52004DC0823

Briselē, 21.12.2004

COM(2004)823 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Īpaša palīdzības struktūra tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm(Padomes Regula (EK) Nr. 856/1999)Komisijas divgadu ziņojums2004

1. IEVADS

1.1 Banānu ražošanas apjoms pasaulē 2003. gadā bija aptuveni 69 miljoni tonnu. Lielākais ražotājs ir Indija, bet lielākie eksportētāji ir Ekvadora, Kostarika, Filipīnas un Kolumbija.

Gandrīz visu banānu, kurus importē uz ASV, izcelsme ir Latīņamerikā. Latīņamerikas banānu tirgus daļa ES tirgū ir vairāk kā 60%, turpretim pārējo tirgus daļu gandrīz vienādās daļās aizņem importētā produkcija no ĀKK valstīm un Kopienas produkcija.

ES valstīs 2002. gadā pārdeva gandrīz 95% no ĀKK eksportēto banānu. 2003. gadā no Kotdivuāras un Kamerūnas importētie banāni veidoja vairāk kā 60% no kopējā ES importēto banānu apjoma no ĀKK valstīm.

1.2 Banānu importu Eiropas Savienībā tradicionāli regulē kvotu sistēma ar preferenču režīmu banāniem no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (t.s. ĀKK valstis). ES valstu banānu importa režīms laikā no 2002. līdz 2004. gadam nav mainījies. Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā importēto banānu apjoms ir pieaudzis par papildu daudzumu laika posmā starp 2004. gada 1. maiju un 31. decembri, lai nodrošinātu pietiekamu banānu daudzumu patērētājiem paplašinātajā Kopienā.

ES ir panākusi divus atbrīvojumus PTO attiecībā uz atvieglotu importa režīmu ĀKK valstīm. Pirmais[1] no tiem attiecas uz tarifu atvieglojumiem banāniem, ko importē no ĀKK valstīm, saskaņā ar Kotonu nolīgumu līdz 2008. gada 1. janvārim. Otrais[2] attiecas uz kvotas C rezervēšanu ĀKK valstīm līdz 2006. gada 1. janvārim.

ES ir piekritusi ieviest tikai tarifa likmes režīmu attiecībā uz banānu importu ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. janvārim[3]. Šī tarifa līmenis vēl nav noteikts. ĀKK valstīm jaunajā režīmā tiks arī turpmāk piemēroti tarifa atvieglojumi: bet šo atvieglojumu apjoms tirgū ir atkarīgs no panāktās vienošanās par tarifa līmeni.

1.3 Lai atvieglotu 12 tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm pāreju uz jauniem tirgus apstākļiem, jau 1999. gadā tika izveidota Īpaša Palīdzības Struktūra (ĪPS), ar īpaši atvēlētu budžetu. Piecas Āfrikas valstis un septiņas Karību jūras reģiona valstis tiek uzskatītas par tradicionālajām piegādātājvalstīm, un tās ir ĪPS saņēmējas. Struktūra paredz tehnisku un finansiālu palīdzību īpašiem attiecīgo valstu iesniegtiem projektiem, kuru pamatā ir ilgtermiņa stratēģija, par kuru Komisija ir iepriekš vienojusies un apstiprinājusi. Piešķīrumi atsevišķām valstīm tiek aprēķināti, pamatojoties uz diviem kritērijiem, t.i. trūkumu konkurences jomā salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem no trešās pasaules valstīm un to, cik svarīga banānu ražošana ir attiecīgās ĀKK valsts ekonomikā. Kopumā pirmajos struktūras īstenošanas gados (1999.-2001.) piešķīrumi bija vairāk vērsti uz ražības paaugstināšanu nevis uz dažādošanu, turpretim no 2002. līdz 2004. gadam prioritāte bija dažādošanas stimulēšana attiecīgajās valstīs. Saskaņā ar divām Regulām[4] no 2004. gada sākuma piešķīrumi visām valstīm tiek samazināti maksimāli par 15%. Saskaņā ar regulām piešķīrumi tiek mazāk samazināti tām valstīm, kas ir palielinājušas savu konkurētspēju.

2. JURIDISKAIS PAMATS

Padome 1999. gada 22. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 856/1999[5], ar ko uzsāk īpašu palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Komisija 1999. gada 22. jūlijā pieņēma Regulu Nr. 1609/1999[6], ar ko noteica sīki izstrādātus noteikumus tās ieviešanai.

2002. gadā budžeta piešķīrumi sasniedza 40 miljonus EUR. 2003. gada 14. martā Komisija pieņēma lēmumu par (atsevišķo) summu piešķiršanu 2003. gadā īpašās palīdzības struktūras ietvaros[7]. Attiecīgais Komisijas lēmums par 2004. gada budžeta pozīciju 37,31 miljonu EUR apmērā tika pieņemts 2004. gada 1. aprīlī[8].

2.1. Mērķi

Vispārējais mērķis ir paaugstināt tradicionālo ĀKK banānu piegādātājvalstu ražošanas konkurētspēju, vai arī atbalstīt dažādošanu, ja konkurētspēju vairs nevar uzlabot. Kopumā šo mērķi jāsasniedz, finansējot projektus, kuru mērķis ir:

- paaugstināt ražīgumu, neradot kaitējumu videi,

- paaugstināt kvalitāti, tai skaitā ieviešot fitosanitāros pasākumus,

- pielāgot ražošanu, izplatīšanu un tirdzniecību, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas kvalitātes standartiem,

- veidot ražotāju organizācijas, ar mērķi uzlabot tirdzniecību un izstrādāt videi draudzīgas ražošanas metodes, to skaitā godīga tirdzniecība ar banāniem,

- izstrādāt tirdzniecības un/vai ražošanas stratēģijas, kas nodrošinātu atbilstību ES banānu kopējā tirgus organizācijas prasībām,

- palīdzēt banānu ražotājiem attīstīt videi draudzīgas ražošanas metodes, to skaitā godīga tirdzniecība ar banāniem,

- sniegt palīdzību apmācības jomā un tirgus izpētē, kā arī uzlabot izplatīšanas infrastruktūru,

- atbalstīt dažādošanu, ja konkurence banānu sektorā nav ilgtspējīga.

2.2. Ziņošana

Padomes Regulas 9. pantā ir paredzēts, ka „līdz 2000. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam nepieciešamības gadījumā pievienoti priekšlikumi, par šīs regulas darbību.” Šis ziņojums atbilst šai Regulas prasībai attiecībā uz 2003. un 2004. gadu. Iepriekšējais ziņojums, kurš attiecās uz 2001. un 2002. gadu, tika izdots 23.12.2002.[9]

3. TIRGUS INFORMāCIJA

2003. gadā pasaulē banānu raža bija aptuveni 69 miljoni tonnas (2002. gadā – 68 miljoni tonnu). Lielākais ražotājs ir Indija (23,8% no pasaulē izaudzētās banānu ražas), bet galvenie eksportētāji ir Ekvadora, Kostarika, Filipīnas un Kolumbija, kuras 2002. gadā kontrolēja 63% no pasaules banānu eksporta tirgus.

Lielākais banānu importa tirgus ir ASV (2002. gadā – 3,9 miljoni tonnu) un ES (2002. gadā – 3,3 miljoni tonnu). Gandrīz visi banāni, ko importē no ASV, ir Latīņamerikas izcelsmes. Savukārt Latīņamerikas valstu izcelsmes banāni (63%) dala ES tirgu ar produkciju, ko importē no ĀKK valstīm (19%) un Kopienas produkciju (18%).

2002. gadā ES valstīs tika pārdoti gandrīz 95% no kopējā ĀKK valstu eksportēto banānu apjoma. 2003. gadā no Kotdivuāras un Kamerūnas importētie banāni veidoja gandrīz 63% (2002. gadā – 61%) no kopējā ĀKK banānu importa ES.

