(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (3) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozarei ir izveidoti vairāk uz risku balstīti un saskaņotāki prudenciālie noteikumi. Uz dažiem minētās direktīvas noteikumiem attiecas pārskatīšanas klauzulas. Minētās direktīvas piemērošana ir būtiski veicinājusi finanšu sistēmas stiprināšanu Savienībā un padarījusi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgākas pret dažādiem riskiem. Lai gan minētā direktīva ir ļoti visaptveroša, tā nerisina visas konstatētās nepilnības, kas ietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības.

(2)

Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgu sociālekonomisko kaitējumu, kā rezultātā Savienības ekonomikai ir nepieciešama ilgtspējīga, iekļaujoša un taisnīga atveseļošana. Tāpat vēl nav zināmas Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ekonomiskās un sociālās sekas. Tāpēc darbs pie Savienības politiskajām prioritātēm ir kļuvis vēl steidzamāks, jo īpaši nodrošinot, ka ekonomika darbojas cilvēku labā, un sasniedzot Eiropas zaļā kursa mērķus. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozare var nodrošināt privātus finansējuma avotus Eiropas uzņēmumiem un padarīt ekonomiku noturīgāku, nodrošinot aizsardzību pret visdažādākajiem riskiem. Ņemot vērā šo divējādo lomu, nozarei ir liels potenciāls dot ieguldījumu Savienības prioritāšu sasniegšanā.

(3)

Kā uzsvērts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā”, lai veicinātu atkārtotu kapitāla piesaistīšanu uzņēmumu sektorā, ir noderīgi stimulēt institucionālos investorus, jo īpaši apdrošinātājus, veikt vairāk ilgtermiņa investīciju. Lai atvieglotu apdrošinātāju ieguldījumu Savienības ekonomikas atveseļošanas finansēšanā, uzraudzības sistēma būtu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā apdrošināšanas uzņēmējdarbības ilgtermiņa raksturu. Jo īpaši, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, būtu jāatvieglo iespēja izmantot labvēlīgāku standarta parametru ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas tiek turēti ilgtermiņa perspektīvā, ar nosacījumu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst stabiliem un noturīgiem kritērijiem, kas saglabā apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību un finanšu stabilitāti. Šādiem kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības spēj izvairīties no tādu kapitāla vērtspapīru piespiedu pārdošanas, kurus paredzēts turēt ilgtermiņā, tostarp saspringtos tirgus apstākļos. Tā kā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir daudzveidīgi riska pārvaldības instrumenti, ar kuriem izvairīties no šādas piespiedu pārdošanas, minētajos kritērijos būtu jāņem vērā šāda daudzveidība un tajos nevajadzētu prasīt ilgtermiņa ieguldījumu aktīvu juridisku vai līgumisku norobežošanu, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu izmantot labvēlīgāku standarta parametru ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros. Turklāt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai būtu jāapņemas ievērot kapitāla vērtspapīru, kuros iegulda sabiedrība, minimālo turēšanas termiņu, izmantojot rakstiskas nostādnes, un jāpierāda sabiedrības spēja saglabāt minētos kapitāla vērtspapīrus minētajā turēšanas termiņā.

(4)

Pielāgojumi, kuros labāk ņemts vērā apdrošināšanas darījumu ilgtermiņa raksturs, varētu palielināt brīvi pieejamo kapitālu pēc maksātspējas kapitāla prasības samazināšanas. Tādā gadījumā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāapsver iespēja atbrīvoto kapitālu nenovirzīt sadalei starp akcionāriem vai vadības gratifikācijām, bet būtu jācenšas atbrīvoto kapitālu novirzīt ienesīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un plašākus Savienības politikas mērķus.

(5)

Apdrošinātāji un pārapdrošinātāji var brīvi veikt ieguldījumus jebkur pasaulē, ne tikai Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs var arī veicināt Savienības vai dalībvalstu vispārējo attīstības palīdzības politiku. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jānodrošina, ka to ieguldījumu politika atspoguļo tos mērķus, kas ir noteikti atjauninātajā ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (4) attiecībā uz augsta riska trešām valstīm.

(6)

Komisija 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu apņēmās Savienības prudenciālās uzraudzības sistēmā labāk integrēt klimata un vides risku pārvaldību. Eiropas zaļais kurss ir Savienības jaunā izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam Savienību pārveidot par mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot Savienības sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja mērķi panākt klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam noteikt par Savienībā saistošu. Šo priekšlikumu pieņēma Eiropas Parlaments un Padome, un tas stājās spēkā 2021. gada 29. jūlijā (5). Komisijas mērķis nodrošināt Savienības vadošo lomu pasaulē virzībā uz 2050. gadu tika atkārtoti uzsvērts 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā, kurā noteikts, ka noturīgu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomikas un finanšu sistēmu izveide ir stratēģiska rīcības joma.

(7)

ES ilgtspējīga finansējuma satvaram būs būtiska nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, un vides regulējums būtu jāpapildina ar ilgtspējīgu finanšu regulējumu, kas novirza finansējumu ieguldījumiem, kuri samazina pakļautību klimata un vides riskiem. Komisija savā 2021. gada 6. jūlija paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” apņēmās ierosināt grozījumus Direktīvā 2009/138/EK, lai konsekventi integrētu ilgtspējas riskus apdrošinātāju riska vadībā, pieprasot apdrošinātājiem veikt klimata pārmaiņu scenārija analīzi.

(8)

Lai uzlabotu noturību un sniegtu ieguldījumu ilgtspējā, jo īpaši saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu, nesen tika ierosināti un pieņemti virkne tiesību aktu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (7) un Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937; visi šie tiesību akti ietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozari.

(9)

Viens no šīs grozošās direktīvas galvenajiem mērķiem ir apdrošināšanas Savienības iekšējā tirgus turpmāka integrācija. Apdrošināšanas iekšējā tirgus integrācija palielina konkurenci un apdrošināšanas produktu pieejamību dalībvalstīs, tādējādi sniedzot labumu uzņēmumiem un patērētājiem. Apdrošināšanas neveiksmes, kas Savienības iekšējā tirgū pieredzētas kopš Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas, uzsver nepieciešamību visā Savienībā nodrošināt lielāku uzraudzības konsekvenci un konverģenci. Tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzība, kuras darbojas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un tiesības veikt uzņēmējdarbību, būtu vēl vairāk jāuzlabo, neapdraudot mērķi labāk integrēt apdrošināšanas iekšējo tirgu, lai nodrošinātu patērētāju konsekventu aizsardzību un aizsargātu taisnīgu konkurenci visā iekšējā tirgū.

(10)

Direktīva 2009/138/EK no tās darbības jomas izslēdz konkrētas sabiedrības to lieluma dēļ. Pēc pirmajiem Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas gadiem un lai nodrošinātu, ka tā netiek nepamatoti piemērota mazāka lieluma sabiedrībām, ir lietderīgi pārskatīt minētos izņēmumus, palielinot minētās robežvērtības, lai minēto direktīvu nepiemērotu mazām sabiedrībām, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem. Kā tas jau ir ar apdrošināšanas sabiedrībām, kuras nav iekļautas Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā, sabiedrībām, kas gūst labumu no šādām palielinātām robežvērtībām, vajadzētu būt iespējai saglabāt licenci vai to pieprasīt saskaņā ar minēto direktīvu, lai gūtu labumu no tajā paredzētās vienotās licences, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apdrošināšanas sabiedrībām, kas nav iekļautas Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā, piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi vai identiski tiem, kādi ir paredzēti minētajā direktīvā.

(11)

Direktīvu 2009/138/EK nepiemēro palīdzības darbībai, ja ir izpildīti minētās direktīvas 6. panta 1. punkta nosacījumi. Pirmajā nosacījumā ir precizēts, ka palīdzību sniedz ar ceļu transportlīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā, ja negadījums vai avārija notiek sabiedrības, kura veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā. Minētais nosacījums varētu nozīmēt, ka gadījumā, ja negadījums vai avārija notikusi tieši pāri robežai, autotransporta līdzekļu palīdzības sniedzējiem būtu piemērojama prasība par apdrošinātāja licences saņemšanu, un tas varētu nepamatoti traucēt palīdzības sniegšanu. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi pārskatīt šo nosacījumu. Tāpēc Direktīvas 2009/138/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījums būtu jāattiecina uz negadījumiem vai avārijām, kurās iesaistīts ceļu transportlīdzeklis, kas dažkārt varētu notikt apdrošinātājas sabiedrības dalībvalsts kaimiņvalstī.

(12)

Informācija par visiem pieteikumiem licences saņemšanai, lai sāktu uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm, un šādu pieteikumu novērtēšanas rezultātiem varētu sniegt būtisku informāciju pieteikumu novērtēšanai citās dalībvalstīs. Tāpēc pieteikuma iesniedzējam būtu jāinformē attiecīgā uzraudzības iestāde par iepriekšējiem licences pieteikumu atteikumiem vai anulēšanu citā dalībvalstī.

(13)

Pirms licences piešķiršanas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas ir tādas sabiedrības meitasuzņēmums, kura atrodas citā dalībvalstī, vai kas būs tās pašas juridiskās vai fiziskās personas kontrolē kā kāda cita apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura atrodas citā dalībvalstī, tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kas piešķir licenci, būtu jāapspriežas ar jebkuras attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm. Ņemot vērā apdrošināšanas grupu darbību pieaugumu dažādās dalībvalstīs, ir jāuzlabo Savienības tiesību aktu saskaņota piemērošana un informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm, jo īpaši pirms licenču piešķiršanas. Tādēļ, ja ir jāapspriežas ar vairākām uzraudzības iestādēm, jebkurai attiecīgajai uzraudzības iestādei būtu jāļauj pieprasīt, lai tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā notiek licences piešķiršanas process kādai turpmākai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kopīgi novērtētu pieteikumu licences saņemšanai. Lēmums piešķirt licenci paliek tās piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes kompetencē, kurā attiecīgā sabiedrība pieprasa licenci. Tomēr, pieņemot minēto lēmumu, būtu jāņem vērā kopīgā novērtējuma rezultāti.

(14)

Direktīva 2009/138/EK būtu jāpiemēro saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai atvieglotu direktīvas samērīgu piemērošanu sabiedrībām, kuras ir mazākas un mazāk sarežģītas nekā vidēja sabiedrība, un lai nodrošinātu, ka uz tām neattiecas nesamērīgi apgrūtinošas prasības, ir jāparedz uz risku balstīti kritēriji, kas ļauj tās identificēt.

(15)

Vajadzētu būt iespējai sabiedrības, kas atbilst uz risku balstītajiem kritērijiem, klasificēt kā mazas un nesarežģītas sabiedrības saskaņā ar vienkāršu paziņošanas procesu. Ja ierobežotā laikposmā pēc šāda paziņojuma, uzraudzības iestāde neiebilst pret klasifikāciju pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgo kritēriju novērtēšanu, minētā sabiedrība būtu jāuzskata par mazu un nesarežģītu sabiedrību. Pēc tam, kad sabiedrība ir klasificēta kā maza un nesarežģīta, sabiedrībai principā automātiski būtu jāgūst labums no apzinātajiem proporcionalitātes pasākumiem attiecībā uz pārskatu sniegšanu, informācijas atklāšanu, pārvaldi, rakstisku politikas nostādņu pārskatīšanu, tehnisko rezervju aprēķināšanu, pašu riska un maksātspējas novērtējumu un likviditātes riska vadības plāniem.

(16)

Atkāpjoties no automātiskas labuma gūšanas no proporcionalitātes pasākumiem – ja uzraudzības iestādēm ir nopietnas bažas attiecībā uz atsevišķas mazas un nesarežģītas sabiedrības riska profilu, tām vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt attiecīgajai sabiedrībai atturēties izmantot vienu vai vairākus proporcionalitātes pasākumus. Šādas pilnvaras var izmantot, ja tās konstatē, ka vairs netiek ievērota maksātspējas kapitāla prasība, pastāv neatbilstības risks, sabiedrības riska profils būtiski mainās vai sabiedrības pārvaldes sistēma ir neefektīva.

