1. PIELIKUMS

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA DOKUMENTĀCIJA

1.   daļa

INFORMĀCIJAS DOKUMENTA PARAUGS

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 29 attiecībā uz kabīnes tipa apstiprināšanu

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šā formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

1.   Vispārīgā informācija …

1.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

1.2.   Tips: …

1.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir attiecīgais marķējums: …

1.3.3.   Minētā marķējuma novietojums: …

1.4.   Transportlīdzekļa kategorija (1): …

1.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

1.6.   Montāžas uzņēmuma(-u) adrese(-es): …

2.   Transportlīdzekļa uzbūves vispārīgs raksturojums …

2.1.   Transportlīdzekļa prototipa fotoattēli un/vai rasējumi: …

2.2.   Gatava transportlīdzekļa rasējums mērogā: …

2.3.   Asu un riteņu skaits: …

2.6.   Motora atrašanās vieta un novietojums: …

2.7.   Vadītāja kabīne (virs motora vai aiz motora) (2)…

2.8.   Kurā pusē atrodas stūres iekārta: …

3.   Masas un gabarīti (kg un mm) (attiecīgā gadījumā sniedz norādi uz rasējumu) …

3.1.   Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnmasa: …

3.2.   Tehniski pieļaujamā maksimālā slodze uz transportlīdzekļa priekšējo asi vai asīm: …

4.   Kabīne …

4.1.   Kabīnes veids (dienas kabīne/guļamkabīne/augstā jumta kabīne) (3): …

4.2.   Izmantotie materiāli un konstrukcijas veids: …

4.3.   Durvju konfigurācija un durvju skaits: …

4.4.   Rasējumi, kuros attēloti durvju slēgmehānismi un durvju notures detaļas un to novietojums durvīs: …

4.5.   Sēdvietu skaits: …

4.6.   R punkti: …

4.7.   Sīks transportlīdzekļa tipa kabīnes apraksts, norādot tās izmērus, konfigurāciju un materiālus, kā arī stiprinājuma veidu pie šasijas rāmja: …

4.8.   Rasējumi, kuros attēlota kabīne un tie iekšējās apdares elementi, kuri ietekmē drošības telpu: …

5.   Stūres iekārta …

5.1.   Stūres iekārtas(-u) shematiska diagramma(-as): …

5.2.   Stūres iekārtas regulēšanas (ja ir) diapazons un veids: …

2.   daļa

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Izdevējs : (administratīvās iestādes nosaukums) … … …

par transportlīdzekļa tipa (4)

:

apstiprinājuma piešķiršanu apstiprinājuma paplašināšanu apstiprinājuma atteikšanu apstiprinājuma atsaukšanu pilnīgu ražošanas izbeigšanu

attiecībā uz transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 29.

Apstiprinājuma Nr.: …Paplašinājuma Nr.: …

1.   Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

2.   Transportlīdzekļa tips: …

3.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

4.   Izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

5.   Īss kabīnes konstrukcijas un piestiprināšanas veida apraksts: …

6.   Transportlīdzeklis nodots apstiprināšanai (datums): …

7.   Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

8.   Datums, kad minētais dienests izsniedzis protokolu: …

9.   Minētā dienesta izsniegtā protokola numurs: …

10.   Apstiprinājums piešķirts/atteikts/paplašināts/atsaukts (4) …

11.   Apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta uz transportlīdzekļa: …

12.   Vieta: …

13.   Datums: …

14.   Paraksts: …

Šim paziņojumam pievienots to dokumentu saraksts, kas deponēti administratīvajā dienestā, kurš piešķīris apstiprinājumu, un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

---

(1)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju 7. pielikumā (R.E.3). (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Rev.2, kas grozīts ar 4. groz.).

(2)  Izvirzīta kabīne ir konfigurācija, kam vairāk nekā puse motora garuma atrodas aiz vējstikla pamatnes priekšējā sākumpunkta un stūres rata rumba atrodas transportlīdzekļa garuma priekšējā ceturtdaļā.

(3)  Vajadzības gadījumā lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

(4)  Lieko svītrot.

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz komerciāla transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) ar apstiprinājuma numuru 032439. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājuma piešķiršanas brīdī Noteikumos Nr. 29 jau bija ietverta 03. grozījumu sērija.

B   PARAUGS

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 29 un 24 (1). (Noteikumos Nr. 24 absorbcijas koeficenta labotā vērtība ir 1,30 m–1.) Apstiprinājumu numuri norāda, ka minēto apstiprinājumu piešķiršanas brīdī Noteikumos Nr. 29 un 24 bija ietverta 03. grozījumu sērija.

---

(1)  Otrais numurs ir minēts piemēram.

3. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA

1.   Durvis

Pirms testēšanas kabīnes durvis aizver, bet neaizslēdz.

2.   Motors

Pirms A testa transportlīdzeklim uzstāda motoru vai maketu, kas līdzinās motoram pēc svara, izmēriem un uzstādīšanas veida.

