušas vairāk nekā 2000 Turcijas pilsoņu patvēruma pieteikumus;

V. tā kā Komisija uzsver, ka likumdošanas un īstenošanas pasākumus ir jāturpina konsolidēt un paplašināt, it īpaši attiecībā uz pilnīgas neiecietības politiku cīņā pret spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, kā arī noteikumu īstenošanu attiecībā uz vārda brīvību, preses brīvību, reliģiskās pārliecības brīvību, sieviešu tiesībām, bērnu tiesībām, tostarp bērnu darba aizliegšanu un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) standartiem;

W. tā kā, neskatoties uz plašas reformu programmas ieviešanu, izglītības un apmācības sistēmā joprojām ir vērojamas dažas nepilnības un tā kā tādēļ ir vēlams uzlabot izglītības piedāvājumu visnelabvēlīgākajos reģionos un uzlabot skolu apmeklējumu, īpaši attiecībā uz jaunietēm;

X. tā kā reliģiskās brīvības nostiprināšanā Turcijai jāturpina reforma, lai pēc iespējas drīzāk garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret dažādām reliģiskām kopienām un minoritātēm, tostarp tādās jomās kā īpašumtiesības, juridiskais statuss, skolas un iekšējā pārvaldība, vides plānošanas noteikumi un garīdznieku apmācība;

Y. tā kā kurdi veido ievērojamu Turcijas sabiedrības sastāvdaļu un tādēļ vajadzētu pilnībā atzīt viņu tiesības;

Z. tā kā grieķu pareizticīgo Halki seminārs nav atjaunots, neraugoties uz Eiropas Parlamenta iepriekšējiem aicinājumiem Turcijas iestādēm;

AA. tā kā integrēta stratēģija par dienvidaustrumu daļas vietējo iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un kultūras vajadzību attīstību vēl ir jāpieņem un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos dienvidaustrumos ierobežo un kavē ciematu sargu sistēma un materiālā atbalsta trūkums;

BB. tā kā Turcijai jāīsteno vēl neizpildītie Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi, tostarp īpašumtiesību atjaunošana Loizidou lietā un tiesas lēmums Kipras pret Turciju lietā;

CC. tā kā Leyla Zana un viņas kolēģes ir atbrīvotas no nepamatota apcietinājuma un šobrīd strādā, lai uzlabotu kurdu integrāciju Turcijas politiskajā dzīvē;

DD. tā kā Turcijas un kurdu politiskie spēki, pilsoniskā sabiedrība, reliģiskās organizācijas un ievērojami cilvēki Turcijā pārliecināti atbalsta pievienošanās sarunu uzsākšanu ar ES, cerot, ka sarunu uzsākšana paplašinās un paātrinās reformu procesu Turcijā;

EE. tā kā Turcijas un Armēnijas robežu Turcijas iestādes joprojām nav atvērušas, līdz ar to zaudējot iespēju veicināt labas kaimiņattiecības ar Armēniju;

FF. tā kā Turcijas varasiestādes vēl arvien nav izpildījušas arī prasības attiecībā uz citiem ar Armēniju saistītiem jautājumiem, ko Eiropas Parlaments ir izteicis savā 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā;

GG. tā kā armēņu sagruvušo Ani baznīcu netālu no Karsas pilsētas Austrumanatolijā atkalatvēršana svētceļniekiem, kā arī turku vēsturnieka Halil Berktay ievērojamais darbs par genocīdu un starpvalstu attiecību atjaunošana ar Armēnijas Republiku ir nozīmīgi soļi uz priekšu, taču tā kā šis process jānoved līdz galam, no jauna atverot robežu starp Turciju un Armēniju;

HH. tā kā saistībā ar plašāko Kipras jautājumu starptautiskā sabiedrība joprojām ir norūpējusies par to, ka Turcija nav atzinusi Kipras Republiku, un par faktu, ka vairāk nekā 30000 Turcijas karavīru ir izvietoti Ziemeļkiprā;

II. tā kā demokratizācijas procesa turpināšanas, kā arī sociālās un ekonomiskās modernizācijas programmas rezultātā Turcija varētu:

- iegūt svarīgu lomu vairākos transnacionālos jautājumos (enerģētika, ūdens resursi, transports, robežu pārvalde, cīņa ar terorismu),

- pozitīvi ietekmēt sekulāru demokrātisku valstu attīstību islāma pasaulē kā atsvaru reliģiskajam fundamentālismam,

- pozitīvi ietekmēt ES ārpolitikas panākumus vairākos potenciāli nestabilos kaimiņreģionos, tādos kā Vidusjūras reģiona valstis, Tuvie Austrumi, Kaukāzs un Vidusāzija;

1. atzinīgi novērtē politisko reformu procesu Turcijā un pieņemtās konstitucionālās un tiesību aktu izmaiņas, kas stājušās spēkā, kā arī progresu šo reformu īstenošanā pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2003. gada 5. jūnijā [3] pieņēma rezolūciju par Turcijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, tomēr uzskata, ka Turcijas iestādēm jāturpina pieņemt un īstenot turpmākas reformas un jāievieš praksē pašreizējās reformas, lai izpildītu politiskos kritērijus;

2. atzinīgi novērtē Turcijas iestāžu iespaidīgos centienus panākt Turcijā ievērojamu likumdošanas un institucionālo konverģenci ar Eiropas standartiem;

3. atzinīgi novērtē pozitīvo Turcijas ekonomikas attīstību, kuru īpaši atspoguļo nelīdzsvarotības mazināšanās makroekonomikā un augstāki izaugsmes rādītāji;

4. atzinīgi novērtē ilgstošo spēcīgo motivāciju un politisko gribu tuvināties ES, ko parāda Turcijas valdība un lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju ievēlēto pārstāvju; atzinīgi novērtē ievērojamo tautas atbalstu, par ko liecina aptauju rezultāti;

5. ar gandarījumu norāda, ka dažu pēdējo gadu laikā Turcija ir izpildījusi daudzus ieteikumus un prasības, kas ietvertas Parlamenta rezolūcijās, tostarp attiecībā uz nāvessoda pilnīgu atcelšanu, svarīgu pamattiesību un pamatbrīvību paplašināšanu, Nacionālās drošības padomes lomas samazināšanu un ārkārtas stāvokļa atcelšanu dienvidaustrumos, tādējādi ievērojot daudzus Parlamenta rezolūcijās ietvertos ieteikumus; tomēr izsaka nožēlu par atrunām attiecībā uz Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomikas, sociālajām un kultūras tiesībām;

6. pauž beznosacījumu atbalstu Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un darboņiem, kas aizstāv un veicina pamattiesību un brīvību ievērošanu; aicina Padomi un Komisiju pastiprināt sadarbību ar šādām organizācijām, uzraugot Turcijas atbilstību Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem;

7. atzīst, ka Turcijas varas iestāžu īstenotās reformas ir devušas nevalstiskajām organizācijām lielākas rīcības iespējas, it īpaši attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu, un aicina Turcijas valdību divkāršot pūliņus, lai galīgi izskaustu cilvēktiesību aizstāvju un cilvēktiesību aizsardzības organizāciju jebkāda veida iebiedēšanu un vajāšanu;

8. it īpaši atzinīgi novērtē kriminālprocesa reformu, kas stiprina aizstāvības tiesības; tomēr uzskata, ka Turcijas jaunā Kriminālkodeksa 305. pants, kurā paredzētas sankcijas par iespējamiem "draudiem valsts pamatinteresēm" un ar kuru saistītais paskaidrojums vērsts pret vārda brīvību, it īpaši saistībā ar Kipras un Armēnijas jautājumiem, ir nesavienojams ar 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju; tādēļ aicina to atcelt;

9. atzinīgi novērtē Leyla Zana un viņas kolēģu no bijušās Demokrātiskās partijas (DEP) atbrīvošanu, pieprasa taisnīgu un objektīvu iztiesāšanu no jauna, kā arī visu apcietināto, kas notiesāti par nevardarbīgu viedokļa paušanu Turcijā, tūlītēju atbrīvošanu;

