52004AR0232

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52004AR0232 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52004AR0232

Reģionu komitejas atzinums par Priekšlikumu Padomes Regulai, kurā izklāstīti vispārīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu

OV C 231, 20.9.2005, p. 1–18 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

20.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/1

Reģionu komitejas atzinums par Priekšlikumu Padomes Regulai, kurā izklāstīti vispārīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu

(2005/C 231/01)

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, kurā izklāstīti vispārīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, COM(2004)492 final — 2004/0163 (AVC);

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2004. gada 16. jūlija lēmumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 265. panta pirmo daļu konsultēties par šo jautājumu ar Reģionu komiteju;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta lēmumu apspriesties par minēto jautājumu ar Reģionu komiteju;

ņemot vērā Padomes 2004. gada 21. decembra lēmumu saskaņā ar EK Līguma 265. panta pirmo daļu un 80. pantu apspriesties par minēto jautājumu ar Reģionu komiteju;

ņemot vērā priekšsēdētāja 2004. gada 26. maija lēmumu dot norādījumu Teritoriālās kohēzijas politikas komisijai izstrādāt atzinumu par minēto tēmu;

ņemot vērā citus priekšlikumus Eiropas Komisijas regulām attiecībā uz Kohēzijas fondu, COM (2004) 494 final — 2004/0166 (AVC), Eiropas Reģionālās Attīstības fondu, (ERAF), COM (2004) 495 final — 2004/0167 (COD), Eiropas Sociālo fondu, COM(2004) 493 final — 2004/0165 (COD) un “Eiropas apvienības pārrobežu sadarbības izveidi (EGCC)”, COM(2004) 496 — final 2004/0168 (COD);

ņemot vērā tās atzinumu attiecībā uz Trešo ziņojumu par Ekonomisko un Sociālo kohēziju (CdR 120/2004 fin) (1);

ņemot vērā tās perspektīvas ziņojumu par struktūrfondu pārvaldi un vienkāršošanu pēc 2006. gada (CdR 389/2002 fin) (2) ;

ņemot vērā tās atzinumu par “Vietējo un reģionālo varas iestāžu un sociālās ekonomikas organizāciju sadarbību: ieguldījumu nodarbinātībā, vietējā attīstībā un sociālajā kohēzijā”, (CdR 384/2001 fin) (3) ;

ņemot vērā Albert Bore kga iesniegto atzinuma projektu par finanšu plānu (Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: paplašinātās ES kopīgās nākotnes politikas veidošana un budžeta risinājumi 2007. — 2013. gadam.), ko Teritoriālās kohēzijas politikas komisija pieņēmusi 2004. gada 26. novembrī (CdR 162/2004 rev. 3);

ņemot vērā Rosario Kondorelli kga iesniegto atzinuma projektu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), (CdR 233/2004 rev.1);

ņemot vērā Paiva kga iesniegto atzinuma projektu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kohēzijas fondu (CdR 234/2004);

ņemot vērā Fernandez Felgueroso kdzes iesniegto atzinuma projektu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu (CdR …/2004);

ņemot vērā Teritoriālās Kohēzijas politikas komisijas 2005. gada 4. februārī pieņemto atzinuma projektu (CdR 232/2004 rev.3) (ziņotāji: Nillson kgs, Kommunalrad/ORDF un Tatsis kgs, Proedros Nomarchiakis Aftodioikissis Dramas-Kavalas-Xanthis);

tā kā Komitejas novērtējumu pamata mēraukla joprojām ir EK Līguma 158. pantā noteiktais uzdevums. Ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšana, lai veicinātu harmonisku Kopienas vispārējo attīstību un mazinātu reģionu atšķirības, jo īpaši attiecībā uz attīstības nepietiekamības samazināšanu visatpalikušākajos reģionos, dos nozīmīgu ieguldījumu reģionālo un vietējo varas iestāžu lomas stiprināšanā Eiropā un veicinās Lisabonas un Gēteborgas programmu mērķu īstenošanu;

2)	tā kā Eiropas konstitucionālā līguma III-220. pants stiprina kohēzijas mērķi, ieviešot teritoriālo dimensiju; “Lai veicinātu harmonisku vispārējo attīstību, Savienībai jāizstrādā un jārealizē rīcības plāns, kas ved pie tās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanas”;

3)	tā kā ES paplašināšana ir radījusi papildu prasības kohēzijai Eiropā, kuru izpildei vajadzēs ilgtermiņa un noturīgus pasākumus;

2005. gada 13. un 14. aprīļa 59. plenārajā sesijā (13. aprīļa sanāksmē) ir pieņēmusi šādu atzinumu.

REĢIONU KOMITEJA

IEVADS

I. Galvenie jautājumi

1.	Uzskata, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 158. pantu kohēzijas politikas reģionālā dimensija ir ļoti svarīga un pēc paplašināšanās tā jāstiprina, lai veicinātu 25 valstu Eiropas Savienības harmonisku attīstību.

Novērtē par pozitīviem pēdējos gados gūtos rezultātus saistībā ar kohēziju un Eiropas Savienības reģionālās politikas ietekmi saistībā ar Kopienas sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšanu kopumā; tā arī atkārtoti uzsver, ka Līgumos paredzētā kohēzijas politika ir visspēcīgākais, pārskatāmākais un svarīgākais līdzeklis, kas izmantots solidaritātes un sadarbības principu īstenošanā, un tādēļ tā ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem Savienības iedzīvotāju un teritoriju integrācijā.

Akceptē Komisijas finansiālos priekšlikumus piešķirt EUR 336,1 miljardus kohēzijas politikai un minētās summas sadali starp trim mērķiem. Reģionu komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir piemēroti, lai turpinātu sniegt palīdzību “vecās” ES reģioniem, tādā pašā mērā atbalstot jaunās dalībvalstis, ja līdzekļi tiek pārdalīti vienlīdzīgi un piešķirti vissmagāko problēmu risināšanai. Minēto priekšlikumu pagaidām akceptē, bet ar skaidru nosacījumu, ka Komisija un dalībvalstis centīsies nodrošināt saprātīgu palielinājumu, ņemot vērā paplašināšanas izraisītās jaunās prasības.

4.	Uzskata, ka EK ierosinātie jebkādi budžeta samazinājumi apdraudēs kohēzijas politikas pamatus un tādējādi graus solidaritātes principu, kas galu galā ir Eiropas integritātes identitātes noteikta un būtiska sastāvdaļa.

5.	Līdz ar to noraida jebkuru Komisijas piedāvātā budžeta apjoma koriģēšanas mēģinājumu attiecībā uz līdzekļu sadali starp mērķiem.

Atkārtoti uzsver Eiropas efektīvas reģionālās politikas un Lisabonas –Gēteborgas programmas īstenošanas sarežģīto saikni. ES turpmākā izaugsme un konkurētspēja visās Eiropas daļās tiks veicināta ar ES kohēzijas politikas turpināšanu, iesaistot visus reģionus, nevis ar minētās politikas atkārtotu nacionalizēšanu; ES konkurētspēja ir atkarīga no katra reģiona konkurētspējas.

7.	Brīdina, ka plānošanas perioda sākuma kavēkļi ieilgušu sarunu rezultātā novedīs pie finansiālas sagrāves un nestabilitātes visās ES vietējās un reģionālās iestādēs.

