This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 42024X1065
UN Regulation No 167 – Uniform Provisions Concerning the Approval of Motor Vehicles with Regard to Their Direct Vision [2024/1065]
ANO Noteikumi Nr. 167 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz tiešu redzamību no tiem[2024/1065]
ANO Noteikumi Nr. 167 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz tiešu redzamību no tiem[2024/1065]
PUB/2024/56
OV L, 2024/1065, 17.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1065/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/1065 |
17.5.2024 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://unece.org/status-1958-agreement-and-annexed-regulations
ANO Noteikumi Nr. 167 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz tiešu redzamību no tiem[2024/1065]
Spēkā stāšanās datums: 2023. gada 8. jūnijs
Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentisks un juridiski saistošs teksts ir: ECE/TRANS/WP.29/2022/140/Rev.1.
Saturs
Noteikumi
|
0. |
Ievads |
|
1. |
Tvērums |
|
2. |
Definīcijas |
|
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
|
4. |
Apstiprinājums |
|
5. |
Specifikācijas |
|
6. |
Testa procedūra |
|
7. |
Transportlīdzekļa tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums |
|
8. |
Ražošanas atbilstība |
|
9. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
|
10. |
Ražošanas pilnīga izbeigšana |
|
11. |
Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses |
PIELIKUMI
|
1. |
Informācijas dokuments par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz tiešu redzamību no tā |
|
2. |
Paziņojums par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu vai paplašinājumu, vai anulēšanu, vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tiešu redzamību no tā |
|
3. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojumi |
|
4. |
Novērtēšanas telpa |
|
5. |
Transportlīdzekļu iekļaušana tiešas redzamības līmeņos un atbilstības metodes |
|
6. |
Fiziska testa metode |
|
7. |
Skaitliska testa metode |
0. Ievads (informācijai)
|
0.1. |
Neaizsargāto satiksmes dalībnieku (VRU) un lielu komerciālo transportlīdzekļu sadursmes, kad tie veic tādus lēngaitas manevrus kā pagriešanās vai kustības uzsākšana, parasti notiek mazā kustības ātrumā. Parasti tās izraisa nopietnas sekas VRU. Savulaik VRU drošību šādās situācijās palielināja vadītāja netiešās redzamības uzlabošana (aklās zonas spoguļi) un kravas automobiļu aprīkošana ar sānu drošības konstrukcijām. Taču šīs sadursmes lēngaitas manevrēšanas laikā joprojām notiek, tāpēc tiek uzskatīts, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi. |
|
0.2. |
Šāda veida sadursmju cēloņus var ietekmēt vairāki faktori. VRU varētu atrasties vietā, kur vadītājs tos nevar redzēt ne pa stiklotiem laukumiem, ne spoguļos. Tāpat arī tie varētu būt bijuši redzami pirms sadursmes, bet vadītājs tos var būt pamanījis par vēlu, lai izvairītos no sadursmes, vai nav tos pamanījis. Šī novēlotā pamanīšana vai nepamanīšana varētu būt rezultāts tam, ka vadītājs nepaskatījās, skatījās, bet nepamanīja, vai pamanīja, bet pareizi nenovērtēja risku. |
|
0.3. |
Šādu sadursmju izskaušanas nolūkā varētu veikt darbības, kas mazina šo dažādo cēloņu sekas. Vienlaikus ir ieviesti citi noteikumi par elektronisku sensoru sistēmu izmantošanu VRU konstatēšanai tiešā transportlīdzekļa tuvumā un vadītāja informēšanu par to klātbūtni ar mazas steidzamības informācijas signālu (piem., gaismas) un ar sadursmes brīdinājumu (piem., audiovizuālu), kad situācija kļūst kritiskāka. |
|
0.4. |
Aklās zonas informācijas sistēmas un sadursmes brīdinājumi būs visefektīvākie tad, kad tie pievērsīs vadītāja uzmanību bīstamībai, kuru var redzēt un ātri identificēt kā reālu apdraudējumu. Daudzās sadursmju situācijās ar VRU šie VRU nebūs tieši redzami pa transportlīdzekļa priekšējiem vai sānu logiem tādās daudzās transportlīdzekļu konstrukcijās, kādas tās bijušas pirms šiem noteikumiem. Daudzi būs redzami spoguļos, bet pierādījumi liecina, ka visu sadursmju nepieļaušanai ar to nepietiek. |
|
0.5. |
Redzamība spoguļos var būt liels ieguvums, bet tai salīdzinājumā ar tiešu redzamību ir virkne ierobežojumu. Cilvēka redze ir attīstījusies, balstoties uz divām galvenajām redzes zonām. Centrālā redze ir augstas izšķirtspējas laukums skata centrā, ko izmanto objektu redzēšanai un atpazīšanai. Perifērā redze ir ievērojami mazāk detalizēta, taču ļoti jutīga uz kustību, un izmanto kustības konstatāciju ātrai uzmanības pievēršanai un cenrālās redzes fokusēšanai uz apdraudējumu. Šo noteikumu kontekstā tā ir dabas dota sadursmes brīdinājuma sistēma. Attēli spoguļos ir mazi un var neparādīt perifērai redzei pietiekami pamanāmu kustību. Vadītājam apzināti un aktīvi jāskatās tajos. Dziļuma uztvere spoguļos ir ierobežota. Attēli izliektu spoguļu lēcās var būt kropļoti, īpaši pie malām, un aklās zonas spoguļi var tikt izvietoti neloģiskās pozīcijās, attēlojot subjektu negaidītās orientācijās. Piemēram, vadītājam varētu nākties lūkoties augšup uz transportlīdzekļa jumta līniju, lai redzētu lejā līdzās transportlīdzeklim esoša riteņbraucēja galvas augšas attēlu. Izteikti specializētu uzraudzības kameru sistēmu izmantošana var dot zināmu uzlabojumu, taču ne visos aspektos.
Tiešās redzamības uzlabošanai ir ievērojams potenciāls palīdzēt vadītājiem izvairīties no sadursmēm, mazinot iespēju, ka laukumi ap transportlīdzekli nav redzami ne tieši, ne netieši. Tas varētu arī uzlabot vadītāja spēju ātri reaģēt, kad VRU ir netieši redzami. |
|
0.6. |
Tādēļ šie noteikumi ievieš komerciālajiem transportlīdzekļiem noteikta minimuma tiešas redzamības standartu, lai palielinātu iespēju, ka vadītājs atpazīst VRU klātbūtni un ātri reaģē kritiskās situācijās lēngaitas manevrēšanas laikā. To nolūks ir arī palielināt aklās zonas informācijas sistēmu un sadursmes brīdinājumu efektivitāti. |
|
0.7. |
Tomēr dažās situācijās transportlīdzekļu ražotājiem būs ļoti problemātiski nodrošināt labu tiešo redzamību, nepasliktinot tādus citus svarīgus darbības raksturlielumus kā vadītāja komforts un labbūtība, liela jauda / dzesēšana liela apjoma pārvadājumos vai liels klīrenss darbībai ārpus ceļiem. Pierādījumi liecina, ka būtiski lielākā daļa potenciāli attiecīgo tieša tuvuma sadursmju manevrēšanas laikā notiek lielākajās konurbācijās un tikai dažas – uz galvenajiem starppilsētu ceļiem. Noteikumi nosaka atšķirīgus veiktspējas līmeņus dažādām transportlīdzekļa apakaškategorijām, pamatojoties uz kritērijiem, kuri tiek uzskatīti par lielā mērā indikatīviem attiecībā uz iespējamību, ka šie transportlīdzekļi tiks regulāri izmantoti pilsētvidē, un atzīstot noteiktus darbības ierobežojumus. Joprojām tiek pētīta iespēja kaut kādā formā pielāgot prasības īpaši problemātiskiem transportlīdzekļiem. |
|
0.8. |
Noteikumos atzīts, ka jebkuras VRU daļas tiešas redzamības iespējošana potenciāli varētu palīdzēt vadītājam atpazīt to klātbūtni un izvairīties no sadursmes. Konkrēti tiek uzskatīts, ka varētu būt ieguvums no tādas inovācijas kā logi durvju zemākajos paneļos, kas palīdz redzēt transportlīdzeklim līdzās esošu VRU aptuveni vidukļa augstumā. Šā iemesla dēļ noteikumos ir noteikts obligāti redzamas telpas minimums ap transportlīdzekli, nevis tāda indikatora, kas reprezentē galvas augstumu, vai laukuma uz grīdas vienkārša redzamība, kā tas ir citos noteikumos par redzamību. Telpiska novērtējuma metodes izmantošana nodrošina nozarei lielāku elastību prasītā minimālā skata līdzekļu nodrošināšanas inovācijās. |
|
0.9. |
Kaut arī telpiskā novērtējuma metode un tās novērtēšanas zonas ir aizgūtas no netiešas redzamības ierīču – konkrēti, lielo kravas automobiļu V un VI klases spoguļu – ģeometrijas un uzstādīšanas nosacījumiem, šo noteikumu tvērums to “zemākajā” galā ietver arī M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļus, kas atvasināti no M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Šie transportlīdzekļi atbilst vai tiem drīz vajadzēs atbilst Noteikumiem Nr. 125, kas arī reglamentē vadītāja tiešo redzamību. Lai izvairītos no noteikumu dublēšanās, šiem transportlīdzekļiem būtu jāatļauj izmantot atbilstību Noteikumiem Nr. 125, lai atbilstu šiem noteikumiem. Tomēr attiecībā uz minētajiem transportlīdzekļiem, kuri nav atvasināti no M1 un N1, tiek ierosināts iekļaut alternatīvu novērtēšanas metodi, jo šie transportlīdzekļi parasti nav aprīkoti ar V un VI klases netiešas redzamības ierīcēm un lielajiem kravas automobiļiem definētās acu punkta pozīcijas šiem transportlīdzekļiem var nebūt reprezentatīvas. Tiek uzskatīts, ka vienkāršota alternatīva metode ir pamatota, ņemot vērā, ka šīs kategorijas transportlīdzekļi ar uzviju izpilda šo noteikumu prasības, jo tajos ir relatīvi zema sēdvieta un ar tiem saistītā negadījumu statistika neuzrāda nekādus palielinātus riskus saistībā ar tiešo redzamību. |
1. Tvērums
|
1.1. |
Šos noteikumus piemēro M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz tiešo redzamību no tiem, lai iespējami lielā mērā samazinātu aklās zonas, ņemot vērā konkrētā tipa transportlīdzekļa vajadzības un tam paredzēto ekspluatāciju. |
|
1.2. |
Šo noteikumu prasības ir formulētas transportlīdzekļiem, kas izstrādāti labās vai kreisās puses satiksmei. Prasības piemēro attiecīgi. |
2. Definīcijas
Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.