ES ir pievilcīgs tirgus banānu piegādātājiem augstāku cenu dēļ nekā ASV tirgū, pamatojoties uz kvotu sistēmu un atšķirībām gan nodokļos, gan transporta izmaksās. Latīņamerikas 2003. gadā piegādes vidējās cenas bija 621 EUR par tonnu, bet vidējās cenas produkcijai, ko importēja no ĀKK valstīm, bija 616 EUR par tonnu. Tomēr starp ĀKK piegādātājiem bija ievērojamas cenu atšķirības: 2003. gadā vidējās cenas banāniem no Belizas bija 501 EUR par tonnu, bet vidējās cenas banāniem no Kotdivuāras bija 676 EUR par tonnu.

4. ES TIRDZNIECīBAS REžīMS

Kopš pēdējā ĪPS ziņojuma iesniegšanas banānu tirdzniecības režīms nav mainījies.

Kopš 2002. gada 1. janvāra banānu importu Kopienā nosaka tarifu kvotas un importa licences, kas sadalītas, ņemot vērā iepriekšējos tirdzniecības datus.

Tiek piemērotas šādas trīs tarifu kvotas: A kvota uz 2 200 000 tonnām ar tarifu 75 EUR par tonnu (0 EUR banāniem no ĀKK valstīm); B kvota uz 453 000 tonnām ar tarifu 75 EUR par tonnu (0 EUR banāniem no ĀKK valstīm); C kvota uz 750 000 tonnām ar tarifu 0 EUR par tonnu (tikai banāniem no ĀKK valstīm). Kvotas A un B var attiecināt uz jebkuras izcelsmes banāniem, C kvota ir attiecināma tikai uz ĀKK valstu izcelsmes banāniem.

Banāniem, kas tiek ievesti ārpus šīm kvotām, piemēro muitas nodokli 680 EUR par tonnu. Uz ĀKK valstīm attiecina tarifa preferenci 300 EUR apmērā par tonnu.

Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā ir veikti pasākumi, lai patērētājiem paplašinātajā Kopienā nodrošinātu pietiekamu banānu daudzumu. Šai nolūkā importēto banānu apjoms ir palielināts par papildu 300 000 tonnām periodā no 2004. gada 1. maija līdz 31. decembrim.

Sakarā ar ES paplašināšanos 2004. gadā ES ir gatava apspriest ar attiecīgām PTO locekļiem iespējamās tirdzniecības kompensācijas GATT XXIV6 panta ietvaros sakarā ar ievedmuitas paaugstināšanu banāniem, attiecinot uz jaunajām dalībvalstīm ES 15 dalībvalstīs esošo tarifu.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka Regula par banānu kopējā tirgus organizāciju, vienošanās par banāniem ar Ekvadoru un ASV, kā arī PTO atbrīvojumi attiecībā uz GATT 1. pantu par ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu, nosaka tarifa likmes importa režīma stāšanos spēkā ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. janvārim, ES 2004. gada 15. jūlijā paziņoja PTO par savu nolūku grozīt PTO koncesijas par banāniem GATT XXVIII panta kārtībā.

Kas attiecas uz ĀKK banānu piegādātājvalstīm, Komisija ir apņēmusies izpildīt Kotonu nolīgumā noteiktās saistības un atbilstoši veltīt īpašu uzmanību, lai tiktu ieviestas izmaiņas importa režīmā ĀKK banānu ražotājiem, kā arī izpētīt atbilstošus veidus kā rīkoties šo ražotāju īpašajā situācijā, tai skaitā nodrošinot priviliģētu pieeju ĀKK ražotajai produkcijai, un rast ĀKK valstīm preferences līmeni, kas ir līdzvērtīgs paplašinātās Kopienas 25 dalībvalstīm.

