1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(lielākais formāts: A4 (210 × 297 mm))

attiecībā uz galvenā luktura tipu atbilstoši Noteikumiem Nr. 1

Apstiprinājums Nr. … Paplašinājums Nr. …

(1)  Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi uz citu tipu/noraidījusi/atsaukusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).

(2)  Lieko svītrot

(3)  Norādīt no šī saraksta atbilstošo izvēlēto marķējumu:

2. PIELIKUMS

Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un citu lēni braucošu transportlīdzekļu īpašie galvenie lukturi

Šajos noteikumos izklāstītās prasības piemēro, lai apstiprinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un citu lēni braucošu transportlīdzekļu īpašos galvenos lukturus, ja šādi galvenie lukturi paredzēti, lai nodrošinātu gan tuvo, gan tālo gaismu ar diametru D, kas mazāks par 160 mm, (1) ar šādām izmaiņām:

a)	minimālās prasības apgaismojumam, kas minēts 6.3. punktā, samazina pēc koeficienta ievērojot šādu absolūto apakšējo robežu: 3 luksi vai nu punktā 75 R, vai punktā 75 L; 5 luksi vai nu punktā 50 R, vai punktā 50 L; 1,5 luksi IV joslā;

(1)  Ja atstarotāja redzamā virsma nav apļveidīga, diametrs ir tā apļa diametrs, kura laukums ir vienāds ar atstarotāja redzamo lietderīgo virsmu.

3. PIELIKUMS

Minimālās prasības ražošanas kontroles procedūru atbilstībai

1.   VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.1.   Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu lukturu atbilstību neapstrīd, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota galvenā luktura fotometrisko rādītāju testā konstatē:

1.2.1.   ka neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām. B 50 L (vai R) un III zonas vērtībām maksimālā nelabvēlīgā novirze attiecīgi var būt:

vai arī, ja:

1.2.2.1.   attiecībā uz tuvo gaismu šajos noteikumos norādītās vērtības ir sasniegtas HV punktā (ar +0,2 luksu pielaidi) un attiecas uz staru, kas orientēts uz vismaz vienu punktu katrā mērekrāna vietā (25 m attālumā), kas iezīmēta ar 15 cm rādiusa apli apkārt punktiem B 50 L (vai R) (1) (ar +0,1 luksa pielaidi), 75 R (vai L), 25 R, 25 L un visā IV zonā, kura ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L;

1.2.2.2.   un, ja attiecībā uz tālo gaismu, kad HV atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota +20 procentu maksimālo un –20 procentu minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.6. punktā.

1.2.3.   Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt galvenā luktura pozīcijas noregulējumu, nodrošinot, ka gaismas kūļa ass netiek novirzīta sānis par vairāk kā 1° uz labo vai kreiso pusi. (2)

1.2.4.   Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galveno lukturu testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

1.3.   Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas sasilšanas ietekmē, ievēro šādu procedūru:

vienu no paraugam izvēlētajiem lukturiem pārbauda saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad trīs reizes pēc kārtas lukturis ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galvenais lukturis ir uzskatāms par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, pārbauda otru lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1.4.   Ievēro krāsainības koordinātas.

Galveno lukturu fotometriskie rādītāji, kas izstaro selektīvi dzeltenu gaismu, ir šo noteikumu vērtības, ko pareizina ar 0,84.

2.   MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, RAŽOTĀJAM PĀRBAUDOT ATBILSTĪBU

Attiecībā uz katru galvenā luktura tipu apstiprinājuma marķējuma turētājam noteiktos laika intervālos veic vismaz šādus testus. Tos veic atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

Ja kādā paraugā atklājas neatbilstība kādam testa veidam, testu turpina ar citiem paraugiem. Ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās ražošanas atbilstību prasībām.

2.1.   Testu raksturojums

Atbilstības testi šajos noteikumos nozīmē noteikt fotometrisko raksturojumu un gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas siltuma ietekmē.

2.2.   Izmantotās testu metodes

2.2.1.   Testus parasti veic pēc šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

2.2.2.   Ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testu izpildi, visos ražotāja veiktajos atbilstības testos var izmantot ekvivalentas metodes. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas tām, kas norādītas šajos noteikumos.

2.2.3.   Lai īstenotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.   Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu ņemšanu.

2.3.   Paraugu raksturojums

Lukturu paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Ar vienādu ražojumu partiju ir jāsaprot viena tipa lukturu kopa, ko nosaka atbilstoši ražotāja izmantotajām ražošanas metodēm.

Vērtējumā galvenokārt ietver sērijveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Tomēr ražotājs var apvienot dokumentāciju par vienu tipu, kas ražots dažādās ražotnēs, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

2.4.   Iegūtais un reģistrētais fotometriskais raksturojums

Pārbaudei izvēlēto lukturi fotometriski pārbauda punktos, kas norādīti šajos noteikumos, un nolasījumus izdara tikai punktos Emax, HV (3), HL, HR (4) attiecībā uz tālo gaismu un punktos B 50 L (vai R), HV, 75 R (vai L) un 25 L (vai R) attiecībā uz tuvo gaismu (skat. attēlu 6. pielikumā).

2.5.   Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par pārbaudes rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 9.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības pārbaudei.

Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95 procentu ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 8. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.

(1)  Burti iekavās attiecas uz galvenajiem lukturiem kreisās puses kustībai.

(2)  Regulēšanas ierobežojums 1° diapazonā pa labi vai pa kreisi nav nesavienojams ar vertikālo regulēšanu. Vertikālo regulēšanu ierobežo vienīgi 6.5. punktā ietvertās prasības.

(3)  Ja tālā gaisma ir savietota ar tuvo gaismu, tālās gaismas mērīšanai jāizvēlas tas pats HV mērīšanas punkts, kas tuvās gaismas mērīšanai.

(4)  HL un HR: “hh” punkti, kas atrodas 1,125 m attiecīgi pa kreisi un pa labi no HV punkta.

4. PIELIKUMS

Fotometrisko rādītāju stabilitātes testi galveno lukturu darbības laikā

Kad ir noteikti fotometriskie rādītāji saskaņā ar šo noteikumu prasībām, Emax punktos tālajai gaismai un HV, 50 R, B 50 L punktos tuvajai gaismai (vai HV, 50 L, B 50 R lukturiem, kas paredzēti kreisās puses kustībai), pārbauda nokomplektēta galvenā luktura parauga fotometrisko rādītāju stabilitāti tā darbības laikā. Ar “nokomplektētu galveno lukturi” saprot visu lukturi kopā ar apkārtējām daļām un lampām, kas varētu ietekmēt siltuma izkliedi.

1.   FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

Testus veic sausa un nekustīga gaisa apstākļos, kur vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, kad nokomplektētais galvenais lukturis ir uzstādīts uz cokola atbilstoši pareizai uzstādīšanai transportlīdzeklī.

1.1.   Tīrs galvenais lukturis

Galveno lukturi darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1 apakšpunktā, un pārbauda atbilstoši 1.1.2 apakšpunktam.

1.1.1.   Testa procedūra

Galveno lukturi darbina noteiktu laiku un:

1.1.1.2.   Testa spriegums

Spriegumu noregulē tā, lai tas nodrošinātu jaudu, kas ir par 15 % augstāka nekā novērtētā jauda, kura precizēta noteikumos par kvēlspuldzēm (Noteikumi Nr. 37), ar nominālo spriegumu 6 V vai 12 V un par 26 % augstāka nekā novērtētā jauda 24 V kvēlspuldzēm.

Piemērojamā jauda vatos visos gadījumos atbilst kvēlspuldzes nominālajam 12 V spriegumam, izņemot gadījumu, kad pieteikuma iesniedzējs norāda, ka galveno lukturi var izmantot pie cita sprieguma. Šādā gadījumā tests notiek ar kvēlspuldzi, kurai ir vislielākā pieļaujamā jauda vatos.

1.1.2.   Testu rezultāti

1.1.2.1.   Vizuāla pārbaude

Kad galvenais lukturis ir stabilizējies apkārtējās vides temperatūrā, galvenā luktura izkliedētāju un ārējo izkliedētāju, ja tāds ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Tad notiek vizuālā pārbaude, un uz galvenā luktura izkliedētāja vai uz ārējā izkliedētāja, ja tāds ir, nedrīkst atklāties negludums, deformācija, ieplaisājums vai krāsas atšķirība.

