19.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 393/20

1.

ES pilnvaras saskaņā ar LESD 165. pantu attīstīt Eiropas dimensiju sportā un veicināt Eiropas sporta nozares jautājumus;

2.

Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam (1), ko pieņēma 2011. gada 20. maijā, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai turpinātu izstrādāt uz pierādījumiem balstītu sporta politiku ES līmenī, un ar kuru ir izveidota Sporta statistikas jautājumu ekspertu grupa, kurai ir piešķirtas pilnvaras ieteikt paņēmienus, kā turpmāk veicināt datu ievākšanu sporta jomā, pamatojoties uz notiekošo darbu;

3.

Komisijas 2007. gada 7. jūlija Balto grāmatu par sportu (2) un Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (3), kurā ir uzsvērts, cik svarīga ir pamatotu pierādījumu bāze, lai nodrošinātu sporta politikas veidošanu, tostarp salīdzināmi ES mēroga dati par sporta sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, un kurā ir noteikta konkrēta rīcība, lai reaģētu uz šo vajadzību;

4.

par strukturētu ES līmeņa dalībvalstu sadarbību sporta statistikas jomā, ko veicina Komisija un kas notiek no 2006. gada, un kuras rezultātā ir sagatavota vienota metodoloģija, lai noteiktu sporta nozares ekonomisko nozīmi, pamatojoties uz vienotu ES definīciju (“Viļņas sporta definīcija”), un vairākās dalībvalstīs izveidoti sporta satelītkonti (4);

5.

ES mēroga Komisijas sāktus pētījumus 2010. un 2011. gadā attiecīgi par “Sporta ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā ES” un par “Iespējamo sporta uzraudzības funkciju nākotnē ES” (5);

6.

pirmo ES konferenci par sporta statistiku, kas notika 2011. gada 23. martā Briselē un kura apstiprināja precīzāku un labāk salīdzināmu sporta datu nozīmi (6);

1.

pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei ir būtiska ietekme uz publiskajiem izdevumiem visā ES, kas liek daudzām dalībvalstīm novirzīt resursus uz politikas jomām, kuras veicina izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi;

2.

lai gan dažādos līmeņos ir veikti pētījumi par sporta ekonomisko ietekmi, šo pētījumu rezultāti kopumā nav salīdzināmi starp valstīm. Šodien arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka sports dod būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā un tas ir ievērojams izaugsmes un nodarbinātības stimuls (7), tajā pašā laikā sports nodrošina sociālo kohēziju, labklājību un sociālo prasmju attīstību (8), tādējādi sniedzot konkrētu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

3.

saskaņā ar nesenu ES mēroga pētījumu sporta daļa veido 1,76 % no visas ES bruto pievienotās vērtības (9). Ja tiek ņemtas vērā daudzpakāpju sekas, sporta daļa sasniedz pat 2,98 % no visas ES bruto pievienotās vērtības. Turklāt ir pierādījies, ka pieaugums sporta nozarē ir darbietilpīgs, jo sporta daļa kopējā ES nodarbinātībā ir augstāka (sasniedzot 2,12 %) nekā bruto pievienotajā vērtībā. Ņemot vērā neproporcionāli augsto darbietilpību, sportam ir būtiska loma, nodrošinot nodarbinātību;

4.

dažādu ar sportu saistītu datu vākšana un to izmantošana politikas veidošanā var uzlabot sporta politikas kvalitāti. Šajā sakarā sporta satelītkonti tiek uzskatīti par vērtīgu instrumentu, lai gūtu pierādījumus sporta politikas veidošanai. Izveidojot sporta satelītkontu valsts līmenī, dažās dalībvalstīs ir panākts izcils progress sporta ekonomiskā nozīmīguma novērtēšanā;

5.

lai Eiropas Savienībā pastiprinātu sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot sporta izpratnes līmeni, vislabāk būtu veikt ciešāku starpnozaru sadarbību starp akadēmisko aprindu pārstāvjiem, sporta nozari, sporta kustību, kā arī valsts un Eiropas līmeņa publiskā sektora iestādēm, tostarp statistikas birojiem;

6.

Eirobarometra pētījumi ir izrādījušies noderīgs instruments, lai salīdzinātu laika gaitā mainīgās tendences dalībvalstīs attiecībā uz dažādu sporta politiku rezultātiem, tomēr tie nevar aizstāt uzticamus statistikas datus, ko sniedz Eurostat, izmantojot Eiropas Statistikas sistēmu;

7.

Sporta statistikas jautājumu ekspertu grupa saskaņā ar tās pilnvarām izstrādāja pirmo sasniedzamo mērķu kopumu (10) attiecībā uz konkrētiem pastiprinātas sporta jomas pierādījumu bāzes aspektiem. Tajā ir:

8.

izstrādājot labāku pierādījumu bāzi sporta politikas veidošanā, ir jāņem vērā finanšu un ekonomikas krīzes izraisītie budžeta ierobežojumi gan valstu, gan Eiropas līmenī;

1.

turpināt sekmīgi brīvprātīgi veidot sporta satelītkontus, izmantojot pieejamos metodoloģiskos instrumentus un pastāvošās sadarbības struktūras ES līmenī un cenšoties iesaistīt attiecīgās valsts struktūras, tostarp valstu statistikas birojus;

2.

rosināt un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot sporta informācijas un datu, tostarp esošo valstu datu, vākšanu un izplatīšanu, lai tādējādi stiprinātu uz pierādījumiem balstītu sporta politiku;

1.

uzlabot pierādījumu bāzi attiecībā uz sporta sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem ES un tās dalībvalstīs, piemēram, iekļaujot šos jautājumus Eiropas statistikas programmā 2013.–2017. gadam un turpmākajās ikgadējās statistikas darba programmās;

2.

censties uzlabot sadarbību starp attiecīgajām sporta iestāžu struktūrām un statistikas iestādēm ES līmenī un dalībvalstīs, lai veicinātu izpratni par vajadzību sagatavot uzticamus un salīdzināmus sporta datus;

3.

ņemot vērā esošos pierādījumus, valsts un reģionālās politikās veidošanas un stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā sekmēt plašāku izpratni par sporta nozīmīgo lomu izaugsmes, nodarbinātības un prasmju attīstības veicināšanā, kā arī sociālajā kohēzijā;

1.

pamatojoties uz iepriekšēju darbu šajā jomā, apsvērt iespēju izmantot esošos un nākotnē pieejamos ES finansējuma instrumentus, lai atbalstītu valstu centienus izveidot sporta satelītkontus;

2.

sekmēt sporta pierādījumu bāzes stiprināšanu, pamatojoties uz šajā jomā paveikto, īpaši atbalstot valstu centienus izveidot sporta satelītkontus un labākās prakses apmaiņu ES līmenī, lai empīriski noteiktu sporta ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātības nodrošināšanā un paplašināšanā Eiropā: