52004DC0818

Briselē, 20.12.2004

KOM(2004) 818 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

„KOPIENAS KIOTO MĒRĶU SASNIEGŠANA” (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā)

1. Ievads

Šis ir piektais progresa ziņojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu Kopienā un pirmais ziņojums attiecībā uz Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (280/2004/EK). Tas novērtē gan reālo, gan plānoto dalībvalstu un Kopienas progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību īstenošanā saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ) un Kioto protokolu.

Šis ziņojums pamatojas uz detalizēto Eiropas Vides Aģentūras (EVA) tehnisko ziņojumu Siltumnīcefekta gāzu emisiju tendenču analīze un prognozes Eiropā (EVA, 2004)[1].

Pēc jauno dalībvalstu pievienošanās šā gada ziņojumā pirmo reizi ietverti emisiju dati no 25 dalībvalstīm. Visas dalībvalstis ir ratificējušas Kioto protokolu, 23 saskaņā ar Kioto protokolu ir noteikušas emisiju samazināšanas mērķus. Turklāt Kopiena ir Kioto protokola Līgumslēdzēja puse. Kopienas mērķos iekļautas tikai ES-15 dalībvalstis. ES-15 apgrūtinājuma sadalīšana saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu tika apstiprināta Padomes Lēmumā 2002/358/EK. Šī vienošanās paredz atsevišķu samazināšanas mērķi katrai no 15 dalībvalstīm (skat. EVA 2004, 2.1. nodaļa, 1. tabula). Lielākā daļa jauno dalībvalstu ir uzņēmušās saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 8 % no bāzes gada līmeņa pirmajā Kioto protokola saistību periodā 2008.-2012. gadam. Ungārija un Polija paredz emisijas samazināt par 6 %. Kipra un Malta nav UNFCCC I pielikuma Līgumslēdzējas puses, tādēļ tām nav izstrādāts mērķis saskaņā ar Kioto protokolu.

Lai arī šajā ziņojumā novērtēts ES-25 progress, vairākās daļās ir īpaši uzsvērta attīstība ES-15, pamatojoties uz to vienošanos par vienotu mērķi un apgrūtinājuma sadalīšanu. Turklāt starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir liela atšķirība 2002. gada noteikto datu kvalitātē, īpaši attiecībā uz pabeigtību un precizitāti.

Ziņojumā ietverti arī daži emisiju dati no trīs kandidātvalstīm Bulgārijas, Horvātijas un Rumānijas. Turcijas dati pagaidām nav vēl pieejami.

Šajā ziņojuma analizēti reālie 2002. gada emisiju dati kopā ar prognozēm attīstības modeļiem “ ar pašreizējām stratēģijām ” un “ ar papildu stratēģijām ”. Šā gada ziņojumā ietverta detalizētāka informācija par elastīgo mehānismu izmantošanu saskaņā ar Kioto protokolu, t.i., kopīga īstenošana, tīrs attīstības mehānisms un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecība. Turklāt ir ziņots par atsevišķiem LULUCF datiem. Visbeidzot tiks novērtēts progress kopējo un koordinēto stratēģiju un pasākumu ieviešanā.

2. KOPIENAS KIOTO MĒRĶU SASNIEGŠANA

Siltumnīcefekta gāzu emisijas 2002. gadā 25 dalībvalstīs (ES-25)[2], salīdzinot ar 2001. gadu, nedaudz samazinājās. Tomēr, salīdzinot ar bāzes gadu[3], tās novērtēja par 9,0 % zemāk.

Pēc diviem secīgiem pieauguma gadiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ES-15, salīdzinot ar 2001. gadu, ir nedaudz samazinājušās. Kā parādīts 1. tabulā, salīdzinot ar 2001. gadu, emisiju daudzums 2002. gadā bija par 0,5 % mazāks, taču tas bija par 2,9 % mazāk nekā bāzes gada emisiju daudzums. Stāvoklis attiecībā pret lineāro Kioto mērķa kursu samazinājās par 0,2 %, sasniedzot 1,9 % atzīmi. Lai sasniegtu turpmākus samazinājumus, kas nepieciešami Kioto mērķa efektīvai īstenošanai, ir nepieciešama pašreizējo un papildu stratēģiju un pasākumu īstenošana.

Kopējās ES-25 prognozes „ ar pašreizējām valsts stratēģijām un pasākumiem ” rāda, ka šādas dalībvalstis plāno sasniegt savus Kioto mērķus: Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Līdzīgi kopējās ES-15 prognozes liek domāt, ka „ ar papildu stratēģijām un pasākumiem ” plānotā Kioto mehānismu pielietošana būs pietiekama, lai sasniegtu ES-15 kopīgo Kioto mērķi (1. tabula).

[pic]

Tomēr jāatzīmē, ka „ ar esošajiem pasākumiem ” un „ ar papildu stratēģijām ” prognozes vēl neietver dažus svarīgus pasākumus, kuri drīz tiks realizēti, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī. Līdzīgi prognozes vēl neaptver emisijas un absorbcijas no zemes izmantojuma, kā arī izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecību ( LULUCF ).

Kopienas līmenī pēdējā gada laikā ir sasniegts ievērojams progress, pateicoties vairāku svarīgāko vienoto un koordinējošo stratēģiju un pasākumu pieņemšanai un īstenošanai, kas izriet no Eiropas klimata pārmaiņu programmas ( ECCP ), piemēram, direktīva, kas savieno uz projekta balstītus mehānismus siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībai, Padomes lēmums siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam Kopienā, direktīva par koģenerācijas veicināšanu, priekšlikums regulai par fluorētām gāzēm, priekšlikums pamatdirektīvai par ekoloģiskās efektivitātes prasībām enerģiju patērējošiem izstrādājumiem un priekšlikums direktīvai par enerģijas tiešā izmantojuma efektivitāti un enerģijas pakalpojumiem un valsts kvotu piešķiršanas plāni ( NAP ) saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Visi pasākumi, kurus Komisija laika periodā no 2002.-2003. gadam apņēmās ierosināt, šobrīd ir uzsākti, izņemot vispusīgu pamatu infrastruktūras izmantošanai, izmaksas transporta nozarē un piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles ( IPPC ) atsauces dokumentu par vispārējās enerģijas efektivitātes tehnikām. Daudzus priekšlikumus jau ir pieņēmušas ES institūcijas.

Šobrīd spēkā esošie vai jau Komisijas ierosinātie tiesību aktu nosacījumi saskaņā ar ex ante ECCP aprēķiniem ES-15 izvērstos potenciālā emisiju daudzuma samazināšanā par apmēram 350-430 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, apjoms līdzvērtīgs samazināšanai par „-8 %”. Paredzēts, ka emisiju daudzuma samazināšana saskaņā ar šiem pasākumiem tiks realizēta nākamo divu gadu laikā, taču tas parādīsies tikai 2006. gada emisiju inventarizācijā, kuru publicēs 2008. gada monitoringa ziņojumā. Lielākajai daļai stratēģiju un pasākumu vēl ir jāpierāda to efektivitāte šajā jomā, un tām nepieciešama uzmanīga un strauja īstenošana valsts līmenī, kā arī atbilstošs monitorings un pārskats.

Vēl aizvien veikums dalībvalstu starpā saglabājas mainīgs. Kā parādīts 2. tabulā, vienpadsmit dalībvalstis ir ceļā uz savu emisijas samazināšanas saistību izpildi.

2. tabula: Indikatori stāvoklim attiecībā pret mērķi (indeksa punkti = procenti) ES-25

[pic]

Piezīme: Atstatums līdz mērķim procentuāli parāda bāzes gadam atbilstošas emisijas, tas parāda novirzi starp hipotētiskajiem 2002. gada mērķiem un to, kas patiesībā sasniegts 2002. gadā, pieņemot, ka procentuālā samazināšanās no bāzes gada līmeņiem notiek uz lineāra pamata. Tas pieņem, ka dalībvalstis pilnībā sasniedz savus mērķus, pamatojoties uz valsts pasākumiem, un tādēļ neietver Kioto mehānismu izmantošanu vai saskaņā ar Kioto protokolu pieļaujamo rādījumu samazināšanos. Kipra un Malta nav UNFCCC I pielikuma līgumslēdzējas puses, tādēļ tām nav izstrādāts mērķis saskaņā ar Kioto protokolu.

Avots : EVA, 2004.

Francija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir ES-15 dalībvalstis, kas ir ceļā, lai sasniegtu savas saistības, kas izriet no vienošanās par apgrūtinājuma sadalīšanu (Padomes Lēmums 2002/358/EK). Taču 12 dalībvalstis vēl joprojām atrodas virs to mērķa kursa: Īrija, Portugāle, Spānija par vairāk nekā 20 %. Piecām dalībvalstīm nepilnības ir pat palielinājušās, trijām (Somijai, Portugālei un Spānijai), salīdzinot ar 2001. gadu, par vairāk kā 1 %.

Kas attiecas uz galveno tautsaimniecības nozaru emisijām, 3. tabulā parādītas izmaiņas ES-15 kopš 1990. gada. Skatoties uz visu valstu statistiku, vispārsteidzošākais rezultāts ir tas, ka pretēji vispārējām tendencēm Apvienotajā Karalistē un Vācijā transporta emisijas samazinās, turklāt Vācijā jau trešo gadu pēc kārtas. Tas varētu būt vairāku faktoru ietekmē, piemēram, degvielas efektivitātes paaugstināšana, augstākas degvielas cenas un plašāka transporta stratēģija.

3. tabula: Izmaiņas ES-15 siltumnīcefekta gāzu emisijās pa nozarēm no 1990. līdz 2002. gadam, nozaru prognozes ar pašreizējiem un papildu pasākumiem 1990. - 2010. gadā un sadalījums pa nozarēm 2002. gadā [4]

[pic][pic]

[1] Turklāt 1. pielikumā sniegta detalizētāka analīze par reālo un plānoto progresu un par kopējām un koordinētām stratēģijām un pasākumiem, un 2. pielikumā sniegti šā ziņojuma pamata dati un kopējās un koordinētās stratēģijas un pasākumi.

[2] Aprēķins ES-25 ir novērtējums visām 25 dalībvalstīm, bet tas ir balstīts tikai uz 24 dalībvalstu emisiju datiem, jo Kipras dati tajā laikā nebija pieejami.

[3] Vairumam dalībvalstu 1990. gads ir bāzes gads attiecībā uz oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4) un slāpekļa oksīdu (N2O), bet 1995. gads - fluorētām gāzēm. Bāzes gads attiecībā uz CO2, CH4 un N2O Ungārijai ir vidēji 1985.-1987. gads, Slovēnijai 1986. gads un Polijai 1988. gads; 1990. gads ir bāzes gads attiecībā uz fluorētām gāzēm Francijai un Somijai.

[4] Lielākajai daļai dalībvalstu bāzes gads F-gāzēm ir 1995., nevis 1990. gads. Tas varētu nedaudz mainīt datus par rūpniecības procesu, bet 1990. gada dati par visām dalībvalstīm nav pieejami.