Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42010X0814(01)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 25 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļa sēdekļos iebūvētu vai neiebūvētu pagalvju apstiprināšanai

OV L 215, 14.8.2010, p. 1–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/25(2)/oj

14.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/1


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 25 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļa sēdekļos iebūvētu vai neiebūvētu pagalvju apstiprināšanai

Ar visiem grozījumiem līdz:

 

04. grozījumu sērijai, kas stājusies spēkā 1997. gada 15. janvārī;

 

noteikumu 1. redakcijas 2. labojumam, kas stājies spēkā 2008. gada 12. novembrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Marķējumi

5.

Apstiprinājums

6.

Vispārīgas specifikācijas

7.

Testi

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pagalvja tipa apstiprinājuma grozīšana un paplašināšana

11.

Norādījumi

12.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

13.

Pārejas noteikumi

14.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, apstiprinājuma paplašināšanu, apstiprinājuma atteikumu, apstiprinājuma atsaukumu, pilnīgu ražošanas izbeigšanu sēdeklī iebūvētam vai neiebūvētam pagalvja tipam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 25

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojums

3. pielikums –

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

4. pielikums –

Pagalvja augstuma un platuma noteikšana

5. pielikums –

Norādes par testu laikā izdarītiem rasējumiem un mērījumiem

6. pielikums –

Enerģijas izkliedēšanas testa procedūra

7. pielikums –

Pagalvju spraugu izmēra “A” noteikšana

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz pagalvju ierīcēm, kas atbilst vienam no turpmāk 2.2. punktā definētajiem tipiem (1).

1.1.1.

Tas neattiecas uz pagalvju ierīcēm, ko var pierīkot salokāmiem sēdekļiem vai sēdekļiem, kas vērsti uz sāniem vai uz aizmuguri.

1.1.2.

Tas attiecas uz pašām sēdekļa atzveltnēm, ja tās ir konstruētas tā, ka kalpo arī kā pagalvji, kā definēts turpmāk 2.2. punktā.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.

“transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.1.1.

pasažieru salonu veidojošās virsbūves līnijas un iekšējie izmēri;

2.1.2.

sēdekļu tipi un izmēri;

2.1.3.

pagalvju stiprinājumu un transportlīdzekļa korpusa attiecīgo daļu tipi un izmēri gadījumā, ja pagalvi piestiprina tieši pie transportlīdzekļa korpusa;

2.2.

“pagalvis” ir ierīce, kuras funkcija ir ierobežot pieauguša pasažiera galvas pārvietošanos atpakaļvirzienā attiecībā pret tā torsu, lai samazinātu šā pasažiera mugurkaula savainošanas risku satiksmes negadījumā;

2.2.1.

“iebūvēts pagalvis” ir pagalvis, kuru veido sēdekļa atzveltnes augšējā daļa. Pagalvji, kas atbilst turpmāk 2.2.2. un 2.2.3. punktā minētajām definīcijām, bet kurus nevar noņemt no sēdekļa vai transportlīdzekļa korpusa citādi, kā tikai ar instrumentiem vai pēc daļējas vai pilnīgas sēdekļu aprīkojuma noņemšanas, atbilst minētajai definīcijai;

2.2.2.

“noņemams pagalvis” ir pagalvis, kas izveidots kā no sēdekļa atdalāma sastāvdaļa, kura paredzēta ievietošanai un automātiskai nofiksēšanai sēdekļa atzveltnes korpusā;

2.2.3.

“atsevišķs pagalvis” ir pagalvis, kas izveidots kā sēdekļa atsevišķa sastāvdaļa, kura paredzēta ievietošanai un/vai automātiskai nofiksēšanai transportlīdzekļa korpusā;

2.3.

“sēdekļu tips” ir sēdekļu kategorija, kas neatšķiras pēc saviem izmēriem, konstrukcijas vai polsterējuma, taču tie var atšķirties pēc apdares un krāsas;

2.4.

“pagalvja tips” ir pagalvju kategorija, kas neatšķiras pēc saviem izmēriem, konstrukcijas vai polsterējuma, taču var atšķirties pēc krāsas un pārseguma;

2.5.

sēdekļa “atskaites punkts” (“H punkts”) (skatīt šo noteikumu 3. pielikumu) ir cilvēka ķermeni atveidojoša manekena teorētiskās rotācijas ass punkts starp kāju un rumpi sēdekļa vertikālajā garenvirziena plaknē;

2.6.

“atskaites līnija” ir taisna līnija, kas piecdesmitās procentīles pieauguša vīrieša svaram un izmēriem atbilstošam testa manekenam vai testa manekenam ar identiskiem parametriem iet caur kājas un gurnu locītavu un kakla un krūškurvja locītavu. Šo noteikumu 3. pielikumā attēlotajam manekenam atskaites līnija sēdekļa H punkta noteikšanai ir tā, kura parādīta šā pielikuma papildinājuma 1. attēlā;

2.7.

“galvas līnija” ir taisna līnija, kas iet caur galvas smaguma centru un caur kakla un krūškurvja locītavu. Kad galva ir miera stāvoklī, galvas līnija atrodas atskaites līnijas pagarinājumā;

2.8.

“salokāms sēdeklis” ir sēdeklis, kas paredzēts neregulārai izmantošanai un normāli ir salocīts;

2.9.

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar kuru sēdekli vai tā daļas var ieregulēt stāvoklī, kas atbilst sēdoša pasažiera ķermeņa formai.

Cita starpā šī ierīce atļauj:

2.9.1.

garenvirziena regulēšanu;

2.9.2.

vertikālu regulēšanu;

2.9.3.

leņķa regulēšanu;

2.10.

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar kuru sēdekli vai vienu no tā daļām var regulēt vai pagriezt bez fiksēta starpstāvokļa, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi telpai aiz attiecīgā sēdekļa.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz sēdekļa vai pagalvja tirdzniecības zīmes vai preču zīmes turētājs vai tā atbilstoši pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam jāpievieno šādi turpmāk minētie dokumenti trīs eksemplāros:

3.2.1.

pagalvja sīks apraksts, kurā jo īpaši norādīts polsterējuma materiāla vai materiālu veids un vajadzības gadījumā tā tipa vai to tipu sēdekļu stiprinājumu un stiprinājuma detaļu novietojums un specifikācijas, kuru pagalvjiem prasa apstiprinājumu;

3.2.2.

“noņemama” pagalvja gadījumā (skatīt definīciju 2.2.2. punktā):

3.2.2.1.

tā tipa vai to tipu sēdekļu sīks apraksts, kuru pagalvjiem prasa apstiprinājumu;

3.2.2.2.

dati, kas norāda transportlīdzekļu tipu vai tipus, kuros paredzēts uzstādīt 3.2.2.1. punktā minētos sēdekļus;

3.2.3.

“atsevišķa” pagalvja gadījumā (skatīt definīciju 2.2.3. punktā):

3.2.3.1.

sīks tās konstrukcijas zonas apraksts, pie kuras paredzēts stiprināt pagalvi;

3.2.3.2.

dati, kas raksturo transportlīdzekļu tipu, kuros paredzēts uzstādīt pagalvjus;

3.2.3.3.

korpusa raksturīgo daļu un pagalvja rasējumi mērogā; rasējumos jābūt parādītam paredzētajam apstiprinājuma numura novietojumam attiecībā pret apstiprinājuma marķējuma apli;

3.2.4.

sēdekļa un pagalvja raksturīgo daļu rasējumi mērogā. Rasējumos jābūt parādītam paredzētajam apstiprinājuma numura novietojumam attiecībā pret apstiprinājuma marķējuma apli.

3.3.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam jāiesniedz:

3.3.1.

Ja pagalvis ir “iebūvēta” tipa (skatīt definīciju 2.2.1. punktā) – četri nokomplektēti sēdekļi.

3.3.2.

Ja pagalvis ir “noņemama” tipa (skatīt definīciju 2.2.2. punktā):

3.3.2.1.

pa diviem sēdekļiem no katra tipa, kurus paredzēts aprīkot ar pagalvi;

3.3.2.2.

4 + 2N pagalvji, kur N ir sēdekļu tipu skaits, kurus paredzēts aprīkot ar pagalvi.

3.3.3.

Ja pagalvji ir “atsevišķā” tipa (skatīt definīciju 2.2.3. punktā) – trīs pagalvji un transportlīdzekļa korpusa attiecīgā daļa vai viss transportlīdzeklis.

3.4.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests var pieprasīt:

3.4.1.

nosūtīt šim dienestam konkrētas daļas vai konkrētus izmantoto materiālu paraugus; un/vai

3.4.2.

izgatavot šim dienestam iepriekš 3.2.2.2. punktā minētā tipa vai tipu transportlīdzekļus.

4.   MARĶĒJUMI

4.1.

Apstiprināšanai iesniegtajām ierīcēm:

4.1.1.

jābūt skaidri un neizdzēšami marķētām ar apstiprinājuma pieprasītāja tirdzniecības zīmi vai preču zīmi;

4.1.2.

iepriekš 3.2.3.3. punktā vai 3.2.4. punktā minētajos rasējumos norādītajā vietā jābūt atstātai pietiekamai vietai apstiprinājuma marķējuma piestiprināšanai.

4.2.

“Iebūvētā” vai “noņemamā” tipa pagalvjiem (skatīt definīcijas 2.2.1. punktā un 2.2.2. punktā) iepriekš 4.1.1. punktā un 4.1.2. punktā minētie marķējumi var būt attēloti uz etiķetēm, kas novietotas iepriekš 3.2.4. punktā minētajos rasējumos norādītajās vietās.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais pagalvja tips atbilst turpmāk 6. un 7. punktā izklāstītajām prasībām, apstiprinājumu šim pagalvja tipam piešķir.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Pirmie divi cipari (pašlaik 03, ar ko apzīmēta 03. grozījumu sērija, kas stājās spēkā 1989. gada 20. novembrī), norāda grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi, kas izdarīti šajos noteikumos apstiprinājuma izdošanas brīdī. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt šo numuru nevienam citam pagalvja tipam.

5.3.

Paziņojumu par pagalvja tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašināšanu vai apstiprinājuma atteikšanu saskaņā ar šiem noteikumiem 1958. gada nolīguma pusēm dara zināmu ar dokumentu, kura veidlapas paraugs dots šo noteikumu 1. pielikumā.

