5.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/48

—

tēmu Priekšlikums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Sociālo fondu un par tēmu

—

Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu — PROGRESS

1.1

uzsver, ka minētā regula ietilpst regulu kopumā attiecībā uz struktūrfondiem, kuru Eiropas Komisija kopā ar citām likumdošanas iniciatīvām iesniegusi 2004. gada 14. jūlijā. Regulā ir izklāstīti vispārīgie noteikumi, kas reglamentē Eiropas Sociālo fondu (še turpmāk — “fondu” vai “ESF”) kopumā un kuros noteikts to darbību raksturs, ko fonds var finansēt saskaņā ar konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi. Regulā ir izklāstīti arī pārējie starpnozaru noteikumi, kas ietekmēs fonda uzsāktos pasākumus;

1.2

uzsver, ka fondam līdz šim ir bijusi nozīmīga finansiāla loma nodarbinātības politikā, uzsākot darba vietu skaita pastāvīgas palielināšanas procesu. Bez tam fonds ir veicinājis ievērojama skaita aktīvo politiku izveidi nodarbinātības jomā valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Fonda saistība ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju (EES) pašreizējā plānošanas posmā ir devusi īpaši vērtīgus rezultātus minētajā jomā. Reģionu komiteja izsaka cerību, ka fonda saikne ar Lisabonas stratēģiju būs tikpat pozitīva;

1.3

uzsver, ka Eiropas Sociālā fonda galvenais uzdevums ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, atbalstot dalībvalstu politikas, kuru mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību, paaugstināt kvalitāti un produktivitāti, veicināt sociālo integrāciju un nodarbinātības atšķirību samazināšanu reģionālā līmenī saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijā noteiktajām pamatnostādnēm un ieteikumiem. Minētā stratēģija ir pārskatīta 2003. gadā, lai pielāgotu to Lisabonas stratēģijai un vēl vairāk tuvinātu ekonomiskās un sociālas kohēzijas politikai;

1.4

atzīmē sīka izklāsta un precizitātes trūkumu regulas priekšlikuma pašreizējā formulējumā. Dažreiz, lai izprastu patieso darbības jomu, regula būtu salīdzināma ar citiem juridiskajiem instrumentiem, kas nav izskatīti šajā atzinumā, kā, piemēram, finansējumu, kurš iezīmēts paredzētajiem pasākumiem, vai aspektiem saistībā ar partnerattiecību formu, kas pastiprinātu regulas ietekmi;

1.5

jo īpaši uzsver bažas par funkcijām, kas piešķirtas dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm, lai nodrošinātu fonda mērķu sasniegšanu, bez jebkādas atsauces minētajās partnerattiecībās uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm; vēlas uzsvērt reģionālo un vietējo varas iestāžu plašākas un ciešākas iesaistes nepieciešamību attiecībā uz fonda pasākumu noteikšanu, plānošanu un īstenošanu saskaņā ar subsidiaritātes principu, vienlaikus respektējot katras dalībvalsts institucionālo struktūru;

1.6

ņem vērā trešajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju iekļautos apgalvojumus, kas attiecas uz iedzīvotāju novecošanas problēmu Eiropā un tās netiešo ietekmi uz darba vidi. Kā noteikts minētajā dokumentā un atbilstoši jaunākajām prognozēm paredzams, ka cilvēku skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem līdz 2025. gadam ES samazināsies par 10 %. Šādas situācijas rezultātā pieaugs to cilvēku skaits, kas ir vecāki par 65 gadiem. Īsi sakot, iedzīvotāju populācijas novecošana izraisīs ES strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Minētā prognoze pierāda nepieciešamību uzturēt ES ekonomisko izaugsmi un paaugstināt nodarbinātības līmeni, vienlaikus ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos. Šeit Komiteja vēlas atsaukties uz tās atzinumu (pieņemts 56. plenārās sesijas laikā 2004. gada 29. septembrī) par Komisijas paziņojumu “Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū”;

1.7

uzskata, ka ar paredzamo fonda regulu jāīsteno nodarbinātības iespēju mūža garumā nodrošināšanas un abu dzimumu darba ņēmēju, kas ir vecāki par 40 gadiem, pārkvalificēšanās politika, kā arī jauniešu iekļaušanās darba tirgū, kas nav atspoguļota priekšlikumā par minēto regulu. Aktīva novecošana un pakāpeniska pensionēšanās jāveicina atbilstīgi ilgtspējības kritērijiem;