5. FINANšU LēMUMI

5.1. 2003. gada budžeta pozīcija

Visus 12 ĀKK saņēmējvalstu iesniegtos finansējuma priekšlikumus 2003. gada novembrī apstiprināja EAF komiteja. Lai gan finanšu saistības tika pieņemtas 2003. gada beigās, attiecīgos finanšu nolīgumus bija iespējams parakstīt tikai 2004. gada beigās, jo saskaņā ar Finanšu Regulas 164. pantu ir jāveic to pārbaude (izņemot Somālijas gadījumā, kad nolīgumu parakstīja agrāk, jo struktūrai ir centralizēta vadība). Pārbaudē, ko veica 2004. gada oktobrī un novembrī, izskatīja atbilstību kritērijiem decentralizētai vadībai.

2003. gadā tika noslēgti finanšu nolīgumi par kopējo summu 40 miljoni EUR, kas ir asignētas kā minēts I pielikumā.

5.2. 2004. gada budžeta pozīcija

2004 . gada provizoriskās summas saņēmējvalstīm paziņoja 2004. gada aprīlī. Tā kā finansējuma priekšlikumi tika saņemti no visām 12 valstīm, nebija vajadzības pārdalīt neizlietotos līdzekļus.

2004. gadā piešķirto līdzekļu kopsumma ir nedaudz mazāka nekā pagājušajā gadā saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 856/1999 7. pantu:

„Sākot ar 2004. gadu […] katram nākamajam gadam piešķir 15 % maksimālas samazinājuma koeficientu, ko piemēro palīdzības līmenim, kas pieejams atsevišķai tradicionālajai ĀKK piegādātājvalstij. Ja īsteno programmas, kas noteiktas saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu [ražīguma kāpinājums], šo samazinājuma koeficientu samazina līdz tādam apmēram, lai novērotu konkurētspējas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.”

12 finansēšanas priekšlikumi tika iesniegti novembra EAF komitejai, kas tos apstiprināja.

6. IEVIEšANA

Salīdzinot ar 1999.-2002. gadiem, piešķirtos līdzekļus banānu plantāciju ražīguma kāpināšanai 2003. un 2004. gadu finansēšanas nolīgumos turpina procentuāli samazināt. Dažādošanas attiecība pret produktivitāti 2003. un 2004. gadā iedalītajās summās veidoja attiecīgi 171% un 178%, attiecīgi pret 81% un 178% 2001. un 2002. gados (skat. VI pielikumu).

Kā norādīts Padomes Regulas Nr. 856/1999 3. pantā „tehnisko un finansiālo palīdzību piešķir […], lai veicinātu programmu ieviešanu ar mērķi […], lai atbalstītu dažādošanu, ja konkurētspējas uzlabošanās banānu sektorā nav ilgstoša.”

No 24 finanšu nolīgumiem 16 tika piešķirti līdzekļi dažādošanas projektiem.

6.1. Dažādošana

Programmas, kuru mērķis ir veicināt dažādošanu , galvenokārt ir vērstas uz banānu audzētāju pārkvalificēšanu.

- Sentlusija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Dominika, Grenāda, Kaboverde, Somālija un Madagaskara plāno visus 2003. un 2004. gada piešķīrumus izlietot lauksaimniecības un institucionālā atbalsta projektiem.

- 2003. un 2004. gada piešķīrumi Jamaikai attiecas uz abiem sektoriem: ražīguma kāpināšana un dažādošana.

- Sešas no astoņām valstīm, kas ar 2003.-2004. gadu piešķīrumu palīdzību ievieš dažādošanas projektus, savās programmās ir iekļāvušas arī īpašu tehniskās palīdzības apakšprogrammu.

6.2. Ražīguma kāpināšana

Piecās no 12 valstīm tiek realizēti projekti, kuru mērķis ir banānu plantāciju ražīguma kāpināšana . 2003.un 2004. gadā šie projekti ietver darbības, kas saistītas ar:

- apūdeņošanu un meliorāciju Kamerūnā, Kotdivuārā, Jamaikā un Surinamā;

- plantāciju atjaunošanu Kamerūnā, Kotdivuārā un Belizā;

- ražas iesaiņošanu un uzglabāšanu Kamerūnā, Kotdivuārā un Surinamā;

- infrastruktūras un sociāliem projektiem Kamerūnā, Kotdivuārā un Belizā;

- īpašo tehnisko palīdzību Kotdivuārā, Belizā, Jamaikā un Surinamā;

- ražošanas instrumentu sertifikāciju Kotdivuārā, lai nodrošinātu atbilstību kvalitātes standartiem, ko nosaka tirgus apstākļi.

6.3. Maksājumi un izmaksas

II, III un IV pielikumu tabulās ir norādīti piešķīrumi, maksājumi un izmaksas par katru ĪPS un valsti attiecīgi uz 15/10/2004 un uz 31/12/2003.

2004. gadā ir vērojams straujš maksājumu kritums, galvenokārt, lai saskaņotu esošos projektus ar jauno Finanšu Regulu, kas stājās spēkā 2003. gadā.

Faktiski projektus vairs nevarēja realizēt saskaņā ar ikgadējiem darba plāniem[10], jo vēl nebija veikta pārbaude saskaņā ar Finanšu Regulas 164. pantu.

Kā tas norādīts VIII pielikumā, summas, kas tika izmaksātas, pamatojoties uz ikgadējiem darba plāniem par 1999.-2004. gados realizētajiem projektiem, bija 62,6 miljoni EUR, bet izmaksas bija 35,67 miljoni EUR.

Lai gan 2003.-2004. gada projekti tika realizēti ar ievērojamu kavēšanos, situācija uzlabosies 2005. gadā, kad saskaņā ar pārbaudi, kā to nosaka Finanšu Regulas 164. pants, vairākās valstīs varēs decentralizēt projektu vadību.

7. UZRAUDZīBA

JA SāKOTNēJāS uzraudzības misijas laikā 2001. gadā Karību jūras reģiona valstīs nekādas darbības netika veiktas, patlaban attiecīgie projekti ir sekmīgi uzsākti.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts banānu kopīga tirgus organizācijas (KTO) ietvaros ir noslēdzis līgumu ar konsultantu, kurši veiks ierobežotu ĪPS analīzi. Ir panākta vienošanās, ka konsultanta kompetence tiks paplašināta, lai veiktu sīku ĪPS ietekmes analīzi laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam.

Uzraudzības misija tāpat pievērsīs uzmanību patreizējām banānu stratēģijām un izvērtēs, cik sensitīvas tās ir attiecībā uz vienoto tarifu, ko plāno ieviest. Turklāt ĪPS ietvaros ierosinātās un īstenotās programmas tiks izvērtētas pēc tā, cik efektīvi tās palīdz realizēt katras saņēmējvalsts stratēģiju.

Misiju, kuras gaitā apmeklēs visas 12 valstis, uzsāka 2004. gada beigās, pēc kuras ziņojumu iesniegs 2005. gada vidū.

8. IETEIKUMI UN SECINāJUMI

Sakarā ar pārbaudi, kas tika veikta saskaņā ar Finanšu Regulas 164. pantu, pēdējo divu gadu laikā projektu ieviešana ir ievērojami aizkavējusies. Šī panta noteikumi ļauj vairumā valstu decentralizēt projektu vadību. Tāpēc 2005. gada sākumā ieviešana visticamāk uzlabosies.

Paralēli tam, ka piemēro 15% samazinājuma koeficientu palīdzības līmenim un to pakāpeniski samazina atbilstoši konkurētspējas līmenim, projektu īstenošanā un veidošanā atbalsts konkurētspējai tika pavērsts galvenokārt uz dažādošanu. Šī tendence turpinājās 2003. un 2004. gadā.

2002. gadā tika pasūtīts un veikts Regulas (EK) Nr. 856/1999 īstenošanas izvērtējums. Regulas ieteikumi, piemēram, daudzgadu programmas, lai samazinātu administratīvās darbības un līdz ar to vienkāršotu administrēšanas procesu, neatbilst ar ĪPS Regulas un Finanšu Regulas prasībām. Ir pasūtīti, uzrakstīti un sniegti ziņojumi citiem līdzekļu devējiem[11]. Komisija patlaban izskata to sniegtos secinājumus un ieteikumus, lai turpmāk vienkāršotu un paātrinātu ĪPS īstenošanu esošās likumdošanas kontekstā. WORKING DOCUMENTS

Introduction to the Annexes:

Annexes II (1999), III (2000), IV (2001), V (2002) and VIII (recapitulative) show per country:

- payments (transfer from EC account to double signature account)

- disbursements (final payments of invoices) for annual work programmes

- payments/disbursements for specific commitments.

ANNEX I:BANANA BUDGET LINE 21-03-18 (Ex B7-8710) COUNTRY ALLOCATIONS for 2003 AND 2004

+++++ TABLE +++++

ANNEX II:SFA 1999

Financial situation as at:15/10/2004 for payments 31/12/2003 for disbursements

+++++ TABLE +++++

ANNEX III: SFA 2000

Financial situation as at:15/10/2004 for payments 31/12/2003 for disbursements

+++++ TABLE +++++

ANNEX IV: FA 2001

Financial situation as at:15/10/2004 for payments 31/12/2003 for Disbursements

+++++ TABLE +++++

ANNEX V:SFA 2002

Financial situation as at:15/10/2004 for payments 31/12/2003 for disbursements

+++++ TABLE +++++

ANNEX VI:Overview of activities by type of assistance

[pic]

1) Irrigation and drainage 2) Renewal of plantations (3) Phyto-sanitary treatment (4) Fertiliser (5) Packing (6) Cold storage (7) Agriculture/rural development (8) Roads (9) Social infrastructure (10) Microcredit (11) Social projects (12) Training (13) Institutional support (14) Technical Assistance ANNEX VII:CHART:Global payments on AWP over Global Payments on Specific Commitments

[pic]

ANNEX VIII:CHART:Global payments over Global Disbursements on AWP only

[pic]

+++++ TABLE +++++

[1] PTO 2001. gada 14. novembra lēmums: WT/MIN(01)15 „Eiropas Kopienas – ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums”

[2] PTO 2001. gada 14. novembra lēmums: WT/MIN(01)16: „Eiropas Kopienas – Pārejas režīms EK autonomā tarifa likmes kvotai importētajiem banāniem”.

[3] Padomes Regula (EK) Nr. 216/2001

[4] Padomes Regulas (EK) Nr. 856/1999 7. panta 2. punkts un Padomes Regulas (EK) Nr. 1609/1999 5. pants

[5] OV L 108, 27.4.1999., 2. lpp.

[6] OV L 190, 23.7.1999., 14. lpp.

[7] Lēmums E/2003/359 – C(2003)766

[8] Lēmums E/2004/644 – C(2004)1142

[9] KOM(2002)763 galīgais

[10] Ikgadējais darba plāns (AWP), saukts arī par programmas tāmi, ir dokuments, kas nosaka nepieciešamos cilvēkresursus un materiālo bāzi, budžetu, kā arī sīki izstrādātus tehniskos un administratīvos īstenošanas pasākumus projekta izpildei noteiktā laika posmā.

[11] Piemēram, NERA Ekonomisko konsultāciju ziņojums „Par preferences samazināšanas ietekmi uz Karību jūras reģiona valstu banāniem”, ko 2004. gada augustā veica DFID.

[12] Approximate amount calculated at the exchange rate of December 2003.

[13] The disbursed amount is higher than the one paid from HQ because of the exchange rates fluctuations.

[14] Approximate amount calculated at the exchange rate of December 2003.

[15] The disbursed amount is higher than the one paid from HQ because of the exchange rates fluctuations.