5.4.

Katram 2.2.1. punktā, 2.2.2. punktā un 2.2.3. punktā definētajam pagalvim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir iebūvēts sēdeklī, vai nav, jābūt piestiprinātam starptautiskā apstiprinājuma marķējumam, kuru veido:

5.4.1.

ar apli apvilkts burts E, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura ir piešķīrusi apstiprinājumu (2);

5.4.2.

apstiprinājuma numurs; un

5.4.3.

sēdekļa atzveltnē iebūvēta pagalvja gadījumā, apstiprinājuma numura priekšā arī šo noteikumu numurs, burts R un domuzīme.

5.5.

Apstiprinājuma marķējumam jābūt piestiprinātam vietā, kas minēta iepriekš 4.1.2. punktā.

5.6.

Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

5.7.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir doti apstiprinājuma marķējumu izkārtojuma piemēri.

6.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

6.1.

Pagalvis nedrīkst būt par papildu riska cēloni transportlīdzekļa pasažieriem. Jo īpaši nevienā izmantošanas stāvoklī tam nedrīkst parādīties bīstami negludumi vai asas šķautnes, kas varētu palielināt pasažieru traumēšanas risku vai traumu smagumu. Pagalvja daļām, kas atrodas turpmāk definētajā trieciena zonā, jāspēj izkliedēt enerģiju, kā aprakstīts šo noteikumu 6. pielikumā.

6.1.1.

Trieciena zonu no sāniem norobežo divas vertikālas garenvirziena plaknes, katra savā attiecīgā sēdekļa pusē un katra 70 mm attālumā no sēdekļa simetrijas plaknes.

6.1.2.

Trieciena zonas augstuma robeža ir pagalvja daļa, kas atrodas virs plaknes, kura ir perpendikula pret atskaites līniju R un atrodas 635 mm attālumā no H punkta.

6.1.3.

Izņēmuma kārtā iepriekšminēto noteikumu prasības attiecībā uz enerģijas absorbēšanu neattiecas uz tādu sēdekļu pagalvju aizmugures virsmām, aiz kuriem nav citu sēdekļu.

6.2.

Pagalvja priekšējās un aizmugures virsmas daļām, izņemot tādu pagalvju aizmugures virsmu daļas, kas paredzēti uzstādīšanai uz sēdekļiem, aiz kuriem nav citu sēdvietu, kas atrodas ārpus iepriekš definētajām vertikālajām garenvirziena plaknēm, jābūt polsterētām tā, lai nepieļautu nekādu tiešu galvas kontaktu ar konstrukcijas elementiem, un tajās vietās, kurās iespējams kontakts ar 165 mm diametra sfēru, tām jābūt ar noapaļojuma rādiusu ne mazāku par 5 mm.

Alternatīvi šīs sastāvdaļas var uzskatīt par apmierinošām, ja tās iztur šo noteikumu 6. pielikumā aprakstīto enerģijas absorbcijas testu. Ja iepriekšminētās pagalvju daļas un to balsti ir pārklāti ar materiālu, kas ir mīkstāks par nostiprinājuma A cietību 50, tad šā punkta prasības, izņemot tās, kuras definētas šo noteikumu 6. pielikumā attiecībā uz enerģijas absorbciju, attiecas vienīgi uz cietajām daļām.

6.3.

Pagalvis pie sēdekļa vai attiecīgā gadījumā pie transportlīdzekļa korpusa jānofiksē tā, lai testa laikā galvas radītā spiediena rezultātā no pagalvja polsterējuma, stiprinājuma vai sēdekļa atzveltnes neizvirzītos neviena cieta vai bīstama daļa.

6.4.

Pagalvja augstumam, mērot saskaņā ar 7.2. punkta prasībām, jāatbilst šādiem tehniskajiem noteikumiem:

6.4.1.

Pagalvju augstums jāmēra, kā izklāstīts turpmāk 7.2. punktā.

6.4.2.

Neregulējama augstuma pagalvjiem priekšējo sēdekļu pagalvju augstumam jābūt ne mazākam par 800 mm un citu sēdekļu pagalvju augstumam – ne mazākam par 750 mm.

6.4.3.

Regulējama augstuma pagalvjiem:

6.4.3.1.

priekšējo sēdekļu pagalvju augstumam jābūt ne mazākam par 800 mm un citu sēdekļu pagalvju augstumam – ne mazākam par 750 mm; šo vērtību iegūst stāvoklī, kas atrodas starp iespējamo augstāko un zemāko regulēšanas stāvokli;

6.4.3.2.

nav iespējams “izmantošanas stāvoklis” augstumā, kas ir mazāks par 750 mm;

6.4.3.3.

sēdekļiem, kas nav priekšējie sēdekļi, pagalvji var būt tādi, ka tos var pārvietot līdz stāvoklim, kurā to augstums ir mazāks par 750 mm, ja pasažieris šo stāvokli var skaidri identificēt kā tādu, kas nav izmantojams pagalvja funkcijas pildīšanai;

6.4.3.4.

priekšējo sēdekļu pagalvji var būt tādi, ka tad, kad sēdeklis nav aizņemts, tos var automātiski pārvietot stāvoklī, kur to augstums ir mazāks par 750 mm ar nosacījumu, ka tie automātiski atgriežas izmantošanas stāvoklī, kad sēdeklis atkal tiek aizņemts.

