24.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/6

1.

Padome 2002. gada 12. novembrī pieņēma rezolūciju par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā (1). Uz minētās rezolūcijas pamata pēc tam sagatavoja deklarāciju, kuru ES dalībvalstu, EBTA/EEZ dalībvalstu un ES kandidātvalstu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) ministri, Komisija un Eiropas sociālie partneri 2002. gada 29. un 30. novembra sanāksmē Kopenhāgenā pieņēma kā stratēģiju (bieži dēvēta par “Kopenhāgenas procesu”), lai uzlabotu PIA sniegumu, kvalitāti un pievilcību.

2.

Veicot pirmo procesa pārskatīšanu (2004. gada 14. decembrī Māstrihtā) (2), īpaši atzīmēja, ka ir gūti panākumi, attīstot vairākus kopējus instrumentus un principus, kā arī izveidoja ciešu minētā procesa sasaisti ar Lisabonas stratēģiju un darba programmu “Izglītība un apmācība”. Veicot otro pārskatīšanu (2006. gada 5. decembrī Helsinkos) (3), tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt impulsu un nodrošināt turpmāku pieņemto principu un instrumentu īstenošanu.

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā (4) dalībvalstīm ieteikts iekļaut visiem domātas pamatprasmes savās mūžizglītības stratēģijās, lai visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt šādas prasmes tādā līmenī, kas veidotu pamatu turpmākām mācībām un karjerai.

4.

Padomes secinājumos (2007. gada 25. maijs) par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (5) apstiprināts, ka ir jāturpina uzlabot Eiropas statistikas sistēmas iegūto datu kvalitāti.

5.

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (6) uzsvērta steidzamā vajadzība prognozēt nākotnē nepieciešamās iemaņas, lai cilvēkus sagatavotu darbam jaunās darba vietās zināšanu sabiedrībā, īstenojot pasākumus, lai samērotu zināšanas, iemaņas un prasmes ar ekonomikas vajadzībām, kā arī lai novērstu iespējamu iemaņu trūkumu.

6.

Kopīgajā Padomes un Komisijas 2008. gada progresa ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu (7) uzsvērts, ka jāturpina darbs, lai uzlabotu PIA kvalitāti un pievilcību, kā arī nepieciešamība sākt darbu atjaunināta stratēģiskā pamata izveidei Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā.

7.

Eiropadome 2008. gada 13. un 14. martā (8) noteica prioritātes 2008. — 2010. gadam un uzsvēra, ka “lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā un jaunradē visa mūža garumā ir svarīgi nosacījumi Eiropas panākumiem globalizētā pasaulē”. Ievērojot prasmju trūkuma pieaugumu vairākās nozarēs, Padome aicināja Komisiju nākt klajā ar vispārēju izvērtējumu par turpmākajām prasībām attiecībā uz prasmēm Eiropā līdz 2020. gadam, ņemot vērā tehnoloģisko pārmaiņu un iedzīvotāju novecošanas ietekmi.

8.

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju struktūras izveidošanu mūžizglītībai (9) ļauj veicināt mobilitāti un mūžizglītību, atvieglinot vienā sistēmā vai valstī iegūto zināšanu atzīšanu citā sistēmā vai valstī.

9.

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumos par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un apmācību (10) ieteikts visos izglītības un apmācības līmeņos veicināt lielāku sinerģiju starp zināšanām un prasmēm no vienas puses, un jaunradi un spēju ieviest jauninājumus no otras puses. Turklāt ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas jaunrades un jauninājumu gadu (2009. gads) (11) ir paredzēts atbalstīt dalībvalstu centienus ar mūžizglītību veicināt jaunradi, kas ir jauninājumu virzītājspēks un galvenais elements, lai attīstītu personiskas, darba, uzņēmējdarbības un sociālas prasmes.

10.

Padomes secinājumos (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem (12) atzīta šādas apmācības būtiskā nozīme, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un jo īpaši lai ļautu darba ņēmējiem pielāgoties tehnoloģiju izmaiņām un atsauktos uz konkrētām vecāka gadagājuma darba ņēmēju un migrantu vajadzībām.

1.

Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir būtiska mūžizglītības daļa, kas ietver visus attiecīgos kvalifikācijas līmeņus un kurai vajadzētu būt cieši saistītai ar vispārējo un augstāko izglītību. Tā kā PIA ir svarīga nozīme nodarbinātības un sociālās aizsardzības politikā, tā veicina ne tikai konkurētspēju, uzņēmumu rādītājus un jauninājumus globalizētā ekonomikā, bet arī vienlīdzību, sociālo kohēziju, personisko izaugsmi un pilsonisko aktivitāti.

2.

Lai būtu iespējami elastīgi karjeras attīstības modeļi, kurus var piemērot iedzīvotāju vajadzībām visa mūža garumā, būtu jātiecas veidot ciešākas saites starp visām mācību formām un jomām.

3.

Īpaši svarīgs PIA mērķis ir uzlabot jaunradi un jauninājumus. Lai to panāktu, būtu aktīvi jāveicina mūžizglītības pamatprasmju apguve.

4.

Lai izpildītu darba tirgus vajadzības, būtu jāatbalsta papildu mācību sistēmas, kuras saista mācības izglītības iestādēs ar apmācību darbavietās, kā arī būtu jāpilnveido pieaugušo mācības uzņēmumos un augstākās izglītības iestādēs.

5.

Prognozēt vajadzīgās prasmes, nepilnības un trūkumus, kā arī apzināt jaunas darba prasības Eiropas un valstu mērogā — tie ir nepieciešamie nosacījumi, lai īstenotu PIA politiku, kas atbilstu indivīdu, sabiedrības un ekonomikas vajadzībām.

6.

Informācijas, orientācijas un konsultāciju pakalpojumiem būtu jāveido saskaņota sistēma, kas ļautu Eiropas iedzīvotājiem plānot savu karjeru un pārvarēt pārmaiņas dzīves laikā.

7.

Lai reaģētu uz prasībām pēc augsta līmeņa profesionālām prasmēm, būtu jāpalielina augstākās izglītības nozīme profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī darba tirgus integrācijas sekmēšanā.

8.

Darba ņēmēju, izglītojamo un instruktoru mobilitātes veicināšanai no vienas sistēmas vai valsts citā sistēmā vai valstī jāievieš kopēji Eiropas prasmju pārskatāmības un atzīšanas instrumenti, tādi kā Europass, Eiropas kvalifikāciju struktūra (EKS), Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (European Credit Transfer System — ECTS) un topošā Eiropas kredītpunktu sistēma PIA jomā (European Credit System for VET — ECVET).

9.

Lai ieviestu kopējus Eiropas prasmju pārskatāmības un atzīšanas instrumentus, būs jāizmanto kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, kā arī jāīsteno topošā Eiropas struktūra PIA kvalitātes nodrošināšanai (European Quality Assurance Reference Framework for VET — EQARF), kas ir būtiski, lai iedibinātu savstarpēju uzticēšanos, vienlaicīgi veicinot izglītības un apmācības modernizāciju.

1.

Būtu jāpieņem pieeja, kas ļautu saskaņoti un papildināmi īstenot dažādos instrumentus.

2.

Iedzīvotājiem un visām pārējām ieinteresētām personām jānodrošina pamatīga informācija par kopīgajiem instrumentiem, lai atvieglotu to lietošanu.

3.

Šajos secinājumos izklāstītie pasākumi ir brīvprātīgi un tie būtu jāizstrādā augšupejošā sadarbībā. Lai veiksmīgi izstrādātu un īstenotu instrumentus, vajadzīga visu ieinteresēto personu apņēmīga iesaistīšanās.

—

izmēģinājuma projekti, atbilstīgas metodes un palīginstrumenti;

—

sistēmas un instrumenti, lai apstiprinātu neformālās un ikdienējās mācībās iegūtās prasmes, saistībā ar valsts kvalifikāciju struktūru un Eiropas kvalifikāciju struktūras, kā arī ECVET sistēmas īstenošanu;

—

kvalitātes nodrošināšanas instrumenti;

—

dažādo instrumentu saskaņotība.

—

Veicināt PIA skolēniem, vecākiem, pieaugušajiem (nodarbinātām personām, bezdarbniekiem vai nenodarbinātām personām), uzņēmumiem, piemēram, organizējot tādus prasmju konkursus kā Euroskills;

—

Nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi un dalību PIA un ņemt vērā vajadzības, kas ir atstumtības apdraudētām personām vai grupām, īpaši jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, personām ar zemu kvalifikācijas līmeni un personām, kas atrodas nelabvēlīgos apstākļos;

—

Atvieglot piekļuvi informācijai, orientācijai visas dzīves laikā un konsultāciju pakalpojumiem, veiksmīgi īstenojot Padomes Rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par labāku mūžilga karjeras atbalsta integrēšanu mūžizglītības stratēģijās (13);

—

Vienkāršot iespējas cilvēkiem virzīties no viena kvalifikācijas līmeņa uz citu, nostiprinot saiknes starp vispārējo izglītību, PIA, augstāko izglītību un pieaugušo mācībām.

—

Izveidot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, īstenojot topošās EQARF ieteikumu; aktīvi iesaistīties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīklā PIA jomā, lai izstrādātu kopīgus instrumentus, kā arī atbalstīt Eiropas kvalifikāciju struktūras (EKS) īstenošanu, veicinot savstarpēju uzticību;

—

Palielināt ieguldījumu profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku — skolotāju, instruktoru, privātskolotāju, orientācijas konsultantu — pamatizglītībā un turpmākā apmācībā;

—

Balstīt PIA politikas pasākumus uz drošiem pierādījumiem, kam pamatā ir rūpīga pētniecība un dati, kā arī uzlabot statistikas sistēmas un datus saistībā ar PIA;

—

Izstrādāt valstu kvalifikācijas sistēmas, balstoties uz mācību rezultātiem, kas ir viegli saprotami un garantē augstu kvalitāti, vienlaikus nodrošinot savietojamību ar Eiropas kvalifikāciju struktūru;

—

Veicināt PIA jauninājumus un jaunradi un īstenot Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un apmācību;

—

Pilnveidot valodu apguvi un pielāgot to profesionālās izglītības un apmācības specifikai;

—

Uzlabot PIA, vispārējās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu savstarpējo saikni un nepārtrauktību.

—

turpināt izstrādāt uz nākotni vērstus plānošanas mehānismus ar mērķi pievērsties darba vietām un prasmēm valstu un Eiropas mērogā, konstatēt potenciālas prasmju nepilnības un trūkumus un apmierināt nākotnes vajadzības pēc prasmēm un kompetences (gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā) ekonomikā un uzņēmumos, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 13. un 14. marta secinājumiem un saskaņā ar Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju par jaunām prasmēm jaunās darba vietās;

—

nodrošināt, lai PIA politikas izstrādē un īstenošanā pietiekami iesaistītos sociālie partneri un saimnieciskie dalībnieki;

—

uzlabot orientācijas un konsultāciju pakalpojumus, lai atvieglinātu pāreju no mācībām uz darbu, tādējādi sniedzot ieguldījumu to mērķu īstenošanā, kas izklāstīti Padomes 2004. gada 28. maija Rezolūcijā par politikas, sistēmu un praktisku pasākumu stiprināšanu orientācijas jomā Eiropā mūža garumā (14); aktīvi piedalīties Eiropas politikas tīklā orientācijai visa mūža laikā;

—

stiprināt mehānismus, tostarp finansiālus (gan publiskus, gan privātus), kas paredzēti, lai veicinātu pieaugušo apmācību, it īpaši darba vietā, sevišķu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu labākas karjeras iespējas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Šajā sakarā būtu jāīsteno pasākumi, kas paredzēti Padomes 2008. gada 22. maija secinājumos par pieaugušo mācībām;

—

izstrādāt un īstenot neformālās un ikdienējās izglītības apstiprinājumu un atzīšanu;

—

palielināt cilvēku mobilitāti ar darbu saistītā profesionālā apmācībā, uzlabojot jau izveidotās Kopienas programmas mobilitātes atbalstam, īpaši attiecībā uz mācekļiem. Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 21. novembra secinājumiem par jaunatnes mobilitāti (15) būtu jāsniedz ieguldījums šajā procesā;

—

palielināt augstākās izglītības nozīmi profesionālajā izglītībā un mācībās, un lai veicinātu darba tirgus integrāciju.

—

Uzlabot Eiropas sadarbības metodes PIA jomā, it īpaši palielinot efektivitāti pasākumiem mācībām citam no cita un intensīvāk izmantot to rezultātus valstu politikā;

—

Nodrošināt PIA integrāciju un redzamību topošās stratēģiskās struktūras “Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā” prioritātēs, vienlaikus nodrošinot stabilu saikni starp PIA ar skolas izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo mācību politiku; pilnveidot saiknes ar Eiropas politiku daudzvalodības un jaunatnes jomā.

—

Stiprināt apmaiņu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, it īpaši ar ESAO, Eiropas Padomi, Starptautisko Darba organizāciju un UNESCO. Būtu jānodrošina visu dalībvalstu tiesības piedalīties šajā darbā.

—

izmantojot atbilstīgu publisku un privātu finansējumu, attiecīgus ES resursus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, lai atbalstītu reformas valstu mērogā saskaņā ar dalībvalstu prioritātēm, un mūžizglītības programmu, lai atbalstītu Kopienas instrumentu efektīvu īstenošanu;

—

turpinot darbu saistībā ar PIA statistikas piemērošanas jomas, salīdzināmības un uzticamības uzlabošanu, cieši sadarbojoties ar Eurostat, ESAO, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (CEDEFOP) un Eiropas Izglītības fondu, un izstrādājot skaidrāku PIA komponentu saskaņotā rādītāju un kritēriju sistēmā. Būtu jānodrošina tiesības visām dalībvalstīm piedalīties šajā darbā;

—

turpinot izstrādāt pasākumus vajadzīgo prasmju prognozēšanai un prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības novēršanai, cieši sadarbojoties ar CEDEFOP, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas fondu dzīves un darba apstākļu uzlabošanai (Eurofound);

—

veicot informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, īpaši tām, uz kurām attiecas paplašināšanas politika, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politika.