(17)

Ir lietderīgi, ka proporcionalitātes pasākumi ir pieejami arī sabiedrībām, kuras nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, bet kurām dažas no Direktīvas 2009/138/EK prasībām ir pārāk dārgas un sarežģītas, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar šādu sabiedrību veikto uzņēmējdarbību. Minētajām sabiedrībām būtu jāļauj izmantot proporcionalitātes pasākumus, pamatojoties uz katra gadījuma analīzi un pēc to uzraudzības iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma.

(18)

Proporcionalitātes principa pienācīga īstenošana ir būtiska, lai izvairītos no pārmērīga sloga apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šā iemesla dēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāsniedz ziņas savām uzraudzības iestādēm tikai tad, ja mainās to proporcionalitātes pasākumu tvērums, kurus tās piemēro.

(19)

Kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām un kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras sedz tikai riskus, kas saistīti ar rūpniecisko vai komerciālo grupu, kurai tās pieder, ir īpašs riska profils, kas būtu jāņem vērā, nosakot dažas prasības, jo īpaši attiecībā uz pašu riska un maksātspējas novērtējumu, informācijas atklāšanu un saistītajiem pilnvarojumiem Komisijai sīkāk precizēt noteikumus par šādām prasībām. Turklāt kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām un kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām arī vajadzētu būt iespējai gūt labumu no proporcionalitātes pasākumiem, ja tās ir klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības.

(20)

Ir svarīgi, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības saglabātu stabilu finanšu stāvokli. Minētajā nolūkā Direktīva 2009/138/EK paredz finanšu uzraudzību attiecībā uz sabiedrības maksātspējas stāvokli, tehnisko rezervju izveidi, aktīviem un izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr sabiedrības pārvaldes sistēma ir arī svarīgs faktors, lai nodrošinātu, ka sabiedrība saglabā savu finanšu stabilitāti. Šajā nolūkā būtu jāprasa, lai uzraudzības iestādes regulāri pārskatītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmu.

(21)

Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesīgām vismaz reizi trijos gados no katras uzraudzītās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un to grupām saņemt periodisku aprakstošu ziņojumu ar informāciju par uzņēmējdarbību un darbības rezultātiem, pārvaldes sistēmu, riska profilu, kapitāla pārvaldību un citu būtisku informāciju maksātspējas vajadzībām. Lai vienkāršotu minēto pārskatu sniegšanas prasību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupām, vajadzētu būt iespējai, ievērojot konkrētus nosacījumus, informāciju, kas iekļauta periodiskajā uzraudzības pārskatā par grupu un tās meitasuzņēmumiem, iesniegt apkopotā veidā par visu grupu.

(22)

Būtu jānodrošina, ka mazas un nesarežģītas sabiedrības tiek uzskatītas par prioritārām gadījumos, kad uzraudzības iestādes piešķir atbrīvojumus un ierobežojumus attiecībā uz pārskatu sniegšanu. Attiecībā uz šāda veida struktūru paziņošanas procesam, kas attiecas uz klasificēšanu par mazu un nesarežģītu sabiedrību, būtu jānodrošina pietiekama noteiktība attiecībā uz atbrīvojumu un ierobežojumu izmantošanu pārskatu sniegšanas ietvaros.

(23)

Direktīvā 2009/138/EK būtu skaidri jānosaka pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas termiņi. Tomēr būtu jāatzīst, ka ārkārtas apstākļi, proti, veselības ārkārtas situācijas, dabas katastrofas un citi ārkārtēji notikumi, varētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām liegt iespēju noteiktajā termiņā iesniegt šādus pārskatus un informāciju. Tāpēc Komija būtu jāpilnvaro šādos apstākļos pagarināt termiņus pēc apspriešanās ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (“EAAPI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (8).

(24)

Direktīvā 2009/138/EK ir noteikts, ka uzraudzības iestādēm jānovērtē, vai jebkura jauna persona, kas iecelta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldīšanai vai pamatfunkcijas veikšanai, ir atbilstīga un piemērota. Tomēr tiem, kas vada sabiedrību vai pilda pamatfunkciju, vajadzētu būt pastāvīgi piemērotiem un atbilstīgiem. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām reaģēt un vajadzības gadījumā atbrīvot attiecīgo personu no attiecīgā amata, ja netiek ievērotas atbilstības un piemērotības prasības.

(25)

Tā kā apdrošināšanas darbības varētu izraisīt vai palielināt riskus finanšu stabilitātei, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām savās parakstīšanas, ieguldījumu un riska vadības darbībās būtu jāiekļauj makroprudenciālie apsvērumi un analīze. Tas varētu ietvert to, ka tiek ņemta vērā citu tirgus dalībnieku iespējamā rīcība, makroekonomiskie riski, piemēram, kredītu cikla lejupslīde vai samazināta tirgus likviditāte, vai pārmērīga koncentrācija tirgus līmenī attiecībā uz dažiem aktīvu veidiem, darījumu partneriem vai nozarēm.

(26)

Ja to pieprasa uzraudzības iestāde, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām savā riska un maksātspējas novērtējumā būtu jāņem vērā visa attiecīgā makroprudenciālā informācija, ko sniegušas uzraudzības iestādes. Lai nodrošinātu šādu papildu makroprudenciālo prasību konsekventu piemērošanu, EAAPI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā precizēti kritēriji, kas uzraudzības iestādēm jāņem vērā, nosakot sabiedrības, uz kurām attiecas pasākums. Uzraudzības iestādēm būtu jāanalizē to jurisdikcijā esošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pašu riska un maksātspējas novērtējuma rezultāti, kurām tiek lūgts ņemt vērā makroprudenciālos apsvērumus savās jurisdikcijās, tie jāapvieno un jāsniedz informācija apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām par elementiem, kas būtu jāņem vērā to turpmākajos riska un maksātspējas novērtējumos, jo īpaši attiecībā uz makroprudenciālajiem riskiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad tās uztic iestādei vai struktūrai makroprudenciālās uzraudzības pilnvaras, uzraudzības iestāžu veikto makroprudenciālo novērtējumu rezultāti un konstatējumi tiek darīti zināmi minētajai makroprudenciālās uzraudzības iestādei.

(27)

Atbilstīgi Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas 2011. gadā pieņemtajiem Apdrošināšanas galvenajiem principiem valsts uzraudzības iestādēm būtu jāspēj noteikt, uzraudzīt un analizēt tirgus un finanšu norises, kas varētu ietekmēt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus, un izmantot šo informāciju atsevišķu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā. Veicot minētos uzdevumus, uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto citu uzraudzības iestāžu sniegtā informācija un gūtās atziņas.

(28)

Struktūras vai iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, ir atbildīgas par savu valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus makroprudenciālo politiku. Makroprudenciālo politiku var īstenot uzraudzības iestāde vai cita iestāde, vai struktūra, kurai uzticēts minētais mērķis.

(29)

Laba koordinācija starp uzraudzības iestādēm un attiecīgajām struktūrām un iestādēm, kurām ir makroprudenciālas pilnvaras, ir svarīga, lai identificētu, uzraudzītu un analizētu iespējamos riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas varētu ietekmēt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, un lai veiktu pasākumus šo risku efektīvai un pienācīgai novēršanai. Iestāžu sadarbības mērķim vajadzētu būt arī izvairīties no jebkāda veida dubultām vai nekonsekventām darbībām.

(30)

Nevajadzētu kavēt informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un nodokļu iestādēm. Šādai informācijas apmaiņai būtu jāatbilst valsts tiesību aktiem, un, ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, ar to būtu jāapmainās tikai tad, ja attiecīgā informācijas izcelsmes iestāde tam nepārprotami piekrīt.

(31)

Direktīvā 2009/138/EK ir noteikts, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām kā to uzņēmējdarbības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa ir jāveic periodisks pašu riska un maksātspējas novērtējums. Dažus riskus, piemēram, klimata pārmaiņu riskus, ir grūti aprēķināt vai tie materializējas laikposmā, kas ir ilgāks nekā maksātspējas kapitāla prasības kalibrēšanai izmantotais laikposms. Šos riskus var labāk ņemt vērā pašu riska un maksātspējas novērtējumā. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir būtiski pakļautas klimata pārmaiņu riskiem, tām attiecīgos intervālos un pašu riska un maksātspējas novērtējuma ietvaros būtu jāveic analīze par ilgtermiņa klimata pārmaiņu riska scenāriju ietekmi uz to uzņēmējdarbību. Šādai analīzei vajadzētu būt samērīgai ar attiecīgo sabiedrību uzņēmējdarbībai raksturīgo risku veidiem, apmēru un sarežģītību. Jo īpaši, lai gan klimata pārmaiņu risku būtiskuma novērtējums būtu jāprasa no visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenāriju analīze nebūtu jāprasa no mazām un nesarežģītām sabiedrībām.

(32)

Sabiedrībām būtu jāizstrādā konkrēti plāni un jāuzrauga to īstenošana, lai novērstu finanšu riskus, ko rada ilgtspējas faktori. Ja grupai ir jāizstrādā šāds plāns grupas līmenī, būtu jānodrošina, ka grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas meitasuzņēmumi tiek atbrīvoti no prasības izstrādāt plānus individuālā līmenī, ja visi būtiskie šo meitasuzņēmumu aspekti ir atspoguļoti plānā grupas līmenī.

(33)

Direktīvā 2009/138/EK ir noteikta prasība vismaz reizi gadā atklāt būtisku informāciju maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumā. Minētā ziņojuma mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, no vienas puses, un analītiķi un citi tirgus profesionāļi, no otras puses. Lai ņemtu vērā abu dažādo grupu vajadzības un vēlmes, ziņojuma saturs būtu jāsadala divās daļās. Pirmajā daļā, kas paredzēta galvenokārt apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, būtu jāietver pamatinformācija par uzņēmējdarbību, darbības rezultātiem, kapitāla pārvaldību un riska profilu. Otrajā daļā, kas adresēta tirgus profesionāļiem, būtu jāietver sīka informācija par uzņēmumu un pārvaldes sistēmu, konkrēta informācija par tehniskajām rezervēm un citiem pasīviem, maksātspējas stāvoklis, kā arī citi dati, kas ir būtiski specializētiem analītiķiem.

(34)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var koriģēt attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi atbilstoši savu aktīvu starpības izmaiņām pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma (“atbilstības pielāgojums”) vai saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību turēto aktīvu vidējo starpību attiecīgajā valūtā vai valstī (“svārstīguma pielāgojums”). Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kura mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, būtu jāietver tikai tā informācija, kas varētu būt būtiska vidusmēra apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja lēmumu pieņemšanai. Lai gan apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāpublisko atbilstības pielāgojuma, svārstīguma pielāgojuma un pārejas pasākumu nepiemērošanas ietekme uz bezriska procentu likmēm un tehniskajām rezervēm to finanšu stāvoklī, šāda informācijas atklāšana nebūtu jāuzskata par būtisku vidēja apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja lēmumu pieņemšanā. Tāpēc šāda informācijas atklāšana būtu jāiekļauj maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kura mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, nevis tajā daļā, kuras mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji.

(35)

Informācijas atklāšanas prasībām nevajadzētu būt pārmērīgi apgrūtinošām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šajā nolūkā Direktīvā 2009/138/EK būtu jāiekļauj daži vienkāršojumi un proporcionalitātes pasākumi, jo īpaši, ja tie neapdraud apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību sniegto datu lasāmību. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (9) būtu jāgroza, lai mazas un nesarežģītas sabiedrības varētu ierobežot savu ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar minētajā direktīvā noteiktajiem vienkāršotajiem MVU ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.