6.4.4.

Iepriekš 6.4.2. punktā un 6.4.3.1. punktā minētie izmēri priekšējiem sēdekļiem var būt mazāki par 800 mm un citiem sēdekļiem – mazāki par 750 mm, lai atstātu pietiekamu atstarpi starp pagalvi un jumta iekšējo virsmu, logiem vai jebkuru transportlīdzekļa korpusa daļu; tomēr šī atstarpe nedrīkst pārsniegt 25 mm. Sēdekļiem, kas aprīkoti ar pārvietošanas un/vai regulēšanas sistēmām, tas attiecas uz visiem sēdekļu stāvokļiem. Turklāt, atšķirībā no iepriekš 6.4.3.2. punktā teiktā, šajā gadījumā nedrīkst būt “izmantošanas stāvoklis”, kurā augstums ir mazāks par 700 mm.

6.4.5.

Atšķirībā no iepriekš 6.4.2. punktā un 6.4.3.1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz augstumu neviena uzstādīšanai uz aizmugurējiem vidējiem sēdekļiem vai sēdvietām paredzēta pagalvja augstums nedrīkst būt mazāks par 700 mm.

6.5.

Regulējama augstuma pagalvjiem tā elementa augstums, pret kuru balstās galva, mērot atbilstoši 7.2. punkta norādījumiem, nedrīkst būt mazāks par 100 mm.

6.6.

Neregulējama augstuma pagalvim sprauga starp sēdekļa atzveltni un pagalvi nedrīkst būt lielāka par 60 mm.

6.6.1.

Ja pagalvja augstums ir regulējams, pagalvim atrodoties zemākajā stāvoklī, tā attālums no sēdekļa atzveltnes augšas nedrīkst būt lielāks par 25 mm.

6.6.2.

Neregulējama augstuma pagalvim vērā ņemamā zona ir:

6.6.2.1.

zona virs plaknes, kas ir perpendikulāra pret atskaites līniju un atrodas 540 mm attālumā no punkta R, un

6.6.2.2.

starp divām garenvirziena plaknēm, kas ir katra savā pusē no atskaites līnijas 85 mm attālumā no tās.

Šajā zonā drīkst būt viena vai vairākas spraugas, kas neatkarīgi no to formas, mērot, kā norādīts 7.5. punktā, drīkst uzrādīt attālumu “a” lielāku par 60 mm, ja pēc papildu testa atbilstoši 7.4.3.4. punkta prasībām tomēr tiek izpildītas 7.4.3.6. punkta prasības.

6.6.3.

Regulējama augstuma pagalvjiem tajā ierīces daļā, kas kalpo kā pagalvis, drīkst būt viena vai vairākas spraugas, kas neatkarīgi no to formas, mērot, kā norādīts 7.5. punktā, drīkst uzrādīt attālumu “a” lielāku par 60 mm, ja pēc papildu testa atbilstoši 7.4.3.4. punkta prasībām, tomēr tiek izpildītas 7.4.3.6. punkta prasības.

6.7.

Pagalvja platumam jābūt tādam, kas nodrošina piemērotu atbalstu normāli sēdoša cilvēka galvai. Pagalvim turpmāk 7.3. punktā definētajā platuma mērīšanas plaknē jānosedz laukums, kas plešas ne mazāk kā 85 mm uz katru pusi no tā sēdekļa simetrijas plaknes, kuram pagalvis paredzēts, šo attālumu mērot, kā noteikts 7.3. punktā.

6.8.

Pagalvim un tā stiprinājumam jābūt tādam, lai pagalvja pieļautā maksimālā galvas pārvietošanās atpakaļvirzienā, kas mērīta saskaņā ar turpmāk 7.4. punktā noteikto procedūru, būtu mazāka par 102 mm.

6.9.

Pagalvim un tā stiprinājumam jābūt pietiekamu stiprību izturīgiem, lai droši izturētu turpmāk 7.4.3.7. punktā noteikto slodzi.

6.10.

Ja pagalvis ir regulējams, nedrīkst pārsniegt maksimālo izmantošanai paredzēto augstumu, izņemot gadījumus, kad lietotājs papildus regulēšanai veic vēl citas apzinātas darbības.

7.   TESTI

7.1.   Atskaites punkta (H punkta) noteikšana sēdeklim, kurā ir iebūvēts pagalvis

Šo punktu nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma prasībām.

7.2.   Pagalvja augstuma noteikšana

7.2.1.   Visas līnijas velk attiecīgā sēdekļa simetrijas plaknē, kuras krustošanās ar sēdekli nosaka pagalvja un sēdekļa atzveltnes kontūru (skatīt šo noteikumu 4. pielikuma 1. attēlu).

7.2.2.   Uz sēdekļa normālā stāvoklī novieto pieaugušam piecdesmitās procentīles vīrietim atbilstošu manekenu vai šo noteikumu 3. pielikumā parādīto manekenu. Sēdekļa atzveltni, ja tā ir nolokāma, fiksējot stāvoklī, kas iespējami atbilst 25o slīpumam uz aizmuguri attiecībā pret manekena torsa atskaites līnijas vertikāli.