10. atzinīgi novērtē faktu, ka Turcijas valdība ir ieviesusi juridiskas izmaiņas, kas ļauj privātiem valodu centriem piedāvāt kursus ne tikai turku, bet arī citās dzimtajās valodās (kurdu, čerkesu, armēņu u.c.), pārraidīt programmas, kā arī atvērt radiostacijas, kas raida citās valodās; aicina Turcijas valdību atcelt visus atlikušos ierobežojumus apraides un izglītības mazākumtautību valodās jomā;

11. stingri mudina Turciju efektīvi paplašināt šīs juridiskās izmaiņas un attiecināt tās arī uz izglītību un apraides jomu tām mazākumtautībām, kas nav islāma piekritējas (grieķi, armēņi, ebreji, asīrieši);

12. aicina Turciju radikāli uzlabot tās izpratni par etniskām un reliģiskām minoritātēm, piemēram, izceļot to ieguldījumu valsts kultūras mantojumā; it īpaši prasa, lai Turcijas varasiestādes izskata dažu sevišķu ieguldījumu, tādu kā Hasankeyf, Ani, Zeugma vai Aghtamar, piemērotību reģistrēšanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā;

13. mudina šajā sakarā Turcijas valdību piemērot ES vides un cilvēktiesību standartus tādos plašas ietekmes projektos kā aizsprostu būvniecībā Munzur ielejā un Ilisu, un zelta raktuvēs Bergama, kur vēsturiskais mantojums un unikālas vērtīgas ainavas ir pakļautas riskam;

14. mudina Turcijas varasiestādes pilnībā realizēt pilnīgas neiecietības nostādni visos līmeņos un visos aspektos, lai līdz galam iznīdētu spīdzināšanu, jo Turcijas varasiestādēm un cilvēktiesību organizācijām joprojām tiek iesniegti ziņojumi par pārkāpumiem un pilnīgas neiecietības nostādne nav pietiekami ieviesta praksē;

15. ierosina Turcijas valdībai, grozot likumus kriminālprocesa jomā, atcelt noilgumu visās krimināllietās, kurās tiesvedība ir uzsākta; aicina Turcijas tiesu sistēmu un it īpaši prokurorus galveno uzmanību pievērst iespējamiem spīdzināšanas gadījumiem, ņemot vērā, ka pašlaik ir uzsāktas tikai dažas tiesas izmeklēšanas un ierosinātas tikai dažas lietas pret aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu turētajiem; lai sasniegtu rezultātus, aicina Turciju palielināt amata vietu skaitu valsts prokuratūrā;

16. šajā sakarā aicina Turcijas varasiestādes divkāršot centienus šīs pieejas labākai īstenošanai un it īpaši noteiktāk ķerties pie jautājuma par imunitāti pret tiesvedību, kā arī uzsver nepieciešamību pastiprināt izglītojošas programmas policijas darbiniekiem un militārpersonām, lai nodrošinātu stingru tiesību ievērošanu;

17. aicina Turcijas Iekšlietu ministriju pieņemt un sākt īstenot politiku, saskaņā ar kuru nekavējoties un principiāli uzsāk administratīvu un dienesta izmeklēšanu pret jebkuru policistu, kuru apsūdz spīdzināšanā vai sliktā attieksmē;

18. aicina Turcijas varasiestādes nodrošināt Apvienību likumu, jaunā Kriminālkodeksa un Vidējā līmeņa apelācijas tiesu likuma spēkā stāšanos, kā arī pieņemt lēmumu par Kriminālprocesa kodeksu, tiesību aktu, ar kuru izveido kriminālpoliciju, un likumu par sodu un pasākumu izpildi;

19. aicina Turcijas varasiestādes būtiski grozīt Fondu likumu, iepriekš apspriežoties — kā tam jābūt visu šo likumu gadījumā — ar organizācijām, uz kurām šis likums attiecas, tādām kā nevalstiskās organizācijas un daudzas dažādas reliģiskās kopienas;

20. aicina Ārlietu komiteju un tās Cilvēktiesību apakškomiteju stingri pārraudzīt cilvēktiesību situāciju Turcijā un īpaši to realizēšanu praksē, it īpaši attiecībā uz pilnīgu neiecietību pret spīdzināšanu, pārvietoto personu atgriešanās procesu sadarbībā ar starptautiskām aģentūrām, kampaņas un likuma īstenošanu, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm, mazākumtautību tiesību aizsardzības un veicināšanas jautājumu, reliģijas brīvību, vārda un preses brīvību, kā arī arodbiedrību brīvību;