II. Jaunas partnerattiecības kohēzijas politikas īstenošanai

Apstiprina resursu un prioritāšu koncentrēšanu uz trijiem minētajiem mērķiem (konverģence, reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība un teritoriālā sadarbība). Tas pilnveidos iekšējo konsekvenci saistībā ar struktūrfondu koordinēšanu Kopienas līmenī un koordinēšanu ar konkrētām Eiropas nozaru politikām, un ārējo konsekvenci attiecībā uz dažādu darbības līmeņu (vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas) saikni.

9.	Atzinīgi vērtē faktu, ka Kohēzijas fonds attiecas uz dalībvalstīm, kuru NKI ir zemāks par 90 % no Kopienas vidējā rādītāja. Komiteja uzskata, ka jāatrod politisks risinājums attiecībā uz valstīm, kuras pēc paplašināšanās vairs nevarēs saņemt fonda līdzekļus.

10.	Atbalsta priekšlikumu, ka struktūrfondu sniegtais atbalsts saskaņā ar “Konverģences mērķi” koncentrēsies uz noturīgu reģionālo un vietējo saimniecisko attīstību.

11.

Atbalsta Komisijas priekšlikumu atrast risinājumu attiecībā uz reģioniem, ko saistībā ar jauno konverģences mērķi ir ietekmējis t.s. statistikas efekts. Tomēr attiecīgais Regulas noteikums nav pietiekami plašs, jo tas neparedz noteiktu plānošanu attiecībā uz atbalsta apjomu un atbalstu regulējošo noteikumu piemērošanu.

12.

Apstiprina Komisijas priekšlikumu izveidot “Konkurences un nodarbinātības” mērķi visiem reģioniem, kas neatbilst Konverģences mērķim; īpaša uzmanība jāveltī reģioniem, kur ir nopietnas sociālekonomiskas problēmas un būtiska nepieciešamība pēc strukturāla pielāgojuma: šie reģioni būtu jānosaka saskaņā ar īpašiem kritērijiem; tas apstiprina faktu, ka šis jaunais mērķis jāattiecina uz reģionālo līmeni kopumā.

13.

Piekrīt, ka reģioni, kas 2006. gadā pilnībā ietilps 1. mērķī, bet kurus nevar iekļaut “konverģences” prioritātes tipoloģijā “pakāpeniskas ieviešanas ietvaros” un kas no struktūrfondiem turpina saņemt atbalstu, lai ar godīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem censtos sasniegt reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi.

14.

Izsaka atzinību saistībā ar īpaša “Teritoriālās sadarbības mērķa” izveidi un starptautiskās, pārrobežu un tīklu sadarbības iekļaušanu, taču vienlaicīgi pieprasa jaunajā mērķī kā patstāvīgu jomu iekļaut arī starpreģionālo sadarbību. Atttiecībā uz šo mērķi īpaši jāuzsver jauninājumu popularizēšana un paraugprakse, lai veicinātu konkurētspēju ES.

15.

Piekrīt tam, ka, piešķirot fondu atbalstu, tiek ņemta vērā Eiropas teritoriālā dimensija, īpaši uzsverot pilsētu teritoriju, reģionu, kas atkarīgi no zvejniecības, reģionu ar īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem (salas, maz apdzīvoti apgabali, kalnu apgabali vai pierobežu reģioni) un attālāko reģionu dinamiskuma veicināšanu.

16.	Atbalsta jauno ierosināto Aktu par kaimiņattiecībām kā līdzekli, kas pastiprina Eiropas kopējās mājas redzējumu un aicina Eiropas Komisiju izteikt skaidrus priekšlikumus minēta līdzekļa un teritoriālās sadarbības mērķa koordinēšanai, lai maksimāli palielinātu savstarpējo sinerģiju.

17.

Atzīmē, ka atkārtoti jādomā par atsevišķām starpvalstu zonām, lai ņemtu vērā Eiropas jauno politisko ģeogrāfiju saistībā ar nākamo paplašināšanu un iesaka saglabāt šis starptautiskās sadarbības zonas no esošā 2000. –2006. gada perioda, kas atbilst Kopienas izvirzītajām konsekvences un efektivitātes prasībām, un palīdzējušas attīstīt kopējās intereses un iespējas reģioniem, ko tās ietver.

18.	Atbalsta dzimumu aspekta iekļaušanu visos fondu plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas posmos.

19.	Atzinīgi vērtē darbu, kas ieguldīts, lai vienkāršotu administrēšanu, uzlabotu to fondu pārredzamību un vadīšanu, kurus pārvalda ar pamatregulu, un mudina izmantot tādu pašu pieeju, lai ieviestu noteikumus, ko pieņems Komisija.

20.	Atbalsta priekšlikumus par vietējo, reģionālo, valstu un Kopienas varas iestāžu, kā arī privātā sektora un sociālā sektora dalībnieku partnerības un sadarbības stiprināšanu visā strukturālo fondu un Kohēzijas fonda plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procedūrā.

21.

Atbalsta stratēģiskās pieejas ieviešanu plānošanas sistēmā tādēļ, ka tā rada jaunu politisku procesu, kas spēs paaugstināt plānošanas kvalitāti un vadības efektivitāti un lietderīgumu. Vienlaikus šāda pieeja nodrošina iespēju valstu stratēģiju un kohēzijas politikas stratēģisko mērķu labākai koordinēšanai.

22.	Uzskata, ka valstu stratēģisko pamatprincipu kopumu ieviešana nodos vadības pienākumus attiecīgo darbības programmu vadošajām iestādēm, un tādēļ paredz, ka reģionālo un vietējo varas iestāžu loma kohēzijas politikas visās fāzēs var pastiprināties.

23.

Atzīst, ka jauna izņēmuma pievienošana attiecībā uz N+2 noteikuma piemērošanu palielina elastību un palīdz reģioniem jo īpaši jaunajās dalībvalstīs savlaicīgi un pareizi absorbēt kohēzijas politikas līdzekļus, kaut arī komiteja uzskata, ka Komisijai jāveic vairāk pasākumu lielākas elastības sasniegšanai.

III. Reģionu komitejas viedoklis

24.

Atzīmē, ka vienkāršošana nav tikai decentralizācija, bet arī sistēmas lielāka pārskata atbildība kopumā. Reģionu komiteja uzsver partnerības principa un vietējo un reģionālo varas iestāžu ievēlēto pārstāvju iesaistīšanās nozīmīgumu, un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis vajadzības gadījumā izmantot trīspusēju vienošanos noslēgšanas iespēju.

25.

Atbalsta Komisijas centienus pastiprināt subsidiaritātes principu. Vienkāršošanas sakarā Reģionu komiteja tādēļ vēlētos uzsvērt, ka svarīgi ir nepalielināt centralizāciju dalībvalstu līmenī. Svarīgi ir nodrošināt subsidiaritātes principu arī vietējā un reģionālā līmenī. Mērķis nedrīkst būt tikai nodot atbildību dalībvalstīm, bet gan attiecīgo dalībnieku iesaistīšanās kohēzijas politikas mērķu īstenošanas atbilstošajā posmā. Vēlas redzēt subsidiaritātes principa piemērošanu pašās dalībvalstīs, ne tikai dalībvalstu un Eiropas Savienības starpā.

26.	Uzskata, ka reģionālo un vietējo varas iestāžu turpmāka iesaistīšanās visos nākamās plānošanas perioda posmos dos pozitīvu ieguldījumu to absorbēšanas problēmu risināšanā, kas radušās pašreizējā plānošanas periodā.