(36)

Lai nodrošinātu to, ka sabiedrībai tiek atklāta visprecīzākā informācija, par dažiem maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma elementiem būtu jāveic revīzija. Šādai revīzijas prasībai būtu jāaptver vismaz bilance, kas novērtēta saskaņā ar Direktīvā 2009/138/EK noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.

(37)

Tā kā nav sagaidāms, ka mazas un nesarežģītas sabiedrības būs nozīmīgas Savienības finanšu stabilitātei, ir lietderīgi iekļaut atbrīvojumu minētajām sabiedrībām no prasības revidēt maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu. Līdzīgi – kaptīvu apdrošināšanas sabiedrību un kaptīvu pārapdrošināšanas sabiedrību īpašā riska profila un specifikas dēļ ir lietderīgi tām nepiemērot revīzijas prasību. Tomēr dalībvalstīm, kas jau piemēro revīzijas prasības visām sabiedrībām vai maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma elementiem, izņemot bilanci, vajadzētu būt iespējai turpināt piemērot šādas prasības.

(38)

Būtu jāatzīst, ka, lai gan revīzijas prasība ir lietderīga, tā radītu papildu slogu katrai sabiedrībai. Tāpēc gada pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas termiņi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupām būtu jāpagarina, lai tām būtu pietiekami daudz laika sagatavot revidētus ziņojumus.

(39)

EAAPI pamatnostādnēs par ziņošanu finanšu stabilitātes nolūkos jau ir noteikti kritēriji, pēc kuriem identificē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir būtiskas finanšu sistēmu stabilitātei Savienībā.

(40)

Būtu jānodrošina, ka tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes līgumos ar iespējām un garantijām ir proporcionālas apdrošinātāja risku veidam, apmēram un sarežģītībai. Šajā sakarā būtu jāparedz daži vienkāršojumi.

(41)

Kapitāla izmaksas būtu jāsamazina salīdzinājumā ar līmeni, kas noteikts Direktīvas 2009/138/EK un saskaņā ar minēto direktīvu pieņemto deleģēto aktu pieņemšanas laikā, vienlaikus saglabājot pietiekamu piesardzības un apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni. Turklāt riska rezerves aprēķinā būtu jāņem vērā risku atkarība no laika un jāsamazina riska rezerves summa, jo īpaši ilgtermiņa saistībām, tādējādi samazinot riska rezerves jutīgumu pret procentu likmju izmaiņām. Tāpēc būtu jāievieš eksponenciāls un laika ziņā atkarīgs elements.

(42)

Direktīvā 2009/138/EK ir noteikta prasība, ka izmantojamā pašu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, nosaka riska rezerves aprēķināšanas nolūkos un ka kapitāla vērtības likme ir vienāda ar papildu likmi virs attiecīgās bezriska procentu likmes, kura būtu piemērojama apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kam ir minētā izmantojamā pašu kapitāla summa. Direktīvā 2009/138/EK ir arī noteikta prasība, ka kapitāla vērtības likme tiek periodiski pārskatīta. Šajā nolūkā pārskatīšanām būtu jānodrošina, ka kapitāla vērtības likme joprojām ir balstīta uz risku un nepārsniedz 5 %.

(43)

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras noteikšanai būtu jālīdzsvaro no attiecīgajiem finanšu instrumentiem iegūtās informācijas izmantošana ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību spēju ierobežot to procentu likmju risku, kas izriet no finanšu instrumentiem. Jo īpaši var gadīties, ka mazākām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nav iespēju ierobežot procentu likmju risku ar instrumentiem, kas nav obligācijas, aizdevumi vai līdzīgi aktīvi ar fiksētām naudas plūsmām. Tāpēc attiecīgā bezriska procentu likmju termiņstruktūra būtu jāekstrapolē attiecībā uz termiņiem, kad obligāciju tirgi vairs nav apjomīgi, likvīdi un pārredzami. Tomēr ekstrapolācijas metodē būtu jāizmanto informācija, kas iegūta no attiecīgajiem finanšu instrumentiem, kas nav obligācijas, ja šāda informācija ir pieejama no apjomīgiem, likvīdiem un pārredzamiem termiņu tirgiem, kuros obligāciju tirgi vairs nav apjomīgi, likvīdi un pārredzami. Lai nodrošinātu noteiktību un saskaņotu piemērošanu, vienlaikus ļaujot laikus reaģēt uz tirgus apstākļu izmaiņām, Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai precizētu, kā būtu jāpiemēro jaunā ekstrapolācijas metode. Ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, sākuma punktam euro ekstrapolācijai šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienā būtu jāpaliek tādā pašā līmenī kā 2023. gada 31. decembrī, proti, 20 gadu termiņā.

(44)

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras noteikšanai ir būtiska ietekme uz maksātspējas pozīciju, jo īpaši dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ar ilgtermiņa saistībām. Lai izvairītos no pašreizējās apdrošināšanas uzņēmējdarbības traucējumiem un nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno ekstrapolācijas metodi, ir jāparedz pakāpeniskas ieviešanas mehānisms. Šādam pakāpeniskas ieviešanas mehānismam vajadzētu būt vērstam uz to, lai izvairītos no tirgus traucējumiem un nodrošinātu pārredzamu virzību uz galīgo ekstrapolācijas metodi.

(45)

Direktīva 2009/138/EK paredz svārstīguma pielāgojumu, kura mērķis ir mazināt obligāciju ienesīguma starpības pārmērīgo ietekmi un kura pamatā ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību attiecīgo valūtu atsauces portfeļi un euro gadījumā – atsauces portfeļi valsts apdrošināšanas tirgos. Vienota svārstīguma pielāgojuma izmantošana attiecībā uz visām valūtām vai valstīm var radīt ieguvumus, kas pārsniedz obligāciju ienesīguma starpības pārmērīgās ietekmes mazināšanu, jo īpaši, ja minēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību attiecīgo aktīvu jutīgums pret kredītriska starpību izmaiņām ir zemāks nekā attiecīgās vislabākās aplēses jutīgums pret procentu likmju izmaiņām. Lai izvairītos no šādiem pārmērīgiem ieguvumiem no svārstīguma pielāgojuma, svārstīguma pielāgojums būtu jāapstiprina uzraudzības iestādēm, un tā aprēķināšanā būtu jāņem vērā sabiedrībai raksturīgās iezīmes, kas saistītas ar aktīvu kredītriska starpības jutīgumu un tehnisko rezervju vislabākās aplēses procentu likmju jutīgumu. Turklāt kā papildu aizsardzības pasākums būtu jāievieš minimālie nosacījumi svārstīguma pielāgojuma izmantošanai. Dalībvalstīm, no kurām dažas jau pakļauj svārstīguma pielāgojumu uzraudzības iestāžu apstiprinājuma procesam, vajadzētu būt izvēles iespējai paplašināt apstiprināšanas nosacījumus, lai iekļautu novērtējumu attiecībā pret svārstīguma pielāgojuma pamatpieņēmumiem. Ņemot vērā papildu aizsardzības pasākumus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāļauj pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūrai pieskaitīt palielinātu proporciju 85 % apmērā no riska koriģētās starpības, kas iegūta no reprezentatīvajiem portfeļiem.

(46)

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iegulda parāda instrumentos, kuru kredītkvalitāte ir labāka nekā parāda instrumentiem reprezentatīvajā portfelī svārstīguma pielāgojuma aprēķināšanai, svārstīguma pielāgojums var pārlieku kompensēt pašu kapitāla zudumu, ko izraisījusi obligāciju likmju starpības palielināšanās, un varētu novest pie pārmērīga pašu kapitāla svārstīguma. Lai kompensētu mākslīgo svārstīgumu, ko izraisa šāda pārlieka kompensēšana, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām šajos gadījumos vajadzētu būt iespējai piemērot svārstīguma pielāgojuma grozīšanu, kurā ņemta vērā informācija par sabiedrības konkrētajiem ieguldījumiem parāda instrumentos.

(47)

Direktīva 2009/138/EK paredz valsts komponenti svārstīguma pielāgojumā, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tiek mazinātas pārmērīgas obligāciju ienesīguma starpības konkrētā valstī. Tomēr valsts komponentes aktivizēšanas pamatā ir absolūta robežvērtība un relatīva robežvērtība attiecībā uz valsts riska koriģēto starpību, kas var izraisīt domino efektu un tādējādi palielināt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pašu kapitāla svārstīgumu. Lai nodrošinātu, ka pārmērīga obligāciju ienesīguma starpība konkrētā dalībvalstī, kuras valūta ir euro, tiek efektīvi mazināta, valsts komponente būtu jāaizstāj ar makroekonomikas komponenti, kas jāaprēķina, pamatojoties uz atšķirībām starp riska koriģēto starpību euro un riska koriģēto starpību valstij. Lai izvairītos no domino efekta, aprēķinos būtu jāizvairās no pārtraukumiem attiecībā uz ievades parametriem.

(48)

Lai ņemtu vērā izmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu praksē, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kritērijus to aktīvu atbilstībai, kas iekļaujami piešķirtajā aktīvu portfelī, ja aktīvu raksturs varētu radīt atšķirīgu praksi attiecībā uz atbilstības pielāgojuma piemērošanas un aprēķināšanas kritērijiem.

(49)

Lai nodrošinātu, ka visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas aprēķina svārstīguma pielāgojumu, piemēro vienādu režīmu, vai lai ņemtu vērā tirgus attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kuros precizē svārstīguma pielāgojuma sabiedrībai raksturīgo elementu aprēķinu. Ja valūta nav euro, svārstīguma pielāgojuma elementos, kas konkrēti attiecas uz valūtām, būtu jāņem vērā naudas plūsmas saskaņošanas iespēja piesaistītu dalībvalstu valūtu pāros, ar nosacījumu, ka tas konsekventi samazina valūtas risku.

(50)

Lai aprēķinātu pašu kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (10), iestādēm, kas pieder pie finanšu konglomerātiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (11), var atļaut neatskaitīt savus nozīmīgos ieguldījumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībās, ja ir izpildīti konkrēti kritēriji. Ir jānodrošina, ka prudenciālie noteikumi, kas piemērojami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm, nodrošina pienācīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp finanšu grupām, kurās dominē banku un apdrošināšanas sektors. Tādēļ būtu arī jāļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām neatskaitīt no izmantojamā pašu kapitāla līdzdalības kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kam piemēro līdzīgus nosacījumus. Jo īpaši grupas uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK būtu jāpiemēro grupai, kas ietver gan apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, gan saistīto iestādi. Turklāt līdzdalībai iestādē vajadzētu būt stratēģiskam kapitāla ieguldījumam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un uzraudzības iestādēm būtu jāpārliecinās par integrētās pārvaldības, riska vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz struktūrvienībām, uz kurām attiecas grupas uzraudzība vai papildu uzraudzība.

(51)

Pašreizējie ierobežojumi, kas noteikti simetriskā pielāgojuma līmenim, ierobežo minētā pielāgojuma spēju mazināt finanšu sistēmas iespējamo prociklisko ietekmi un izvairīties no situācijas, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir nepamatoti spiestas piesaistīt papildu kapitālu vai pārdot savus ieguldījumus neilgtspējīgu negatīvu pārmaiņu rezultātā finanšu tirgos, piemēram, tādu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Tāpēc simetriskais pielāgojums būtu jāgroza tā, lai tas ļautu veikt lielākas izmaiņas standarta kapitāla vērtspapīru kapitāla prasībās un vēl vairāk mazinātu akciju tirgu krasa pieauguma vai samazinājuma ietekmi.