21. atkārto aicinājumu reformēt vēlēšanu sistēmu, pazeminot 10% slieksni, tādējādi nodrošinot plašāku politisko spēku, tai skaitā arī kurdu partiju, pārstāvniecību Lielajā Nacionālajā Asamblejā;

22. pauž bažas par DEHAP partijas tiesas prāvu un partijas izjukšanas draudiem; aicina Turcijas varasiestādes ievērot izteiksmes brīvības tiesības, kā arī tādu demokrātisku politisku partiju dibināšanas tiesības kā DEHAP;

23. uzskata jaunās Konstitūcijas sagatavošanu par turpmāku un varbūt nepieciešamu atspoguļojumu fundamentālajām izmaiņām, kas nepieciešamas, lai pievienotos ES, un atzīmē, ka moderna Konstitūcija var kļūt par Turcijas valsts modernizēšanas pamatu;

24. atkārtoti norāda uz vajadzību turpināt centienus nodrošināt kompetentu un neatkarīgu tiesu varu un aicina Turcijas iestādes nodrošināt, lai visas tiesību aktu izmaiņas tiktu strauji īstenotas, it īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, un atspoguļotos mentalitātes izmaiņās visos tiesu varas līmeņos;

25. aicina Turcijas valdību reformēt pašreizējo pārbaudes dienestu, nododot darba uzdevumus neatkarīgam pārbaudes dienestam, kuram būtu pietiekams skaits darbinieku, lai varētu efektīvi darboties visos Turcijas reģionos, un kuram būtu tiesības izpētīt jebkuru policijas aizturēšanas telpu jebkurā laikā, cieši sadarbojoties ar neatkarīgām Turcijas cilvēktiesību nevalstiskajām organizācijām;

26. pauž nepārprotamu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un darbiniekiem, kas Turcijā aizstāv pamatbrīvības un cīnās par tām;

27. aicina Turcijas varasiestādes enerģiski turpināt cīņu pret korupciju, kas joprojām ievērojami ietekmē ekonomisko, politisko un sociālo dzīvi; atzinīgi novērtē Turcijas varasiestāžu centienus cīņā pret korupciju, tostarp ESAO Konvencijas pret kukuļdošanu un ANO Konvencijas pret korupciju ratifikāciju, kā arī dalību Eiropas Padomes grupā "Valstis pret korupciju" (GRECO);

28. atzinīgi vērtē reformas, kas ir veicinājušas dzimumu vienlīdzību, un aicina pievērst uzmanību virzībai sieviešu tiesību nodrošināšanā, kuras ir ietvertas jaunajā Kriminālkodeksā, bet atkārtoti izsaka bažas par vardarbību ģimenē un citām vardarbības formām pret sievietēm, kas vēl arvien ir bieži sastopamas, it īpaši vāji attīstītos un lauku reģionos, un mudina Turcijas varasiestādes sniegt vardarbības upuriem pilnīgu tiesisku aizsardzību, kā arī tiesisku un ekonomisku palīdzību, palīdzēt ar mājokli un citām vajadzībām un atbalstīt NVO mājokļu un citu vajadzību nodrošināšanā; aicina Komisiju atbalstīt šos centienus ar ES palīdzības programmām; aicina Turcijas iestādes ieviest programmas, lai izskaustu sieviešu analfabētismu;

29. aicina Turcijas varasiestādes iesaistīties pastāvīgā dialogā ar Eiropas Parlamentu par sieviešu tiesībām Turcijā un šajā sakarībā atzīmēt rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kuru apspriedīs Eiropas Parlamentā 2005. gadā;

30. atzinīgi vērtē to, ka Turcijas iestādes ir grozījušas Kriminālkodeksu ar mērķi atcelt visas tiesību normas, kas atspoguļo zināmu iecietību pret noziegumiem, kuru motivācija ir goda aizskaršana; tomēr uzstāj, ka ir nepieciešams radīt tādus nosacījumus, kuri ļautu cilvēkiem pilnīgā drošībā konfidenciāli ziņot par šādu praksi un sekot tam, lai ar godu saistītie noziegumi tiktu efektīvi izmeklēti un nonāktu tiesā;