27.	Aicina Eiropas Komisiju izstrādāt pamatnoteikumus valsts atbalsta noteikumu un nosacījumu teritoriālajai diferenciācijai, lai ļautu izdarīt mērķtiecīgus valsts ieguldījumus jo īpaši tur, kur tie var labot reālas tirgus nepilnības, lai sasniegtu teritoriālās kohēzijas mērķi.

28.	Ierosina, ka dažiem ļoti reti apdzīvotiem reģioniem piemērojams īpašs režīms, pienācīgi ņemot vērā tajos dominējošo apstākļu nopietnību, kā noteikts Zviedrijas un Somijas pievienošanās līgumos.

29.

Uzskata, ka priekšlikums par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īstenošanu jāizsaka skaidrāk. Jāpieliek ievērojamas pūles administratīvo formalitāšu vienkāršošanā, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu atbalsta programmām, jo ES juridisko un administratīvo nosacījumu ārkārtīgā sarežģītība līdz šim bijusi nopietns šķērslis pārrobežu sadarbībai.

30.	Atzinīgi vērtē jūras robežu iekļaušanu pie teritoriālās sadarbības mērķiem un prasa, lai 150 kilometru ierobežojumu interpretētu elastīgāk, kas dos iespēju mērķtiecīgi sadarboties tiem reģioniem, kam ir kopīgas jūras robežas.

31.	Iesaka starpreģionālās sadarbības efektivitātes paaugstināšanai reģionālajās programmās iekļaut visus stratēģiskos jautājumus, kam ir pievienotā vērtība Eiropas līmenī un pietiekami finanšu līdzekļi.

32.	Atbalsta Komisijas pievērsto uzmanību sociālās integrācijas stiprināšanai un pieprasa vairāk pasākumu, lai varētu reaģēt uz personu ar spēju traucējumiem vajadzībām.

33.	Uzskata, ka jāveltī lielāka uzmanība problēmām, kas saistītas ar iedzīvotāju novecošanu, jo novecošana ir viens no lielākajiem sarežģījumiem, kas Eiropai būs jārisina nākamajos gadu desmitos.

34.

Stingri iesaka, ka nākamajām struktūrfondu finansētajām programmām jāaptver tādas problēmas kā pilsētu atjaunošana, sociālā atstumtība, ekonomikas pārstrukturēšana un sabiedriskais transports, kurām visām ir tendence koncentrēties lielpilsētu apkaimē; struktūrfondiem ir jāveicina ilgtspējīga attīstība pilsētu aglomerācijās.

35.

Ir ieinteresēta noteikt Kopienas līdzfinansējuma likmi attiecībā uz publiskā sektora kopējiem izdevumiem, jo tas varētu mazināt privātā sektora līdzdalību programmās. Tādēļ komiteja ierosina aprēķināt fondu ieguldījumu attiecībā uz valsts kopējiem izdevumiem kā būtisku līdzekli valsts un privātā sektora partnerattiecību nostiprināšanai.

36.

Pieprasa, lai RK piedalītos un ar to aktīvi apspriestos Eiropadomes pavasara ikgadējā konkurētspējas un kohēzijas programmas izskatīšanā. Tas nodrošinātu iespējas vietējām un reģionālajām varas iestādēm izvirzīt jautājumus un labu praksi, kas nepieciešama Lisabonas un Gēteborgas programmas īstenošanas atklātās koordinēšanas metodes darbības pilnveidošanai.

37.

Argumentē, ka valsts stratēģisko pamatprincipu kopumam jābūt īsam stratēģiskam dokumentam, kurā ir pietiekami daudz vietas reģionu darbības programmām, lai noteiktu konkrētos mērķus un pasākumus katram reģionam. Bez tam ir būtiski nodrošināt to, lai šo dokumentu izstrāde nekavē darbības programmu apstiprināšanu vai nerada papildus apgrūtinājumus to īstenošanai.

38.	Lūdz Komisiju saglabāt esošo izpildes rezerves sistēmu.

39.

Ierosina sistēmu, kurā vienīgi kompensējamais PVN neatbilstu ieguldījumam ERAF, līdzīgu sistēmai, kuru Komisija jau ir ierosinājusi attiecībā uz ESF. Pašlaik ir noteiktas pasākumu izmaksas vietējā un reģionālā līmenī. Tā kā PVN ir valsts ieņēmums, jānosaka modelis, lai likvidētu tā negatīvo ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī.

40.

Uzskata, ka N+2 noteikumam joprojām ir nelabvēlīga ietekme plānošanas perioda sākumā, jo īpaši saistībā ar teritoriālās sadarbības mērķi, kā arī ar nozīmīgiem ieguldījumu projektiem, kas nesasniedz lielāko projektu robežsummu. Šīs negatīvās sekas varētu ievērojami samazināt, palielinot to maksājumu daļu, kas neietilpst automātiskajā līdzekļu sadalē.

41.	Prasa, lai darbības programmās, prioritāšu un pasākumu izklāstos būtu skaidras norādes uz obligātām ekoloģiskajām saistībām.

42.	Uzskata, ka kohēzijas politikai jāveicina teritoriālās attīstības politika, kas spēj ņemt vērā esošās Eiropas sadarbības struktūras un sadarbības perspektīvas, ievērojot kopīgās teritoriālās iezīmes.

REĢIONU KOMITEJAS IETEIKUMI

I DAĻA

PALĪDZĪBAS MĒRĶI UN VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

I NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1. ieteikums

2. panta 5. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

5) “valsts izdevumi”: jebkurš valsts finansējuma papildinājums operācijām, kuru izcelsme ir valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, Eiropas Kopienu budžets saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu un jebkuri līdzīgi izdevumi. Jebkurš finansējuma papildinājums operācijām, kuru izcelsme ir publisko tiesību institūciju, vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo varas iestāžu vai publisko tiesību institūciju apvienību budžets Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta 2004/18/EC Direktīvas par būvdarbu valsts līgumu, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas kārtības saskaņošanu izpratnē, tiks uzskatīts par valsts ieguldījumu;

5) “valsts izdevumi”: jebkurš valsts finansējuma papildinājums, kuru izcelsme ir Valsts budžets, valsts,reģionālajām un vietējo varas iestāžu darbībām, Eiropas kopienu darbībām saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, un jebkuri līdzīgi izdevumi. Jebkurš finansējuma papildinājums operācijām, kuru izcelsme ir vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo varas iestāžu vai publisko tiesību institūciju apvienību budžets Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EC par būvdarbu valsts līgumu, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas kārtības saskaņošanu izpratnē, tiks uzskatīts par valsts ieguldījumu;

Pamatojums

Valsts izdevumi ir valsts iestāžu nodrošināts valsts ieguldījums. Ir nepieciešams precizēt, no kurienes nāk publiskais finansējums. Tas tikai rada šķēršļus un ierobežojumus, nevis radošu darbu vietējā un reģionālā līmenī kopā ar partnerību, kā norādīts 10. pantā.

2. ieteikums

3. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

1. Kopienas Līguma 158. panta ietvaros veikto darbību mērķis ir nostiprināt paplašinātās Kopienas ekonomisko un sociālo kohēziju, lai veicinātu Kopienas harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Tas tiek paveikts ar fondu, Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansu instrumentu palīdzību. Šīs darbības mērķis ir risināt ar pieaugušajām ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām atšķirībām, īpaši atpalikušākajās valstīs un reģionos, ar paātrināto ekonomikas pārstrukturēšanu un ar iedzīvotāju novecošanu saistītās problēmas.