1.1.2.2.   Fotometriskais tests

Lai atbilstu šo noteikumu prasībām, nosaka fotometriskos vērtības šādos punktos:

Tuvajai gaismai:

50 R – B 50 L – HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti labās puses kustībai,

50 L – B 50 R – HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses kustībai.

Tālajai gaismai:

Emax punkts.

Vēl vienā orientācijā var ņemt vērā luktura cokola deformāciju no sasilšanas (gaismas kūļa noliekuma līnijas stāvokļa izmaiņas ir minētas šā pielikuma 2. punktā). Ir pieļaujama pirms testa veikto mērījumu rezultātu novirze par 10 % no fotometriskajiem raksturlielumiem, ņemot vērā pielaides fotometrijas procedūrā.

1.2.   Netīrs galvenais lukturis

Pēc testa, kā norādīts iepriekš 1.1 apakšpunktā, galveno lukturi darbina vienu stundu, kā norādīts 1.1.1 punktā, iepriekš to sagatavojot saskaņā ar 1.2.1 punktā dotajiem norādījumiem, un pārbauda, kā norādīts 1.1.2 punktā.

1.2.1.   Galvenā luktura sagatavošana

1.2.1.1.   Testa maisījums

1.2.1.1.1.   Ja galvenā luktura ārējais izkliedētājs ir no stikla:

uz galvenā luktura uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

9 svara daļas silīcijsmilšu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 μm,

1 svara daļa augu izcelsmes oglekļa putekļu (dižskābarža koksnes), kuru daļiņu lielums ir 0–100 µm,

0,2 svara daļas NaCMC (3) un

pietiekams daudzums destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m.

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.1.2.   Ja galvenā luktura ārējais izkliedētājs ir no plastikāta:

uz galvenā luktura uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

9 svara daļas silīcijsmilšu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 μm,

1 svara daļa augu izcelsmes oglekļa putekļu (dižskābarža koksnes), kuru daļiņu lielums ir 0–100 μm,

0,2 svara daļas NaCMC (3),

13 svara daļas destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m un

2 ± 1 svara daļa virsmaktīvas vielas. (4)

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.2.   Testa maisījuma lietošana galvenajam lukturim

Testa maisījumu viendabīgi piemēro visai galvenā luktura gaismas emisijas virsmai un tad ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojums ir samazinājies līdz 15–20 % no mērījumos iegūtajiem skaitļiem attiecībā uz katru punktu, ievērojot šajā pielikumā ietvertos norādījumus:

Emax punktam tālās gaismas fotometriskajā izplatībā tuvās/tālās gaismas lukturim;

Emax punkts tālās gaismas fotometriskajā izplatībā tikai tālās gaismas lukturim. 50 R un 50 V tikai tuvajai gaismai, kas paredzēta labās puses kustībai. (5)

50 L un 50 V tikai tuvajai gaismai, kas paredzēta kreisās puses kustībai.

1.2.1.3.   Mēriekārta

Mēriekārtas ir tādas pašas kā tās, ko izmanto lukturu atbilstības pārbaudēs. Fotometriskajām pārbaudēm izmanto standarta (atskaites) kvēlspuldzi.

2.   TESTS, LAI NOTEIKTU GALĒJĀS ROBEŽAS VERTIKĀLĀ STĀVOKĻA IZMAIŅU SILTUMA IETEKMĒ

Šajā testā pārbauda, vai siltuma ietekmē galējās robežas līnija pa vertikāli nepārsniedz tuvās gaismas lukturim norādīto vērtību.

Galveno lukturi, kurš pārbaudīts atbilstoši šā pielikuma 1. punkta prasībām, pārbauda saskaņā ar šā pielikuma 2.1 punktā aprakstīto testu, to nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci.

2.1.   Tests

Testu izdara sausa un nekustīga gaisa apstākļos, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C.

Izmantojot sērijveidā ražotu kvēlspuldzi, kura ir bijusi ieslēgta vismaz vienu stundu, galveno lukturi darbina, ieslēdzot tuvo gaismu un nenoņemot un nepārregulējot lukturi attiecībā pret testa ierīci. (Šā testa vajadzībām spriegumu noregulē, kā minēts šā pielikuma 1.1.1.2 punktā). Gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcija līnijas horizontālajā daļā (starp vv un vertikālo līniju, kas iet caur punktu B 50 L labās puses kustībai vai caur punktu B 50 R kreisās puses kustībai) pārbauda attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r6o) pēc luktura darbināšanas.

