52004DC0611

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.09.2004

KOM(2004)611 galīgais

KOMISIJAS PAZIŅOJUMA PROJEKTS PADOMEI UN

EIROPAS PARLAMENTAM

1. Ievads

Pēdējā laikā virkne skandālu ir izraisījusi nestabilitāti kapitāla tirgos, radot zaudējumus kopējai ekonomikai. Viena gada laikā Enron akciju īpašnieki zaudēja aptuveni 67 miljardus ASV dolāru, atstājot esošos un bijušos darbiniekus ar nepietiekamām pensijām [1]. Tikai triju mēnešu laikā Parmalat tirgus kapitalizācija devalvējās par vairāk nekā 90%. Enron, Parmalat un arī citi uzņēmumi izmantoja un izmantos sarežģītas un neskaidras struktūras, ieskaitot filiāles ārzonu finanšu centros (OFC), īpašam nolūkam dibinātus uzņēmumus (SPV) un sarežģītus finanšu darījumus, bieži vien iesaistot trešās personas, lai investoriem būtu mazāka skaidrība par to darbībām. Risks, ko rada šāda prakse, ir jāsamazina.

Finanšu pakalpojumu rīcības plāns (FSAP) un Uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības rīcības plāns (Rīcības plāns)[2] jau nodrošina pareizu politiku efektīvai ES sistēmai, lai risinātu neseno skandālu izraisītās finanšu problēmas. Nav vajadzības būtiski mainīt vai papildināt šos rīcības plānus; drīzāk jāvirza uz priekšu to savlaicīga ieviešana un jānodrošina likumdošanas aktu piemērošanas strikta uzraudzība un efektīva kontrole. Šī paziņojuma mērķis ir sniegt vienotu pieeju finansiālas un korporatīvi ļaunprātīgas darbības bīstamo seku novēršanā, ietverot arī nodokļa uzlikšanu un likumu piemērošanu.

2. Konceptuālā uzbūve

Pret korporatīvo nelikumīgo darbību ir četras “aizsardzības”. Pirmā līnija ir iekšējā kontrole pašā uzņēmumā, īpaši no valdes locekļu puses.

1.attēls: Konceptuālā uzbūve

[pic]

Otrā aizsardzības līnija ir revidenti. Revidentiem jābūt neatkarīgiem un jāapstiprina, ka uzņēmuma grāmatvedība sniedz patiesu un godīgu uzņēmuma finansiālā stāvokļa pārskatu. Šajā aizsardzības līnijā ir arī konsultanti, t.i., uzņēmuma juristi, finanšu starpnieki un investīciju bankas, kas dod padomu, kā izmantot īpašam nolūkam dibinātus uzņēmumus (SPV), nodibināt uzņēmumu ārzonā, emitēt vērtspapīrus utt. Arī reitingu aģentūras un finanšu analītiķi ir šinī aizsardzības līnijā. Primārā problēma ir nodrošināt pāredzamību un līdz minimumam samazināt - un vismaz efektīvi vadīt – interešu konfliktus. Piemēram, starpnieki nedrīkstētu palīdzēt uzņēmuma vērtspapīru emisijā, ja tiem ir zināms, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs, gandrīz maksātnespējīgs vai ka tas nespēs atmaksāt parādu instrumentus.

Trešā aizsardzības līnija ir pārbaude un uzraudzība. Ieguldītājiem ir tiesības uzskatīt, ka uzraudzītāji nodrošina tiesību aktu ievērošanu. Tomēr nesenie skandāli parāda jomu, kur ir nepieciešami uzlabojumi, ieskaitot starpnozaru un starpvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību, kurām ir attiecīgas pilnvaras.

Ceturtā aizsardzības līnija ir tiesību aktu piemērošana. Tā ietver krimināllietu ierosināšanu un galvenokārt attiecas uz policiju, juridiskajām iestādēm un citām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par finansiālo noziegumu, tostarp EK finansiālajām interesēm kaitējošo nelegālo darbību apkarošanu. Likuma piemērošanai ar preventīviem sodiem var būt gan represīva, gan profilaktiska iedarbība. Visos gadījumos pastāv primāra ciešas sadarbības nepieciešamība starp tiesībaizsardzības darbiniekiem, un iestādēm, kas veic uzraudzību un kontroli.

3. Vēsturiskais fons

Jaunākais globālo finanšu skandālu sērijā ir Parmalat skandāls. Kriminālizmeklēšanas process turpinās un ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus. Ir redzams, ka no 1990. gadu vidus līdz 2001. gadam uzņēmuma Parmalat ikgadējie zaudējumi bija no 350 līdz 450 miljoniem eiro, tomēr uzņēmuma pārskatos bija uzrādīti pozitīvi ieņēmumi. Lai gan uzņēmumu grupas finansiālais stāvoklis bija patiesi slikts, ar finanšu starpnieku palīdzību tika emitētas miljardiem eiro obligāciju. Rezultātā privātiem ieguldītājiem piederēja nozīmīga šo obligāciju daļa. Kāpēc nedarbojās aizsardzības līnijas?

Parmalat piederēja sarežģīts filiāļu tīkls, virkne ārzonu uzņēmumu, lai izmantotu likuma, finanšu un nodokļu vides priekšrocības. Ne vienmēr bija skaidri kopīpašuma akciju īpašnieki. Uzņēmums izmantoja sarežģītas struktūras, tostarp SPV, kas bija iekļauti ārzonu finanšu centros, lai segtu tā parādu un lielu sava biznesa daļu neatspoguļotu bilancē. Piena pārstrādes uzņēmums Parmalat finanšu tehnikas pielietošanā nonāca galējībās, izmantojot šādus paņēmienus daudzu gadu laikā un dažādās jurisdikcijās gan Savienībā, gan ārpus tās.

Parmalat iekšējā kontrole kārtīgi nedarbojās. Pietrūka korporatīvās vadības un pārvaldes, kas izraisīja pirmās aizsardzības līnijas sabrukumu.

Ir arī būtiskas kļūdas revīzijā, kas izraisīja otrās aizsardzības līnijas sabrukumu, ko veicināja arī tas, kā darbojās dažas bankas, investīciju bankas, reitingu aģentūras un finanšu analītiķi. Bez šaubām daži starpnieki un konsultanti zināja, ka Parmalat bija augsta riska ieguldījums, taču daži izmantoja šo informāciju, lai tikai darītu zināmu šo informāciju citiem, samazinot savu risku vai iegūstot sev peļņu.