(52)

Lai palielinātu proporcionalitāti kvantitatīvo prasību ietvaros, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jādod iespēja aprēķināt kapitāla prasību nebūtiskiem riskiem standarta formulā ar vienkāršotu pieeju laikposmam, kas nepārsniedz trīs gadus. Šādai vienkāršotai pieejai būtu jāļauj sabiedrībām aplēst kapitāla prasību nebūtiskam riskam, pamatojoties uz piemērotu apjoma mēru, kas laika gaitā mainās. Minētās pieejas pamatā vajadzētu būt kopīgiem noteikumiem, un tai būtu jāpiemēro kopīgi kritēriji nebūtisku risku noteikšanai.

(53)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas izmanto atbilstības pielāgojumu, piešķirtais aktīvu un saistību portfelis ir jāidentificē, jāorganizē un jāpārvalda atsevišķi no citām uzņēmējdarbības daļām un tāpēc tās nedrīkst uzņemties citās uzņēmējdarbības jomās radušos risku, izmantojot piešķirto aktīvu portfeli. Tomēr portfeļa atsevišķa pārvaldība nepalielina korelāciju starp riskiem šajā portfelī un riskiem pārējā sabiedrībā. Tāpēc apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas izmanto atbilstības pielāgojumu, būtu jāļauj aprēķināt savu maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz pieņēmumu par pilnīgu diversifikāciju starp portfeļa aktīviem un saistībām un pārējo sabiedrības daļu, ja vien aktīvu portfeļi, kas sedz atbilstošu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi, neveido norobežotu fondu.

(54)

Ņemot vērā pēdējos gados tirgos fiksētās norises, ir radusies nepieciešamība apdrošināšanas uzraudzībā pienācīgi atspoguļot ārkārtīgi zemas un negatīvas procentu likmes. Tas būtu jāpanāk, pārkalibrējot procentu likmju riska apakšmoduli tā, lai atspoguļotu negatīvas peļņas vidi. Vienlaikus izmantojamai metodoloģijai nevajadzētu izraisīt nereāli lielus līknes likvīdās daļas samazinājumus, un to varētu novērst, paredzot skaidru minimālo vērtību, lai atspoguļotu negatīvo procentu likmju zemākās robežas. Saskaņā ar procentu likmju dinamiku Komisijas mērķim vajadzētu būt ieviest tādu minimālo vērtību, kas ir atkarīga no termiņa, nevis nemainīga, ciktāl pieejamie tirgus dati ļauj veikt šādas atkarības no termiņa stabilu, uz risku balstītu kalibrēšanu.

(55)

Komisija Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 (12) ir apvienojusi visus Direktīvā 2009/138/EK paredzētos pilnvarojumus. Minētā pieeja ir labi darbojusies minētās direktīvas īstenošanā un atvieglojusi atbilstības nodrošināšanu minētajai deleģētajai regulai. Tāpēc Deleģētajai regulai (ES) 2015/35 būtu jāpaliek spēkā un visi nepieciešamie grozījumi saskaņā ar spēkā esošajiem pilnvarojumiem, kā arī jaunu pilnvarojumu īstenošana saskaņā ar šo direktīvu būtu jāievieš tikai kā akti, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/35. Ja šādi grozījumi turpmāk tiks apvienoti vienā vai vairākos grozošajos deleģētajos aktos, saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (13) 31. punktu Komisija, gatavojot šādus deleģētos aktus, apspriešanās gaitā arī norāda, kuri pilnvarojumi tiek uzskatīti par būtiski saistītiem un attiecībā uz kuriem sagaidāms, ka Komisija sniegs objektīvu pamatojumu, pamatojoties uz būtisku saikni starp diviem vai vairākiem pilnvarojumiem.

(56)

Uzraudzības pārbaudes procesā ir svarīgi, lai uzraudzības iestādes varētu salīdzināt informāciju par visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras tās uzrauga. Daļēji un pilnīgi iekšējie modeļi ļauj labāk aptvert sabiedrības individuālo risku, un Direktīva 2009/138/EK ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām tos izmantot kapitāla prasību noteikšanai bez ierobežojumiem, kas izriet no standarta formulas. Uzraudzības iestādēm būtu noderīga arī piekļuve maksātspējas kapitāla prasību aplēsēm, kas noteiktas saskaņā ar standarta formulu, lai veiktu salīdzinājumus starp visām sabiedrībām un veiktu salīdzinājumus par konkrētu sabiedrību laika gaitā. Tādēļ visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, būtu regulāri jāziņo savām uzraudzības iestādēm par maksātspējas kapitāla prasības aplēsi, kas noteikta saskaņā ar standarta formulu. Šādā aplēsē būtu pienācīgi jāatspoguļo standarta formulas metodes un pamatā esošie pieņēmumi, kas sekmē pienācīgu uzraudzības novērtējumu. Lai izvairītos no pārmērīga sloga sabiedrībām, nosakot aplēsi, tām būtu jāatļauj izmantot informāciju, kas izriet no attiecīgajiem vienkāršojumiem standarta formulā, kuri noteikti Direktīvā 2009/138/EK un deleģētajos aktos, kas pieņemti, ievērojot minēto direktīvu. Ja šādu vienkāršotu pieeju izmanto, lai noteiktu maksātspējas kapitāla prasības aplēsi, pamatā esošie pieņēmumi būtu skaidri jāizskaidro uzraudzības iestāžu vajadzībām.

(57)

Direktīvā 2009/138/EK ir paredzēta iespēja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām aprēķināt savu maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot iekšējo modeli, ko apstiprina uzraudzības iestāde. Ja tiek piemērots iekšējais modelis, minētā direktīva neliedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai savā iekšējā modelī ņemt vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu. Tā kā svārstīguma pielāgojuma izmantošana vislabākās aplēses aprēķinā var radīt ieguvumus, kas pārsniedz obligāciju ienesīguma starpības pārmērīgās ietekmes mazināšanu, šādi pārmērīgi ieguvumi var arī izkropļot maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, ja iekšējā modelī ņem vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu. Lai izvairītos no šādiem izkropļojumiem, maksātspējas kapitāla prasībai būtu jāpiemēro minimālā vērtība, ja uzraudzības iestādes ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ņemt vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu savā iekšējā modelī, tādā līmenī, zem kura paredzams, ka radīsies tādi ieguvumi no maksātspējas kapitāla prasības, kuri pārsniedz obligāciju ienesīguma starpības pārmērīgās ietekmes mazināšanu.

(58)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības būtu jāstimulē veidot noturību krīzes situācijās. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšējā modelī ņem vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu, vienlaikus ņemot vērā arī kredītriska starpības svārstību izmaiņu ietekmi uz makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu, tas varētu nopietni apdraudēt jebkādus stimulus palielināt noturību krīzes situācijās. Tāpēc būtu jānovērš tas, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšējā modelī ņem vērā makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu.

(59)

Ņemot vērā risku veidu, apmēru un sarežģītību, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai vākt attiecīgo makroprudenciālo informāciju par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu stratēģiju, analizēt to kopā ar citu būtisku informāciju, kas varētu būt pieejama no citiem tirgus avotiem, un iekļaut makroprudenciālu perspektīvu savā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā. Tas varētu ietvert tādu risku uzraudzību, kas saistīti ar konkrētiem kredītcikliem, ekonomikas lejupslīdi un kolektīvu ieguldītāju rīcību vai rīcību vairākuma ietekmē.

(60)

Ir efektīvi jārisina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai regulatīvo prasību pārkāpumi, ko izdarījušas minētās sabiedrības, un jānovērš problēmu saasināšanās. Tādēļ uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot preventīvus pasākumus. Tomēr šādām preventīvām pilnvarām būtu jāatbilst pieaugošas intervences shēmai un uzraudzības pilnvarām, kas jau paredzētas Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz līdzīgiem apstākļiem, tajā skaitā uzraudzības pilnvarām, kas paredzētas minētās direktīvas 36. pantā noteiktajā uzraudzības pārbaudes procesā. Šādām preventīvām pilnvarām nevajadzētu izraisīt jaunu iepriekš noteiktu intervenci pirms maksātspējas kapitāla prasības, kas noteikta minētās direktīvas I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļā. Uzraudzības iestādēm būtu jānovērtē katra situācija atsevišķi un jālemj par preventīvu pasākumu nepieciešamību, pamatojoties uz apstākļiem, sabiedrības situāciju un to uzraudzības vērtēšanu.

(61)

Direktīvā 2009/138/EK ir paredzēta tādu lēmumu savstarpēja atzīšana un izpilde visās dalībvalstīs, kuri attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību reorganizāciju vai likvidāciju. Minētā direktīva nodrošina, ka visus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības aktīviem un saistībām, neatkarīgi no tā, kurā valstī tie atrodas, izskata, izmantojot vienotu procedūru piederības dalībvalstī, un ka kreditoriem uzņēmējās dalībvalstīs piemēro tādu pašu režīmu kā kreditoriem piederības dalībvalstī. Lai panāktu efektīvu noregulējumu, Direktīvā 2009/138/EK paredzētie noteikumi par reorganizāciju un likvidāciju būtu jāpiemēro tādos noregulējuma instrumentu izmantošanas gadījumos, kad tos piemēro gan apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, gan citām vienībām, uz kurām attiecas noregulējuma režīms. Tāpēc minētie noteikumi būtu attiecīgi jāgroza.

(62)

Direktīvā 2009/138/EK ir paredzēts pagarināt atveseļošanās laikposmu gadījumos, kad ir pārkāpta maksātspējas kapitāla prasība, ja EAAPI ir paziņojusi, ka pastāv ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi. Deklarācijas var sniegt pēc valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma, kurām vajadzības gadījumā pirms pieprasījuma iesniegšanas ir jāapspriežas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (14). Decentralizēta apspriešanās ar ESRK, ko veic valsts uzraudzības iestādes, ir mazāk efektīva nekā EAAPI centralizēta apspriešanās ar ESRK. Lai nodrošinātu efektīvu procesu, EAAPI, nevis valsts uzraudzības iestādēm, būtu jāapspriežas ar ESRK, pirms tiek paziņots, ka pastāv ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi, ja situācijas raksturs pieļauj šādu iepriekšēju apspriešanos.

(63)

Direktīvā 2009/138/EK ir noteikts, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nekavējoties jāinformē attiecīgā uzraudzības iestāde, ja tās konstatē minimālā kapitāla prasības neizpildi vai ja turpmākajos trīs mēnešos sagaidāms neatbilstības risks. Tomēr minētajā direktīvā nav precizēts, kad var novērot neatbilstību minimālā kapitāla prasībai vai neatbilstības risku turpmākajos trīs mēnešos, un sabiedrības varētu atlikt uzraudzības iestāžu informēšanu līdz tā attiecīgā ceturkšņa beigām, kad tiek aprēķināta minimālā kapitāla prasība, par kuru oficiāli jāziņo uzraudzības iestādei. Lai nodrošinātu, ka uzraudzības iestādes saņem savlaicīgu informāciju un spēj veikt vajadzīgos pasākumus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu nekavējoties jāinformē uzraudzības iestādes par minimālā kapitāla prasības neievērošanu vai neatbilstības risku arī tad, ja tas ir konstatēts, pamatojoties uz aplēsēm vai aprēķiniem starp diviem minimālā kapitāla prasības oficiālo aprēķinu datumiem attiecīgajā ceturksnī.

(64)

Apdrošināto personu interešu aizsardzība ir prudenciālā regulējuma vispārējs mērķis, kas būtu jāīsteno uzraudzības iestādēm visos uzraudzības pārbaudes procesa posmos, tostarp gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārkāpj vai, iespējams, pārkāpj prasības, kas varētu būt par pamatu licences anulēšanai. Minētā mērķa īstenošana būtu jānodrošina pirms un pēc licences anulēšanas, un būtu jāņem vērā visas juridiskās sekas apdrošinātajām personām, kas varētu izrietēt no minētās anulēšanas.