Šeit aprakstītās gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas nosaka ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un dod reproducējamus rezultātus.

2.2.   Testu rezultāti

2.2.1.   Rezultātu, kas izteikts miliradiānos (mrad), uzskata par pieņemamu, ja galvenajam lukturim reģistrētā absolūtā vērtība Δ rI = r3 – r60 nepārsniedz 1,0 mrad (Δ rI ≤ 1,0 mrad).

2.2.2.   Ja tomēr šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < ΔrI ≤ 1,5 mrad), pārbauda otru lukturi, kā aprakstīts šā pielikuma 2.1 punktā, pēc tam, kad tas ir darbināts trīs reizes pēc kārtas turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu luktura mehānisko detaļu pozīciju uz cokola atbilstoši pareizam montāžas stāvoklim transportlīdzeklī:

vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2 punktā), kam seko

vienu stundu ilgs pārtraukums.

Galvenā luktura tips ir uzskatāms par pieņemamu, ja pirmajam paraugam noteiktās absolūtās vērtības Δ rI un otrajam paraugam noteiktās Δ rII vidējā vērtība nepārsniedz 1,0 mrad:

(1)  Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai savietots ar signāllukturiem, tad signāllukturi testa laikā ir ieslēgti. Vienvirziena lampu ieslēdz mirgošanas režīmā, kurā ieslēgšanās/izslēgšanās ilguma koeficients ir aptuveni viens pret vienu.

(2)  Ja divu vai vairāku spuldžu kvēldiegi ir ieslēgti vienlaicīgi, kad tiek izmatota luktura mirgošana, tas nav uzskatāms par normālu vienlaicīgu kvēldiegu izmantošanu.

(3)  NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti apzīmē ar CMC. NaCMC, ko izmanto šādu netīrumu maisījumu sagatavošanai, ir ar 0,6–0,7 aizvietošanas pakāpi (DS) un viskozitāti 200–300 cP 2 % 20 °C temperatūrā.

(4)  Daudzuma pielaide ir atkarīga no vajadzības iegūt tādu netīrumu maisījumu, ko var pareizi uzklāt uz visa plastikāta izkliedētāja.

(5)  Punkts 50 V atrodas 375 mm zem HV uz vertikālās līnijas v-v, kas redzama uz 25 m attālumā novietotā ekrāna.

5. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMA PIEMĒRI

(Skatīt šo noteikumu 4. punktu)

1. attēls

Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir lukturis, kas atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvo, gan tālo gaismu un kas paredzēts labās puses kustībai.

Piezīme

Apstiprinājuma numurs un papildu simboli ir atrodas tuvu pie aplīša virs burta “E” vai zem tā, vai arī pa labi vai pa kreisi no šā burta. Apstiprinājuma numurs ir burta “E” vienā pusē, un tā cipari ir vērsti tādā pašā virzienā kā “E”.

Marķējumos ir jāizvairās lietot romiešu ciparus, lai tos nesajauktu ar citiem simboliem.

3.b attēls

Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir galvenais lukturis, kas atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvo, gan tālo gaismu, un tas ir konstruēts:

Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir lukturis, kuram ir plastikāta izkliedētājs, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, un tas ir paredzēts šādam lietojumam:

Galvenais lukturis ar redzamo marķējumu ir lukturis, kas atbilst šo noteikumu prasībām:

Šādi atzīmē galveno lukturi ar plastikāta izkliedētāju, kas atbilst Noteikumu Nr. 1 prasībām:

Tuvās gaismas luktura kvēldiegu neieslēdz vienlaicīgi ar tālās gaismas luktura kvēldiegu un/vai jebkuru citu galveno lukturi, ar kuru tas ir savietots.

Grupētu, kombinētu vai savstarpēji savietotu lukturu vienkāršots marķējums

10. attēls

(Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski parāda gaismas signālierīces apveidu. Šīs līnijas nepieder pie marķējuma).