Arī trešā aizsardzības līnija nedarbojas. Viena no problēmām, kas skaidri parādās, ir nepietiekama sadarbība ar ārzonu jurisdikcijām. Iestādes, kas atbild par daudznacionālo uzņēmumu kontroli, un dažādās jurisdikcijās esošo finanšu iestāžu kopējais skaits var būt ļoti liels, un tiesībsargājošo iestāžu darbība var būt nepietiekama. Pat valsts līmenī bieži vien ir iesaistīta vairāk nekā viena uzraudzības iestāde.

Sarežģītu uzņēmuma struktūru izmantošana kopā ar sarežģītām reglamentējošām struktūrām var samazināt kontroli un izraisīt efektīvu noteikumu un uzraudzības nepilnības [3].

Izvērtējot banku, investīciju banku, reitingu aģentūru un finanšu analītiķu lomu Parmalat afērā, vairāk uzmanības jāpievērš riska novirzīšanai mazajiem ieguldītājiem finanšu sistēmā un nepietiekamai caurskatāmība uzņēmumu obligāciju tirgu. Tā kā sarežģītas finanšu shēmas tiek izmantotas, lai noslēptu gala īpašnieku, Komisija analizēs kāda turpmākā darbība ir nepieciešama.

4. Ko var darīt četru aizsardzības līniju nostiprināšanai?

Visām aizsardzības līnijām kopā jābūt pietiekami efektīvām, lai novērstu un kavētu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību. Pamatelementi ir šādi: pastiprināta pārredzamība; uzlabota izsekojamība un labāk saskaņota tiesību aktu piemērošana. Katrs elementam ir svarīgs, bet tie ir savstarpēji saistīti. Piemēram, stingru pārredzamības vai revidentu rotācijas likumu piemērošana tikai veicina aizsardzības līniju nostiprināšanu.

Tālāk ir aprakstītas ES iniciatīvas četru aizsardzības līniju nostiprināšanai [4].

5. Pirmā aizsardzības līnija – uzņēmuma iekšējā kontrole un korporatīvā pārvaldība

Uzņēmumu valdēm ir fiduciāras saistības pret pašu uzņēmumu, tā akcionāriem, kā arī pret ieinteresētajām personām kopumā.

ES līmenis

Kā jau ziņots Rīcības plānā Komisija:

- Tuvākajā laikposmā [5] noskaidros valdes locekļu kolektīvo atbildību par finanšu pārskatiem un svarīgāko ar finansēm nesaistīto informāciju, pastiprinās starpgrupu darījumu, kā arī saistīto pušu darījumu pārredzamību (ieskaitot SPV) un visiem reģistrētajiem uzņēmumiem būs pienākums ik gadu publicēt paziņojumu par uzņēmuma pārvaldību;

- Ilgākā laikposmā Komisija izskatīs kritērijus direktoru un negodīgas tirdzniecības diskvalifikācijai;

Turētāju akcijas un obligācijas var izmantot, lai noslēptu patiesos gala īpašniekus un finanšu plūsmu. Komisija ciešāk apsvērs šādu instrumentu izmantošanu un izstrādās priekšlikumus problēmu risināšanai.

Saskaņā ar direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem [6] Komisija analizēs obligāciju tirgus pārredzamību, tostarp riska novirzīšanu uz mazo ieguldītāju sektoru. Turpmākas iniciatīvas būs atkarīgas no rezultātiem.

6. Otrā aizsardzības līnija – neatkarīgas trešās personas

Revidenti ir vissvarīgākā trešā persona. Taču jāiekļauj arī grāmatvedības pakalpojumu firmas, bankas, investīciju baņķieri, juristi, kā arī reitingu aģentūras un finanšu analītiķi. ES līmenis

Saskaņā ar Rīcības plānu Komisija ir izstrādājusi direktīvu par ar likumu apstiprinātu auditu , kurā inter alia ir šādas prasības: revidentu grupas pilna atbildība par konsolidētajiem grāmatvedības pārskatiem; audita komiteju izveidošana sabiedrībās ar valsts kapitāla daļu; revidentu rotācija un sankciju režīmu pastiprināšana [7].

Muitas sadarbības jomā Komisija ir izstrādājusi regulu, lai novērstu naudas atmazgāšanu . Saskaņā ar regulu jābūt kontrolei pār skaidru naudu, pamatojoties uz deklarāciju sistēmu naudas summām virs 15 000 eiro, kā arī pilnvarām un sodiem, lai muitas iestādes varētu piemērot šo regulu.

Kā daļu no FSAP Komisija ir izstrādājusi trešo direktīvu, lai novērstu naudas atmazgāšanu , lai tā būtu saistoša arī tresta un uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem, lai gan Francija, Zviedrija, Grieķija un Luksemburga vēl nav pilnībā transponējušas otro direktīvu pret naudas atmazgāšanu [8]. Priekšlikuma būtība ir, lai visas Kopienā dibinātās finanšu iestādes piemērotu pret naudas atmazgāšanu vērstos noteikumus visās savās filiālēs vai meitas uzņēmumos, kuras atrodas ārzonās.

Tuvākajā laikposmā regula skars Finanšu darbības uzdevumu grupas naudas atmazgāšanas jautājumos (FATF) VII Īpašo ieteikumu attiecībā uz teroristu finansēšanu , jo būs jāsniedz pilna informāciju par no ES nosūtīto elektronisko naudas pārskaitījumu izcelsmi.

ECOFIN padomes sanāksme Oviedo 2002. gadā aicināja Komisiju stingrāk kontrolēt kredītreitingu aģentūras (CRAs) un finanšu analītiķus. Attiecībā uz CRA svarīgi ir četri jautājumi: CRA juridiskā neskaidrība saistībā ar pieeju informācijas emitentu iekšējai informācijai; veids kā CRAs veic kredītspējas novērtējumu; ieejas šķēršļi attiecīgajā nozarē; un interešu konflikti. 2004. gada 5. jūlijā Komisija CESR [9] pieprasīja šīs jomas izpēti, kas būtu Komisijas ziņojuma pamatā, kurš ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam līdz 2005. gada 31. jūlijam.