|
2.1. |
“Tieša redzamība” ir tāds skata lauks no vadītāja acu punkta, ko var redzēt bez tādu netiešas redzamības ierīču palīdzības kā spoguļi vai kameras. |
|
2.2. |
“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz tiešu redzamību no tā” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā:
|
|
2.3. |
“Vadītāja acu punkts” jeb “E-punkts” ir punkts, kas reprezentē viduspunktu starp vadītāja kreisās un labās acs centru. Ir definēti trīs atšķirīgi acu punkti. E2 ir uz riekšu vērsts acu punkts, E1 ir kreisās puses acu punkts, un E3 ir labās puses acu punkts. Katrs punkts ir definēts, izmantojot telpisko atskaites sistēmu. E2 ir definēts kā iznesums no papēža punkta attiecībā pret akseleratoru par 1 163,25 mm pa Z asi un 678 mm uz aizmuguri pa X asi. E2 pozīcija pa Y asi ir vertikālā plaknē, kas paralēla vidējai garenplaknei un iet caur vadītāja sēdekļa centru. E1 un E3 punktus definē rotācija par 60° ap P punktu attiecīgi pa kreisi un pa labi. |
1. attēls.
E punktu definīcija
|
2.4. |
“Caurspīdīgs laukums” ir transportlīdzekļa vējstikla vai citas stiklotas virsmas, ja tāda uzstādīta, tas laukums, neskaitot jebkādu punktoto necaurredzama aptumšojuma laukumu, kas pieļauj ne mazāk kā 70 procentu gaismas caurlaidību, mērītu virsmai perpendikulārā virzienā. |
|
2.5. |
“Novērtēšanas telpa” ir tā telpa ap transportlīdzekļa priekšējo daļu, kurā neaizsargātā satiksmes dalībnieka daļas redzamība tiks uzskatīta par devumu redzamības no transportlīdzekļa veiktspējas mērīšanā. Novērtēšanas telpas ģeometrija ir definēta 4. pielikumā. |
|
2.6. |
“Redzamības traucēklis” ir transportlīdzekļa struktūras vai vadītāja kabīnes iekšpuses jebkāda pastāvīgi uzstādīta daļa, kas varētu traucēt skatienu no jebkura no trīs definētajiem E punktiem uz jebkuru novērtēšanas telpas daļu. |
|
2.7. |
“Skata līnija” ir taisna līnija, kas reprezentē vadītāja skatiena līniju no acu punkta uz vai nu mērķa punktu, vai jebkādā konkrētā definētā leņķī telpiskajā atsauces sistēmā. |
|
2.8. |
“Tiešas redzamības sākuma līnija” ir virsmas krustpunkts ar skata līniju, kura pieskaras pirmajam redzamības traucēklim, kurš varētu aizšķērsot minēto skata līniju (piem., A statnis, vējstikla apakšējā mala, stūres rats, vējstikla tīrītājs utt.). Procesa ilustrāciju skatīt attēlā 7. pielikumā. |
|
2.9. |
“Kopējā redzamā telpa” ir telpa, ko pilnībā ietver novērtēšanas telpa un kas ir redzama skata līnijās, kuras iziet no viena no E punktiem un iet caur tiešas redzamības sākuma līnijām. Tā ir summa, ko veido redzamās telpas transportlīdzekļa ietves pusē, priekšā un brauktuves pusē. |
|
2.9.1. |
“Ietves pusē redzamā telpa” ir tā redzamās telpas daļa, kuru var redzēt skata līnijā, kas no E1 punkta kreisās puses satiksmē vai no E3 punkta labās puses satiksmē iet uz A statņa aizmuguri transportlīdzekļa ietves pusē, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt ārpus transportlīdzekļa plaknes ietves pusē. |
|
2.9.2. |
“Priekšā redzamā telpa” ir tā redzamās telpas daļa, kuru var redzēt skata līnijā, kas no E2 punkta iet starp transportlīdzekļa A statņiem, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt priekšpus transportlīdzekļa frontālās plaknes. |
|
2.9.3. |
“Brauktuves pusē redzamā telpa” ir tā redzamās telpas daļa, kuru var redzēt skata līnijā, kas no E3 punkta kreisās puses satiksmē vai no E1 punkta labās puses satiksmē iet uz A statņa aizmuguri transportlīdzekļa brauktuves pusē, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt ārpus transportlīdzekļa plaknes brauktuves pusē. |
|
2.10. |
“Motora jauda” ir maksimālā lietderīgā jauda, kas definēta ANO Noteikumos Nr. 85. |
|
2.11. |
“Kabīne ar guļvietu” ir kabīnes veids, kurā aiz vadītāja sēdekļa ir nodalījums, kuru paredzēts izmantot gulēšanai. |
|
2.12. |
“Kabīne bez guļvietas” ir tāda veida kabīne, kas nav kabīne ar guļvietu. |
|
2.13. |
“Telpiskā atsauces sistēma” ir koordinātu sistēma, kas definēta Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikuma 2. papildinājumā. Šajā kontekstā transportlīdzekļa garenass ir X ass, sānu ass ir Y ass, un vertikālā ass ir Z ass. |
|
2.14. |
“H punkta manekens” ir telpiskā H punkta mašīna, kas definēta Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikumā. |
|
2.15. |
“R punkts” ir sēdvietas atskaites punkts, kas definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikumā. |
|
2.16. |
“Papēža punkts attiecībā pret akseleratoru” ir zemākais punkts, kur papēdis saskaras ar transportlīdzekļa grīdu, kurpei atrodoties uz nenospiesta akseleratora pedāļa. |
|
2.17. |
“P punkts” ir punkts, ap kuru rotē vadītāja galva, aplūkojot objektus horizontālā plaknē acu līmenī. Tas atrodas 98 mm uz atpakaļ no punkta E2 pa X asi. |
|
2.18. |
“Asu konfigurācija” ir kods AxB formā, kur A apzīmē uz transportlīdzekļa pieejamo riteņu pozīciju kopskaitu, un B apzīmē to riteņu, kuriem transportlīdzekļa spēka pārvads pievada vilces spēku, pozīciju kopskaitu. Tādējādi, piemēram, 6x2 reprezentē trīsasu transportlīdzekli, kuram riteņi atrodas katrā ass pusē (sešas riteņu pozīcijas) un ir viena dzenošā ass (divas dzenošo riteņu pozīcijas). Paplašinātas asu konfigurācijas ar apakšvariācijām ir iekļautas bāzes raksturlielumos. Skaitļa aizstāšana ar X nozīmē jebkādu skaitli. Piemēram, 10xX ietver jebkādu asu konfigurāciju ar piecām asīm. |
|
2.19. |
“Transportlīdzekļa frontālā plakne” ir plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo priekšējo punktu, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes. |
|
2.20. |
“Ietves puse” ir transportlīdzekļa labā puse labās puses satiksmē vai transportlīdzekļa kreisā puse kreisās puses satiksmē. |
|
2.21. |