A PARAUGS

B PARAUGS

C PARAUGS

D PARAUGS

Piezīme. Minētie četri piemēri atbilst apgaismes ierīcei, kuras marķējums attiecas uz:

priekšējās pozīcijas lampu, kas apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 grozījumu 01. sēriju,

galveno lukturi ar tuvo gaismu, kas paredzēts labās un kreisās puses kustībai, un tālo gaismu, kas apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 1 grozījumu 01. sēriju un ietver plastikāta izkliedētāju.

priekšējo miglas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 grozījumu 02. sēriju un ietver plastikāta izkliedētāju,

priekšējo virzienrādītāja lampu, kas pieder 1.a kategorijai un ir apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 grozījumu 02. sēriju.

11. attēls

Luktura un galvenā luktura savietojums

1. piemērs

Minētajā piemērā parādīts, kā tiek marķēts plastikāta izkliedētājs, kas paredzēts lietošanai dažādu tipu galvenajos lukturos, t.i.,

vai nu lukturī, kas nodrošina tuvo gaismu un ir paredzēts labās un kreisās puses kustībai, un tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no 86 250 līdz 101 250 kandelām, kas apstiprināts Vācijā (E1) saskaņā ar Noteikumu Nr. 20 grozījumu 02. sēriju,

kas ir savietots ar

priekšējās pozīcijas lampu, kas apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 grozījumu 01. sēriju,

vai arī galvenajā lukturī, kas nodrošina tuvo gaismu un ir paredzēts labās un kreisās puses kustībai, un tālo gaismu, kas apstiprināts Vācijā (E1) saskaņā ar Noteikumu Nr. 1 grozījumu 01. sēriju,

kas ir savietots ar to pašu frontālās pozīcijas lampu, kā minēts iepriekš;

vai pat vienā no minētajiem galvenajiem lukturiem, kas apstiprināti kā viens lukturis. Uz galvenā luktura galvenā korpusa ir vienīgais derīgais apstiprinājuma numurs, piemēram:

2. piemērs

Šajā piemērā parādīts, kā tiek marķēts plastikāta izkliedētājs, ko lieto divu galveno lukturu grupā; tas ir apstiprināts Francijā (E2) un sastāv no galvenā luktura, kas izstaro tuvo gaismu un ir paredzēts abu pušu kustībai un izstaro tālo gaismu ar maksimālo apgaismošanas intensitāti no x līdz y kandelām un atbilst Noteikumu Nr. 1 un to grozījumu 01. sērijas prasībām, un no galvenā luktura, kas izstaro tālo gaismu ar maksimālo apgaismošanas intensitāti no w līdz z kandelām un atbilst Noteikumu Nr. 20 un to grozījumu 02. sērijas prasībām, kuru visu tālo gaismu maksimālā gaismas intensitāte kopumā ir no 86 250 līdz 101 250 kandelām.

6. PIELIKUMS

MĒREKRĀNI

A.   Galvenais lukturis labās puses kustībai

(izmēri milimetros)

B.   Galvenais lukturis satiksmei pa kreiso pusi

(izmēri milimetros)

C.   Apgaismojuma vērtību mērījumu punkti

Piezīme: attēlā ir parādīti mērījumu punkti labās puses kustībai. Kreisās puses kustības gadījumā 7. un 8. punkts pārvirzās uz attiecīgo vietu attēla labajā pusē.

7. PIELIKUMS

Prasības lukturiem ar plastikāta izkliedētājiem – izkliedētāju, materiāla paraugu vai nokomplektētu lukturu testi

1.   VISPĀRĒJAS SPECIFIKĀCIJAS

1.1.   Iesniegtie paraugi, kā norādīts šo noteikumu 2.2.4. punktā, atbilst turpmāk 2.1. līdz 2.5. punktā minētajām prasībām.

1.2.   Abi nokomplektētu lukturu paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punktam un kam ir plastikāta izkliedētāji, attiecībā uz izkliedētāja materiālu atbilst turpmāk 2.6. punktā minētajām specifikācijām.

1.3.   Plastikāta izkliedētāju paraugu vai materiāla paraugus kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts samontēt (ja nepieciešams), apstiprināšanai testē hronoloģiski, kā norādīts šā pielikuma 1. papildinājuma A tabulā.