31. mudina visas iesaistītās puses nekavējoties izbeigt karadarbību valsts dienvidaustrumos; aicina Turcijas valdību aktīvāk veikt pasākumus, lai panāktu samierināšanos ar tiem kurdu spēkiem, kuri ir atteikušies no ieroču lietošanas;

32. aicina Turcijas iestādes veikt aktīvākus centienus, lai tām sievietēm, kurām ir ierobežotas iespējas iegūt pamata vai vidējo izglītību ģimenes apstākļu vai kultūras vides dēļ, pilnīgi nodrošinātu tiesības iegūt izglītību;

33. uzsver, ka kopš 1999. gada vispārējā situācija ir uzlabojusies gan attiecībā uz drošību, gan pamattiesību ievērošanu; aicina Turcijas valdību izstrādāt plānus, kas dotu iespēju cilvēkiem, kas to vēlas, atgriezties savos ciematos un pilsētās dienvidaustrumos, un atrisināt problēmas, ko rada ciemu sardzes sistēma; mudina Turciju atbruņot ciemu sargus un izformēt ciemu sardzes sistēmu; aicina Turciju cieši sadarboties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ES un Eiropas Padomi, lai atbalstītu un paātrinātu iekšzemē pārvietoto personu atgriešanos saskaņā ar ANO pamatprincipiem par cilvēku pārvietošanu valsts robežās, kā arī mudina iestādes izstrādāt integrētu reģionālās attīstības koncepciju, lai ekonomiski attīstītu dienvidaustrumus kā reģionu un veicinātu vispārēju sabiedrības modernizāciju;

34. aicina Turciju atcelt ģeogrāfisko atrunu 1951. gada Ženēvas Konvencijai par bēgļu statusu;

35. aicina Turcijas iestādes piemērot Starptautiskās Darba organizācijas standartus attiecībā uz arodbiedrību tiesībām un ieviest jaunus tiesību aktus, kas aizliegtu izmantot bērnu darbu;

36. aicina Turcijas valdību novērst šķēršļus arodbiedrību darbībai un veicināt biedrošanās brīvību, atceļot klauzulu par iepriekšēju valdības atļauju jaunu organizāciju veidošanai, un atvieglot ceļu uz patiesu sociālo dialogu kā vienu no ekonomikas un sociālā modeļa pīlāriem;

37. aicina Turcijas valdību ierobežot armijas politisko lomu, ieviešot jaunas reformas;

38. atzinīgi vērtē to, ka Turcijas Konstitūcijā ir ievērots starptautisko tiesību prioritātes princips pār valsts likumu tiktāl, cik tas attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un aicina Turcijas iestādes ievērot tās noteikumus un nekavējoties īstenot vēl aizvien neizpildītos Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos lēmumus;

39. aicina Turciju veicināt samierināšanos ar armēņu tautu, atzīstot pret armēņiem īstenoto genocīdu, kā Parlaments jau aicinājis savās iepriekšējās rezolūcijās par Turcijas kandidātvalsts statusu (no 1987. gada 18. jūnija līdz 2004. gada 1. aprīlim);

40. uzskata, ka Turcijas un Armēnijas valdībām, iespējams, ar divpusējas neatkarīgu speciālistu komitejas palīdzību jāturpina izlīgšanas process, lai pārvarētu īpaši traģisko pagātnes pieredzi, un pieprasa Turcijas valdībai atkal atvērt robežas ar Armēniju cik vien drīz iespējams;

41. aicina Komisiju un Padomi prasīt Turcijas varasiestādēm oficiāli atzīt armēņu genocīdu 1915. gadā kā vēstures faktu un atvērt tuvākajā laikā Turcijas un Armēnijas robežu saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas pieņemtas no 1987. gada līdz 2004. gadam;

42. lai turpinātu uzlabot reģionālo stabilitāti un veicinātu labākas attiecības ar kaimiņvalstīm, prasa Turcijai būt iejūtīgai pret šo valstu ūdeņu prasībām, īpaši atsaucoties uz zemākajiem Mezopotāmijas purviem Irākā un Irānā, kur ūdens plūdums ir ievērojami samazināts Ataturka dambja celtniecības rezultātā; pieprasa, lai Turcija izveidotu darba grupas ar savām kaimiņvalstīm, tostarp Sīriju, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu ūdens sadali no upēm, kuru augštece ir Turcijā;

43. atkārtoti aicina Turcijas iestādes nekavējoties izbeigt visas darbības, kas diskriminē un rada grūtības reliģiskajām minoritātēm un kopienām, tostarp īpašumtiesību, juridiskā statusa, skolu un iekšējās pārvaldības, vides plānošanas noteikumu un garīdznieku apmācības jomā, un pieprasa kā pirmo skaidro zīmi par īstenošanu nekavējoties atvērt grieķu pareizticīgo garīgo semināru Halki salā un baznīcu publiski dēvēt par Ekumēnisko Patriarhātu; aicina Turciju, ņemot vērā līdzšinējās grūtības, rīkoties atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību attiecīgajai tiesu praksei; aicina atzīt un aizsargāt alevītus un atzīt Cem ēkas kā reliģisko centrus, kā arī aicina panākt, lai reliģiskā izglītība būtu brīvprātīga un neaptvertu vienīgi sunnītu reliģiju; aicina aizsargāt visu Turcijas kristiešu minoritāšu un kopienu pamattiesības (piemēram, Stambulas, Imvrosas un Tenedosas grieķu tiesības);

44. ievērojot Kipras grieķu kopienas demokrātisko vēlmi, izsaka nožēlu, ka tā nav spējusi panākt risinājumu, un aicina Turcijas iestādes saglabāt konstruktīvu nostāju Kipras jautājuma noregulēšanā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, un sarunās par pamatu ņemt Annana plānu un principus, pēc kuriem izveidota ES, kā arī saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un īpašu grafiku savlaicīgi izvest karaspēku; uzskata, ka šāda Turcijas karaspēka izvešana ir nepieciešams solis ceļā uz turpmāku saspīlējuma samazināšanu, dialoga noslēgšanu starp pusēm un gatavošanos ilgstošam risinājumam; aicina Turcijas valdību atzīt Kipras Republiku; aicina Turcijas iestādes pievērst uzmanību tam, ka attiecīgās sarunas ir starpvaldību sarunas starp Turciju, no vienas puses, un 25 ES dalībvalstīm, no otras puses. Viena no dalībvalstīm ir Kipras Republika. Sarunu uzsākšana acīmredzami nozīmē, ka Turcija atzīst Kipras Republiku;

45. aicina Padomi pildīt solījumus un izbeigt Kipras turku kopienas izolāciju; izsaka cerību, ka ātri pieņems divas regulas par ekonomisko palīdzību un tirdzniecību ar salas ziemeļu daļu;

46. atgādina Turcijas iestādēm, ka visi neatrisinātie strīdi ar kaimiņvalstīm ir jārisina saskaņā ar ANO hartu un attiecīgajiem līgumiem; atkārtoti atgādina Turcijas iestādēm par labu kaimiņattiecību, kā arī draudu un militāra spiediena neizmantošanas nozīmi pievienošanās procesā; kā ir noteikts Eiropadomes Helsinku sanāksmes secinājumos, ja neizdosies panākt risinājumu, strīdīgie robežu noteikšanas jautājumi jārisina Starptautiskajā Tiesā, lai panāktu galīgu risinājumu; aicina Turcijas iestādes arī atcelt visus pastāvošos ierobežojumus, kas attiecas uz kuģiem, kas peld ar Kipras karogu un ir iesaistīti tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm;

47. aicina Komisiju pārskatītajā Pievienošanās partnerībā ietvert visas vajadzīgās politiskās reformas un uzsver nepieciešamību turpināt efektīvu Kopienas palīdzību, kas pamatojas pārskatītā Pievienošanās partnerībā un ir pēc iespējas pieskaņota Turcijas vajadzībām attiecībā uz atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem;

48. pieprasa Komisijai, Padomei un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Konstitūcija Eiropai stātos spēkā un lai ES varētu izpildīt priekšnoteikumus tās veiksmīgai darbībai un paaugstināt spēju uzņemt jaunas dalībvalstis;

49. atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu uzraudzīt tiesisko reformu ieviešanu, brīvības un demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošanu, un tās vēlmi saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Konstitūciju Eiropai ieteikt sarunu pārtraukšanu tajā gadījumā, ja ir nopietni un pastāvīgi šo principu pārkāpumi; aicina Komisijai un Padomei par to apspriesties ar Parlamentu;

50. atgādina Eiropadomes 1993. gada 21. - 11. jūnija secinājumus par Kopenhāgenas kritērijiem dalībai ES un aicina Eiropadomi tās lēmumā par pārrunām ar Turciju atzīmēt, ka Savienības spēja uzņemt Turciju kā dalībvalsti, vienlaicīgi uzturot Eiropas integrācijas impulsu, veido būtisku pievienošanās kritēriju abām pusēm — gan Eiropas Savienībai, gan kandidātvalstīm;

51. mudina Turcijas iestādes turpināt izstrādātās reformas, lai nostiprinātu cilvēktiesību aizsargmehānismus, piemēram, iespēju pilsoņiem iesniegt sūdzību neatkarīgā institūcijā; tādēļ šajā sakarā piešķir lielu nozīmi ombuda biroja izveidošanai drīzumā;

52. šajā sakarā uzsver tiesu varas amatpersonu un tiesnešu apmaiņas un apmācību programmu nozīmi un līdzdalību simpozijos par Kopienas tiesībām, ko Turcija ir uzsākusi organizēt sadarbībā gan ar ES un dažām tās dalībvalstīm, gan arī ar Eiropas Padomi;

53. ar interesi atzīmē progresu saistībā ar ekonomikas kritērijiem, un it īpaši Turcijas atbilstību acquis communautaire tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības politika, pētniecība un telekomunikācijas; tomēr uzskata, ka vairākās jomās progress nav bijis vienmērīgs, un tāpēc ir vajadzīgas vismaz četras reformas: ir jāpastiprina administratīvās spējas, lai īstenotu un pastiprinātu acquis, jāizveido savā darbībā neatkarīga iestāde valsts atbalsta pārraudzībai, jāpalielina finansējums zinātnei un pētniecībai, jo Turcijas spējas vēl arvien ir ierobežotas, tāpēc ka šie izdevumi, izteikti procentos, ir niecīga daļa no IKP, kā arī jāpārskata tiesiskais regulējums telekomunikāciju nozarē, lai mainītu tirgus struktūru, kurā dominē lieli, spēcīgi uzņēmumi;

54. aicina Komisiju un Padomi veikt ikgadēju ietekmes pētījuma pārbaudi un vadīt citus būtiskus pētījumus saistībā ar iespējamo Turcijas pievienošanos, tostarp ES politikas nepieciešamās reformas, un sniegt savus secinājumus Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu parlamentiem;

55. uzsver, ka tikai ar apņēmīgu īstenošanu un ilgstošām reformām demonstrējot gatavību pieņemt ES vērtības, Turcija varēs nodrošināt reformu procesa neatgriezeniskumu un iegūt vajadzīgo ES sabiedriskās domas atbalstu; izsaka cerību, ka Komisija un Padome, pamatojoties uz faktiem, parādīs, ka tas ir sasniegts;

56. šajā sakarā aicina Komisiju un Padomi ik gadu ziņot Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu parlamentiem par Turcijas virzību politisko kritēriju īstenošanā un šajā ziņojumā ietvert visus pierādītos spīdzināšanas gadījumus, par kuriem ziņots konkrētajā gadā, un turku patvēruma meklētāju skaitu, ko ES dalībvalstis uzņēmušas konkrētajā gadā;

57. aicina Komisiju, lai tā pēc tam, kad sarunas par dažādām sadaļām būs sākušās, brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principu nopietnu un pastāvīgu pārkāpumu gadījumā, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, iesaka sarunas pārtraukt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību;

58. atzīmē, ka sarunas ar Turciju var pabeigt tikai pēc tam, kad būs noteikts ES finanšu plāns posmam pēc 2014. gada;

59. atzīmē, ka Turcijas pievienošanās ES ietekmi uz budžetu varēs novērtēt tikai pēc tam, kad būs noteikti parametri finanšu sarunām ar Turciju saistībā ar finanšu plānu posmam pēc 2014. gada;