Fonda darbība valstu reģionālajā līmenī atspoguļo Kopienas prioritātes attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, veicinot ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, kā arī vides aizsardzību un kvalitāti.

Īstenojot kohēzijas politikas mērķus, Kopiena veicina ekonomisko aktivitāšu harmonisku, līdzsvarotu un noturīgu attīstību.

Fonda darbība valsts, reģionālajā un vietējā līmenī atspoguļo Kopienas prioritātes attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, veicinot ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, kā arī vides aizsardzību un kvalitāti.

Pamatojums

Izceļot kohēzijas politikas mērķi un padarot darbības un pasākumus par otršķirīgu punkta apakšlīmeni, mēs ieliekam atpakaļ kopējo kohēzijas politikas kodolu Kopienas līmenī. Ieteikums atbilst Regulas 1260/99 1. pantam, kurā paredzēts, ka “šo mērķu sasniegšanā kopienas devums.....”. Pašreizējā priekšlikuma projekts skaidri nobīda uzsvaru: “pasākumi saskaņā ar minētajiem fondiem valsts un reģionālā līmenī ietver Kopienas prioritātes ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, stiprinot izaugsmi” (finansiālais mērķis). Minētajam noteikumam nepārprotami ir citāds uzsvars nekā patreizējam priekšlikumam.

3. ieteikums

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

“Konverģences” mērķis ir paātrināt visvājāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, uzlabojot izaugsmes un nodarbinātības apstākļus, palielinot un uzlabojot investīcijas fiskālajos un cilvēku resursos, inovācijas attīstībā un zināšanu sabiedrībā, adaptācijā ekonomiskajām un sociālajām izmaiņām, vides aizsardzībā un uzlabošanā, kā arī administrācijas efektivitātē. Šis mērķis atbildīs Fondu prioritātēm.

“Konverģences” mērķis ir paātrināt visvājāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, uzlabojot izaugsmes un nodarbinātības apstākļus, palielinot un uzlabojot investīcijas fiskālajos un cilvēkresursos, infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā, inovācijas attīstībā un izglītotā sabiedrībā, spējā adaptēties ekonomiskajām un sociālajām izmaiņām, vides aizsardzībā un uzlabošanā, kā arī administrācijas efektivitātē. Šis mērķis atbildīs Fondu prioritātēm.

Pamatojums

Svarīgi, lai “konverģences” mērķim būtu skaidrs uzsvars uz infrastruktūras jautājumiem, kas rodas ne tikai no fiziskās infrastruktūras, bet arī no cilvēku resursu un uzņēmējdarbības infrastruktūras, kā arī inovācijas attīstības un zināšanu sabiedrības, apkārtējās vides aizsardzībai un attīstībai, un administratīvās efektivitātes uzlabošanai.

4. ieteikums

6. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
Izstrādājot 25. pantā minēto vispārējo nacionālo stratēģisko plānu, katra dalībvalsts norāda NUTS I vai NUTS II reģionus, par kuriem tā iesniegs programmas finansēšanai no ERAF.	Izstrādājot 25. pantā minēto vispārējo nacionālo stratēģisko plānu, katra dalībvalsts, vienojoties ar reģioniem norāda NUTS I vai NUTS II reģionus, par kuriem tā iesniegs programmas finansēšanai no ERAF. Saskaņā ar 34. panta 2. punktu dalībvalsts var ieteikt programmas arī citā, piemērotākā teritoriālajā līmenī.

Pamatojums

Precizēšanai ir svarīgi šeit iekļaut īpašu atsauci uz 34. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalsts var ierosināt darbības programmas citā teritoriālajā līmenī, ne tikai NUTS I vai NUTS II līmeņos.

5. ieteikums

7. panta 3. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
Kopienas teritorija ir piemērota sadarbības tīkla izveidei un pieredzes apmaiņas organizēšanai.	Kopienas teritorija ir piemērota reģionālajai sadarbībai, kas var aptvert plašu spektru — no pieredzes apmaiņas līdz investīciju projektu īstenošanai. sadarbības tīkla izveidei un pieredzes apmaiņas organizēšanai . Līdz ar to arī turpmāk ir jānodrošina iespēja veidot projektus pie Kopienas līdzšinējām iekšējām un jaunajām ārējām robežām.

Pamatojums

Starptautiska sadarbība norisinās vienā no trīspadsmit šajā nolūkā izveidotajiem reģioniem. Paralēli šim sadarbības veidam nepieciešams izveidot sadarbības projektus ar tiem reģioniem visā Savienībā, kuri nav iekļauti pārrobežu vai starptautiskajā sadarbībā. Ja šī sadarbība tiek ierobežota ar pieredzes apmaiņu un sadarbības tīklu izveidošanu, tas pilnībā neatbilst reģionu centieniem pēc plašākas sadarbības ar citiem Savienības reģioniem. Tādēļ visaptverošai pārrobežu un starptautiskās sadarbības tematikai jābūt pieejamai arī starpreģionu sadarbībā.

IV NODAĻA

Palīdzības principi

6. ieteikums

10. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	Grozījumi
1. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu no fondiem pieņem Komisija ciešā sadarbībā, turpmāk tekstā “sadarbība”, starp Komisiju un dalībvalsti. Saskaņā ar pašreizējiem nacionāliem likumiem un pieredzi dalībvalsts norāda pārvaldes institūcijas un institūcijas, ar kurām tā sadarbojas, proti:	1. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu no fondiem pieņem Komisija ciešā sadarbībā, turpmāk tekstā “sadarbība”, starp Komisiju, un dalībvalsti un reģioniem. Saskaņā ar pašreizējiem nacionāliem likumiem un pieredzi dalībvalsts organizē partnerību ar atbilstošajām pārvaldes institūcijas ām un institūcijas ām, ar kurām tā sadarbojas, proti:

Pamatojums

Regulai ir jānodrošina reģionu līdzdalība visos sarunu posmos par fondiem. Komisijas ierosinājums padara reģionu līdzdalību minētajās sarunās atkarīgu no tā, vai dalībvalsts tos norāda. Apspriežot fonda intervenci savā teritorijā un savā kompetences jomā, ir noteikti nepieciešams reģionu un Komisijas tiešais dialogs.

Pati Komisija Baltajā grāmatā par pārvaldību atzīst, ka reģionu atbildības pieaugumu Kopienas politikas ietvaros — šeit atbildība konkrēti attiecas uz kohēzijas politiku — nav pavadījusi to faktiskās līdzdalības palielināšanās ES. Tas esot saistīts ar faktu, ka valstu valdības nepietiekami iesaista reģionus savas nostājas pret Kopienas politiku izstrādāšanā. Viena no iespējām, kā nodrošināt reģionu līdzdalību kohēzijas politikā, ir regulās noteikt to piedalīšanos sarunās.

Apkopojot: reģioni regulā ir jāatzīst kā pārvaldes un maksājumu iestādes, tādēļ visās sarunās par fondiem ir nepieciešams tiešs dialogs starp reģoniem un Komisiju.

7. ieteikums

10. panta 1. punkts c) apakšpunkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

c)	jebkura cita atbilstoša organizācija, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, partnerus vides jomā, nevalstiskās organizācijas un organizācijas, kas atbildīgas par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu

c)	jebkura cita atbilstoša organizācija, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, partnerus vides jomā, nevalstiskās organizācijas, sociālekonomikas sektora organizācijas un organizācijas, kas atbildīgas par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu.

Pamatojums

Partnerībai jānostiprina sociālekonomikas sektora organizāciju iesaistīšana.