1.4.   Ja luktura ražotājs tomēr var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis testus, kā aprakstīts turpmāk 2.1.–2.5. punktā, vai līdzvērtīgus testus atbilstoši citiem noteikumiem, šādi testi nav jāatkārto; obligāti ir tikai 1. pielikuma B tabulā norādītie testi.

2.   TESTI

2.1.   Izturība pret temperatūras izmaiņām

2.1.1.   Testi

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus) testē piecos mainīgas temperatūras un mitruma režīmos (RM = relatīvais mitrums), ievērojot šādu secību:

3 stundas – 40 °C ± 2 °C un 85–95 % RH,

1 stunda – 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RH,

15 stundas – –30 °C ± 2 °C,

1 stunda – 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RH,

3 stundas – 80 °C ± 2 °C,

1 stundu 23 °C ±5 °C un 60–75 % RH.

Pirms šā testa paraugus tur vismaz četras stundas gaisā, kura temperatūra ir 23 °C ± 5 °C un RH ir 60–75 %.

Piezīme: vienu stundu ilgie periodi 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz otru, kas ir vajadzīgi, lai novērstu termiskā šoka efektu.

2.1.2.   Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1.   Metode

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

Šos mērījumus veic ar standarta lukturi šādos punktos:

B 50 L un 50 R attiecībā uz tuvās gaismas luktura tuvo gaismu vai tuvās/tālās gaismas lukturi (B 50 R un 50 L, ja lukturi ir paredzēti kreisās puses kustībai);

Emax tālās gaismas lampas vai tuvās gaismas/tālās gaismas lampas tālajai gaismai.

2.1.2.2.   Rezultāti

Fotometriskās vērtības, izdarot katra parauga mērījumus pirms un pēc testa, neatšķiras vairāk kā par 10 %, ievērojot fotometriskās procedūras pielaides.

2.2.   Izturība pret atmosfēras un ķīmisko vielu iedarbību

2.2.1.   Izturība pret atmosfēras iedarbību

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura enerģijas spektrālais sadalījums ir līdzīgs melna ķermeņa enerģijas spektrālajam sadalījumam 5 500 K–6 000 K temperatūrā. Starp avotu un paraugu novieto attiecīgus filtrus, lai iespēju robežās mazinātu starojumu, kura viļņa garums ir mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 enerģijas starojumam tik ilgi, lai gaismas enerģija, ko tie saņemt būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Telpā temperatūrai uz melnās plātnes, kas novietota paraugu līmenī, jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai nodrošinātu pastāvīgu iedarbību, paraugiem jāgriežas ap starojuma avotu ar ātrumu 1 līdz 5 apgriezieniem l/min. Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja ir mazāka par 1 mS/m, 23° C ± 5° C temperatūrā, ievērojot šādu ciklu:

2.2.2.   Izturība pret ķīmisko vielu iedarbību

Pēc tam, kad ir veikts tests, kā aprakstīts iepriekš 2.2.1. punktā, un izdarīts mērījums, kā aprakstīts turpmāk 2.2.3.1. punktā, minēto trīs paraugu ārējā virsma tiek apstrādāta, kā aprakstīts 2.2.2.2. punktā, ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu.

2.2.2.1.   Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (pēc tilpuma).

2.2.2.2.   Testa maisījuma uzklāšana

Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kas aprakstīts iepriekš 2.2.2.1. punktā, tad 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās virsmas un tur 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

Šo 10 minūšu laikā uzklājamo drānu atkal iemērc maisījumā, lai izmantojamā šķidruma sastāvs visu laiku atbilstu paredzētā testa maisījuma sastāvam.

Uzklāšanas laikā ir atļauts kompensēt paraugam piemērojamo spiedienu, lai neradītu plaisas.

2.2.2.3.   Tīrīšana

Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus nožāvē gaisā un pēc tam nomazgā ar 2.3. punktā (Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

Pēc tam paraugus 23 °C ± 5 °C temperatūrā rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kas satur ne vairāk kā 0,2 % piemaisījumu, un tad noslauka ar mīkstu audumu.

2.2.3.   Rezultāti

2.2.3.1.   Pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret atmosfēras iedarbību, paraugu ārējai frontālajai virsmai ir jābūt neieplaisājušai, neieskrāpētai, nesadrupušai un nedeformētai, un vidējā gaismas caurlaidības starpība , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm ≤ 0,020).

2.2.3.2.   Pēc testa, kurā nosaka izturību pret ķīmisko vielu iedarbību, uz paraugiem nedrīkst būt ķīmisko vielu atstāto traipu paliekas, kas varētu radīt gaismas plūsmas izkliedēšanās izmaiņas, un izkliedes vidējā izmaiņa , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δ dm ≤ 0,020).

2.3.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu (izkliedētāju vai materiāla paraugu) ārējo virsmu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz piecām minūtēm iemērc maisījumā, kas tiek turēts 23 °C ± 5 °C temperatūrā un sastāv no 99 daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Kad tests ir pabeigts, paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

2.3.2.   Izturība pret ogļūdeņražiem

Trīs paraugu ārējās frontālās virsmas vienu minūti viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kurš sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (tilpuma %), un pēc tam nožāvē gaisā.

2.3.3.   Rezultāti

Pēc tam, kad pēc kārtas ir pabeigti abi aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā izmaiņa , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δ tm ≤ 0,010).

2.4.   Izturība pret mehānisko nolietošanos

2.4.1.   Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jauno paraugu (izkliedētāju) ārējās virsmas izturību pret mehānisko nolietošanos nosaka ar vienādu testa paņēmienu, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.4.2.   Rezultāti

Pēc šā testa izmaiņas pārnesē ir:

gaismas caurlaidības starpība:

un izkliedēšanas starpība:

ir jānosaka, ievērojot pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, virsmas rajonā, kā norādīts 2.2.4. punktā. No trim paraugiem iegūto rādītāju vidējai vērtībai ir jāatbilst sakarībām: (Δ tm ± 0,100); (Δdm ± 0,050).

2.5.   Pārklājumu noturības tests, ja lukturim ir pārklājums

2.5.1.   Parauga sagatavošana

Uz izkliedētāja virsmas pārklājuma 20 mm × 20 mm laukumiņu ar žileti vai adatu sagriež aptuveni 2 mm × 2 mm lielos kvadrātiņos. Žiletes vai adatas spiediens ir pietiekami liels, lai sagrieztu vismaz pārklājuma slāni.

2.5.2.   Testa apraksts

Izmanto līmlenti, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ± 20 %, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Līmlenti, kuras platums ir vismaz 25 mm, spiež vismaz 5 minūtes ilgi pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

Tad līmlentes galu noslogo tā, lai adhēzijas spēks, kas darbojas uz attiecīgo virsmu, būtu līdzsvarā ar spēku, kas darbojas perpendikulāri šai virsmai. Šajā brīdī lenti norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ±0,2 m/s.

2.5.3.   Rezultāti

Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma nedrīkst parādīties manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

2.6.   Nokomplektēta luktura testi, ja lukturim ir plastikāta izkliedētājs

2.6.1.   Izkliedētāja virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

2.6.1.1.   Testi

Luktura 1. parauga izkliedētāju pārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.4.1. punktā.

2.6.1.2.   Rezultāti

Pēc testa to fotometrisko mērījumu rezultāti, kas lukturim veikti saskaņā ar šiem noteikumiem, nedrīkst vairāk nekā par 30 % pārsniegt maksimālās vērtības, kas noteiktas punktiem B 50 L un HV, un nedrīkst būt vairāk nekā par 10 % mazāki par minimālajām vērtībām, kas noteiktas punktam 75 R (ja galvenais lukturis paredzēts kreisās puses satiksmei, ņem vērā punktus B 50 R, HV un 75 L).

2.6.2.   Pārklājumu noturības tests, ja lukturim ir pārklājums

Luktura 2. parauga izkliedētāju pārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.5. punktā.

3.   RAŽOSANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

Attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti izkliedētāju ražošanā, lukturu sērija ir atzīstama par atbilstošu šiem noteikumiem, ja:

3.1.1.   pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret ķīmiskajām vielām, pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem, uz paraugu ārējās frontālās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, drumslas vai deformācijas (skat. 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. punktu);

3.1.2.   pēc 2.6.1.1. punktā aprakstītā testa mērījumu punktos iegūtās fotometriskās vērtības, kas minētas 2.6.1.2. punktā, nepārsniedz šajos noteikumos norādītās ražojumu atbilstības robežas.