“Ietves puses plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo ārējo punktu ietves puses virzienā priekšpus pozīcijas, kas ir 1,0 m aiz vadītāja acu atskaites punkta, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu testējamā transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes. |
|
2.22. |
“Brauktuves puse” ir transportlīdzekļa kreisā puse labās puses satiksmē vai transportlīdzekļa labā puse kreisās puses satiksmē. |
|
2.23. |
“Brauktuves puses plakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un skar tā galējo ārējo punktu brauktuves puses virzienā priekšpus pozīcijas, kas ir 1,0 m aiz vadītāja acu atskaites punkta, neņemot vērā netiešās redzamības ierīču izvirzījumu un jebkādu testējamā transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk nekā 2,0 m virs zemes. |
|
2.24. |
“Testējamais transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuru testē. |
|
2.25. |
“Paredzētais kabīnes uzstādīšanas leņķis” ir kabīnes grīdas tangāžas un sānsveres leņķis attiecībā pret horizontālo plakni, kabīnei atrodoties konstrukcijas nominālajā stāvoklī. |
|
2.26. |
“V2 punkts” ir punkts, kura atrašanās vietu pasažieru nodalījumā nosaka atkarībā no vertikālās garenplaknes, kas iet caur vadītāja paredzētās sēdvietas centru, un attiecībā pret “R” punktu un projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi, un šo punktu izmanto atbilstības verifikācijai. |
|
2.27. |
“A statnis” ir jebkāds jumta balsts priekšpus vertikālas šķērsplaknes, kura atrodas 68 mm uz priekšu no V punkta, un tas ietver tādas necaurspīdīgas sastāvdaļas kā vējstikla dekoratīvās uzlikas un durvju rāmji, kas šādam balstam piestiprināti vai ir saskarē ar to. |
|
2.28. |
“No M1 vai N1 atvasināti N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļi” ir tie N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļi, kuriem priekšpus B statņu ir tāda pati vispārīgā struktūra un forma kā iepriekš M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklim. |
|
2.29. |
“Stiklojuma līnija” ir caurspīdīgā laukuma zemākā mala, mērīta horizontālā skatā, kas ietver skata lauku uz aizmuguri no vējstikla. |
3. Apstiprinājuma pieteikums
|
3.1. |
Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tiešu redzamību no tā iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis. |
|
3.2. |
Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros, un tam jāsatur šāda informācija: |
|
3.2.1. |
transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz 2.2. punktā minētajām pozīcijām kopā ar rasējumiem mērogā un 1. pielikumā minēto dokumentāciju. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošos numurus un/vai simbolus. Informācijas dokumenta paraugs ir dots 1. pielikumā. |
|
3.3. |
Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam iesniedz apstiprināmo transportlīdzekļa tipu reprezentējošu transportlīdzekli. |
4. Apstiprinājums
|
4.1. |
Ja apstiprināšanai atbilstīgi šiem noteikumiem iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. |
|
4.2. |
Atbilstību 5. punkta prasībām verificē ar 6. punktā noteikto testa procedūru, taču tā darbība nedrīkst aprobežoties ar šiem testa apstākļiem. |
|
4.3. |
Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (00 šiem noteikumiem sākotnējā redakcijā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos, būtiskos tehniskos grozījumus, kas izdarīti šajos noteikumos līdz apstiprinājuma piešķiršanai. Viena un tā pati Nolīguma puse nedrīkst piešķirt tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam 2.1. punkta izpratnē. |
|
4.4. |
Paziņojumu par apstiprinājumu vai par apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu atbilstīgi šiem noteikumiem Nolīguma pusēm dara zināmu, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu. |
|
4.5. |
Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, kuru veido: |
|
4.5.1. |
aplis, kas aptver burtu “E”, kam seko:
|
|
4.5.2. |
ovāls, kas aptver burtus “UI”, kam seko unikālais identifikators. |
|
4.6. |
Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstīgi vieniem vai vairākiem citiem ANO noteikumiem, kuri pievienoti Nolīgumam kā pielikumi, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, 4.5. punktā noteikto simbolu atkārtot nav obligāti. Šādā gadījumā ANO noteikumu un apstiprinājuma numurus un papildu simbolus izvieto vertikālās slejās pa labi no 4.5. punktā noteiktā simbola. |
|
4.7. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai. |
|
4.8. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmi liek blakus transportlīdzekļa datu plāksnītei vai uz tās. |
5. Specifikācijas
5.1. Vispārīgās prasības
|
5.1.1. |
Redzamo telpu kvantificē saskaņā ar 6. punktā noteiktajām procedūrām. |
|
5.1.2. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā diviem A statņiem, transportlīdzekļa ražotājs drīkst atlasīt tos divus statņus, kuri veidos robežas starp ietves puses, priekšas un brauktuves puses redzamajām telpām. |
5.2. Veiktspējas prasības
|
5.2.1. |
Saskaņā ar 5. pielikumā doto kritēriju tabulu transportlīdzekļus iekļauj vienā no trīs šādiem līmeņiem: |
|
5.2.1.1. |
1. līmenis: transportlīdzekļi, kas bieži pārvietojas apdzīvotās vietās; |
|
5.2.1.2. |
2. līmenis: transportlīdzekļi, kas dažreiz pārvietojas apdzīvotās vietās, bet kuriem ir specifiski darbības ierobežojumi; |
|
5.2.1.3. |
3. līmenis: transportlīdzekļi, kas reti iebrauc apdzīvotās vietās. |
|
5.2.2. |
Katra līmeņa transportlīdzekļiem jāsasniedz redzamās telpas, kas pārsniedz ar minēto līmeni saistītās robežvērtības, kuras noteiktas 1. tabulā. |
|
5.2.2.1. |
Uzskata, ka transportlīdzekļi, kuri atbilst 5. pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, atbilst attiecīgajai robežai bez redzamās telpas kvantificēšanas, kas noteikta 6. punktā.