3.   Kabīne

Kabīni aprīko ar stūres mehānismu, stūres ratu, mērierīču paneli un vadītāja un pasažieru sēdvietām. Stūres ratu un sēdvietu noregulē parastiem lietošanas apstākļiem, kā norādījis izgatavotājs.

4.   Kabīnes piestiprināšana

A testam kabīni uzstāda transportlīdzeklī. B un C testam kabīni pēc izgatavotāja izvēles uzstāda vai nu transportlīdzeklī, vai uz atsevišķa rāmja. Transportlīdzekli vai rāmi piestiprina, kā norādīts šā pielikuma 1. papildinājumā.

5.   Frontālā trieciena tests (A tests)

1.   attēls

Frontālā trieciena tests (A tests)

5.1.   Triecienelements ir izgatavots no tērauda, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nepārsniedz 1 500 kg. Trieciendevēja virsma ir plakans taisnstūris, kura platums ir 2 500 mm un augstums ir 800 mm (sk. b un h 1. attēlā). Tā malas ir noapaļotas un ar noapaļojuma rādiusu 10 mm ± 5 mm.

5.2.   Triecienelementa statīvs ir no cieta materiāla. Triecienelements ir iekārts divās sijās, kas tam ir stingri piestiprinātas, attālums starp tām nav mazāks par 1 000 mm (sk. f 1. attēlā). Siju garums no balstiekārtas ass līdz triecienelementa ģeometriskajam centram nav mazāks par 3 500 mm (L 1. attēlā).

5.3.   Triecienelements ir novietots tā, lai vertikālā stāvoklī:

5.3.1.

trieciendevēja virsma saskartos ar transportlīdzekļa priekšējo daļu;

5.3.2.

tā smaguma centrs c būtu novietots 50 + 5/– 0 mm zem vadītāja sēdvietas R punkta; un

5.3.3.

tā smaguma centrs būtu transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknē.

5.4.   Trieciens kabīni skar priekšpusē un ir vērsts uz kabīnes aizmuguri. Trieciens vērsts horizontāli, un tā virziens ir paralēls transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei.

5.5.   Trieciena spēks ir:

5.5.1.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, – 29,4 kJ;

5.5.2.

N3 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, – 55 kJ.

6.   Pret frontālajiem statņiem vērsta trieciena tests (B tests)

2.   attēls

Pret frontālajiem statņiem vērsta trieciena tests (B tests)

6.1.   Triecienelements ir no cieta materiāla, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nav mazāks par 1 000 kg. To veido cilindrs, kura diametrs ir 600 ± 50 mm un garums b ir vismaz 2 500 mm. Tā malām jābūt noapaļotām, un noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 1,5 mm.

6.2.   Triecienelementa statīvs ir no cieta materiāla. Triecienelements ir iekārts divās sijās, kas tam ir stingri piestiprinātas, un attālums starp tām (f) nav mazāks par 1 000 mm. Siju garums L no balstiekārtas ass līdz triecienelementa ģeometriskajam centram nav mazāks par 3 500 mm.

6.3.   Triecienelements ir novietots tā, lai ar balstiekārtu vertikālā stāvoklī:

6.3.1.

trieciendevēja virsma saskartos ar kabīnes priekšējo daļu;

6.3.2.

tā garenvirziena viduslīnija būtu novietota horizontāli un perpendikulāri kabīnes garenvirziena vertikālajai vidusplaknei;

6.3.3.

tā smaguma centrs atrastos viduspunktā starp apakšējo un augšējo vējstikla malu, mērot uz vējstikla un uz kabīnes garenvirziena vertikālās vidusplaknes;

6.3.4.

tā smaguma centrs būtu kabīnes garenvirziena vidusplaknē;

6.3.5.

tā garums transportlīdzekļa platumā būtu sadalīts vienmērīgi, pārsedzot abu A statņu pilnu platumu.

6.4.   Trieciens kabīni skar priekšpusē un ir vērsts uz kabīnes aizmuguri. Trieciens vērsts horizontāli, un tā virziens ir paralēls transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei.

6.5.   Trieciena spēks ir 29,4 kJ.

7.   Jumta izturības tests (C tests)

3.   attēls

Jumta izturības tests (C tests)

7.1.   N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļiem vienai un tai pašai kabīnei veic abus testus, kas aprakstīti 7.3. un 7.4. punktā.

7.2.   N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un N1 kategorijas transportlīdzekļiem veic vienīgi 7.4. punktā aprakstīto testu.

7.3.   N2 kategorijas transportlīdzekļu, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļu dinamiska pirmsslogošana (sk. P1 3. attēlā).

7.3.1.   Triecienelements ir no cieta materiāla, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nav mazāks par 1 500 kg.

7.3.2.   Trieciendevēja virsma ir plakans taisnstūris. Tās izmēri ir tik lieli, lai 7.3.3. punktā aprakstītajā novietojumā triecienelementa malas nesaskartos ar kabīni.