1.8

uzskata, ka minētajā regulā ir ieteicams ņemt vērā konkrētās ekonomiskās un sociālās problēmas, kādas šobrīd ir attālāko reģionu pilsētu teritorijās, salīdzinājumā ar citiem, attīstītākiem Eiropas apgabaliem. Minētā situācija varētu iekļaut problēmas, ar ko saskaras visi pilsoņi saistībā ar nodarbinātības dienestu pieejamību; uzskata, ka sociālās problēmas izskatāmas visā to daudzveidībā, lai apmierinātu Eiropas pilsētu ļoti dažādās vajadzības;

1.9

atbalsta Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS publicēšanu, jo īpaši, ņemot vērā to, ka priekšlikumā par regulu nav nekādas atsauces uz minēto Kopienas iniciatīvu. Reģionu komiteja iesaka veicināt atsauces uz minēto programmu iekļaušanu priekšlikumā attiecībā uz regulu par Eiropas Sociālo fondu;

1.10

ar gandarījumu atzīmē noteikuma par konsekvenci un komplementaritāti iekļaušanu priekšlikumā attiecībā uz lēmumu par PROGRESS programmu. Visiem struktūrfondu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, atbalstītajiem pasākumiem jāpiemēro konsekvences, komplementaritātes un koncentrācijas princips;

1.11

atgādina, ka 2001. gada jūlijā Komisija ir pieņēmusi Balto grāmatu par Eiropas pārvaldīšanu, kuras mērķis ir padarīt pieejamu atklātībai Eiropas politikas veidošanas procesu; atgādina arī to, ka minētajā procesā, veidojot un izplatot ES politiku, būtu jāiesaista vairāk cilvēku un organizāciju, kā rezultātā būtu nodrošināta lielāka atklātība, pārskatatbildība un atbildība visām attiecīgajām personām. Reģionālo un vietējo varas iestāžu pastiprināta iesaistīšana ES politiku izstrādē dažās dalībvalstīs pierāda arī minēto dalībnieku nozīmīgumu politikas veidošanā, atspoguļojot to pieaugošo pārskatatbildību un pilsoņu un pamatorganizāciju paplašināto iesaisti vietējās demokrātiskajās norisēs. Uzskata, ka iepriekš minētais jāņem vērā, īstenojot regulu par struktūrfondiem un jo īpaši regulu par Eiropas Sociālo fondu;

1.12

ar gandarījumu atzīmē, ka priekšlikumā attiecībā uz regulu iekļauta skaidra norāde uz inovāciju, tādēļ, ka tas precīzi atbilst Lisabonas stratēģijas filozofijai, kas iesaka izveidot Eiropas pētniecības un inovāciju telpu;

1.13

uzskata, ka regulas priekšlikuma, Eiropas nodarbinātības stratēģijas un Lisabonas stratēģijas savstarpējā saistība ir uzslavas cienīga un ka tā vairos Eiropas Savienības juridisko un finanšu instrumentu efektivitāti; vēlas izteikt bažas par skaidrības trūkumu, ko tā atzīmējusi dažos priekšlikuma pantos, attiecībā uz jautājumiem saistībā ar saturu, kā arī saistībā ar finansējumu, un kuri ir izvirzīti visā šajā atzinumā; visbeidzot, uzskata, ka precīzāki noteikumi paredzamajai regulai būs tikai ieguvums.

2.1

izsaka cerību, ka tad, kad būs jānosaka ESF uzdevumi, 2. panta 1. punktā iekļaus īpašu norādi uz atbalstu dalībvalstu politikai saistībā ar atbilstību dzimumu līdztiesības principam, tā kā EK Līguma 2. pantā un Konstitucionālā Līguma I-2. un I-3. pantā šim principam piešķirta liela nozīme; arī atbalstu politikai nediskriminācijas jomā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, jo regulas priekšlikuma tekstā šādas norādes nav. Reģionu komiteja atgādina, ka paredzamās PROGRESS programmas viens no konkrētajiem uzdevumiem ir īstenot nediskriminēšanas principu, un tādēļ iesaka iekļaut to regulā;

2.2

iesaka, ka līdz ar atsauci uz Eiropas nodarbinātības stratēģiju regulas priekšlikuma pamattekstā jāiekļauj arī atsauce uz Lisabonas stratēģiju, tādēļ ka, pamatojoties uz minēto dokumentu, Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zinātnes atziņām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē, kas ir spējīga nodrošināt noturīgu ekonomisko izaugsmi, radot aizvien vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju. Reģionu komiteja uzskata, ka fonda atbalstītajiem pasākumiem jāveicina minētā mērķa sasniegšana;

2.3

uzskata, ka vietējās un reģionālās varas iestādes jāiesaista ikgadējās nodarbinātības politikas pamatnostādņu izstrādē un īstenošanā. Tā kā minētās pamatnostādnes nodrošina ideālu shēmu fonda izmantošanai, nosakot šādas izmantošanas prioritātes, ar vietējām un reģionālajām varas iestādes jāapspriežas un tās pilnībā jāiesaista minēto prioritāšu noteikšanā. Minētais aspekts, kas ir apspriests Reģionu komitejas 1998. gada 18. un 19. janvāra 26. plenārsēdē pieņemtajā atzinumā par priekšlikumu attiecībā uz Padomes regulu par Eiropas Sociālo fondu, ir mērķis, no kura Reģionu komiteja nevar atteikties jaunajā plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam;

2.4

iesaka, ka mācību un izglītības pasākumi, kas galvenokārt iekļauti mērķī “Konverģence”, iekļaujami arī mērķī “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” un ka minētais jautājums apspriežams, ieviešot lielāku skaidrību; bez tam iesaka iekļaut mācību jomā mūžizglītību kā īpašu pasākumu;

2.5

iesaka pievienot 3. pantam īpašu norādi, kas nosaka, ka visi šajā pantā noteiktie pasākumi jāvirza tā, lai piedāvātu vienlīdzīgas tiesības sievietēm, vīriešiem un jauniešiem, ņemot vērā, ka jauniešu bezdarba līmenis eiro zonā ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vispārējais bezdarba līmenis, kā arī papildus priekšlikumā minētajām grupām — gados vecāki un zemas kvalifikācijas strādnieki, darba meklētāji un ekonomiski neaktīvas personas, migranti un personas ar spēju traucējumiem- norādi uz grupu, kurā ietilpst nenodarbinātas abu dzimumu personas, kas ir vecākas par 40 gadiem, viņu raksturīgo īpatnību un izstumšanas no darba tirgus riska dēļ; atbalsta preventīvo pieeju darba iespēju jomā, lai nodrošinātos pret bezdarba parādīšanos;

2.6

attiecībā uz 3. pantā noteiktajām prioritātēm atbalsta saņemšanai vēlas uzsvērt pasākumus saistībā ar nepārtrauktu apmācību, mūžizglītību un mācībām jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā; atbalsta to, ka ieguldījumu palielināšanu un veicināšanu attiecībā uz cilvēkresursiem uzskata par prioritāti minētā pasākuma ietekmes darba tirgū dēļ; Katra no minētajām prioritātēm atbilst Lisabonas stratēģijai; uzsver arī nodarbinātības dienestu modernizācijas, valodu mācības un ar sociālo ekonomiku saistītus pasākumus. Attiecībā uz nodarbinātības dienestiem Reģionu komiteja iesaka iekļaut minētajā pantā saskaņošanu ar vietējām varas iestādēm. Reģionu komiteja ierosina arī noteikt īpašus pasākumus, lai mudinātu sievietes uzņemties atbildīgus amatus;

2.7

iesaka, lai maksimālā ESF sociālajai iekļaušanai (c) prioritāte) paredzētā finansējuma palielināšana līdz 10 % no prioritātes ass, kā minēts ESF regulas projekta 3. panta 4. punktā, attiektos arī uz b) prioritātes pasākumiem — pieejas darbam veicināšanu;

2.8

izsaka vispārēju ierosinājumu pilnveidot regulas priekšlikuma 3. panta terminoloģiju un formulējumu tādēļ, ka varētu rasties valodnieciskās interpretācijas problēmas, īpaši esošajā situācijā sakarā ar desmit jauno dalībvalstu pievienošanos un jauno valodu iekļaušanu Kopienas acquis; Minēto koncepciju varētu attiecināt uz regulas priekšlikuma visiem pantiem;

2.9

atzīmē, ka priekšlikumā attiecībā uz regulu par fondu ir uzsvērts, ka dalībvalstīm un vadības iestādēm ir jānodrošina, lai fonda atbalstītās darbības atbilstu Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanai, un tādēļ uzskata, ka būtu lietderīgi sīkāk precizēt vietējo un reģionālo varas iestāžu funkcijas, jo minētajām iestādēm arī jānodrošina fonda finansēto pasākumu konsekvence, jo īpaši, ja šādus pasākumus īsteno valdības attiecīgajā reģionālajā un vietējā sfērā; uzskata, ka saistībā ar regulas priekšlikuma 4. pantā atzīto konsekvences un koncentrācijas vajadzību jāņem vērā tās sekas attiecībā uz sociālo kohēziju;