(65)

Uzraudzības iestāžu rīcībā vajadzētu būt instrumentiem, kuru mērķis ir novērst finanšu stabilitātes risku materializēšanos apdrošināšanas tirgos, ierobežot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību prociklisku rīcību un mazināt negatīvo blakusietekmi finanšu sistēmā un reālajā ekonomikā.

(66)

Nesenā ekonomikas un finanšu krīze, jo īpaši no Covid-19 pandēmijas izrietošā krīze, ir parādījusi, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pareiza likviditātes pārvaldība var novērst riskus finanšu sistēmas stabilitātei. Minētā iemesla dēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt pienākumam stiprināt likviditātes pārvaldību, jo īpaši tādu nelabvēlīgu situāciju kontekstā, kas ietekmē lielu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus daļu vai visu tā daļu.

(67)

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ar īpaši neaizsargātiem profiliem, piemēram, sabiedrības ar likvīdām saistībām, sabiedrības, kuru turējumā ir nelikvīdi aktīvi, vai kurām ir likviditātes neaizsargātība, kas var ietekmēt vispārējo finanšu stabilitāti, pienācīgi nenovērš situāciju, valsts uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai iejaukties, lai stiprinātu minēto sabiedrību likviditātes stāvokli.

(68)

Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai saglabātu konkrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas stāvokli ārkārtas situācijās, piemēram, nelabvēlīgos ekonomikas vai tirgus notikumos, kas ietekmē lielu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus daļu vai visu tā daļu, lai aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un saglabātu finanšu stabilitāti. Šīm pilnvarām būtu jāietver iespēja ierobežot vai apturēt peļņas sadali konkrētas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem un citiem subordinētiem kreditoriem, pirms notiek faktisks maksātspējas kapitāla prasības pārkāpums. Minētās pilnvaras būtu jāpiemēro katrā gadījumā atsevišķi, ievērojot kopējus uz risku balstītus kritērijus, un tām nevajadzētu apdraudēt iekšējā tirgus darbību.

(69)

Tā kā dividenžu un citu gratifikāciju sadales ierobežošana vai apturēšana ietekmētu, pat ja tas notiek uz laiku, akcionāru un citu subordinēto kreditoru tiesības, uzraudzības iestādēm, veicot šādus pasākumus, būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes un nepieciešamības principi. Uzraudzības iestādēm būtu arī jānodrošina, ka neviens no pieņemtajiem pasākumiem nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā. Jo īpaši uzraudzības iestādēm kapitāla sadale apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupā būtu jāierobežo tikai ārkārtas apstākļos un tad, ja tas ir pienācīgi pamatoti, lai saglabātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus un visas finanšu sistēmas stabilitāti.

(70)

Ārkārtas apstākļos apdrošināšanas sabiedrības var būt pakļautas būtiskiem likviditātes riskiem. Tāpēc uzraudzības iestādēm uz īsu laikposmu un tikai kā galējam līdzeklim vajadzētu būt pilnvarām uz laiku apturēt dzīvības apdrošināšanas polišu izpirkšanas tiesības šādās attiecīgās sabiedrībās, kuras skar būtiski likviditātes riski. Šāds ārkārtas pasākums būtu jāizmanto, lai saglabātu apdrošinājuma ņēmēju kolektīvo aizsardzību, proti, visu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību, arī tādu, kurus šādi riski var skart netieši.

(71)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kas darbojas pāri robežām, nesenie darbības traucējumi ir uzsvēruši, ka uzraudzības iestādēm ir jābūt labāk informētām par minēto sabiedrību veiktajām darbībām. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāpaziņo savas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei par jebkādām būtiskām izmaiņām, kas ietekmē to riska profilu saistībā ar to notiekošajām pārrobežu apdrošināšanas darbībām, un minētā informācija būtu jādara zināma attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādēm.

(72)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, EAAPI ir pilnvaras izveidot un koordinēt sadarbības platformas, lai uzlabotu sadarbību starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic vai plāno veikt darbības, kuru pamatā ir pakalpojumu sniegšanas brīvība vai tiesības veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, ņemot vērā šajās platformās risināto uzraudzības jautājumu sarežģītību, vairākos gadījumos uzraudzības iestādes nespēj vienoties par to, kā risināt jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kura darbojas pārrobežu mērogā. Ja sadarbības platformās iesaistītās uzraudzības iestādes nevar vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kura darbojas pārrobežu mērogā, EAAPI vajadzētu būt pilnvarām izšķirt domstarpības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

(73)

Būtu jāstiprina sadarbība un informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi, kas piešķīrusi licenci apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un to dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kurās minētā sabiedrība veic darbību, dibinot filiāles vai sniedzot pakalpojumus, lai labāk novērstu iespējamās problēmas, kas skar patērētāju tiesības, un uzlabotu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību visā Savienībā. Minētā pastiprinātā sadarbība ir īpaši svarīga, ja ir nozīmīgas pārrobežu darbības, un tai būtu jāpalielina pārredzamība un regulāra obligāta informācijas apmaiņa starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Šādai apmaiņai vajadzētu būt pietiekami informējošai un būtu jāaptver visa attiecīgā informācija, ko sniedz piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesa rezultātiem saistībā ar pārrobežu darbību un sabiedrības finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi un efektīvu informācijas apmaiņu attiecībā uz pieejamajiem uzraudzības datiem, ziņojumiem par uzraudzības pārbaudes procesu un citu ar tādām sabiedrībām saistītu būtisku informāciju, kuras veic nozīmīgas pārrobežu darbības, un ņemot vērā nepieciešamību ierobežot administratīvo slogu, būtu jāizmanto digitālie informācijas apmaiņas rīki. Tāpēc šādu informāciju varētu sniegt, izmantojot esošos EAAPI ieviesto digitālās sadarbības rīku kanālus.

(74)

Ja uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei ir nopietnas bažas par tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokli, kura tās teritorijā veic nozīmīgas pārrobežu darbības, tai vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt kopā ar piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi veikt kopīgu pārbaudi uz vietas, ja ir neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai minimālā kapitāla prasībai. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei būtu jākoordinē kopīgā pārbaude uz vietas un jāpieaicina visas attiecīgās valsts uzraudzības iestādes, kā arī EAAPI. Visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm būtu jāvienojas par pārbaudes uz vietas mērķiem, pirms tā tiek veikta. Līdz pārbaudes beigām tām būtu arī jāveido kopīgs viedoklis par nepieciešamajiem veicamajiem uzraudzības pasākumiem. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei būtu jāinformē visas attiecīgās uzraudzības iestādes par turpmākajiem pasākumiem, kas izriet no pārbaudes uz vietas. Ja uzraudzības iestādes nevar vienoties par to, vai ir nepieciešams veikt kopīgu pārbaudi uz vietas, EAAPI vajadzētu būt pilnvarām izšķirt domstarpības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

(75)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām netiek prasīts laikus sniegt informāciju par savu uzņēmējdarbību uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm. Šādu informāciju var iegūt, tikai pieprasot to piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei. Tomēr šāda pieeja nenodrošina piekļuvi informācijai saprātīgā termiņā. Tādēļ uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām tieši pieprasīt informāciju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nav savlaicīgi sniegusi informāciju. Minētajai pilnvarai nebūtu jāliedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām brīvprātīgi nosūtīt informāciju uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

(76)

Lai mātesuzņēmumu varētu identificēt kā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, tā pamatdarbībai jo īpaši ir jābūt līdzdalības iegūšanai un turēšanai meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir tikai vai galvenokārt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības. Pašlaik uzraudzības iestādēm šajā kontekstā ir atšķirīgas interpretācijas attiecībā uz jēdziena “tikai vai galvenokārt” nozīmi. Tāpēc apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības definīcija būtu jāgroza un jāprecizē, ņemot vērā līdzīgus grozījumus, kas attiecībā uz banku nozari veikti Regulā (ES) Nr. 575/2013 minētajā finanšu pārvaldītājsabiedrības definīcijā. Konkrēti, lai sabiedrība tiktu klasificēta kā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, tās pamatdarbībai vajadzētu būt saistītai ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību iegādi un turēšanu, palīgpakalpojumu sniegšanu saistītām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām vai citu neregulētu finanšu darbību veikšanu. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām secināt, ka šāds kritērijs ir izpildīts neatkarīgi no sabiedrības pašas norādītā korporatīvā mērķa vai priekšmeta.

(77)

Dažos gadījumos grupā, uz kuru attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 213. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, līdzdalība apdrošināšanas un pārapdrošināšanas meitasuzņēmumos, kas atrodas trešā valstī, tiek turēta ar pastarpinātas neregulētas pārvaldītājsabiedrības starpniecību. Pat ja šai pastarpinātajai neregulētajai pārvaldītājsabiedrībai nav nekādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas Savienībā, ir svarīgi, ka pret to attiecas līdzīgi kā pret apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un iekļauj grupas maksātspējas aprēķinos. Tādēļ būtu jāievieš trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldītājsabiedrību definīcija, lai grupas, aprēķinot grupas maksātspējas kapitāla prasību, varētu ņemt vērā saistītās trešo valstu sabiedrības.

(78)

Dažos gadījumos vairākas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veido de facto grupu un rīkojas kā tādas, lai gan tās neatbilst grupas definīcijai, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 212. pantā. Tāpēc minētās direktīvas III sadaļu nepiemēro šādām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šādos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz horizontālām grupām, kurām nav kapitāla saikņu starp dažādām sabiedrībām, grupas uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām identificēt grupas pastāvēšanu. Lai veiktu šādu identificēšanu, būtu jāparedz arī objektīvi kritēriji. Ja grupas specifikā nav izmaiņu, paredzams, ka grupām, uz kurām jau attiecas grupas uzraudzība, arī turpmāk piemēros šādu uzraudzību.

(79)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupas var brīvi lemt par konkrētiem iekšējiem pasākumiem, uzdevumu sadali un organizatorisko struktūru grupā pēc saviem ieskatiem, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2009/138/EK. Tomēr dažos gadījumos šādi pasākumi un organizatoriskās struktūras var apdraudēt efektīvu grupas uzraudzību. Tāpēc grupas uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarām – ārkārtas apstākļos un pēc apspriešanās ar EAAPI un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm – pieprasīt izmaiņas minētajos pasākumos vai organizatoriskajās struktūrās. Grupas uzraudzības iestādēm būtu pienācīgi jāpamato savi lēmumi un jāpaskaidro, kāpēc pastāvošā kārtība vai struktūras traucē un apdraud efektīvu grupas uzraudzību.

(80)

Grupas uzraudzības iestādes var nolemt izslēgt sabiedrību no grupas uzraudzības, jo īpaši, ja šāda sabiedrība tiek uzskatīta par nenozīmīgu attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem. EAAPI ir konstatējusi atšķirīgas interpretācijas attiecībā uz nenozīmīguma kritēriju un ir identificējusi, ka dažos gadījumos šāda izslēgšana rada pilnīgu atbrīvojumu no grupas uzraudzības vai uzraudzību mātes starpniekuzņēmuma līmenī. Tādēļ ir jāprecizē, ka lēmumi par izslēgšanu, kuri rada pilnīgu atbrīvojumu no grupas uzraudzības vai uzraudzību mātes starpniekuzņēmuma līmenī, būtu jāpieņem tikai ļoti ārkārtējos apstākļos un ka grupas uzraudzības iestādēm pirms šādu lēmumu pieņemšanas būtu jāapspriežas ar EAAPI. Būtu jāievieš arī kritēriji, lai būtu lielāka skaidrība par to, kas būtu jāuzskata par nenozīmīgumu attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem.

(81)

Lēmumi neiekļaut sabiedrību grupas uzraudzības piemērošanas jomā var būt balstīti uz dažādiem Direktīvā 2009/138/EK paredzētiem noteikumiem. Tāpēc minētās direktīvas 214. panta 2. punkta grozījumiem, kuru mērķis ir precizēt jēdzienu “nenozīmīgs”, nebūtu jāietekmē esošais iespējamais pamats lēmumu pieņemšanai par izslēgšanu no grupas uzraudzības, ievērojot minētā punkta c) apakšpunktu, ja dalībvalsts ir transponējusi minētās direktīvas 214. pantu tā, lai tas ļautu izslēgt galējo mātesuzņēmumu, ja tam ir visas šādas iezīmes: tam joprojām piemēro uzraudzības iestādes uzraudzību saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, tam nav licences veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumus, tas nesniedz grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumiem palīgpakalpojumus, tā nolikumos ir noteikts skaidrs liegums sabiedrībai veikt tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumu centralizētu koordināciju saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas stingri ierobežo sabiedrības darbības jomu, un kādas dalībvalsts teritorijā ir izveidota starpnieksabiedrība, kas aktīvi pārvalda grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumus.

(82)

Trūkst skaidrības par to sabiedrību veidiem, kurām, aprēķinot grupas maksātspēju, var piemērot 2. metodi, proti, atskaitīšanas un summēšanas metodi, kas definēta Direktīvā 2009/138/EK, un tas kaitē vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Tāpēc būtu skaidri jānosaka, kuras sabiedrības var iekļaut grupas maksātspējas aprēķinā, izmantojot 2. metodi. 2. metode būtu jāpiemēro tikai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, sabiedrībām, kas pieder citiem finanšu sektoriem, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un citiem mātesuzņēmumiem, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir iegūt un turēt līdzdalību meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir tikai vai galvenokārt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.

(83)

Dažās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupās mātes starpniekuzņēmums, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, iegūst un tur līdzdalību meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir tikai vai galvenokārt trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, ja šiem mātes starpniekuzņēmumiem nav līdzdalības vismaz vienā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumā, kura galvenais birojs atrodas Savienībā, grupas maksātspējas aprēķina nolūkos tos neuzskata par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, lai gan to risku raksturs ir ļoti līdzīgs. Tāpēc noteikumi būtu jāgroza tā, lai grupas maksātspējas aprēķināšanas nolūkos šādas trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldītājsabiedrības tiktu pielīdzinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām.

(84)

Direktīva 2009/138/EK un Deleģētā regula (ES) 2015/35 paredz četras metodes, kā grupas maksātspējas aprēķinā iekļauj sabiedrības, kas pieder pie citiem finanšu sektoriem, tostarp Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā izklāstītā 1. un 2. metode. Tas noved pie nekonsekventām uzraudzības pieejām un nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un rada nepamatotu sarežģītību. Tādēļ būtu jāvienkāršo noteikumi, lai sabiedrības, kas pieder pie citiem finanšu sektoriem, vienmēr sniegtu ieguldījumu grupas maksātspējā, izmantojot attiecīgos nozaru noteikumus par pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšanu. Minētās pašu kapitāla un kapitāla prasības būtu vienkārši jāsummē ar grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas daļas pašu kapitālu un kapitāla prasībām.

(85)

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām tiek piešķirtas ierobežotas iespējas izmantot vienkāršotus aprēķinus, lai noteiktu savu grupas maksātspēju, ja izmanto 1. metodi, proti, konsolidēto finanšu pārskata metodi. Tas rada nesamērīgu slogu, jo īpaši tad, ja grupu turējumā ir ļoti mazas līdzdalības saistītās sabiedrībās. Tāpēc, saņemot iepriekšēju uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, dalības sabiedrībām būtu jāļauj integrēt saistītās sabiedrības, kuru lielums nav būtisks to grupas maksātspējā, izmantojot vienkāršotas pieejas.

(86)

Nav skaidrs, kā apgrūtinājuma jēdziens, kas būtu jāņem vērā, klasificējot pašu kapitāla posteņus līmeņos, attiecas uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kurām nav apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju kā tiešo klientu. Tādēļ būtu jāievieš minimālie kritēriji, lai varētu identificēt gadījumus, kad pašu kapitāla postenis, ko emitējusi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir atbrīvots no apgrūtinājumiem.

(87)

Sabiedrību darbības jomai, kas būtu jāņem vērā, aprēķinot grupas maksātspējas kapitāla prasības minimālo vērtību, būtu jāatbilst to sabiedrību darbības jomai, kuras iegulda izmantojamajā pašu kapitālā, kas ir pieejams, lai segtu konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību. Tāpēc, aprēķinot minimālo vērtību, būtu jāņem vērā trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas iekļautas, izmantojot 1. metodi.

(88)

Formula, ar ko aprēķina minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, var radīt situācijas, kad minētais minimums ir tuvs vai pat vienāds ar konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja šādos gadījumos grupa neatbilst minimālajai konsolidētajai grupas maksātspējas kapitāla prasībai, bet grupas līmenī, kur aprēķinu pamatā ir konsolidētie dati, arvien vēl atbilst tās maksātspējas kapitāla prasībai, uzraudzības iestādēm būtu jāīsteno tikai tās pilnvaras, kuras ir pieejamas, ja nav panākta atbilstība grupas maksātspējas kapitāla prasībai.

(89)

Grupas maksātspējas aprēķināšanas nolūkos apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības būtu jāuzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām. Tas nozīmē, ka šādām sabiedrībām aprēķina nosacītās kapitāla prasības. Tomēr šādiem aprēķiniem nekādā gadījumā nevajadzētu nozīmēt, ka apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ir jāievēro šīs nosacītās kapitāla prasības individuālā līmenī.

(90)

Nav tiesību normu, kas precizētu, kā aprēķināt grupas maksātspēju, ja izmanto 1. un 2. metodes kombināciju. Tas rada nekonsekventu praksi un neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz veidu, kādā aprēķina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu grupas maksātspējas kapitāla prasībā, kas iekļauts, izmantojot 2. metodi. Tādēļ būtu jāprecizē, kā grupas maksātspēja jāaprēķina, ja izmanto metožu kombināciju. Šajā nolūkā, aprēķinot grupas maksātspēju, nebūtu jāignorē būtisks risks, kas izriet no šādām sabiedrībām. Tomēr, lai izvairītos no kapitāla prasību būtiska pieauguma un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupām globālā līmenī, būtu jāprecizē, ka konsolidētās grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā šādām līdzdalībām nepiemēro kapitāla vērtspapīru riska kapitāla prasību. Tā paša iemesla dēļ valūtas riska kapitāla prasība būtu jāpiemēro tikai tās līdzdalības vērtībai, kas pārsniedz minēto saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības. Iesaistītajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām būtu jāļauj ņemt vērā diversifikāciju starp minēto valūtas risku un citiem riskiem, kas ir konsolidētās grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķina pamatā.

(91)

Pašlaik grupas uzraudzības iestādes var noteikt robežvērtības, virs kurām grupas iekšējie darījumi un riska koncentrācija tiek uzskatīti par nozīmīgiem, pamatojoties uz maksātspējas kapitāla prasībām, tehniskajām rezervēm vai abiem. Tomēr robežvērtību noteikšanai var būt piemēroti arī citi uz risku balstīti kvantitatīvi vai kvalitatīvi kritēriji, piemēram, izmantojamais pašu kapitāls. Tāpēc grupas uzraudzības iestādēm vajadzētu būt elastīgākām, definējot nozīmīgu grupas iekšējo darījumu vai būtisku riska koncentrāciju.

(92)

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības var būt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu mātesuzņēmumi. Šādā gadījumā grupas uzraudzība ir jāpiemēro, pamatojoties uz šādu pārvaldītājsabiedrību konsolidēto finanšu stāvokli. Tā kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras kontrolē šādas pārvaldītājsabiedrības, ne vienmēr spēj nodrošināt atbilstību prasībām par grupas uzraudzību, ir jānodrošina, ka grupas uzraudzības iestādēm ir pienācīgas uzraudzības un izpildes pilnvaras, lai nodrošinātu, ka grupas ievēro Direktīvu 2009/138/EK. Tāpēc, līdzīgi grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (15), kas attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/878 (16), grupas uzraudzības iestādēm vajadzētu būt minimālajam pilnvaru kopumam attiecībā uz pārvaldītājsabiedrībām, tostarp vispārējām uzraudzības pilnvarām, kas ir piemērojamas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupas uzraudzības nolūkos.

(93)

Apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības nolūkos visām apdrošināšanas grupām, kas veic darbību Savienībā, neatkarīgi no to galīgā mātesuzņēmuma galvenā biroja atrašanās vietas būtu jāsaņem vienāda attieksme grupas uzraudzības piemērošanā saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK III sadaļu. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ietilpst grupā, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, kas nav uzskatāma par līdzvērtīgu vai pagaidām līdzvērtīgu saskaņā ar minētās direktīvas 260. pantu, grupas uzraudzības īstenošana ir sarežģītāka. Grupas uzraudzības iestādes var nolemt tādām grupām piemērot tā sauktās “citas metodes” saskaņā ar minētās direktīvas 262. pantu. Tomēr šīs metodes nav skaidri definētas, un mērķi, kas būtu jāsasniedz ar šīm citām metodēm, ir neskaidri. Ja minētais jautājums netiek risināts, tas var radīt nevēlamu ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp grupām, kuru galīgais mātesuzņēmums atrodas Savienībā, un grupām, kuru galīgais mātesuzņēmums atrodas nelīdzvērtīgā trešā valstī. Tādēļ būtu sīkāk jāprecizē citu metožu mērķis, tostarp minimālais pasākumu kopums, kas grupas uzraudzības iestādēm būtu jāapsver. Konkrēti, minētajām metodēm būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis visiem tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību apdrošinājuma ņēmējiem, kuru galvenais birojs atrodas Savienībā, neatkarīgi no grupas, kurai pieder šādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, galīgā mātesuzņēmuma galvenā biroja atrašanās vietas.

(94)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/981 (17) ievieš preferenciālu režīmu ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros. Uz ilgumu balstītajam kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulim, kura mērķis ir arī atspoguļot zemāku ieguldījumu risku ilgākā laikposmā, bet kura izmantošana Savienībā ir ļoti ierobežota, piemēro kritērijus, kas ir stingrāki nekā tie, kurus piemēro ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem. Tāpēc šķiet, ka jaunā prudenciālā kategorija “ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumi” novērš nepieciešamību pēc esošā uz ilgumu balstīta kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa. Tā kā nav nepieciešams saglabāt divus atšķirīgus preferenciālus režīmus ar vienu un to pašu mērķi atlīdzināt ilgtermiņa ieguldījumus, uz ilgumu balstītais kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis būtu jāsvītro. Tomēr, lai izvairītos no situācijas, kad minētā svītrošana rada nelabvēlīgu ietekmi, būtu jāparedz klauzula par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz apdrošinātājiem, kuri pašlaik piemēro uz ilgumu balstītu kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli.

(95)

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa vides un klimatiskos mērķus, liela apjoma investīcijas no privātā sektora, tostarp no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, jānovirza ilgtspējīgām investīcijām. Direktīvas 2009/138/EK noteikumiem par kapitāla prasībām nevajadzētu kavēt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ilgtspējīgus ieguldījumus, bet tiem būtu jāatspoguļo viss risks, ko rada ieguldījumi videi kaitīgās darbībās. Tāpēc ir jānovērtē vai pieejamie pierādījumi par riska atšķirībām starp videi vai sociāli kaitīgām investīcijām un citiem ieguldījumiem ir pietiekami, lai attaisnotu atšķirīgu prudenciālo režīmu. Lai nodrošinātu attiecīgo pierādījumu pienācīgu novērtējumu, EAAPI būtu jāuzrauga un līdz 2025. gada 1. martam jāziņo par pierādījumiem par videi vai sociāli kaitīgu ieguldījumu riska profilu. Attiecīgā gadījumā EAAPI ziņojumā būtu jāsniedz ieteikumi par izmaiņām Direktīvā 2009/138/EK un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. EAAPI vajadzētu būt iespējai arī noskaidrot, vai būtu lietderīgi ņemt vērā noteiktus vides riskus, kas nav saistīti ar klimata pārmaiņām, un kādā veidā. Piemēram, ja par to liecina pierādījumi, EAAPI varētu analizēt vajadzību paplašināt ar šo direktīvu ieviesto scenāriju analīzi attiecībā riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, attiecinot to arī uz citiem vides riskiem.

(96)

Klimata pārmaiņas ietekmē dabas katastrofu biežumu un nopietnību, kas, visticamāk, vēl vairāk palielināsies vides degradācijas un piesārņojuma dēļ. Tas varētu arī mainīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pakļautību dabas katastrofu riskam un padarīt par nederīgiem Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 noteiktos dabas katastrofu riska standarta parametrus. Lai nodrošinātu, ka nav pastāvīgas neatbilstības starp dabas katastrofu riska standarta parametriem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību faktisko pakļautību šādiem riskiem, EAAPI būtu regulāri jāpārskata dabas katastrofu riska moduļa darbības joma un tā standarta parametru kalibrēšana. Šajā nolūkā EAAPI būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie pierādījumi no klimata zinātnes ekspertiem, un, ja tiek konstatētas neatbilstības, tai attiecīgi būtu jāiesniedz Komisijai atzinums.

(97)

Direktīvas 2009/138/EK 308.b panta 12. punktā noteiktās prasības būtu jāgroza, lai nodrošinātu konsekvenci ar banku regulējumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā. Minētajā nolūkā attiecībā uz šādiem riska darījumiem būtu jāsaglabā iepriekš spēkā esošie nosacījumi, lai atbrīvotu attiecīgos riska darījumus no likmju starpības un tirgus koncentrācijas riska kapitāla prasībām, ar noteikumu, ka riska darījumi ir notikuši pirms 2023. gada 1. janvāra.

(98)

Dažos gadījumos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupas lielā mērā paļaujas uz to, ka tiek izmantots pārejas pasākums par bezriska procentu likmēm un pārejas pasākums par tehniskajām rezervēm. Šāda paļaušanās var nepareizi atspoguļot grupas faktisko maksātspējas stāvokli. Tādēļ apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupām būtu jāatklāj informācija par ietekmi uz to maksātspējas stāvokli, pieņemot, ka pašu kapitāls, kas izriet no minētajiem pārejas pasākumiem, nav pieejams grupas maksātspējas kapitāla prasības segšanai. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarotām veikt atbilstošus pasākumus, lai pasākumu izmantošana pienācīgi atspoguļotu grupas finansiālo stāvokli. Tomēr minētajiem pasākumiem nevajadzētu ietekmēt to, kā saistītās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto minētos pārejas pasākumus, aprēķinot to individuālo maksātspējas kapitāla prasību.

(99)

Direktīva 2009/138/EK paredz pārejas pasākumus attiecībā uz bezriska procentu likmēm un tehniskajām rezervēm, uz kurām attiecas uzraudzības iestāžu apstiprinājums un kuras piemēro līgumiem, kas rada apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, kuras noslēgtas pirms 2016. gada. Pārejas pasākumiem būtu jāmudina sabiedrības pēc iespējas ātrāk panākt atbilstību minētajai direktīvai, tomēr pārejas pasākumu piemērošana, kas pirmo reizi apstiprināti krietni pēc 2016. gada, varētu palēnināt virzību uz atbilstību minētajai direktīvai. Tāpēc šāds apstiprinājums par minēto pārejas pasākumu izmantošanu būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pirmo reizi piemēro Direktīvas 2009/138/EK noteikumus vai, kad sabiedrība ir pieņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu portfeli un pārvedošā sabiedrība pirms nodošanas ir piemērojusi pārejas pasākumu attiecībā uz saistībām, kas attiecas uz minēto portfeli.

(100)

Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un papildinātu dažus detalizētus šīs direktīvas tehniskos aspektus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz kritērijiem mazu un nesarežģītu sabiedrību un grupu identificēšanai, režīmu riskam, ko kriptoaktīvi rada tirgus riska apakšmodulī, precizējumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem, kritērijiem ierobežotai uzraudzības pārskatu sniegšanai attiecībā uz kaptīvām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, vislabākās aplēses piesardzīgu deterministisku novērtējumu, vienkāršotās pieejas piemērošanu grupas maksātspējas aprēķināšanas nolūkos, informāciju, kas iekļaujama grupas regulārajā uzraudzības pārskatā, un pārskatu sniegšanas termiņu pagarināšanu ārkārtas apstākļos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(101)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EAAPI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts nolūkā sīkāk precizēt faktorus, kas uzraudzības iestādēm jāņem vērā nolūkā identificēt attiecības starp dažādām sabiedrībām, kuras varētu būt daļa no grupas. Komisijai šī direktīva būtu jāpapildina, pieņemot EAAPI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantam, pieņemt EAAPI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus par dažiem konkrētiem metodoloģiskiem elementiem attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses piesardzīgu deterministisku novērtējumu.

102)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, radīt stimulus apdrošinātājiem sniegt ieguldījumu ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējīgā finansēšanā, uzlabot riska jutīgumu, mazināt pārmērīgu īstermiņa svārstīgumu apdrošinātāju maksātspējas pozīcijās, uzlabot apdrošināšanas uzraudzības kvalitāti, konsekvenci un koordināciju visā Savienībā un uzlabot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju aizsardzību, kā arī labāk risināt potenciālo sistēmiska riska veidošanos apdrošināšanas nozarē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(103)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 1. februārī kļuva par trešo valsti, un no 2020. gada 31. decembra Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nav piemērojami. Ņemot vērā to, ka Direktīvā 2009/138/EK ir vairāki noteikumi, kas attiecas uz konkrētu dalībvalstu īpatnībām, ja šādi noteikumi īpaši attiecas uz Apvienoto Karalisti, tie ir novecojuši un tāpēc būtu jāsvītro.

(104)

Kalibrēšana, ko izmanto Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, bieži vien ir pamatota ar datiem, kurus būtiski ietekmē Apvienotās Karalistes tirgus datu iekļaušana. Tāpēc visas kalibrēšanas, kas tiek izmantotas maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības aprēķināšanai, būtu jāpārskata, lai noteiktu, vai tās nav nepamatoti atkarīgas no Apvienotās Karalistes tirgus datiem, un attiecīgā gadījumā šādi dati no attiecīgajām datu kopām būtu jāizslēdz, ja vien nav pieejami citi dati.

(105)

Būtu jānodrošina, ka prudenciālais režīms ieguldījumiem vērtspapīrošanā, tostarp vienkāršā, pārredzamā un standartizētā (VPS) vērtspapīrošanā, pienācīgi atspoguļo faktiskos riskus un ka ar šādiem ieguldījumiem saistītās kapitāla prasības ir orientētas uz risku. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānovērtē, cik piemērota ir saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktā pašreizējā kalibrēšana attiecībā uz ieguldījumiem vērtspapīrošanā, ņemot vērā pieejamos tirgus datus un to atbilstību kapitāla prasībām, kas piemērojamas ieguldījumiem citos fiksēta ienākuma vērtspapīros. Pamatojoties uz šādu novērtējumu un attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāapsver iespēja grozīt deleģēto aktu, ar ko nosaka kapitāla prasības, kas piemērojamas ieguldījumiem vērtspapīrošanā. Šādi grozījumi, kuriem vajadzētu būt balstītiem uz risku un pierādījumiem, varētu ietvert detalizētāka riska faktoru kopuma ieviešanu atkarībā no vērtspapīrošanas laidienu sarindojuma vai dažādu veidu vērtspapīrošanas, kura nav VPS vērtspapīrošana, diferencēšanu atkarībā no tās riskiem.

(106)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2009/138/EK,

1)

ar šādu tekstu aizstāj 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktu:

;

2)

direktīvas 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

3)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 8. panta 3) punktu svītro;

5)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 18. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

7)

direktīvas 23. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

8)

direktīvas 24. panta 2. punktā vārdus “Direktīvas 2004/39/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvas 2014/65/ES”;

9)

direktīvas 25. pantu groza šādi:

10)

direktīvas 25.a pantā vārdus “Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei) (turpmāk “EAFPI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (1)” aizstāj ar vārdiem “EAAPI”;

11)

direktīvas 26. pantam pievieno šādu 4. punktu:

12)

Direktīvas 29. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

13)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

14)

direktīvas 30. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Finanšu uzraudzībā, kas paredzēta 1. punktā, ietilpst uzdevums pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visu uzņēmējdarbību, tās pārvaldes sistēmu, tās maksātspēju, tehnisko rezervju izveidošanu, tās aktīvus un izmantojamo pašu kapitālu saskaņā ar piederības dalībvalsts noteikumiem vai praksi atbilstīgi Savienības līmenī pieņemtiem noteikumiem.”

15)

direktīvas 35. pantu groza šādi:

16)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

17)

direktīvas 36. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

18)

direktīvas 37. pantu groza šādi:

19)

direktīvas 40. pantam pievieno šādas daļas:

“Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vienmēr ir laba reputācija, un viņiem kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pildītu savus pienākumus.

Pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļi vismaz desmit gadus pirms gada, kurā viņi veic vai veiks savus pienākumus sabiedrībā, nav bijuši notiesāti par smagiem vai atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem nodarījumiem, kas varētu likt apšaubīt viņu labo reputāciju.”

20)

direktīvas 41. pantu groza šādi:

21)

direktīvas 42. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

22)

direktīvas 44. pantu groza šādi:

23)

direktīvas 45. pantu groza šādi:

24)

Direktīvā iekļauj šādu pantu:

25)

direktīvas 51. pantu aizstāj ar šādu:

26)

Direktīvā iekļauj šādu pantu:

27)

direktīvas 52. pantu groza šādi:

28)

direktīvas 53. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

29)

direktīvas 56. pantam pievieno šādu daļu:

“EAAPI izstrādā IT risinājumus otrajā daļā minētajām procedūrām, formātiem un veidnēm, tostarp norādījumiem.”

30)

direktīvas 58. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).”;"

31)

Direktīvas 60. panta 1. punkta a) apakšpunktā vārdus “Direktīvas 85/611/EEK 1.a panta 2. punkta” aizstāj ar vārdiem “Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta”;

32)

ar šādu teikumu aizstāj 62. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Ja 57. pantā minēto personu ietekme varētu kaitēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stabilai un piesardzīgai vadībai, dalībvalstis pieprasa tādas minētās sabiedrības piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā tiek turēta, tiek mēģināta iegūt vai ir palielināta būtiskā līdzdalība, veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu minēto situāciju.”

33)

direktīvas 63. panta otrajā daļā vārdus “Direktīvas 2004/39/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvas 2014/65/ES”;

34)

direktīvas 64. pantam pievieno šādu daļu:

“Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neliedz uzraudzības iestādēm publicēt saskaņā ar šīs direktīvas 34. panta 4. punktu vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 32. pantu veikto stresa testu rezultātus vai pārsūtīt stresa testu rezultātus EAAPI, lai EAAPI publicētu Savienības mēroga stresa testu rezultātus.”

35)

direktīvas 68. panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“direktīvas 64. panta pirmā daļa un 67. pants neliedz apmainīties ar informāciju starp uzraudzības iestādēm un nodokļu iestādēm tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir atļauta ar valsts tiesību aktiem. Ja minētā informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, ar to apmainās tikai tad, ja tam skaidru piekrišanu ir devusi iestāde, kas šo informāciju ir sniegusi.”