1. tabula. Redzamās telpas minimuma vērtības
|
||||||||||||||||||||||||
|
5.3. |
Ja var pierādīt, ka transportlīdzeklis nevar izpildīt to robežu, kas noteikta priekšā, inovatīvas konstrukcijas dēļ, piemēram, kad A statņi atrodas tuvāk kopā nekā tradicionālā konstrukcijā, tad transportlīdzekli drīkst uzskatīt par atbilstošu, ja tas atbilst visām pārējām attiecināmajām robežām papildus šādas prasības izpildei. To pierāda, piecus testa objektus izvietojot vienādos attālumos starp transportlīdzekļa ietves puses un brauktuves puses plaknēm. Testa objektus pārvieto garenplaknē, līdz tie nonāk tādā pozīcijā, kur no E2 punkta objekta augšgals ir tikko redzams caur jebkādu logu / stiklotu laukumu. Testa objekts ir 1,40 m augsts stienis, kura diametrs ir 30 mm. Marķierpunktu, kas reprezentē VRU plecu, garenplaknē pozicionē par 0,130 m tuvāk transportlīdzeklim nekā stieņa centru. Attiecībā uz katru stieni aprēķina vidējo attālumu garenplaknē starp transportlīdzekļa frontālo plakni un pleca marķierpunktu, kad tas tikko redzams. Attiecībā uz jebkuru testa objektu, kad pleca marķierpunkts atrodas uz aizmuguri no frontālās plaknes, vidējās vērtības aprēķināšanai izmanto 0,0 m attālumu. Vidējam attālumam jābūt vienādam ar vai mazākam par: |
|
5.3.1. |
1. līmenī: 1,65 m; |
|
5.3.2. |
2. līmenī: 1,97 m; |
|
5.3.3. |
3. līmenī: 1,97 m; |
6. Testa procedūra
6.1. Testa apstākļi
|
6.1.1. |
Testu veic uz līdzenas, sausas asfalta vai betona konstrukcijas virsmas. |
|
6.1.2. |
Vides temperatūrai ir jābūt starp 0° C un 45° C. |
|
6.1.3. |
Testu veic tādos redzamības apstākļos, kas ļauj redzamās gaismas kamerai nepārprotami pareizi fiksēt mērķus, kas izmantoti redzamības lauka kvantificēšanai. |
6.2. Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli
|
6.2.1. |
Testējamajam transportlīdzeklim ir jābūt visnelabvēlīgākajam gadījumam tā tipā attiecībā uz tiešu redzamību. |
|
6.2.2. |
Testējamo transportlīdzekli novērtē, kad papēža punkts attiecībā pret akseleratoru atrodas tādā augstumā virs zemes, kas nav mazāks kā viduspunktam starp augstumu, kuru ražotājs aprēķinājis kā tādu, kurā tas atrastos neslogotai šasijai ar kabīni (bez virsbūves), un augstumu, kuru ražotājs aprēķinājis kā tādu, kurā tas atrastos transportlīdzeklim, kas noslogots līdz tā konstrukcijā tehniski pieļaujamajam maksimumam. |
|
6.2.2.1. |
Papēža punktu attiecībā pret akseleratoru mēra saskaņā ar ieteicamo praksi SAE J1100 Rev. 2009, izmantojot H punkta manekenu. Pēdas leņķim (A46) jābūt kā minimums 87°, kad H punkta manekens ir novietots R punktā. Transportlīdzekļiem, kam attālums pa vertikāli (H30) no R punkta līdz papēdim ir lielāks nekā 405 mm, akseleratora pedālis drīkst būt piespiests tā, kā norādījis ražotājs. Ja izmanto piespiestu pedāli, pēdai pilnībā jāatrodas uz akseleratora pedāļa. |
|
6.2.3. |
Transportlīdzekļa kabīnei jābūt paredzētajā uzstādīšanas leņķī. |
|
6.2.4. |
Stūres ratam jābūt iespējamā regulēšanas diapazona centrā, ņemot vērā visas regulēšanas asis. |
|
6.2.5. |
Netiešas redzamības ierīcēm (kad attiecināms) jābūt iestatītām tā, ka ir izpildītas ANO Noteikumu Nr. 46 skata lauka prasības. |
|
6.2.6. |
Pasažiera sēdeklis (ja uzstādīts) |
|
6.2.6.1. |
Transportlīdzekļiem, kuriem ir iespējamas vairākas pasažiera sēdekļu konstrukcijas, sēdekli, kuru izraugās izvērtēšanai, izvēlas ražotājs. |
|
6.2.6.2. |
Pasažiera sēdekli, ja tā pozīcija ir regulējama, iestata viszemākā galējā aizmugurējā pozīcijā ar 18° atzveltnes leņķi attiecībā pret vertikāli. |
|
6.2.6.3. |
Ja izraudzītais pasažiera sēdeklis ir salokāms, transportlīdzekli pēc ražotāja izvēles drīkst novērtēt ar šo sēdekli izmantošanas (lietošanas) vai neizmantošanas (uzglabāšanas) pozīcijā. Šo vienu izraudzīto sēdekļa pozīciju piemēro visā novērtēšanas procesā. |
|
6.2.6.4. |
Ja roku balsti ir regulējami, tie pēc ražotāja izvēles drīkst būt izmantošanas (lietošanas) vai neizmantošanas (uzglabāšanas) pozīcijā. |
|
6.2.6.5. |
Pagalvjiem jābūt viszemākajā pozīcijā, kāda ir piemērota normālai izmantošanai ekspluatācijā. Tie nedrīkst atrasties pozīcijā, kuru izmanto tikai uzglabāšanai, kad tos neizmanto. |
6.3. Redzamās telpas kvantificēšana
|
6.3.1. |
Redzamo telpu var tieši kvantificēt ar 6. pielikumā noteikto fiziska testa metodi. Šajā metodē mēra režģlīniju kā pastarpinātu telpas parametru garumus vairākās plaknēs un tad tās matemātiski pārvērš. Ir pieļaujama 0,10 m3 pielaide, jo šai metodei nav precīzas korelācijas visās konstrukcijās. Šī vērtība neietver fiziskā testa metodē veikto mērījumu pielaides un testa transportlīdzekļa ražošanā izmantotās pielaides. |
|
6.3.2. |
Alternatīvi redzamo telpu var tieši kvantificēt ar 7. pielikumā noteikto aprēķina testa metodi vai ar jebkādu aprēķina metodi, ja ražotājs apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka ar to iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat precīzi, kā tad, ja izmanto 7. pielikumā noteikto metodi. |
|
6.4. |
Detalizēta informācija par tipisku kabīni un pielaides ieteicamās vērtības, kas reprezentē vienu no metodēm, kuras pēc ražotāja un apstiprinātājas iestādes izvēles var izmantot, lai pierādītu aprēķina metožu precizitāti, ir dotas 7. pielikumā. |
7. Transportlīdzekļa tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums
|
7.1. |
Par šo noteikumu 2.1. punktā definētā transportlīdzekļa tipa jebkādu pārveidojumu paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Tipa apstiprinātāja iestāde tad drīkst vai nu: |
|
7.1.1. |
uzskatīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nav negatīvas ietekmes uz apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumiem, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu; |
|
7.1.2. |
vai uzskatīt, ka izdarītie pārveidojumi ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus un tāpēc pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas jāveic papildu testi vai pārbaudes. |
|
7.2. |
Par apstiprinājuma apliecināšanu vai atteikumu, norādot pārveidojumus, informē šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses saskaņā ar 4.4. punktā noteikto procedūru. |
|
7.3. |
Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās Nolīguma puses par paplašinājumu, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā redzamo paziņojuma veidlapu. Tā katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru, kas zināms kā paplašinājuma numurs. |
8. Ražošanas atbilstība
|
8.1. |
Ražošanas atbilstības procedūrām ir jāatbilst 1958. gada Nolīguma (E/ECE/TRANS/505/Rev.3) 2. panta un 1. pielikuma vispārīgajiem noteikumiem un šādām prasībām: |
|
8.2. |
atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekli ražo tā, ka tas atbilst apstiprinātajam tipam, izpildot 5. punkta prasības; |
|
8.3. |
tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt katrā ražotnē piemērojamās atbilstības kontroles metodes. Šādu inspicēšanu normālais biežums ir reize divos gados. |
9. Sankcijas par ražošanas neatbilstību
|
9.1. |
Apstiprinājumu, kas atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, drīkst anulēt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības. |
|
9.2. |
Ja Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, nosūtot tām šo noteikumu 2. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu. |
10. Ražošanas pilnīga izbeigšana
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, tas par to informē apstiprinājumu piešķīrušo tipa apstiprinātāju iestādi, kura savukārt nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.
11. Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses
Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kas ir atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.
(1) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir norādīti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokumentā ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.6 – https://unece.org/transport/standards/transport/vehicle-regulations-wp29/resolutions.
1. PIELIKUMS
Informācijas dokuments par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz tiešu redzamību no tā
Šādu informāciju attiecīgā gadījumā iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju.
Jebkādus rasējumus iesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus, A4 formātā vai salocītus līdz A4 formātam.
Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.
1.
Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
2.
Tips un vispārīgs komercapraksts(-i): …
3.
Tipa identifikācijas līdzekļi: …
4.
Transportlīdzekļa kategorija: …
5.
Ražotāja nosaukums un adrese: …
6.
Apstiprinājuma marķējuma zīmes atrašanās vieta un likšanas metode:…
6.1.
Citi identifikācijas līdzekļi sasaistei ar apstiprinājuma marķējuma zīmi: …
7.
Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …
8.
To transportlīdzekļa struktūras sastāvdaļu izmēri un formas, kuras atrodas tādas vertikālas plaknes priekšā, kuras pozīcija ir 1 000 mm aiz vadītāja acu punkta (E2) un kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenplaknei
9.
To transportlīdzekļa caurspīdīgo laukumu skaits, izmēri, forma vai atrašanās vieta, kuri atrodas tādas vertikālas plaknes priekšā, kuras pozīcija ir 1 000 mm aiz vadītāja acu punkta (E2) un kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenplaknei
10.
Citi svarīgi transportlīdzekļa izmēri (piem., kabīnes augstumu diapazons)
2. PIELIKUMS
Paziņojums par apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tiešu redzamību no tā
(Maksimālais formāts: A4 (210 mm x 297 mm))
|
|
Izdevējs: |
(Iestādes nosaukums) … … … |
|
par: (2) |
apstiprinājuma piešķiršanu apstiprinājuma paplašinājumu apstiprinājuma atteikumu apstiprinājuma anulēšanu ražošanas pilnīgu izbeigšanu |
transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tiešu redzamību no tā atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 167
Apstiprinājuma Nr …
1.
Preču zīme: …
2.
Tipa un tirdzniecības nosaukums(-i): …
3.
Ražotāja nosaukums un adrese: …
4.
Ja attiecināms, ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese: …
5.
Īss transportlīdzekļa apraksts: …
6.
Transportlīdzekļa iesniegšanas apstiprināšanai datums: …
7.
Apstiprināšanas testus veicošais tehniskais dienests: …
8.
Šā dienesta izsniegtā ziņojuma datums: …
9.
Šā dienesta izsniegtā ziņojuma numurs: …
10.
Paplašinājuma pamatojums(-i) (attiecīgā gadījumā): …
11.
Apstiprinājums attiecībā uz tiešu redzamību piešķirts/atteikts (2):
12.
Vieta: …
13.
Datums: …
14.
Paraksts: …
15.
Šim paziņojumam pievienoti šādi dokumenti ar iepriekš norādīto apstiprinājuma numuru: …
16.
Jebkādas piezīmes: …
(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/anulējusi apstiprinājumu (apstiprinājuma nosacījumus skatīt noteikumos).
(2) Lieko svītrot.
3. PIELIKUMS
Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojumi
(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)
a = min. 8 mm
Šāda apstiprinājuma marķējuma zīme uz transportlīdzekļa norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Beļģijā (E6) attiecībā uz tiešo redzamību no tā atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 167. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 167 prasībām to sākotnējā redakcijā.
Šāds unikālais identifikators norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts un ka attiecīgā informācija par šo tipa apstiprinājumu ir pieejama ANO drošajā interneta datubāzē, izmantojot 270650 kā unikālo identifikatoru. Unikālā identifikatora sākumā esošas nulles apstiprinājuma marķējumā drīkst izlaist.
4. PIELIKUMS
Novērtēšanas telpa
1.
Novērtēšanas telpa ir telpa starp transportlīdzekļa frontālo, ietves puses un brauktuves puses plakni un novērtēšanas zonas horizontālajām un vertikālajām robežām, kā noteikts turpmāk un parādīts 1. attēlā.
1.1.
Novērtēšanas zonas priekšējo robežu veido plakne, kas paralēla transportlīdzekļa frontālajai plaknei un atrodas 2 000 mm priekšpus transportlīdzekļa frontālās plaknes.
1.2.
Novērtēšanas zonas ietves puses robežu veido plakne, kas paralēla transportlīdzekļa ietves puses plaknei un atrodas 4 500 mm tālāk tā ietves pusē.
1.3.
Novērtēšanas zonas brauktuves puses robežu veido plakne, kas paralēla transportlīdzekļa brauktuves puses plaknei un atrodas 2 000 mm tālāk tā brauktuves pusē.
1.4.
Novērtēšanas zonas aizmugurējo robežu veido plakne, kas paralēla transportlīdzekļa frontālajai plaknei un atrodas 1 000 mm aiz vadītāja acu punkta (E2).
1.5.
Novērtēšanas zonas vertikālās robežas veido zemes plakne un plakne, kas ir paralēla zemes plaknei, bet atrodas 1 602 mm virs zemes.
1. Attēls
Novērtēšanas telpas definīcija, par piemēru ņemot N3 kategorijas transportlīdzekli
5. PIELIKUMS
Transportlīdzekļu iekļaušana tiešas redzamības līmeņos un atbilstības metodes
1.
Tiešas redzamības līmeņus piešķir saskaņā ar 1. tabulu.1. tabula
Transportlīdzekļu iekļaušana tiešas redzamības līmeņos
|
Tiešas redzamības līmenis |
Kopējā masa (tonnas) |
Šasija |
Asu konfig. |
Motora jauda (kW) |
Kabīnes veids |
Transportlīdzekļa kategorija |
|
1. līmenis |
≤ 7,5 |
Visas |
Visas |
Visas |
Visi |
N2, N2G |
|
> 7,5 |
Visas |
Visas |
Visas |
Visi |
N2 |
|
|
Visas |
Visas |
Visas |
Visas |
Visi |
M2 |
|
|
Visas |
Visas |
Visas |
Visas |
Visi |
M3 |
|
|
≤ 16 |
Visas |
4x2 6x2; 6x4 8x2; 8x4 |
Visas |
Visi |
N3 |
|
|
> 16 |
Posmaina |
4x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3 |
|
|
< 265 |
Ar guļvietu |
N3 |
||||
|
6x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3 |
|||
|
Nedalīta |
4x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3 |
||
|
< 265 |
Ar guļvietu |
N3 |
||||
|
6x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3 |
|||
|
6x4 8x2 8x4 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3 |
|||
|
< 350 |
Ar guļvietu |
N3 |
||||
|
2. līmenis |
> 7,5 |
Visas |
4x4 |
Visas |
Visi |
N2G |
|
≤ 16 |
Visas |
4x2 6x4 8x4 |
Visas |
Visi |
N3G |
|
|
> 16 |
Posmaina |
4x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3G |
|
|
< 265 |
Ar guļvietu |
N3G |
||||
|
Nedalīta |
4x2 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3G |
||
|
< 265 |
Ar guļvietu |
N3G |
||||
|
6x4 8x4 |
Visas |
Bez guļvietas |
N3G |
|||
|
< 350 |
Ar guļvietu |
N3G |
||||
|
3. līmenis |
> 16 |
Posmaina |
4x2 |
≥ 265 |
Ar guļvietu |
N3, N3G |
|
6x2 |
Visas |
Ar guļvietu |
N3 |
|||
|
6x4 8x2 8x4 |
Visas |
Visi |
N3, N3G |
|||
|
Nedalīta |
4x2 |
≥ 265 |
Ar guļvietu |
N3, N3G |
||
|
6x2 |
Visas |
Ar guļvietu |
N3 |
|||
|
6x4 8x2 8x4 |
≥ 350 |
Ar guļvietu |
N3, N3G |
|||
|
Visas |
Visas |
4x4 6x6 8x6 8x8 10xX |
Visas |
Visi |
N3, N3G |
2.
Piemērotība atbilstības alternatīvas pierādīšanas izmantošanai
2.1.
Uzskata, ka M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļi, kas nav aprīkoti ar vai nu V klases, vai VI klases spoguļiem saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 46, atbilst prasībām, ja ir izpildīts vismaz viens no 2.1.1. vai 2.1.2. punkta nosacījumiem pēc ražotāja izvēles:
2.1.1.
Ja, mērot saskaņā ar 2.1.1.1. punktā aprakstīto metodi, stiklojuma līnijas attālums no zemes pa vertikāli ir mazāks nekā 1 450 mm vai attālums pa vertikāli starp transportlīdzekļa stiklojuma līniju un acu punktu ir lielāks nekā 260 mm, tad šajos gadījumos transportlīdzeklim papildus jāatbilst 2.1.1.2. punkta noteikumiem.
2.1.1.1.
Stiklojuma līnijas augstumu noteikšanaSēdekli iestata ražotāja noteiktajā R punktā.
Nosaka acu punkta V2 pozīciju attiecībā pret R punktu, izmantojot attālumus, kas aprakstīti 2.2. punkta 2. un 3. tabulā.
Neveicot nekādu sēdekļa augstuma regulēšanu, sēdekli pārvieto no R punkta pozīcijas līdz viduspunktam starp gājiena galējo priekšējo un galējo aizmugurējo pozīciju. Ja šis viduspunkts atrodas starp divām fiksējamām pozīcijām, izmanto to, kas atrodas vairāk uz aizmuguri. Acu punktu pārvieto no R punkta līdz vidējai pozīcijai kolineāri sēdeklim.
Mērījumu veic plaknē, kas perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirzienam un krustojas ar šo acu punktu.
Stiklojuma līnijas ārējais augstums ir tās attālums no zemes pa vertikāli. Ja kāda no turpmāk norādītajām daļām, kuras neņem vērā, krustojas ar stiklojuma līniju šajā plaknē, stiklojuma līnijas augstumu novērtē nākamajā neaizsegtajā pozīcijā virzienā uz aizmuguri.
Stiklojuma līnijas iekšējais augstums ir tās attālums līdz acu punktam pa vertikāli. Ja kāda no turpmāk norādītajām atbrīvotajām daļām krustojas ar stiklojuma līniju šajā plaknes pozīcijā, stiklojuma līnijas augstumu novērtē nākamajā neaizsegtajā pozīcijā virzienā uz aizmuguri.
Mērot stiklojuma līnijas attālumus:
|
a) |
fiksētus vai kustināmus vēdkanālus; |
|
b) |
sānu logu dalošas detaļas; |
|
c) |
ārējas radio antenas; |
|
d) |
netiešas redzamības ierīces, kas aptver netiešas redzamības obligāto lauku; |
|
e) |
iestrādātus vai iespiestus “radio antenas” vadus, kuru platums nepārsniedz 0,5 mm: |
|
f) |
iekšējus vai ārējus rokturus; |
|
g) |
tādas vadītāja nodalījumā uzstādītas daļas kā sēdekļi vai konsoles |
neņem vērā. Jebkādas stiklojuma daļas, ko sedz punktotas zonas, uzskata par necaurspīdīgām.
2.1.1.2.
Cilindriskam, 1 200 mm augstam priekšmetam, kura diametrs ir 300 mm un kurš atrodas telpā, ko veido vertikāla plakne, kura atrodas 2 000 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 2 300 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 400 mm attālumā no transportlīdzekļa vadītāja puses sāna, un vertikāla plakne, kura atrodas 600 mm attālumā no transportlīdzekļa pretējās puses sāna, ir jābūt vismaz daļēji redzamam, skatoties tieši no V2 (sk. 1. attēlu) neatkarīgi no tā, kur minētajā telpā tas atrodas, izņemot, ja tas ir neredzams aklās(-o) zonas(-u) dēļ, ko rada A statņi, vējstikla tīrītāji vai stūres rats.Ja vadītāja sēdeklis atrodas transportlīdzekļa centrālajā vadīšanas pozīcijā, 1 200 mm augstajam cilindriskajam priekšmetam jāatrodas telpā, ko veido vertikāla plakne, kura atrodas 2 000 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 2 300 mm priekšā transportlīdzeklim, un vertikālas plaknes, kuras atrodas 500 mm attālumā no transportlīdzekļa sāniem (sk. 2. attēlu).
|
1. attēls Attēla nosaukums
|
2. attēls Attēla nosaukums
|
2.1.2.
Uzskata, ka M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuri ir atvasināti no M1 vai N1, kas apstiprināti atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 125, izpilda tiešas redzamības prasības.
2.2.
V2 punkta pozīcija
2.2.1.
V2 punkta pozīcija attiecībā pret “R” punktu, norādīta ar telpiskā atskaites sistēmas režģa XYZ koordinātām, ir parādīta 2. un 3. tabulā.
2.2.2.
Pamata koordinātas 25° projektētajam sēdekļa atzveltnes leņķim ir norādītas 2. tabulā.2. tabula
V2 punkta pozīcija 25° projektētajam sēdekļa atzveltnes leņķim
|
V punkts |
X |
Y |
Z |
|
V2 |
68 mm |
-5 mm |
589 mm |
2.2.3.
Korekcijas projektētajiem sēdekļa atzveltnes leņķiem, kuri nav 25°Papildu korekcijas, kas jāizdara katra V punkta X un Z koordinātām, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis nav 25°, norādītas 3. tabulā.
3. tabula
V2 punkta korekcijas dažādiem sēdekļa atzveltnes leņķiem
|
Sēdekļa atzveltnes leņķis (°) |
Horizontālās koordinātas Δx |
Vertikālās koordinātas Δz |
Sēdekļa atzveltnes leņķis (°) |
Horizontālās koordinātas Δx |
Vertikālās koordinātas Δz |
|
5 |
- 186 mm |
28 mm |
23 |
-18 mm |
5 mm |
|
6 |
- 177 mm |
27 mm |
24 |
-9 mm |
3 mm |
|
7 |
- 167 mm |
27 mm |
25 |
0 mm |
0 mm |
|
8 |
- 157 mm |
27 mm |
26 |
9 mm |
-3 mm |
|
9 |
- 147 mm |
26 mm |
27 |
17 mm |
-5 mm |
|
10 |
- 137 mm |
25 mm |
28 |
26 mm |
-8 mm |
|
11 |
- 128 mm |
24 mm |
29 |
34 mm |
-11 mm |
|
12 |
- 118 mm |
23 mm |
30 |
43 mm |
-14 mm |
|
13 |
- 109 mm |
22 mm |
31 |
51 mm |
-18 mm |
|
14 |
-99 mm |
21 mm |
32 |
59 mm |
-21 mm |
|
15 |
-90 mm |
20 mm |
33 |
67 mm |
-24 mm |
|
16 |
-81 mm |
18 mm |
34 |
76 mm |
-28 mm |
|
17 |
-72 mm |
17 mm |
35 |
84 mm |
-32 mm |
|
18 |
-62 mm |
15 mm |
36 |
92 mm |
-35 mm |
|
19 |
-53 mm |
13 mm |
37 |
100 mm |
-39 mm |
|
20 |
-44 mm |
11 mm |
38 |
108 mm |
-43 mm |
|
21 |
-35 mm |
9 mm |
39 |
115 mm |
-48 mm |
|
22 |
-26 mm |
7 mm |
40 |
123 mm |
-52 mm |
6. PIELIKUMS
Fiziska testa metode
0.
Redzamo telpu, kura ir redzama no visiem trim E punktiem, aprēķina ar fizisko testa metodi, kartējot astoņu horizontālu plakņu veidotu laukumu, kas veido sekcijas novērtēšanas telpā. Skatu no katra E punkta nodrošina kamera, kas uzstādīta konkrētā atrašanās vietā. Laukumu, ko var redzēt no katra E punkta, kartē, izmantojot kalibrēta marķierobjekta redzamību, kurš novietots uz novērtēšanas laukuma režģa līnijām atbilstoši katram acu punktam. Rezultējošo redzamo laukumu mērogo, lai kvantificētu redzamo telpu.
1. attēls
Attiecībā uz vadītāja sānu logu identificēto redzamo līniju piemērs
1. Novērtēšanas laukums
|
1.1. |
Novērtēšanas laukumu nosaka astoņas plaknes, kas ir paralēlas zemes plaknei (X-Y plakne) 1. tabulā noteiktajos augstumos un kuras ierobežo 4. pielikumā definētā novērtēšanas telpa.
1. tabula Novērtēšanas laukuma plakņu augstumi
|
2. Novērtēšanas laukuma režģis
|
2.1. |
Novērtēšanas laukuma režģi veido vairākas līnijas, kas ir paralēlas transportlīdzekļa vidējai garenplaknei (X) un perpendikulāras transportlīdzekļa vidējā garenplaknei (Y) un izkārtotas ar 100 mm intervāliem, un kuras ierobežo 1.1. punktā noteiktie novērtēšanas laukumi. |
2. attēls
Novērtēšanas laukuma sadalīšana režģī
3. Redzamās līnijas garums
|
3.1. |
Kopējais redzamās līnijas garums ir to režģlīniju garums, kuras pilnībā atrodas novērtēšanas laukumā, kurš ir redzams no viena no E punktiem. Tā ir redzamo līniju garumu summa katrā pusē, kā noteikts 3.2., 3.3. un 3.4. punktā. |
|
3.2. |
Ietves puses redzamo līniju garums ir to režģlīniju garums, kuras ir redzamas novērtēšanas plaknē no E1 punkta labās puses satiksmē vai no E3 punkta kreisās puses satiksmē un caur jebkādu caurspīdīgu laukumu, kas atrodas uz aizmuguri no A statņa transportlīdzekļa ietves pusē, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt ārpus transportlīdzekļa plaknes ietves pusē. Līnijas garumam, mērītam no E1 vai E3 punkta jāietver tikai tās līnijas, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa vidējai garenplaknei. |
|
3.3. |
Priekšas redzamo līniju garums ir to režģlīniju garums novērtēšanas laukumā, kuras ir redzamas novērtēšanas plaknē no E2 punkta un caur jebkuru caurspīdīgu laukumu, kas atrodas starp transportlīdzekļa A statņiem, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt priekšpus transportlīdzekļa frontālās plaknes. Līnijas garumam, mērītam no E2 punkta, jāietver tikai tās līnijas, kuras ir paralēlas transportlīdzekļa vidējai garenplaknei. |
|
3.4. |
Brauktuves puses redzamo līniju garums ir to režģlīniju garums novērtēšanas plaknē, kuras ir redzamas no E3 punkta labās puses satiksmē vai no E1 punkta kreisās puses satiksmē un caur jebkādu caurspīdīgu laukumu, kas atrodas uz aizmuguri no A statņa transportlīdzekļa brauktuves pusē, kur skats no vadītāja sēdekļa atrastos galvenokārt ārpus transportlīdzekļa plaknes brauktuves pusē. Līnijas garumam, mērītam no E3 vai E1 punkta jāietver tikai tās līnijas, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa vidējai garenplaknei. |
|
3.5. |
Redzamās līnijas garuma definīcija ir ilustrēta tālāk 3.–5. attēlā. |
3. attēls
Režģlīniju izmantošana dažādu skatu uz katru pusi novērtēšanai uz kreisās puses satiksmei paredzēta piemēra pamata
4. attēls
Redzamās līnijas garums uz katru pusi, kas reprezentē skata līniju no E punktiem un novērtēšanas laukuma krustpunktus, balstoties uz piemēru kreisās puses satiksmei
5. attēls
Redzamās līnijas garums uz katru pusi, balstoties uz piemēru kreisās puses satiksmei
4. Fiziskā testa procedūras iekārtojums
4.1. Novērtēšanas ierīce
|
4.1.1. |
Skata lauku no E1, E2 un E3 punkta novērtē, izmantojot piemērotu ierīci, kas uzstādīta attiecīgā acu punktā. |
|
4.1.2. |
Šī ierīce var būt uztvērējs, piem., kamera, ar pietiekamu skata lauku visu caurspīdīgo laukumu redzamības no saistītā E punkta iespējošanai konkrētajā pusē. |
|
4.1.3. |
Alternatīvi šī ierīce varētu būt emiters (piem., lāzers), kas atkarīgs no uztvērēja uz marķierobjekta (sk. 4.3. punktu) skata līnijas izveidei. |
4.2. Novērtēšanas ierīces novietošana pie acu punktiem
|
4.2.1. |
Novērtēšanas ierīci novieto E1, E2 un E3 punktos. |
|
4.2.2. |
Metodei, ko izmanto, lai to panāktu, jābūt gan precīzai, gan robustai, lai būtu minimāla pozicionēšanas kļūda. |
|
4.2.3. |
To varētu panākt, piemēram, izmantojot tādu fiziska testa aparatūru, kāda parādīta 6. attēlā. |
6. attēls
Kameru pozicionēšanai definētajos E1, E2 un E3 punktos piemērotas testa aparatūras piemērs
4.3. Novērtēšanas režģa marķēšana
|
4.3.1. |
Novērtēšanas režģi ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem definē zemes plaknē (piem., ar pastāvīgiem marķējumiem uz grīdas, ar pārvietojamu paklāju, kas piemēroti salāgots ar transportlīdzekli, ar lāzerprojekciju uz grīdas vai izmantojot testa iekārtu ar pārvietojamām sastāvdaļām un iebūvētu precīzu mērīšanu un vadību). |
|
4.3.2. |
Novērtēšanas režģi transponē prasītajā augstumā, izmantojot piemērotu marķierobjektu. Piemērs — stingrs, vertikāls 30 mm diametra stienis, kas uzstādīts perpendikulāri zemes plaknei. Punktiem, kas reprezentē prasītos novērtēšanas plakņu augstumus, jāļauj tos pārliecinoši identificēt kā redzamus no attiecīgā acu punkta (piem., kontrastējoša krāsa vai gaismas avots ar spēcīgu gaismas plūsmu, ko var fiksēt acu punkta kamera, vai no acu punkta izstarota lāzerstara augstas precizitātes uztvērējs). |
|
4.3.3. |
Marķierobjekta pamatnei vajadzētu būt konstruētai un izgatavotai tā, ka tās viduslīniju var viegli un precīzi salāgot ar novērtēšanas režģi un to var efektīvi pārvietot pa režģi. |
5. Izvērtēšanas procedūra
|
5.1. |
Izvērtēšana notiek, virzot marķierobjektu pa katru novērtēšanas režģa līniju un nosakot garumu katrai līnijai, kura ir redzama no attiecīgā acu punkta (E1, E2 vai E3). |
|
5.2. |
Novērtēšanu atkārto, lai varētu atsevišķi identificēt ietves pusē redzamās līnijas garumu, priekšā redzamās līnijas garumu un brauktuves pusē redzamās līnijas garumu. |
|
5.3. |
Nosaka novērtēšanas darbību secību (piem., no priekšas uz aizmuguri, no kreisās puses uz labo) un pa soļiem novērtē katras režģa līnijas pilna garuma redzamību. |
7. attēls
Darbību secības noteikšana, kā virzīties pa novērtēšanas režģa līnijām, uz kreisās puses satiksmei paredzēta piemēra pamata
|
5.4. |
Novieto marķierobjektu novērtēšanas režģa attiecīgās režģa līnijas galējā punktā. Piemēram, priekšas novērtēšanas režģī tas varētu būt paklāja apakšējais kreisais stūris. |
|
5.5. |
Salāgo marķieri uz marķierobjekta pamatnes ar režģlīniju. |
8. attēls
Piemērs: vienkārša marķierobjekta salāgošana ar iepriekš uz zemes marķētām režģlīnijām
|
5.6. |
Katrai attiecīgajai līnijai novērtēšanas laukumā nosaka to līnijas garumu, kurā katru novērtēšanas laukumu reprezentējošie marķējumi ir redzami no attiecīgā acu punkta. |
|
5.6.1. |
Katrā attiecīgajā novērtēšanas augstumā reģistrē to attālumu no novērtēšanas laukuma režģa malas līdz marķierobjektam, kurā var redzēt attiecīgo augstumu. Šim nolūkam var izmantot 2. tabulu. Ja marķierobjekts atrodas novērtēšanas laukuma malā, reģistrē attālumu nulle. |
|
5.6.1.1. |
Tas iezīmē pirmās redzamās līnijas garuma sākumu šai režģlīnijai. |
|
5.6.1.2. |
Marķieri virza pa līniju, līdz tas sasniedz punktu, kurā attiecīgās novērtēšanas plaknes augstums ir joprojām redzams, bet to tūdaļ varētu aizsegt transportlīdzekļa struktūra (sk. 9. attēlu). Šo attālumu reģistrē 2. tabulā. |
|
5.6.1.3. |
Tas iezīmē pirmās redzamās līnijas garuma beigas šai režģlīnijai. |
|
5.6.1.4. |
Ja marķierobjekts sasniedz režģlīnijas beigas, pirms tas kļūst aizsegts, reģistrē attālumu novērtēšanas laukuma malas līdz marķierobjektam, kas atrodas režģlīnijas galā. |
9. attēls
MO pozicionēšana to režģlīniju daļu identificēšanai, kurās ir redzams novērtēšanas plaknes augstums.