3.2.   Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, pārbauda citu, nejauši izvēlētu luktura paraugu.

8. PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, INSPEKTORAM ŅEMOT PARAUGU

1.   VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.1.   Atbilstības prasības ir uzskatāmas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir paredzētas, ja vien atšķirības nepārsniedz ražošanā neizbēgamās novirzes.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota luktura fotometrisko rādītāju testā konstatē:

1.2.1.   ka neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām. B 50 L (vai R) un III zonas vērtībām maksimālā novirze attiecīgi var būt:

vai arī, ja

1.2.2.1.   attiecībā uz tuvo gaismu šajos noteikumos norādītās vērtības ir sasniegtas HV punktā (ar 0,2 luksu pielaidi) un attiecas uz staru, kas orientēts uz vismaz vienu punktu katrā mērekrāna vietā (25 m attālumā), kas iezīmēta ar 15 cm rādiusa apli apkārt punktiem B 50 L (vai R) (ar 0,1 luksa pielaidi), 75 R (vai L), 25 R, 25 L un visā IV zonā, kura ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L;

1.2.2.2.   un, ja attiecībā uz tālo gaismu, kad HV atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota +20 procentu maksimālo un –20 procentu minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.6. punktā. Standarta atzīmes neņem vērā.

1.2.3.   Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt luktura pozīcijas noregulējumu, nodrošinot, ka gaismas kūļa ass netiek novirzīta sānis par vairāk kā 1° uz labo vai kreiso pusi.

1.2.4.   Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenā luktura testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

1.2 5.   Galvenos lukturus ar neapšaubāmiem defektiem neņem vērā.

1.2.6.   Standarta atzīmes neņem vērā.

1.3.   Ievēro krāsainības koordinātas.

Lukturu fotometriskie rādītāji, kas izstaro selektīvi dzeltenu gaismu, ir šo noteikumu vērtības, ko reizina ar 0,84.

2.   PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajai paraugu ņemšanai pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četrus lukturus. Pirmo divu ierīču paraugu apzīmē ar A, otro paraugu apzīmē ar B.

2.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja lukturu mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

2.1.1.1.   A paraugam

2.1.1.2.   B paraugam

2.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam ir izpildīti.

2.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja galveno lukturu testā ir šādas gūto vērtību novirzes:

2.2.1.1.   A paraugam

2.2.1.2.   B paraugam

2.2.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam nav izpildīti.

2.3.   Apstiprinājums atsaukts

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas galveno lukturu gūto vērtību novirzes:

2.3.1.   A paraugam

2.3.2.   B paraugam

2.3.3.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A un B paraugam nav izpildīti.

3.   ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

A3, B2, B3 gadījumā veic atkārtotu paraugu ņemšanu ar trešo galveno lukturu paraugu pāri C un ceturto galveno lukturu paraugu pāri D no produkcijas, kas saražota pēc pielāgošanas, un šī paraugu ņemšana jāveic divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

3.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja galveno lukturu testā ir konstatētas šādas gūto vērtību novirzes:

3.1.1.1.   C paraugam

3.1.1.2.   D paraugam

3.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam ir izpildīti.

3.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (pielāgotu) ražošanas prasības, ja konstatētas šādas gūto vērtību novirzes:

3.2.1.1.   D paraugam

3.2.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam nav izpildīti.

3.3.   Apstiprinājums atsaukts

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc galveno lukturu paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas gūto vērtību novirzes:

3.3.1.   C paraugam

3.3.2.   D paraugam

3.3.3.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C un D paraugam nav izpildīti.

4.   GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅAS

Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālu pozīciju izmaiņas sasilšanas ietekmē, ievēro šādu procedūru.

Pēc tam, kad ir veikta šā pielikuma 1. attēlā parādītā paraugu ņemšanas procedūra, A parauga vienu galveno lukturi pārbauda, ievērojot 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad tas trīs reizes pēc kārtas ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galveno lukturi uzskata par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, pārbauda A parauga otru galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju absolūto vērtību vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

Ja tomēr A paraugam šī vērtība nav 1,5 mrad, tad, ievērojot tādu pašu procedūru, pārbauda B parauga abus galvenos lukturus, un attiecībā uz katru no tiem Δr nepārsniedz 1,5 mrad.

1. attēls