7.3.3.   Triecienelementu un/vai kabīni novieto tā, lai trieciena laikā:

7.3.3.1.

trieciendevēja virsma būtu 20° leņķī pret kabīnes garenvirziena vidusplakni un ne triecienelementu, ne kabīni nevarētu izkustināt;

7.3.3.2.

trieciendevēja virsma visā garumā pārsegtu kabīnes augšējo daļu;

7.3.3.3.

triecienelementa garenvirziena viduslīnija būtu novietota horizontāli un paralēli kabīnes garenvirziena vidusplaknei.

7.3.4.   Triecienelements skar kabīnes augšējo daļu tādā veidā, lai trieciena laikā būtu izpildītas 7.3.3. punkta prasības. Trieciens ir vērsts perpendikulāri triecienelementa virsmai un arī kabīnes garenvirziena viduslīnijai. Triecienelements un kabīne var kustēties, ja vien novietojums atbilst prasībām.

7.3.5.   Trieciena spēks ir vismaz 17,6 kJ.

7.4.   Jumta izturības tests (sk. P2 3. attēlā)

7.4.1.   Slodzes elements ir izgatavots no tērauda, un tā svars ir sadalīts vienmērīgi.

7.4.2.   Slodzes elementa slogvirsma ir plakans taisnstūris. Tās izmēri ir tik lieli, lai 7.4.4. punktā aprakstītajā novietojumā slodzes elementa malas nesaskartos ar kabīni.

7.4.3.   Starp slodzes elementu un tā balstiekārtu vajadzības gadījumā var ievietot lineāru nesošu sistēmu, lai pieļautu kabīnes jumta kustību prom no tās puses, kurā izdarīts trieciens 6.3. punktā minētajā pirmsslogošanas posmā.

7.4.4.   Slodzes elementu novieto tā, lai testa laikā:

7.4.4.1.

tas būtu novietots paralēli šasijas xy plaknei;

7.4.4.2.

tas kustētos paralēli šasijas vertikālajai asij;

7.4.4.3.

tā slogvirsma pilnībā pārsegtu kabīnes jumta virsmu.

7.4.5.   Ar slodzes elementu kabīnes jumtam uzliek statisku slodzi, kas atbilst maksimālajam pieļaujamajam svaram uz transportlīdzekļa priekšējo asi vai asīm un nepārsniedz 98 kN.

4. PIELIKUMS

MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA SĒDVIETU H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

1.   Mērķis

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām specifikācijām (1).

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

2.1.   “Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība;

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2.   “Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.   “H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces tās centrālās līnijas vidū, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.   “R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5.   “Rumpja līnija” telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6.   “Faktiskais rumpja leņķis” leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7.   “Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.   “Pasažiera centra plakne” (PCP) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidus plakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9.   “Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītā sistēma.

2.10.   “Atpazīstamības zīmes” ir tādi fiziski punkti (caurumi, virsmas, zīmes vai robojumi) uz transportlīdzekļa virsbūves, ko nosaka izgatavotājs.

2.11.   “Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3.   Prasības

3.1.   Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, jāuzrāda visi turpmāk minētie dati vai no tiem attiecīgi atlasīti dati šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2.   Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.

H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtība, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto procedūru, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5°.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4.

Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punkts un sēdekļa aizmugures balsta leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.

Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4.   H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

4.1.   Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma sēdekļa komplektus nenoslogo vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces ievietošanas tajos.

4.2.   Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3.   Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4.   Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem.

Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, ir tādi paši pamata parametri (2) kā tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.   Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (PCP) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret PCP, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6.   Pēdas un apakšējo kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktņa mezglam vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējo kājas savienojumu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.   Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi.

4.7.1.

Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris 4.7.1.1. Ja nepieciešams, abus pēdu un kāju savienojumus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnijai, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, jābūt perpendikulārai sēdekļa centra plaknei garenvirzienā. 4.7.1.2. Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2.

Norādītā sēdvieta: malējā aizmugurējā. Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas daļām, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3.

Citas norādītās sēdvietas: ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8.   Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9.   Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.

Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.   Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas šķērso minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11.   Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12.   Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze, telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana jāveic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi.

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī, vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13.   Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi:

a)	atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

b)

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.   Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2.

Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15.   Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, sēdekļa komplektu nenoslogo vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa komplekta ilgāk, nekā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16.   Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novieto sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.

---

(1)  Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai citas metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2)  Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

5. PIELIKUMS

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1.   Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L	=	pa kreisi,
C	=	vidū,
R	=	pa labi.

2.   Transportlīdzekļa mērīšanas novietojuma apraksts

2.1.   Atpazīstamības zīmju koordinātas

X …

Y …

Z …

3.   Atskaites datu saraksts

3.1.   Sēdvieta: …

3.1.1.   R punkta koordinātas

X …

Y …

Z …

3.1.2.   Sēdekļa aizmugures balsta leņķis: …

3.1.3.   Norādījumi par sēdekļa regulēšanu (1)

horizontāli: …

vertikāli: …

leņķis: …

rumpja leņķis: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.

---

(1)  Svītrot to, kas nav piemērojams.