|
5.6.2. |
Ja marķieris attiecīgajā novērtēšanas plaknes augstumā nav redzams, marķierobjektu pārvieto pa režģlīniju līdz punktam, kurā novērtēšanas plaknes augstums ir redzams vai tiek sasniegtas novērtēšanas laukuma robežas. |
|
5.6.2.1. |
Ja novērtēšanas plaknes augstums kļūst redzams, 2. tabulā reģistrē attālumu no novērtēšanas laukuma malas līdz marķierobjektam. |
|
5.6.2.2. |
Ja marķierobjekta augšgals nav redzams visā režģlīnijas garumā, 2. tabulā reģistrē “nulli” un pāriet uz nākamo režģlīniju. |
|
5.6.3. |
Uz dažām režģlīnijām varētu būt vairāki dotās režģlīnijas redzamās līnijas garumi. Katram redzamajam segmentam reģistrē attālumu no novērtēšanas laukuma malas līdz katras redzamās līnijas sākumam un no novērtēšanas laukuma malas līdz katras redzamās līnijas beigām. |
|
5.6.4. |
Dažos gadījumos būs redzama visa režģlīnija. Šādā gadījumā nav vajadzības fiksēt mērījumus – pietiek ar to, ka reģistrē “pilna” vai attiecīgo garumu, piem., 2 000 mm priekšā, 2 000 mm brauktuves pusē vai 4 500 mm ietves pusē. |
|
5.6.5. |
Kad vienas režģlīnijas novērtēšana ir pabeigta, pāriet pie nākamās. |
|
5.6.6. |
Procesu atkārto katras novērtēšanas zonas katrai režģlīnijai no tās sākuma līdz galam. |
|
5.6.7. |
katra zona ir jāizvērtē pilnībā (sk. 10. attēlu). |
10. attēls
Novērtēšanas režģa zonu izmantošana, balstoties uz piemēru kreisās puses satiksmei
|
5.7. |
Kad visi redzamās līnijas garumi ir reģistrēti, katru no ietves puses, priekšas un brauktuves puses redzamās līnijas garumiem aprēķina šādi:
|
2. tabula
Rezultātu veidlapa
|
Skats |
Režģlīnija |
1. redzamā daļa |
2. redzamā daļa |
N-tā redzamā daļa |
Līnijas kopējais redzamais garums |
||||||
|
Sākums |
Beigas |
Garums |
Sākums |
Beigas |
Garums |
Sākums |
Beigas |
Garums |
|
||
|
Ietves puse |
1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
n |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējais ietves pusē redzamās līnijas garums |
|
||||||||||
|
Priekša |
1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
n |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējais priekšā redzamās līnijas garums |
|
||||||||||
|
Brauktuves puse |
1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
n |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējais brauktuves pusē redzamās līnijas garums |
|
||||||||||
6.1. Redzamās telpas aprēķināšana
|
6.1.1. |
Ietves pusē redzamās līnijas garumu (mm) pārvērš ietves pusē redzamajā telpā (mm3) šādi:
|
|
6.1.2. |
Priekšā redzamās līnijas garumu (mm) pārvērš priekšā redzamajā telpā (mm3) šādi:
|
|
6.1.3. |
Brauktuves pusē redzamās līnijas garumu (mm) pārvērš brauktuves pusē redzamajā telpā (mm3) šādi:
|
7. PIELIKUMS
Skaitliska testa metode
1. Modeļa īpašības
|
1.1. |
Novērtēšanā izmantotajam CAD modelim jāsatur visas nepieciešamās īpašības un ģeometrija, lai nodrošinātu precīzu reprezentāciju tam, kas būtu redzams no definētajiem acu punktiem fiziskā transportlīdzeklī, kas derīgs pārdošanai. |
|
1.2. |
CAD modelim būtu jāsatur visi iespējamie redzamības traucēkļi. |
|
1.3. |
Ražotājs izvēlas, kādu CAD programmatūru izmantot, bet tas pierāda apstiprinātājai iestādei, ka iegūtie rezultāti ir ticami. Tipiskas kabīnes mērīšanas process, kas noteikts 7. pielikuma 5. punktā, ir viens piemērs metodei, ko var izmantot minētajam nolūkam. |
2. Novērtēšanas telpas veidošana
|
2.1. |
Novērtēšanas telpu veido CAD vidē. |
3. Redzamības sākuma līniju definēšana
|
3.1. |
Lai definētu ietves puses redzamības sākuma līniju, skata punktu modelī novieto E1 punktā kreisās puses satiksmei vai E3 punktā labās puses satiksmei. Attiecībā uz priekšas redzamības sākuma līniju skata punktu modelī novieto E2 punktā, un attiecībā uz brauktuves puses redzamības sākuma līniju – E3 punktā kreisās puses satiksmei un E1 punktā labās puses satiksmei. |
|
3.2. |
Šādā vizuālā perspektīvā redzamības sākuma līniju velk ap caurspīdīgā laukuma malām un tā šķēlumiem ar redzamības traucēkļiem. Piemēri ir parādīti 1. attēlā. |
1. attēls
Redzamības sākuma līniju (dzelteno) vilkšanas piemēri skatam uz priekšu (augšā), skatam pa kreisi (kreisajā pusē) un skatam pa labi (labajā pusē) CAD vidē, balstoties uz piemēru, kas paredzēts kreisās puses satiksmei
4. Vadītāja telpisko skatu definēšana
|
4.1. |
No E1 acu punkta uz telpu ārpus transportlīdzekļa velk skata līnijas, kas krustojas ar redzamības sākuma līnijām, kuras definē skatu pa kreisi no transportlīdzekļa, līdz tās vai nu saskaras ar zemi, vai iziet ārpus novērtēšanas telpas. |
|
4.2. |
No E2 acu punkta uz telpu ārpus transportlīdzekļa velk skata līnijas, kas krustojas ar redzamības sākuma līnijām, kuras definē skatu priekšā pa kreisi no transportlīdzekļa, līdz tās vai nu saskaras ar zemi, vai iziet ārpus novērtēšanas telpas. |
|
4.3. |
No E3 acu punkta uz telpu ārpus transportlīdzekļa velk skata līnijas, kas krustojas ar redzamības sākuma līnijām, kuras definē skatu pa labi no transportlīdzekļa, līdz tās vai nu saskaras ar zemi, vai iziet ārpus novērtēšanas telpas. |
|
4.4. |
Vadītāja telpisko skatu piemēri ir parādīti 2. attēlā. |
2. attēls
Piemēri vadītāja skatam pa kreisi (augšā), skatam uz priekšu (vidū) un skatam pa labi (apakšā) no attiecīgi E1, E2 un E3, balstoties uz piemēru, kas paredzēts kreisās puses satiksmei
5. Redzamās telpas aprēķināšana
|
5.1. |
Katrs vadītāja skats uz ietves pusi, priekšu un brauktuves pusi ir ierobežots tikai līdz tām telpām, kuras atrodas novērtēšanas zonā (redzamā telpa katrā pusē). Pārējās telpas apzīmē šādi: |
|
5.1.1. |
ietves pusē redzamā telpa; |
|
5.1.2. |
priekšā redzamā telpa; |
|
5.1.3. |
brauktuves pusē redzamā telpa. |
|
5.2. |
Kopējā redzamā telpa ir katras puses redzamo telpu summa. |
|
5.3. |
Rezultātu piemērs ir parādīts 3. attēlā. |
3. attēls
Redzamās telpas piemērs (RHD) transportlīdzeklim Redzamā telpa (ietves pusē – dzeltenā krāsā, priekša ir oranža, brauktuves puse – sarkanā krāsā), balstoties uz piemēru, kas paredzēts kreisās puses satiksmei
6. Tipiska kravas automobiļa modeļa izmantošana skaitlisko metožu izmantošanas validēšanai
|
6.1. |
Procesus, kas noteikti šā pielikuma 1.–5. punktā, piemēro standartizēta tipiskā kravas automobiļa modelim. |
|
6.2. |
Tipiskais modelis ir parādīts 4. attēlā. |
4. attēls
Tipiskas kabīnes modeļa ilustrācija
|
6.3. |
Pilns 3-D modelis izmantošanai šajā novērtējumā ir pieejams .stp (1) formātā. |
|
6.4. |
Novērtējumu rezultātiem ir jāiekļaujas robežās, kas noteiktas 1. tabulā.
1. tabula Tipiskas kabīnes novērtēšanas sagaidāmie nominālie rezultāti un pieļaujamās robežas
|
|||||||||||||||||||||||
(1) Pilns 3-D modelis ir pieejams .stp formātā EEK tīmekļa vietnē https://wiki.unece.org/display/trans/Generic+Information+IWG+VRU-Proxi.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1065/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)