7.2.3.   Kā parādīts 3. pielikumā, šā sēdekļa gadījumā velk manekena atskaites līnijas projekciju 7.2.1. punktā norādītajā plaknē. Velk pagalvja augšas pieskari S perpendikulāri atskaites līnijai.

7.2.4.   Attālums h no H punkta līdz pieskarei S ir augstums, kurš jāņem vērā izpildot 6.4. punkta prasību.

7.3.   Pagalvja platuma noteikšana (skatīt šo noteikumu 4. pielikuma 2. attēlu).

7.3.1.   Atskaites līnijai perpendikulāra plakne S1, kas atrodas 65 mm zem 7.2.3. punktā definētās pieskares S, definē pagalvja griezumu, kuru ierobežo kontūra C. Taišņu virzienu, kas tangenciāls attiecībā pret C un veido dotā sēdekļa simetrijas plaknei paralēlo vertikālo plakņu (P un P’) krustošanos ar plakni S1, meklē plaknē S1.

7.3.2.   Pagalvja platums, kurš jāņem vērā, izpildot 6.7. punkta prasību, ir attālums L, kas atdala plakņu P un P’ pēdas plaknē S1.

7.3.3.   Vajadzības gadījumā pagalvja platumu nosaka arī 635 mm virs sēdekļa atskaites punkta, mērot šo attālumu pa atskaites līniju.

7.4.   Ierīces efektivitātes noteikšana

7.4.1.   Pagalvja efektivitāti pārbauda ar turpmāk aprakstīto statisko testu.

7.4.2.   Sagatavošanās testam

7.4.2.1.

Ja pagalvis ir regulējams, tas jānoregulē pašā augstākajā stāvoklī.

7.4.2.2.

Sola tipa sēdekļa gadījumā, kur balsta rāmja daļa vai viss rāmis (arī pagalvjiem) ir kopējs vairākām sēdvietām, testu veic vienlaikus visām šīm sēdvietām.

7.4.2.3.

Ja sēdeklis vai sēdekļa atzveltne ir regulējama attiecībā pret pagalvi, kas nostiprināts pie transportlīdzekļa korpusa, tas/tā jānoregulē stāvoklī, kuru tehniskais dienests uzskata par pašu nelabvēlīgāko.

7.4.3.   Testēšana

7.4.3.1.

Visas līnijas velk dotā sēdekļa vertikālajā simetrijas plaknē (skatīt šo noteikumu 5. pielikumu).

7.4.3.2.

Nosaka atskaites līnijas R projekciju 7.4.3.1. punktā norādītajā plaknē.

7.4.3.3.

Nosaka pārvietoto atskaites līniju R1, pieliekot daļai, kas imitē šo noteikumu 3. pielikumā minētā manekena muguru, sākotnēju spēku, kurš rada 37,3 daNm lielu atpakaļvirzienā vērstu momentu H punktā.

7.4.3.4.

Ar sfērisku galvu 165 mm diametrā taisnos leņķos pret pārvietoto atskaites līniju 65 mm zem pagalvja augšas, paturot atskaites līniju pārvietotajā stāvoklī R1, kas noteikts saskaņā ar iepriekš 7.4.3.3. punktā minētajām prasībām, pieliek sākotnēju spēku, kurš rada 37,3 daNm lielu momentu H punktā.

7.4.3.4.1.

Ja iepriekš noteiktā spēka pielikšanu 65 mm virs pagalvja augšas traucē spraugas, šo attālumu var samazināt tā, lai spēka ass ietu caur spraugai tuvākā rāmja elementa viduslīniju.

7.4.3.4.2.

Iepriekš 6.6.2. punktā un 6.6.3. punktā aprakstītajos gadījumos šo testu atkārto, ar 165 mm diametra sfēras palīdzību pieliekot katrai spraugai spēku, kas

iet caur spraugas mazākā šķērsgriezuma smaguma centru pa atskaites līnijai paralēlām šķērsplaknēm un rada 37,3 daNm momentu R punktā.

7.4.3.5.

Novelk pieskari Y sfēriskajai galvai paralēli pārvietotajai atskaites līnijai R1.

7.4.3.6.

Izmēra attālumu X starp pieskari Y un pārvietoto atskaites līniju R1. Ja attālums X ir mazāks par 102 mm, 6.8. punkta prasība uzskatāma par izpildītu.

7.4.3.7.

Gadījumos, kad 7.4.3.4. punktā noteiktais spēks ir pielikts 65 mm vai mazākā attālumā zem pagalvja augšas, un tikai šādos gadījumos, to palielina līdz 89 daN, ja vien sēdeklis vai tā mugura nesabrūk jau pirms tam.

7.5.   Pagalvju spraugu attāluma “a” noteikšana (skatīt šo noteikumu 7. pielikumu)

7.5.1.   Attālumu “a” katrai spraugai un attiecībā pret pagalvja priekšējo virsmu nosaka ar 165 mm diametra sfēras palīdzību;

7.5.2.   Sfēru novieto saskarē ar spraugu tajā spraugas zonas punktā, kurā sfēras iespiešanās bez slodzes pielikšanas ir maksimāla;

7.5.3.   Attālums starp šiem diviem sfēras un spraugas saskares punktiem būs attālums “a”, kurš būs jāņem vērā, novērtējot 6.6.2. punktā un 6.6.3. punktā minētos nosacījumus.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.

Visiem pagalvjiem vai sēdekļiem, uz kuriem ir apstiprinājuma marķējums saskaņā ar 2. pielikumu, jāatbilst apstiprinātajam pagalvja tipam un jāatbilst nosacījumiem, kas noteikti iepriekš 6. un 7. punktā.

8.2.

Lai pārliecinātos par atbilstību, kā izklāstīts iepriekš, jāveic pietiekami daudzu sērijveidā ražotu pagalvju izlases pārbaudes.

8.3.

Testiem ņem pagalvjus, kas ir vai kurus gatavojas laist pārdošanā.

8.4.

Pagalvjiem, kas atlasīti, lai pārliecinātos par to atbilstību apstiprinātajam tipam, jāiziet šo noteikumu 7. punktā aprakstītais tests.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.   Apstiprinātie pagalvji

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais apstiprinājums attiecībā uz pagalvja tipu var tikt anulēts, ja pagalvji, uz kuriem ir norādīti iepriekš 5.4. punktā minētie dati, neiztur izlases pārbaudes vai neatbilst apstiprinātajam tipam.

9.2.   Ja kāda no šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, atsauc savu agrāk piešķirto apstiprinājumu, tai tūlīt par to jāpaziņo pārējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

10.   PAGALVJA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪŠANA UN PAPLAŠINĀŠANA

10.1.

Jebkuras pagalvja tipa izmaiņas jādara zināmas tai administratīvajai struktūrvienībai, kas ir apstiprinājusi šo pagalvja tipu. Šī struktūrvienība tad var:

10.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajām izmaiņām nebūs nekādas ievērojamas nelabvēlīgas sekas un ka jebkurā gadījumā šis pagalvis joprojām atbilst prasībām, vai

10.1.2.

pieprasīt par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam sniegt jaunu ziņojumu par papildu testiem.

10.2.

Apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, kurā norādītas izdarītās izmaiņas, atbilstoši iepriekš 5.3. punktā izklāstītajai procedūrai paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

10.3.

Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir tam sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

11.   NORĀDĪJUMI

Kopā ar katru apstiprinātajam pagalvja tipam atbilstošo modeli izgatavotājam jāsniedz arī sīka informācija par sēdekļu tipiem, kuriem šie pagalvji apstiprināti, kā arī šo sēdekļu tehniskie dati. Ja pagalvis ir regulējams, šajos norādījumos jābūt skaidri aprakstītām regulēšanas un/vai atvienošanas darbībām.

12.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz kāda saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta pagalvja ražošanu, tam par to jāinformē iestāde, kas piešķīrusi šo apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šai iestādei par to jāinformē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

13.   PĀREJAS NOTEIKUMI

13.1.

No 04. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi ar 04. grozījumu sēriju.

13.2.

24 mēnešus pēc 04. grozījumu sērijas stāšanās spēkā līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumu tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 04. grozījumu sēriju.

13.3.

48 mēnešus pēc 04. grozījumu sērijas stāšanās spēkā esošie apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šiem noteikumiem, zaudē derīgumu, izņemot attiecībā uz tiem transportlīdzekļa tipiem, kuri atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 04. grozījumu sēriju.

14.   To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, jāpaziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese, kuras piešķir apstiprinājumus un uz kurām jāsūta citās valstīs izdoto apstiprinājumu, apstiprinājumu paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu apliecinošās veidlapas.


(1)  M1 kategorijas transportlīdzekļu pagalvjiem, kas atbilst Noteikumu Nr. 17 nosacījumiem, nav jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem.

(2)  1 – Vācija, 2 – Francija, 3 – Itālija, 4 - Nīderlande, 5 – Zviedrija, 6 – Beļģija, 7 – Ungārija, 8 – Čehija, 9 – Spānija, 10 – Dienvidslāvija, 11 – Apvienotā Karaliste, 12 – Austrija, 13 – Luksemburga, 14 – Šveice, 15 – (brīvs), 16 – Norvēģija, 17 – Somija, 18 – Dānija, 19 – Rumānija, 20 – Polija, 21 – Portugāle, 22 – Krievijas Federācija, 23 – Grieķija, 24 – (brīvs), 25 – (brīvs), 26 – Slovēnija un 27 – Slovākija. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu nosacījumu pieņemšanu mehānisko transportlīdzekļu aprīkojuma un daļu apstiprināšanai un apstiprināšanas savstarpējai atzīšanai vai pievienojas tam, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs šādi piešķirtos numurus paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZKĀRTOJUMS  (1)

Apstiprinājuma marķējums “iebūvēta” vai “noņemama” tipa pagalvim (skatīt definīcijas šo noteikumu 2.2.1. punktā un 2.2.2. punktā).

Image

Apstiprinājuma marķējums “atsevišķa” tipa pagalvim (skatīt definīciju šo noteikumu 2.2.3. punktā).

Image


(1)  Apstiprinājuma numuram jābūt novietotam tuvu riņķa līnijai un virs vai zem “E”, vai arī pa kreisi vai pa labi no šā burta.


3. PIELIKUMS

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

1.   MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām specifikācijām (1).

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība,

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2.

“Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces centra līnijas, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs, vidū. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru, to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.

“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5.

“Rumpja līnija” ir telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6.

“Faktiskais rumpja leņķis” leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7.

“Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.

“Pasažiera centra plakne” (C/LO) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidus plakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9.

“Telpiska atskaites sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10.

“Atpazīstamības zīmes” ir fiziski punkti (atveres, virsmas, zīmes vai iespiedumi) transportlīdzekļa virsbūvē, kā to noteicis izgatavotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, uzrāda visus turpmāk minētos datus vai no tiem attiecīgi atlasītus datus šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2.   Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.

H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtība, kas iegūta ar 4. punktā izklāstīto procedūru, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5°.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4.

Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punkts un sēdekļa aizmugures balsta leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.

Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī, ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4.   H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

4.1.   Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma sēdekļa komplektus vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces novietošanas nenoslogo.

4.2.   Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3.   Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4.   Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem.

Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, jābūt ar tādiem pašiem pamata parametriem (2), kādi ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.   Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (C LO) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C LO, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6.   Pēdas un apakšējās kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktņa mezglam vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējās kājas savienojumu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.   Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi.

4.7.1.   Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.

Ja nepieciešams abus pēdu un kāju savienojumus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2.   Norādītā sēdvieta: malējā aizmugurējā

Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3.   Citas norādītās sēdvietas:

Ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8.   Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9.   Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.

Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.   Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas novilkta caur minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11.   Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12.   Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze, telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana veic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi.

 

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

 

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī, vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13.   Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi.

a)

atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

b)

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.   Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2.

Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15.   Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļa komplektu nenoslogo. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa komplekta ilgāk nekā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16.   Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novieto sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.


(1)  Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2)  Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

1. Papildinājums

Telpiskās H punkta ierīces apraksts  (1)

(3-D H machine)

1.   Muguras un sēdekļa paliktnis

Muguras un sēdekļa paliktņi ir būvēti no stiegrota plasta un metāla; tie imitē cilvēka rumpi un augšstilbus, un tiem ir mehāniska vira H punktā. Faktiskā rumpja leņķa mērījumiem pie zondes ar locījuma vietu H punktā ir piestiprināts kvadrants. Ar regulējamu augšstilba siju, kas piestiprināta pie sēdekļa paliktņa, nosaka augšstilba centra līniju un to izmanto kā gūžas leņķa kvadranta pamatlīniju.

2.   Ķermeņa un kāju elementi

Apakšējās kājas segmenti ir savienoti ar sēdekļa paliktņa mezglu ar T veida siju, kura savieno ceļgalus un kura ir augšstilba regulējamās sijas sānisks pagarinājums. Apakšējās kājas segmentos ir iestiprināti kvadranti ceļgalu leņķu noteikšanai. Kurpju un pēdu savienojumus kalibrē, lai noteiktu pēdas leņķi. Ar diviem līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementu svarus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, kuru radītu 76 kg smags vīrietis. Visas telpiskās H punkta ierīces locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

Ierīce atbilst aprakstam ISO standartā 6549-1980.

1.   attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu apzīmējums

Image

2.   attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu izmēri un slodzes sadalījums

Image


(1)  Detalizētu informāciju par telpiskās H punkta ierīces uzbūvi var iegūt Society of Automotive Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

2. papildinājums

TELPISKĀ ATSKAITES SISTĒMA

1.

Telpisko atskaites sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.

Transportlīdzekļa mērīšanas novietojumu nosaka, novietojot transportlīdzekli uz balstošas virsmas tā, lai atpazīstamības zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajiem raksturlielumiem.

3.

R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām atpazīstamības zīmēm.

Attēls

Telpiskā atskaites sistēma

Image


(1)  Atskaites sistēma atbilst ISO standartam 4130, 1978.

3. papildinājums

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1.   Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L

=

pa kreisi

C

=

vidū

R

=

pa labi

2.   Transportlīdzekļa mērīšanas novietojuma apraksts

2.1.   Atpazīstamības zīmju koordinātas

 

X …

 

Y …

 

Z …

3.   Atskaites datu saraksts

3.1.   Sēdvieta: …

3.1.1.   R punkta koordinātas

 

X …

 

Y …

 

Z …

3.1.2.   Sēdekļa aizmugures balsta leņķis …

3.1.3.   Specifikācijas sēdekļa regulēšanai (1)

 

horizontāla: …

 

vertikāla: …

 

leņķiska: …

 

rumpja leņķis: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.


(1)  Lieko svītrot.


4. PIELIKUMS

Pagalvja augstuma un platuma noteikšana

1.   attēls

Augstums

Image

2.   attēls

Image


5. PIELIKUMS

Norādes par testu laikā izdarītiem rasējumiem un mērījumiem

Image


6. PIELIKUMS

ENERĢIJAS IZKLIEDĒŠANAS TESTA PROCEDŪRA

1.   Uzstādīšana, testa aparatūra, reģistrācijas kontrolierīces un procedūra

1.1.   Uzstādīšana

Ar enerģiju izkliedējošu materiālu pārklāts pagalvis jāuzliek un jātestē uz sēdekļa vai uz tā transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, kurā tas ir uzstādīts. Šī konstrukcijas daļa stingri jānostiprina pie testa stenda, lai tā paliktu nekustīga pēc trieciena izdarīšanas, un pamatnei, uz kuras tā balstās, ja nav nekādu īpašu, attiecīgi pamatotu norādījumu, jābūt aptuveni horizontālai. Sēdekļa atzveltne, ja to var regulēt, jāpieskrūvē šo noteikumu 7.2.2. punktā aprakstītajā stāvoklī.

Pagalvis jāuzliek uz sēdekļa atzveltnes tā, kā tas ir transportlīdzeklī. Ja ir atsevišķs pagalvis, tas jāpiestiprina pie tās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, pie kuras tas normāli tiek stiprināts.

Ja pagalvis ir regulējams, tas jānovieto pašā nelabvēlīgākajā stāvoklī, kādu atļauj regulēšanas ierīce.

1.2.   Testa aparatūra

1.2.1.

Šī aparatūra sastāv no svārsta, kura griešanās ass balstās uz lodīšu gultņiem un, kura samazinātā masa (1) tā trieciena centrā ir 6,8 kg. Svārsta pats apakšējais gals sastāv no cietas galvas formas 165 mm diametrā, kuras centrs ir identisks svārsta trieciena centram.

1.2.2.

Galvas forma jāaprīko ar akselerometriem un ātruma mērīšanas ierīci, kuri visi spēj mērīt vērtības trieciena virzienā.

1.3.   Reģistrācijas kontrolierīces

Reģistrācijas kontrolierīcēm jābūt tādām, kas spēj izdarīt mērījumus ar šādām precizitātes pakāpēm:

1.3.1.

Paātrinājums:

 

precizitāte = ± 5 % no faktiskās vērtības

 

mērķēdes frekvences klase: CFC 600 pēc ISO standarta 6487 (1987)

Šķērsvirziena jutība ≤ 5 % pašā zemākajā skalas punktā.

1.3.2.

Ātrums:

 

precizitāte = ± 2,5 % no faktiskās vērtības;

 

jutība = 0,5 km/h

1.3.3.

Laika ierakstīšana

mēraparatūrai jāspēj ierakstīt darbību visā tās norises laikā, un rādījumu nolasīšanas ātrums nedrīkst būt mazāks par vienu tūkstošdaļu sekundes:

nepieciešams, lai testu rezultātu analizēšanai izmantotajos ierakstos būtu reģistrēts trieciena sākums, kad notiek pirmā saskare starp galvas formu un testējamo priekšmetu.

1.4.   Testu procedūra

1.4.1.

Kad pagalvis ir uzstādīts un ieregulēts, kā norādīts šā pielikuma 1.1. punktā, jāizdara trieciens laboratorijas izvēlētajos punktos šo noteikumu 6.1. punktā definētajā trieciena zonā un varbūt arī ārpus šo noteikumu 6.2. punktā definētās trieciena zonas uz virsmām, kuru izliekuma rādiuss ir mazāks par 5 mm.

1.4.1.1.

Triecienam uz aizmugures virsmas virzienā no aizmugures uz priekšu garenvirziena plaknē jābūt 45° leņķī pret vertikāli.

1.4.1.2.

Triecienam uz priekšējās virsmas virzienā no priekšas uz aizmuguri garenvirziena plaknē jābūt horizontālam.

1.4.1.3.

Priekšējo un aizmugures virsmu saista horizontālā plakne, kas ir tangenciāla attiecībā pret pagalvja augšu, kā noteikts šo noteikumu 7.2. punktā.

1.4.2.

Galvas forma jātriec pret testējamo priekšmetu ar ātrumu 24,1 km/h; šis ātrums jāsasniedz vai nu tikai ar dzinēja enerģiju vai arī izmantojot kādu papildu virzītājierīci.

2.   Rezultāti

Pēc iepriekš aprakstītās metodes veiktajos testos galvas formas palēninājums, kurš pārsniedz 80 g, nedrīkst ilgt bez pārtraukuma vairāk par 3 milisekundēm. Par palēninājuma ātrumu jāpieņem abu decelerometru rādījumu vidējā vērtība.

3.   Ekvivalentās procedūras

3.1.

Ekvivalentas testa procedūras ir atļautas ar nosacījumu, ka ar tām iespējams iegūt iepriekš 2. punktā prasītos rezultātus; jo īpaši testa aparatūras priekšmeti var būt orientēti citādi, ja vien tiek saglabāti relatīvie leņķi starp pagalvi un trieciena virzienu.

3.2.

Atbildību par citas 1. punktā aprakstītās metodes vietā izmantotas metodes ekvivalences pierādīšanu uzņemas tā persona, kas šo citu metodi izmanto.


(1)  Sakarību starp svārsta samazināto masu “mr” un svārsta kopējo masu “m” attālumā “a” starp trieciena centru un rotācijas asi un attālumā “l” starp smaguma centru un rotācijas asi var izteikt ar formulu: mr = m (l/a)


7. PIELIKUMS

Pagalvju spraugu izmēra “A” noteikšana

(skatīt šo noteikumu 6.6.2. un 6.6.3. punktu)

1.   attēls

Horizontālu spraugu piemērs

Image

2.   attēls

Vertikālu spraugu piemērs

Image


Top