Attiecībā uz finanšu analītiķiem galvenie jautājumi ir sekojoši: nodrošināt to, ka ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir efektīvas sistēmas, lai novērstu vai vadītu interešu konfliktus, ka ieguldītāju intereses tiek aizsargātas, un ka emitenti rīkojas godīgi attiecībā pret analītiķiem. 2005. gadā Komisija veiks pasākumus, lai īstenotu Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem, par interešu konfliktu novēršanu un vadību attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību veiktajiem ieguldījumu pētījumiem. Direktīvas īstenošana par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu [10] ieguldījumu pētījumiem paredz brīvu režīmu, kas to papildina.

7. Trešā aizsardzības līnija – uzraudzība.

Dalībvalstīs jāievieš un jāpiemēro ES tiesību akti. Valsts uzraudzības iestādēm ir izšķiroša loma šajā posmā un tām jāsadarbojas valsts, ES vai starptautiskā līmenī. Nespēja īstenot un piemērot ES tiesību aktus ir liels šķērslis cīņā ar korporatīvi ļaunprātīgo darbību.

ES līmenis

Kā daļu no Rīcības plāna Komisija ir izstrādājusi direktīvu par ar likumu apstiprinātu auditu, saskaņā ar kuru atbilstoši finansēta, efektīva un neatkarīga publiskā uzraudzība ir visiem apstiprinātajiem revidentiem un auditorfirmām; starpvalstu sadarbību; un tā nosaka sistēmu sadarbībai ar trešām valstīm. Izstrādātās direktīvas galīgā versija jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2005. gada jūnijam.

Dalībvalstīs bieži vien vairāk nekā viena iestāde nodarbojas ar iestāžu uzraudzību, kuras darbojas savos finanšu tirgos . Šīm dažādajām iestādēm jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka reglamentējošā kontrole ir efektīva un atbilstoša.

Eiropas līmenī tika veikti pasākumi sadarbības uzlabošanai starp uzraudzības iestādēm, galvenokārt lai palīdzētu Komisijai izstrādāt Eiropas līmeņa [11] izpildes pasākumus. Taču ir svarīgi attīstīt arī ikdienas sadarbību starp uzraudzības iestādēm, piemēram, starp CESR dalībniekiem ir ieviesta brīvprātīgas sadarbības sistēma[12]. Tas ietver vērtspapīru tirgus uzraudzības iestāžu kontroli un likuma izpildi tādos gadījumos kā, piemēram, iekšējie darījumi, tirgus manipulācijas un citas krāpnieciskas vai manipulatīvas darbības. Līgumu parakstītājām iestādēm sistēma dod iespēju vadīt kopīgu lietu izmeklēšanu, sadalīt darbus un atbildību, un saskaņot paveiktā darba kontroli. Uzraudzības iestāžu sadarbība starpvalstu līmenī kā pienākums ir paredzēts dažās nesen pieņemtajās direktīvās, piemēram, Direktīvā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

CESR ir pieņēmusi standartu par tiesību aktu piemērošanas pasākumu [13] saskaņošanu attiecībā uz finanšu informāciju, lai inter alia nodrošinātu, ka ES uzraudzības iestādes var saņemt informāciju par visiem ES pieņemtajiem lēmumiem. CESR un citas komitejas arī plāno sesijas, kurās uzraudzības iestādes var koordinēt darbu un apmainīties ar pieredzi. Tomēr nesenie notikumi rāda, ka turpmāk vēl vairāk nepieciešams nostiprināt sadarbību starp uzraudzības iestādēm, piemēram, nosakot obligātu kopīgu lietas izmeklēšanu gadījumos, kad sarežģītas struktūras uzņēmumi veic darījumus virknē dalībvalstu; izmantojot riska noteikšanu uzraudzības pamatā; un izstrādājot vadlīnijas vienranga revīzijām, ieskaitot rezultātu publicēšanu, lai palīdzētu novērtēt labāko praksi.

Aizvien vairāk pieaugot finansiālo darījumu sarežģītībai vērtspapīru tirgus sfēras, uzraudzības iestādēm vēl ciešāk jāsadarbojas ar banku un apdrošināšanas jomām. Starp Eiropas un dalībvalstu līmeni jāpanāk skaidrāka darba dalīšana, piemēram, strādājot ar sarežģītām institūcijām, kuras veic starpvalstu darījumus tikai Eiropas līmenī.

Lai uzlabotu nodokļu sistēmas pāredzamību , ir nepieciešams atvieglot tai pieeju un apmainīties ar informāciju. Informācijas pieejamība citām uzraudzības iestādēm var būt svarīga no nodokļu iekasēšanas viedokļa, un tā varētu tikt nodota nodokļu iestādēm ārpus juridiskās sadarbības sfēras, lai labāk noteiktu grupas struktūru un izvietojumu ārzonu centros.

Lai atvieglotu finanšu plūsmas izsekojamību starp uzņēmumiem un nodokļu iestādēm sniegtu informāciju par labuma guvējiem, Komisija ilgtermiņā pārbaudīs iespēju dalībvalstīs izmantot vienotu tiešo nodokļu identifikācijas numuru uzņēmumiem, pamatojoties uz pieredzi ar PVN numuru.

Lai informācijas apmaiņā starp nodokļu iestādēm likvidētu pārējos šķēršļus, īpaši ir jāapsver divi jautājumi. Pirmkārt, ir jāpēta jautājums, vai pašreizējie Direktīvas par savstarpējo palīdzību [14] ierobežojumi kavē informācijas apmaiņu un traucē komplekso struktūru noteikšanu, tādu, kas tika izmantotas Parmalat gadījumā, un, ja tas apstiprinās, vai būtu vēlams tos grozīt vismaz tādā mērā, kā tie saistīti ar uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. Otrkārt, Eiropas Savienībai jāņem vērā iesāktais darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) par informācijas pieejamības uzlabošanu bankās saistībā ar nodokļu iekasēšanu un jāpārbauda, kā šos pētījumu rezultātus varētu labāk atspoguļot pastāvošajos Kopienas instrumentos.

Tuvākajā laika posmā jāveicina administratīvās sadarbības uzlabošana labāk izmantojot pastāvošos ES instrumentu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm Šie jautājumi tiks skatīti fiskālajos [15] semināros, koncentrējot uzmanību uz to, kā rīkoties nodokļu samaksas pārkāpumu gadījumos, kuros iesaistītas sarežģītas korporatīvas struktūras.