2.10

atbalsta to jomu uzskaitīšanu, kurās fonda darbībām jākoncentrē pasākumi, un norāda visnopietnākās problēmas, ar ko saskaras reģioni un apdzīvotas vietas, ieskaitot mazāk nodrošinātas pilsētu teritorijas, panīkušus lauku rajonus un no zvejniecības atkarīgus apvidus; ierosina 4. pantā iekļaut īpašu norādi uz “rūpniecības rajoniem krīzes stāvoklī”, tādēļ ka minētajā jomā fonda finansētās darbības var palīdzēt panākt lielāku sociālo kohēziju iedzīvotājiem, īpaši sievietēm, sevišķi grūtos laikos;

2.11

atbalsta norādi uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm saistībā ar pārvaldību un sadarbību; uzskata, ka tad, kad plāno fonda finansētus pasākumus, tomēr jāņem vērā reģionālās un vietējās varas iestādes atbilstīgi katras dalībvalsts institucionālajām īpatnībām tādēļ, ka saskaņā ar Reģionu komitejas 2000. gada 14. decembra 36. plenārsēdē pieņemto atzinumu par iniciatīvu “Jaunas pārvaldības formas: Eiropa, programma pilsoņiem” dažas problēmas (kā, piemēram, darba vietu radīšana vai iesaiste darba tirgū un sociālā kohēzija) nevar sekmīgi atrisināt tikai vienā līmenī — to risināšana saskaņā ar tuvuma un proporcionalitātes principu jāatbalsta no visām pusēm. Uzskata, ka būtu ieteicams, ja dažus fonda ietvaros noteiktos pasākumus pārvaldītu reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki, kas palīdzētu sasniegt šā panta mērķus;

2.12

atbalsta norādi uz vajadzību nodrošināt sociālo partneru iesaisti un pienācīgu apspriešanos attiecīgajā teritoriālajā līmenī ar nevalstiskajām ieinteresētajām aprindām par ESF atbalsta plānošanu, īstenošanu un pārvaldību. Atzīmē, ka regulas priekšlikumā tomēr nav iekļauta pietiekami sīka informācija un tādēļ prasa pilnveidot 5. panta šo punktu. iesaka precizēt gan šajā jomā vērā ņemamo apvienību tipu, piemēram, darbinieku un darba devēju apvienības, gan minētās apspriešanās ideālo līmeni un apjomu. Faktiski šāda informācijas trūkuma dēļ minētais pants varētu būt praktiski nerealizējams, un Reģionu komiteja tādējādi vēlas izteikt bažas šajā sakarā. Reģionu komiteja vēlas atgādināt Komisijas 2003. gada 19. decembrī publicēto paziņojumu “Dialogs ar reģionālo un vietējo varas iestāžu apvienībām par Eiropas Savienības politikas izstrādi”, kura pamatmērķis ir ar attiecīgo apvienību starpniecību informēt teritoriālos partnerus par iespēju izteikt viedokli un palīdzēt īstenot Eiropas politikas;

2.13

atbalsta dzimumu līdztiesības starpnozaru aspektu iekļaušanu Komisijas dokumentos, jo īpaši šajā regulas priekšlikumā. Dalībvalstīm un vadības iestādēm jānodrošina, ka darbības programmās iekļauj aprakstu par to, kā plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā tiks sekmēta dzimumu līdztiesība. Reģionu komiteja uzskata, ka reģionālās un vietējās varas iestādes varētu darīt zināmu savu 2000.-2006. gada plānošanas periodā gūto pieredzi un tādēļ iesaka iekļaut 6. pantā norādi uz minētajām iestādēm;

2.14

uzskata, ka ar ESF finansētajiem pasākumiem aktīvi jārealizē Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/73 par principa, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, īstenošanu saistībā ar darba, arodmācību un profesionālās izaugsmes veicināšanas iespējām un darba apstākļiem; atbalsta to, ka dzimumu līdztiesība ir viena no darbības jomām, kas iekļaujama turpmākajā PROGRESS programmā;

2.15

iesaka precizēt regulas priekšlikuma 6. pantā iekļauto vārdu “apraksts” tādēļ, ka komiteja uzskata, ka regulā būtu ieteicams iekļaut ne tikai aprakstu par to, kā sekmējama dzimumu vienlīdzība, bet arī pamatnostādnes minētā principa pareizai īstenošanai. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Reģionu komiteja iesaka pārstrādāt attiecīgo noteikumu;

2.16

izsaka bažas par to, ka nav nekādu norāžu uz reģionālo un vietējo dimensiju, jo tas ir līmenis, kurā visvieglāk noteikt 7. pantā paredzēto inovāciju vajadzības. Īpaša minētās situācijas pārzināšana pašā sākumā palīdz pētniecības un inovācijas pasākumos. Savas tiešās klātbūtnes dēļ vietējās varas iestādes atrod jauninājumus un var veicināt tos ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, tādējādi dodot iespēju izstrādāt efektīvākus pētniecības un inovāciju pasākumus reģionālajā un vietējā līmenī;

2.17

ar bažām atzīmē“inovācijas pasākumu” svītrošanu tādēļ, ka minētie pasākumi ir palīdzējuši īstenot ārkārtīgi vērtīgus eksperimentālos projektus, kuriem ir nozīmīga ietekme uz darba un arodapmācības tirgu; uzskata par ieteicamu saglabāt tādu inovācijas instrumentu, kas nav ietilpināts fonda atbalstīto pasākumu vispārējā darbības jomā, kā arī ar Kopienas atbalsta starpniecību uzturēt noteiktu rīcības vienotību, kura dos iespēju turpināt eksperimentus ar jauniem darbības veidiem attiecībā uz nodarbinātību, abu dzimumu darbiniekiem, sociālo integrāciju un teritoriālajām atšķirībām;

2.18

atbalsta to, ka priekšlikumā par fonda regulu ir iekļauts īpašs punkts par starptautisko sadarbību — 8. pants -, kurā atzīta reģionu loma; iesaka, ka dažādajiem teritoriālās sadarbības līdzekļiem jāveicina pilsētu tīklu izveide un stiprināšana, un to iniciatīvu paplašināšana, ar ko ievieš vietējo varas iestāžu decentralizētu sadarbību, kā noteikts Reģionu komitejas 2004. gada 16. jūnija 55. plenārsēdē pieņemtajā atzinumā par trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju;

2.19

vēlas izteikt bažas par to, ka 8. pantā, kas ir veltīts starptautiskajai sadarbībai, nav nekādu norāžu uz reģionālo un vietējo dimensiju, jo īpaši paturot prātā pieredzi, kura gūta, plānojot Kopienas iniciatīvu INTERREG, ko pašos reģionos vadīja neatkarīgas vadošās iestādes, kuras nav valsts varas iestādes; iesaka precizēt minēto pantu, nosakot rīcības metodi, minētās rīcības finansējumu un reģionālo un vietējo varas iestāžu konkrētās funkcijas;

2.20

ar gandarījumu atzīmē, ka regulas priekšlikumā ir iekļauts noteikums, ar ko nosaka, ka Komisijai jāveicina pieredzes apmaiņa, izpratnes veidošanas akcijas: semināri, vienota informācijas tīkla izveide labākās prakses noteikšanai un izplatīšanai un zināšanu savstarpējai apmaiņai, lai palielinātu fonda ieguldījumu Kopienas mērķos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju; izsaka nožēlu par to, ka regulas priekšlikums nav precīzāks attiecībā uz tehniskās palīdzības un šīs programmas un visu nākamajā plānošanas periodā īstenojamo programmu koordinēšanas finansējumu; un tādēļ pieprasa sniegt sīkāku informāciju minētajā pantā;

2.21

atbalsta to, ka ir iekļauts pants par gada pārskatiem un nobeiguma ziņojumu, kurā apkopots minēto pārskatu saturs; uzskata, ka minētajos ziņojumos jāiekļauj arī līdzdalības un apspriešanās formas attiecībā uz nozares abām pusēm, sabiedrības interešu nevalstiskajiem pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām;

2.22

izsaka bažas par to, ka nav sīkākas informācijas panta par tiesībām uz izdevumiem dažos ievilkumos; minētajā pantā ir ieviests jēdziens darbības “netiešās izmaksas”, kas noteiktas pēc vienotas likmes, nepārsniedzot 20 % no konkrētajai darbībai deklarētajām tiešajām izmaksām atbilstoši faktoriem, kuri nav izskaidroti; iesaka minētā noteikuma galīgajā redakcijā iekļaut sīkāku informāciju tādēļ, ka informācijas trūkums šādos jautājumos apgrūtina pārvaldību un mazina izdevumu efektivitāti, kas ir pretrunā pareizas finanšu vadības principam — prasībai, kuru pastāvīgi izvirza Eiropas Komisija.