8. ieteikums

10. panta 2. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

2. Partnerība noris pilnīgā saskaņā ar katras kategorijas partnera institucionālo, juridisko un finansiālo kompetenci. Tā attiecas uz attiecīgās valsts stratēģisko pamatprincipu kopuma sagatavošanu un kontroli, kā arī uz darbības programmu sagatavošanu, īstenošanu, kontroli un izvērtēšanu. Katra dalībvalsts plānošanas dažādajās stadijās iesaista piemērotus partnerus, it īpaši reģionus, ievērojot katrai stadijai noteikto termiņu.

2. Partnerība noris pilnīgā saskaņā ar katras kategorijas partnera institucionālo, juridisko un finansiālo kompetenci. Tā attiecas uz attiecīgās valsts stratēģisko pamatprincipu kopuma sagatavošanu un kontroli, kā arī uz darbības programmu sagatavošanu, finansējumu, īstenošanu, kontroli un izvērtēšanu. Katra dalībvalsts programmas plānošanas dažādās stadijās iesaista piemērotus partnerus, it īpaši reģionus un pilsētas, pie tam, lai ļautu izpausties to ietekmei, ievērojot katrai stadijai noteikto piemērotu termiņu.

Pamatojums

Būtiski, lai partnerībai tiktu dota iespēja ietekmēt plānošanas stadijas. Un to var izdarīt tikai tad, ja tai tiek dots pietiekami daudz laika. Tāpat ir svarīga ietekme uz finansējumu, un to vajadzētu pievienot.

V NODAĻA

Finanšu struktūra

9. ieteikums

15. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījumi

15. panta

Globālie resursi

1. Saskaņā ar ikgadējā sadalījuma shēmu, kas norādīta 1. pielikumā, fondu paredzētie līdzekļi 2007. līdz 2013. gadam ir 336.1 biljons eiro 2004.

Līdzekļu sadalījuma plānošanai un pakāpeniskai iekļaušanai Eiropas Kopienu vispārējā budžetā 1. apakšpunktā minētā summa tiek indeksēta līdz 2 % gadā.

Budžeta līdzekļu sadalījums 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem paredzēts galvenokārt “konverģences” mērķu reģioniem.

2. Saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu un, neierobežojot saistības, kas definētas 20. un 21. pantā, Komisija izstrādā ikgadējo indikatīvo sadalījumu katrai dalībvalstij.

15. panta

Globālie resursi

1. Saskaņā ar ikgadējā sadalījuma shēmu, kas norādīta 1. pielikumā, fondu paredzētie līdzekļi 2007. līdz 2013. gadam ir 336.1 biljons eiro 2004.

Līdzekļu sadalījuma plānošanai un pakāpeniskai iekļaušanai Eiropas Kopienu vispārējā budžetā 1. apakšpunktā minētā summa tiek indeksēta līdz 2 % gadā.

Budžeta līdzekļu sadalījums 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem paredzēts galvenokārt “konverģences” mērķu reģioniem.

2. Saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu un, neierobežojot saistības, kas definētas 20. un 21. pantā, Komisija izstrādā ikgadējo indikatīvo sadalījumu katrai dalībvalstij. Īpaša uzmanība ir jāpievērš reģioniem, kuros ir ilgstoši nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskā situācija kā, piemēram, ziemeļu reģioniem ar ļoti zemu apdzīvotības blīvumu, kā arī salu, pierobežu un kalnu reģioniem.

Pamatojums

Reģioniem jābūt iekļautiem līdzekļu sadalījumā. Veicot sadalījumu pa dalībvalstīm, Komisijas priekšlikumā minētais sadalījums ir ekskluzīvi nodots dalībvalstu ziņā. Trešā kohēzijas ziņojuma projektā faktiski ir paredzēts, ka līdzekļi jāsadala, pamatojoties uz Komisijas noteikto paredzamo sadalījumu pa reģioniem. Minētais punkts nobeiguma ziņojumā tika izsvītrots. Jāatzīmē, ka 16., 17. un 18. pantā noteiktie kritēriji attiecas uz sadalījumu pa dalībvalstīm, un tādēļ jāpievieno arī kritēriji sadalījumam pa reģioniem.

Šis papildinājums ir vajadzīgs, lai saskaņotu vispārējo regulu ar attiecīgajiem Konstitucionālā līguma (III-220. panta) noteikumiem.

10. ieteikums

17. panta 2. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie asignējumi vienlīdzīgi tiek sadalīti ERAF finansētām programmām un ESF finansētām programmām.	2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie asignējumi tiek sadalīti vienlīdzīgi ERAF finansētām programmām un ESF finansētāmprogrammām saskaņā ar koeficientu, ko nosaka, ņemot vērā reģionālos apstākļus, turklāt to izpildei lielā mērā jābūt decentralizētai.

Pamatojums

Pārejai no ekonomikas, kuras pamatā ir lauksaimniecība un tradicionālā pārstrādes rūpniecība, uz ekonomiku, kas balstīta uz zinātnes atziņām, nepieciešami nopietni centieni no uzņēmējdarbības aprindu puses, lai ieviestu jauninājumus produktu, procedūru un tirgus jomās. Lai sasniegtu šo mērķi, ERAF atbalsts būtu piemērotāks nekā atbalsts no ESF.

II SADAĻA

STRATĒĢISKA PIEEJA KOHĒZIJAI

I NODAĻA

Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz kohēziju

11. ieteikums

23. pants

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
Vadlīniju norādījumi, kas attiecas uz katru fondu piesaistes objektu, vērsti uz Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību.	Vadlīniju norādījumi, kas attiecas uz katru fondu piesaistes objektu, īpaši vērsti uz Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību, galvenokārt samazinot reģionālās atšķirības saskaņā ar Lisabonas stratēģiju un Gēteborgas mērķiem.

Pamatojums

RK vēlas atgādināt, ka reģionālās politikas pamatmērķis ir reģionālo atšķirību mazināšana, kā norādīts EK Līguma 158. pantā.

12. ieteikums

25. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

Dalībvalstij jāiesniedz nacionālās stratēģijas raksturojums, kas garantē, ka Kopienas strukturālā palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Kopienas stratēģijas vadlīnijām un saistīta ar Kopienas prioritātēm no vienas puses un valstu un reģionālajām prioritātēm, kas vērstas uz pastāvīgas attīstības nodrošināšanu, kā arī nacionālo rīcības plānu nodarbinātības jautājumiem, no otras puses.

Raksturojumā jāiekļauj ieteikumi fondu programmēšanai.

Dalībvalstij jāiesniedz nacionālās valsts stratēģisko pamatprincipu kopums, kas garantē to, ka Kopienas strukturālais atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Kopienas stratēģijas vadlīnijām un saistīts ar Kopienas prioritātēm, no vienas puses, un valstu, reģionālajām un pilsētu prioritātēm, kas vērstas uz pastāvīgas attīstības nodrošināšanu, kā arī nacionālo rīcības plānu nodarbinātības jautājumiem, no otras puses.

Pamatprincipu kopumam jābūt īsam un stratēģiskam references instrumentam, lai sagatavotu fondu plānošanu.

Pamatojums

Svarīgi ir pievienot norādi uz pilsētu prioritātēm, ņemot vērā prasību, ka katras valsts stratēģisko pamatprincipu kopumā jāprecizē prioritātes attiecībā uz pilsētu intervences pasākumiem.