Vidējā laikposmā administratīvo sadarbību varētu uzlabot starp dažādām dalībvalstīm, bet valstu līmenī starp dažādiem dienestiem, paplašinot vienoto pētījumu apjomu tiešo nodokļu jautājumos [16].

Ilgākā laikposmā pamatojoties uz pieredzi ar automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu par nodokļu sekmīgu ieturēšanu no noguldījumu ienākuma, varētu pētīt vai šo praksi varētu izmantot citās tiešās aplikšanas ar nodokli jomās vai cita veida ienākumiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, pastāvošās drošības sistēmas Kopienas līmenī [17]. Attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma varētu palīdzēt procedūru paātrināšana, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu nodokļu samaksas pārkāpumu vai izvairīšanās gadījumos, un varētu izstrādāt šādai koncepcijai kopējas definīcijas tiešo nodokļu dēļ saskaņā ar OECD darbību šajā jomā.

Īsākā laikposmā Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus, kas vērsti pret nodokļu samaksas pārkāpumiem un izvairīšanos no nodokļu samaksas, iesaistot sarežģītas un neskaidras struktūras , tādas kā izmantoja Parmalat.

Centieni, uzlabot pārredzamību un informācijas apmaiņu, ir nesekmīgi, ja tie paredzēti tikai ES. Parmalat izmantoja ārzonu jurisdikcijas esošās nepārredzamās struktūras. Tāpēc Eiropas Savienībai jāveicina lielāka pārredzamība un informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, kā arī ar atkarīgajām vai saistītajām teritorijām , lai ģeogrāfiski pēc iespējas plašāk nodrošinātu to pieņemšanu un ieviešanu. Lai to izdarītu, būtiski ir nodrošināt labāku konsekvenci, nosakot ES politiku pret atsaucīgām un neatsaucīgām nodokļu oāzem . Ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka mūsu partneru rīcība ir pārredzama.

Pirmkārt, ES partneriem savās attiecībās ar ES jāatbalsta pārredzamība un informācijas apmaiņa finanšu un nodokļu jomās. Komisijas nodoms ir to apspriest tās politiskajā dialogā ar trešajām valstīm un pakļautajām teritorijām, kā arī apspriežot vai papildinot asociācijas līgumu, ar mērķi identificēt iespējamos attīstības ceļus. To var izmantot tādos sarunu procesos kā ekonomisko partnerattiecību līgumi ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna vai citām valstīm. Turklāt, lai sasniegtu mūsu mērķus, ES jābūt gatavai palīdzēt partnervalstīm izstrādāt reģionālos likumus par šiem jautājumiem. Tomēr to nebūtu jāuzskata par pašmērķi, lai veidotu pamatu nosacītībai un atlasei, bet gan par rīku standartu praktiskiem uzlabojumiem.

Otrkārt, pozitīvas darbības varētu palīdzēt atsaucīgajām partnervalstīm pārvarēt reglamentējošas, tehniskas vai ekonomiskas grūtības, ieviešot vairāk pārredzamības pastiprinātas tehniskās palīdzības formā, kurā ES kopumā ir ievērojama pieredze, vai ierobežota laika posmā caur kādu ekonomiskā atbalsta formu. Ir pieejami vairāki instrumenti, piemēram, Kotonou vienošanās. Valsts stratēģisko dokumentu ikgadējos un vidējā termiņa pārskatos arī varētu paredzēt zināmus pasākumus. Komisija uzraudzīs ārzonu valstu (OFCs) efektivitāti un progresu virzībā uz lielāku pāredzamību.

Treškārt, labvēlīgās nodokļu oāzes korporatīvo saistību un pārredzamības noteikumu īstenošana balstās uz divpusējiem informācijas apmaiņas līgumiem ar atsevišķām OECD dalībvalstīm. Komisija iesaka ES dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk noslēgt šādus līgumus.

8. Ceturtā aizsardzības līnija – darbība tiesību aktu piemērošanā

Izmeklēšanai un lietu ierosināšanai kopā ar preventīviem sodiem ir preventīvs un represīvs rezultāts. Tūkstošgades stratēģijā [18] ir ieteikumi par: organizētās noziedzības grupu ienākšanu juridiskajās vienībās; fiskalā krāpšana; jurisdikcijas saskaņošana, ņemot vērā finanšu kriminālpārkāpumu veidojošo elementu pamatnormas, un tiesību aktu caurlūkošana par saistībā ar parādnieka īpašumu atrašanu, iesaldēšanu un konfiskāciju. Progresa ziņojumā [19] ir pārskatu par pieņemtajiem vai plānotajiem pasākumiem.

Pamatlēmums (FD) tika pieņemts 2001.gadā [20], lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs attiecīgi pārkāpumu veidi tiek traktēti kā kriminālpārkāpumi un ir pakļauti preventīviem sodiem. 2001. gada jūnija Pamatlēmuma (FD) [21] mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstīs ir atļauta atmazgāto aktīvu iesaldēšana un konfiskācija, un ,ka naudas atmazgāšana attiecas uz plašu pārkāpumu loku. Izpildes ziņojumā [22] tika rezumēts, ka lielākā daļa dalībvalstu ir īstenojušas šo Pamatlēmumu (FD).

Visās dalībvalstīs ir finanšu izlūkošanas dienesti (FIUs). Tā kā naudas atmazgāšana nepazīst robežas, būtiska ir efektīva sadarbība starp finanšu izlūkošanas dienestiem (FIUs). ES līmenī šādai sadarbībai ir pievērsta uzmanība ar 2001.gada oktobra Padomes Lēmumu [23]. Komisija finansiāli atbalsta šo sadarbību caur finanšu izlūkošanas dienestu tīklu (FIU NET), kura mērķis ir izveidot automātisku komunikācijas bāzi.

2003.gada jūlija Pamatlēmums (FD) nosaka savstarpējās atzīšanas principus attiecībā uz īpašuma un liecību iesaldēšanas pieprasījumiem. Pamatlēmuma (FD) projekts par konfiskācijas pasākumu saskaņošanu [24] nosaka, ka, ja persona tiek notiesāta par organizētās noziedzības pārkāpumiem, tiesa var pieprasīt aktīvu konfiskāciju, lai gan tie nav ieņēmumi no nozieguma, par kuru persona ir notiesāta. Šis Pamatlēmuma projekts vēl arvien tiek apspriests dalībvalstu parlamentos, lai gan 2002.gada decembrī kopumā tas tika atbalstīs. Trešais Pamatlēmuma projekts nosaka konfiskācijas pieprasījumu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstu juridiskajām iestādēm [25]. 2004.gada jūnijā tas ari tika atbalstīts, bet vēl aizvien tiek debatēts daudzu dalībvalstu parlamentos.