60. uzsver, ka Komisijas ieteikumam rīkot sarunas par ilgtermiņa pārejas posmiem, īpašiem pasākumiem tādās jomās kā strukturālā politika un lauksaimniecība, un kā arī strādnieku brīvas pārvietošanās nodrošināšana Pievienošanās līgumā nevajadzētu negatīvi ietekmēt Turcijas centienus pievienoties acquis;

61. uzskata Eiropas Savienības spēju risināt paplašināšanās problēmas par priekšnoteikumu, par Kopenhāgenas kritēriju daļu, un tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībai jābūt spējīgai uz politisku un institucionālu reformu;

62. uzsver ES pilsoņu uzskatu nozīmi attiecībā uz iespējamo Pievienošanās līgumu; tādēļ aicina Turcijas valdību un Komisiju saskaņā ar trešo pīlāru sākt kampaņas, lai informētu gan ES, gan Turcijas pilsoņus ar apmaiņas programmu un sabiedrisku pasākumu palīdzību, palielinot izpratni par integrācijas procesu un veicinot savstarpēju sapratni; izsaka cerību, ka Komisija iesniegs konkrētus rīcības priekšlikumus, lai šo procesu efektīvi atbalstītu un veicinātu intensīvāku politisko un kultūras dialogu starp ES un Turcijas sabiedrībām; uzsver, ka Turcijas konverģences process attiecībā uz ES kritērijiem jāvada taisnīgi un pārredzami;

63. uzsver, ka sarunu uzsākšana būs ilgstoša procesa sākums, kas būtībā ir atklāts process un kurš a priori automātiski nenozīmē pievienošanos; tomēr uzsver, ka sarunu mērķis ir Turcijas dalība ES, bet ka šā plāna īstenošana būs atkarīga no abu pušu centieniem; tādējādi pievienošanās nav sarunu sākšanas automātisks rezultāts;

64. uzskata, ka sakarā ar iespējamo pievienošanos Turcijas iestādēm tagad ir jāpierāda, ka tās tiešām var izpildīt Kopenhāgenas politiskos kritērijus un ilgākā laika posmā apstiprināt, ka reformu process, kas būs jāturpina un jāīsteno, ir būtisks un neatgriezenisks;

65. aicina Turcijas valdību bez ierobežojumiem veicināt biežus apmeklējumus un dialogu ar Eiropas Parlamentu;

66. uzskata, ka, neskatoties uz to, vai sarunas beidzas sekmīgi vai nē, attiecībām starp ES un Turciju jānodrošina Turcijas pilnīga iesaistīšanās Eiropas struktūrās;

67. uzskata, ka ir ieteicams uzsākt pievienošanās sarunas, tiklīdz panākta vienošanās, ka:

- sarunu pirmajā posmā prioritāte ir politisko kritēriju pilnīga īstenošana; tādējādi sarunu programma ministru līmenī sāksies ar politisko kritēriju izpildes novērtējumu, īpaši cilvēktiesību jomā un pamatbrīvību īstenošanā gan teorijā, gan praksē, tajā pašā laikā dodot iespēju sarunu programmā pievienot jaunas sarunu sadaļas,

- saskaņā ar Komisijas prasībām pirms sarunu sākšanas jāpieņem un jāīsteno pārējie seši nozīmīgie tiesību akti,

- jādarbojas visiem Komisijas paredzētajiem mehānismiem, lai nodrošinātu ciešu uzraudzību, intensīvu politisko dialogu un vajadzības gadījumā arī iespējamu sarunu pārtraukšanu;

68. ņemot vērā vispārējo virzību, kas aprakstīta Komisijas ziņojumā, un ņemot vērā šajā rezolūcijā iepriekš minētos noteikumus, aicina Eiropadomi sākt sarunas ar Turciju bez liekas kavēšanās;

69. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, kā arī Turcijas valdībai un parlamentam.

[1] OVvēl nav publicēts.

[2] Pieņemtie teksti, P5_TA(2004)0274.

[3] OV C 68 E, 18.3.2004., 592. lpp.

--------------------------------------------------