24.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 292/1

—

Augstākā izglītība ir dalībvalstu kompetencē, kuras organizē to un piešķir tai resursus saskaņā ar valsts prioritātēm, tiesību aktiem un praksi.

—

Uz zināšanām balstītā ekonomikā un sabiedrībā augstākā izglītība būtu jāskata ciešā kontekstā ar pētniecību un jauninājumiem.

1.

jādod iespēja, lai Eiropas augstākās izglītības iestādes salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem un citām valstīm uzlabotu veikumu attiecībā uz sasniegumiem, pieejamību un pētniecību;

2.

jādod iespēja augstākās izglītības iestādēm pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, lai palielinātu to kvalitāti, pievilcīgumu un nozīmīgumu sabiedrībai un ekonomikai;

3.

jāpalīdz veidot augstākās izglītības iestāžu pārvaldība un jānodrošina, lai tās būtu pietiekami autonomas;

4.

jāuzlabo augstākās izglītības iestāžu finansējuma ilgtspēja, pēc vajadzības palielinot investīcijas un dažādojot to avotus;

5.

jāstiprina augstākās izglītības sociālā dimensija, jo īpaši paplašinot visdažādāko sociālekonomisko grupu piekļuvi, vienlaikus rīkojoties, lai samazinātu atskaitīto studentu skaitu;

6.

jāveicina tas, lai iestādes veidotu partnerību ar apkārtējo sabiedrību, tostarp ar vietējām kopienām un uzņēmējdarbības pārstāvjiem.

1.

vajadzības gadījumā pielāgot augstākās izglītības iestāžu darbības reglamentatīvos noteikumus, lai veidotu elastīgākas attiecības starp atsevišķām iestādēm un dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par augstākās izglītības sistēmu stratēģisko virzību, tādējādi palīdzot tām modernizēties un pielāgoties sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kā arī būt atbildīgām par saviem lēmumiem;

2.

palielināt augstākās izglītības pievilcīgumu — piedāvājot augstas kvalitātes mācību telpas, izplatot labāku informāciju, vairāk dažādojot mācības un mācīšanos, jo īpaši izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ceļot kvalitāti un labāk sagatavojot cilvēkus, lai nodrošinātu to ilglaicīgu integrāciju darba tirgos, kā arī to aktīvu sabiedrisku darbību;

3.

paplašināt pieeju augstākai izglītībai, jo īpaši cilvēkiem no nelabvēlīgā situācijā esošiem sabiedrības slāņiem, palīdzēt cilvēkiem sasniegt savu potenciālu un vairot piekļuves veidus augstākai izglītībai, lai mūžizglītība kļūtu par realitāti.

4.

veicināt augstākās izglītības sistēmu un iestāžu dažādību, kā arī veidot izcilības centrus, kas, sadarbojoties ar citām iestādēm un struktūrām, var dot ieguldījumu reformu gaitā;

5.

mudināt augstākās izglītības iestādes veidot ilglaicīgas partnerības ar plašāku sabiedrību un rūpniecības uzņēmumiem, lai pielāgotos darba tirgus un sabiedrības mainīgajām vajadzībām;

6.

iesaistīt visas ieinteresētās puses reformu izstrādā un īstenošanā;

6a

uztvert ieguldījumus augstākajā izglītībā kā ieguldījumus sabiedrības nākotnē;

7.

pārbaudīt augstākajai izglītībai atvelēto resursu daudzumu un pārskatīt iespējas nodrošināt papildu finansējumu, izmantojot visdažādākos līdzekļus, tostarp vajadzības gadījumā gan sabiedrisko, gan privāto atbalstu;

8.

stimulēt reformas, piemēram, novirzot investīcijas, lai uzlabotu kvalitāti mācībām un mācīšanai, pētniecībai, jauninājumiem, pārvaldībai un studentu pakalpojumiem.

—

risināt šajā rezolūcijā izklāstītos jautājumus un, gatavojot 2008. gada kopīgo starpposma ziņojumu par darba programmas “Izglītība un mācības 2010” īstenošanu, ziņot par veiktajiem ieguldījumiem un panākumiem;

—

izmantot mācīšanos vienam no otra (peer learning) un nākamo kopīgo starpposma ziņojumu par darba programmas “Izglītība un mācības 2010” īstenošanu, lai risinātu šajā rezolūcijā izklāstītos jautājumus;

—

risināt augstākās izglītības vajadzības, efektīvāk izmantojot tādas Kopienas programmas kā Socrates, Leonardo un nākamās izglītības un mācību programmas, vajadzības gadījumā Eiropas Investīciju banku grupas un struktūrfondu Eiropas finansēšanas instrumentus;

—

veicināt augstākās izglītības iestāžu sadarbību, jo īpaši tām līdzdarbojoties tādās Kopienas programmās kā Tempus un Erasmus Mundus.