RK uzskata, ka jāatstāj pietiekams apjoms reģionu darbības programmām, lai noteiktu konkrētus mērķus un pasākumus katram reģionam.

13. ieteikums

25. panta 2. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
2. Katras valsts stratēģisko pamatprincipu kopums ietver attiecīgās dalībvalsts stratēģijas kopsavilkuma aprakstu un tās operatīvo īstenošanu.	2. Katras valsts stratēģisko pamatprincipu kopums ietver attiecīgās dalībvalsts stratēģijas kopsavilkuma aprakstu un tās operatīvo īstenošanu. Šīs stratēģijas veidošanā jāvadās pēc partnerības principiem, kas noteikti 10. pantā.

Pamatojums

Ir pareizi izveidot valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu, bet te jābūt stiprai vietējas un reģionālās situācijas ietekmei.

14. ieteikums

27. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

Grozījumi

Dalībvalstu ziņojums par sasniegumiem

Sākot ar 2008. gadu vēlākais katra gada 1. oktobrī katrai Dalībvalstij jāiesniedz Komisijai ziņojums par sasniegumiem, kas gūti stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, ņemot vērā norādījumus un to lomu Kopienas stratēģisko vadlīniju, kas attiecas uz izlīdzināšanu, īstenošanā, kā arī pieejamo novērtējumu.

Ziņojums attiecas uz nodarbinātības nacionālo darbības plānu.---

Dalībvalstu ziņojums par sasniegumiem

Sākot ar 2009. gadu vēlākais katra gada 1. oktobrī katrai Dalībvalstij jāiesniedz Komisijai ziņojums par sasniegumiem, kas gūti stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, ņemot vērā norādījumus un to lomu Kopienas stratēģisko vadlīniju, kas attiecas uz izlīdzināšanu, īstenošanā, kā arī pieejamo novērtējumu.

Ziņojums attiecas uz nodarbinātības nacionālo darbības plānu.

Pamatojums

Stratēģiskai programmēšanai, kas tuvina piemērotai kohēzijas politikas izvērtēšanai, jāsākas 2009. gadā.

III SADAĻA

PLĀNOŠANA

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par struktūrfondiem un kohēzijas fondu

15. ieteikums

31. panta 5. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
Komisija apstiprina katru darbības programmu pēc iespējas īsā laikā pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts to ir formāli iesniegusi.	Komisija apstiprina katru darbības programmu pēc iespējas īsā laikā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts to ir formāli iesniegusi .

Pamatojums

Jānosaka termiņš, cik ilgi dalībvalstij jāgaida līdz Komisijas galīgajam lēmumam. Labojumi paredz precīzāku grafiku.

16. ieteikums

32. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

Pēc dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvas un pēc Uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas darbības programmas var izskatīt vēlreiz un, ja nepieciešams, izdarīt tajās izmaiņas uz atlikušo darbības periodu, ja ir notikušas ievērojamas sociāli ekonomiskas izmaiņas vai lai labāk vai citādi ieviestu Kopienas prioritātes, īpaši saskaņā ar Padomes lēmumiem.

Pēc dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvas un pēc Uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas darbības programmas var izskatīt vēlreiz un, ja nepieciešams, izdarīt tajās izmaiņas uz atlikušo plānošanas periodu, ja ir notikušas ievērojamas sociāli ekonomiskas izmaiņas vai, lai labāk, vai citādi ieviestu Kopienas prioritātes, īpaši saskaņā ar Padomes lēmumiem. Izmaiņu kārtība atbilst 10. pantā minētajam.

Pamatojums

Svarīgi, lai partnerībai, kā norādīts 10. pantā, būtu ietekme uz lēmumu par programmu atkārtotu pārbaudi.

17. ieteikums

32. panta 2. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
2. Pēc pieprasījuma par darbības programmu pārskatīšanu Komisija pieņem lēmumu pēc iespējas īsā laikā pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir formāli iesniegusi pieprasījumu.	2. Pēc pieprasījuma par darbības programmu pārskatīšanu Komisija pieņem lēmumu pēc iespējas īsā laikā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir formāli iesniegusi pieprasījumu.

Pamatojums

Jānosaka termiņš, kurā dalībvalstij jāgaida līdz Komisijas galīgajam lēmumam. Labojumi paredz precīzāku grafiku.

18. ieteikums

36. panta 4. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

4. Papildus “Konverģences” mērķim un “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim ERAF finansētās programmas ietver:

a)	starpreģionālās sadarbības pasākumus ar vismaz vienu citas dalībvalsts reģionu katrā reģionālajā programmā;

4. Papildus “Konverģences” mērķim un “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim ERAF finansētās programmas ietver:

a)	pasākumus, kuru mērķis ir starpreģionālā sadarbība ar vismaz vienu citas dalībvalsts reģionu katrā reģionālajā programmā;

Pamatojums

Brīdī, kad tiek lemts par pasākumiem, jānosaka konkrētais reģions. Nav iespējams jau plānošanas stadijā iepriekš noteikt, ar kuru reģionu vai reģioniem sadarboties. Pašiem projektiem jāspēj izlemt, ar kuru reģionu/reģioniem sadarboties.

19. ieteikums

40. panta 3. punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
3. Komisija pieņem lēmumu pēc iespējas drīz pēc tam, kad dalībvalsts vai pārvaldes organizācija būs iesniegusi visu informāciju, kas minēta 39. pantā.	3. Komisija pieņem lēmumu pēc iespējas drīz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts vai pārvaldes iestāde būs iesniegusi visu informāciju, kas minēta 39. pantā.

Pamatojums

Jānosaka termiņš, kura laikā dalībvalstij jāgaida līdz Komisijas galīgajam lēmumam. Labojumi paredz precīzāku grafiku.

20. ieteikums

41. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

Vadošā amatpersona var uzticēt darbības programmas daļas vadību un ieviešanu vienam vai vairākiem starpniekiem, kurus nosaka pati vadošā amatpersona, tai skaitā pašvaldībām, reģionālās attīstības iestādēm vai nevalstiskām organizācijām, kas nodrošina viena vai vairāku pasākumu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem vienojušies vadošā amatpersona un izvēlētais starpnieks.

Vadošā amatpersona var uzticēt darbības programmas daļas vadību un ieviešanu vienam vai vairākiem starpniekiem, kurus nosaka pati vadošā amatpersona, tajā skaitā reģionālajām un vietējām varas iestādēm, reģionālās attīstības iestādēm vai nevalstiskām organizācijām, kas nodrošina vienas vai vairāku pasākumu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem vienojušies vadošā amatpersona un izvēlētais starpnieks.

Pamatojums

Ieteicams precizēt to, ka arī reģionālajām iestādēm var nodot daļu no darbības programmas pārvaldes un īstenošanas saskaņā ar globālo finansējumu.

IV SADAĻA

EFEKTIVITĀTE

I NODAĻA

Novērtējums

21. ieteikums

45. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

1. Novērtēšanas objekti ir Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, nacionālās stratēģiskās vadlīnijas un rīcības programmas. Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Novērtējumiem jānosaka to ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar noturīgas attīstības vajadzībām un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu.

1. Novērtēšanas objekti ir Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, nacionālās stratēģiskās vadlīnijas un rīcības programmas. Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Novērtējumiem jānosaka to ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar noturīga attīstības vajadzībām un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, diskriminācijas aizliegumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. pantu, sociālo integrāciju un nodrošinātu pieeju personām ar spēju traucējumiem.