36)

70. panta 1. punktu groza šādi:

37)

direktīvas 72. panta 1. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

38)

direktīvas 77. pantu groza šādi:

39)

direktīvas 77.a pantu aizstāj ar šādu:

40)

direktīvas 77.b panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas i) apakšpunkta vajadzībām grupas dzīvības apdrošināšanas līgumu uzskata par vienu līgumu.”

41)

direktīvas 77.d pantu groza šādi:

a)

panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem: “1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi, kas minēta 77. panta 2. punktā, ja ir saņemts uzraudzības iestāžu iepriekšējs apstiprinājums un ir izpildīti vismaz turpmāk minētie nosacījumi: a) svārstīguma pielāgojumu konkrētai valūtai piemēro, aprēķinot visu šajā valūtā denominēto sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi, ja attiecīgā bezriska procentu likmju termiņstruktūra, ko izmanto, lai aprēķinātu minēto saistību vislabāko aplēsi, neietver atbilstības pielāgojumu, kā minēts 77.b pantā; b) sabiedrība uzraudzības iestādei pārliecinoši pierāda, ka tā ir ieviesusi atbilstīgus procesus, lai aprēķinātu svārstīguma pielāgojumu, ievērojot šā panta 3. un 4. punktu. 1.a   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai piemēroja svārstīguma pielāgojumu, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā minēto vislabāko aplēsi pirms 2026. gada 29. janvāra, bez uzraudzības iestādes iepriekšēja apstiprinājuma var turpināt piemērot svārstīguma pielāgojumu, ar noteikumu, ka tās no 2027. gada 30. janvāra atbilst šā panta 1. punktā paredzētajiem iepriekšējas apstiprināšanas nosacījumiem. 1.b   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pārtraukt piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā minēto visprecīzāko aplēsi, ja sabiedrība vairs neatbilst iepriekšējas apstiprināšanas nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos saskaņā ar šā panta 1. punktu. Ja sabiedrība atjauno atbilstību minētajiem nosacījumiem, tā var pieprasīt uzraudzības iestādēm iepriekšēju apstiprinājumu piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi, ievērojot šā panta 1. punktu. 1.c   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, ja tās saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju apstiprinājumu, var piemērot sabiedrībai specifisku pielāgojumu attiecībā uz 3. punktā minēto valūtas riska koriģēto starpību, ja: a) riska koriģētā starpība pārsniedza riska koriģēto starpību, kas aprēķināta, pamatojoties uz sabiedrības portfeli ieguldījumiem parāda instrumentos četros ceturkšņa ziņojumu sniegšanas laikposmos pirms ziņojumu sniegšanas datuma; un b) informācija, kas attiecas uz sabiedrības attiecīgajiem aktīviem un par ko sabiedrība ir ziņojusi saskaņā ar 35. panta 1. līdz 4. punktu, ir pietiekami kvalitatīva, lai varētu veikt minētā pielāgojuma stabilu un uzticamu aprēķinu. Pielāgojums atbilst zemākajai no šādām vērtībām: 105 % vai attiecībai starp riska koriģēto starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz sabiedrības ieguldījumu portfeli parāda instrumentos, un riska koriģēto starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgās valūtas atsauces portfeli. Riska koriģēto starpību, kuras pamatā ir sabiedrības ieguldījumu portfelis parāda instrumentos, aprēķina tādā pašā veidā kā riska koriģēto starpību, kuras pamatā ir attiecīgās valūtas atsauces portfelis, tomēr izmantojot sabiedrībai specifiskus datus par attiecīgo apakšklašu svērumu un vidējo ilgumu sabiedrības ieguldījumu portfelī parāda instrumentos attiecīgajā valūtā. Ja piemēro pielāgojumu, svārstīguma pielāgojumu nepalielina ar 4. punktā minēto makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nekavējoties pārtrauc piemērot pielāgojumu, ja tas palielina 3. punktā minēto valūtas riska koriģēto starpību divos secīgos ceturkšņa ziņojumu sniegšanas laikposmos. 2.   Katrai attiecīgajai valūtai svārstīguma pielāgojums attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai pamatojas uz starpību starp procentu likmi, ko varētu gūt no atsauces portfelī iekļautiem ieguldījumiem parāda instrumentos šai valūtai un attiecīgā pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai. Atsauces portfelis ieguldījumiem parāda instrumentos valūtai ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kas ir izteikti šajā valūtā un kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir ieguldīti, lai segtu visprecīzāko novērtējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, kas denominētas šajā valūtā. 3.   Svārstīguma pielāgojuma summu bezriska procentu likmēm attiecībā uz valūtu aprēķina šādi: VAcu= 85 % · CSSRcu · RCScu, kur: a) VAcu ir svārstīguma pielāgojums valūtai cu ; b) CSSRcu ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītājs attiecīgajai valūtai cu ; c) RCScu ir riska koriģētā starpība attiecīgajai valūtai cu . VAcu piemēro attiecīgajām bezriska procentu likmēm termiņstruktūrā, kas nav iegūtas ekstrapolējot saskaņā ar 77.a pantu. Ja attiecīgo bezriska procentu likmju ekstrapolētajā daļā ņem vērā informāciju no finanšu instrumentiem, kas nav obligācijas, ievērojot 77.a panta 1. punktu, VAcu piemēro arī bezriska procentu likmēm, kas iegūtas no minētajiem finanšu instrumentiem. Attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācija pamatojas uz minētajām pielāgotajām bezriska procentu likmēm. CSSRcu nav negatīvs un nepārsniedz vienu. Tā izmanto vērtības, kas ir zemākas par vienu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu jutīgums pret kredītriska starpību izmaiņām ir zemāks nekā šīs sabiedrības tehnisko rezervju jutīgums šajā valūtā pret procentu likmju izmaiņām. RCScu aprēķina kā atšķirību starp 2. punktā minēto starpību un daļu no šīs starpības, kas ir saistāma ar reālu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem vai negaidītu kredītrisku, vai jebkuru citu risku saistībā ar aktīviem. Daļu no starpības, kas ir saistāma ar reālu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem, negaidītu kredītrisku vai jebkādu citu risku, aprēķina kā starpību procentuālo daļu. Minētā procentuālā daļa samazinās, palielinoties starpībām, un nošķir vismaz šādus trīs gadījumus: a) ja starpības nepārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju; b) ja starpības pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju, bet nepārsniedz to divkāršu ilgtermiņa vidējo rādītāju; c) ja starpības divreiz pārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju. Riska korekcija nekad nepārsniedz atbilstīgu procentuālo daļu no ilgtermiņa vidējām starpībām. Atkāpjoties no pirmās daļas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kuras valūta ir piesaistīta euro un kura ievēro detalizētos pielāgojumu kritērijus attiecībā uz valūtām, kas piesaistītas euro, lai atvieglotu valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu, kā noteikts, ievērojot 111. panta 1. punkta p) apakšpunktu, ir atļauts, kad tās aprēķina svārstīguma pielāgojumu bezriska procentu likmēm attiecībā uz piesaistīto valūtu un svārstīguma pielāgojumu bezriska procentu likmēm attiecībā uz euro, aprēķināt vienotu CSSRcu gan savai vietējai valūtai, gan euro, kopīgi ņemot vērā euro un to vietējā valūtā denominētos aktīvus un saistības. 4.   Neskarot 1.c punktu, svārstīguma pielāgojumu attiecībā uz euro palielina ar makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu. Makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu aprēķina šādi: VAEuro,macro= 85 %·CSSREuro·max(RCSco-1,3·RCSEuro;0)·ωco, kur: a) VAEuro,macro ir makroekonomikas svārstīguma pielāgojums valstij co ; b) CSSREuro ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītājs euro; c) RCSco ir riska koriģētā starpība valstij co ; d) RCSEuro ir riska koriģētā starpība euro; e) ωco ir valsts korekcijas koeficients valstij co . CSSREuro aprēķina kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītāju euro saskaņā ar 3. punktu. RCSco aprēķina tāpat kā riska koriģēto starpību euro saskaņā ar 3. punktu, bet pamatojoties uz atsauces portfeli, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kuros apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda, lai segtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi par šīs valsts apdrošināšanas tirgū pārdotajiem produktiem, kas denominēti euro. RCSEuro aprēķina kā riska koriģēto starpību euro saskaņā ar 3. punktu. Valsts korekcijas koeficientu, kas minēts pirmās daļas e) apakšpunktā, aprēķina šādi: ωco= max(min (((RCSco*-0,6 %)/0,3 %);1);0), kur RCSco* ir riska koriģētā starpība valstij co , kā minēts pirmā punkta c) apakšpunktā, kas reizināta ar procentuālo daļu no ieguldījumiem parāda instrumentos attiecībā pret valstī co licencēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību turēto aktīvu kopapjomu. 4.a   Lai aprēķinātu svārstīguma pielāgojuma pamatā esošo starpību katrai valūtai un katrai valstij, 2. un 4. punktā minētā starpība ir valsts obligāciju vidējās valūtas starpības un obligāciju, kas nav valsts obligācijas, aizdevumi un vērtspapīrošanas darījumi, vidējās valūtas starpības vērtības svērtā summa. Minētā aprēķina nolūkos attiecīgie svērumi ir attiecība starp attiecīgās valūtas vai valsts atsauces aktīvu portfelī iekļauto valsts obligāciju vērtību un visu minētajā atsauces portfelī iekļauto aktīvu vērtību un attiecība starp attiecīgās valūtas vai valsts atsauces aktīvu portfelī iekļauto obligāciju, kas nav valsts obligācijas, aizdevumi un vērtspapīrošanas darījumi, vērtību un visu minētajā atsauces portfelī iekļauto aktīvu vērtību.” ;

42)

direktīvas 77.e pantu groza šādi:

43)

direktīvas 86. pantu groza šādi:

44)

direktīvas 92. panta 1.a un 2. punktu aizstāj ar šādu:

(*12)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1.lpp.).”;"

45)

direktīvas 95. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šajā nolūkā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vajadzības gadījumā atsaucas uz pašu kapitāla posteņiem, kā norādīts 97. panta 1. punktā.”

46)

direktīvas 96. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 95. pantu un 97. panta 1. punktu, šajā direktīvā piemēro šādu klasifikāciju:

47)

direktīvas 105. pantam pievieno šādu punktu:

48)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

49)

direktīvas 106. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

50)

direktīvas 109. pantu aizstāj ar šādu:

51)

direktīvas 111. pantu groza šādi:

52)

direktīvas 112. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

53)

direktīvas 122. pantam pievieno šādu punktu:

54)

direktīvas 132. pantu groza šādi:

55)

direktīvas 133. panta 3. punktā vārdus “Direktīvā 85/611/EEK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvā 2009/65/EK”;

56)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

(*13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/1 (2024. gada 27. novembris), ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129 (OV L, 2025/1, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/1/oj).”;"

57)

direktīvas 138. panta 4. punktu groza šādi:

58)

direktīvas 139. pantu aizstāj ar šādu:

59)

direktīvas 141. pantu aizstāj ar šādu:

60)

direktīvas 144. pantam pievieno šādu punktu:

61)

I sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

62)

direktīvas 145. panta 2. punktu groza šādi:

63)

direktīvas 149. pantu aizstāj ar šādu:

64)

direktīvas VIII nodaļas 2.A iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“ Paziņošana, nozīmīgas pārrobežu darbības un sadarbības platformas ”;

65)

direktīvas 152.a. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

66)

iekļauj šādus pantus:

67)

direktīvas 152.b pantu groza šādi:

68)

direktīvas 153. pantu aizstāj ar šādu:

69)

direktīvas 212. pantu groza šādi:

70)

direktīvas 213. pantu groza šādi:

71)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

72)

direktīvas 214. pantu groza šādi: