24.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/16

1)

Komisijas 2001. gadā (1) pieņemto Balto grāmatu “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir radīt iespējas jauniešiem realizēt savas spējas un aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē;

2)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2002. gada 27. jūnija Rezolūciju (2), ar ko pieņemta atklātās koordinācijas metode, kas kalpos kā jauna sistēma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā;

3)

Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. marta secinājumus (3), ar ko pieņem Eiropas Jaunatnes paktu, paredzot to kā vienu no līdzekļiem, lai sniegtu ieguldījumu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā, citās svarīgās Eiropas politikas jomās izstrādājot jaunatnes aspektu;

4)

Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. marta secinājumus (4), kuros uzsvērta vajadzība sadarbībā ar jaunatni un jaunatnes organizācijām īstenot Eiropas Jaunatnes paktu un pastiprināt saikni starp izglītības, mācību, nodarbinātības, sociālās integrācijas un mobilitātes politiku, lai uzlabotu jauniešu stāvokli darba tirgū un būtiski samazinātu bezdarbu jauniešu vidū, vienlaicīgi atbalstot politikas jomas, kas veicina profesionālās darbības saskaņošanu ar ģimenes dzīvi, vienlīdzīgas iespējas, paaudžu solidaritāti, veselību un mūžizglītību;

5)

Komisijas paziņojumu (5) un Padomes rezolūciju par jauniešu līdzdalību un informētību, lai veicinātu viņu kā Eiropas pilsoņu aktivitāti (6), uzsākot ar jauniešiem patiesu dialogu, ko risina no vietējā līdz Eiropas mērogam;

6)

Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta secinājumus (7), kas aicina turpināt politikas jomu izstrādi, kas cita starpā pastiprina jauniešu nozīmi, tostarp viņu pārejas posmā no skolas uz profesionālo darbību;

7)

Eiropas Komisijas politikas padomdevēju biroja pētījumu (8), kurā mudina atjaunot tādu visaptverošu stratēģiju ieguldījumam jaunatnē, kura aptvert tādas jomas kā jauniešu labklājība, veselība, izglītība un pilsonība.

1)

Eiropas izaugsme un labklājība ir atkarīga no visu jauniešu aktīvas iesaistīšanās un līdzdalības, jo īpaši tādēļ, ka viņu skaits attiecībā pret iedzīvotājiem kopumā sarūk;

2)

jaunatnei būs jāuzņemas pieaugošās izmaksas, ko rada novecojoša sabiedrība, un tam ir jāmeklē starppaaudžu risinājums;

3)

ES ekonomiskās, kultūras un sociālās attīstības labad ir svarīgi radīt labvēlīgus apstākļus, lai jaunieši varētu attīstīt savas prasmes, strādāt un aktīvi iesaistīties sabiedrībā, īpaši ņemot vērā globalizāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku;

4)

daudzas problēmas, ar kurām jaunieši sastopas, kā piemēram, augsts bērnu nabadzības līmenis, slikta veselība, izglītības pārtraukšana un jauniešu bezdarbs, norāda uz vajadzību pārskatīt Eiropas ieguldījumu jaunatnes jomā;

5)

veselīgs dzīvesveids ir priekšnoteikums cilvēku potenciāla veidošanai un pilnīgai jaunu cilvēku iesaistei;

6)

ir vajadzīga patiesi visaptveroša uz zināšanām balstīta jaunatnes politika, kuras pamatā ir cieša politikas veidotāju un ieinteresēto pušu sadarbība, tostarp jauniešu un jaunatnes organizāciju, jaunatnes vadoņu, jaunatnes pētnieku un jaunatnes darbinieku sadarbība Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā mērogā;

7)

ir vajadzīga transversāla jaunatnes stratēģija, kas veidotu ciešākas saites starp Eiropas jaunatnes politikas pamatu, kas izveidots, pieņemot Balto grāmatu par jaunatni (12), un starp citām politikas jomām, kas skar jaunatni, lai izstrādātu konsekventu pieeju jaunatnes politikai, kurai būtu būtiska nozīme, lai patiesi progresētu virzībā uz noteiktajiem jaunatnes politikas mērķiem;

8)

sekmīga Eiropas Jaunatnes pakta mērķu īstenošana ir atkarīga no uzlabotas politikas veidotāju un citu attiecīgi ieinteresēto pušu sadarbību gan politiskā, gan tehniskā ziņā un prasa veidot labāku saikni starp noritošajiem procesiem un politikas instrumentiem Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā.

1)

censties labāk un agrāk ieguldīt jauniešos, lai uzlabotu viņu izglītību, nodarbinātību, sociālo integrāciju, veselību un aktīvu pilsoniskumu “dzīves cikla” pieejā, ņemot vērā jauniešu dažādību un izvairoties no jebkāda veida diskriminācijas;

2)

pastiprināt apņemšanos uzlabot jaunatnes politikas īstenošanu un pārraudzību visās lēmuma pieņemšanas pakāpēs, īpašu uzmanību veltot Lisabonas stratēģijai;

3)

apņemties labāk īstenot Eiropas Jaunatnes paktu, pamatojoties uz Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, jo tā piedāvā plašas iespējas labākai “jauniešu sociālai un profesionālai integrācijai” — cita starpā — uzskatāmāk, sistemātiskāk un labāk risinot jaunatnes jautājumus valstu reformu programmās un labāk pārraudzīt Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanu;

4)

pastiprināt jaunatnes jautājumus visās politikas jomās, kas skar jauniešus;

5)

uzlabot izpratni par jaunatnes jautājumiem visu attiecīgo ieinteresēto pušu vidū, piemēram, politikas veidotāju vidū, darba un izglītības iestādēs, uzņēmumos, jaunatnes lietu speciālistu un pētnieku vidū, ģimenēs, sociālajos partneros un organizācijās, kas darbojas jauniešu interesēs un ar jauniešu līdzdalību, un iesaistīt viņus risinājumu meklēšanā.

1)

balstoties uz dalībvalstu regulāriem ziņojumiem par noritošajiem procesiem, katrus trīs gadus izstrādās ES ziņojumu par jaunatni sadarbībā ar jauniešiem, pirmo ziņojumu sagatavojot 2009. gadā.

1)

izveidot ciešāku saikni starp Eiropas jaunatnes politikas sistēmu un citām politikas jomām, kas skar jaunatni, tādējādi izstrādājot patiesi transversālu pieeju, lai panāktu pilnīgu jauniešu iesaisti sabiedrībā;

2)

veikt pasākumus, lai veidotu ciešāku saikni starp pastāvošiem procesiem, piemēram, Lisabonas stratēģija, starp veselības stratēģijām un daudzām brīvas sadarbības metodēm izglītības, integrācijas un jaunatnes jomā.

1)

īstenot pastiprinātus kopējos mērķus jauniešu līdzdalībai un informētībai, pamatojoties uz atvērtās koordinācijas metodēm jaunatnes jomā;

2)

turpināt īstenot strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, nodrošinot, ka strukturētajā dialogā iesaistās arī jaunieši, kam nav daudz iespēju un kas nav organizāciju biedri;

3)

politikā un darbībās, kas ietekmē jauniešus, veicināt dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumos;

4)

mudināt jauniešus aktīvi iesaistīties darbībās valstu mērogā un plānotajās darbībās saistībā ar Eiropas tematiskajiem gadiem, piemēram Eiropas starpkultūru dialoga gadu;

5)

atvieglot jauniešu piekļuvi kultūrai, ņemot vērā izpēti, ko Komisija sājā sakarā paredzējusi veikt;

6)

atvieglot tādu rezultātu atzīšanu, ko jaunatne gūst neoficiālajā izglītībā.

1)

ar koordinētu pieeju izmantot tādas atbilstīgas ES programmas kā programmu “Jaunatne darbībā” (13), “Mūžizglītības programmu” (14), “Kultūras programmu” (2007.-2013. gads) (15), programmu “Eiropa pilsoņiem” (16), Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (17), sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai veicinātu jauniešu līdzdalību;

2)

pabeigt Europass pielāgošanu neoficiālās izglītības vajadzībām jaunatnes jomā.

1)

UZSVER to,cik svarīgi ir veidot strukturētu dialogu ar jauniešiem visos līmeņos un jomās, kas ietekmē viņu dzīvi, kā arī cik svarīgi ir apspriest veidus kā pastiprināt šādu dialogu;

2)

Šajā sakarā ATZĪMĒ, KA KOMISIJA 2007. gada 5. septembra paziņojumā ir aicinājusi Eiropas iestādes un jauniešus pastiprināt savu partnerību, kā arī ierosinājusi izstrādāt vienotu deklarāciju.

1)

risinot jautājumus par jauniešu līdzdalību nodarbinātībā un izglītībā, jau no agras bērnības iegūta kvalitatīva izglītība un mācības, tālāk turpinot mūžizglītības pieeju;

2)

pilnībā izmantot esošos mehānismus un nepieciešamības gadījumā izveidot citus mehānismus, kas novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu;

3)

strādāt, lai izveidotu modernizētu izglītības un mācību sistēmas, kas paredz darba tirgus vajadzības;

4)

sniedzot padomu un profesionālu orientāciju, veicinot kvalitatīvu stažēšanos, kas cieši sasaistīta ar apmācību vai mācību programmu, kā arī nodrošinot skolu, uzņēmumu un valsts iestāžu partnerību, lai atvieglotu pāreju no izglītības uz mācībām uz darba tirgu, kā arī izvairoties no izglītības snieguma un darba tirgus prasību nesaderībām;

5)

vērsties pret diskrimināciju, stereotipiem un grūtībām, kas var traucēt jauniešu iespējām;

6)

analizēt politikas noteiktu pasākumu ietekmi uz jauniešu vietu darba tirgū un ņemt to vērā, veidojot elastdrošības stratēģijas.

1)

veicināt mūžizglītības, izglītības un mācībās no agrīnas fāzes vajadzīgo pamatprasmju apguvi (18), kas ir tāds zināšanu, prasmju un attieksmes kopums, kurš atbilst specifiskajai videi;

2)

šajā sakarā jo īpaši veicināt pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību (pamatprasme Nr. 7), kas attiecas uz personas spēju pārvērst idejas darbībā, un ietver radošumu, proaktīvu attieksmi, neatkarību un inovāciju gan personīgajā un sabiedriskajā dzīvē, gan darbā.

3)

veicināt jauniešu apmācības programmas un uzlabot nosacījumus jaunajiem uzņēmējiem, piemēram, uzņēmumos un finanšu iestādēs sekmējot Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu, lai jauniem uzņēmējiem atvieglotu piekļuvi MUV dibināšanas finansējumam;

4)

izmantot ES finansējumu, īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, un Lauku attīstības fondu vai citus atbilstīgus ES fondus un programmas, lai atbalstītu jauniešu pāreju no izglītības uz profesionālo darbību.

1)

jauniešiem ir jāsniedz iespējas un jāpaplašina jauniešu izdevība pilnībā iesaistīties izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā;

2)

jaunieši ir galvenās personas attiecībā uz to iesaisti sabiedrībā un viņiem ir jāizveido atbildības sajūta par viņu izglītību, nodarbinātību, veselību un aktīvu pilsoniskumu;

3)

jāizstrādā transversāla pieeja jaunatnes politikai, kas būtu pamatlīdzeklis, lai sasniegtu patiesu progresu virzībā uz noteiktajiem jaunatnes politikas mērķiem;

4)

ir jāīsteno un jāpārrauga jaunatnes politika visās lēmuma pieņemšanas pakāpēs, īpašu uzmanību veltot Lisabonas stratēģijai;

5)

jauniešu pilnīga iesaistīšanās sabiedrībā balstās uz ciešu partnerību jauniešu, jaunatnes organizāciju un tādu iestāžu starpā, kas ir atbildīgas par tādu politisku lēmumu pieņemšanu, kas skar jaunatni.

1)

mudināt Eiropas Parlamentu, Komisiju, Padomi un dalībvalstis vairāk un agrāk ieguldīt jaunatnē, ņemot vērā izmaiņas, ar kurām jaunieši saskaras, un viņu sarūkošo skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu kopumā;

2)

mudināt Eiropas Parlamentu, Komisiju, Padomi un dalībvalstis pieņemt transversālu pieeju, risinot jautājumus, kas skar jauniešu dzīvi, veidojot sadarbību starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām pusēm Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, un pastiprināt vērību jauniešiem politikās jomās, kuras viņus skar;

3)

turpināt iedrošināt dalībvalstis, gatavojot savas valsts reformu programmas, un Komisiju, izstrādājot gada progresa ziņojumu, sistemātiskāk un pārskatāmāk ziņot par jaunatnes politiku saistībā ar Lisabonas stratēģiju, lai atvieglotu gūto panākumu pārraudzību;

4)

mudināt Eiropas Parlamentu, Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt partnerību ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, risinot strukturētu dialogu, kas uzsākts 2006. gadā un sniedz jauniešiem iespēju piedalīties diskusijās un lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu ikdienas dzīvi.