Pamatojums

Sociālā integrācija un diskriminācijas aizliegums ir svarīgi jautājumi un Eiropas Kopienas mērķi, un tie īpaši jāatzīst stratēģisko vadlīniju mērķos.

II NODAĻA

Rezerves

22. ieteikums

48. pants

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

1. Gadskārtējo debašu kontekstā, par kurām minēts 29. pantā, 2011. gadā Padome saskaņā ar procedūru, kas norādīta Līguma 161. pantā, novirzīs rezervi, par ko runāts 20. pantā, visām dalībvalstīm kā atlīdzību par progresu, kāds sasniegts salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju:

“Konverģences” mērķim uz sekojošu kritēriju pamata:

i)	nacionālā kopprodukta pieaugums mērīts NUTS II līmenī, saskaņā ar Kopienas vidējo rādītāju, pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu;

ii)	pieaugumu nodarbinātības līmenī NUTS II līmenī pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu;

“Reģionālajās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim uz sekojošu kritēriju pamata:

i)	pro rata tiek reģioniem, kuri starp 2007. un 2010. gadu iztērējuši vismaz 50% no to ERAF piešķīruma ar inovāciju saistītām aktivitātēm, kā norādīts Regulas (EC) No. […] 5(1). pantā;

ii)	pieaugumu nodarbinātības līmenī NUTS II līmenī pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu.

2. Katra Dalībvalsts novirzīs iesaistītās summas starp operētājprogrammām, ņemot vērā iepriekšējā paragrāfā minētos kritērijus.

“Konverģences” mērķim uz sekojošu kritēriju pamata:

i)	nacionālā kopprodukta pieaugums mērīts NUTS II līmenī, saskaņā ar Kopienas vidējo rādītāju, pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu;

ii)	pieaugumu nodarbinātības līmenī NUTS II līmenī pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu;

“Reģionālajās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķim uz sekojošu kritēriju pamata:

i)	pro rata tiek reģioniem, kuri starp 2007. un 2010. gadu iztērējuši vismaz 50% no to ERAF piešķīruma ar inovāciju saistītām aktivitātēm, kā norādīts Regulas (EC) No. […] 5(1). pantā;

ii)	pieaugumu nodarbinātības līmenī NUTS II līmenī pamatojoties uz datiem par 2004. — 2010. gadu.

2. Katra Dalībvalsts novirzīs iesaistītās summas starp operētājprogrammām, ņemot vērā iepriekšējā paragrāfā minētos kritērijus.

1. Katra dalībvalsts novirzīs iesaistītās summas starp operētāj programmām, ņemot vērā iepriekšējā paragrāfā minētos kritērijus. 1. Katra dalībvalsts, apspriežoties ar Komisiju, atbilstoši katram mērķim un ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī novērtē katras darbības programmas izpildi, pamatojoties uz ierobežotu skaitu kontroles rādītāju, kas atspoguļo efektivitāti, pārvaldi un finansiālo izpildi un novērtē tematiskos rezultātus saistībā ar to konkrēto sākotnējo mērķi.

Par minētajiem rādītājiem nolemj dalībvalsts, apspriežoties ar Komisiju, ņemot vērā reģionāo pašvaldību sniegtos datus un Komisijas ieteikto rādītāju provizorisko sarakstu kopumā vai tā daļu, un tos kvantitatīvi nosaka esošajos dažādajos ikgadējos izpildes ziņojums, kā arī termiņa vidus novērtējuma ziņojumā. Par minēto rādītāju piemērošanu atbild dalībvalstis.

2. Termiņa vidū un ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā Komisija, konsultējoties ar iesaistītajām dalībvalstīm un pamatojoties uz katras dalībvalsts priekšlikumiem, ņemot vērā tās konkrētās institucionālos rādītājus un to atbilstošo plānošanu, iedala atbilstīgi katram mērķim saistību asignējumu darbības programmām un to prioritātēm, kuras tiek uzskatītas par veiksmīgām.

Pamatojums

Mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums mainīt “filosofiju” un rezerves novirzīšanu kvalitātei un darbības rezultātiem starp dalībvalstīm nav vietā. Mēs domājam, ka rezerve kvalitātei un darbības rezultātiem jānovirza pašai dalībvalstij, kā tas bija trešā plānošanas perioda laikā (2000. — 2006.g.)

23. ieteikums

49. pants

Komisijas piedāvātais tekstst

Grozījumi

Valsts rezerve neparedzētiem gadījumiem

1. Dalībvalsts katru gadu rezervē 1 % no strukturālo fondu līdzekļiem “konverģences” mērķim un 3 % no strukturālo fondu ikgadējā ieguldījuma summas “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, lai sniegtu atbalstu neparedzētā vietējā vai nozaru krīzē, kas saistīta ar ekonomisko un sociālo pārstrukturizāciju vai arī tirgus liberalizācijas sekām, nonākušajiem.

Šī rezerve kā papildinājums rīcības programmām sniedz atbalstu un palīdz piemēroties iesaistītajiem strādniekiem un ekonomiski diversificētiem apgabaliem.

2. Katra dalībvalsts piedāvā īpašas rīcības programmas budžeta sadalei visā periodā, lai sagatavotos iespējamām krīzes situācijām, kas minētas iepriekšējā punktā.

Valsts rezerve neparedzētiem gadījumiem

Šī rezerve kā papildinājums rīcības programmām sniedz atbalstu un palīdz piemēroties iesaistītajiem strādniekiem un ekonomiski diversificētiem apgabaliem.

2. Katra dalībvalsts piedāvā īpašas rīcības programmas budžeta sadalei visā periodā, lai sagatavotos iespējamām krīzes situācijām, kas minētas iepriekšējā punktā.

Nepieciešamās programmas izmaiņas ir pakļautas vienkāršotai un paātrinātai apstiprināšanas procedūrai.

Pamatojums

Ātrai reakcijai nepieciešama ir arī vienkāršota un paātrināta programmas grozīšanas procedūra.

V SADAĻA

FONDU FINANSIĀLAIS IEGULDĪJUMS

1. NODAĻA

Līdzekļu Ieguldījums

24. ieteikums

50. panta d) apakšpunkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

d)	privātā finansējuma mobilizācijas līmenis, sevišķi partnerattiecībās starp valsts un privāto sektoru attiecīgajā jomā.

d)	privātā finansējuma mobilizācijas līmenis, sevišķi partnerattiecībās starp valsts un privāto sektoru attiecīgajā jomā.

Pamatojums

Termins “līmenis” attiecas uz kaut ko skaitāmu. Tālākie nodaļas panti (51.–53.) neko tādu nenosaka, kā, piemēram, mērīšanas metodes, augšējie griesti utt.

25. ieteikums

51. panta 2.punkts

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
Fondu ieguldījuma apmēru aprēķina, ņemot vērā kopējos publiskā sektora izdevumu rādītājus.	Fondu ieguldījuma apmēru aprēķina, ņemot vērā kopējos valsts un privāto izdevumu rādītājus.

Pamatojums

RK ir ieinteresēta noteikt Kopienas līdzfinansējuma likmi attiecībā uz publiskā sektora kopējiem izdevumiem, jo tas varētu mazināt privātā sektora līdzdalību programmās. Tādēļ Komiteja ierosina aprēķināt fondu ieguldījumu attiecībā uz valsts kopējiem izdevumiem kā būtisku līdzekli valsts un privātā sektora partnerattiecību pastiprināšanai.

26. ieteikums

51. pants, 3. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

Fondu ieguldījumu katrā prioritātē nosaka šādi ieguldījuma “griesti”:

a)	85 % no valsts izdevumiem līdzfinansē Kohēzijas Fonds;

b)	75 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu apgabalos, kas piemēroti “konverģences” mērķim, līdzfinansē ERDF vai ESF;

c)	50 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim līdzfinansē ERDF vai ESF;

d)	75 % valsts izdevumu saskaņā ar rīcības programmu “konverģences” mērķim līdzfinansē ERDF vai ESF;

e)	līdzfinansēšanas apmērs īpašiem pasākumiem attālākajos apgabalos, kas noteikti 5. panta 4. punktā un kas saņem papildu atbalstu, ir 50 % no valsts izdevumiem.

Fondu ieguldījumu katrā prioritātē nosaka šādi ieguldījuma “griesti”:

a)	85 % no valsts un privātajiem izdevumiem līdzfinansē Kohēzijas fonds;

b)	75 % valsts un privāto izdevumu saskaņā ar rīcības programmu apgabalos, kas piemēroti “konverģences” mērķim, līdzfinansē ERDF vai ESF;

c)	50 % valsts un privāto izdevumu saskaņā ar rīcības programmu “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim līdzfinansē ERDF vai ESF;

d)	75 % valsts un privāto izdevumu saskaņā ar rīcības programmu “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķiem līdzfinansē ERDF;

e)	līdzfinansēšanas apmērs īpašiem pasākumiem attālākajos apgabalos, kas noteikti 5. panta 4. punktā un kas saņem papildu atbalstu, ir 50 % no valsts un privātajiem izdevumiem.

Pamatojums

Komisijas 2004. gada februāra Trešajā kohēzijas ziņojumā tā vēl atbalstīja daļēju finansējumu privātiem ieguldījumiem. Regulas projektā paredzēts vairs tikai daļējs finansējums vienīgi valsts ieguldījumiem. Iespējamo daļējo privāto finansējumu, atšķirībā no pašreizējā finanšu perioda, vairs nevarētu izmantot ES projektu finansēšanā.

No privātās līdzatbildības nav pavisam jāatsakās, bet tā ir jāizmanto. Šāda kārtība īpaši skartu preventīvās darba tirgus politikas lielu daļu un tās rezultātā tamlīdzīgi pasākumi vairs netiktu īstenoti pašreizējā apjomā. Tieši šajā jomā tiek ieviesti ļoti daudzi jauninājumi un tai raksturīgas daudzpusīgas partnerattiecības.

27. ieteikums

51. pants, 4. punkts

Komisijas ieteiktais teksts	Grozījumi
4. Lielākais fondu ieguldījums tiek palielināts līdz 85 % no ieguldītajiem valsts izdevumiem saskaņā ar rīcības programmu “konverģences” un “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim visattālākajos apgabalos un nomaļus esošajām grieķu salām	4. Lielākais fondu ieguldījums tiek palielināts līdz 85 % no ieguldītajiem valsts izdevumiem saskaņā ar rīcības programmu “konverģences” un “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim visattālākajos apgabalos un saskaņā ar rīcības programmu “konverģences” un “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim nomaļus esošajām grieķu salām.

Pamatojums

Tā kā lielāka daļa grieķu salu atbilst “reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim, šķiet nepareizi, kontraproduktīvi un netaisnīgi tās neiekļaut.

VI SADAĻA

PĀRVALDE, UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

I NODAĻA

Pārvaldes un kontroles sistēmas

28. ieteikums

58. panta 7. punkts (jauns)

Komisijas piedāvātais teksts	RK ieteiktais grozījums
	7. Saskaņā ar 57. panta 1. punktu jāpiemēro trīspusējās vienošanās starp vietējām un reģionālajām varas iestādēm, dalībvalsti un Komisiju. Šāda veida vienošanās nostiprinās partnerības principu, savienojot vietējos, reģionālos, valstu un starpvalstu elementus.

Pamatojums

Ja visas puses piekrīt, ar trīspusēju līgumu jābūt iespējai stiprināt sadarbību visos līmeņos. Tam vajadzētu kļūt par pamatregulas daļu, lai uzsvērtu vietējās un reģionālās iesaistes, kā arī 10. pantā norādīto partnerattiecību nozīmīgumu.

VII SADAĻA

FINANŠU VADĪBA

I NODAĻA

Finanšu vadība

3 IEDAĻA

PIRMSFINANSĒŠANA

29. ieteikums

81. panta 1. punkts

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

1. Saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas apstiprina ieguldījumu no fondiem operatīvajā programmā, Komisijai jāmaksā atsevišķa iepriekšējas finansēšanas summa iestādei, ko norādījusi dalībvalsts. Šai iepriekšējās finansēšanas summai jāatbilst šādas operatīvas programmas 7 % struktūrfondu ieguldījuma un 10,5 % Kohēzijas fonda ieguldījuma. Tā var būt sadalīta divos finansiālos gados, atbilstoši budžeta līdzekļu pieejamībai.

1. Saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas apstiprina ieguldījumu no fondiem operatīvajā programmā, Komisijai jāmaksā atsevišķa iepriekšējas finansēšanas summa iestādei, ko norādījusi dalībvalsts. Šai iepriekšējās finansēšanas summai jāatbilst šādas operatīvas programmas 7% 10,5 % struktūrfondu ieguldījuma un kohēzijas fonda ieguldījuma. Tā var būt sadalīta divos finansiālos gados, atbilstoši budžeta līdzekļu pieejamībai. Divas trešdaļas no tās tiek izmaksātas pirmajā, bet viena trešdaļa — otrajā budžeta gadā.

Pamatojums

Ar tās daļas palielināšanu, uz kuru neattiecas noteikums par automātiskās līdzekļu piešķiršanas maksājumiem, un ierosināto sadalījumu tiek ņemta vērā nepieciešamība pirmajos pasākumu izpildes gados panākt reālu izdevumu attīstību, šie pasākumi pamatojas uz Kohēzijas fonda jau definētajiem nosacījumiem.

VIII SADAĻA

KOMITEJAS

1. NODAĻA

Eraf, kohēzijas fonds un fondu koordinācijas komiteja

30. ieteikums

104. pants (pievienots jauns punkts)

Komisijas piedāvātais teksts

RK ieteiktais grozījums

1. Komisijai palīdz ERAF, Kohēzijas fonds un Fondu Koordinācijas komiteja (tālāk tekstā — “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultatīvo procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā noteikto vadības procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu .

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

5. EIB un EIF ieceļ pārstāvi bez balsstiesībām.

1. Komisijai palīdz ERAF, Kohēzijas fonds un Fondu koordinācijas komiteja (turpmāk tekstā — “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultatīvo procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā noteikto vadības procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu .

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

5. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja katra ieceļ vienu pārstāvi bez balsstiesībām.

6. Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds ieceļ pārstāvi bez balsstiesībām.

Pamatojums

Abas Komitejas ir Eiropas Savienības ieteicamas sastāvdaļas, tādējādi tām jābūt skaidri nosauktām ciešas sadarbības sistēmā. Komiteju darba struktūrai, par ko runāts minētajā pantā, jābūt noteiktai sīkāk, kā tas ir 47. un 48. pantā Regulā 1260/99. Tas ir saskaņā ar partnerības principu.

Briselē, 2005. gada 13. aprīlī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Peter STRAUB

(1) OV C 318, 22.12.2004., 1. lpp.

(2) OV 2003/C 256/01

(3) OV C 192, 12.08.2002., 53. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try