ES līmenis

Jānostiprina sadarbība un informācijas apmaiņa attiecībā uz izmeklēšanu un lietu ierosināšanu. Lai atvieglotu iestāžu uzdevumu tiesību aktu piemērošanā, kad tās veic izmeklēšanas divās vai vairākās ES dalībvalstīs, tika nodibināts Eiropols. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka dalībvalstis nevēlas pārsūtīt informāciju un izlūkdatus Eiropolam, kas savukārt ietekmē Eiropola spēju nodrošināt vajadzīgo kriminālanalīzes attiecīgo vērtību Eiropas līmenī. 2002.gadā tika izveidots Eurojust, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp valstu iestādēm, kas izmeklē un ierosina lietas nopietnu noziegumu gadījumos divas vai vairākās dalībvalstis. Eirojust un Eiropols ir izveidojuši ciešas darba attiecības un 2004. gada jūnijā parakstīja sadarbības līgumu.

Būtiska ir sadarbība uzraudzības iestāžu un tiesību aktu piemērošanas līmenī . Izmeklēšana un veiksmīga lietu ierosināšana par korporatīvi nelikumīgo darbību nepieciešamas prasmes un speciālas zināšanas. Jāveicina sadarbība starp regulatīvajām iestādēm un tiesību aktu piemērošanas dienestiem. Viens no iespējamiem veidiem varētu būt saprašanās memorandi sadarbībai cīņā pret finanšu noziegumiem. Komisija turpinās pētīt šo jautājumu.

Svarīga ir arī sadarbība informācijas apmaiņā par banku kontiem un citu svarīgu ar bankām saistītu informāciju. Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās [26] pievienotajā protokolā ir paredzēts, ka dalībvalstu iestādes nodrošina informāciju par noteiktu personu banku kontiem un banku operācijām, kā arī spēju uzraudzīt šādus darījumus. Protokols vēl nav stājies spēkā. Tomēr Komisija ir ierosinājusi, ka piedāvātā Eiropas Pierādījumu garantija [27] aizvieto šo Protokolu attiecībā uz pieprasīto informāciju par bankas kontu esamību (kur informācija ir pieejama) un par iepriekšējiem bankas darījumiem ar šiem kontiem. Vēlākā laikposmā tiktu ieviesti vēl citi savstarpējās atzīšanas instrumenti un šajā procesā tiktu pievērsta uzmanība Protokola pārējiem noteikumiem, īpaši banku darījumu uzraudzībai.

ES līmenī svarīga loma korporatīvo pārkāpumu novēršanā un noteikšanā ir sadarbībai starp finanšu un citiem uzņēmējdarbības sektoriem un tiesībsargājošajām iestādēm. No vienas puses pastāv uzskats, ka ievērojams apjoms korporatīvi nelikumīgās darbības pārkāpumu netiek deklarēti. No otras puses tiek pieņemts, ka daudzi ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem tiek sniegti, bet tiem nav rezultātu. Komisijas nodoms ir veicināt sadarbību starp privāto un valsts sektoru, izmantojot ES Forumu organizētās noziedzības novēršanai, vairāk sekmēt pētniecības darbu un izstrādāt ES darbības plānu par partnerattiecību veidošanu starp valsts un privāto sektoru.

Finansiālā izmeklēšana spēlē vadošo lomu cīņā ar korporatīvi nelikumīgo darbību. Vidējā laikposmā Komisija izstrādās ES programmu, lai veicinātu finansiālo izmeklēšanu. Gan Enron, gan Parmalat skandāla gadījumā apzināta dokumentu iznīcināšana ir bijis nopietns šķērslis finansiālajā izmeklēšanā. Šāda darbība ir bargi sodāma ne mazāk ES mērogā. Lai to panāktu, vidējā laikposmā Komisija apsvērs attiecīga instrumenta izstrādāšanas iespēju.

Korporāciju nelikumīgas darbības novēršanā izšķiroša loma ir finanšu plūsmas izsekojamība . Elektroniskajiem norēķiniem nav sistemātiskas izsekojamības. Šā jautājuma risināšanā nepieciešams izpētīt, vai elektroniskie maksājumi pat atvērtajos tīklos būtu jāuzskaita un jāuzglabā. Pašlaik Pierādījumu elektroniskās meklēšanas kiberrīku (Ctose) fondā tiek veidoti kiberrīki (Ctose) [28], kas dotu iespēju ievākt elektroniskos pierādījumus, kuri tiktu izmantoti krimināltiesas procesā.

Par to cik e-komercija, e-naudas darījumi vai citi internetā bāzēti finansiāliem darījumi tiek izmantoti kriminālās darbībās, nav ticamas skaitliskā informācijas. Tāpēc tiek plānots projekts, lai identificētu finansiālās noziedzīgās darbības un tendences interneta kā maksājumu infrastruktūras izmantošanā un noteiktu to apjomus, ieskaitot pastiprinātas izsekojamības potenciālos risinājumus.

Pašlaik diskvalifikācijas rezultāti aprobežojas ar tās dalībvalsts teritoriju, kura ir pieprasījusi diskvalifikāciju. Dažas diskvalifikācijas kategorijas jāatzīst un jāizpilda visā ES. 2004. gadā Komisija izteiks priekšlikumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par kriminālapsūdzībām un diskvalifikācijām. Ir nepieciešams efektīvs šīs informācijas pārraides mehānisms, lai nodrošinātu, ka diskvalifikācijas tiek piemērotas visā ES [29].

Uz korporatīvās atbildības analīzes pamata ES politika, ja pienāktos, varētu uzlikt naudas un citus sodus par spēkā esošo tiesību aktu neievērošanu. Šādām sankcijām parasti jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

2003. gada 28. maijā Komisija pieņēma Paziņojumu par visaptverošu ES pretkorupcijas politiku [30]. Komisija aktīvi seko reakcijai uz paziņojumu, mudinot dalībvalstis izpildīt tajā paredzētos pienākumus.

Efektīva atmazgātās naudas identifikācija, iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija tiks pastiprināta, ja dalībvalstis nodibinās speciālas valsts iestādes. Šādu iestāžu neformāls sadarbības tīkls tālāk pastiprinātu to efektivitāti. Ilgākā laikposmā Komisija pārbaudīs, vai ir vajadzība pēc instrumenta izveidošanas aktīvu dalīšanai un konfiscēto līdzekļu atdošanai.

Turpmākās iniciatīvas ir PFI Konvencijas 2.protokola [31] un priekšlikuma par savstarpējo administratīvo palīdzību Kopienas finansiālo interešu aizsardzībā ratifikācija, kuras mērķis ir nostiprināt savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu, EK cīnoties pret nodokļu maksāšanas pārkāpumiem un ar tiem saistīto naudas atmazgāšanu.

9. Nobeigums

Lai gan daudzi sagatavošanā esošie ES politikas virzieni aptver plašu problēmu loku, pašlaik ir vajadzība paātrināt īstenošanu un tiesību aktu piemērošanu. Tomēr, no šī paziņojuma izriet, ka ir vajadzīgas jaunas politiskās iniciatīvas nodokļu un trešo pīlāru jomās, lai mazinātu vēlēšanos veikt korporatīvās un finansiāli nelikumīgās darbības.

Annex 1: International level

Below is set out some international initiatives that will contribute to reinforcing the lines of defence.

1 st line of defence - International level

Accounting standards are crucial to the first line of defence. Therefore the accounting standard setting process itself must be as transparent as possible. The Commission has engaged in a reform process to make the International Accounting Standards Board (IASB) improve its working methods. The reform should be carried through by 2005.

2 nd and 3 rd line of defence - International level

Both the EU and the OECD achieved significant progress in tackling harmful tax practices based inter alia on non-transparency. Part of the OECD work is oriented towards so-called tax havens, and more than 30 offshore financial centres committed to the OECD principles of transparency and exchange of information in tax matters. An OECD Model Agreement on Exchange of Information on tax matters was jointly elaborated by OECD countries and cooperative tax havens. Its implementation is subject to OECD members and cooperative tax havens together setting those standards of transparency to be applied to access relevant information, detail the type of information to be made available, the persons concerned and how to record the accounts.

Although, subject to their EU commitments, EU Member States are free to define their position on direct tax matters within the OECD, the Commission considers it desirable that they have a more coordinated approach in setting standards to be applied in offshore financial centres, to ensure that such standards adequately facilitate information exchange with the EU.

The implementation of the cooperative tax havens' commitments, and of transparency rules, relies on bilateral exchange of information agreements with individual OECD member countries. The Commission recommends EU Member States to rapidly conclude such agreements to better promote transparency towards offshore financial centres.

The EU has strong relationships with some offshore centres that lack transparency, in which Parmalat had subsidiaries, and that were scrutinized by international initiatives promoting transparency. These EU relationships could be used to promote the principles of transparency and exchange of information, in line with the guiding principle the Commission adopted in 2001 that “ better consistency should be sought in defining EU policies towards cooperative and non cooperative tax havens .” The time has now come for concrete actions to ensure that our partners are transparent.

First, the EU partners should support transparency and exchange of information in the financial and tax fields in their relations with the EU. The Commission intends to discuss this in its policy dialogue with third countries and dependent territories, as well as possibly when negotiating or updating an association agreement, with a view to identifying possible ways forward. This could be applied to ongoing negotiations such as the economic partnership agreements with the African, Caribbean and Pacific or other countries. In addition to this, in order to achieve our objectives, the EU should be prepared to assist partner countries to put in place regional rules on these issues. It should however not be considered as a scoreboard aimed at setting up a basis for conditionality or selectivity, but as a tool for practical improvements in standards.

Second, positive actions could help cooperative partners to overcome difficulties of regulatory, technical or economic nature when introducing more transparency, in the form of reinforced technical assistance, where the EU as a whole has a considerable experience, or through some form of economic support for a limited period of time. Several instruments are available, e.g. the Cotonou agreement. The annual and mid-term reviews of Country Strategy Papers could also provide for appropriate actions. The Commission will monitor the efficiency and the progress made by offshore financial centres towards more transparency.

Financial market supervisors cooperate internationally Securities supervisors within the International Organization of Securities Commissions (IOSCO). Banking supervisors within the Basel Committee; Insurance supervisors cooperate within the International Association for Insurance Supervisors (IAIS). Pension regulators also have an international network. The Basel Committee, IOSCO and IAIS have established a Joint Forum to examine supervisory issues of common interest. The Joint Forum is currently analysing Credit Risk Transfer and it has recently published a report on enhanced disclosure.

Within IOSCO the following aspects are subject to scrutiny: corporate governance and the role of independent directors; auditor oversight and the effectiveness of audit standards; regulatory oversight; use of complex corporate structures (e.g. special purpose vehicles and complex shareholding structures); role of market intermediaries and market “gatekeepers,” such as investment banks and broker-dealers; role of private-sector information analysts (e.g. securities analysts and credit rating agencies); and offshore financial centres. In IAIS a discussion is how the US accreditation system can inspire an international accreditation system for supervisors supervising reinsurance companies.

As in the field of accounting, the Commission considers it important that global standards are used in auditing . The Commission has proposed in the 8th Company Law Directive that all statutory audits prescribed by Community law should be carried out in accordance with International Standards on Auditing (ISAs). Adoption by the Community of ISAs will be subject to strict conditions, such as the respect of proper due process. A final decision on whether and to what extent to endorse ISAs will depend largely on satisfactory governance arrangements relating to the operation of the International Auditing and Assurance Standards Board. This will help to secure the recognition of EU audited financial statements also in third country jurisdictions. It is also a logical consequence of the introduction of International Accounting Standards in the EU. The objective is that ISAs are applied worldwide.

4 th line of defence - International level

The UN Convention against Corruption will be signed by the Commission on behalf of the EC, upon receipt of the necessary authorisation by the Council. The majority of Member States and acceding countries signed the UN Convention in December 2003.

Council of Europe:

Council of Europe Conventions on corruption | Signature | Ratification | Entry into force |

Civil Law Convention | All MS except ES, NL, PT | All | FI, EL only | All except LV and CY | FI, EL | All except LV and CY |

The Council of Europe has established a monitoring mechanism (GRECO) in respect of the implementation of these Conventions. All Member States (except Italy and Austria) are members of GRECO.

A new Protocol to the Council of Europe Convention on Money Laundering is currently negotiated. Issues considered include preventive duties of control for money laundering purposes, terrorist financing and international cooperation in criminal matters that touch both on first and third pillar competencies.

Moreover, it is important to mention the anti-fraud agreement with Switzerland , which following a subsequent Council Decision will have to be adopted by the Community and the Member States.

Annex 2: Overview of initiatives to reinforce the four lines of defence

1ST LINE OF DEFENCE – INTERNAL CONTROL IN THE COMPANY |

Short term – Actions completed before end 2004 | Medium Term – December 2005 | Long term |

EU-action | Revision of accounting directives (transparency in/of groups structure and activities, including any use of special purpose vehicles; clarify responsibility of directors for the financial statements and key non-financial information; and listed companies to publish annual corporate governance statement) (Lead: MARKT)* Recommendation on the role of (independent) non-executive or supervisory directors (Lead: MARKT)* Recommendation on directors remuneration (Lead: MARKT)* Set up Corporate Governance Forum (Lead: MARKT)* Follow the work of the IASB and endorse international accounting standards as appropriate (Lead: MARKT)* Initiate study on beneficial ownership (Lead: MARKT) | Final adoption of accounting directives by Council and EP – December 2005 (Lead: MARKT)* Final adoption of implementing measures for the transparency directive – 2005 (Lead: MARKT)** Proposal on facilitating the exercise of shareholders rights cross border voting – 2005 (Lead: MARKT)* Follow the work of the IASB and endorse international accounting standards as appropriate (Lead: MARKT)* Report on beneficial ownership – including recommendations for actions – December 2005 (Lead: MARKT) | Proposals on key aspects of directors’ liability (disqualification of directors and wrongful trading) – 2006 (Lead: MARKT)* Follow the work of the IASB and endorse international accounting standards as appropriate (Lead: MARKT)* |

International level | EFRAG and IASB reformed – June 2005(Lead: MARKT) | Worldwide application IAS standards (Lead: MARKT)* |

* Initiatives that were announced in the Action Plan on Company Law and Corporate Governance. The initiative regarding disqualification of directors and wrongful trading has been moved forward to 2006

** Initiative that is part of the Financial Services Action Plan

2ND LINE OF DEFENCE – INDEPENDENT THIRD PARTIES |

Short term – Actions completed end 2004 | Medium Term – December 2005 | Long term |

EU-level | Directive on statutory Auditing (revised 8th company law directive) (Lead: MARKT)* Third Anti Money Laundering Directive (Lead: MARKT)** Regulation to implement FATF Special Recommendation on Terrorist Financing (Lead: MARKT)**** Report on Financial Analysts (Lead: MARKT)*** Official position on rating agencies (Lead: MARKT)*** | Final adoption of directive on statutory auditing by Council and EP– June 2005 (Lead: MARKT) Third Anti Money Laundering - Final adoption by Council and EP – first half of 2005 - (Lead: MARKT)** Poss. follow up on financial analysts – June 2005 (Lead: MARKT)*** Poss. follow up on rating agencies – June 2005 (Lead: MARKT)*** Implementing measures for Directive for Markets in Financial Instruments – Conflict of Interest - June 2005 (Lead: MARKT)** Adoption of the proposal on customs cooperation – December 2005 (Lead: TAXUD) | Implementing measures for Directive for Markets in Financial Instruments – December 2006 (Lead: MARKT)** |

International level | Regulatory cooperation on Audit standards (Lead: MARKT)* | Influence ISAs - providing conditions are met ISAs will be endorsed – June 2005 (Lead: MARKT)* | Worldwide application of ISAs (Lead: MARKT)* |

* Initiatives that were announced in the Action Plan on Company Law and Corporate Governance.

** Initiative that is part of the Financial Services Action Plan

*** Follows from the meeting in the ECOFIN-Council in Oviedo in April 2002. MEP Kataforis has also in a report by the European Parliament raised the issue of Credit Rating Agencies

**** Originally part of the planned new legal framework for payments but separated out.

3RD LINE OF DEFENCE – SUPERVISION AND OVERSIGHT |

Short term – Actions completed before end 2004 | Medium Term – December 2005 | Long term |

EU-level | Initiate study on consequences for retail investors and transparency in the bond market. (Lead: MARKT) Schedule Fiscalis seminars promoting best practices to deal with complex corporate structures(Lead: TAXUD) | Report on implications for retail investors – recommendations for action – December 2005 (Lead: MARKT) Examine with MS relevant information to be passed on to tax authorities (Lead: TAXUD) Working party to develop concrete proposals targeted at tax fraud and tax avoidance cases involving complex non-transparent structures (Lead: TAXUD) Consider developing common definitions of tax fraud and avoidance (Lead: TAXUD) Propose revision of the Mutual Assistance directive – December 2005 (Lead: TAXUD) Propose/consider improvements on access to bank information for tax purposes – December 2005 (Lead: TAXUD) | Explore extension and improvement of automatic exchange of information by use of new technology – 2006 (Lead: TAXUD) Examine with Member States the possibility of a company identification number for direct tax purposes (Lead: TAXUD) |

International level | IOSCO task force on Parmalat (Lead: MARKT) Joint Forum Report on Enhanced Disclosure (Lead: MARKT) Further good governance on supervisory issues relating to tax, financial services etc. Ensure that EU partners support transparency and exchange of information principles in the financial and tax fields. Positive actions towards our most cooperative partners. (Lead: TAXUD) Recommend Member States to conclude exchange of information agreements with offshore financial centres. (Lead: TAXUD) | Joint Forum Report on Credit Risk Transfer – December 2005 (Lead: MARKT) Coordination between MS and the Commission on line to pursue in the OECD group on accounts (Lead: TAXUD) |

* Initiatives that were announced in the Action Plan on Company Law and Corporate Governance.

** Initiative that is part of the Financial Services Action Plan

*** Follows from the meeting in the ECOFIN-Council in Oviedo in April 2002.

**** Originally part of the planned new legal framework for payments but separated out.

4TH LINE OF DEFENCE – LAW ENFORCEMENT |

Short term – Actions completed before end 2004 | Medium Term – December 2005 | Long term |

EU-level | Framework Decision on confiscation of crime-related proceeds, instrumentalities and property (lead JAI) Framework Decision on the execution in the EU of confiscation orders (lead JAI) Communication on EU Disqualifications – could address an information exchange mechanism to ensure that disqualified professional persons including company directors, cannot re-enter that profession in another MS. (lead JAI) Commission Proposal on mutual administrative assistance on the protection of the Community’s financial interests against fraud and any other illegal activities which has been adopted by the Commission on 20 July ((COM2004)509). (Lead: OLAF) | Improved cooperation among FIUs via FIU-NET – December 2005 (lead JAI) MoU – FIU and supervisors – December 2005 (Lead: JAI) Improved cooperation FIU’s and other law enforcement authorities – December 2005 (Lead: JAI) Program on investigative techniques – December 2005 (Lead: JAI) Instrument on obstruction of justice to include such things as wilful destruction of documents to destroy financial paper trail. December 2005 (Lead: JAI) Develop enhanced co-operation between private and public sector stakeholders with a common interest to combat/reduce organised crime (EU Action Plan on Public Private Partnerships). (lead JAI) Traceability of on-line financial flows – Launch of Research Project re money laundering and other financial crime vulnerabilities of the Internet as payment infrastructure. (lead JAI) Promote establishment of national bodies specialised in identification, seizing, freezing and confiscation of criminal assets. Promote co-operation among such bodies including establishment of network of “asset recovery bodies”. (lead JAI) Ratification of the 2nd protocol of the PFI Convention (Lead: OLAF) Follow up to anti-fraud agreement with Switzerland by Council Decision on signature and conclusion of this agreement. Subsequent implementation the Community and Member States. (Lead: OLAF) | Instrument on asset sharing and restitution of confiscated proceeds (lead JAI) Corporate liability – develop EU policy on administrative, civil and criminal corporate liability. (lead JAI) |

International level |

[1] Los Angeles Times: “Enron is Proving Costly to Economy” (“Enron ekonomikai izmaksā dārgi”), 2002 .gada 20. janvāris

[2] KOM(1999)232 un KOM(2003)284 galīgais

[3] HSBC darbojas 79 jurisdikcijās un apgalvo, ka tai jāstrādā ar vairāk nekā 370 iestādēm, kas izmaksā aptuveni 320 miljonus eiro gadā. (HSBC Holding PLC gada pārskats, 7. un 30.lpp.) Pēc paplašināšanās tikai ES vien ir aptuveni 50 iestādes, lai uzraudzītu aizvien sarežģītākās banku transakcijas un produktus.

[4] 1. pielikumā izklāstītas dažas starptautiskās iniciatīvas.

[5] “Tuvākajā laikposmā” nozīmē līdz 2004.gada beigām; “vidēji ilgā laikposmā” nozīmē līdz 2005. gada decembra beigām; un “iniciatīvas ilgākam laikposmam ” nozīmē pēc 2006.gada.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/39/EK.

[7] Priekšlikums EP un Padomes Direktīvai par ar likumu noteiktu gada pārskatu auditu un konsolidētajām grāmatvedības atskaitēm, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK – KOM(2004)177 galīgais 2004.gada 16.marts.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra Direktīva 97/2001/EK par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanas nolūkos novēršanu.

[9] Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteja

[10] Komisijas Direktīva 2003/125/EK

[11] Eiropas vērtspapīru tirgus komiteja (ESC), Eiropas Banku komiteja (EBC), Eiropas Apdrošināšanas un pensiju komiteja (EIOPS); Eiropas vērtspapīru tirgus regulatoru komiteja (CESR); Apdrošināšanas un darba pensijas uzraudzības komiteja (CEIOPS) un Banku uzraudzības komiteja (CEBS).

[12] 1999.gada janvāra Daudzpusējais memorands par informācijas apmaiņu par norisēm vērtspapīru tirgū

[13] CESR / 03-317c

[14] Īpaši Direktīvas par savstarpējo palīdzību 8.pants, kas neuzliek “nekādas saistības dalībvalstij, no kuras ir pieprasīta informācija, veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja tā ir pretrunā ar tiesību aktiem vai administratīvo praksi, kas attiecas uz valsts kompetento iestādi, kurai ir tiesības veikt izzināšanu vai savākt nepieciešamo informāciju”.

[15] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 1998.gada 30.marta LĒMUMS Nr. 888/98/EK , ar ko izveido Kopienas darbības programmu netiešās aplikšanas ar nodokļiem sistēmas uzlabošanai iekšējā tirgū.

[16] Regula 1798/2003 jau paredz vienotu izmeklēšanu netiešo nodokļu jomā

[17] CCN/CSI platforma

[18] Organizētās noziedzības novēršana un kontrole: Eiropas Savienības stratēģija jaunās tūkstošgades sākumā, OV C 124 no 03.05.2000., 1.lpp.

[19] Divreiz gadā iznākošais progresa ziņojums tiek atjaunots, lai sniegtu pārskatu par sekmēm “brīvības, drošības un taisnības” sfēras radīšanā Eiropas Savienībā (2003.gada otrā puse ) 30.12.2003., KOM(2003)812 galīgais

[20] Padomes 2001.gada 28.maija Pamatlēmums par bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanas un viltošanas apkarošanu (2001/413/JHA) OV L 149 02.06.2001., 1.lpp.

[21] Pamatlēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgā darbībā gūtas peļņas identifikāciju, izsekošanu, iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju 2001/500/JHA OV L 182 05.07.2001.

[22] Komisijas ziņojums, pamatojoties uz Padomes 2001.gada 26.jūnija Pamatlēmuma 6.pantu KOM(2004)230 galīgais (2004. gada 5.aprīlis).

[23] Padomes 2000.gada 17.oktobra Lēmums par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu izmeklēšanas dienestiem attiecībā uz informācijas apmaiņu. 2000/642/JHA

[24] Pamatlēmuma projekts par ar noziegumu saistīto ienākumu, starpniecības naudas un īpašumu konfiskāciju, OV C 184 , 02.08.2002

[25] Pamatlēmuma projekts par konfiskācijas pieprasījumu izpildi, OV C 184, 02.08.2002., 3.-5. lpp.

[26] Noteikts ar Padomes 2001. gada 21. novembra Aktu OV C 326, 21.11.2001., 1. lpp.

[27] KOM(2003)688.

[28] Pierādījumu elektroniskās meklēšanas kiberrīki

[29] Skatīt arī KOM(2004)221

[30] KOM(2003)317 galīgā versija

[31] Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību protokols (OV C 313 23.10.1996., 1. lpp.) EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME